<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-372/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0372</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:206">EU:C:2019:206</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20190314">14.3.2019</DATE>. – Lieta C‑372/18</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Dreyer</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas Spriedums</HT> (septītā palāta)</P><P><DATE ISO="20190314">2019. gada 14. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Sociālais nodrošinājums</KEYWORD><KEYWORD>Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 883/2004</KEYWORD><KEYWORD>3. pants</KEYWORD><KEYWORD>Jomas, uz kurām attiecas šī regula</KEYWORD><KEYWORD>Tādas sociālās iemaksas par ienākumiem no īpašuma, ar ko apliek Francijas rezidentu, kurš ir Šveices sociālās nodrošinājuma sistēmas dalībnieks</KEYWORD><KEYWORD>Maksājumi, ar kuriem tiek finansēti divu veidu Valsts fonda līdzatbildībai par patstāvību administrētie pabalsti</KEYWORD><KEYWORD>Tieša un pietiekami atbilstoša saikne ar noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām</KEYWORD><KEYWORD>Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija</KEYWORD><KEYWORD>Pieprasītāja personisko vajadzību individuāls izvērtējums</KEYWORD><KEYWORD>Pieprasītāja mantiskā stāvokļa ņemšana vērā, nosakot pabalstu apmēru</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑372/18</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Nancy</HT> (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20180531">2018. gada 31. maijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20180607">2018. gada 7. jūnijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministre de l’Action et des Comptes publics</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Raymond Dreyer</HT> un viņa laulāto,</HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (septītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], tiesneši E. Levits un K. Vajda [<HT TYPE="ITALIC">C. Vajda</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāts: M. Bobeks [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">R. Dreyer</HT> un viņa laulātās vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Schaeffer</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Colas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Coesme</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Martin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Van Hoof</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="166" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 166, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 200, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 3. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā <HT TYPE="ITALIC">Ministre de l’Action et des Comptes publics</HT> [Publiskās pārvaldes un publisko līdzekļu ministrs] (Francija) ir vērsies pret <HT TYPE="ITALIC">R. Dreyer</HT> un viņa laulāto, Francijas fiskālajiem rezidentiem un Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībniekiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Dreyer</HT> laulātais pāris<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) saistībā ar iemaksām un maksājumiem, kuri šīm personām tika piemēroti par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, no vienas puses, un Šveices Konfederācija, no otras puses, <DATE ISO="19990621">1999. gada 21. jūnijā</DATE> parakstīja septiņus nolīgumus, tostarp Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="114" PAGE.FIRST="6" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 114, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>). Ar Padomes un – attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību – Komisijas Lēmumu 2002/309/EK, Euratom (<DATE ISO="20020404">2002. gada 4. aprīlis</DATE>) par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="114" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 114, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) šie septiņi nolīgumi Kopienas vārdā tika apstiprināti un stājās spēkā <DATE ISO="20020601">2002. gada 1. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos preambulu līgumslēdzējas puses ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>apņēmušās īstenot personu brīvu pārvietošanos starp tām, pamatojoties uz noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Kopienā<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šā nolīguma 8. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošana<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Līgumslēdzējas puses saskaņā ar II pielikumu paredz sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanu, lai jo īpaši:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nodrošinātu vienādu attieksmi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>noteiktu piemērojamos tiesību aktus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>veiktu kopsummas aprēķināšanu, lai iegūtu un saglabātu tiesības uz pabalstiem un uz šādu pabalstu aprēķināšanu, ņemot vērā visus laikposmus, ievērojot attiecīgo valstu tiesību aktus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>izmaksātu pabalstus personām, kas uzturas Līgumslēdzēju pušu teritorijā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>veicinātu savstarpējo administratīvo palīdzību un sadarbību starp iestādēm un struktūrām.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Minētā nolīguma II pielikuma, kas ir grozīts ar Apvienotās komitejas, kura ir izveidota saskaņā ar šo nolīgumu, <DATE ISO="20120331">2012. gada 31. marta</DATE> Lēmumu Nr. 1/2012 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="103" PAGE.FIRST="51" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 103, 51. lpp.</REF.DOC.OJ>), 1. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka tās savā starpā piemēro Eiropas Savienības tiesību aktus, uz kuriem sniegtas atsauces un kuros izdarīti grozījumi šā pielikuma A iedaļā, vai šādiem tiesību aktiem līdzvērtīgus noteikumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šā pielikuma A iedaļā minētajos tiesību aktos lietoto terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>dalībvalsts(‑is)<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> saprot tādējādi, ka papildus valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības attiecīgie tiesību akti, tajā ir ietverta arī Šveice.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Minēta pielikuma A iedaļā tostarp ir ietverta atsauce uz Regulu Nr. 883/2004.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 883/2004</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. un 3. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī regula attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri skar šādas sociālā nodrošinājuma jomas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>slimības pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>maternitātes un līdzvērtīgi paternitātes pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>invaliditātes pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>vecuma pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>apgādnieka zaudējuma pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>pabalsti sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>apbedīšanas pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>bezdarbnieka pabalsti;</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>pirmspensijas pabalsti;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>ģimenes pabalsti.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šī regula attiecas arī uz īpašiem naudas pabalstiem, kas nav balstīti uz iemaksām un uz kuriem attiecas 70. pants.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šo noteikumu 11. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Personas, uz kurām attiecas šī regula, ir pakļautas tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Šos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šo sadaļu.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesību normas</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code général des impôts</HT> [Vispārējais nodokļu kodeksa] L. 1600‑0 F <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantā, redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>I. – Sociālā iemaksa par ienākumiem no īpašuma tiek aprēķināta atbilstoši Sociālā nodrošinājuma kodeksa L. 245‑14. pantam.</ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code de la sécurité sociale</HT> [Sociālā nodrošinājuma kodeksa] L. 245‑16. pantā, redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>I. – L. 245‑14. un L. 245‑15. pantā minēto sociālo iemaksu likme ir 4,5 %.</P><P><LIST TYPE="ROMAN"><ITEM><NP><NO.P>II.</NO.P><TXT>– Ieņēmumi no I daļā minētajām iemaksām tiek novirzīti šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>daļa, kas atbilst 1,15 % likmei, tiek ieskaitīta <HT TYPE="ITALIC">Caisse nationale de solidarité pour l’autonomie</HT> [Valsts fonds līdzatbildībai par patstāvību];</P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code de l’action sociale et des familles</HT> [Sociālo un ģimenes lietu kodeksa] L. 14‑10‑1. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>I. – Valsts fonda līdzatbildībai par patstāvību mērķi ir šādi:</P><P>1° Daļēji finansēt izdevumus, kas saistīti ar vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti patstāvības zaudējuma novēršanu un atbalsta sniegšanu dzīvesvietā un [sociālā] iestādē, kā arī atbalstīt ģimenes aprūpētājus, vienlīdzīgi attiecoties pret visām attiecīgajām personām visā valsts teritorijā;</P><P>[..]</P><P>10° Daļēji finansēt ieguldījumus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajām un drošības prasībām, modernizētu funkcionālās telpas, kā arī paplašinātu sociālās un medicīniski sociālās iestādes un dienestus;</P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Šī paša kodeksa L. 14‑10‑4. pants ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Valsts fondam līdzatbildībai par patstāvību novirzītos ieņēmumus veido:</P><P>[..]</P><P>2° Iemaksa, kas papildina Sociālā nodrošinājuma kodeksa L. 245‑14. pantā minēto sociālo iemaksu, un iemaksa, kas papildina šī paša kodeksa L. 245‑15. pantā minēto sociālo iemaksu. Papildu iemaksas tiek aprēķinātas, kontrolētas, piedzītas un tās ir sedzamas saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un atbildības noteikumiem, kādi tiek piemēroti sociālajām iemaksām. To likme ir 0,3 %;</P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Minētā kodeksa L. 232‑1. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Ikvienai Francijā dzīvojošai vecāka gadagājuma personai, kura nav spējīga tikt galā ar sekām, ko ir radījis šīs personas fiziskā vai garīgā stāvokļa izraisīts daļējs vai pilnīgs pastāvības zaudējums, ir tiesības uz personalizētu pabalstu patstāvības nodrošināšanai, ar ko tiek segtas personai nepieciešamās vajadzības.</P><P>Šis pabalsts, kurš visā valsts teritorijā tiek noteikts pēc vienādiem nosacījumiem, attiecas uz personām, kurām, lai gan viņām ir tiesības saņemt tiem pienākošos aprūpi, ir nepieciešama palīdzība, lai viņi spētu īstenot pamatvajadzības, vai kuriem ir nepieciešama regulāra uzraudzība.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Minētā kodeksa L. 232‑2. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Personalizēts pabalsts patstāvības nodrošināšanai ir pabalsts natūrā, kuru, saņemot lūgumu un ievērojot tiesību aktos noteiktas likmes, piešķir ikvienai personai ar likumīgu patstāvīgo dzīvesvietu, kura atbilst noteiktajiem vecuma un patstāvības zaudējuma nosacījumiem, kas tiek izvērtēti, izmantojot valsts tiesību aktos noteiktu skalu.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Sociālo un ģimenes lietu kodeksa L. 232‑4. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Personalizēts pabalsts patstāvības nodrošināšanai ir kopējā palīdzības plāna daļa, no kuras tiek atskaitīts līdzdalības maksājums.</P><P>Šis līdzdalības maksājums tiek pārrēķināts katra gada 1. janvārī, ņemot vērā personas mantisko stāvokli, kas tiek noteikts saskaņā ar L. 132‑1. un L. 132‑2. panta nosacījumiem, un palīdzības plāna apmēru atbilstoši valstī noteiktajai likmei, kas tiek pārskatīta katra gada 1. janvārī, piemērojot L. 232‑3‑1. pantu.</P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šī paša kodeksa L. 245‑1. pants ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>I. – Ikvienai personai ar invaliditāti, kuras likumīga patstāvīgā dzīvesvieta ir Francijas valsts pamatteritorijā, Sociālā nodrošinājuma kodeksa L. 751‑1. panta minētajās teritorijās vai Senpjērā un Mikelonā un kuras vecums un invaliditāte atbilst likumā noteiktajiem ierobežojumiem vai kritērijiem, it īpaši ņemot vērā, kādas un cik nozīmīgas ir kompensējamās vajadzības attiecībā uz viņu dzīves mērķiem, ir tiesības uz pabalstu [invaliditātes] kompensēšanai, kas ir mantisks pabalsts, kuru, ņemot vērā saņēmēja izvēli, var sniegt natūrā vai izmaksāt naudā.</P><P>Ja persona atbilst vecuma kritērijiem, kas dod tiesības uz pabalstu, kurš ir paredzēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa L. 541‑1. pantā, pabalsts [invaliditātes] kompensēšanai ir pieejams šā panta III daļā noteiktajā kārtībā.</P><P>Ja pabalsta [invaliditātes] kompensēšanai saņēmējam ir tiesības uz būtībā identisku sociālā nodrošinājuma pabalstu, tad šādi izmaksātie pabalsti tiek atskaitīti no pabalsta [invaliditātes] kompensēšanai summas atbilstoši kārtībai, kas tiek noteikta dekrētā.</P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Minētā kodeksa L. 245‑6. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Pabalstu [invaliditātes] kompensēšanai piešķir, izmantojot atkarībā no izdevumu veida noteiktas likmes un apmērus, ievērojot, ka pabalsta apmērs var būt atkarīgs no saņēmēja mantiskā stāvokļa. Apmaksāto izdevumu maksimālās summas, tarifi un likmes tiek noteiktas rīkojumā, ko izdod ministrs personu ar invaliditāti lietās. Šī pabalsta piešķiršanas kārtība un ilgums tiek noteikts dekrētā.</P><P>Šādi ienākumi ir izslēgti no mantiskajiem līdzekļiem, kurus ņem vērā, nosakot iepriekšējā daļā minēto pabalsta apmēru:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ienākumi, kas gūti no profesionālās darbības;</P></ITEM><ITEM><P>Vispārējā nodokļu kodeksa 81. panta 8. punktā minētās īslaicīgās kompensācijas, pabalsti un mūža rentes, ko izmaksā nelaimes gadījumu darbā upuriem vai to mantiniekiem;</P></ITEM><ITEM><P>normatīvajos aktos noteikti pabalsti, kas aizstāj ienākumus;</P></ITEM><ITEM><P>ienākumi, ko gūst laulātais, dzīvesbiedrs, kopdzīves partneris, aprūpētājs, kurš nodrošina faktisku palīdzību, dzīvodams attiecīgās personas mājoklī, un arī ienākumi, ko gūst vecāki, ja attiecīgā persona dzīvo pie viņiem;</P></ITEM><ITEM><P>Vispārējais nodokļu kodeksa 199. panta I daļas 2. punktā minētās mūža rentes gadījumā, ja persona ar invaliditāti to ir izveidojusi pati sev vai to šīs personas labā ir izveidojuši tās vecāki vai aizgādņi, vecvecāki, tās brāļi vai māsa, vai bērni;</P></ITEM><ITEM><P>citi normatīvajos aktos noteikti specializēti sociālie pabalsti.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dreyer</HT> laulātais pāris ir Francijas valstspiederīgie, kuru dzīvesvieta un fiskālā rezidence ir Francijā. <HT TYPE="ITALIC">R. Dreyer</HT>, kurš šobrīd ir pensionējies, visu savu profesionālā darba mūžu ir pavadījis Šveicē, un gan viņš, gan viņa laulātā ir Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieki.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20161031">2016. gada 31. oktobra</DATE> nodokļa paziņojumu, kas tika apstiprināts ar <DATE ISO="20161206">2016. gada 6. decembra</DATE> lēmumu, Francijas nodokļu iestāde uzdeva <HT TYPE="ITALIC">Dreyer</HT> laulātajam pārim veikt vispārējo sociālo iemaksu, sociālā parāda samazināšanas iemaksu, sociālo iemaksu un tā papildiemaksu, kā arī solidaritātes maksājumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>strīdus iemaksas un maksājumi<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) par 2015. gadā Francijā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma. Ar tiem ir paredzēts finansēt šādus trīs Francijas fondus – <HT TYPE="ITALIC">Fonds de solidarité vieillesse</HT> [Vecuma solidaritātes fondu] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><HT TYPE="ITALIC">FVS</HT><QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>), <HT TYPE="ITALIC">Caisse d’amortissement de la dette sociale</HT> [Sociālā parāda samazināšanas fondu] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/><HT TYPE="ITALIC">CADES</HT><QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Caisse nationale de solidarité pour l’autonomie</HT> [Valsts fondu līdzatbildībai par patstāvību] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/><HT TYPE="ITALIC">CNSA</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka <HT TYPE="ITALIC">FSV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">CADES</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CNSA</HT> administrētie un no strīdus iemaksām un maksājumiem finansētie pakalpojumi ir uzskatāmi par sociālā nodrošinājuma pabalstiem, <HT TYPE="ITALIC">Dreyer</HT> laulātais pāris vērsās <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Strasbourg</HT> [Strasbūras Administratīvajā tiesā] (Francija), apgalvodami, ka viņiem šīs iemaksas un maksājumus nevarot piemērot, jo atbilstoši Regulā Nr. 883/2004 nostiprinātajam principam, saskaņā ar kuru personas tiek pakļautas tikai vienas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, viņiem kā Šveices sociālās nodrošinājuma sistēmas dalībniekiem neesot jāveic iemaksas Francijas sociālā nodrošinājuma sistēmā. Ar <DATE ISO="20170711">2017. gada 11. jūlija</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Strasbourg</HT> apmierināja <HT TYPE="ITALIC">Dreyer</HT> laulātā pāra prasību un atbrīvoja viņus no strīdus iemaksām un maksājumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Publiskās pārvaldes un publisko līdzekļu ministrs šo spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Nancy</HT> [Nansī Administratīvajā apelācijas tiesā] (Francija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šī tiesa vispirms piekrita <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Strasbourg</HT>, apstiprinādama, ka <HT TYPE="ITALIC">Dreyer</HT> laulātais pāris ir jāatbrīvo no tām strīdus iemaksām un maksājumiem, kas tiek veiktas <HT TYPE="ITALIC">FSV</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CADES</HT>, proti, no vispārējās sociālās iemaksas, sociālā parāda samazināšanas iemaksas, solidaritātes maksājuma un daļēji no sociālā maksājuma. Iesniedzējtiesa uzskatīja, ka šīm strīdus iemaksām un maksājumiem nepārprotami ir tieša un pietiekami atbilstoša saikne ar kādu sociālā nodrošinājuma jomu un tādēļ uz tiem attiecas Regulas Nr. 883/2004 11. panta 1. punktā paredzētais princips, saskaņā ar kuru personas tiek pakļautas tikai vienas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Dreyer</HT> laulātais pāris ir Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieki, atbilstoši <DATE ISO="20150226">2015. gada 26. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ruyter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑623/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:123">EU:C:2015:123</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) judikatūrai viņiem nevar uzlikt par pienākumu veikt sociālās iemaksas un maksājumus, ar kuriem tiek finansēta Francijas sociālā nodrošinājuma sistēma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai var uzskatīt, ka sociālā nodrošinājuma pabalsti Regulas Nr. 883/2004 izpratnē tiek finansēti arī ar tām strīdus iemaksām un maksājumiem, kas tiek iemaksāti <HT TYPE="ITALIC">CNSA</HT>, proti, ar daļu no sociālā maksājuma un papildiemaksas, un ka tādējādi tiem ir tieša un pietiekami atbilstoša saikne ar kādu sociālā nodrošinājuma jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa atgādina, atsaukdamās uz <DATE ISO="20060221">2006. gada 21. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hosse</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑286/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:125">EU:C:2006:125</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 37. punktu, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai pabalstu var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>sociālā nodrošinājuma pabalstu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, ja tas, pirmkārt, saņēmējiem tiek piešķirts likumā noteiktā gadījumā bez individuāla un diskrecionāra personisko vajadzību izvērtējuma un, otrkārt, ja tas attiecas uz kādu no riskiem, kas ir skaidri uzskaitīti Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka abi <HT TYPE="ITALIC">CNSA</HT> pabalsti, kuri daļēji tiek finansēti no strīdus iemaksām un maksājumiem, proti, personalizētais pabalsts patstāvības nodrošināšanai (turpmāk tekstā – ”<HT TYPE="ITALIC">APA</HT>”) un pabalsts invaliditātes kompensēšanai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/><HT TYPE="ITALIC">PCH</HT><QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>), atbilstot iepriekšējā punktā minētajam otrajam nosacījumam. Toties iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai var uzskatīt, ka pilnībā tiek izpildīts pirmais nosacījums. Faktiski, lai gan iesniedzējtiesa ir konstatējusi, ka <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> tiek piešķirti likumā noteiktā gadījumā bez diskrecionāra personisko vajadzību izvērtējuma, minētās tiesas viedoklis sakrīt ar Publiskās pārvaldes un publisko līdzekļu ministra argumentu, saskaņā ar kuru nevarot uzskatīt, ka <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> tiek piešķirts bez personisko vajadzību individuāla izvērtējuma, jo šo pabalstu apmērs ir atkarīgs no saņēmēja mantiskā stāvokļa vai tam tiek pielāgots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Nancy</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Vai iemaksas [<HT TYPE="ITALIC">CNSA</HT>], no kurām tiek daļēji finansēti [<HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT>], ir uzskatāmas par tādām, kurām ir tieša un pietiekami atbilstoša saikne ar kādu no Regulas [Nr. 883/2004] 3. pantā uzskaitītajām sociālā nodrošinājuma jomām, un vai tās ietilpst šīs regulas tvērumā tādēļ vien, ka šie pabalsti atbilst kādam no minētajā 3. pantā uzskaitītajiem riskiem un tiek piešķirti likumā noteiktā gadījumā bez jebkāda diskrecionāra izvērtējuma?<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 883/2004 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tādus pabalstus kā <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> klasificētu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>sociālā nodrošinājuma pabalstus<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> šīs normas izpratnē, tos var uzskatīt par tādiem, kuri tiek piešķirti bez saņēmēja personisko vajadzību individuāla izvērtējuma, lai gan šo [pabalstu] apmērs ir atkarīgs no saņēmēja mantiskā stāvokļa vai tam tiek pielāgots.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos 8. pantā ir noteikts, ka līgumslēdzējas puses saskaņā ar minētā nolīguma II pielikumu paredz sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanu tostarp ar mērķi noteikt piemērojamos tiesību aktus un izmaksāt pabalstus personām, kas uzturas līgumslēdzēju pušu teritorijā. Tomēr minētā nolīguma II pielikuma A iedaļas 1. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējas puses savstarpēji piemēro Regulu Nr. 883/2004. Tādēļ, tā kā saskaņā ar minētā nolīguma II pielikuma 1. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>šā pielikuma A iedaļā minētajos tiesību aktos lietoto terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>dalībvalsts(‑is)<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> saprot tādējādi, ka papildus valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības attiecīgie tiesību akti, tajā ir ietverta arī Šveice<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, šīs regulas noteikumi attiecas arī uz Šveices Konfederāciju (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180321">2018. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klein Schiphorst</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑551/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:200">EU:C:2018:200</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasītāju pamatlietā – dalībvalsts valstspiederīgo, kuri ir Šveices sociālās nodrošinājuma sistēmas dalībnieki, – situācija ietilpst Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomā (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180321">2018. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klein Schiphorst</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑551/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:200">EU:C:2018:200</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Attiecībā uz uzdotā jautājuma būtību ir jāatgādina, ka atšķirība starp pabalstiem, uz kuriem attiecas Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas joma, un pabalstiem, uz kuriem tā neattiecas, pamatojas galvenokārt uz katra pabalsta būtiskajām pazīmēm, it īpaši uz tā mērķiem un piešķiršanas nosacījumiem, nevis uz to, vai pabalsts valsts tiesību aktā ir vai nav kvalificēts kā sociālā nodrošinājuma pabalsts (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980305">1998. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Molenaar</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑160/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:84">EU:C:1998:84</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Slovākija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑433/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:602">EU:C:2015:602</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>A (palīdzība personai ar invaliditāti)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑679/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:601">EU:C:2018:601</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>No Tiesas pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka pabalstu var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>sociālā nodrošinājuma pabalstu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, ja tas, pirmkārt, saņēmējiem tiek piešķirts bez individuāla un diskrecionāra personisko vajadzību izvērtējuma likumā noteiktā gadījumā un, otrkārt, ja tas attiecas uz riskiem, kas ir skaidri uzskaitīti Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punktā (šajā nozīmē it īpaši skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19850327">1985. gada 27. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hoeckx</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>249/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:139">EU:C:1985:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Slovākija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑433/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:602">EU:C:2015:602</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>A (palīdzība personai ar invaliditāti)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑679/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:601">EU:C:2018:601</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Attiecībā uz iepriekšējā punktā minēto pirmo nosacījumu ir jāatgādina, ka tas ir izpildīts, ja pabalsts tiek piešķirts, ņemot vērā objektīvus kritērijus, kuri, ja tie ir izpildīti, rada tiesības uz pabalstu, un kompetentā iestāde nevar ņemt vērā citus personiskos apstākļus (šajā nozīmē it īpaši skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920716">1992. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hughes</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑78/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:331">EU:C:1992:331</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Slovākija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑433/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:602">EU:C:2015:602</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>A (palīdzība personai ar invaliditāti)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑679/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:601">EU:C:2018:601</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajā ziņā attiecībā uz pabalstiem, kurus piešķir vai atsaka, ņemot vērā saņēmēja ienākumus, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šādu pabalstu piešķiršana nav atkarīga no personisko vajadzību individuāla izvērtējuma, jo runa ir par objektīviem un likumā noteiktiem kritērijiem, kuri, ja tie ir izpildīti, dod tiesības uz šo pabalstu, neļaujot kompetentajai iestādei ņemt vērā citus personiskos apstākļus (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19930802">1993. gada 2. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Acciardi</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑66/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:341">EU:C:1993:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060718">2006. gada 18. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">De Cuyper</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑406/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:491">EU:C:2006:491</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Slovākija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑361/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:601">EU:C:2015:601</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa <DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlija</DATE> sprieduma lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>A (palīdzība personai ar invaliditāti)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑679/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:601">EU:C:2018:601</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 38. punktā ir precizējusi, ka, lai konstatētu, ka ir izpildīts šī sprieduma 32. punktā minētais pirmais nosacījums, attiecīgās palīdzības saņēmēja individuālo vajadzību diskrecionārajam novērtējumam vispirms ir jābūt saistītam ar tiesībām pieprasīt attiecīgo pabalstu. Šie apsvērumi ir spēkā <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> attiecībā uz pabalstu saņēmēja personisko vajadzību individuālo izvērtējumu, kuru veic kompetentā iestāde.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Saistībā ar pamatlietā aplūkotajiem pabalstiem no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka tiesības uz <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> ir ikvienai vismaz 60 gadu vecumu sasniegušai personai, kura atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem tiek uzskatīta par tādu, kas ir zaudējusi pastāvību, un kuras likumīga patstāvīgā dzīvesvieta ir Francijā. Savukārt tiesības uz <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> pamatā ir ikvienai vismaz 60 gadu vecumu sasniegušai personai ar invaliditāti, kuras likumīga patstāvīgā dzīvesvieta ir Francijā un kuras invaliditāte atbilst iepriekš noteiktiem kritērijiem. Netiek apstrīdēts, ka abi pabalsti tiek piešķirti neatkarīgi no pabalsta pieprasītāja mantiskā stāvokļa. Lai arī mantiskais stāvoklis tiek ņemts vērā, nosakot saņēmējam izmaksājamā pabalsta faktisko apmēru, no Sociālo un ģimenes lietu kodeksa L. 232‑4. un L. 245‑6. panta izriet, ka būtībā šo apmēru nosaka, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kurus bez izšķirības piemēro visiem pabalsta saņēmējiem, ņemot vērā viņu mantisko stāvokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tādējādi no šiem Sociālā un ģimenes lietu kodeksa noteikumiem izriet, ka saņēmēja mantiskā stāvokļa ņemšana vērā attiecas nevis uz tiesībām saņemt <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT>, bet gan uz šī pabalsta aprēķināšanas kārtību, jo šie pabalsti tiek piešķirti visos gadījumos, kad pabalsta pieprasītājs neatkarīgi no sava mantiskā stāvokļa ir izpildījis nosacījumus, kas dod tiesības saņemt šos pabalstus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Atbilstoši iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem gadījumā, kad saņēmēja mantiskais stāvoklis tiek ņemts vērā vienīgi ar mērķi aprēķināt <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> faktisko apmēru, balstoties uz objektīviem un normatīvos aktos noteiktiem kritērijiem, tas nav uzskatāms par šī saņēmēja personisko vajadzību individuālu izvērtējumu, ko veic kompetentā iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Pretēji Francijas valdības rakstveida apsvērumos apgalvotajam arī tas, ka <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> piešķiršanas nolūkos ir nepieciešams izvērtēt pabalsta pieprasītāja pastāvības zaudējuma vai invaliditātes pakāpi, nebūt nenozīmē, ka tiek veikts šī pieprasītāja personisko vajadzību individuāls izvērtējums. Faktiski, kā tas izriet no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pastāvības zaudējumu<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (<HT TYPE="ITALIC">APA</HT> gadījumā) un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>invaliditāti<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> (<HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> gadījumā) novērtē ārsts vai veselības aprūpes dienesta vai daudzdisciplīnu dienesta speciālists, ievērojot iepriekš noteiktas skalas, sarakstus un atskaites punktus, proti, tas tiek veikts atbilstoši šā sprieduma 34. punktā minētajai judikatūrai, balstoties uz objektīviem un normatīvos aktos noteiktiem kritērijiem, kuriem izpildoties, rodas tiesības saņemt attiecīgo pabalstu. Šādos apstākļos nevar piekrist, ka <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> piešķiršana būtu atkarīga no pieprasītāja personisko vajadzību individuāla izvērtējuma šā sprieduma 32. punktā minētās judikatūras izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Turklāt, un atkal pretēji Francijas valdības rakstveida apsvērumos apgalvotajam, <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> tāpat arī nevar tikt uzskatīti par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>īpašiem naudas pabalstiem, kas nav balstīti uz iemaksām<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> Regulas Nr. 883/2004 3. panta 3. punkta izpratnē. Faktiski, tā kā gan no iepriekšējiem apsvērumiem, gan no šā sprieduma 26. punktā atgādinātajiem iesniedzējtiesas konstatējumiem izriet, ka ir izpildīti šā sprieduma 32. punktā minētie abi kumulatīvie nosacījumi un gan <HT TYPE="ITALIC">APA</HT>, gan <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> tādējādi ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>sociālā nodrošinājuma pabalsti<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, nav jāpārbauda, vai abi šie pabalsti var arī tikt uzskatīti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>īpaši naudas pabalsti, kas nav balstīti uz iemaksām<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, jo Tiesa jau ir nospriedusi, ka abas šīs kvalifikācijas ir savstarpēji izslēdzošas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hosse</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑286/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:125">EU:C:2006:125</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Slovākija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑433/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:602">EU:C:2015:602</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild šādi: Regulas Nr. 883/2004 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tādus pabalstus kā <HT TYPE="ITALIC">APA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PCH</HT> klasificētu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>sociālā nodrošinājuma pabalstus<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> šīs normas izpratnē, tie ir jāuzskata par tādiem, kuri tiek piešķirti bez saņēmēja personisko vajadzību individuāla izvērtējuma, ja minētās personas mantiskais stāvoklis tiek ņemts vērā vienīgi ar mērķi aprēķināt attiecīgo pabalstu faktisko apmēru, balstoties uz objektīviem un normatīvos aktos noteiktiem kritērijiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tādus pabalstus kā personalizētais pabalsts patstāvības nodrošināšanai un pabalsts invaliditātes kompensēšanai klasificētu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>sociālā nodrošinājuma pabalstus<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> šīs normas izpratnē, tie ir jāuzskata par tādiem, kuri tiek piešķirti bez saņēmēja personisko vajadzību individuāla izvērtējuma, ja minētās personas mantiskais stāvoklis tiek ņemts vērā vienīgi ar mērķi aprēķināt attiecīgo pabalstu faktisko apmēru, balstoties uz objektīviem un normatīvos aktos noteiktiem kritērijiem.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>