|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2026/786 |
31.3.2026 |
PADOMES REGULA (ES) 2026/786
(2026. gada 30. marts),
ar kuru groza Regulu (ES) 2026/249, ar ko 2026., 2027. un 2028. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regula (ES) 2026/249 (1) nosaka 2026., 2027. un 2028. gadam konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Minētās zvejas iespējas, tostarp daži ar tām funkcionāli saistīti pasākumi, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā publicētos zinātniskos ieteikumus, kā arī ar trešām valstīm noturēto apspriešanos un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) sanāksmju iznākumu. |
|
(2) |
Savienība un Apvienotā Karaliste 2025. gadā rīkoja divpusējas apspriešanās par daudzu 2026. gada kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) noteikšanu, tostarp par dažiem ar minētajām KPN funkcionāli saistītiem pasākumiem, attiecībā uz krājumiem, kuri uzskaitīti 35. pielikumā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (2) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”). Minētās divpusējas apspriešanās noturēja, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punktu. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, ko delegāciju vadītāji parakstīja 2025. gada 10. decembrī. Kā dokumentēts rakstiskajā protokolā, delegāciju vadītāji vienojās savas valsts attiecīgajām iestādēm ieteikt, ka korektīvie pasākumi, kas attiecas uz mencu (Gadus morhua), pikšu (Melanogrammus aeglefinus) un merlangu (Merlangius merlangus) Ķeltu jūrā un Īrijas jūrā un uz jūrasmēli (Solea solea) un jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa) Lamanšā, principā būtu jāsāk piemērot ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūnijā un, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tas būtu jādara gan Savienībā, gan Apvienotajā Karalistē, jo minētie krājumi tiek pārvaldīti kopīgi. Minēto korektīvo pasākumu piemērošanas sākšanai ir jābūt atkarīgai no tā, vai Savienība un Apvienotā Karaliste būs paziņojušas, ka minēto korektīvo pasākumu pieņemšanai veicamās attiecīgās iekšējās procedūras ir pabeigtas. Apvienotā Karaliste informēja Komisijas dienestus, ka tā plāno līdz 2026. gada 1. septembrim pabeigt iekšējās procedūras, lai Apvienotās Karalistes tiesību aktos iekļautu korektīvos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās attiecībā uz mencu un merlangu Īrijas jūrā un attiecībā uz jūrasmēli un jūras zeltpleksti Lamanšā. Lai Savienības operatoriem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar Apvienotās Karalistes operatoriem, minēto pasākumu piemērošana būtu jāatliek līdz 2026. gada 1. septembrim, kamēr Apvienotā Karaliste pabeidz attiecīgās iekšējās procedūras. |
|
(3) |
Savienība un Apvienotā Karaliste laikā starp 2026. gada 6. un 11. martu noturēja divpusējas apspriešanās par tūbīšu (Ammodytes spp.) un saistīto piezvejas sugu KPN apjomu, kas izmantojams Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Savienības ūdeņos (ICES) 3.a rajonā. Savienība šajās apspriešanās piedalījās, balstoties uz Savienības nostāju, kuru Padome apstiprināja 2026. gada 3. martā. Minēto apspriešanos iznākums ir dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2026. gada 13. martā. Tāpēc attiecīgā KPN būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti. |
|
(4) |
Regulā (ES) 2026/249 ir provizoriski noteiktas Savienības kvotas makrelei (Scomber scombrus), kas 2026. gada pirmajā pusgadā izmantojamas Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, jo piekrastes valstu apspriedēs un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC) nav pieņemts lēmums par minētā krājuma KPN. Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Islande un Fēru salas ir vienojušās par makreles KPN 2026. gadam tādā apjomā, kas atšķiras no ICES ieteiktā apjoma. Starp Savienību un Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Islandi un Fēru salām vēl nav panākta vienošanās par makreles KPN 2026. gadam. Ņemot vērā minētās zvejniecības sezonalitāti un nepieciešamību piemērot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem salīdzinājumā ar trešo valstu operatoriem, Savienības kvotas minētajam krājumam būtu jānosaka visam 2026. gadam, un saskaņā ar pieeju, kas kopš 2021. gada tiek piemērota attiecībā uz Savienības un Apvienotās Karalistes kopīgo daļu minētajā KPN. Minētās pieejas pamatā ir kopīga Savienības un Apvienotās Karalistes daļa, proti, 49,29 % no makreles KPN, noteikta pēc tam, kad piemēroti kvotu pārcēlumi, kas izriet no Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma B tabulas īstenošanas. |
|
(5) |
Laikposmā no 2025. gada novembra līdz 2026. gada februārim Savienība un Norvēģija noturēja divpusējas apspriešanās par piekļuvi to attiecīgajiem ūdeņiem, kas vajadzīga, lai Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā zvejotu siļķi (Clupea harengus) un putasu (Micromesistius poutassou). Savienība minētajās apspriešanās piedalījās, balstoties uz Savienības nostāju, ko Padome apstiprināja 2025. gada 17. oktobrī. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā, kas parakstīts 2026. gada 27. februārī. Tāpēc minētie piekļuves līmeņi būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Norvēģiju. |
|
(6) |
Pēc tam, kad attiecībā uz mencu Arktikas ziemeļaustrumu daļā būs noteikta 2026. gada atsauces KPN, galīgā Savienības 2026. gada kvota, kas piemērojama mencai Svalbāras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā, būtu jānosaka, pamatojoties uz minēto 2026. gada atsauces KPN un Savienības vēsturisko daļu no Arktikas ziemeļaustrumu daļā sastopamā mencas krājuma. Minētā Savienības kvota būtu dalībvalstīm jāiedala saskaņā ar Padomes Lēmumu 87/277/EEK (3), ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un noteikti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma E tabulā. |
|
(7) |
Zvejas piepūles limiti, kas jāievēro Savienības zvejas kuģiem, kuri Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā uz austrumiem no 45° rietumu garuma zvejo zilo tunzivi (Thunnus thynnus), un Savienības zilās tunzivs audzētavu maksimālā ielaide un kapacitāte minētajā apgabalā balstās uz informāciju, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 (4) 11., 13. un 15. pantā minētajos gada plānos. Dalībvalstīm, ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 16. panta 1. punktu, minētie plāni katru gadu līdz 31. janvārim ir jāiesniedz Komisijai. Komisijai minētos plānus pēc tam ir jāapkopo, un uz to pamata ir jāsagatavo Savienības gada plāns, kuru, kā noteikts Regulas (ES) 2023/2053 16. panta 2. punktā, nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT. ICCAT2026. gada 5. martā apstiprināja 2026. gadam sagatavoto Savienības gada plānu. Tāpēc 2026. gadam noteiktie Savienības zvejas piepūles limiti un Savienības maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte būtu jāgroza saskaņā ar minēto gada plānu. |
|
(8) |
Ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 8. pantu, dalībvalstis var lūgt ne vairāk kā 5 % no savas zilās tunzivs gada kvotas, kas izmantojama ICCAT konvencijas apgabalā uz austrumiem no 45° rietumu garuma, no iepriekšējā gada pārnest uz kārtējo gadu. Dažas dalībvalstis Komisijai iesniegtajos gada zvejas plānos bija lūgušas savu zilās tunzivs gada kvotu, kas izmantojama ICCAT konvencijas apgabalā uz austrumiem no 45° rietumu garuma, no 2025. gada pārnest uz 2026. gadu. Uz minēto lūgumu pamata Komisija 2026. gadam sagatavotajā Savienības gada plānā iekļāva pieprasījumu minētajam krājumam pieejamo Savienības kvotu no 2025. gada pārnest uz 2026. gadu. Pēc Savienības gada plāna apstiprināšanas minēto dalībvalstu zilās tunzivs kvotas, kas 2026. gadā piemērojamas ICCAT konvencijas apgabalā uz austrumiem no 45° rietumu garuma, būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(9) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2107 (5) 8.a, 17.b un 18.b pantu dažu dalībvalstu gada kvotas, kas attiecas uz lielacu tunzivi (Thunnus obesus) ICCAT konvencijas apgabalā, garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) ICCAT konvencijas apgabalā gan uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma, gan uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma, un zobenzivi (Xiphias gladius) ICCAT konvencijas apgabalā gan uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma, gan uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma, saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT ieteikumiem no 2024. gada tika pārceltas uz 2026. gadu. Tāpēc 2026. gada kvotas, kas attiecīgajām dalībvalstīm iedalītas no minētajiem krājumiem, būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(10) |
2026. gadā Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) 14. ikgadējā sanāksmē pieņēma Čīles stavridas (Trachurus murphyi) 2026. gada nozvejas limitus un paturēja spēkā ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecības. Turklāt SPRFMO paturēja spēkā funkcionāli saistītos pasākumus. Tāpēc minētos pasākumus būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(11) |
Kamēr Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijas (NPFC) 10. sesijas iznākums nav zināms, austrumu makreles (Scomber japonicus) zvejas iespējas, kas NPFC konvencijas apgabalā pieejamas no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam, būtu jāatzīmē ar piezīmi “jānosaka”, lai Savienības zvejas kuģi, kuriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 (6) 20., 21. un 22. pantu ir izdota zvejas atļauja, no 2026. gada 1. jūnija varētu sākt austrumu makreles zveju. |
|
(12) |
Abas zvejas aizlieguma periodu grupas, kuras Regulā (ES) 2026/249 noteiktas attiecībā uz Savienības kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) konvencijas apgabalā, un kuru laikā šādiem kuģiem aizliegts zvejot dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis), būtu jāgroza saskaņā ar IATTC pieņemtajiem pasākumiem. Pirmā zvejas aizlieguma periodu grupa būtu jāgroza tā, lai būtu piemērojama visā IATTC konvencijas apgabalā, bet otrā zvejas aizlieguma periodu grupa arī turpmāk būtu jāpiemēro tikai noteiktā apgabala daļā. Turklāt zvejas aizlieguma periodu pagarinājumi, ko Savienības riņķvada kuģiem nosaka, pamatojoties uz IATTC konvencijas apgabalā iepriekšējā gadā gūtajām lielacu tunzivs nozvejām, būtu jāpiemēro tikai pirmajai zvejas aizlieguma periodu grupai, bet otrajai zvejas aizlieguma periodu grupai vairs nebūtu jāpiemēro. |
|
(13) |
Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada 20. janvārī pieņēma Regulu (ES) 2021/56 (7), ar ko Savienības tiesību aktos ievieš konkrētus pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami IATTC konvencijas apgabalā. Minētās regulas 8. pantā ir noteikti pasākumi, kuri attiecas uz okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus). Regulas (ES) 2026/249 40. pants šajā sakarā pārklājas ar Regulu (ES) 2021/56 un nosaka prasības, kas Savienības tiesību aktos jau ir ieviestas. Tāpēc ir lietderīgi svītrot Regulas (ES) 2026/249 40. pantu. |
|
(14) |
Regulā (ES) 2026/249 ir noteikta 2026. un 2027. gada KPN, kas piemērojama jūrasmēlēm ICES 8.c, 8.d un 8.e rajonā, 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. zonā. Saskaņā ar ICES datiem minētajā apgabalā tiek nozvejotas galvenokārt triju sugu jūrasmēles: parastā jūrasmēle (Solea solea), Senegālas jūrasmēle (Solea senegalensis) un smilšu jūrasmēle (Pegusa lascaris). Pie KPN norādītais zinātniskais nosaukums ir “Solea spp.”, kas smilšu jūrasmēli neaptver. Tomēr iepriekš tika uzskatīts, ka smilšu jūrasmēle pieder pie Solea ģints. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, pie KPN norādītais zinātniskais nosaukums būtu jāaizstāj ar nosaukumu “Solea spp. un Pegusa lascaris”, kas aptvertu arī smilšu jūrasmēli. |
|
(15) |
Tāpēc Regula (ES) 2026/249 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(16) |
Lai saglabātu ar šo regulu grozīto KPN ziņošanas periodus un ņemot vērā to, ka minētās KPN piemēro no 2026. gada 1. janvāra, grozītās KPN būtu ar atpakaļejošu spēku jāpiemēro no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās KPN tiek saglabātas vai palielinātas. |
|
(17) |
Ņemot vērā steidzamību nolūkā nepieļaut zvejas darbību pārtraukumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2026/249
Regulu (ES) 2026/249 groza šādi:
|
1) |
regulas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Par nozvejām, kas komerciālajās zvejniecībās gūtas saskaņā ar 1. punktā minētajām zvejas iespējām, ziņo Spānija un Francija (kods BSS/8AB.).” |
|
2) |
regulas 37. pantu groza šādi:
|
|
3) |
regulas 40. pantu svītro; |
|
4) |
regulas 62. pantu groza šādi:
|
|
5) |
IA pielikuma A un B daļu, IB, ID, IH, IM un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2026. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2026. gada 30. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. PANAYIOTOU
(1) Padomes Regula (ES) 2026/249 (2026. gada 26. janvāris), ar ko 2026., 2027. un 2028. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2025/202 (OV L, 2026/249, 30.1.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/249/oj).
(2) Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2021/689(1)/oj).
(3) Padomes Lēmums 87/277/EEK (1987. gada 18. maijs) par mencu nozvejas iespēju piešķiršanu Špicbergenā un Lāču salas teritorijā, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas noteiktajā rajonā “3M” (OV L 135, 23.5.1987., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1987/277/oj).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2053/oj).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2107/oj).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2403/oj).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/56 (2021. gada 20. janvāris), ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (OV L 24, 26.1.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/56/oj).
PIELIKUMS
Grozījumi Regulas (ES) 2026/249 pielikumos
|
1) |
IA pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
IB pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3) |
ID pielikumu groza šādi:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4) |
IH pielikumu aizstāj ar šādu: “IH PIELIKUMS SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS Tabula 1
Tabula 2
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5) |
IM pielikumu aizstāj ar šādu: “IM PIELIKUMS NPFC KONVENCIJAS APGABALS Tabula 1
|
||||||||||||||||
|
6) |
VI pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Ievērojot šo kvotu limitus, drīkst nozvejot ne vairāk par šādu parastās jūrasmēles (Solea solea) daudzumu (SOL/8CDE34):
|
|
190”; |
(2) Dažādos turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos gūtās nozvejas ziņo atsevišķi.
(3) Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(3) Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.”;
(4) Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(5) No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/*03A.) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus:
|
Dānija |
554 |
|
Vācija |
8 |
|
Zviedrija |
407 |
|
Savienība |
969 |
(6) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/*4-UK) un 50 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4B-EU).
(7) Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(8) Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*04B-C) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu:
|
|
2 700 |
(9) Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitus, Norvēģijas un Savienības ūdeņos 3.a zonā (HER/*03A) drīkst nozvejot ne vairāk par 250 tonnām.
(10) Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu, kura apmērs tonnās vēl jānosaka, dalībvalstis Fēru salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 0 %
(11) Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu un uz Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.
(12) Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zona un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
|
0 |
(13) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma (WHB/*46AB7-EU).
(14) Īpašs nosacījums: Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma drīkst nozvejot šādu daudzumu no Norvēģijas kvotas:
|
50 000 |
(15) Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zona un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
|
0”; |
(16) Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
3.a (MAC/*03A.) |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā (MAC/*3A4BC) |
4.b (MAC/*04B.) |
4.c (MAC/*04C.) |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14) |
|
Beļģija |
0 |
0 |
0 |
0 |
131 |
|
Dānija |
0 |
4 130 |
0 |
0 |
7 165 |
|
Vācija |
0 |
0 |
0 |
0 |
136 |
|
Francija |
0 |
490 |
0 |
0 |
411 |
|
Nīderlande |
0 |
490 |
0 |
0 |
414 |
|
Zviedrija |
0 |
0 |
390 |
10 |
1 311 |
|
Savienība |
0 |
5 110 |
390 |
10 |
9 568 |
(17) Ievērojot minēto kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-) |
Fēru salu ūdeņi (MAC/*FRO1) |
|
Beļģija |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Dānija |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Vācija |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Francija |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Nīderlande |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Zviedrija |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Savienība |
Jānosaka |
Jānosaka |
(18) Īpašs nosacījums: Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN) drīkst nozvejot šādu daudzumu:
|
|
242 |
Kad zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ir ieskaitāmas minēto sugu kvotās.
(19) Ievērojot šīs kvotas limitu, Dānija veic šādus pārcēlumus, kas jānozvejo Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14):
|
Vācija |
179 |
|
Spānija |
0 |
|
Igaunija |
1 |
|
Francija |
119 |
|
Īrija |
596 |
|
Latvija |
1 |
|
Lietuva |
1 |
|
Nīderlande |
261 |
|
Polija |
13 |
(20) Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % var darīt pieejamus apmaiņai ar Spāniju, Franciju un Portugāli nozvejošanai 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).
(21) Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).
(22) Turpmāk norādīto piekļuves limita apjomu Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma (MAC/*N5630). Apjomus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā.
|
Jānosaka |
(23) Šis apjoms jāatvelk no Fēru salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma (MAC/*24N59).
(24) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
(25) Nedrīkst nozvejot no 1. marta līdz 31. maijam “ Kleine Bank pārvaldības apgabalā”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
65°00'N |
38°00'W |
|
2 |
65°00'N |
35°15'W |
|
3 |
64°00'N |
35°15'W |
|
4 |
64°00'N |
38°00'W |
(26) Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā un saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(27) Katrā zvejas rīka iemetienā Špicbergenas un Lāču salas zonā pikšas piezvejas drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.
(28) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju un Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS).”;
(29) Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/GL251214) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/GL251214) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(30) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms. Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/GL251214) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/GL251214) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
|
|
40”; |
(31) Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/GL251214_AMS).
(32) Šo kvotu piemēro no 2025. gada 15. oktobra līdz 2026. gada 15. aprīlim.
(33) Šo kvotu piemēro no 2026. gada 15. oktobra līdz 2027. gada 15. aprīlim.”;
(34) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem kuģiem.”;
(35) Demersālos sarkanasarus drīkst zvejot tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
59°15'N |
44°00'W |
|
2 |
59°30'N |
42°45'W |
|
3 |
62°00'N |
42°00'W |
|
4 |
60°00'N |
40°30'W |
|
5 |
62°00'N |
40°00'W |
|
6 |
62°40'N |
40°15'W |
|
7 |
63°09'N |
39°40'W |
|
8 |
63°30'N |
37°15'W |
|
9 |
64°20'N |
35°00'W |
|
10 |
65°15'N |
32°30'W |
|
11 |
65°15'N |
29°50'W |
(36) Par zeltainā sarkanasara (Sebastes norvegicus) (REG/*GL251214) un dziļūdens sarkanasara (Sebastes mentella) (REB/*GL251214) nozvejām ziņo atsevišķi.”;
(37) Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezvejām ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 2., 5., 12. un 14. zonā (GRV/GL251214) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.).”;
(38) To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, ir: 1 241.
(39) Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos (ALB/*ICAN05NXM-UK) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Īrija |
62,03 |
|
Spānija |
349,65 |
|
Francija |
109,97 |
|
Portugāle |
38,35 |
|
Savienība |
560,00 |
(40) Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos (ALB/*ICAN05NXM-EU) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
|
|
560,00 |
(41) Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/*ICCATPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/*ICCATLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto zvejas kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.”;
(42) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/ICAE45W_AMS).
(43) Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*E45W8301), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
|
Spānija |
1 254,15 |
|
Francija |
582,63 |
|
Savienība |
1 836,78 |
(44) Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*E45W641), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
|
Francija |
100,00 |
|
Savienība |
100,00 |
(45) Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi (BFT/*E45W8302), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
|
Spānija |
166,49 |
|
Francija |
323,21 (*1) |
|
Itālija |
129,66 |
|
Kipra |
4,62 |
|
Malta |
10,36 |
|
Savienība |
634,34 |
(*1) No tās 50 % drīkst nozvejot tikai Lionas līcī.
(46) Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi (BFT/*E45W643), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
|
Itālija |
129,66 |
|
Savienība |
129,66 |
(47) Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi guvuši audzēšanas nolūkos (BFT/*E45W8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
|
Horvātija |
1 168,46 |
|
Savienība |
1 168,46 ”; |
(48) Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/ICAN05NXM_AMS).
(49) Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot ICCAT konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*ICAS05N). Par nozvejām, kas uzskaitāmas saskaņā ar šo īpašo nosacījumu par kopīgo kvotu, ziņo atsevišķi (SWO/*ICAS05N_AMS).
(50) Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot ICCAT konvencijas apgabalā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*ICAN05N).”;
(51) A pētniecības bloks
|
NW: |
50°30′S, 136°E |
|
NE: |
50°30′S, 140°30′E |
|
SE: |
54°50′S, 140°30′E |
|
SW: |
54°50′S, 136°E |
B pētniecības bloks
|
NW: |
52°45′S, 140°30′E |
|
NE: |
52°45′S, 145°30′E |
|
SE: |
54°50′S, 145°30′E |
|
SW: |
54°50′S, 140°30′E |
(52) Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/975 * 4. panta 11. punktā. Zvejot atļauts tikai 600–2 500 m dziļumā. Atļauts tikai viens zvejas reiss, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 1. maija līdz 15. novembrim. Jebkādu zvejošanu tūlīt izbeidz, ja tiek konstatēts, ka bojā gājis:
|
a) |
viens īpatnis, kura suga ir klaidoņalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnaču albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea) vai zīda vētrasputns (Pterodroma mollis); vai |
|
b) |
trīs īpatņi, kuru suga ir dūmainais albatross (Phoebetria palpebrata), milzu vētrasputns (Macronectes giganteus) vai Hola vētrasputns (Macronectes halli). |
Turklāt zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 5 000 āķu vienā ievietošanas reizē un līdz ne vairāk kā 100 ievietošanas reizēm. Āķu jedas ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas, bet ne tur, kur āķu jedas tajā pašā kalendārajā gadā jau ir bijušas. Zveju izbeidz, kad ir sasniegta KPN vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas ir drīzāk.
|
* |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/975 (2018. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā (OV L 179, 16.7.2018., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/975/oj). |
(53) No tās līdz 129 tonnām drīkst nozvejot A pētniecības blokā. Tuvojoties A pētniecības bloka nozvejas limitam, ievieto īsākās āķu jedas, lai nozvejas limits netiktu pārsniegts. Par ilkņzivju nozveju A pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-A).
(54) No tās līdz 33 tonnām drīkst nozvejot B pētniecības blokā. Tuvojoties B pētniecības bloka nozvejas limitam, ievieto īsākās āķu jedas, lai nozvejas limits netiktu pārsniegts. Par ilkņzivju nozveju B pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-B).
(55) Drīkst nozvejot tikai no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam.
(56) Īpašs nosacījums: ievērojot šo nozvejas limitu, turpmāk norādītie kuģi drīkst nozvejot ne vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem.
|
Traleri (*2) (MAS/NPFC-TR) |
Riņķvada kuģi (*2) (MAS/NPFC-PS) |
|
Jānosaka |
Jānosaka |
(*2) Divu dienu laikā pēc dienas, kad NPFC izpildsekretārs paziņojis, ka šo nozvejas limitu izmantojums ir sasniedzis 95 %, NPFC līgumslēdzējas puses, arī Komisija Savienības vārdā, aizliedz zvejot saskaņā ar šiem nozvejas limitiem.
(57) Jebkurā laikā austrumu makreles zveja ir atļauta tikai vienam tralerim ar dalībvalsts karogu. To piemēro, neskarot nekādu turpmāku Savienības zvejas iespēju iedalīšanu NPFC konvencijas apgabalā, jo īpaši dalībvalstij, kam atļauts zvejot laikā no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam.
(58) Savienības zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība pārsniedz 10 000, zvejot austrumu makreli nav atļauts.
(59) Par nozvejām, kas gūtas saskaņā ar šo kvotu, ziņo atsevišķi (MAS/NPFC-EU).”;
(1) Šajā tabulā noteikto skaitu vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(2) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.
(3) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.
(4) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.
(5) Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.
(6) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/786/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)