European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/786

31.3.2026

PADOMES REGULA (ES) 2026/786

(2026. gada 30. marts),

ar kuru groza Regulu (ES) 2026/249, ar ko 2026., 2027. un 2028. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (ES) 2026/249 (1) nosaka 2026., 2027. un 2028. gadam konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Minētās zvejas iespējas, tostarp daži ar tām funkcionāli saistīti pasākumi, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā publicētos zinātniskos ieteikumus, kā arī ar trešām valstīm noturēto apspriešanos un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) sanāksmju iznākumu.

(2)

Savienība un Apvienotā Karaliste 2025. gadā rīkoja divpusējas apspriešanās par daudzu 2026. gada kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) noteikšanu, tostarp par dažiem ar minētajām KPN funkcionāli saistītiem pasākumiem, attiecībā uz krājumiem, kuri uzskaitīti 35. pielikumā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (2) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”). Minētās divpusējas apspriešanās noturēja, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punktu. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, ko delegāciju vadītāji parakstīja 2025. gada 10. decembrī. Kā dokumentēts rakstiskajā protokolā, delegāciju vadītāji vienojās savas valsts attiecīgajām iestādēm ieteikt, ka korektīvie pasākumi, kas attiecas uz mencu (Gadus morhua), pikšu (Melanogrammus aeglefinus) un merlangu (Merlangius merlangus) Ķeltu jūrā un Īrijas jūrā un uz jūrasmēli (Solea solea) un jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa) Lamanšā, principā būtu jāsāk piemērot ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūnijā un, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tas būtu jādara gan Savienībā, gan Apvienotajā Karalistē, jo minētie krājumi tiek pārvaldīti kopīgi. Minēto korektīvo pasākumu piemērošanas sākšanai ir jābūt atkarīgai no tā, vai Savienība un Apvienotā Karaliste būs paziņojušas, ka minēto korektīvo pasākumu pieņemšanai veicamās attiecīgās iekšējās procedūras ir pabeigtas. Apvienotā Karaliste informēja Komisijas dienestus, ka tā plāno līdz 2026. gada 1. septembrim pabeigt iekšējās procedūras, lai Apvienotās Karalistes tiesību aktos iekļautu korektīvos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās attiecībā uz mencu un merlangu Īrijas jūrā un attiecībā uz jūrasmēli un jūras zeltpleksti Lamanšā. Lai Savienības operatoriem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar Apvienotās Karalistes operatoriem, minēto pasākumu piemērošana būtu jāatliek līdz 2026. gada 1. septembrim, kamēr Apvienotā Karaliste pabeidz attiecīgās iekšējās procedūras.

(3)

Savienība un Apvienotā Karaliste laikā starp 2026. gada 6. un 11. martu noturēja divpusējas apspriešanās par tūbīšu (Ammodytes spp.) un saistīto piezvejas sugu KPN apjomu, kas izmantojams Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Savienības ūdeņos (ICES) 3.a rajonā. Savienība šajās apspriešanās piedalījās, balstoties uz Savienības nostāju, kuru Padome apstiprināja 2026. gada 3. martā. Minēto apspriešanos iznākums ir dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2026. gada 13. martā. Tāpēc attiecīgā KPN būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

(4)

Regulā (ES) 2026/249 ir provizoriski noteiktas Savienības kvotas makrelei (Scomber scombrus), kas 2026. gada pirmajā pusgadā izmantojamas Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, jo piekrastes valstu apspriedēs un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC) nav pieņemts lēmums par minētā krājuma KPN. Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Islande un Fēru salas ir vienojušās par makreles KPN 2026. gadam tādā apjomā, kas atšķiras no ICES ieteiktā apjoma. Starp Savienību un Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Islandi un Fēru salām vēl nav panākta vienošanās par makreles KPN 2026. gadam. Ņemot vērā minētās zvejniecības sezonalitāti un nepieciešamību piemērot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem salīdzinājumā ar trešo valstu operatoriem, Savienības kvotas minētajam krājumam būtu jānosaka visam 2026. gadam, un saskaņā ar pieeju, kas kopš 2021. gada tiek piemērota attiecībā uz Savienības un Apvienotās Karalistes kopīgo daļu minētajā KPN. Minētās pieejas pamatā ir kopīga Savienības un Apvienotās Karalistes daļa, proti, 49,29 % no makreles KPN, noteikta pēc tam, kad piemēroti kvotu pārcēlumi, kas izriet no Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma B tabulas īstenošanas.

(5)

Laikposmā no 2025. gada novembra līdz 2026. gada februārim Savienība un Norvēģija noturēja divpusējas apspriešanās par piekļuvi to attiecīgajiem ūdeņiem, kas vajadzīga, lai Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā zvejotu siļķi (Clupea harengus) un putasu (Micromesistius poutassou). Savienība minētajās apspriešanās piedalījās, balstoties uz Savienības nostāju, ko Padome apstiprināja 2025. gada 17. oktobrī. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā, kas parakstīts 2026. gada 27. februārī. Tāpēc minētie piekļuves līmeņi būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Norvēģiju.

(6)

Pēc tam, kad attiecībā uz mencu Arktikas ziemeļaustrumu daļā būs noteikta 2026. gada atsauces KPN, galīgā Savienības 2026. gada kvota, kas piemērojama mencai Svalbāras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā, būtu jānosaka, pamatojoties uz minēto 2026. gada atsauces KPN un Savienības vēsturisko daļu no Arktikas ziemeļaustrumu daļā sastopamā mencas krājuma. Minētā Savienības kvota būtu dalībvalstīm jāiedala saskaņā ar Padomes Lēmumu 87/277/EEK (3), ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un noteikti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma E tabulā.

(7)

Zvejas piepūles limiti, kas jāievēro Savienības zvejas kuģiem, kuri Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā uz austrumiem no 45° rietumu garuma zvejo zilo tunzivi (Thunnus thynnus), un Savienības zilās tunzivs audzētavu maksimālā ielaide un kapacitāte minētajā apgabalā balstās uz informāciju, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 (4) 11., 13. un 15. pantā minētajos gada plānos. Dalībvalstīm, ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 16. panta 1. punktu, minētie plāni katru gadu līdz 31. janvārim ir jāiesniedz Komisijai. Komisijai minētos plānus pēc tam ir jāapkopo, un uz to pamata ir jāsagatavo Savienības gada plāns, kuru, kā noteikts Regulas (ES) 2023/2053 16. panta 2. punktā, nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT. ICCAT2026. gada 5. martā apstiprināja 2026. gadam sagatavoto Savienības gada plānu. Tāpēc 2026. gadam noteiktie Savienības zvejas piepūles limiti un Savienības maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte būtu jāgroza saskaņā ar minēto gada plānu.

(8)

Ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 8. pantu, dalībvalstis var lūgt ne vairāk kā 5 % no savas zilās tunzivs gada kvotas, kas izmantojama ICCAT konvencijas apgabalā uz austrumiem no 45° rietumu garuma, no iepriekšējā gada pārnest uz kārtējo gadu. Dažas dalībvalstis Komisijai iesniegtajos gada zvejas plānos bija lūgušas savu zilās tunzivs gada kvotu, kas izmantojama ICCAT konvencijas apgabalā uz austrumiem no 45° rietumu garuma, no 2025. gada pārnest uz 2026. gadu. Uz minēto lūgumu pamata Komisija 2026. gadam sagatavotajā Savienības gada plānā iekļāva pieprasījumu minētajam krājumam pieejamo Savienības kvotu no 2025. gada pārnest uz 2026. gadu. Pēc Savienības gada plāna apstiprināšanas minēto dalībvalstu zilās tunzivs kvotas, kas 2026. gadā piemērojamas ICCAT konvencijas apgabalā uz austrumiem no 45° rietumu garuma, būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2107 (5) 8.a, 17.b un 18.b pantu dažu dalībvalstu gada kvotas, kas attiecas uz lielacu tunzivi (Thunnus obesus) ICCAT konvencijas apgabalā, garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) ICCAT konvencijas apgabalā gan uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma, gan uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma, un zobenzivi (Xiphias gladius) ICCAT konvencijas apgabalā gan uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma, gan uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma, saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT ieteikumiem no 2024. gada tika pārceltas uz 2026. gadu. Tāpēc 2026. gada kvotas, kas attiecīgajām dalībvalstīm iedalītas no minētajiem krājumiem, būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

2026. gadā Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) 14. ikgadējā sanāksmē pieņēma Čīles stavridas (Trachurus murphyi) 2026. gada nozvejas limitus un paturēja spēkā ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecības. Turklāt SPRFMO paturēja spēkā funkcionāli saistītos pasākumus. Tāpēc minētos pasākumus būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(11)

Kamēr Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijas (NPFC) 10. sesijas iznākums nav zināms, austrumu makreles (Scomber japonicus) zvejas iespējas, kas NPFC konvencijas apgabalā pieejamas no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam, būtu jāatzīmē ar piezīmi “jānosaka”, lai Savienības zvejas kuģi, kuriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 (6) 20., 21. un 22. pantu ir izdota zvejas atļauja, no 2026. gada 1. jūnija varētu sākt austrumu makreles zveju.

(12)

Abas zvejas aizlieguma periodu grupas, kuras Regulā (ES) 2026/249 noteiktas attiecībā uz Savienības kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) konvencijas apgabalā, un kuru laikā šādiem kuģiem aizliegts zvejot dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis), būtu jāgroza saskaņā ar IATTC pieņemtajiem pasākumiem. Pirmā zvejas aizlieguma periodu grupa būtu jāgroza tā, lai būtu piemērojama visā IATTC konvencijas apgabalā, bet otrā zvejas aizlieguma periodu grupa arī turpmāk būtu jāpiemēro tikai noteiktā apgabala daļā. Turklāt zvejas aizlieguma periodu pagarinājumi, ko Savienības riņķvada kuģiem nosaka, pamatojoties uz IATTC konvencijas apgabalā iepriekšējā gadā gūtajām lielacu tunzivs nozvejām, būtu jāpiemēro tikai pirmajai zvejas aizlieguma periodu grupai, bet otrajai zvejas aizlieguma periodu grupai vairs nebūtu jāpiemēro.

(13)

Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada 20. janvārī pieņēma Regulu (ES) 2021/56 (7), ar ko Savienības tiesību aktos ievieš konkrētus pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami IATTC konvencijas apgabalā. Minētās regulas 8. pantā ir noteikti pasākumi, kuri attiecas uz okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus). Regulas (ES) 2026/249 40. pants šajā sakarā pārklājas ar Regulu (ES) 2021/56 un nosaka prasības, kas Savienības tiesību aktos jau ir ieviestas. Tāpēc ir lietderīgi svītrot Regulas (ES) 2026/249 40. pantu.

(14)

Regulā (ES) 2026/249 ir noteikta 2026. un 2027. gada KPN, kas piemērojama jūrasmēlēm ICES 8.c, 8.d un 8.e rajonā, 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. zonā. Saskaņā ar ICES datiem minētajā apgabalā tiek nozvejotas galvenokārt triju sugu jūrasmēles: parastā jūrasmēle (Solea solea), Senegālas jūrasmēle (Solea senegalensis) un smilšu jūrasmēle (Pegusa lascaris). Pie KPN norādītais zinātniskais nosaukums ir “Solea spp.”, kas smilšu jūrasmēli neaptver. Tomēr iepriekš tika uzskatīts, ka smilšu jūrasmēle pieder pie Solea ģints. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, pie KPN norādītais zinātniskais nosaukums būtu jāaizstāj ar nosaukumu “Solea spp. un Pegusa lascaris”, kas aptvertu arī smilšu jūrasmēli.

(15)

Tāpēc Regula (ES) 2026/249 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Lai saglabātu ar šo regulu grozīto KPN ziņošanas periodus un ņemot vērā to, ka minētās KPN piemēro no 2026. gada 1. janvāra, grozītās KPN būtu ar atpakaļejošu spēku jāpiemēro no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās KPN tiek saglabātas vai palielinātas.

(17)

Ņemot vērā steidzamību nolūkā nepieļaut zvejas darbību pārtraukumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2026/249

Regulu (ES) 2026/249 groza šādi:

1)

regulas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Par nozvejām, kas komerciālajās zvejniecībās gūtas saskaņā ar 1. punktā minētajām zvejas iespējām, ziņo Spānija un Francija (kods BSS/8AB.).”

;

2)

regulas 37. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

no 2026. gada 6. augusta plkst. 00.00 līdz 2026. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2026. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2027. gada 11. janvāra plkst. 24.00 IATTC konvencijas apgabalā; un”

;

b)

panta 6. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“6.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos zvejas aizlieguma periodus Savienības riņķvada zvejas kuģiem atkarībā no lielacu tunzivs nozvejām, kuras tie IATTC konvencijas apgabalā guvuši iepriekšējā gadā, pagarina šādi:”

;

c)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Šā panta 6. punktā minētos aizlieguma periodu pagarinājumus piemēro šādi:

a)

aizlieguma periodam, kas sākas 2026. gada 6. augustā plkst. 00.00, papildu dienas pievieno pirms minētā aizlieguma perioda sākuma; un

b)

aizlieguma periodam, kas sākas 2026. gada 9. novembrī plkst. 00.00, papildu dienas pievieno pēc minētā aizlieguma perioda beigām.”

;

3)

regulas 40. pantu svītro;

4)

regulas 62. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

regulas 19. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktu piemēro no 2026. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. decembrim;”

;

b)

panta 2. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

“da)

regulas 19. panta 3. punktu piemēro no 2026. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. decembrim;

db)

regulas 20. pantu piemēro no 2026. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. decembrim;”

;

c)

panta 2. punkta k) apakšpunktu svītro; un

d)

panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 9. līdz 14., 16. līdz 23., 29., 41., 46., 47., 49., 51., 52. un 59. pantu turpina piemērot no dienas pēc minētajā punktā noteiktajiem piemērošanas beigu datumiem līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, kas nosaka zvejas iespējas 2027. gadam.”

;

5)

IA pielikuma A un B daļu, IB, ID, IH, IM un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 30. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. PANAYIOTOU


(1)  Padomes Regula (ES) 2026/249 (2026. gada 26. janvāris), ar ko 2026., 2027. un 2028. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2025/202 (OV L, 2026/249, 30.1.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/249/oj).

(2)  Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2021/689(1)/oj).

(3)  Padomes Lēmums 87/277/EEK (1987. gada 18. maijs) par mencu nozvejas iespēju piešķiršanu Špicbergenā un Lāču salas teritorijā, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas noteiktajā rajonā “3M” (OV L 135, 23.5.1987., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1987/277/oj).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2053/oj).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2107/oj).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2403/oj).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/56 (2021. gada 20. janvāris), ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (OV L 24, 26.1.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/56/oj).


PIELIKUMS

Grozījumi Regulas (ES) 2026/249 pielikumos

1)

IA pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma A daļas 23. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 23

Suga:

Jūrasmēles

Zona:

8.c, 8.d, 8.e, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Solea spp. un Pegusa lascaris

(SOO/8CDE34)

Gads

2026. un 2027. gads (ik gadus)

 

Spānija

185

 

Piesardzīga KPN

Portugāle

307

 

Savienība

492

 (1)

KPN

492

 (1)

b)

pielikuma B daļas 1. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 1

Suga:

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā

Ammodytes spp.

SAN/2A3A4. (2)

Dānija

93 759

 (2)  (3)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja vien 3. zemsvītras piezīmē nav norādīts citādi.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro, ja vien 3. zemsvītras piezīmē nav norādīts citādi.

Vācija

143

 (2)  (3)

Zviedrija

3 443

 (2)  (3)

Savienība

97 345

 (2)  (3)

Apvienotā Karaliste

3 218

 

KPN

100 563

 

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

 

1r

2r

3r

4

5r

6

7r

 

(SAN/234_1R)

 ()

(SAN/234_2R)

 ()

(SAN/234_3R)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5R)

(SAN/234_6)

 ()

(SAN/234_7R)

Dānija

88 993

4 662

0

0

0

104

0

Vācija

136

7

0

0

0

0

0

Zviedrija

3 268

171

0

0

0

4

0

Savienība

92 397

4 840

0

0

0

108

0

Apvienotā Karaliste

3 054

160

0

0

0

4

0

Kopā

95 451

5 000

0

0

0

112

0

()  Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.”;

c)

pielikuma B daļas 10. un 11. tabulu aizstāj ar šādām attiecīgām tabulām:

“Tabula 10

Suga:

Siļķe (4)

Zona:

3.a

Clupea harengus

(HER/03A.)

Dānija

7 344

 (4)  (5)  (6)

Analītiska KPN

Vācija

117

 (4)  (5)  (6)

Zviedrija

7 682

 (4)  (5)  (6)

Savienība

15 143

 (4)  (5)  (6)

Norvēģija

Nepiemēro

 

KPN

328 566

 


Tabula 11

Suga:

Siļķe (7)

Zona:

Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30'N

Clupea harengus

(HER/4AB.)

Dānija

38 730

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

25 421

 

Francija

15 874

 

Nīderlande

37 108

 

Zviedrija

2 731

 

Savienība

119 864

 

Norvēģija

91 013

 (8)  (9)

Apvienotā Karaliste

59 156

 

KPN

328 566

 

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (HER/*4N-S62)

Savienība

2 700 ”;

d)

pielikuma B daļas 40. tabulā 2. zemsvītras piezīmes tekstu aizstāj ar šādu:

“(2)

Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst pārvietot uz ICES 3.a rajonu (Skageraks un Kategats).”;

e)

pielikuma B daļas 58. un 59. tabulu aizstāj ar šādām attiecīgām tabulām:

“Tabula 58

Suga:

Putasu

Zona:

Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

Micromesistius poutassou

(WHB/1X14)

Dānija

38 983

 (10)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

15 157

 (10)

Spānija

33 049

 (10)  (11)

Francija

27 129

 (10)

Īrija

30 188

 (10)

Nīderlande

47 537

 (10)

Portugāle

3 070

 (10)  (11)

Zviedrija

9 643

 (10)

Savienība

204 756

 (10)  (12)

Norvēģija

47 905

 (13)  (14)

Fēru salas

Nepiemēro

 

Apvienotā Karaliste

Nepiemēro

 

KPN

851 344

 


Tabula 59

Suga:

Putasu

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Micromesistius poutassou

(WHB/8C3411)

Spānija

26 242

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Portugāle

6 561

 

Savienība

32 803

 (15)

KPN

851 344

 

f)

pielikuma B daļas 98. tabulā 2. zemsvītras piezīmes tekstu aizstāj ar šādu:

“(2)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas Savienības tiesību aktos un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz smilšu raju (Leucoraja circularis), šagrēnādas raju (Leucoraja fullonica), sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.”;

g)

pielikuma B daļas 103., 104. un 105. tabulu aizstāj ar šādām attiecīgām tabulām:

“Tabula 103

Suga:

Makrele

Zona:

3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā; 3.d un 4.; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā

Scomber scombrus

(MAC/2A34-N.)

Beļģija

218

 (16)  (17)

Analītiska KPN

Dānija

11 941

 (16)  (17)  (19)

Vācija

227

 (16)  (17)

Francija

685

 (16)  (17)

Nīderlande

690

 (16)  (17)

Zviedrija

2 185

 (16)  (17)  (18)

Savienība

15 946

 (16)  (17)

KPN

299 010

 

 


Tabula 104

Suga:

Makrele

Zona:

6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā

Scomber scombrus

(MAC/2CX14-)

Vācija

5 612

 (20)

Analītiska KPN

Spānija

6

 (20)

Igaunija

47

 (20)

Francija

3 742

 (20)

Īrija

18 705

 (20)

Latvija

34

 (20)

Lietuva

34

 (20)

Nīderlande

8 184

 (20)

Polija

395

 (20)

Savienība

36 759

 (20)

Norvēģija

0

 (20)  (21)  (22)

Fēru salas

0

 (23)

Apvienotā Karaliste

Nepiemēro

 (20)

KPN

299 010

 

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un periodos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā. No 1. janvāra līdz 14. februārim un no 1. augusta līdz 31. decembrim

(MAC/*4A-UK)

Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā

(MAC/*2AN-)

Fēru salu ūdeņi

(MAC/*FRO2)

Vācija

5 612

Jānosaka

Jānosaka

Spānija

6

Jānosaka

Jānosaka

Igaunija

47

Jānosaka

Jānosaka

Francija

3 742

Jānosaka

Jānosaka

Īrija

18 705

Jānosaka

Jānosaka

Latvija

34

Jānosaka

Jānosaka

Lietuva

34

Jānosaka

Jānosaka

Nīderlande

8 184

Jānosaka

Jānosaka

Polija

395

Jānosaka

Jānosaka

Savienība

36 759

Jānosaka

Jānosaka

Apvienotā Karaliste

Nepiemēro

Nepiemēro

Nepiemēro


Tabula 105

Suga:

Makrele

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Scomber scombrus

(MAC/8C3411)

Spānija

11 256

 (24)

Analītiska KPN

Francija

75

 (24)

Portugāle

2 326

 (24)

Savienība

13 657

 

KPN

299 010

 

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

8.b (MAC/*08B.)

Spānija

945

Francija

6

Portugāle

195”;

2)

IB pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 1

Suga:

Siļķe

Zona:

Apvienotās Karalistes, Fēru salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

Clupea harengus

(HER/1/2-)

Beļģija

11

 

Analītiska KPN

Dānija

10 675

 

Vācija

1 869

 

Spānija

35

 

Francija

461

 

Īrija

2 763

 

Nīderlande

3 820

 

Polija

540

 

Portugāle

35

 

Somija

165

 

Zviedrija

3 956

 

Savienība

24 330

 

Apvienotā Karaliste

Nepiemēro

 

 

KPN

533 914

 

 

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62°N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

Beļģija

6

Dānija

5 922

Vācija

1 037

Spānija

20

Francija

256

Īrija

1 533

Nīderlande

2 120

Polija

300

Portugāle

20

Somija

92

Zviedrija

2 194

Savienība

13 500

2., 5.b zona uz ziemeļiem no 62°N (Fēru salu ūdeņi) (HER/*25B-F)

Beļģija

0

Dānija

0

Vācija

0

Spānija

0

Francija

0

Īrija

0

Nīderlande

0

Polija

0

Portugāle

0

Somija

0

Zviedrija

0”;

b)

pielikuma 3. un 4. tabulu aizstāj ar šādām attiecīgām tabulām:

“Tabula 3

Suga:

Menca

Zona:

Grenlandes ūdeņi 2., 5., 12. un 14. zonā

Gadus morhua

(COD/GL251214)

Vācija

2 050

 (25)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

2 050

 (25)

KPN

Nepiemēro

 


Tabula 4

Suga:

Menca

Zona:

Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā

Gadus morhua

(COD/1/2B.)

Vācija

1 507

 (26)  (27)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

3 897

 (26)  (27)

Francija

643

 (26)  (27)

Polija

709

 (26)  (27)

Portugāle

822

 (26)  (27)

Citi

84

 (26)  (27)  (28)

Savienība

7 662

 (26)  (27)

KPN

Nepiemēro

 

c)

pielikuma 6. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 6

Suga:

Makrūrzivis

Zona:

Grenlandes ūdeņi 2., 5., 12. un 14. zonā

Macrourus spp.

(GRV/GL251214)

Savienība

60

 (29)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 (30)

d)

pielikuma 9. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 9

Suga:

Moiva

Zona:

Grenlandes ūdeņi 2., 5., 12. un 14. zonā

Mallotus villosus

(CAP/GL251214)

Gads

2026

 

2027

 

 

Dānija

4 751

 (32)

0

 (33)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

207

 (32)

0

 (33)

Zviedrija

341

 (32)

0

 (33)

Visas dalībvalstis

246

 (31)  (32)

0

 (31)  (33)

Savienība

5 545

 (32)

0

 (33)

Norvēģija

0

 (32)

0

 (33)

KPN

Nepiemēro

 (32)

Nepiemēro

 (33)

e)

pielikuma 13. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 13

Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

Grenlandes ūdeņi 2., 5., 12. un 14. zonā

Pandalus borealis

(PRA/GL251214)

Dānija

800

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”;

Francija

800

 

Savienība

1 600

 

Norvēģija

1 500

 

Fēru salas

Jānosaka

 

KPN

Nepiemēro

 

f)

pielikuma 21. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 21

Suga:

Grenlandes paltuss

Zona:

Grenlandes ūdeņi 2., 5., 12. un 14. zonā

Reinhardtius hippoglossoides

(GHL/GL251214)

Vācija

4 125

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

4 125

 (34)

Norvēģija

650

 

Fēru salas

Jānosaka

 

KPN

Nepiemēro

 

g)

pielikuma 24. un 25. tabulu aizstāj ar šādām attiecīgām tabulām:

“Tabula 24

Suga:

Sarkanasari (pelaģiskie)

Zona:

Grenlandes ūdeņi 12. un 14. zonā un NAFO 1F rajonā

Sebastes spp.

(RED/1214N1G)

Vācija

0

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0

 

Savienība

0

 

Norvēģija

0

 

Fēru salas

0

 

KPN

Nepiemēro

 


Tabula 25

Suga:

Sarkanasari (demersālie)

Zona:

Grenlandes ūdeņi 2., 5., 12. un 14. zonā

Sebastes spp.

(RED/GL251214)

Vācija

1 194

 (35)  (36)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

6

 (35)  (36)

Savienība

1 200

 (35)  (36)

Norvēģija

900

 (35)  (36)

KPN

Nepiemēro

 

h)

pielikuma 30. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 30

Suga:

Piezvejas (37)

Zona:

Grenlandes ūdeņi

 

(B-C/GRL)

Savienība

300

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

3)

ID pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 7. un 8. tabulu aizstāj ar šādām attiecīgām tabulām:

“Tabula 7

Suga:

Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums)

Zona:

ICCAT konvencijas apgabals uz ziemeļiem no 5°N, izņemot Vidusjūru

Thunnus alalunga

(ALB/ICAN05NXM)

Īrija

4 959,40

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

27 953,00

 

Francija

8 791,67

 

Portugāle

3 065,81

 

Savienība

44 769,88

 (38)  (39)

Apvienotā Karaliste

552,80

 (40)

KPN

47 251,00

 


Tabula 8

Suga:

Garspuru tunzivs (dienvidu krājums)

Zona:

ICCAT konvencijas apgabals uz dienvidiem no 5°N

Thunnus alalunga

(ALB/ICAS05N)

Spānija

1 087,65

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”;

Francija

357,44

 

Portugāle

761,16

 

Savienība

2 206,25

 

KPN

28 000,00

 

b)

pielikuma 11. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 11

Suga:

Lielacu tunzivs

Zona:

ICCAT konvencijas apgabals

Thunnus obesus

(BET/ICCAT)

Spānija

8 420,35

 (41)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

3 576,59

 (41)

Portugāle

2 921,48

 (41)

Savienība

14 918,42

 (41)

KPN

73 000,00

 (41)

c)

pielikuma 12.1. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula 12.1

Suga:

Zilā tunzivs

Zona:

ICCAT konvencijas apgabals uz austrumiem no 45°W

Thunnus thynnus

(BFT/ICAE45W)

Kipra

230,82

 (45)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Grieķija

429,03

 

Spānija

8 324,62

 (43)  (45)

Francija

8 080,19

 (43)  (44)  (45)

Horvātija

1 298,29

 (47)

Itālija

6 483,06

 (45)  (46)

Malta

518,15

 (45)

Portugāle

782,78

 

Citi

92,83

 (42)

Savienība

26 239,77

 (43)  (44)  (45)  (46)  (47)

KPN

48 403,00

 (42)

d)

pielikuma 14. un 15. tabulu aizstāj ar šādām attiecīgam tabulām:

“Tabula 14

Suga:

Zobenzivs

Zona:

ICCAT konvencijas apgabals uz ziemeļiem no 5°N, izņemot Vidusjūru

Xiphias gladius

(SWO/ICAN05NXM)

Spānija

6 720,29

 (49)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

1 108,20

 (49)

Citi

162,84

 (48)  (49)

Savienība

7 991,33

 

KPN

14 769,00

 


Tabula 15

Suga:

Zobenzivs

Zona:

ICCAT konvencijas apgabals uz dienvidiem no 5°N

Xiphias gladius

(SWO/ICAS05N)

Spānija

4 984,34

 (50)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

317,86

 (50)

Savienība

5 302,20

 

KPN

10 000,00

 

4)

IH pielikumu aizstāj ar šādu:

“IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Tabula 1

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals, A un B pētniecības bloks (51)

(TOT/SPR-AB)

KPN

162

 (52)  (53)  (54)

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.


Tabula 2

Suga:

Čīles stavrida

Trachurus murphyi

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

25 114,78

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”;

Nīderlande

27 221,84

 

Lietuva

17 475,51

 

Polija

30 047,86

 

Savienība

99 860,00

 

KPN

Nepiemēro

 

5)

IM pielikumu aizstāj ar šādu:

“IM PIELIKUMS

NPFC KONVENCIJAS APGABALS

Tabula 1

Suga:

Austrumu makrele

Scomber japonicus

Zona:

NPFC konvencijas apgabals

Savienība

Jānosaka

 (55)  (57)  (58)  (59)

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

NPFC līgumslēdzējas puses, to vidū Savienība

Jānosaka

 (55)  (56)  (57)  (58)

KPN

Nepiemēro

 

6)

VI pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 4. , 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.

Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis

 

Zvejas kuģu skaits (1)

 

Grieķija (2)

Spānija

Francija

Horvātija

Itālija

Kipra (3)

Malta (4)

Portugāle

Riņķvada kuģi (5)

0

7

22

18

21

1

2

0

Āķu jedu kuģi

0

36

23

0

40

13

70

0

Laivas zvejai ar ēsmu

0

64

8

0

0

0

0

0

Rokas āķu rindas

0

1

47

40

0

0

0

0

Traleri

0

0

57

0

0

0

0

0

Mazapjoma zvejas kuģi

48

707

0

0

151

0

210

76

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (6)

73

0

149

0

0

0

0

0

5.

Maksimālais skaits krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Maksimālais krātiņveida lamatu skaits

Dalībvalsts

Krātiņveida lamatu skaits

Spānija

6

Itālija

2

Portugāle

2

6.

Maksimālais atļauju saņēmušo audzētavu skaits un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

Maksimālais atļauju saņēmušo audzētavu skaits un savvaļā iegūtas zilās tunzivs ielaides apjoms

 

Audzētavu skaits

Ielaide (tonnās)

Grieķija

0

0

Spānija

8

10 550,0

Horvātija

4

2 947,0

Itālija

6

5 197,9

Kipra

0

0

Malta

5

8 786,0

Portugāle

2

626,0 ”.


(1)  Ievērojot šo kvotu limitus, drīkst nozvejot ne vairāk par šādu parastās jūrasmēles (Solea solea) daudzumu (SOL/8CDE34):

 

190”;

(2)  Dažādos turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos gūtās nozvejas ziņo atsevišķi.

(3)  Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(3)  Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.”;

(4)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(5)  No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/*03A.) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus:

Dānija

554

Vācija

8

Zviedrija

407

Savienība

969

(6)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/*4-UK) un 50 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4B-EU).

(7)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(8)  Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*04B-C) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu:

 

2 700

(9)  Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitus, Norvēģijas un Savienības ūdeņos 3.a zonā (HER/*03A) drīkst nozvejot ne vairāk par 250 tonnām.

(10)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu, kura apmērs tonnās vēl jānosaka, dalībvalstis Fēru salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 0 %

(11)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu un uz Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.

(12)  Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zona un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

0

(13)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma (WHB/*46AB7-EU).

(14)  Īpašs nosacījums: Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma drīkst nozvejot šādu daudzumu no Norvēģijas kvotas:

50 000

(15)  Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zona un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

0”;

(16)  Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

3.a

(MAC/*03A.)

Apvienotās Karalistes

un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā (MAC/*3A4BC)

4.b

(MAC/*04B.)

4.c

(MAC/*04C.)

Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

(MAC/*2AX14)

Beļģija

0

0

0

0

131

Dānija

0

4 130

0

0

7 165

Vācija

0

0

0

0

136

Francija

0

490

0

0

411

Nīderlande

0

490

0

0

414

Zviedrija

0

0

390

10

1 311

Savienība

0

5 110

390

10

9 568

(17)  Ievērojot minēto kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā

(MAC/*02A4AN-)

Fēru salu ūdeņi

(MAC/*FRO1)

Beļģija

Jānosaka

Jānosaka

Dānija

Jānosaka

Jānosaka

Vācija

Jānosaka

Jānosaka

Francija

Jānosaka

Jānosaka

Nīderlande

Jānosaka

Jānosaka

Zviedrija

Jānosaka

Jānosaka

Savienība

Jānosaka

Jānosaka

(18)  Īpašs nosacījums: Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN) drīkst nozvejot šādu daudzumu:

 

242

Kad zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ir ieskaitāmas minēto sugu kvotās.

(19)  Ievērojot šīs kvotas limitu, Dānija veic šādus pārcēlumus, kas jānozvejo Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14):

Vācija

179

Spānija

0

Igaunija

1

Francija

119

Īrija

596

Latvija

1

Lietuva

1

Nīderlande

261

Polija

13

(20)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % var darīt pieejamus apmaiņai ar Spāniju, Franciju un Portugāli nozvejošanai 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).

(21)  Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).

(22)  Turpmāk norādīto piekļuves limita apjomu Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma (MAC/*N5630). Apjomus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā.

Jānosaka

(23)  Šis apjoms jāatvelk no Fēru salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma (MAC/*24N59).

(24)  Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

(25)  Nedrīkst nozvejot no 1. marta līdz 31. maijam “ Kleine Bank pārvaldības apgabalā”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

65°00'N

38°00'W

2

65°00'N

35°15'W

3

64°00'N

35°15'W

4

64°00'N

38°00'W

(26)  Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā un saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(27)  Katrā zvejas rīka iemetienā Špicbergenas un Lāču salas zonā pikšas piezvejas drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

(28)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju un Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS).”;

(29)  Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/GL251214) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/GL251214) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(30)  Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms. Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/GL251214) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/GL251214) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

 

40”;

(31)  Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/GL251214_AMS).

(32)  Šo kvotu piemēro no 2025. gada 15. oktobra līdz 2026. gada 15. aprīlim.

(33)  Šo kvotu piemēro no 2026. gada 15. oktobra līdz 2027. gada 15. aprīlim.”;

(34)  Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem kuģiem.”;

(35)  Demersālos sarkanasarus drīkst zvejot tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

59°15'N

44°00'W

2

59°30'N

42°45'W

3

62°00'N

42°00'W

4

60°00'N

40°30'W

5

62°00'N

40°00'W

6

62°40'N

40°15'W

7

63°09'N

39°40'W

8

63°30'N

37°15'W

9

64°20'N

35°00'W

10

65°15'N

32°30'W

11

65°15'N

29°50'W

(36)  Par zeltainā sarkanasara (Sebastes norvegicus) (REG/*GL251214) un dziļūdens sarkanasara (Sebastes mentella) (REB/*GL251214) nozvejām ziņo atsevišķi.”;

(37)  Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezvejām ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 2., 5., 12. un 14. zonā (GRV/GL251214) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.).”;

(38)  To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, ir: 1 241.

(39)  Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos (ALB/*ICAN05NXM-UK) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īrija

62,03

Spānija

349,65

Francija

109,97

Portugāle

38,35

Savienība

560,00

(40)  Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos (ALB/*ICAN05NXM-EU) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:

 

560,00

(41)  Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/*ICCATPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/*ICCATLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto zvejas kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.”;

(42)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/ICAE45W_AMS).

(43)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*E45W8301), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Spānija

1 254,15

Francija

582,63

Savienība

1 836,78

(44)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*E45W641), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Francija

100,00

Savienība

100,00

(45)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi (BFT/*E45W8302), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Spānija

166,49

Francija

323,21  (*1)

Itālija

129,66

Kipra

4,62

Malta

10,36

Savienība

634,34

(*1)  No tās 50 % drīkst nozvejot tikai Lionas līcī.

(46)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi (BFT/*E45W643), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Itālija

129,66

Savienība

129,66

(47)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi guvuši audzēšanas nolūkos (BFT/*E45W8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Horvātija

1 168,46

Savienība

1 168,46 ”;

(48)  Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/ICAN05NXM_AMS).

(49)  Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot ICCAT konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*ICAS05N). Par nozvejām, kas uzskaitāmas saskaņā ar šo īpašo nosacījumu par kopīgo kvotu, ziņo atsevišķi (SWO/*ICAS05N_AMS).

(50)  Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot ICCAT konvencijas apgabalā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*ICAN05N).”;

(51)  A pētniecības bloks

NW:

50°30′S, 136°E

NE:

50°30′S, 140°30′E

SE:

54°50′S, 140°30′E

SW:

54°50′S, 136°E

B pētniecības bloks

NW:

52°45′S, 140°30′E

NE:

52°45′S, 145°30′E

SE:

54°50′S, 145°30′E

SW:

54°50′S, 140°30′E

(52)  Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/975 * 4. panta 11. punktā. Zvejot atļauts tikai 600–2 500 m dziļumā. Atļauts tikai viens zvejas reiss, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 1. maija līdz 15. novembrim. Jebkādu zvejošanu tūlīt izbeidz, ja tiek konstatēts, ka bojā gājis:

a)

viens īpatnis, kura suga ir klaidoņalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnaču albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea) vai zīda vētrasputns (Pterodroma mollis); vai

b)

trīs īpatņi, kuru suga ir dūmainais albatross (Phoebetria palpebrata), milzu vētrasputns (Macronectes giganteus) vai Hola vētrasputns (Macronectes halli).

Turklāt zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 5 000 āķu vienā ievietošanas reizē un līdz ne vairāk kā 100 ievietošanas reizēm. Āķu jedas ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas, bet ne tur, kur āķu jedas tajā pašā kalendārajā gadā jau ir bijušas. Zveju izbeidz, kad ir sasniegta KPN vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas ir drīzāk.

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/975 (2018. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā (OV L 179, 16.7.2018., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/975/oj).

(53)  No tās līdz 129 tonnām drīkst nozvejot A pētniecības blokā. Tuvojoties A pētniecības bloka nozvejas limitam, ievieto īsākās āķu jedas, lai nozvejas limits netiktu pārsniegts. Par ilkņzivju nozveju A pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-A).

(54)  No tās līdz 33 tonnām drīkst nozvejot B pētniecības blokā. Tuvojoties B pētniecības bloka nozvejas limitam, ievieto īsākās āķu jedas, lai nozvejas limits netiktu pārsniegts. Par ilkņzivju nozveju B pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-B).

(55)  Drīkst nozvejot tikai no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam.

(56)  Īpašs nosacījums: ievērojot šo nozvejas limitu, turpmāk norādītie kuģi drīkst nozvejot ne vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem.

Traleri (*2)

(MAS/NPFC-TR)

Riņķvada kuģi (*2)

(MAS/NPFC-PS)

Jānosaka

Jānosaka

(*2)  Divu dienu laikā pēc dienas, kad NPFC izpildsekretārs paziņojis, ka šo nozvejas limitu izmantojums ir sasniedzis 95 %, NPFC līgumslēdzējas puses, arī Komisija Savienības vārdā, aizliedz zvejot saskaņā ar šiem nozvejas limitiem.

(57)  Jebkurā laikā austrumu makreles zveja ir atļauta tikai vienam tralerim ar dalībvalsts karogu. To piemēro, neskarot nekādu turpmāku Savienības zvejas iespēju iedalīšanu NPFC konvencijas apgabalā, jo īpaši dalībvalstij, kam atļauts zvejot laikā no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam.

(58)  Savienības zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība pārsniedz 10 000, zvejot austrumu makreli nav atļauts.

(59)  Par nozvejām, kas gūtas saskaņā ar šo kvotu, ziņo atsevišķi (MAS/NPFC-EU).”;

(1)  Šajā tabulā noteikto skaitu vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(2)  Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(3)  Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.

(4)  Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.

(5)  Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.

(6)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/786/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)