C_2021456LV.01018501.xml

P9_TA(2021)0023

Zemestrīču seku mazināšana Horvātijā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūcija par zemestrīču seku mazināšanu Horvātijā (2021/2504(RSP))

(2021/C 456/17)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu, 175. panta trešo daļu un 212. pantu,

—	ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (1) un kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 661/2014 (2) un Regulu (ES) 2020/461 (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (4), kas grozīts ar Regulu (ES) 2018/1475 (5) un Lēmumu (ES) 2019/420 (6),

—

ņemot vērā 2018. gada 29. maija priekšlikumu (un tā grozīto redakciju 2020. gada 14. janvārī) Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (COM(2020)0023),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (7), kas grozīta ar Regulu (ES) 2015/1839 (8), Regulu (ES) 2016/2135 (9), Regulu (ES) 2017/825 (10), Regulu (ES) 2017/1199 (11), Regulu (ES) 2017/2305 (12), Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (13), Regulu (ES) 2018/1719 (14), Regulu (ES) 2019/711 (15), Regulu (ES) 2020/460 (16), Regulu (ES) 2020/558 (17), Regulu (ES) 2020/1041 (18) un Regulu (ES) 2020/1542 (19),

—	ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2016/369 (2016. gada 15. marts) par ārkārtas atbalsta sniegšanu Eiropas Savienībā (20), kas grozīta ar Padomes Regulu (ES) 2020/521 (21),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Eiropas Renovācijas vilnis — par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” (COM(2020)0662),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 375/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (22), koriģēta ar labojumu 2014. gada 24. aprīlī (23),

—	ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (24), kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (25), Regulu (EK) Nr. 219/2009 (26) un Regulu (ES) 2019/1243 (27),

—

ņemot vērā Iestāžu nolīgumu (2013. gada 2. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (28), jo īpaši tā 11. punktu, un Iestāžu nolīgumu (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (29),

—

ņemot vērā 2020. gada 13. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju (COM(2020)0960),

—	ņemot vērā Padomes Lēmumu (2020. gada 30. oktobris), ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 9 projektu (30),

—

ņemot vērā 2020. gada 24. novembra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 9/2020 projektu, kas pievienots priekšlikumam izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju (31),

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra secinājumus, kuros aicina stiprināt civilās aizsardzības spējas, izmantojot uz civilās aizsardzības modulāro pieeju balstītu Eiropas savstarpējās palīdzības sistēmu,

—	ņemot vērā 2007. gada 14. novembra rezolūciju par zemestrīču reģionālo ietekmi (32),

—	ņemot vērā 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos (33),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā iepriekšējā gadā Horvātiju satricināja lielas postošas zemestrīces, no kurām viena ar 5,5 magnitūdu spēku 2020. gada 22. martā skāra Zagrebas un Krapinas–Zagorjes apgabalu, vēl divas attiecīgi 5,2 un 6,4 magnitūdu spēcīgas zemestrīces 2020. gada 28. un 29. decembrī skāra Sisakas–Moslavinas apgabalu un pēdējā 5,0 magnitūdu spēcīgā zemestrīce to pašu apgabalu skāra 2021. gada 6. janvārī;

B.	tā kā 2020. gada marta zemestrīce bija visspēcīgākā kopš 1880. gada Zagrebas apkaimē notikusī zemestrīce, nodarot bojājumus vairāk nekā 26 000 ēku, no kurām 1 900 tika atzītas par neizmantojamām, un radot zaudējumus vairāk nekā 11,5 miljardu EUR apmērā;

tā kā Zagrebas pilsētā un Zagrebas un Krapinas–Zagorjes apgabali joprojām atgūstas no minētās zemestrīces, kuras rezultātā bojā gāja viens cilvēks un tika ievainoti 26 cilvēki un kurai bija milzīgas sociālekonomiskas sekas, kā arī sekas kultūras un infrastruktūras jomā un ilgstoša psiholoģiska ietekme;

D.	tā kā Eiropas Parlaments 2020. gada novembrī apstiprināja 683,7 miljonu EUR piešķīrumu no Eiropas Solidaritātes fonda, lai novērstu 2020. gada martā Zagrebā notikušās zemestrīces sekas;

E.	tā kā nesenās zemestrīces Horvātijas centrālajā daļā praktiski iznīcināja Petrinjas pilsētu un nopietni skāra tuvējās pilsētas –– Glinu, Sisaku, Hrvatskakostajnicu, Majskepoljani –– un ciematus Sisakas–Moslavinas apgabalā, kā arī Zagrebas un Karlovacas apgabalā;

tā kā satricinājumos gāja bojā astoņi cilvēki un 36 cilvēki tika ievainoti, bet 30 cilvēki tika izglābti no drupām; tā kā tika bojātas vairāk nekā 45 000 ēkas (34) un tiešo cietušo skaits pārsniedza 70 000 cilvēku, un zemestrīce bija jūtama arī Slovēnijā, Austrijā, Itālijā, Ungārijā, Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā un mazākā mērā Vācijā, Slovākijā un Čehijā;

G.	tā kā 2020. gada 22. martā un 29. decembrī Horvātija iedarbināja Savienības civilās aizsardzības mehānismu un pieprasīja ziemas teltis, apgaismojuma sistēmas un iluminācijas torņus, elektriskos sildītājus, saliekamās gultas, guļammaisus un konteinermājokļus;

H.	tā kā 2021. gada 4. janvārī Horvātijas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli visvairāk skartajās teritorijās, konkrēti Sisakas–Moslavinas apgabalā un daļā no Zagrebas un Karlovacas apgabaliem;

tā kā nākamajās dienās pēcgrūdieni turpinājās un skartajās teritorijās un arī tālu no zemestrīces epicentra tie ir jūtami joprojām; tā kā cilvēki pastāvīgi dzīvo spriedzē, ko rada nedrošība un bailes no iespējamiem jauniem satricinājumiem, kas joprojām notiek katru dienu un rada risku, ka, zemestrīcēm atkārtojoties, var sabrukt vēl vairāk ēku; tā kā tas viss ir noticis Covid-19 pandēmijas laikā, kas tuvākajā laikposmā varētu izraisīt garīgās veselības problēmas un posttraumatiskas saslimšanas;

tā kā zemestrīces skartie reģioni un pilsētas ir cietuši milzīgu materiālo un sociālekonomisko kaitējumu, kas nav pieredzēts kopš 20. gs. 90. gados notikušā pilsoņu kara, un ir nekavējoties un ātri jāatjauno, kā arī ir nepieciešama ilgstoša atveseļošanas programma; tā kā liels skaits zemestrīču piemeklēto teritoriju iedzīvotāju ir nonācis uz izmisuma robežas un satricinājumi apkārtējās teritorijās ir izraisījuši dažādu veidu netiešu kaitējumu; tā kā šī teritorija jau iepriekš bija ārkārtīgi sociāli nelabvēlīga un ekonomiski nabadzīga un tā kā nesenās zemestrīces radīs papildu negatīvas finansiālas un sociāli psiholoģiskas sekas gan reģiona iedzīvotājiem, gan visam reģionam kopumā;

tā kā saskaņā ar aplēsēm aptuveni 90 % ēku Petrinjā ir jānojauc; tā kā mazākām teritorijām un ciematiem, kas atrodas ap Glinu, piemēram, Majskepoljanei, pat pirms zemestrīces daļēji nebija piekļuves elektroenerģijai un ūdenim, un šobrīd iedzīvotājiem pamata infrastruktūra un pakalpojumi ir vēl nepieejamāki;

L.	tā kā ir pazīmes, kas liecina, ka zemestrīces ir nodarījušas ievērojamus bojājumus uzbērumiem un pretplūdu aizsardzības sistēmām, šo bojājumu dēļ pašreizējā spēcīga lietus un plūdu sezonā jau tā izpostītajiem apgabaliem var tikt nodarīts vēl lielāks kaitējums;

M.	tā kā vietējā un reģionālā infrastruktūra ir būtiski bojāta, ir izpostīts vēsturiskais un kultūras mantojums un ir traucēta saimnieciskā darbība, jo īpaši lauksaimniecība un lopkopība — nozares, no kurām vietējie iedzīvotāji ir atkarīgi visvairāk;

N.	tā kā ir nopietni bojātas vietējās lauksaimniecības iekārtas, piemēram, ēkas, tehnika, iekārtas, audzēšanas lauki un pārtikas krātuves, un tā kā zemestrīces seku dēļ ir gājis bojā vai pamests liels skaits lauksaimniecības dzīvnieku un lolojumdzīvnieku;

tā kā zemestrīce ir ievērojami kavējusi publisko un veselības aprūpes iestāžu darbību un nodarījusi kaitējumu infrastruktūrai, piemēram, ceļiem un elektroenerģijas pievadei; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu pamata infrastruktūru, kas nebija pieejama pirms zemestrīces, un tā kā visas pamatvajadzības un pamatpakalpojumi būtu nekavējoties no jauna jānodrošina visās skartās teritorijas daļās;

tā kā ir pilnībā ir jānojauc ievērojams skaits skolu un dažas universitāšu ēkas, piemēram, Metalurģijas fakultāte un Pedagoģijas fakultāte Sisakā, kuras jaunā mācību semestra sākumā paredzēto izglītošanas funkciju veikšanai vairs izmantot nevar; tā kā šīs iestādes jau bija pakļautas spiedienam Covid-19 pandēmijas dēļ un tā kā tagad bērni nedz var nodarbības apmeklēt klātienē, nedz arī izmantot tiešsaistes izglītības iespējas, paliekot mājās;

tā kā Sisakas Veselības centrs bija jāevakuē tūlīt pēc zemestrīces, pakļaujot Covid-19 pacientus un citus pacientus, tostarp personas ar invaliditāti un bērnus, paaugstinātam veselības apdraudējumam; tā kā Glinas un Petrinjas veselības aprūpes centriem, tostarp aptiekām, tika nodarīts būtisks kaitējums; tā kā zemestrīces Horvātijas veselības un aprūpes pakalpojumu sistēmām ir uzlikušas papildu slogu un paātrinājušas Covid-19 izplatīšanos, jo īpaši zemestrīces piemeklētajos apgabalos;

tā kā dažas teritorijas Eiropas Savienībā ir neaizsargātākas un vairāk pakļautas augstam seismiskam riskam; tā kā ilgtspējīgas rekonstrukcijas centieni un zemestrīču gadījumā drošu un izturīgu ēku projekti ir pienācīgi jākoordinē un jāuzrauga, lai nepieļautu ekonomiskos un sociālos zaudējumus, vienlaikus nodrošinot pārredzamību un ievērojot paraugpraksi un publiskā iepirkuma noteikumus;

S.	tā kā valsts, reģionālo un vietējo iestāžu, civilās aizsardzības un glābšanas vienību, Horvātijas bruņoto spēku, dažādu humanitārās palīdzības organizāciju un jo īpaši simtiem brīvprātīgo ātrā un profesionālā reakcija zemestrīces tūlītējo seku smagumu ievērojami mazināja;

T.	tā kā Covid-19 krīze un vīrusa izplatīšanās glābšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanu sarežģī vēl vairāk; tā kā Covid-19 pandēmija ir uzskatāma par slogu Horvātijas ekonomikai, radot nepieciešamību pēc papildu finanšu resursiem,

pauž visdziļāko solidaritāti un atbalstu visām zemestrīcēs cietušajām personām un viņu ģimenēm, kā arī Horvātijas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kuras ir iesaistītas seku likvidēšanā;

uzteic glābšanas vienību, civilās aizsardzības spēku, Horvātijas bruņoto spēku, brīvprātīgo, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, starptautisko organizāciju, vietējo, reģionālo un valsts iestāžu un visu pārējo iesaistīto dalībnieku nepārtrauktos un ātros pūliņus, kas tika veikti izpostītajās teritorijās, lai glābtu dzīvības, ierobežotu kaitējumu un atjaunotu pamatdarbības, kas ir nepieciešamas pienācīga dzīves līmeņa uzturēšanai; pauž pateicību visiem cilvēkiem, organizācijām un iniciatīvām, pateicoties kuriem, varēja paātrināt šos centienus, sniedzot atbalstu un palīdzību;

atzinīgi vērtē to dalībvalstu un citu valstu solidaritāti, kuras šajā ārkārtas situācijā sniedz atbalstu, kas izpaužas kā savstarpēja palīdzība, tostarp pamatvajadzību apmierināšana, finansiālā palīdzība, brīvprātīgo iesaiste un cita veida palīdzība, tādējādi palīdzot mazināt intervences pasākumu slogu; atzinīgi vērtē ES iestāžu un starptautiskās sabiedrības apliecināto solidaritāti, ārkārtas situācijās sniedzot savstarpējo palīdzību; tādēļ uzsver Savienības civilās aizsardzības mehānisma nozīmi valstu civilās aizsardzības iestāžu sadarbības veicināšanā visā Eiropā nelabvēlīgu situāciju gadījumā un ārkārtas notikumu seku mazināšanā;

aicina Komisiju un Horvātijas iestādes apzināt visus iespējamos veidus, kā nekavējoties sniegt palīdzību un atbalstu nolūkā nodrošināt pienācīgus un drošus dzīves apstākļus daudzajiem cilvēkiem, kuri ir zaudējuši mājas un kuriem joprojām nav drošas pajumtes, vismaz konteineru veidā, kas turpmākajos mēnešos skarbajos ziemas apstākļos varētu nodrošināt minimālu pajumti;

aicina īpašu uzmanību pievērst personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem un pusaudžiem ar kritiskām vajadzībām kā visneaizsargātākajām personām sabiedrībā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē jebkādu palīdzību, ko organizācijas jau sniedz uz vietas;

uzsver, cik svarīgi ir īpaši parūpēties par lielo skaitu mājlopu, lauksaimniecības dzīvnieku un lolojumdzīvnieku, kas zemestrīces dēļ ir ievainoti vai noklīduši; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ievērojamos centienus un sadarbību starp Lauksaimniecības ministriju, vietējām un reģionālajām iestādēm un NVO, kas darbojas dzīvnieku labturības jomā;

uzsver situācijas uz vietas nopietnību, kas rada ievērojamu un intensīvu finansiālu spiedienu uz Horvātijas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un var izraisīt neatgriezenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos zemestrīces skartajās teritorijās, jo tajā cietušie iedzīvotāji cenšas pārvarēt postošas sociālās un ekonomiskās sekas un izturēt ārkārtēju psiholoģisku un sociālu spiedienu;

mudina Horvātijas iestādes kopā ar Komisijas ekspertiem ātri un rūpīgi izvērtēt kopējo nodarīto kaitējumu Sisakas–Moslavinas apgabalā, lai sāktu atjaunošanas un seismiski noturīgas rekonstrukcijas darbus, tiklīdz apstākļi to ļauj; uzsver, ka, sākot reģionālās atveseļošanas un rekonstrukcijas darbus, liela nozīme ir jāpiešķir ilgtspējīgas ekonomikas iedzīvināšanai un iedzīvotāju iztikas līdzekļu nodrošināšanai;

mudina Horvātijas valsts un reģionālās un vietējās iestādes cieši sekot līdzi rekonstrukcijas darbībām un nodrošināt, ka tās ievēro prasības, kādas ir izvirzītas zemestrīču gadījumā drošām ēkām un infrastruktūrai, un ievēro citu dalībvalstu profesionālās paraugprakses un zinātību; aicina Horvātijas iestādes un atbildīgās struktūras ņemt vērā pieredzi, kas gūta pēckara atjaunošanas procesā skartajās teritorijās, lai noskaidrotu, vai pārkāpumi būvniecības praksē ir noveduši pie kvalitātes trūkuma un vai tie ir veicinājuši neseno zemestrīču postošās sekas; atzinīgi vērtē to, ka Horvātijas valdība kā pirmo soli šā mērķa sasniegšanā pieņēma lēmumu publicēt to uzņēmumu reģistru, kuri piedalījās rekonstrukcijas procesā;

10.

uzsver zemestrīču prognozēšanas sistēmu problēmas seismiski ļoti aktīvajos Dienvidaustrumeiropas reģionos; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm stiprināt pētniecību un izglītību, lai izveidotu sistēmu, kas nodrošinātu labāku sagatavotību līdzīgu krīžu novēršanai un pārvaldībai un līdzīgu katastrofu seku mazināšanai;

11.

prasa uzlabot koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu pētniecības un izstrādes struktūrām, jo īpaši dalībvalstīs, kas saskaras ar līdzīgiem riskiem; prasa pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas dalībvalstīs, kā arī izveidot jaunas un stiprināt pašreizējās saites starp dažādajām agrīnās brīdināšanas sistēmām;

12.

aicina Horvātijas iestādes atveseļošanas un noturības plānā par prioritāru noteikt atjaunošanu un tajā īpašu uzmanību pievērst visaptverošai profilaktiskai atjaunošanai, kas nodrošinātu augstāko seismisko standartu ievērošanu attiecībā uz visvairāk apdraudētajiem mājokļiem un ēkām tajos valsts reģionos, kuros ir vislielākā zemestrīču iespējamība;

13.

uzsver, ka smagu zemestrīču, kādas, piemēram, nesen tika pieredzētas Horvātijā, gadījumos seku mazināšanai ir vajadzīgs ievērojams laiks, kas būtu jāņem vērā saistībā ar turpmāku ESSF pārskatīšanu, lai nodrošinātu pietiekamu līdzekļu apguves laiku pēc pašreizējiem pieteikumu iesniegšanas termiņiem; turklāt uzsver, ka ir svarīgi palielināt ESSF izdevumus ne tikai bojājumu novēršanai, bet arī noturībai saistībā ar klimata pārmaiņām, dabas katastrofām un sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, lai valstis pēc katastrofām kļūtu spēcīgākas;

14.

atzinīgi vērtē Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstu katastrofu riska novēršanai, noturībai, enerģētikai un seismiskai modernizācijai pašreizējā finanšu periodā; mudina Horvātijas iestādes šos pasākumus attiecīgi iekļaut savos plānos un 2021.–2027. gada ES budžeta piešķīrumu plānošanā; aicina Komisiju apliecināt elastību attiecībā uz valsts darbības programmu plānošanu un grozīšanu dabas katastrofu seku novēršanas gadījumos;

15.

aicina Komisiju sadarbībā ar ES un Horvātijas iestādēm rast veidu, kā ātri sadalīt piešķirt finansiālo un citu palīdzību, ar kuru varētu nodrošināt cietušo teritoriju ātru atlabšanu, darīt pieejamus visus iespējamos finanšu līdzekļus, kas palīdzētu Horvātijai panākt ātru atlabšanu un sniegt palīdzību visiem, kam tā ir vajadzīga, un līdz minimumam samazināt administratīvo slogu, ar kuru saskaras vietējie iedzīvotāji, cenšoties saņemt palīdzību un atbalstu;

16.

uzsver, cik svarīgi ir noteikt par prioritāti skarto apgabalu iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19; mudina Horvātijas valdību īstenot tās pasludināto lēmumu novirzīt ievērojamu daļu no vakcīnu krājuma Sisakas–Moslavinas apgabalam, lai nekavējoties aizsargātu visu uz vietas esošo iedzīvotāju, palīgu un darba ņēmēju veselību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē dalībvalstu lēmumu daļu savu iepirkto vakcīnu nodot Horvātijai;

17.

norāda Komisijai, ka saistībā ar jaunajiem postījumiem, ko nesenās zemestrīces nodarīja ēkām, kas cieta arī 2020. gada marta zemestrīces laikā, būs nepieciešams papildu novērtējums un renovācijas projekti; turklāt mudina Komisiju renovācijas viļņa plānošanā un tiesību aktos iekļaut mērķtiecīgus pasākumus, ar kuru palīdzību gatavojas zemestrīcēm un novērš to sekas;

18.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Horvātijas valdībai, skarto teritoriju reģionālajām un vietējām iestādēm un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2) OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.

(3) OV L 99, 31.3.2020., 9. lpp.

(4) OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.

(5) OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.

(6) OV L 77 I, 20.3.2019., 1. lpp.

(7) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(8) OV L 270, 15.10.2015., 1. lpp.

(9) OV L 338, 13.12.2016., 34. lpp.

(10) OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.

(11) OV L 176, 7.7.2017., 1. lpp.

(12) OV L 335, 15.12.2017., 1. lpp.