(1)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 10. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Indijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes izstrādājumu no čuguna ar lamināro grafītu (pelēkais čuguns) vai čuguna ar lodveida grafītu (t. s. plastiskais čuguns) un to daļu (“čuguna izstrādājumi”) importu.

(2)

Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(3)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2016. gada 31. oktobrī sūdzību iesniedza septiņi Savienības ražotāji, proti, Fondatel Lecompte SA, Ulefos Niemisen Valimo Oy Ltd, Saint-Gobain PAM SA, Fonderies Dechaumont SA, Heinrich Meier Eisengießerei GmbH & Co. KG, Saint-Gobain Construction Products UK Ltd un Fundiciones de Odena SA (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzības iesniedzēji pārstāv vairāk nekā 40 % no čuguna izstrādājumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶTR un Indijas iestādes, kā arī zināmos importētājus, un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē provizoriski izvēlējusies Indiju. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(7)

Pēc izmeklēšanas sākšanas piezīmes iesniedza apvienība Free Castings Imports, kas pārstāv 19 importētājus (“nesaistīto importētāju apvienība”). Turklāt vairāki Indijas ražotāji eksportētāji, Indijas ražošanas nozare un Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCME”) iesniedza piezīmes pēc procedūras sākšanu.

(8)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka sūdzībā ietverto prima facie pierādījumu līmenis nebija pietiekams, lai sāktu izmeklēšanu, jo tajā nebija sniegti pilnīgi un faktiski pierādījumi, kas pamatotu tajā ietvertos apgalvojumus, un netika sniegti dati par Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksām un iekšzemes cenām. Tās apgalvoja, ka šie dati ir nepieciešami, lai sāktu izmeklēšanu pret valsti ar tirgus ekonomiku, piemēram, ĶTR.

(9)

Komisija veica sūdzības pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, secinot, ka prasības attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu tika izpildītas, t. i., sūdzībā sniegto pierādījumu atbilstība un precizitāte bija pietiekama. Jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu sūdzība satur šādu informāciju, ja tā sūdzības iesniedzējam ir saprātīgi pieejama: piemēram, ziņojumus un publiski pieejamos statistikas datus. Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu sūdzībā ietvertā normālā vērtība, ko noteica, pamatojoties uz analogās valsts datiem, nodrošināja pietiekamus prima facie pierādījumus izmeklēšanas sākšanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(10)

Komisija tādējādi secināja, ka sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ražotājus eksportētājus, Savienības ražotājus un nesaistītos importētājus saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību.

(13)

Šajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji: EJ Picardie, Saint-Gobain PAM SA un Heinrich Meier Eisengießerei GmbH & Co. KG. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja 48 % Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un pārdeva 43 % kopējā pārdošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(14)

Sūdzības iesniedzēji iesniedza pieprasījumu iekļaut ceturto Savienības ražotāju (Fondatel Lecomte). Tā kā sūdzības iesniedzēji nepamatoja savu pieprasījumu, Komisija to noraidīja.

(15)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ierosinātā izlase neprecīzi atspoguļo ražotāju ģeogrāfisko atrašanās vietu vai Savienības ražotāju nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzējiem. Ierosinātajā izlasē iekļāva vien sūdzības iesniedzējus un sūdzības atbalstītāju, neiekļaujot tajā Savienības ražotājus dalībvalstīs, kuras visvairāk skāris iespējamais imports par dempinga cenām no ĶTR, vai Savienības ražotājus no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

(16)

Komisija norādīja, ka izlasē iekļauti lielākie attiecīgā ražojuma tirgi un lielākie ražotāji ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma ziņā Savienības tirgū, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt.

(17)

Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražotāju izlase nav reprezentatīva, jo tajā iekļauti uzņēmumi, kas paši ir, iespējams, par dempinga cenām pārdotā ražojuma importētāji.

(18)

Komisija norādīja, ka patiešām viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, lai papildinātu savu ražojuma klāstu, importē attiecīgo ražojumu. Komisija konstatēja, ka importētais daudzums ir ievērojami mazāks par šā uzņēmuma saražoto daudzumu, jo tas veido mazāk par 15 % no tā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā, un tāpēc uzskatīja, ka izlasē iekļautais Savienības ražotājs ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvs.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(20)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(21)

Divdesmit astoņi importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim nesaistītajiem importētājiem, kuriem ir lielākie importa apjomi Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem importētājiem notika apspriešanās par izlases veidošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(22)

Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ražotājus eksportētājus ĶTR sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(23)

Astoņdesmit viens ražotājs eksportētājs ĶTR sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija konstatēja septiņdesmit astoņus ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas, kas iekļaujamas izlasē. Trīs ražotāji neziņoja par attiecīgā ražojuma eksportu uz ES izmeklēšanas periodā, tāpēc uzskatāms, ka tie nav iekļaujami izlasē. Komisija izveidoja provizorisku izlasi no trim ražotājiem, kas sadarbojās, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm notika apspriešanās par izveidoto izlasi. Dažas ieinteresētās personas aicināja Komisiju paplašināt izlasi, lai uzlabotu tās reprezentativitāti. Komisija ņēma vērā šīs piezīmes. Galīgajā izlasē bija iekļauti pieci lielākie ražotāji eksportētāji uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā pauda atbalstu galīgajai izlasei.

(24)

Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ražotājus eksportētājus Indijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(25)

Divdesmit divi ražotāji eksportētāj Indijā sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija konstatēja 21 ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu, kas iekļaujama izlasē. Viens ražotājs neziņoja par attiecīgā ražojuma eksportu uz ES izmeklēšanas periodā, tāpēc uzskatāms, ka tas nav iekļaujams izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim uzņēmumu grupām, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Indijas iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu.

(26)

Komisija saņēma piezīmes no diviem ražotājiem eksportētājiem, ka tikai trīs uzņēmumu grupu iekļaušana izlasē, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, nav reprezentatīva ievērojamai dažādībai Indijas tirgū. Tā kā trīs provizoriski izraudzītās uzņēmumu grupas izmeklēšanas periodā pārstāvēja ievērojamu daļu eksporta no Indijas uz ES un tās atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt, Komisija apstiprināja provizorisko izlasi.

(27)

Attiecībā uz ĶTR astoņpadsmit izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji oficiāli pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tik liela pieprasījumu skaita pārbaudīšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un, saprātīgi vērtējot, uz to nevar cerēt šai izmeklēšanai atvēlētajā termiņā. Tādēļ Komisija ir nolēmusi, ka tā neveiks individuālas pārbaudes.

(28)

Attiecībā uz Indiju izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas oficiāli nepieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(29)

Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta vajadzībām Komisija nosūtīja TER pieprasījuma veidlapas visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un tika iekļauti izlasē, un izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlējās pieteikties individuālajai dempinga starpībai. Tikai viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs no ĶTR iesniedza TER pieprasījuma veidlapu, kuru izvērtēja Komisija.

(30)

Komisija nosūtīja anketas visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, visiem ražotājiem eksportētājiem, kas vēlas pieprasīt individuālu pārbaudi, un desmit ražotājiem iespējamajā analogajā valstī.

(31)

Komisija atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, trim nesaistītiem importētājiem, pieciem izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, astoņpadsmit ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas pieprasīja individuālu pārbaudi, trim izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām Indijā un trim analogās valsts ražotājiem.

(32)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

(33)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(34)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgais periods ir neierasti īss un ļoti selektīvs un tādējādi ir pārāk īss, lai varētu veikt pienācīgu situācijas analīzi.

(35)

Komisija norādīja, ka attiecīgais periods nav neierasti īss (3). Pašreizējā izmeklēšanā attiecīgais periods ietver izmeklēšanas periodu un trīs iepriekšējos gadus, proti, kopā trīs gadus un trīs ceturkšņus. Tas tika uzskatīts par pieņemamu, lai pārbaudītu kaitējuma novērtēšanai būtiskās tendences. Attiecīgais periods aptver vairāk nekā trīs gadus, kas ir saskaņā ar Komisijas praksi, un tādēļ tas nav neierasti īss.

(36)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti izstrādājumi no čuguna ar lamināro grafītu (pelēkais čuguns) vai čuguna ar lodveida grafītu (t. s. plastiskais čuguns) un to daļas. Tie ir tāda veida izstrādājumi, ko izmanto, lai:

Šie izstrādājumi var būt apstrādāti, pārklāti, krāsoti un/vai apdarināti ar citiem materiāliem, piemēram, bet ne tikai, ar betonu, bruģēšanas plātnēm vai plāksnītēm (bet izņemot ugunsdzēsības hidrantus), kuru izcelsme ir ĶTR un Indijā un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7325 10 00 un ex 7325 99 10 (“attiecīgais ražojums”).

(37)

Izmeklēšana liecina, ka visiem šiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(38)

Tāpēc šajā posmā Komisija ir nolēmusi, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(39)

Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražojuma tvērums ir pārāk plašs. Tie jo īpaši apgalvoja, ka noteku režģi, uz kuriem attiecas standarts EN 1433, būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma. Pamatojot savu apgalvojumu, minētās personas galvenokārt balstījās uz šādiem argumentiem.

(40)

Pirmkārt, tās apgalvoja, ka noteku režģi tiek ražoti atšķirīgos ražošanas procesos un Savienībā tos ražo vien ierobežotā skaitā. Otrkārt, tie apgalvoja, ka noteku režģu rāmjiem un sliecēm ir atšķirīgas fizikālās pamatīpašības un tie ir tikai daļa no lineārajām drenāžas sistēmām, ko pārdod Savienības tirgū.

(41)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs nāca klajā ar līdzīgu pieprasījumu, papildus iepriekš minētajiem argumentiem apgalvojot, ka noteku režģi nav savstarpēji aizvietojami ar lūku vākiem un uz tiem attiecas atšķirīgs rūpniecības standarts.

(42)

Nesaistīto importētāju apvienība atbalstīja ražojuma izslēgšanas pieprasījumu attiecībā uz noteku režģiem un papildus iepriekš minētajiem argumentiem apgalvoja, ka noteku režģiem ir atšķirīgi galalietojumi no pārējiem ražojumiem, kuri iekļauti attiecīgā ražojuma definīcijā, un tiešā veidā tie nekonkurē ar ražojumiem, ko ražo ražotāji Savienībā. Saskaņā ar šīs apvienības piezīmēm zinātība, kas nepieciešama šādu noteku režģu ražošanai, nav pieejama Savienībā.

(43)

Sūdzības iesniedzēji un vēl viens Savienības ražotājs paziņoja, ka viņi neiebilst pret noteku režģu izslēgšanu.

(44)

Izmeklēšanā apstiprināts, ka uz noteku režģiem attiecas atšķirīgs standarts no tā, kas attiecas uz pārējiem ražojumiem, kuri iekļauti attiecīgā ražojuma definīcijā, proti, standarts EN 1433. Turklāt visas ieinteresētās personas šajā izmeklēšanā vienojās par noteku režģu izslēgšanu no ražojuma tvēruma. Tāpēc Komisija provizoriski izslēdza šo ražojumu no attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīcijas.

(45)

Viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka daļas, kuru izmērs pārsniedz 1 000 mm brīvo atvērumu un kuras no ĶTR importē nesaistīts importētājs Gatic (“Gatic daļas”), būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, jo minētās daļas nevar uzskatīt par tādām, kas veido vienu ražojumu, un to izmēra dēļ uz tām neattiecas standarts EN 124. Pamatojot savu apgalvojumu, minētā persona galvenokārt balstījās uz trim argumentiem.

(46)

Pirmkārt, tā apgalvoja, ka Gatic daļas ir ražotas atšķirīgos ražošanas procesos, jo šīs daļas tiek samontētas Savienībā, izmantojot Apvienotajā Karalistē iegūtos materiālus, lai izveidotu ražojumu. Otrkārt, tā norādīja, ka Gatic daļām ir atšķirīgas fizikālās pamatīpašības, jo tās ir kvalitatīvākas un tām nepieciešami papildu inženiertehniskie risinājumi salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, lai tos padarītu gāzes un gaisa necaurlaidīgus. Treškārt, tā apgalvoja, ka Gatic daļām ir atšķirīgas funkcijas un galalietojumi, jo tās ir hermētiski jāslēdz un parasti tās komplektē lielākā struktūrā.

(47)

Importētāju apvienība turklāt apgalvoja, ka čuguna pārsedzes un režģi, ko izmanto kā Gatic daļas, nav atsevišķs ražojums, tie tieši nekonkurē ar pārējiem ražojuma veidiem, kas iekļauti attiecīgā ražojuma definīcijā, un ražošanas procesā tiem ir nepieciešama papildu apstrāde.

(48)

Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Gatic daļas, kas aprakstītas kā ražojuma veids, bet nav ierobežotas ar izmēru, kurš pārsniedz 1 000 mm brīvo atvērumu, tiek ražotas unikālos procesos, kuru rezultātā iegūst hermētisku ražojumu, kurš ir jāsamontē, un lielākajai daļai ražotāju Savienībā nav pieejama vajadzīgā tehniskā zinātība.

(49)

Ņemot vērā argumentus, kas aprakstīti 45.–48. apsvērumā, attiecīgās ieinteresētās personas pieprasīja izslēgt Gatic daļas no ražojuma tvēruma.

(50)

Sūdzības iesniedzēji nepiekrita šim pieprasījumam. Tie apgalvoja, ka Gatic daļām ir tādas pašas fizikālās pamatīpašības, tās pašas funkcijas un galalietojumi, un tās ir pakļautas tādiem pašiem ražošanas procesiem kā attiecīgais ražojums. Dažiem citiem ražojuma veidiem attiecīgā ražojuma definīcijā esot tādas pašas gāzes un gaisa necaurlaidības iezīmes kā Gatic daļām. Turklāt tie apgalvoja, ka attiecīgais ražojums netiek definēts ar standartu un ietver plašāku ražojuma veidu klāstu nekā standarts EN 124.

(51)

Komisija novēroja, ka attiecīgā ražojuma tvērums ietver čuguna izstrādājumus un to daļas. Tādējādi nav nozīmes argumentam, ka Gatic daļas kopā neveido vienu ražojumu.

(52)

Ražojuma fizikālās un tehniskās īpašības nosaka pēc funkcijas, uzstādīšanas un novietojuma, un tās lielākoties ir satiksmes slodzes izturība, ko nosaka ar tā saucamo slodzes kategoriju, vāka un režģa stabilitāte rāmī un droša un viegla pieeja. Ražojums var būt pelēkais vai plastiskais čuguns, un lūkas vāks un/vai rāmis var būt pildīts ar betonu vai citiem materiāliem. Ražojums var atbilst konkrētajam standartam. Attiecībā uz ražojuma funkcijām un galalietojumiem lējumi pārsedz un rāmji nodrošina saskarni starp zemē ieraktiem tīkliem un ceļa vai ceļa seguma virsmu. Ražojums ir ražots lietuvēs, kas ir vienādas vai līdzīgas tām lietuvēm, kurās ražo citus attiecīgā ražojuma veidus.

(53)

Visas iepriekš minētās īpašības attiecas arī uz Gatic daļām neatkarīgi no ražojuma brīvā atvēruma izmēra. Gatic daļas nevar nošķirt no attiecīgā ražojuma nevienā no iepriekšminētajām īpašībām. Tāpēc tiek noraidīts pieprasījums izslēgt Gatic daļas no attiecīgā ražojuma definīcijas.

(54)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka grīdas notekcaurules, jumta notekcaurules, tīrīšanas piltuves un tīrīšanas piltuvju pārsegi un preču zīme, kas reģistrēta kā Watts Dead Level Systems, uz ko attiecas standarts EN 1253, būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma tvēruma. Pamatojot savu apgalvojumu, tā argumentēja, ka uz ražojumiem, kurus aprakstījusi ieinteresētā persona, attiecas atšķirīgs standarts nekā tas, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu.

(55)

Sūdzības iesniedzēji paskaidroja, ka tie neuzskata, ka šādi ražojumi, uz kuriem attiecas standarts EN 1253, ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā, jo tiem ir atšķirīga funkcija un tos neizmanto kā čuguna izstrādājumus ūdensvada un kanalizācijas saimniecībā. Turklāt Savienības ražošanas nozare neražo minētos ražojumus.

(56)

Komisija konstatēja, ka ražojumi, uz kuriem attiecas standarts EN 1253, nav uzskatāmi par attiecīgā ražojuma tvēruma daļu.

(57)

Nesaistīto importētāju apvienība apgalvoja, ka virszemes atveres būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma tvēruma. Pamatojot savu apgalvojumu, minētā persona galvenokārt balstījās uz šādiem argumentiem.

(58)

Virszemes atverēm ir atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības no tradicionālajiem lūku vākiem, jo tie parasti ir daudz mazāki un uz tiem attiecas valstu atbilstības normas, nevis standarts EN 124. Virszemes atveru galalietojumi būtiski atšķiras no lūku vāku galalietojumiem, jo tie kalpo kā aizsargājoša kamera un vāks, nevis kā piekļuves punkts darbiniekiem.

(59)

Kā izklāstīts 36. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka attiecīgais ražojums aptver ne tikai izstrādājumus, kas nodrošina piekļuvi virszemes vai pazemes sistēmām, bet arī izstrādājumus, kas pārsedz vai nodrošina iespēju veikt virszemes vai pazemes sistēmu vizuālo pārbaudi. Virszemes atveres tādējādi ir daļa no ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, un pieprasījums izslēgt virszemes atveres no attiecīgā ražojuma tvēruma tādējādi tiek noraidīts.

(60)

Tāpēc Komisija provizoriski nolēma izslēgt no ražojuma definīcijas noteku režģus, uz kuriem attiecas standarts EN 1433. Turpretim tā šajā posmā secināja, ka ražojumi, uz kuriem attiecas standarts EN 1253, nav ietverti sūdzībā, un tāpēc izmeklēšana uz tiem neattiecas. Tā arī provizoriski noraidīja pieprasījumu izslēgt virszemes atveres un Gatic daļas no izmeklēšanas tvēruma.

(61)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, Komisija nosaka normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un kuriem tādējādi varētu piešķirt TER.

(62)

Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk ir sniegts šo kritēriju izklāsts:

(63)

Lai noteiktu, vai ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji, Komisija pieprasīja nepieciešamo informāciju, aicinot ražotājus eksportētājus aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. Tikai viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, Botou Lisheng Casting Industry Co., Ltd (“Lisheng”) pieprasīja TER un atbildēja noteiktajā termiņā. Komisija pārbaudīja iesniegto informāciju attiecīgā uzņēmuma telpās.

(64)

Tika konstatēts, ka Lisheng neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, un tādēļ Komisija noraidīja šā uzņēmuma TER pieprasījumu.

(65)

Tika konstatēts, ka Lisheng neatbilst visiem pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem TER kritērijiem.

(66)

Pārbaudot 1. kritēriju attiecībā uz valsts iejaukšanos, tika konstatēts, ka uzņēmums ir mainījis īpašuma tiesības, neatklājot šo faktu Komisijai, un ka viens no jaunajiem īpašniekiem bija saistīts ar valsti un Ķīnas Komunistisko partiju.

(67)

Pārbaudot 2. kritēriju attiecībā uz grāmatvedību, tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedība nav pietiekami pilnīga, lai to varētu pareizi revidēt, un dokumenti netika kārtoti saskaņā ar Ķīnas vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(68)

Pārbaudot 3. kritēriju, tika konstatēts, ka uzņēmums nevarēja apliecināt, ka nebija nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, attiecībā uz zemes nomu un uzņēmuma pamatlīdzekļiem.

(69)

Pārbaudot 4. kritēriju, tika konstatēts, ka uzņēmums nevarēja apliecināt, ka tam tiek piemērotas īpašumtiesības, jo tas nevarēja sniegt pierādījumus par īpašumtiesību maiņu kopš tā dibināšanas 2010. gadā.

(70)

Pārbaudot 5. kritēriju, tika konstatēts, ka uzņēmums nevarēja apliecināt, ka tas veica valūtas konvertēšanu atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(71)

Komisija paziņoja konstatējumus attiecīgajam ražotājam eksportētājam, attiecīgās valsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par konstatējumiem un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Komisija ņēma vērā paustos viedokļus. Tā paziņoja ieinteresētajām personām galīgo secinājumu par TER noteikšanu.

(72)

Pēc tam, kad tika izpausti konstatējumi par TER, ieinteresēto personu piezīmes netika saņemtas. Secinājums attiecībā uz Lisheng iesniegtā TER pieprasījuma noraidīšanu tādējādi paliek nemainīgs.

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts.

(74)

Papildus Indijai, Amerikas Savienotajām Valstīm, Norvēģijai, Turcijai un Irānai, kuras bija minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija centās apzināt attiecīgā ražojuma ražotājus Brazīlijā un Korejā. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija lūdza sniegt informāciju desmit zināmajiem līdzīgā ražojuma ražotājiem. Divi ražotāji Amerikas Savienotajās Valstīs un viens ražotājs Norvēģijā atbildēja uz analogās valsts ražotāju anketas jautājumiem. Turklāt Komisija ņēma vērā informāciju, ko ieguva no trim izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem.

(75)

Situācija Indijā sākumā tika pārbaudīta atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, kurā ir noteikts, ka “attiecīgā gadījumā izmanto trešo valsti ar tirgus ekonomiku, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu”. Tādējādi paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par atbilstošu analogo valsti provizoriski izvēlējās Indiju un aicināja tās iesniegt piezīmes.

(76)

CCCME un nesaistīto importētāju apvienība apgalvoja, ka pēc 2016. gada 11. decembra 15. sadaļa protokolā par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos PTO ir zaudējusi spēku. Tādēļ analogās valsts izvēle vairs nebija pamatota, un Komisijai, lai noteiktu dempinga esamību, vajadzētu izmantot iekšzemes cenas un ĶTR ražotāju izmaksas. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka tikai viens no pieciem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir sniedzis informāciju par iekšzemes cenām un izmaksām. Katrā ziņā Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz analogās valsts datiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(77)

Sūdzības iesniedzējs atkārtoti uzsvēra, ka tas iebilst pret Indijas kā analogas valsts izvēli. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Indijas izvēle nav piemērota, ņemot vērā prima facie pierādījumus par dempingu, iespējamās atšķirības ražošanas procesos starp ražotājiem Indijā un ĶTR, iespējamās eksporta subsīdiju shēmas un tirgus izkropļojumus, kas ietekmē dzelzsrūdas cenu.

(78)

Komisija pārbaudīja apgalvojumu, ka Indija nav piemērota izvēle, ņemot vērā prima facie pierādījumus par dempingu. Komisija norādīja, ka prima facie pierādījumi par dempingu neliecina par normālo vērtību, bet gan iespējamo atšķirību starp normālo vērtību un eksporta cenu Indijā. Turklāt izmeklēšanā nav apstiprināts apgalvojums par Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma dempingu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Komisija pārbaudīja apgalvojumu, ka Indija nav piemērota izvēle, jo ĶTR ražotāji esot automatizējuši ražošanas līnijas un vairāk izmantojot tehnoloģijas, kas ir līdzīgākas ASV un Norvēģijas ražotāju izmantotajām tehnoloģijām. Komisijas veiktajās pārbaudēs uz vietas konstatēja, ka Indijas un ĶTR ražotāji ir sākuši ražošanas līniju automatizāciju, bet vispārējie ražošanas procesi abās valstīs lielā mērā saglabājās manuāli. Tāpēc Komisija nekonstatēja pierādījumus par iespējamajām atšķirībām ražošanas procesos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Komisija pārbaudīja apgalvojumu, ka Indija nav piemērota izvēle, ņemot vērā iespējamās eksporta subsīdijas. Komisija norādīja, ka eksporta subsīdijas ir tieši saistītas ar eksporta cenām, nevis ar normālo vērtību, un ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus, ka tās varētu ietekmēt normālās vērtības līmeni. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(81)

Komisija pārbaudīja apgalvojumu par to, ka Indijas izvēle nav piemērota, jo pastāv tirgus izkropļojumi, kas ietekmē dzelzsrūdas cenu. Izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie Indijas ražotāji izmanto neapstrādātu čugunu, nevis dzelzsrūdu. Turklāt šajā izmeklēšanā nevarēja gūt pierādījumus dzelzsrūdas tirgus izkropļojumu iespējamai ietekmei uz pakārtotajiem ražojumiem, piemēram, uz neapstrādātu čugunu un attiecīgo ražojumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(82)

Komisija atgādināja, ka 2005. gadā Indija tika izmantota par analogo valsti antidempinga procedūrā, kuras rezultātā noteica antidempinga maksājumu attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir ĶTR. Ekonomikas attīstības līmenis Indijā un ĶTR ir līdzīgs. CCCME, nesaistīto importētāju apvienība un sūdzības iesniedzējs ir atzinuši, ka iekšzemes pārdošanas apjomi Indijā ir reprezentatīvi. Konkurences līmenis iekšzemes tirgū ir augsts.

(83)

Tāpēc Komisija šajā procedūras posmā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu secināja, ka Indija ir piemērota analogā valsts.

(84)

Informācija, ko saņēma no analogās valsts ražotājiem, kas sadarbojās, tika izmantota par pamatu, lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteiktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER.

(85)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū analogajā valstī neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no katra ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Tādējādi līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms analogās valsts iekšzemes tirgū ir bijis reprezentatīvs.

(86)

Komisija noteica ražojuma veidus, kurus izlasē iekļautie Indijas ražotāji ražojuši un pārdevuši iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem.

(87)

Dažus ražojuma veidus, kas eksportēti no ĶTR uz Savienību, nebija iespējams salīdzināt ar ražojuma veidiem, kas ražoti analogajā valstī. Šādos gadījumos Komisija normālo vērtību noteica, aprēķinot vidējo svērto normālo vērtību katram ražojuma veidam, kam izmantota tā pati izejviela (plastiskais čuguns vai pelēkais čuguns).

(88)

Citādi normālo vērtību noteica, pamatojoties uz katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību, ko aprēķināja katram izlasē iekļautajam Indijas ražotājam (sk. 99.–102. apsvērumu turpmāk).

(89)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(90)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(91)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transportēšanas izmaksām (no 1 % līdz 5 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), apdrošināšanas izmaksām (no 0 % līdz 0,2 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām (no 0,2 % līdz 2,5 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), iepakošanas izmaksām (no 0 % līdz 3 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), kredīta izmaksām (no 0 % līdz 1 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem) un bankas komisijas maksām (no 0,1 % līdz 0,2 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem).

(92)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī (sk. 86.–88. apsvērumu) ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(93)

Pamatojoties uz to, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.

1. tabula

Dempinga starpība, izlase

(94)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(95)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 33,1 %.

(96)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpības noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(97)

Sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, imports veidoja apmēram 60 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā, un attiecīgā ražojuma ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota (kopā tajā bija septiņdesmit astoņi ražotāji eksportētāji, kas pieteicās atlases procesā). Tādējādi Komisija nolēma dempinga starpību visiem pārējiem uzņēmumiem noteikt izlasē iekļauto uzņēmumu augstākās dempinga starpības līmenī.

(98)

Pagaidu dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

2. tabula

Dempinga starpība, visi

(99)

Komisija pārbaudīja trīs Indijas uzņēmumus/ražotāju eksportētāju grupas. Vienā grupā ir ražotājs un saistīts uzņēmums, bet otrā – divi ražotāji eksportētāji.

(100)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katrai no trim izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību.

(101)

Izņemot vienu ražojuma veidu, ko pārdeva tikai viens ražotājs eksportētājs un kuram Komisija izmantoja cenu parastajā tirdzniecības apritē, visi pārējie triju ražotāju eksportētāju grupu ražojuma veidi netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos iekšzemes tirgū. Tādējādi Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību visiem ražojuma veidiem, izņemot vienam, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(102)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(103)

Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(104)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transportēšanas izmaksām (no 0 % līdz 4,4 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), apdrošināšanas izmaksām (no 0 % līdz 0,04 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām (no 0,1 % līdz 1,8 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), kravas apstrādes, kravas pārvadājumu un importa maksām Savienībā (no 0 % līdz 0,4 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), kredīta izmaksām (no 0,3 % līdz 1,5 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), iepakošanas izmaksām (no 1,3 % līdz 2,4 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), bankas komisijas maksām (no 0 % līdz 0,2 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem), citām izmaksām (no 0 % līdz 0,4 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem) un komisijas maksām (no 0 % līdz 6,5 % atkarībā no attiecīgā uzņēmuma paziņotajiem un pārbaudītajiem datiem).

(106)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(107)

Tādējādi Komisija provizoriski nekonstatēja dempingu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupām Indijā. Līdz ar to Komisija provizoriski nekonstatēja dempingu izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ievērojot pamatregulas 9. panta 6. punktu, un provizoriski dempingu nekonstatēja visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Indijā, jo Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms veido ļoti lielu apjomu (apmēram 85 %) no kopējā Indijas eksporta uz Savienību.

(108)

Attiecīgā perioda sākumā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 24 ražotāji. Četri no tiem pārtraukuši ražošanu attiecīgajā periodā, līdz ar to izmeklēšanas periodā Savienībā palika 20 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(109)

Importētāju apvienība apgalvoja, ka seši Savienības ražotāji netika iekļauti Savienības ražotāju sarakstā. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka divi no šiem ražotājiem neražoja attiecīgo ražojumu, viens ražotājs pārtrauca darbību pirms attiecīgā perioda, viena ražotāja produkcija jau bija iekļauta sarakstā un par vienu ražotāju sūdzības iesniedzējiem nebija pilnīgas informācijas. Tādējādi sūdzības iesniedzēji Savienības ražotāju sarakstā iekļāva vēl vienu Savienības ražotāju, kas ir atspoguļots kopējā ražotāju skaitā iepriekšējā apsvērumā.

(110)

Pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzību, pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudītiem sūdzības iesniedzēju iesniegumiem, Komisija noteica kopējo Savienības ražošanas apjomu izmeklēšanas periodā aptuveni 360 t apmērā.

(111)

Kā norādīts 13. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika izvēlēti trīs Savienības ražotāji, kuri pārstāv 48 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 43 % no līdzīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā.

(112)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Eurostat importa datiem, pārbaudītiem sūdzības iesniedzēju iesniegumiem un pārbaudītiem pārdošanas datiem, kas iegūti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(113)

Čuguna izstrādājumu patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(114)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā pastāvīgi samazinājās par 8 %. Čuguna izstrādājumu tirgus ir atkarīgs no pieprasījuma, ko galvenokārt ietekmē ūdensvada un kanalizācijas saimniecība, kas ir atkarīga no vispārējās ekonomikas attīstības Savienībā.

(115)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes čuguna izstrādājumu imports jāvērtē kumulatīvi.

(116)

Tā kā attiecībā uz Indiju dempings provizoriski netika konstatēts, Komisija uzskatīja, ka šā importa ietekme nav vērtējama kopā ar ietekmi, ko radījis imports par dempinga cenām no ĶTR.

(117)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Tad importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kā parādīts 113. apsvēruma 3. tabulā.

(118)

Čuguna izstrādājumu importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(119)

Importa apjoms no ĶTR Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %. Pēc tam, kad no 2013. līdz 2014. gadam imports no ĶTR palielinājās par 24 %, 2015. gadā tas pastāvīgi samazinājās par 4 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā vēl par 4 procentpunktiem.

(120)

Vienlaikus importa no ĶTR tirgus daļa Savienības tirgū palielinājās no 21,7 % 2013. gadā līdz 27,3 % izmeklēšanas periodā.

(121)

CCCME pauda bažas par importa datu ticamību. Tā apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēji ir balstījušies uz Eurostat datiem, kas pilnībā neatbilst attiecīgā ražojuma definīcijai.

(122)

Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzēji sūdzībā paskaidroja savu metodi, ko izmantoja, lai, balstoties uz Eurostat datiem, iegūtu importa datus, kas attiecas tikai uz attiecīgo ražojumu. Tā kā uzticamākas metodes un datu nebija, Komisija noteica attiecīgā ražojuma importa apjomu no ĶTR saskaņā ar šo metodi, izmantojot Eurostat datus un izslēdzot noteku režģus. Turklāt CCCME nav sniegusi alternatīvus datus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(123)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(124)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika.

5. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(125)

Importa no ĶTR vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. Pēc tam, kad no 2013. līdz 2015. gadam tās palielinājās par 15 %, no 2015. gada līdz izmeklēšanas periodam tās strauji samazinājās, proti, par 11 procentpunktiem.

(126)

Tā kā šie dati ir balstīti uz importa statistiku un detalizēts ražojuma veidu klāsts nav zināms, cenu dinamikas dati nav pilnībā uzticami.

(127)

Komisija konstatēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(128)

Komisija veica šādu cenu salīdzinājumu darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecināja par cenu samazinājuma starpībām diapazonā no 35,4 % līdz 42,7 %.

(129)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(130)

Kā minēts 12. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(131)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(132)

Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, izaugsme, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga), pamatojoties uz informāciju, ko sniedza sūdzības iesniedzēji un Savienības ražotāji. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem.

(133)

Nesaistīto importētāju apvienība apgalvoja, ka makroekonomiskie rādītāji liecina par pozitīvu un stabilu Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā. Dati atspoguļo vispārēju pieprasījuma samazinājumu Eiropā pēc izmeklējamā ražojuma, ko nevajadzētu sasaistīt ar importu no ĶTR un Indijas.

(134)

Komisija pārbaudīja makroekonomiskos rādītājus, ko ieguva no sūdzības iesniedzējiem. Dati par Savienības ražošanas nozari kopumā bija balstīti uz faktiskajiem datiem par sūdzības iesniedzējiem un ražotājiem, kuri atbalstīja sūdzību, un pārbaudītām aplēsēm, kas attiecībā uz atlikušo Savienības ražošanas nozares daļu iegūtas no sūdzības iesniedzējiem.

(135)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka makroekonomisko datu kopa ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(136)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus (vienības pārdošanas vidējās cenas, darbaspēka izmaksas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem), pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju pienācīgi pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(137)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(138)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 4 %. Pēc tam, kad no 2013. līdz 2014. gadam ražošanas apjoms nedaudz palielinājās, 2015. gadā tas samazinājās par 7 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā saglabājās stabils.

(139)

Ražošanas apjoma samazinājumu laikā no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam izraisīja patēriņa samazinājums, kā parādīts 113. apsvēruma 3. tabulā, kā arī importa apjoma pieaugums par dempinga cenām no ĶTR.

(140)

Savienības ražošanas nozares paziņotie ražošanas jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, kas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtās korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, sastrēgumiem ražošanā un citiem parastiem pārtraukumiem.

(141)

Tādējādi no 2013. līdz 2015. gadam ražošanas jauda samazinājās par 5 procentpunktiem, bet pēc tam tā nedaudz palielinājās par 1 procentpunktu.

(142)

Tā kā ražošanas apjoma un ražošanas jaudas rādītāji atbilda aptuveni tādai pašai lejupejošai tendencei, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā saglabājas stabils. Kopumā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā saglabājās ļoti zemā līmenī.

(143)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(144)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %.

(145)

Līdzīgi ražošanas apjoma dinamikai pārdošanas apjoma samazinājumu laikā no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam izraisīja patēriņa samazinājums Savienības tirgū, kā paskaidrots 113. apsvērumā, kā arī importa apjoma pieaugums par dempinga cenām no ĶTR.

(146)

Ņemot vērā importa pieaugumu no ĶTR tirgū, kurā patēriņš samazinājās, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 3 %.

(147)

Patēriņš Savienībā laikā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam pakāpeniski samazinājās par 8 % jeb gandrīz 46 000 t. Šim samazinājumam ir negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjomiem un nodarbinātību.

(148)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(149)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā par 7 % samazinājies nodarbinātības līmenis. Minētais samazinājums bija saistīts ar 4 % ražošanas apjoma samazinājumu, ko izraisīja pieprasījuma sarukums un aizvien lielāki importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR.

(150)

Dempinga starpība ĶTR ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no ĶTR apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(151)

Padome 2005. gadā noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu ĶTR izcelsmes lējumu importam (4). Šie pasākumi tika atcelti 2011. gada septembrī (5). Šajā izmeklēšanā savāktie rādītāji liecina, ka dempings Savienībā attiecīgajā periodā ir atsācies.

(152)

Triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(153)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas pastāvīgi samazinājās par 5 %, savukārt vidējās vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %.

(154)

Lai ierobežotu tirgus daļas zaudēšanu un konkurētu ar importu par zemām dempinga cenām no ĶTR, Savienības ražotāji bija spiesti samazināt pārdošanas cenas. Cenu samazinājums pārsniedz ražošanas izmaksu samazinājumu, kas galvenokārt saistīts ar izejmateriālu cenu samazinājumu attiecīgajā periodā.

(155)

Triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(156)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 3 %.

(157)

Triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

(158)

Attiecīgajā periodā triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās palielinājās par 12 %. Palielinājumu no 2013. gada līdz 2014. gadam izraisīja ražošanas apjomu pieaugums, savukārt pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās.

(159)

Krājumu palielinājums galvenokārt bija saistīts ar to, ka, lai arī Savienības ražošanas nozare bija ierobežojusi ražošanas apjomus, pārdošanas apjomi samazinājās straujāk, jo Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu importam no Ķīnas.

(160)

Triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(161)

Komisija noteica triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(162)

Pēdējo desmit gadu laikā Savienības ražošanas nozares peļņa pakāpeniski samazinājās. Lai gan 2006. gadā Savienības ražotāju rentabilitāte bija aptuveni 10 %, attiecīgā perioda pirmajā gadā rentabilitāte bija vien 5,3 % un attiecīgajā periodā šis rādītājs turpināja pasliktināties. Triju izlasē iekļauto uzņēmumu rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par 41 %.

(163)

Šo negatīvo tendenci izraisīja Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazinājums Savienības tirgū par cenām, kas attiecīgajā periodā samazinājās straujāk nekā ražošanas izmaksas.

(164)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 38 %. Pēc tam, kad no 2013. līdz 2014. gadam novērots samazinājums par 56 %, ko ietekmēja ražošanas apjomu pieaugums salīdzinājumā ar 2013. gadu, sarūkot pārdošanas apjomiem, 2015. gadā tā uzlabojās. Tomēr šī negatīvā tendence turpinājās izmeklēšanas periodā (ar relatīvi nelielu samazinājumu).

(165)

Ieguldījumi ir aktīvu neto uzskaites vērtība. No 2013. līdz 2015. gadam tie pakāpeniski samazinājās par 3 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā tie strauji samazinājās par 5 procentpunktiem. Kopumā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kura atspoguļo aktīvu nolietojuma līmeni. Attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem samazinājās par 12 %. Pēc tam, kad no 2013. gada līdz 2015. gadam tas pastāvīgi samazinājās, ko būtiski ietekmēja pārdošanas apjomu samazinājums, izmeklēšanas periodā tas nedaudz palielinājās. Tomēr šis rādītājs pēc būtības neatspoguļo Savienības ražošanas nozares stāvokli. Savienības ražošanas nozares aktīvi ir gandrīz pilnībā nolietoti, un līdz ar to neto aktīvu vērtība ir neliela, kas izraisa mākslīgi augstu ienākumu no ieguldījumiem.

(166)

Savienības ražošanas nozares vājie finanšu rādītāji no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu. Čuguna izstrādājumu ražošanas nozare ir kapitālietilpīga un to raksturo tas, ka ik pēc 15–20 gadiem ir jāveic būtiski ieguldījumi ražošanas procesā nepieciešamo iekārtu atjaunināšanā. Savienības ražošanas nozares ražotnes strauji noveco un tai ir nepieciešami būtiski ilgtermiņa ieguldījumi, lai tā spētu turpināt savu darbību. Ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā nav pietiekams, lai segtu šādus būtiskus ieguldījumus.

(167)

Iepriekšminēto faktoru pārbaude liecina, ka no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās (– 4 %) un tā zaudēja savu tirgus daļu. Attiecīgajā periodā ir slēgtas četras Savienības lietuves.

(168)

Turklāt no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražotāju rentabilitāte ir samazinājusies gandrīz uz pusi līdz ļoti zemam līmenim.

(169)

Vēl jo vairāk pārējie kaitējuma rādītāji, piemēram, jauda (– 4 %), pārdošanas apjoms Savienībā (– 11 %) un nodarbinātība (– 7 %) attiecīgajā periodā mainījās negatīvi.

(170)

Pamatojoties uz minēto, Komisija šajā posmā secina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(171)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(172)

Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kas nav imports par dempinga cenām no ĶTR, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Minētie faktori ir šādi: imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji, pieprasījuma samazinājums, Savienības ražotāju savstarpējā konkurence, Savienības ražošanas nozares pārvaldība un iespējamā Savienības tirgus segmentācija.

(173)

Dempinga cenas importam no ĶTR izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām; cenu samazinājuma starpības bija diapazonā no 35,4 % līdz 42,7 %, kā rezultātā samazinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa un peļņa (no 5,3 % 2013. gadā līdz 3,1 % izmeklēšanas periodā). Faktiski attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja 11 % pārdošanas apjoma tirgū, kas samazinājās par 8 %, savukārt importa apjoms no ĶTR palielinājās par 16 %.

(174)

Kopumā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu 2,1 procentpunktu apmērā sedza ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugums par 5,6 procentpunktiem.

(175)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Imports no trešām valstīm

(176)

Importa apjoms no citām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā samazinājās par 27 %, no 102 759 t 2013. gadā līdz 75 471 t izmeklēšanas periodā. Šo valstu tirgus daļa samazinājās par 20 %. Šā importa lielākās daļas izcelsme ir Indijā (61 % izmeklēšanas periodā). Imports no trešām valstīm izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 34 % visa importa Savienībā, savukārt imports no Indijas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 21 % šā rādītāja.

(177)

Izvērtējot importa apjomu no Indijas, attiecīgajā periodā tas pieauga par 19 % no 37 917 t 2013. gadā līdz aptuveni 46 004 t izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas periodā importa no Indijas tirgus daļa palielinājās par 30 % no 6,5 % 2013. gadā līdz 8,5 % izmeklēšanas periodā.

(178)

Attiecīgajā periodā imports no ĶTR daļēji ieguva tirgus daļu no Savienības ražošanas nozares un daļēji no trešām valstīm, izņemot Indiju, lai gan nevar izslēgt, ka importa no Indijas tirgus daļas pieaugums arī vismaz daļēji notika uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(179)

Turklāt importa no Indijas cenas izmeklēšanas periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (līdzīgā līmenī kā importa no ĶTR cenas, proti, no 40 % līdz 50 %). Pamatojoties uz apjomu tonnās, importa no ĶTR cenas attiecīgajā periodā vidēji bija augstākas par importa no Indijas cenām. Tomēr šī cenu starpība neatspoguļo faktisko situāciju, jo Indijas un Ķīnas eksporta ražojumu klāsts ir atšķirīgs. Indija galvenokārt eksportēja uz ES pelēko čugunu, savukārt Ķīna pamatā eksportēja plastisko čugunu. Pelēkā čuguna relatīvi lielāka trausluma dēļ pelēkā čuguna izstrādājuma ražošanā nepieciešams lielāks materiāla daudzums nekā ražojumam, kas izgatavots no plastiskā čuguna, lai sasniegtu salīdzināmus rezultātus. Tāpēc izstrādājumi, kas izgatavoti no pelēkā čuguna, ir smagāki, kā rezultātā attiecīgā ražojuma cenu līmenis par vienību ir līdzīgs.

(180)

Ņemot vērā to, ka importa no Indijas cenas bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tas ir veicinājis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tomēr importa no Indijas apjoms un tirgus daļa ir daudz mazāki (8,5 % tirgus daļa izmeklēšanas periodā, salīdzinot ar 27,3 % ĶTR). Konkrētāk, importa no ĶTR līmenis (147 186 t izmeklēšanas periodā) izmeklēšanas periodā bija daudz lielāks un vairāk nekā trīs reizes lielāks par importa no Indijas līmeni izmeklēšanas periodā (46 004 t izmeklēšanas periodā). Tādējādi imports no Indijas nav izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un tam nevarētu būt vairāk nekā margināla ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(181)

Eurostat datu analīze liecina, ka cenas importam no citām valstīm, izņemot Indiju un ĶTR, palielinājās, tādējādi izmeklēšanas periodā sasniedzot līmeni, kas ir augstāks par Savienības ražošanas nozares cenām, savukārt importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 55 % (no 64 843 t līdz 29 468 t) (6). Tādējādi šis imports nevarēja izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(182)

Komisija kumulatīvi analizēja arī importu no citām valstīm, izņemot ĶTR. Importa apjoms samazinājās par 27 %, vidējā cena palielinājās par 39 % un tā bija ievērojami augstāka par importa no ĶTR cenām. Tādējādi imports no visām pārējām valstīm, izņemot ĶTR, nav izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un tam nevarētu būt vairāk nekā margināla ietekme uz kaitējumu.

(183)

Triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

14. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(184)

Savienības ražotāju eksports saistītiem un nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā palielinājās gan apjoma, gan vērtības ziņā. Eksporta vienības vidējā cena nesaistītiem pircējiem joprojām ir krietni virs importa no ĶTR vienības vidējās cenas. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumi tādēļ nav veicinājuši vājo rentabilitāti un zemo jaudas izmantojumu Savienības ražošanas nozarē. Tādējādi Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nav veicinājuši nodarīto kaitējumu.

(185)

Importētāju apvienība apgalvoja, ka jebkādu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu galvenokārt ir izraisījis Savienības eksporta ievērojamais samazinājums attiecīgajā periodā.

(186)

Komisija norādīja, ka importētāju apvienība savā argumentācijā izmantoja Eurostat datus. Kā paskaidrots 36. apsvērumā, attiecīgajam ražojumam Eurostat datubāzē piešķirts ex kods, tādēļ Eurostat dati neatbilst attiecīgā ražojuma definīcijai.

(187)

Pārbaudītie Savienības ražotāju dati liecina par izmeklējamā ražojuma eksporta apjoma pieaugumu, kā norādīts 183. apsvēruma 14. tabulā.

(188)

Importētāju apvienība nav nākusi klājā ar argumentāciju, kas atspēko pārbaudītos datus, ko sniedza izlasē iekļautie uzņēmumi, un tāpēc apgalvojums ir noraidīts.

(189)

Importētāju apvienība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir saistīts ar ēku būves un inženiertehnisko būvju tirgiem, kas pilnībā vēl nav atguvušies no ekonomikas krīzes. Turklāt neskaidrās nākotnes perspektīvas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ir radījušas problēmas Savienības ražošanas nozarei. Importētāju apvienība tomēr nesniedza pārliecinošus pierādījumus šiem apgalvojumiem.

(190)

Turklāt Indijas ražošanas nozare apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēji sākotnēji nesniedza pierādījumus par tiešu saikni starp Savienības ražotāju (Aco, Dois Portos un EJ Access Systems) lietuvju slēgšanu un spiedienu, ko izraisīja iespējamais imports par dempinga cenām no ĶTR un Indijas. Tomēr minētās slēgšanas sakrita ar importa no ĶTR pieaugumu par dempinga cenām, tirgus daļas zaudējumu un Savienības ražošanas nozares cenu un rentabilitātes samazinājumu.

(191)

Komisija norādīja, ka attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 8 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 11 %, bet imports no ĶTR par dempinga cenām pieauga par 16 %. Tāpēc Komisija secina, ka pat tad, ja pieprasījuma samazinājums būtu varējis ietekmēt situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nodarīts kaitējums, tas nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp Ķīnas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tāpēc Komisija noraidīja minētos apgalvojumus.

(192)

Importētāju apvienība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir saistīts ar tādu iekšējo konkurenci Savienībā, ko rada ražotāji, kuri atrodas Austrumeiropas dalībvalstīs, kas ir izraisījusi kaitējumu ražotājiem, kuri atrodas Rietumeiropas dalībvalstīs.

(193)

Sūdzības iesniedzēji pauda pretēju viedokli, apgalvojot, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas ražotāji nesliecās ļoti lielā mērā konkurēt ar Rietumeiropas dalībvalstu ražotājiem, jo tirgus Rietumeiropas dalībvalstīs nebija tik pievilcīgs, ņemot vērā importu par dempinga cenām no ĶTR.

(194)

Komisija norādīja, ka Savienībā norit iekšējā tirdzniecība ar čuguna izstrādājumiem, arī starp Centrāleiropas/Austrumeiropas un Rietumeiropas dalībvalstīm. Savienības iekšējā tirdzniecība attiecīgajā periodā bija stabila, tāpēc tā nevarētu būt sekmējusi attiecīgajā periodā nodarīto kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(195)

Importētāju apvienība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares vājāks stāvoklis ir attiecināms uz vadības pieņemtiem neefektīviem lēmumiem un ieguldījumu trūkumu pētniecībā un izstrādē.

(196)

Importētāju apvienība nesniedza pierādījumus šiem apgalvojumiem. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(197)

CCCME apgalvoja, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp ražojuma veidiem, ko pārdod atkarībā no dalībvalstu ģeogrāfiskās atrašanās vietas, galvenokārt saistībā ar dalījumu starp pelēkā čuguna un plastiskā čuguna ražojumiem. Patērētāji katrā dalībvalstī, šķiet, konsekventi izmanto vienu no diviem ražojumiem. Savienības ražošanas nozarē ir dalījums starp pelēkā čuguna un plastiskā čuguna ražotājiem, un no ĶTR galvenokārt importē plastiskā čuguna ražojumus, savukārt no Indijas galvenokārt importē pelēkā čuguna ražojumus. Indijas ražošanas nozare arī vērsa uzmanību uz šo jautājumu.

(198)

CCCME apgalvoja, ka nodarīto kaitējumu dalībvalstī, kurā galvenokārt pārdod pelēko čugunu, nevar attiecināt uz attiecīgā ražojuma importu no ĶTR, jo tie savstarpēji nekonkurē.

(199)

Komisija norādīja, ka Savienības tirgus ir vienots tirgus ar Eiropas un valstu mēroga standartiem, Savienības iekšējo tirdzniecību un importa klātesamību. Lai gan var būt iespējamās preferences attiecībā uz izvēli starp pelēkā čuguna un plastiskā čuguna ražojumiem, pārdošana un ražošana nav balstīti tikai un vienīgi uz čuguna veidu. Abiem veidiem ir vienāds galalietojums un tie ir savstarpēji aizstājami. Tāpēc Komisija uzskata, ka pelēkā čuguna un plastiskā čuguna ražojumi ir savstarpēji aizstājami ražojumi.

(200)

CCCME apgalvoja, ka daļa Savienības ražošanas nozares ražotāju ir specializējušies nestandarta ražojumu ražošanā un pārdošanā. Šādi nestandarta ražojumi netiek importēti, un kaitējums, kas saistīts ar šādiem ražojumiem, nav attiecināms uz importu no ĶTR vai Indijas.

(201)

Komisija izmantoja ražojumu kategorizācijas sistēmu, kas importētos ražojumus ļāva salīdzināt ar līdzīgiem ražojumiem, kurus ražoja Savienības ražošanas nozare. Tādējādi, nosakot kaitējuma līmeni, ir ņemtas vērā atšķirības starp ražojumiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(202)

Komisija provizoriski noteica cēloņsakarību starp Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu un importu no ĶTR par dempinga cenām.

(203)

Komisija ir nošķīrusi un atdalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām.

(204)

Ir provizoriski secināts, ka pārējie apzinātie faktori, piemēram, imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji, pieprasījuma samazinājums, Savienības ražotāju savstarpējā konkurence, Savienības ražošanas nozares pārvaldība un iespējamā Savienības tirgus segmentācija neizjauc cēloņsakarību, pat ja ņem vērā to iespējamo kopējo ietekmi.

(205)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secina, ka imports no ĶTR par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori ne atsevišķi, ne kopā neizjauc šo cēloņsakarību.

(206)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, kaut arī konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(207)

Savienības ražošanas nozarē ir lielie un mazie un vidējie uzņēmumi, un tajā saistībā ar līdzīgo ražojumu attiecīgajā periodā tika tieši nodarbināti aptuveni 3 000 darbinieku. Nozare galvenokārt atrodas Beļģijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē; nelielas ražošanas jaudas ir arī Horvātijā, Čehijas Republikā, Somijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Slovēnijā un Zviedrijā.

(208)

Izmeklēšanā sadarbojās astoņi Savienības ražotāji (divi no tiem ir savstarpēji saistīti uzņēmumi). Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā parādīts iepriekš 4.4.4. sadaļā, analizējot kaitējuma rādītāju dinamiku kopš attiecīgā perioda sākuma, Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(209)

Komisija sagaida, ka pagaidu antidempinga maksājuma noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, apturot cenu nospiešanu un ļaujot Savienības ražošanas nozarei atgūt zaudēto tirgus daļu. Tā rezultātā palielinātos Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tuvojoties līmeņiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē.

(210)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Komisija atgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju kopš attiecīgā perioda sākuma bija ar negatīvu tendenci. Īpaši pasliktinājās tādi ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju finanšu darbību saistīti kaitējuma rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem.

(211)

Tāpēc ir svarīgi, lai cenas tiktu atjaunotas tādā līmenī, kas ļautu visiem ražotājiem darboties Savienības tirgū taisnīgas tirdzniecības apstākļos. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finanšu stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(212)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka antidempinga maksājuma noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūties no konstatētā kaitējumu izraisošā dempinga sekām.

(213)

Kā norādīts 21. apsvērumā, 28 importētāji, no kuriem 19 importētāji ir tādas importētāju apvienības locekļi, kura minēta 7. apsvērumā, sadarbojās izmeklēšanā, un trīs no tiem tika iekļauti izlasē. Importētāji, kas sadarbojās, pārstāv 62 % importa no ĶTR un Indijas. Trīs izlasē iekļautie importētāji pārstāv 42 % no visu importētāju, kas sadarbojās, importa apjoma. Visi trīs izlasē iekļautie importētāji kopā ar citiem importētāju apvienības locekļiem iebilst pret pasākumu noteikšanu.

(214)

Importētāju apvienība apgalvoja, ka antidempinga pasākumu pieņemšana nebūtu Savienības interesēs, jo tie radītu konkurences izkropļojumus Savienības tirgū un nepieļautu attiecīgā ražojuma importu Savienībā, jo imports no ĶTR un Indijas veido gandrīz visu importu Savienībā.

(215)

Sūdzības iesniedzēji iebilda pret šo argumentāciju, norādot, ka antidempinga pasākumu noteikšana atjaunotu cenas Savienībā līdz tādam līmenim, kas nodrošina godīgu konkurenci, neslēdzot tirgu importam no ĶTR un Indijas un neļaujot kādam Savienības ražotājam iegūt dominējošu stāvokli Savienības tirgū.

(216)

Importētāju apvienība apgalvoja, ka Savienības ražotāju vertikālās integrācijas dēļ nesaistītie importētāji jau saskaras ar nopietnām grūtībām nodrošināt pietiekamas izmeklējamā ražojuma piegādes Savienības tirgum, un šī situācija pasliktināsies, ja tiks noteikti antidempinga pasākumi.

(217)

Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare pārdod neatkarīgiem izplatītājiem un nav vertikāli integrēta, kā to apgalvo nesaistīto importētāju apvienība. Pašlaik jaudas izmantojuma līmenis Savienības ražošanas nozarē ir zems, un aptuveni 10 % importa ir ar izcelsim valstīs, kas nav ĶTR un Indija, tāpēc importētāji varētu pārorientēties uz Savienības produkciju vai importu. Tāpēc Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēji varētu panākt piegādes drošību un apmierināt papildu pieprasījumu.

(218)

Saskaņā ar importētāju apvienības apgalvoto lielākā daļa nesaistīto importētāju ir MVU un tiem ir ierobežotas spējas pielāgot savu komercdarbību noteiktajiem antidempinga pasākumiem.

(219)

Komisija novērtēja importētāju un sūdzības iesniedzēju apgalvojumus un secināja, ka, ņemot vērā aktuālos datus, importētāji nodrošina zināmu pievienoto vērtību Savienībā, un antidempinga maksājumu nebūtu iespējams segt, nepaaugstinot cenas. Komisija salīdzināja importētāju un Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas un secināja, ka ir iespējams paaugstināt cenas.

(220)

Lai gan importētāji apgalvoja, ka veidņu un sertifikācijas izmaksu dēļ tiem ir grūti pārslēgties uz alternatīviem piegādes avotiem, Komisija uzskatīja, ka tas ir iespējams šāda iemesla dēļ. Jaudas izmantojuma rādītājs Savienības ražošanas nozarē ir 54 %, un acīmredzami Indija, par ko provizoriski konstatēts, ka tā nav iesaistīta dempingā, aizvien vairāk ražo plastisko čugunu, un tādējādi Indija ir iespējamais piegādes avots papildus citām valstīm, piemēram, Turcijai un Norvēģijai.

(221)

Komisija konstatēja, ka nodarbinātības ziņā importētājiem ir maza nozīme. Kamēr trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji nodarbina aptuveni 1 200 personas, divi izlasē iekļautie importētāji, kuri importē no ĶTR, saistībā ar attiecīgo ražojumu nodarbina mazāk par 100 personām.

(222)

Komisija secināja, ka, pamatojoties uz šajā posmā pieejamo informāciju, ko tā vēl pārbaudīs pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, pasākumu iespējamā ietekme uz nesaistītajiem importētājiem nav būtiska, un tā neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(223)

Svarīgākie attiecīgā ražojuma galalietotāji ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Attiecīgais ražojums veido tikai nelielu daļu no to lietotāju izmaksām, kuri bieži vien īsteno lielus infrastruktūras projektus.

(224)

Importētāju apvienība pauda bažas, ka antidempinga pasākumu dēļ paaugstināsies cenas, kaitējot galalietotājiem, kas galvenokārt ir publiskas struktūras. Tomēr galalietotāji nevar paļauties uz cenām, kas ir zem pašizmaksas un kas kaitē Savienības ražošanas nozarei.

(225)

Lietotāju vai patērētāju apvienības nepieteicās. Ņemot vērā šo personu nesadarbošanos, Komisija secināja, ka pagaidu antidempinga pasākumu noteikšana pārmērīgi neietekmētu viņu stāvokli.

(226)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pagaidu pasākumu noteikšana attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam nav Savienības interesēs.

(227)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports no ĶTR par dempinga cenām. Attiecībā uz Indiju, tā kā dempings netika konstatēts, pagaidu pasākumi netiks noteikti, bet izmeklēšana turpināsies līdz brīdim, kad tiks izdarīti galīgie konstatējumi.

(228)

Lai noteiktu pasākumu apmēru, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai likvidētu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(229)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(230)

Lai noteiktu šādu peļņu, ko varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, Komisija ņēma vērā pārdošanā nesaistītiem pircējiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(231)

Mērķa peļņa provizoriski tika noteikta 5,3 % apmērā atbilstīgi 2013. gada peļņai no pārdošanas nesaistītiem pircējiem. Tā kā imports par dempinga cenām 2014. gadā strauji pieauga un pēc tam stabilizējās, tiek uzskatīts, ka 2013. gada peļņas līmenis atspoguļo pelnu, ko varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, kura tika noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(232)

Kaitējuma novēršanas līmenis “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem (sk. 94.–98. apsvērumu).

(233)

ĶTR izcelsmes čuguna ražojumu importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma novēršanas līmeņus ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga starpības vai kaitējuma novēršanas līmeņu apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(234)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(235)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir ĶTR un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Ja attiecīgo ražojumu importē kāds cits uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, tad šim importam būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(236)

Uzņēmums var prasīt, lai tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina savas struktūras nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (7). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nosaukuma maiņu.

(237)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājums, kas attiecas uz visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(238)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(239)

Secinājumi par pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas noslēguma posmā,