<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2022-06-202206C116202100650-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0065-21-202200011-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/02/2022 11:08:38" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="EBNkGGTQzlK6JGl550f4MjUjGUQjPQaGgQzsNLQtD9OGsZKRlgqEOEBbxQ64C4ZJCgAICzbmpq5nAkEgJrQtC3S5bjcBv8b5C2AKXayJ61M4ekknXBw6iVwRx3gDwZ2c1isVsPz/0efgNfVY/gtS7JVntI79tRjUCrS9WMxpbrQ=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0065" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2021" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 26/01/2022 12:11:30" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="81363187a8934fefb69f53d5850e8bf3" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0065" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">M. Szpunar secinājumi – Apvienotās lietas C‑65/21 P un no C‑73/21 P līdz C‑75/21 P</div>
      <div id="rId22" style="default">SGL Carbon u.c./Komisija</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [MACIEJ SZPUNAR]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2022. gada 3. februārī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Apvienotās lietas C‑65/21 P un no C‑73/21 P līdz C‑75/21 P
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      SGL Carbon SE (C‑65/21 P),
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      Química del Nalón SA, iepriekš Industrial Química del Nalón SA (C‑73/21 P),
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Deza a.s. (C‑74/21 P),
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Bilbaína de Alquitranes SA (C‑75/21 P)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-10" title="page-1">
      Eiropas Komisiju
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-11" title="page-1">
      Apelācija – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Vide – Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija to vielu skaitā, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām, pārkāpums – Tiesību norma, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām – Rūpības pienākums
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai Eiropas Savienības iestādes rūpības pienākums, ar ko saprot pienākumu, īstenojot savas pilnvaras, ņemt vērā visus atbilstošos apstākļus, ir uzskatāms par tiesību normu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām un kuras pārkāpums var izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību? Tas ir principiāls jautājums, kas Tiesai ir jāizlemj, izvērtējot pamatu, kuru apelācijas sūdzību iesniedzējas ir izvirzījušas, pamatojot savas apelācijas sūdzības, kuras iesniegtas par četriem Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pārsūdzētajiem spriedumiem Vispārējā tiesa noraidīja vairāku augstas temperatūras akmeņogļu darvas (turpmāk tekstā – “ATAD”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>) ražotāju prasības par zaudējumu atlīdzību, kuri, iespējams, nodarīti, šo vielu kļūdaini klasificējot kā bīstamu ūdens videi. Tā kā šī klasificēšana bijusi sekas Eiropas Komisijas acīmredzamai kļūdai vērtējumā, kas konstatēta Vispārējās tiesas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) un Tiesas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) iepriekšējos spriedumos, tiesību akta, ar kuru apgalvotais kaitējums nodarīts, prettiesiskums nav apstrīdēts. Tomēr ar kāda akta prettiesiskumu pašu par sevi nepietiek, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība. Starp nosacījumiem, kas jāizpilda, lai tas tā notiktu, tostarp ir atrodams nosacījums par to, lai kaitējums izrietētu no tādas normas pārkāpuma, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Tādējādi aplūkojamajā gadījumā rodas jautājums, vai Savienības iestādes pienākums ņemt vērā visus būtiskos apstākļus, īstenojot savu kompetenci, ir uzskatāms par šādu normu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas (EK) Nr. 1272/2008  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) 3. panta pirmajā daļā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-4">
      “Viela vai maisījums, kas atbilst fizikālas, veselības vai vides bīstamības kritērijiem, kuri izklāstīti I pielikuma 2. līdz 5. daļā, ir bīstams, un to klasificē atbilstīgi minētajā pielikumā aprakstītajām attiecīgām bīstamības klasēm.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1272/2008 I pielikumā ir ietverti kritēriji vielu un maisījumu klasificēšanai pa bīstamības klasēm. Tā 4.1.3.5.5. punktā ir ietverti noteikumi, kuros raksturota viena klasifikācijas metode – “[sastāvdaļu] summēšanas metode”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti laikposmā pirms prasības par zaudējumu atlīdzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētajos spriedumos, uz kuriem atsaukšos, lai sniegtu detalizētāku informāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>). Aplūkojamo tiesvedību vajadzībām tikai atgādināšu turpmāk norādīto.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar spriedumu Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>) Vispārējā tiesa atcēla Regulu (ES) Nr. 944/2013  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>), ciktāl tajā ATAD bija klasificēta to vielu skaitā, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 30.–34. punktā Vispārējā tiesa norādīja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-4">
      “30. Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo, klasificēdama CTPHT [ATAD] kā 1. kategorijas akūti toksisku ūdens videi vielu (H400) un 1. kategorijas hroniski toksisku ūdens videi vielu (H410), pamatojoties uz tās sastāvdaļām, tā nav izpildījusi pienākumu ņemt vērā visus atbilstošos faktorus un apstākļus, lai pienācīgi ņemtu vērā proporciju, kādā CTPHT [ATAD] atrodas sešpadsmit [policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (turpmāk tekstā – “PAO”)] sastāvdaļas, un to ķīmisko iedarbību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-4">
      31. Saskaņā ar informatīvā dokumenta 7.6. punktu, lai klasificētu CTPHT [ATAD], pamatojoties uz tās sastāvdaļām, tika pieņemts, ka visi CTPHT [ATAD] esošie PAO izšķīda ūdens fāzē un tādējādi bija pieejami ūdens organismiem. Ir minēts arī, ka tas, iespējams, izraisa pārāk lielas CTPHT [ATAD] toksicitātes aplēses un ka, ciktāl [Water‑Accommodated Fraction (ūdenī uzņemtās daļas pieeja)] sastāvs nebija skaidrs, šo toksicitātes vērtējumu varēja uzskatīt par visnelabvēlīgāko scenāriju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-5">
      32. Tomēr ne Komisija, ne [Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)] Vispārējā tiesā nevarēja pierādīt, ka, CTPHT [ATAD] klasifikāciju kā 1. kategorijas akūti toksisku ūdens videi (H400) un 1. kategorijas hroniski toksisku ūdens videi (H410) pamatojot ar pieņēmumu, ka visi šajā vielā klātesošie PAO izšķīst ūdens fāzē un bija pieejami ūdens organismiem, Komisija ņēma vērā faktu, ka saskaņā ar 1.3. punktu informatīvajā dokumentā “Fizikāli ķīmiskās īpašības” CTPHT [ATAD] sastāvdaļas varēja tikt izdalītas no CTPHT [ATAD] tikai ierobežotā apjomā un ka šī viela ir ļoti stabila.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-5">
      33. Pirmkārt, ne [Riska novērtēšanas komitejas (turpmāk tekstā –“RAC”)] atzinumā par CTPHT [ATAD], ne informatīvajā dokumentā nav iekļauta nekāda argumentācija, kas pierādītu, ka, pieņemot, ka visi šajā vielā klātesošie PAO izšķīst ūdens fāzē un ir pieejami ūdens organismiem, ir ņemta vērā CTPHT [ATAD] zemā šķīdība ūdenī. Turklāt, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstisku jautājumu, Komisija un ECHA spēja pierādīt tikai to, ka CTPHT [ATAD] klasificēšanas procedūras laikā ir tikusi ņemta vērā sešpadsmit PAO sastāvdaļu šķīdība ūdenī, apskatot tās atsevišķi. Turklāt, atbildot uz Vispārējās tiesas sēdē uzdoto jautājumu, Komisija un ECHA vien norādīja, ka ir ticis pieņemts, ka visi CTPHT [ATAD] sastāvā esošie PAO izšķīst ūdenī, jo šīs vielas toksiskuma tests ūdens videi tika veikts, balstoties uz tās sastāvdaļām. Taču šāds pamatojums neļauj secināt, ka ir tikusi ņemta vērā šīs vielas zemā šķīdība.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-5">
      34. Otrkārt, jākonstatē, ka saskaņā ar informatīvā dokumenta 1.3. punktu CTPHT [ATAD] šķīdības ūdenī augstākais koeficients attiecībā uz iepildīšanu bija maksimāli 0,0014 %. Ņemot vērā šo CTPHT [ATAD] zemo šķīdību ūdenī, Komisija nekādā veidā nav pierādījusi, ka šīs vielas attiecīgo klasifikāciju tā varēja pamatot ar pieņēmumu, ka visas CTPHT [ATAD] klātesošās PAO izšķīda ūdens fāzē un bija pieejamas ūdens organismiem. No informatīvā dokumenta 7.6.2. tabulas ir redzams, ka sešpadsmit PAO sastāvdaļas, kas ietilpst CTPHT [ATAD], ir 9,2 % no šīs vielas. Tāpēc, pieņemot, ka visi šie PAO izšķīst ūdenī, Komisija būtībā attiecīgo klasifikāciju pamatoja ar pieņēmumu, ka 9,2 % no CTPHT [ATAD] varēja izšķīst ūdenī. Tomēr no informatīvā dokumenta 1.3. punkta var redzēt, ka šāda vērtība nav reāla, ņemot vērā, ka maksimālais koeficients ir 0,0014 %.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par šo spriedumu Komisija iesniedza apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ar 2017. gada 22. novembra spriedumu Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>) noraidīja Komisijas apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 39. un 46.–55. punktā Tiesa tostarp secināja turpmāk norādīto:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-6">
      “39. Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā patiešām nav paredzēts izmantot citus kritērijus kā vien tos, kas skaidri minēti šajā normā. Tomēr jākonstatē, ka nevienā tiesību normā nav skaidri aizliegts ņemt vērā citus faktorus, kam varētu būt nozīme UVCB vielas klasifikācijā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-6">
      46. Stingra un automātiska summēšanas metodes piemērošana jebkuros apstākļos var izraisīt to, ka netiek pietiekami novērtēta tādas UVCB vielas bīstamība ūdens videi, kurai ir zināmas nedaudzas no sastāvdaļām. Šāds rezultāts nevar tikt uzskatīts par savienojamu ar vides un cilvēku veselības aizsardzības mērķi, kāds izvirzīts Regulā Nr. 1272/2008.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-6">
      47. Tādēļ ir uzskatāms, ka tad, ja tiek piemērota summēšanas metode, lai noteiktu, vai UVCB viela ietilpst akūtas toksicitātes ūdens videi [..] un hroniskas toksicitātes ūdens videi [..] kategorijās, Komisijai nav jāvērtē vienīgi faktori, kas skaidri minēti Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā, neņemot vērā nekādus citus faktorus. Atbilstoši tās pienākumam ievērot pienācīgu rūpību Komisijai ir rūpīgi un objektīvi jāpārbauda citi faktori, kuriem, lai gan tie nav skaidri minēti attiecīgajās normās, tomēr ir nozīme.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-6">
      50. Pārsūdzētā sprieduma 28. punktā izklāstītais pamatojums, ka, “lai uzskatītu, ka viela ietilpst akūtās vai hroniskās toksicitātes kategorijās, tieši šai vielai, nevis tikai tās sastāvdaļām ir jāatbilst klasifikācijas kritērijiem”, nav apstrīdēts.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-6">
      51. Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā minētā klasifikācijas metode ir balstīta uz pieņēmumu, ka sastāvdaļas, kas tiek ņemtas vērā, ir 100 % šķīstošas. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, minētā summēšanas metode nozīmē, ka pastāv tāda sastāvdaļu koncentrācijas pakāpe, kuru nesasniedzot nevar tikt sasniegta robežvērtība 25 % apmērā, un tādējādi tā ietver sastāvdaļu, kuras ietilpst akūtās vai hroniskās toksicitātes kategorijās, koncentrāciju summas aprēķināšanu, kuras katra ir svērta atbilstoši m koeficientam, kas atbilst to toksicitātes veidam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-6">
      52. Tomēr šai metodei ir raksturīgi, ka tā zaudē ticamību situācijās, kurās sastāvdaļu svērtā summa pārsniedz koncentrācijas pakāpi, kura atbilst robežvērtībai 25 % apmērā, tādā proporcijā, kas ir mazāka par attiecību starp šķīdības koeficientu, kāds novērots attiecīgajai vielai kopumā, un hipotētisko šķīdības koeficientu 100 % apmērā. Tādēļ šādās situācijās kļūst iespējams summēšanas metodes rezultātā īpašos gadījumos sasniegt lielāku vai mazāku rezultātu par to pakāpi, kāda atbilst tiesību aktos paredzētajai robežvērtībai 25 % apmērā, atkarībā no tā, vai tiek ņemts vērā sastāvdaļu hipotētiskais šķīdības koeficients vai arī vielas kopumā šķīdības koeficients.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-7">
      53. Nav strīda par to, ka no RAC atzinumam pievienotā ziņojuma I pielikuma 7.6.2. tabulas izriet, ka, pirmkārt, ar summēšanas metodi sasniegtais rezultāts ir 14 521 % un ka, otrkārt, šis rezultāts ir 581 reizi lielāks par minimālo pakāpi, kāda prasīta, lai pēc svēršanas ar m koeficientiem būtu sasniegta robežvērtība 25 % apmērā. Nav apstrīdēts arī tas, ka no minētā dokumenta 1.3. punkta “Fizikāli ķīmiskās īpašības” turklāt izriet, ka ATAD maksimālais šķīdības ūdenī koeficients bija 0,0014 %, proti, koeficients, kas ir aptuveni 71 000 reižu mazāks par hipotētisko šķīdības koeficientu 100 % apmērā, kurš tiek izmantots attiecībā uz sastāvdaļām, kuras tiek ņemtas vērā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-7">
      54. Tātad Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 34. punktā atzīdama, ka, “tāpēc, pieņemot, ka vis[as] [šīs sastāvdaļas] izšķīst ūdenī, Komisija būtībā klasifikāciju pamatoja ar pieņēmumu, ka 9,2 % no ATAD varēja izšķīst ūdenī. Tomēr no [RAC atzinuma pielikumā pievienotā informācijas dokumenta] 1.3. punkta var redzēt, ka šāda vērtība nav reāla, ņemot vērā, ka maksimālais koeficients ir 0,0014 %”, nav nedz sagrozījusi faktus, nedz pieļāvusi kļūdu to juridiskajā kvalifikācijā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-7">
      55. Minētā sprieduma 32. punktā konstatējusi, ka “ne Komisija, ne ECHA [..] nevarēja pierādīt, ka [..] Komisija ņēma vērā faktu, ka saskaņā ar 1.3. punktu [informācijas dokumentā, kas pievienots RAC atzinuma pielikumā,] “Fizikāli ķīmiskās īpašības” ATAD sastāvdaļas tika izdalītas no ATAD tikai ierobežotā apjomā, un to, ka minētā viela ir ļoti stabila”, Vispārējā tiesa, nepieļaudama kļūdu tiesību piemērošanā, minētā sprieduma 30. punktā ir atzinusi, ka “Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo, klasificēdama ATAD starp [1. kategorijas] akūtas toksicitātes ūdens vidē [..] vielām (H400) un [1. kategorijas] hroniskas toksicitātes ūdens vidē [..] vielām (H410), pamatojoties uz tās sastāvdaļām, tā nav izpildījusi savu pienākumu ņemt vērā visus atbilstošos faktorus un apstākļus, lai pienācīgi ņemtu vērā proporciju, kādā ATAD atrodas sešpadsmit [..] sastāvdaļas, un to ķīmisko iedarbību”.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētie spriedumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sešiem pieteikumiem, kas 2018. gada 23. oktobrī tika iesniegti Vispārējās tiesas kancelejā, prasītājas un divas citas sabiedrības iesniedza prasības par zaudējumu atlīdzību, lūdzot atlīdzināt kaitējumu, kas tām esot nodarīts, prettiesiski klasificējot ATAD kā 1. kategorijas akūti toksisku vielu ūdens videi (H400) un 1. kategorijas hroniski toksisku vielu ūdens videi (H410).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sešiem spriedumiem, to skaitā arī ar pārsūdzētajiem spriedumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>), kas tika pasludināti 2020. gada 16. decembrī, Vispārējā tiesa noraidīja šīs prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā pārsūdzētā sprieduma 70., 71., 96., 98. un 114. punktā Vispārējā tiesa secināja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-8">
      “70. Katrā ziņā atbilde uz jautājumu, vai šajā gadījumā uz noteikuma par summēšanas metodi pārkāpumu, uz kuru ir balstīta CTPHT [ATAD] prettiesiskā klasifikācija, var atsaukties, lai pamatotu šo prasību par zaudējumu atlīdzību, ņemot vērā prasītāja tiesisko stāvokli ietekmējošo pienākumu papildinājumu vai palielināšanu, ir izšķiroša strīda atrisināšanai šajā lietā tikai tad, ja šis pārkāpums ir pietiekami būtisks iepriekš minētās judikatūras izpratnē, un tas būs jāpārbauda turpmāk [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>)].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-8">
      71. Runājot par labas pārvaldības principam raksturīgā rūpības pienākuma pārkāpumu, uz kādu prasītāja ir norādījusi savā replikā, ir jākonstatē, ka formāli prasības pieteikumā prasītāja nav konkrēti un individuāli norādījusi uz minētā rūpības pienākuma pārkāpumu, lai pamatotu savu prasību par zaudējumu atlīdzību. Nešķiet arī, ka šo apgalvojumu varētu uzskatīt par prasības pieteikumā jau ietverta argumenta papildinājumu. Šādos apstākļos, ciktāl prasība par zaudējumu atlīdzību ir balstīta uz rūpības pienākuma pārkāpumu, tā, kā Komisija to ir apgalvojusi savos apsvērumos par atbildēm uz rakstveida jautājumu, kas šajā ziņā tika uzdots prasītājai, ir jāatzīst par nepieņemamu [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>)].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-8">
      96. Runājot, pirmkārt, par kritēriju, kas attiecas uz pārkāptās tiesību normas, proti, Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punkta, skaidrību un precizitāti, ir jānorāda, ka saskaņā ar šī punkta formulējumu summēšanas metode izpaužas kā gandrīz mehānisks aprēķins, saskaņā ar kuru Komisija pārbauda, vai ļoti toksisku maisījuma sastāvdaļu koncentrāciju, kas ir reizinātas ar to atbilstošajiem m koeficientiem, summa (procentos) ir vienāda ar 25 % vai lielāka. Ja tas tā ir, maisījums, šajā gadījumā CTPHT [ATAD], “tiek klasificēts” akūtas vai hroniskas toksicitātes 1. kategorijā [..]. [M]inētās regulas I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā nav skaidri paredzēts izmantot citus kritērijus kā tikai tos, kas ir skaidri paredzēti šajā tiesību normā [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>)].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-9">
      98. Tādējādi Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktu nevar uzskatīt par tādu, kas Regulas Nr. 944/2013 pieņemšanas dienā veidoja pavisam skaidru noteikumu par tās rīcības brīvības esamību, kāda Komisijai bija, lai piemērotu summēšanas metodi. Tā formulējums nenorāda uz šādas diskrecionāras varas esamību, un tajā it īpaši nav minēts, ka maisījuma šķīdība ir vērā ņemams faktors. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa, un it īpaši Tiesa, ir atzinušas rīcības brīvības esamību, kam esot bijis jāliek Komisijai ņemt vērā citus elementus, nevis tos, kas ir skaidri paredzēti 4.1.3.5.5. punktā, pamatojoties uz apsvērumiem, kuri ne tieši, ne skaidri neizriet no paša minētā punkta formulējuma. Konkrētāk, Tiesa ir izmantojusi apsvērumus, kuri ir saistīti ar vispārīgāku normatīvo kontekstu, proti, it īpaši to, ka summēšanas metode neabstrahējas no [..] metodoloģiskiem ierobežojumiem [..]. Šīs interpretācijas grūtības, kas summēšanas metodes piemērošanu padara sarežģītu un kas turklāt ir atklātas minētajā spriedumā, nepieļauj, ka Komisijas rīcība varētu tikt kvalificēta kā tāda, kura acīmredzami un būtiski ir pretrunā pārkāptajai tiesību normai [..] [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>)].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-9">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-9">
      114. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisijas pieļautā kļūda tādējādi šķiet attaisnojama. Ņemot vērā atbilstošo Regulas Nr. 1272/2008 I pielikumā ietverto noteikumu neskaidro raksturu un interpretācijas grūtības saistībā ar citu faktoru, kas nav tie, kuri ir skaidri paredzēti, ņemšanu vērā, piemērojot summēšanas metodi, Komisijas rīcība daudz neatšķiras no tādas, kuru saprātīgi varētu sagaidīt no parasti piesardzīgas un rūpīgas iestādes līdzīgā situācijā, proti, situācijā, kurai ir raksturīga zinātniskā sarežģītība, kas ir saistīta ar vielas, kuras sastāvs nav zināms, piemēram, CTPHT [ATAD], klasifikāciju ar mērķi nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni. Šāda rīcība nav līdzvērtīga acīmredzamai un būtiskai Komisijas rīcības brīvībai noteikto robežu neievērošanai. Līdz ar to pieļautā kļūda nav pietiekami būtisks tiesību normas pārkāpums, un Savienības ārpuslīgumiskā atbildība katrā ziņā šajā gadījumā neiestājas. Šis konstatējums ir attiecināms gan uz summēšanas metodes pārkāpumu, gan, pakārtoti, iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ, uz apgalvoto rūpības pienākuma pārkāpumu [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>)].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzībās, kuras būtībā ir formulētas identiski un reģistrētas ar numuriem C‑65/21 P, C‑73/21 P, C‑74/21 P un C‑75/21 P, apelācijas sūdzību iesniedzējas lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzētos spriedumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">nodot lietas atpakaļ Vispārējai tiesai pārskatīšanai;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā tiesvedībā pieņemšanu, atstājot šā jautājuma izlemšanu Vispārējai tiesai, tai no jauna izskatot lietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta ECHA, lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzības;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas Karaliste, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzības;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas ir tikušas apvienotas sprieduma taisīšanai. Tiesas sēde netika rīkota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzību un šo secinājumu tvērumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību iesniedzējas ir iesniegušas apelācijas sūdzības par pārsūdzētajiem spriedumiem, ar kuriem Vispārējā tiesa noraidīja to prasības par zaudējumu atlīdzību. Šajos spriedumos Vispārējā tiesa, pamatojoties uz spriedumiem Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>) un Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>) (turpmāk tekstā – “atcelšanas spriedumi”), atzina, ka tiesību akts, ar kuru esot nodarīts kaitējums prasītājām, ir prettiesisks Komisijas acīmredzamas kļūdas vērtējumā dēļ. Tomēr tā nosprieda, ka šī kļūda ir attaisnojama un tādējādi nav uzskatāma par pietiekami būtisku tiesību normas pārkāpumu, kā rezultātā Savienības ārpuslīgumiskā atbildība šajā lietā nav iestājusies  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību iesniedzēju apelācijas sūdzības ir balstītas uz sešiem pamatiem, no kuriem pirmajā ir runa par Vispārējās tiesas pieļauto kļūdu, noraidot to argumentu, kas balstīts uz rūpības pienākumu, otrajā – par Vispārējās tiesas pieļautu tiesību kļūdu, secinot, ka nav skaidra precedenta, trešajā – par kļūdaino secinājumu, ka atbilstošās tiesību normas bijušas sarežģītas, ceturtajā – par piesardzības un rūpības kritērija kļūdainu piemērošanu, piektajā – par pārsūdzēto spriedumu nepietiekamu pamatojumu un visbeidzot sestajā – par Vispārējās tiesas pieļauto tiesību kļūdu, secinot, ka Komisijas pieeju var attaisnot ar piesardzības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas lūgumam šajos secinājumos tiks analizēta tikai apelācijas sūdzību ceturtā pamata pirmā daļa. Ceturtā pamata pirmā daļa, šķiet, pārklājas ar apelācijas sūdzību pirmo pamatu, jo tie abi attiecas uz jautājumu par Komisijas rūpību. Tātad vispirms ir jāanalizē saikne starp to un apelācijas sūdzību pirmo pamatu, lai ņemtu vērā visus abiem šiem apelācijas sūdzību pamatiem kopējās problemātikas aspektus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību pirmais pamats</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību pirmajā pamatā apelācijas sūdzību iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini noraidījusi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>) kā nepieņemamu to argumentu, kas balstīts uz rūpības pienākuma pārkāpumu. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka šis replikā izvirzītais arguments ir jānošķir no prasību pieteikumos norādītā argumenta par Komisijas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl tā neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus būtiskos apstākļus, klasificējot ATAD. Šajā ziņā apelācijas sūdzību iesniedzējas atsaucas uz spriedumu Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>), kurā Tiesa nosprieda, ka tad, ja iestāde rūpīgi un objektīvi neizvērtē visus būtiskos apstākļus, tā neizbēgami pārkāpj savu rūpības pienākumu. Tādējādi to ieskatā arguments par rūpības pienākuma pārkāpumu nebija jāizvirza atsevišķi un neatkarīgi tā, it kā tas būtu patstāvīgs arguments  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta ECHA, uzskata, ka arguments par rūpības pienākuma pārkāpumu ir neefektīvs, jo Vispārējā tiesa, konstatējot, ka pieļautā kļūda nav uzskatāma par pietiekami būtisku tiesību normas pārkāpumu, ir noraidījusi prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas valdība norāda, ka uz rūpības pienākuma pārkāpumu prasītājām prasību pieteikumos esot bijis jānorāda konkrēti un patstāvīgi. Pretējā gadījumā nosacījums, saskaņā ar kuru ir jāprecizē pārkāptā tiesību norma, būtu netieši izpildīts ikvienā prasībā par zaudējumu atlīdzību, ņemot vērā, ka rūpības pienākums ir raksturīgs labas pārvaldības principam un ir vispārēji piemērojams attiecībā uz iestāžu darbībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību ceturtā pamata pirmā daļa</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtajā pamatā apelācijas sūdzību iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka Komisija rīkojusies kā parasti piesardzīga un rūpīga iestāde un ka tās pieļautā kļūda ATAD klasifikācijā tādējādi ir attaisnojama. Šā pamata pirmajā daļā tās pārmet Vispārējai tiesai, ka tā savu analīzi nav veikusi, vadoties no to izvirzītajiem prasījumiem. Tā vietā, lai izvērtētu, vai Regulā Nr. 1272/2008 šķīdība ir skaidri minēta kā viens no būtiskajiem apstākļiem, Vispārējai tiesai esot bijis jāpārbauda, vai Komisija ir ievērojusi pastāvīgo tiesību principu, saskaņā ar kuru ir jāņem vērā visi būtiskie apstākļi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta ECHA, uzskata, ka ceturtais pamats ir jānoraida kā neefektīvs un nepamatots. Tomēr savā iebildumu rakstā tā sniedz argumentus attiecībā uz šā pamata otro daļu, kura nav šo secinājumu priekšmets.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas valdība uzskata, ka kļūda, uz kuru norādīts apelācijas sūdzību ceturtajā pamatā, nav pamatota. Tā norāda, ka rūpības princips prasa izvērtēt, vai attiecīgās administratīvās darbības ietvaros ir ticis piemērots pieņemams minimāls rūpības līmenis, vai šis līmenis bijis saprātīgs, raugoties no konkrētā gadījuma apstākļiem, samērīgs ar lietas nozīmīgumu, kā arī atbilstošs tam, kādu administratīvās iestādes parasti piemēro līdzīgās lietās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistība starp ceturtā pamata pirmo daļu un apelācijas sūdzību pirmo pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka uz Komisijas rūpības pienākumu šajos abos pamatos ir norādīts dažādos kontekstos. Kamēr pirmajā pamatā šis pienākums ir skaidri kvalificēts kā tiesību norma, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām, tikmēr ceturtajā pamatā tas drīzāk tiek uzlūkots par tiesību normas pārkāpuma smaguma vērtējuma kritēriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, lai kāds arī būtu precīzākais formulējums un konteksts, manā ieskatā ir jāsecina, ka abos gadījumos runa ir par to, ka Komisija nav ievērojusi vienu un to pašu rūpības pienākumu, ko saprotam kā pienākumu pārbaudīt visus konkrētā gadījuma būtiskos apstākļus, uz kuriem tiek balstīts tās vērtējums. Proti, apelācijas sūdzību iesniedzējas savu apelācijas sūdzību pirmajā pamatā paskaidro, ka to replikas rakstā minētais rūpības pienākums esot bijis jāsaprot kā iestādes pienākuma, tai īstenojot savu kompetenci, ņemt vērā visus konkrētā gadījuma būtiskos apstākļus ekvivalents. Šā pienākuma neizpilde ir pamatā iebildumam, kas ir apelācijas sūdzību ceturtā pamata pirmās daļas priekšmets.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai šis pienākums ir uzskatāms par normu, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām un kuras pārkāpšana var izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par rūpības pienākuma kvalifikāciju</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības ārpuslīgumiskās atbildības nosacījums par pietiekami būtisku tiesību normas, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām, pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā nosacījuma divas sastāvdaļas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās ir atkarīga no triju nosacījumu izpildes, proti, pirmkārt, no pietiekami būtiska tādas tiesību normas, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, pārkāpuma esamības (turpmāk tekstā – “pirmais nosacījums”), otrkārt, no kaitējuma īstuma un, treškārt, no cēloņsakarības esamības starp pienākuma, kāds ir noteikts rīcības veicējam, pārkāpumu un skarto personu ciesto kaitējumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo nosacījumu kumulatīvais raksturs nozīmē, ka gadījumā, ja kāds no tiem nav izpildīts, Savienības ārpuslīgumiskā atbildība nevar iestāties  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>). Tieši šā iemesla dēļ šajā lietā Vispārējā tiesa, konstatējot, ka Komisijas pieļautā kļūda ATAD klasifikācijā nav pietiekami būtisks tiesību normas pārkāpums, ir secinājusi, ka Savienības ārpuslīgumiskā atbildība nav iestājusies, un līdz ar to nav analizējusi citus ar šo atbildību saistītos nosacījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gan apelācijas sūdzībās, gan šajos secinājumos ir runa par pirmo nosacījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šim nosacījumam ir divas atsevišķas daļas, no kurām pirmā attiecas uz normas, kuras pārkāpums var izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību (“tiesību norma, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām”), raksturu, bet otra uz pārkāptās tiesību normas pārkāpuma smagumu (“pietiekami būtisks pārkāpums”). Abas šīs daļas ir pirmā nosacījuma divi kumulatīvi apakšnosacījumi, un tas nozīmē, ka pirmais nosacījums nav izpildīts, ja viena no tām nav izpildīta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jēdziens “tiesību norma, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā nosacījuma centrālo sastāvdaļu – jēdzienu “tiesību norma, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām” – Tiesa ir pārņēmusi savā judikatūrā par dalībvalstu atbildību par Savienības tiesību pārkāpumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>). Aizstājot citkārt lietoto jēdzienu, proti, “augstāka juridiskā spēka tiesību norma, kas aizsargā privātpersonas”, Tiesa ir nostiprinājusi paralēlisma principu starp Savienības atbildību, no vienas puses, un valsts atbildību, no otras puses, par privātpersonām nodarīto kaitējumu Savienības tiesību pārkāpuma dēļ  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, spriedumā Bergaderm un Goupil/Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>) Tiesa, atsaucoties uz spriedumu Brasserie du pêcheur un Factortame  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>), ir nospriedusi, ka valsts atbildības par privātpersonām nodarīto kaitējumu Kopienas tiesību pārkāpuma dēļ iestāšanās nosacījumi, nepastāvot īpašam pamatojumam, nedrīkst atšķirties no nosacījumiem, kas reglamentē Savienības atbildību salīdzināmos apstākļos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības ārpuslīgumiskā atbildība var iestāties nevis jebkura pietiekami būtiska Savienības tiesību normas pārkāpuma dēļ, bet tikai gadījumā, ja ir noticis pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar kuru tiek piešķirtas tiesības privātpersonām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā to paskaidro Tiesa, šā ierobežojuma mērķis, neskarot piemērojamās tiesību normas attiecībā uz Savienības tiesību akta likumības novērtēšanu, ir šīs atbildības iestāšanos sašaurināt tikai līdz situācijām, kurās Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru prettiesiskā rīcība ir radījusi kaitējumu privātpersonai, aizskarot tās intereses, kas ir konkrēti aizsargātas ar Savienības tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā jēdziens “norma, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām” tiek interpretēts plaši  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Šādi ir tikuši kvalificēti principi, kas nodrošina personas pamattiesību aizsardzību, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes starp uzņēmumiem, lēmumu atpakaļvērsta spēka aizlieguma, samērīguma, tiesiskās paļāvības un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramības principi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>). Vienīgi izteikti procesuālās normas vai normas par kompetenču sadalījumu netiek uzskatītas par tādām, kas vērstas uz privātpersonu aizsardzību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jēdziens “pietiekami būtisks tiesību normas pārkāpums”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Judikatūrā attiecībā uz pirmā nosacījuma otro daļu Tiesa ir precizējusi, ka tādas tiesību normas pietiekami būtisks pārkāpums, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām, ir pierādīts, ja no tā izriet, ka attiecīgā iestāde acīmredzami un būtiski nav ievērojusi savas novērtējuma brīvības robežas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>). Šajā ziņā vērā ņemamie faktori tostarp ir risināmo situāciju sarežģītība, pārkāptās tiesību normas skaidrības un precizitātes pakāpe, kā arī novērtējuma brīvības, kas ar pārkāpto tiesību normu ir atstāta Savienības iestādei, apjoms  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>). Runājot par šo pēdējo faktoru, gadījumā, ja kādai Savienības iestādei vai struktūrai ir piešķirta novērtējuma brīvība, vienīgi tad, ja attiecīgā struktūra ir acīmredzami un būtiski pārkāpusi šai brīvībai noteiktās robežas, var tikt konstatēts pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, vispārīgi runājot, Savienības ārpuslīgumiskā atbildība var iestāties tikai tad, ja tiek konstatēts, ka ierasti uzmanīga un rūpīga iestāde līdzīgos apstākļos šādu nelikumību nebūtu pieļāvusi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par to normu raksturu, kuras izriet no labas pārvaldības principa</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību iesniedzēju celtās prasības par zaudējumu atlīdzību un to apelācijas sūdzības attiecas uz iestādes pienākumu ņemt vērā visus faktorus un nozīmīgos apstākļus, tai īstenojot savas pilnvaras, un šis pienākums apelācijas sūdzību iesniedzēju ieskatā “automātiski” ir saistīts ar labas pārvaldības principam raksturīgo rūpības pienākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis princips (vai tiesības) ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā. Ja – lai kādu normu uzskatītu par tādu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, – izšķiroša nozīme būtu tam, ka tā kalpo privātpersonu, kuras ir īpaši aizsargātas ar Savienības tiesībām, interešu aizsardzībai, šīs normas nostiprināšana par Hartā atzītām pamattiesībām izbeigtu diskusiju par tās raksturu. Taču šajā gadījumā tas tā nav  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus ierastajam jautājumam par kāda Hartas noteikuma klasificēšanu kā tādu, kas “nostiprina tiesības vai principu”, no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka tādu noteiktu tiesību kā tās, kas izriet no Hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā skaidri minētā iestādes pienākuma pamatot savus lēmumus, pārkāpums ne vienmēr var izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>). Tādējādi šķiet, ka pati Tiesa neuzskata šādu nostiprināšanu Hartā par noteicošu, lai tiesības uz labu pārvaldību klasificētu kā tiesību normu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Proti, ikkatrs iestādes pienākums nevar automātiski radīt subjektīvas tiesības privātpersonām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata, ka tiesības uz labu pārvaldību pašas par sevi nepiešķir tiesības privātpersonām, izņemot, ja tās ir uzskatāmas par tādu konkrētu tiesību izpausmi kā tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu lietas izskatīšanu, tiesības tikt uzklausītam, tiesības piekļūt lietas materiāliem un tiesības uz nolēmumu pamatojumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādu konkrētu tiesību skaitā varētu būt tiesības, kuras atbilst iestādes rūpības pienākumam, ko saprot kā kompetentās iestādes pienākumu rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus lietas būtiskos apstākļus, un kuras Tiesa tostarp nostiprinājusi spriedumā Technische Universität München  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>). Tomēr šajā spriedumā Tiesa nav atzinusi, ka šā pienākuma neizpilde varētu izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa spriedumā Masdar (UK)/Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>) ir nospriedusi, ka Savienības iestādei var rasties ārpuslīgumiskā atbildība par prettiesisku rīcību, ja tā nerīkojas ar visu atbilstīgo rūpību un tādējādi nodara kaitējumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>). Tiesa ir atzinusi, ka šis rūpības pienākums ir raksturīgs labas pārvaldības principam, tas vispārējā veidā attiecas uz Savienības iestādes rīcību attiecībās ar sabiedrību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>) un tas nozīmē, ka Savienības iestādei ir jārīkojas rūpīgi un piesardzīgi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Tiesas šajā spriedumā formulētie apsvērumi attiecās uz darbībām, kuras Komisija bija veikusi konkrētā kontekstā. Prasītājas prasība par zaudējumu atlīdzību bija formulēta saistībā ar līgumattiecībām starp Komisiju un tās līgumpartneri, no vienas puses, un šo līgumpartneri un prasītāju kā šā līgumpartnera apakšuzņēmēju, no otras puses. Šī prasība tostarp bija pamatota ar apgalvojumiem, ka Komisijai, īstenojot savas tiesības apturēt līguma izpildi līgumpartnera pieļauto pārkāpumu gadījumos, esot bijusi jāizrāda pienācīga rūpība, lai pārliecinātos, ka tā nekaitē apakšuzņēmējam. Papildus tam, ka Tiesa nepiekrita apelācijas sūdzības iesniedzējas viedoklim par pienākuma ievērot pienācīgu rūpību saturu konkrētajā lietā, ir jāuzsver, ka šajā spriedumā rūpības pienākumu Tiesa nekvalificēja kā “tiesību normu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķiet, ka šāda kvalifikācija vairāk tiek izmantota Vispārējās tiesas judikatūrā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>). Lai gan atsevišķos spriedumos ir sarežģīti sniegt atbildi uz jautājumu, vai rūpības pienākums tiek uztverts kā pārkāptā tiesību norma vai kā citas tiesību normas pārkāpuma smaguma vērtējuma kritērijs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>), tas tomēr nemaina to, ka citos spriedumos šī tiesa ir skaidri secinājusi, ka rūpības pienākums vai pat labas pārvaldības princips ir jākvalificē kā “tiesību norma, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir grūti runāt par skaidru un nepārprotamu šā pienākuma kvalifikāciju. Pati Vispārējā tiesa atzīst, ka rūpības pienākums var tikt ņemts vērā nevis kā tiesību norma, ar kuru tiek piešķirtas tiesības privātpersonām, bet gan kā viens no kritērijiem, lai secinātu, ka iestādes pieļautais pārkāpums vai kļūda ir pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums, kas tādējādi tiek izmantots, lai “raksturotu” cita principa vai Savienības tiesību normas pārkāpumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā rūpības pienākuma kvalificēšana par “tiesību normu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām”, nebūt nav acīmredzama. Šādas kvalificēšanas pārāk elastīgo pieeju skaidri ir kritizējis ģenerāladvokāts N. Vāls [N. Wahl] secinājumos lietā Ombuds/Staelen  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>). Viņš norādīja, ka šaubās par sniedzamo atbildi uz jautājumu, proti, vai tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums ir pamats kompensācijai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>), un atzina, ka “jautājums par to, vai konkrētā gadījumā šī [rūpības] principa ignorēšana ir saistīta ar privātpersonai piešķirto tiesību pārkāpumu, ir jautājums par apstākļiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es pievienojos šim secinājumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, atgādināšu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>), ka pirmā nosacījuma pirmās daļas mērķis ir ierobežot šīs atbildības iestāšanos tikai ar situācijām, kad Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru prettiesiskā rīcība ir radījusi kaitējumu privātpersonai, apdraudot tās intereses, kuras tiek konkrēti aizsargātas ar Savienības tiesībām. Nesaskatu, kādu iemeslu dēļ šo konkrēto interešu vidū nevarētu būt privātpersonu intereses attiecībā uz to, lai iestāde to lietas izskatītu, ņemot vērā visus konkrētā gadījuma būtiskos apstākļus. Runa ir par privātpersonu tiesībām uz to, lai viņu situāciju iestāde neietekmētu patvaļīgi un abstrakti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, manā ieskatā ir neiespējami izvērtēt iestādes rūpības pienākumu abstrakti, neņemot vērā konkrēto situāciju. Savienības iestādes darbībām ir dažāds raksturs. Runājot par iestādes pienākumu ņemt vērā visus atbilstošos apstākļus, tas atšķiras atkarībā no tā, vai runa ir par izmeklēšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>), līgumsaistību izpildi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>), deleģēto aktu un īstenošanas aktu pieņemšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>) vai kādu citu administratīvu procedūru, kuras rezultātā tiek ietekmēts privātpersonas tiesiskais stāvoklis. Lai gan visās šajās situācijās ir iespējams apgalvot, ka iestādei ir pienākums ņemt vērā visus būtiskos apstākļus, šim pienākumam katrā no tām tomēr būs konkrēts saturs, kas būs noteikts ar konkrētajā gadījumā piemērojamajām tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi rūpības pienākums, kas ir vispārējs Savienības iestādes pienākums, ir pienākums ar mainīgu saturu. Praksē katra iestādes iesaistīšanās veida gadījumā pirms visu atbilstošo apstākļu ņemšanas vērā ir jāanalizē iestādes pilnvaru apjoms un tās novērtējuma brīvība, kas ir noteikti konkrētajā gadījumā piemērojamajās tiesību normās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas tā tostarp ir gadījumos, kad iestāde pieņem vispārpiemērojamus deleģētus vai īstenošanas aktus vai individuālus aktus. Šādā situācijā iestādes pienākuma ievērot pienācīgu rūpību apjomu nosaka konkrētajā gadījumā piemērojamās tiesību normas, kas nosaka iestādes pilnvaru apjomu un tās novērtējuma brīvību. Pamatojoties uz tiem, iestāde nosaka visus atbilstošos apstākļus, kas ir jāņem vērā. Nav iespējams veikt iestādes rūpības pienākuma analīzi, neņemot vērā konkrēto situāciju, ko reglamentē šīs tiesību normas. Tikai kombinācijā ar tām rūpības pienākums var veidot tiesību normu, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām un kuras pārkāpšana var izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par rūpības pienākumu izskatāmajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību iesniedzējas prasību par zaudējumu atlīdzību pamatojumā atsaucas uz Vispārējās tiesas un Tiesas konstatēto spriedumos par tiesību akta atcelšanu. Tādēļ ir jāsaprot, ka tie ir balstīti uz Komisijas pienākuma neizpildi, ko Vispārējā tiesa un Tiesa ir konstatējusi spriedumos par tiesību akta atcelšanu. Runa tostarp ir par Vispārējās tiesas konstatēto  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>), ka “[Komisija] nav izpildījusi savu pienākumu ņemt vērā visus būtiskos faktorus un apstākļus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā no šo secinājumu 7. un 10. punktā minēto spriedumu par tiesību aktu atcelšanu daļām izriet, ka acīmredzamu kļūdu vērtējumā Komisija ir pieļāvusi, piemērojot īpašus vielu klasifikācijas noteikumus, kas ietverti Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā. Šī kļūda, kas pieļauta, piemērojot konkrētu tiesību normu, izpaudusies apstāklī, ka ATAD klasifikācijas nolūkos nav pienācīgi ņemts vērā sešpadsmit PAO sastāvdaļu klātbūtnes līmenis tajā un to ķīmiskā iedarbība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ ir jāsecina, kā apelācijas sūdzību iesniedzējas pamatoti uz to norādījušas savās replikās Vispārējā tiesā, ka šajā lietā tiesību norma, ar kuru tām tikušas piešķirtas tiesības, ir Komisijas rūpības pienākums apvienojumā ar Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā ietvertajiem vielu klasifikācijas noteikumiem. Tātad Komisijas rūpības pienākuma apjomu ir reglamentējuši Regulas Nr. 1272/2008 noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturtā pamata pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav analizējusi Komisijas rūpības pienākuma – kas tiek saprasts kā pienākums ņemt vērā visus atbilstošos apstākļus, īstenojot savas pilnvaras, – pārkāpuma smagumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, protams, ir taisnība, ka pārsūdzētajos spriedumos Vispārējā tiesa nav tieši analizējusi šo jautājumu. Proti, Vispārējā tiesa lēma noraidīt argumentu, kas bija pamatots ar šā pienākuma pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā izriet no šo secinājumu 55. punkta, pienākuma ievērot pienācīgu rūpību pārkāpuma smagumu nav iespējams analizēt abstrakti, neņemot vērā piemērojamās tiesību normas. Turklāt manā ieskatā nav izslēgts, ka piemērojamo tiesību normu pārkāpuma smaguma analīze vienlaikus ir uzskatāma par rūpības pienākuma pārkāpuma smaguma analīzi šo normu piemērošanas procesā. Tā tas būtu gadījumā, ja šāda analīze tiktu attiecināta uz vienādas nozīmes apstākļiem saistībā ar katru pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manā ieskatā tā tas ir izskatāmajā lietā. Vispārējā tiesa nav apšaubījusi spriedumos par tiesību aktu atcelšanu izdarītos secinājumus, saskaņā ar kuriem apstrīdētā akta prettiesiskums bijis saistīts ar Komisijas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas izpaudusies kā visu būtisko faktoru un apstākļu neņemšana vērā, veicot ATAD klasifikāciju. Vispārējās tiesas argumentācijā, kas veltīta Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktam, ir izklāstīti iemesli, kuru dēļ šī kļūda ir tikusi pieļauta, proti, kāpēc netika ņemti vērā citi būtiski apstākļi bez tiem, kuri tieši minēti šajā punktā. Analīze, kas tieši attiecas uz Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktu, manā ieskatā automātiski ir attiecināma arī uz Komisijas rūpības pienākumu, piemērojot šo normu. Proti, skaidrības trūkums un grūtības interpretēt Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma noteikumus saistībā ar citu faktoru, nevis to, kas skaidri paredzēti, ņemšanu vērā, piemērojot Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktu, ir divi atbilstoši apstākļi gan attiecībā uz šā punkta, gan rūpības pienākuma pārkāpumu tā piemērošanas ietvaros. Šie apstākļi veido vienu un to pašu trūkumu, kas ir pamatā katram no šiem pārkāpumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi manā ieskatā Vispārējā tiesa, neraugoties uz tās iepriekš lemto noraidīt argumentu, kas balstīts uz rūpības pienākuma pārkāpumu, “pakārtoti” ir nospriedusi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>), ka tās konstatētais par pietiekami būtiska summēšanas metodes pārkāpuma neesamību to pašu iemeslu dēļ ir attiecināms arī uz rūpības pienākuma pārkāpumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir jāizvērtē, vai Vispārējās tiesas vērtējums par kļūdas, kas pieļauta, piemērojot Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktu, attaisnojamo raksturu ir pareizs. Šis jautājums ir aplūkots ceturtā pamata otrajā daļā, kura nav šo secinājumu priekšmets.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka ceturtā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VII.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai noraidīt apelācijas sūdzību ceturtā pamata pirmo daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Spriedumi, 2020. gada 16. decembris, SGL Carbon/Komisija (T‑639/18, turpmāk tekstā – “pirmais pārsūdzētais spriedums”, nav publicēts, EU:T:2020:628); Industrial Química del Nalón/Komisija (T‑635/18, turpmāk tekstā – “otrais pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2020:624); Deza/Komisija (T‑638/18, turpmāk tekstā – “trešais pārsūdzētais spriedums”, nav publicēts, EU:T:2020:627) un Bilbaína de Alquitranes/Komisija (T‑645/18, turpmāk tekstā – “ceturtais pārsūdzētais spriedums”, nav publicēts, EU:T:2020:629) (turpmāk tekstā visi kopā – “pārsūdzētie spriedumi”), par kuriem ir iesniegtas apelācijas sūdzības attiecīgi lietās C‑65/21 P, C‑73/21 P, C‑74/21 P un C‑75/21 P.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Runa ir par vielu ar nezināmu vai mainīgu sastāvu, kas tiek radīta kompleksās reakcijās vai no bioloģiskiem materiāliem (turpmāk tekstā – “UVCB”) un ko nevar pilnībā identificēt pēc tās ķīmiskā sastāva.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 7. oktobris, Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 22. novembris, Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Pārsūdzēto spriedumu 15.–22. punkts. Lai gan šo spriedumu būtiskās daļas ir formulētas identiski, to numerācija tomēr atšķiras. Skaidrības labad analīzē tātad atsaukšos uz pirmā pārsūdzētā sprieduma punktiem, bet zemsvītras piezīmēs norādīšu atbilstošos punktus pārējos pārsūdzētajos spriedumos.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 7. oktobris (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Komisijas Regula (2013. gada 2. oktobris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV 2013, L 261, 5. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) C‑691/15 P, EU:C:2017:882.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Kā arī spriedumi Tokai erftcarbon/Komisija (T‑636/18, nav publicēts, EU:T:2020:625) un Bawtry Carbon International/Komisija (T‑637/18, nav publicēts, EU:T:2020:626).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Attiecīgi otrā, trešā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 71., 68. un 71. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Attiecīgi otrā, trešā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 72., 69. un 72. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Attiecīgi otrā, trešā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 97., 94. un 97. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Attiecīgi otrā, trešā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 99., 96. un 99. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Attiecīgi otrā, trešā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 115., 112. un 115. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 7. oktobris (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 22. novembris (C‑691/15 P, EU:C:2017:882).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Attiecīgi pirmā, otrā, trešā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 114., 115., 112. un 115. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Attiecīgi pirmā, otrā, trešā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 71., 72., 69. un 72. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 22. novembris (C‑691/15 P, EU:C:2017:882, 35. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Apelācijas sūdzību 20. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 10. septembris, HTTS/Padome (C‑123/18 P, EU:C:2019:694, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2020. gada 12. marts, EMB Consulting u.c./ECB (C‑571/19 P, nav publicēts, EU:C:2020:208, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Molinier, J., un Lotarski, J., Droit du contentieux de l’Union européenne, 4. izdevums, LGDJ Lextenso, Parīze, 2012, 229. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Molinier, J., un Lotarski, J., minēts iepriekš, 229. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Spriedums, 2000. gada 4. jūlijs (C‑352/98 P, EU:C:2000:361).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Spriedums, 1996. gada 5. marts (C‑46/93 un C‑48/93, EU:C:1996:79).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Spriedums, 2000. gada 4. jūlijs, Bergaderm un Goupil/Komisija (C‑352/98 P, EU:C:2000:361, 41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 30. maijs, Safa Nicu Sepahan/Padome (C‑45/15 P, EU:C:2017:402, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 25. februāris, Dalli/Komisija (C‑615/19 P, EU:C:2021:133, 128. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Molinier, J., un Lotarski, J., minēts iepriekš, 229. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Blumann, C., un Dubouis, L., Droit institutionnel de l’Union européenne, 6. izdevums, LexisNexis, Parīze, 2016, 748. un 750. lpp. Skat. it īpaši spriedumus, 1992. gada 19. maijs, Mulder u.c./Padome un Komisija (C‑104/89 un C‑37/90, EU:C:1992:217, 15. punkts); 2001. gada 6. decembris, Emesa Sugar/Padome (T‑43/98, EU:T:2001:279, 64. punkts), kā arī 2015. gada 9. septembris, Pérez Gutiérrez/Komisija (T‑168/14, nav publicēts, EU:T:2015:607, 31. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Blumann, C., un Dubouis, L., minēts iepriekš, 748. lpp. Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 19. aprīlis, Artegodan/Komisija (C‑221/10 P, EU:C:2012:216, 81. punkts); 2019. gada 10. septembris, HTTS/Padome (C‑123/18 P, EU:C:2019:694, 103. punkts); 2020. gada 6. oktobris, Bank Refah Kargaran/Padome (C‑134/19 P, EU:C:2020:793, 62. punkts), un 2021. gada 25. februāris, Dalli/Komisija (C‑615/19 P, EU:C:2021:133, 56.–63. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 23. marts, Ombuds/Lamberts (C‑234/02 P, EU:C:2004:174, 49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 10. septembris, HTTS/Padome (C‑123/18 P, EU:C:2019:694, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 4. aprīlis, Ombuds/Staelen (C‑337/15 P, EU:C:2017:256, 37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 10. septembris, HTTS/Padome (C‑123/18 P, EU:C:2019:694, 43. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Par sekām, kuras izriet no tiesību uz labu pārvaldību iekļaušanas Hartā, skat. Jacqué, J.‑P., “Le droit à une bonne administration dans la charte des droits fondamentaux de l’Union européenne”, Revue française d’administration publique, 137. un 138. sējums, Nr. 1–2, 2011, 79.–83. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 10. septembris, HTTS/Padome (C‑123/18 P, EU:C:2019:694, 103. punkts), un 2020. gada 6. oktobris, Bank Refah Kargaran/Padome (C‑134/19 P, EU:C:2020:793, 61. un 62. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Spriedums, 2016. gada 29. novembris, T &amp; L Sugars un Sidul Açúcares/Komisija (T‑279/11, nav publicēts, EU:T:2016:683, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Spriedums, 1991. gada 21. novembris (C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Spriedums, 2008. gada 16. decembris (C‑47/07 P, EU:C:2008:726).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Spriedums, 2008. gada 16. decembris, Masdar (UK)/Komisija (C‑47/07 P, EU:C:2008:726, 91. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Spriedums, 2008. gada 16. decembris, Masdar (UK)/Komisija (C‑47/07 P, EU:C:2008:726, 92. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Spriedums, 2008. gada 16. decembris, Masdar (UK)/Komisija (C‑47/07 P, EU:C:2008:726, 93. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Skat. spriedumus, 1995. gada 18. septembris, Nölle/Padome un Komisija (T‑167/94, EU:T:1995:169, 75. un 76. punkts); 2015. gada 29. aprīlis, Staelen/Ombuds (T‑217/11, EU:T:2015:238, 88. punkts), un 2019. gada 6. jūnijs, Dalli/Komisija (T‑399/17, nav publicēts, EU:T:2019:384, 59. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumus, 1995. gada 18. septembris, Nölle/Padome un Komisija (T‑167/94, EU:T:1995:169, 75. un 76. punkts), kā arī 2015. gada 15. janvāris, Ziegler un Ziegler Relocation/Komisija (T‑539/12 un T‑150/13, nav publicēts, EU:T:2015:15), kuros Vispārējā tiesa tomēr ir secinājusi, ka rūpības pienākumam (kas šajos spriedumos ir izteikts attiecīgi kā “rūpības princips” un “pienākums ievērot pienācīgu rūpību”) ir aizsargājošs raksturs, kas, šķiet, ir skaidra norāde uz domu par normu, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 16. septembris, ATC u.c./Komisija (T‑333/10, EU:T:2013:451, 93. punkts); 2016. gada 29. novembris, T &amp; L Sugars un Sidul Açúcares/Komisija (T‑103/12, nav publicēts, EU:T:2016:682, 67. un 68. punkts); 2018. gada 28. februāris, Vakakis kai Synergates/Komisija (T‑292/15, EU:T:2018:103, 85. punkts), un 2019. gada 6. jūnijs, Dalli/Komisija (T‑399/17, nav publicēts, EU:T:2019:384, 59. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 23. septembris, Schroeder/Padome un Komisija (T‑205/14, EU:T:2015:673, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Ģenerāladvokāta N. Vāla secinājumi lietā Ombuds/Staelen (C‑337/15 P, EU:C:2016:823, 47. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Ģenerāladvokāta N. Vāla secinājumi lietā Ombuds/Staelen (C‑337/15 P, EU:C:2016:823, 1. un 2. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Ģenerāladvokāta N. Vāla secinājumi lietā Ombuds/Staelen (C‑337/15 P, EU:C:2016:823, 46. punkts). Tā kā šajā lietā apelācijas kārtībā netika apstrīdēta Vispārējās tiesas veiktā kvalificēšana par “tiesību normu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām”, Tiesa 2017. gada 4. aprīļa spriedumā Ombuds/Staelen (C‑337/15 P, EU:C:2017:256) šo jautājumu neizskatīja.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 37. punktā minēto judikatūru.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Kā lietā, kurā tika pasludināts 2017. gada 4. aprīļa spriedums Ombuds/Staelen (C‑337/15 P, EU:C:2017:256, 37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Kā lietā, kurā tika pasludināts 2008. gada 16. decembra spriedums Masdar (UK)/Komisija (C‑47/07 P, EU:C:2008:726, 93. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Tostarp tie, kas attiecas uz pasākumiem, kuri nosaka tiesību akta piemērošanas kārtību, uz pārvaldības pasākumiem vai uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, atbilstoši klasifikācijai, ko piedāvā Durand, C.‑F., “Chapitre V. Typologie des interventions”, no: Auby, J.‑B., un Dutheil de la Rochère, J. (red.), Traité de droit administratif européen, 2. izdevums, Bruylant, Brisele, 2014, 163. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Tomēr vēl ir nepieciešams, lai pastāvētu cēloņsakarība starp rūpības pienākuma pārkāpumu un šo noteikumu kļūdainu piemērošanu, kas ir radījusi kaitējumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 7. oktobris, Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767, 30. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Skat. prasības par zaudējumu atlīdzību lietā T‑639/18 51., 55., 58. un 59. punktu; prasību par zaudējumu atlīdzību lietās T‑635/18 un T‑638/18 42., 46., 49. un 50. punktu, kā arī prasības par zaudējumu atlīdzību lietā T‑645/18 42., 46., 47. un 48. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Attiecīgi pirmā, otrā, trešā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 114., 115., 112. un 115. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) Šajā kontekstā uzskatu, ka apelācijas sūdzību pirmais pamats ir neefektīvs. Proti, pat pieņemot, ka Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidot apelācijas sūdzību iesniedzēju argumentu, kas balstīts uz rūpības pienākumu, šis arguments galu galā ir ticis ņemts vērā tās analīzē, jo analīze, kas veikta attiecībā uz Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktu, ir attiecināma arī uz rūpības pienākumu.</p>
</body>
</html>
