(1)

Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī izraisīja pārvietoto personu masveida pieplūdumu no Ukrainas vairākās dalībvalstīs. Tādējādi nepieciešamība apmierināt steidzamās migrācijas, robežu pārvaldības un drošības vajadzības, kas, ņemot vērā krīzes raksturu un apmēru, saglabāsies arī pēc 2022. gada, atkal rada spiedienu uz dalībvalstu finanšu resursiem.

(2)

Kopš 2014. gada 1. janvāra Savienības iekšlietu politika migrācijas, robežu pārvaldības un drošības jomā tiek atbalstīta ar finansējumu no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 (2), un no Iekšējās drošības fonda, kuru veido finansiāla atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 (3), un finansiālā atbalsta instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (4) (“2014.–2020. gada iekšlietu fondi”).

(3)

2014.–2020. gada iekšlietu fondu īstenošanas periodu ir nepieciešams pagarināt par vienu gadu, lai dalībvalstis varētu pilnībā izmantot visas neiztērētās summas no minētajām programmām, un vajadzības gadījumā ātri pārskatīt to savu programmu īstenošanu, kas vajadzīgas, lai risinātu neparedzētas problēmas, ko radījis iebrukums Ukrainā.

(4)

Ir nepieciešams nodrošināt lielāku elastību to līdzekļu izmantošanā, kas mērķiezīmēti Regulā (ES) Nr. 516/2014, kura pašlaik liedz 2014.–2020. gada plānošanas perioda neiztērētās summas izmantot darbībām, kuru uzdevums ir apmierināt neatliekamās vajadzības, ko radījis iebrukums Ukrainā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (5) nosaka vispārīgus 2014.–2020. gada iekšlietu fondu īstenošanas noteikumus cita starpā attiecībā uz izdevumu finansēšanu un īstenošanas periodu. Minētie noteikumi paredz, ka dalībvalstu veiktā apmaksa ir attiecināma vēlākais līdz 2023. gada 30. jūnijam un nosaka, ka īstenošanas periods beidzas 2023. gada 31. decembrī.

(6)

2021. gada 1. janvārī 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros sāka piemērot atjaunotu migrācijas un robežu pārvaldības jomā esošo fondu kopumu jaunā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1147 (6), finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1148 (7), un Iekšējās drošības fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1149 (8) (“2021.–2027. gada iekšlietu fondi”), veidā.

(7)

Lai gan 2021.–2027. gada iekšlietu fondi stājās spēkā 2021. gada 15. jūlijā un kļuva piemērojami ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra, ne visu dalībvalstu programmas ir jau apstiprinātas.

(8)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada iekšlietu fondu politikas mērķu īstenošanā un lai būtu iespējama vienmērīga pāreja no 2014.–2020. gada plānošanas perioda uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu un tādējādi tiktu mazināts administratīvais slogs dalībvalstīm, ir nepieciešams, lai minēto finansēšanas instrumentu īstenošanā būtu zināma pārklāšanās. Minētā nepieciešamība ir skaidri atzīta ar 2021.–2027. gada iekšlietu fondu un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (9), kas pieļauj izdevumu attiecināmību ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(9)

Neraugoties uz minētajiem noteikumiem, kuru mērķis ir palīdzēt mazināt plaisu starp 2014.–2020. gada iekšlietu fondiem un 2021.–2027. gada iekšlietu fondiem, 2014.–2020. gada iekšlietu fondu īstenošanas beigu datums un paredzamie 2021.–2027. gada iekšlietu fondu programmu apstiprināšanas datumi ir saistīti ar risku dalībvalstīm saskarties ar ievērojamu finansējuma deficītu. Minētais finansējuma deficīts varētu izraisīt likviditātes problēmas saistībā ar papildu spiedienu uz dalībvalstu migrācijas un robežu pārvaldību pēc masveida pārvietoto personu pieplūduma no Ukrainas.

(10)

Ievērojama finansējuma deficīta risku pastiprina tas, ka 2014.–2020. gada iekšlietu fondiem ir īsāks budžeta saistību īstenošanas cikls (N+2 noteikums), kas nav pieskaņots citiem Savienības finansēšanas instrumentiem dalītā pārvaldībā, piemēram, kohēzijas fondiem, kuriem piemēro ilgāku īstenošanas periodu (N+3 noteikums). 2021.–2027. gada iekšlietu fondiem piemēro N+3 noteikumu, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1060. N+3 noteikums paredz, ka saistības, ko uzņemas N gadā, ir jāsedz ar tādu pašu priekšfinansējuma un starpposma maksājumu pieprasījumu summu pirms N+3 gada 31. decembra (piemēram, saistības, ko uzņemas 2014. gadā, pilnībā jāsedz ar priekšfinansējuma un maksājumu pieprasījumiem pirms 2017. gada 31. decembra). Par nesegto summu saistības tiek atceltas, un tas nozīmē, ka dalībvalsts zaudē attiecīgo finansējumu.

(11)

Pieejamā informācija par īstenošanas gaitu dalībvalstīs liecina, ka pastāv liels risks, ka varētu tikt atceltas saistības attiecībā uz fondiem, kurus citādi varētu izmantot, lai apmierinātu jaunas vajadzības. Minētais risks daļēji rodas tādu iemeslu dēļ, kurus dalībvalstis nevar kontrolēt, piemēram, Covid-19 pandēmijas izraisīto īstenošanas kavējumu dēļ 2020.–2021. gadā, Savukārt fondu īstenošanas termiņa pagarināšana par vienu gadu ļautu dalībvalstīm pilnībā izmantot budžeta saistības 2014.–2020. gada programmu ietvaros, lai risinātu problēmas, ar kurām tās tagad saskaras kara Ukrainā dēļ.

(12)

Regula (ES) Nr. 514/2014 atzīst, ka, ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts iniciatīvas apstiprināto valsts programmu var izvērtēt atkārtoti un vajadzības gadījumā pārskatīt attiecībā uz atlikušo plānošanas laikposmu. Ievērojot to, būtu atbilstīgi uzskatīt, ka karš Ukrainā ir “jauni vai neparedzēti apstākļi”, kas pamato programmas īstenošanas pārskatīšanu un darbības pārorientēšanu, ņemot vērā jaunās vajadzības un iepriekš pieņemtās programmas konkrētos mērķus.

(13)

Lai dalībvalstīm nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi neiztērētajām summām no 2014.–2020. gada iekšlietu fondiem, ir nepieciešams pagarināt minēto fondu attiecināmības periodu par vienu gadu un veikt vajadzīgos ar to saistītos pielāgojumus attiecībā uz datumiem, kas piemērojami programmu īstenošanai, ziņošanai par tām, to izvērtēšanai un slēgšanai, kā arī attiecībā uz datumiem, kuri saistīti ar summām, kam atceltas saistības.

(14)

Lai nodrošinātu, ka iespējami skaidrā veidā tiek ieviests attiecināmības perioda pagarinājums, ir nepieciešams noteikt vienu galīgo galveno datumu, līdz kuram izdevumiem ir gan jārodas, gan tie ir jāapmaksā.

(15)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/2000 (10) tika grozīta Regula (ES) Nr. 516/2014, lai atvērtu piekļuvi resursiem, kas mērķiezīmēti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai, un lai ļautu tos izmantot konkrētām citām darbībām, kas ietvertas valsts programmā. Minēto elastīguma principu ir nepieciešams paplašināt, lai apmierinātu steidzamas vajadzības, ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, jo īpaši lai risinātu dalībvalstu jaunās patvēruma un migrācijas pārvaldības vajadzības, ko radījis iebrukums Ukrainā.

(16)

Lai atvērtu piekļuvi visiem pieejamajiem fondiem un izvairītos no to zaudēšanas saistību atcelšanas dēļ attiecībā uz neizmantotajiem resursiem, kas iepriekš bija mērķiezīmēti zināmiem konkrētiem mērķiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 516/2014, tostarp konkrētām darbībām un Savienības pārmitināšanas programmai mērķiezīmētiem resursiem, ir nepieciešams piedāvāt dalībvalstīm iespēju izņēmuma kārtā izmantot šos resursus, ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, piemēram, tādus, kas radušies sakarā ar iebrukumu Ukrainā.

(17)

Lai paplašinātu pieejamo finansējuma avotu tvērumu nolūkā palīdzēt reaģēt uz neparedzamiem nākotnes notikumiem, ir atbilstīgi dot dalībvalstīm un citiem publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem iespēju 2021.–2027. gada plānošanas periodā veikt papildu finanšu iemaksas patvēruma un migrācijas pārvaldībai ārējo piešķirto ieņēmumu veidā. Minētie ārējie piešķirtie ieņēmumi ir uzskatāmi par īpašu iemaksa no dalībvalstīm un citiem publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem, lai finansētu konkrētus izdevumu posteņus 2021.–2027. gada Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros, un ļaus ieviest papildu sagatavotības pasākumu patvēruma un migrācijas darbību finansēšanai dalībvalstīs tādu krīžu laikā, kādas radījis iebrukums Ukrainā.

(18)

2014.–2020. gada Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un 2021.–2027. gada Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda sniegtais atbalsts papildina darbības, ko finansē no citiem Savienības fondiem, jo īpaši kohēzijas politikas ietvaros, lai maksimāli palielinātu pieejamā finansējuma ietekmi.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs Regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā Regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(20)

Ņemot vērā steidzamību, ar kādu nepieciešams darīt dalībvalstīm pieejamus finanšu līdzekļus, lai risinātu migrācijas, robežu pārvaldības un drošības vajadzības, ko izraisījis pārvietoto personu masveida pieplūdums no Ukrainas, tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(21)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(22)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(23)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 514/2014, (ES) Nr. 516/2014 un (ES) 2021/1147.

(24)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai steidzami darītu dalībvalstīm pieejamus finanšu līdzekļus migrācijas, robežu pārvaldības un drošības vajadzību risināšanai, ko radījis pārvietoto personu masveida pieplūdums no Ukrainas,

1)

regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 40. pantu groza šādi:

3)

regulas 50. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 54. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 57. pantu groza šādi:

1)

regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 17. panta 9. punktu aizstāj ar šādu: