<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-378/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020TJ0378</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2021:194">EU:T:2021:194</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 14.4.2021. – Lieta T‑378/20</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Ryanair</HT>/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, Dānija, <HT TYPE="ITALIC">Covid-19</HT>)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)</P><P><DATE ISO="20210414">2021. gada 14. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Dānijas gaisa transporta tirgus</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsts, ko Dānija saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmiju piešķīrusi aviosabiedrībai</KEYWORD><KEYWORD>Garantija</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums necelt iebildumus</KEYWORD><KEYWORD>Apņemšanās kā nosacījums atbalsta saderībai ar iekšējo tirgu</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsts, kas paredzēts ārkārtēja notikuma radīta kaitējuma novēršanai</KEYWORD><KEYWORD>Brīvība veikt uzņēmējdarbību</KEYWORD><KEYWORD>Pakalpojumu sniegšanas brīvība</KEYWORD><KEYWORD>Vienlīdzīga attieksme</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums norādīt pamatojumu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑378/20</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ryanair DAC</HT></HT>, reģistrēta Sordsā [<HT TYPE="ITALIC">Swords</HT>] (Īrija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vahida</HT>, <HT TYPE="ITALIC">F.‑C. Laprévote</HT>, <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rating</HT>, <HT TYPE="ITALIC">I.‑G. Metaxas‑Maranghidis</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Blanc</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Tomat</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Flynn</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Noë</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P>ko atbalsta</P><P><HT TYPE="BOLD">Dānijas Karaliste</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Nymann‑Lindegren</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Søndahl Wolff</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Holdgaard</HT>, advokāts,</P><P>un</P><P><HT TYPE="BOLD">Francijas Republika</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">E. de Moustier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Dodeller</HT>, pārstāvji,</P><P>kā arī</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">SAS AB</HT></HT>, reģistrēta Stokholmā (Zviedrija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sjövall</HT>, advokāts,</P><PARTY.STATUS>personas, kas iestājušās lietā,</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><P>par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 2416 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> (<DATE ISO="20200415">2020. gada 15. aprīlis</DATE>) par valsts atbalstu SA.56795 (2020/N) – Dānija – <HT TYPE="ITALIC">SAS Covid‑19</HT> pandēmijas radītā kaitējuma kompensēšana,</P><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [<HT TYPE="ITALIC">M. van der Woude</HT>], tiesneši A. Kornezovs [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kornezov</HT>], E. Butidžidžs [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Buttigieg</HT>], K. Kovalika‑Baņčika [<HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kowalik‑Bańczyk</HT>] (referente) un G. Hese [<HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hesse</HT>],</P><P>sekretāre: E. Artemiu [<HT TYPE="ITALIC">E. Artemiou</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20201127">2020. gada 27. novembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT><DATE ISO="20200410">2020. gada 10. aprīlī</DATE> Dānijas Karaliste saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu paziņoja Eiropas Komisijai par atbalsta pasākumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>attiecīgais pasākums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), kas izpaužas kā garantija atjaunojamai kredītlīnijai, kuras maksimālais apmērs ir 1,5 miljardi Zviedrijas kronu (SEK), par labu <HT TYPE="ITALIC">SAS AB</HT>. Šī pasākuma mērķis ir daļēji kompensēt <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> kaitējumu, kas radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT><DATE ISO="20200415">2020. gada 15. aprīlī</DATE> Komisija pieņēma Lēmumu C(2020) 2416 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> par valsts atbalstu SA.56795 (2020/N) – Dānija – <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas radītā kaitējuma kompensēšana (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), ar kuru tā secināja, ka attiecīgais pasākums, pirmkārt, ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un, otrkārt, tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20200619">2020. gada 19. jūnijā</DATE>, prasītāja, <HT TYPE="ITALIC">Ryanair DAC</HT>, cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 151. un 152. pantu. Ar <DATE ISO="20200715">2020. gada 15. jūlija</DATE> lēmumu Vispārējā tiesa (desmitā palāta) apmierināja pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Pēc desmitās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 28. pantam nolēma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Komisija iebildumu rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza <DATE ISO="20200729">2020. gada 29. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 106. panta 2. punktam prasītāja <DATE ISO="20200812">2020. gada 12. augustā</DATE> iesniedza motivētu pieteikumu rīkot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar procesuālajiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi <DATE ISO="20200831">2020. gada 31. augustā</DATE> un 4. un 21. septembrī, Dānijas Karaliste, <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> un Francijas Republika lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar procesuālajiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas<?PAGE NO="3"?> kancelejā iesniegti attiecīgi 2020. gada 8., 15. un 30. septembrī, prasītāja saskaņā ar Reglamenta 144. panta 7. punktu lūdza, lai noteikti prasības pieteikumā un tā saīsinātajā versijā ietvertie dati netiktu darīti zināmi Dānijas Karalistei, <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> un Francijas Republikai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar attiecīgi <DATE ISO="20200917">2020. gada 17. septembra</DATE> un 7. oktobra rīkojumiem Vispārējās tiesas desmitās palātas paplašinātā sastāvā priekšsēdētājs atļāva Dānijas Karalistei, Francijas Republikai un <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> iestāties lietā un pagaidām prasības pieteikuma un tā saīsinātās versijas vietā nosūtīja prasītājas iesniegtās to nekonfidenciālās versijas, gaidot trīs pirmo minēto iespējamos apsvērumus par pieteikumu par konfidencialitātes ievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20201007">2020. gada 7. oktobra</DATE> procesa organizatoriskajiem pasākumiem Dānijas Karalistei, Francijas Republikai un <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> saskaņā ar Reglamenta 154. panta 3. punktu tika atļauts iesniegt iestāšanās rakstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>prasību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Francijas Republika un Dānijas Karaliste lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka Eiropas Savienības tiesa, ņemot vērā katras lietas apstākļus, ir tiesīga izvērtēt, vai pareizas tiesvedības labad ir attaisnojama prasības noraidīšana pēc būtības, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Boehringer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑23/00 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:118">EU:C:2002:118</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160914">2016. gada 14. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trajektna luka Split</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑57/15</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:470">EU:T:2016:470</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Līdz ar to, it īpaši, ņemot vērā apsvērumus, kuru dēļ tika lemts šo lietu izskatīt paātrinātā tiesvedībā, un nozīmi, kādu gan prasītāja, gan Komisija un Dānijas Karaliste piedēvē ātrai atbildei pēc būtības, vispirms ir jāizvērtē prasības pamatotība, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais ir par to, ka Komisija ir pārkāpusi prasību, saskaņā ar kuru atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam piešķirts atbalsts nav paredzēts, lai novērstu tikai vienam cietušajam radušos kaitējumu, otrais pamats ir balstīts uz to, ka Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka attiecīgais pasākums bija samērīgs attiecībā pret <HT TYPE="ITALIC">SAS Covid‑19</HT> pandēmijas radīto kaitējumu, trešais ir par to, ka Komisija esot pārkāpusi vairākus noteikumus Savienības gaisa transporta liberalizācijas jomā, ceturtais – par to, ka Komisija esot pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības, atsakoties sākt formālu izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnām grūtībām, un piektais – par to, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu – ka Komisija esot pārkāpusi prasību, saskaņā ar kuru atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam piešķirts atbalsts nav paredzēts, lai novērstu tikai vienam cietušajam radušos kaitējumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka ārkārtēji notikumi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē principā skar veselus reģionus vai nozares, pat ekonomiku kopumā. Tādējādi šīs tiesību normas mērķis esot atlīdzināt kaitējumu, kas radies visiem šo notikumu upuriem, nevis tikai dažiem no tiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> apstrīd prasītājas argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam atbalsts, kuru sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, ir saderīgs ar iekšējo tirgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šajā lietā prasītāja neiebilst pret apstrīdētajā lēmumā ietverto Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmija ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>ārkārtēju notikumu<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Turklāt no apstrīdētā lēmuma izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas rezultātā tika pārtraukta lielākā daļa pasažieru gaisa pārvadājumu, it īpaši, ņemot vērā vairāku Savienības dalībvalstu, tostarp Dānijas, robežu slēgšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasītāja pamatoti norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> nav ne vienīgais uzņēmums, ne vienīgā aviosabiedrība, kuru skar attiecīgais ārkārtējais notikums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Tomēr, kā Komisija pamatoti apgalvo iebildumu rakstā, dalībvalstīm nav nekāda pienākuma piešķirt atbalstu, lai novērstu kaitējumu, ko izraisījis ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Konkrētāk, pirmkārt, lai gan LESD 108. panta 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paziņot Komisijai savus projektus valsts atbalsta jomā pirms to īstenošanas, taču tajā tām nav noteikts pienākums piešķirt atbalstu (rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180530">2018. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Yanchev</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑481/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:352">EU:C:2018:352</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Otrkārt, atbalsts var būt paredzēts, lai saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu novērstu kaitējumu, ko radījis ārkārtējs notikums, lai arī ar to netiek novērsts viss šis kaitējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Līdz ar to nedz no LESD 108. panta 3. punkta, nedz no LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta neizriet, ka dalībvalstīm būtu pienākums novērst visu kaitējumu, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, un tādējādi tām arī nav pienākuma piešķirt atbalstu visiem šo kaitējumu cietušajiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasītājai nav pamata apgalvot, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu tikai tāpēc, ka attiecīgais pasākums nesniedza labumu visiem <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas radīto kaitējumu cietušajiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Tātad prasītājas pirmais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu – ka Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka attiecīgais pasākums ir samērīgs ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>SAS<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Covid‑19<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> pandēmijas radīto kaitējumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, jo tā ir pieļāvusi iespējamu <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestā kaitējuma pārmērīgu kompensāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> apstrīd prasītājas argumentāciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka, runājot par atkāpi no vispārīgā principa par valsts atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, kas ir ietverts LESD 107. panta 1. punktā, LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē šauri. Līdz ar to šīs tiesību normas izpratnē var kompensēt tikai tādu ekonomisku kaitējumu, ko tiešā veidā radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi (spriedums, 2006. gada 23. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Atzeni</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑346/03 un C‑529/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:130">EU:C:2006:130</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>No tā izriet, ka LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts neattiecas uz atbalstu, kas var būt lielāks nekā tā saņēmējiem radušies zaudējumi (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041111">2004. gada 11. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Spānija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑73/03</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:711">EU:C:2004:711</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka attiecīgā pasākuma mērķis ir daļēji atlīdzināt <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> kaitējumu, kas radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi. Lai gan tā ir norādījusi, ka šī lēmuma pieņemšanas brīdī <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestā kaitējuma apmērs vēl nebija zināms, tā tomēr precizēja, ka runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>pievienotās vērtības zudumu<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>, kas izpaužas kā starpība starp ienākumiem laikposmā no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim un ienākumiem laikposmā no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim, no kuriem tika atskaitītas, pirmkārt, izpalikušās mainīgās izmaksas, kas tika aprēķinātas, pamatojoties uz izmaksām laikposmā no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim, un, otrkārt, negūtajiem ienākumiem atbilstošā peļņas daļa. Kaitējuma apmērs provizoriski tika novērtēts, ņemot vērā gaisa satiksmes samazināšanos par 50 līdz 60 % laikposmā no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim salīdzinājumā ar laikposmu no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim, un tas bija 5 līdz 15 miljardi SEK.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Komisija uzskatīja, ka pat gadījumā, ja no attiecīgā pasākuma gūstamā atbalsta summa atbilstu garantētajai summai, proti, 1,5 miljardiem SEK, šī summa būtu mazāka par <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciesto kaitējumu. Turklāt Komisija precizēja, ka Dānijas Karaliste bija apņēmusies veikt <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> faktiski radītā kaitējuma <HT TYPE="ITALIC">ex post</HT> novērtējumu ne vēlāk kā <DATE ISO="20210630">2021. gada 30. jūnijā</DATE> un lūgt atmaksāt saņemtā atbalsta daļu, kas pārsniedz minēto kaitējumu, ņemot vērā visu atbalstu, ko <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> varēja saņemt <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas dēļ, tostarp no ārvalstu iestādēm, kā, piemēram, Norvēģijas iestādēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka apstrīdētajā lēmumā norādītā aprēķina metode, lai novērtētu <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciesto kaitējumu, nav pietiekami precīza un neļauj pareizi novērtēt šī uzņēmuma ciesto kaitējumu. Tā apgalvo, ka šādos apstākļos Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kā arī kļūdu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijai esot bijis jāņem vērā arī kaitējums, kas Dānijā radies citām aviosabiedrībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestā kaitējuma novērtējumu no šī sprieduma 31. punkta izriet, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir identificējusi elementus, kas būtu jāņem vērā, lai to aprēķinātu, proti, ienākumu zudumu, izpalikušās mainīgās izmaksas un peļņas daļas korekciju, kā arī laikposmu, kurā šis kaitējums varētu materializēties. Tā arī precizēja, ka ienākumu zudums ir jānosaka, ņemot vērā visus <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ienākumus, nevis tikai tos, kas gūti no pasažieru gaisa pārvadājumiem, un iesniedza neizsmeļošu sarakstu par <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> izmaksām. Turklāt, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 34.–37. punkta, Komisija bija norādījusi uz Dānijas iestāžu apņemšanos, pirmām kārtām, detalizēti un konkrēti <HT TYPE="ITALIC">ex post</HT> aprēķināt <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciesto kaitējumu un galīgo atbalsta summu un, otrām kārtām, nodrošināt, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> atmaksā minētā kaitējuma iespējamo pārmērīgo kompensāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāuzskata, ka, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, kurus raksturo ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kas izpaužas kā <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmija, tā progresīvo raksturu un galu galā piešķirtā atbalsta apmēra noteikšanas prospektīvo raksturu, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir pietiekami precīzi izklāstījusi aprēķina metodi, lai novērtētu <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciesto kaitējumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Vēl ir jākonstatē, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu tam, ka aprēķina metode, kā tā ir definēta apstrīdētajā lēmumā, ļautu izmaksāt lielāku valsts atbalstu nekā <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> faktiski ciestais kaitējums. Šajā ziņā prasītājas norādītais apstāklis, ka Komisija dokumentā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Atbalsts, ko piešķir, lai novērstu dabas katastrofu nodarīto kaitējumu (LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts). Pārbaudes punktu saraksts dalībvalstīm<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> aicina dalībvalstis iesniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>sīki izstrādātu programmu, ar ko nosaka kaitējuma aprēķināšanas metodi<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>, ja šāda metode jau pastāv attiecīgās dalībvalsts valsts tiesībās, nepierāda, ka apstrīdētajā lēmumā noteiktā aprēķina metode LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkiem ir neprecīza.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka Komisija nav pieļāvusi tiesību kļūdu, ne arī kļūdu vērtējumā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestā kaitējuma novērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts citām aviosabiedrībām Dānijā, prasītāja, pamatojoties uz pirmajā pamatā izvirzīto argumentāciju, apgalvo, ka Komisijai bija jāņem vērā visi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā ārkārtējā notikuma upuri. Tomēr ir jāatgādina, kā tas ir minēts šā sprieduma 24. punktā, ka dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt atbalstu visiem cietušajiem saistībā ar kaitējumu, kuru izraisījis šāds ārkārtējs notikums. Līdz ar to – pretēji prasītājas apgalvotajam – atbalsta piešķiršana tikai <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> nebija atkarīga no tā, vai Komisija pierāda, ka šī notikuma radītais kaitējums ietekmēja tikai šo uzņēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisijai neesot iespējams pārbaudīt attiecīgā pasākuma samērīgumu pirms 2021. gada marta. Tā apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> saņem visu atbalstu gandrīz tūlīt pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, lai gan kaitējums <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> materializējoties tikai pakāpeniski līdz 2021. gada martam, un ka šī kaitējuma apmērs joprojām ir hipotētisks, it īpaši, ņemot vērā, ka nav metodes tā aprēķināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka attiecīgais pasākums ir garantija atjaunojamai kredītlīnijai. No tā izriet, ka atbalsta maksimālā summa, proti, garantētā summa 1,5 miljardu SEK apmērā, tiktu izmaksāta tikai gadījumā, ja <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> nevarētu atmaksāt visas tai aizdotās summas. Tomēr prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu tam, ka brīdī, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, Komisijai bija jāzina, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> noteikti to nespēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Līdz ar to, kā tas turklāt izriet no Komisijas paziņojuma par [LESD 107.] un [108.] panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="155" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="2008">OV 2008, C 155, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>), atbalsta summa par labu <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> patiesībā atbilstu procentu likmju, kas <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> būtu piešķirtas ar attiecīgo pasākumu un bez tā, starpībai apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Komisija ir novērtējusi maksimālo procentu likmi 10,26 % apmērā, neņemot vērā attiecīgo pasākumu, un prasītāja to nav apstrīdējusi. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> izmaksātā atbalsta summa pirmajā gadā nepārsniegtu 153,9 miljonus SEK, no kuriem turklāt būtu jāizslēdz šī pasākuma izmaksas, kas jāsedz <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> un kas saskaņā ar apstrīdēto lēmumu ir vismaz 15 miljoni SEK gadā, kā arī <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> panāktā procentu likme, ņemot vērā minētā pasākuma noteikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasītājai nav pamata apgalvot, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> no apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīža var saņemt visu atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija katrā ziņā uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestais kaitējums, kas novērtēts vismaz 5 miljardu SEK apmērā, ir lielāks par summu, kas garantēta ar attiecīgo pasākumu, proti, 1,5 miljardiem SEK. Taču, lai gan kaitējuma novērtējums ir atkarīgs no prognozēm par gaisa satiksmes samazināšanos, prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas varētu atspēkot šo vērtējumu. Konkrētāk, tā neapstrīd Komisijas izmantoto pieņēmumu par gaisa satiksmes samazināšanos par 50 līdz 60 % laikposmā no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim salīdzinājumā ar laikposmu no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim. Tā neapstrīd arī to, ka kaitējums, kas <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> radīts <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas dēļ, ir vismaz 5 miljardi SEK.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasītājai nav pamata apstrīdēt attiecīgā pasākuma samērīgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā ne Norvēģijas Karalistes un Zviedrijas Karalistes piešķirto atbalstu, ne arī atbalstu, kas varētu tikt piešķirts pirms 2021. gada marta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā ziņā pietiek norādīt, ka, pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā Komisija ir konstatējusi, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestais kaitējums, kas novērtēts vismaz 5 miljardu SEK apmērā, ir lielāks par kopējām garantētajām summām, kas izriet no attiecīgā pasākuma un Zviedrijas Karalistes iepriekš noteiktā pasākuma, kuru <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ir tiesības izmantot, proti, 3 miljardiem SEK. Otrkārt, Komisija skaidri atsaucas uz visu atbalstu, kuru var piešķirt <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> sakarā ar kaitējumu, ko radījusi <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmija līdz 2021. gada pirmajam ceturksnim. Papildus Zviedrijas shēmai tā īpaši atsaucās uz Norvēģijas Karalistes pieņemto atbalsta shēmu, kuru <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ir tiesības izmantot. Dānijas Karaliste tādējādi apņēmās pieprasīt no attiecīgā pasākuma izrietošā atbalsta atmaksu, ja tas kopā ar citiem, tostarp ārvalstu iestāžu piešķirtajiem, pārsniegtu <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> faktiski radušos kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Līdz ar to prasītājai nav pamata apgalvot, ka Komisija nav ņēmusi vērā ne Norvēģijas Karalistes un Zviedrijas Karalistes piešķirto atbalstu, ne arī atbalstu, kas varētu tikt piešķirts līdz 2021. gada martam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Ceturtām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā konkurences priekšrocību, kas izriet no attiecīgā pasākuma diskriminējošā rakstura.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda – lai novērtētu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, priekšrocība, kas ar šo atbalstu ir piešķirta tā saņēmējam, neietver iespējamo ekonomisko ieguvumu, ko tas guvis, izmantojot šo priekšrocību. Šāda priekšrocība var nebūt identiska priekšrocībai, kas veido minēto atbalstu, vai pat var nebūt vispār, un šis apstāklis nevar pamatot atšķirīgu šī atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējumu (šajā ziņā pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Aer Lingus</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ryanair Designated Activity</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑164/15 P un C‑165/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:990">EU:C:2016:990</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jākonstatē, ka Komisija pamatoti ir ņēmusi vērā <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ar attiecīgo pasākumu sniegto priekšrocību, kā tas izriet no šī sprieduma 40.–46. punkta. Savukārt Komisijai nevar pārmest, ka tā nav noteikusi iespējamo ekonomisko labumu, kas izriet no šīs priekšrocības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasītājai nav pamata pārmest Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamo konkurences priekšrocību, kas izriet no tās apgalvotā diskriminējošā rakstura.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Līdz ar to prasītājas izvirzītais otrais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo pamatu – ka Komisija ir pārkāpusi dažādas tiesību normas Savienības gaisa transporta liberalizācijas jomā</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas principu, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību, jo attiecīgais pasākums labvēlīgākus nosacījumus sniedz tikai Dānijā reģistrētiem uzņēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> apstrīd prasītājas argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka valsts atbalsts, ar kuru tiek pārkāptas Savienības tiesību normas vai vispārējie principi, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200922">2020. gada 22. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Austrija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑594/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:742">EU:C:2020:742</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080415">2008. gada 15. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nuova Agricast</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑390/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:224">EU:C:2008:224</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par nediskriminācijas principa pārkāpumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Nediskriminācijas princips prasa, ka līdzīgas situācijas nevar aplūkot atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080415">2008. gada 15. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nuova Agricast</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑390/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:224">EU:C:2008:224</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180605">2018. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Montero Mateos</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑677/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:393">EU:C:2018:393</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Atšķirīgas situācijas raksturojošie elementi un to salīdzināmais raksturs citastarp ir jānosaka un jānovērtē, ņemot vērā Savienības tiesību akta, ar ko ievieš šo atšķirību, mērķi. Turklāt ir jāņem vērā tās nozares principi un mērķi, uz kuru attiecas šis akts (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Arcelor Atlantique</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Lorraine</HT> u.c</NAME.CASE>., <NO.CASE>C‑127/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:728">EU:C:2008:728</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Turklāt jāatgādina, ka samērīguma princips, kas ir viens no vispārīgajiem Savienības tiesību principiem, nozīmē, ka Savienības iestāžu tiesību akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos tiesiski pamatotos mērķus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19840517">1984. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Denkavit Nederland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>15/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:183">EU:C:1984:183</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), ar to saprotot, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Itālija/Padome (Vidusjūras zobenzivju zvejas kvota)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑611/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:332">EU:C:2019:332</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta diskriminējoša attieksme, kas nav nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgā pasākuma mērķi, proti, novērst kaitējumu, ko radījusi <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmija. Tā uzskata, ka mērķis saglabāt Dānijas savienojamību, kā arī Skandināvijas iekšējo savienojamību, kas arī minēts šajā lēmumā, ir pretrunā LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam, un prasa ņemt vērā citas aviosabiedrības, jo tās pārstāv 68 % no visas Dānijas iekšzemes un starptautiskās pasažieru gaisa satiksmes. Turklāt mērķis saglabāt Skandināvijas iekšējo savienojamību esot diskriminācija pilsonības dēļ. Tāpat apstrīdētajā lēmumā izmantotais kritērijs par dalībvalsti, kas <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> izsniegusi darbības licenci, esot diskriminācija pilsonības dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, attiecīgā pasākuma mērķis – papildus mērķim daļēji kompensēt <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas radīto kaitējumu <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> – nav saglabāt Dānijas savienojamību, kā arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Skandināvijas iekšējo savienojamību<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, ir jānorāda, ka prasītāja šajā ziņā atsaucas uz apstrīdētā lēmuma 21.–26. punktu. Šie punkti iekļauti iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>, kurā ir vienīgi aprakstīts attiecīgā pasākuma labuma guvējs, proti, <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>. Otrām kārtām, no šī lēmuma iedaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Pasākuma mērķis<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> un it īpaši no tās 5. punkta izriet, ka attiecīgā pasākuma mērķis ir vienīgi daļēji kompensēt <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> kaitējumu, kas radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasītājai nav arī pamata apgalvot, ka attiecīgais pasākums tika piešķirts <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, pamatojoties uz to, ka pēdējai minētajai bija Dānijas Karalistes izsniegta darbības licence Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (<DATE ISO="20080924">2008. gada 24. septembris</DATE>) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="293" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 293, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>) 3. panta izpratnē. Komisija apstrīdētā lēmuma iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> gan ir uzskatījusi, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> bija vienīgā aviosabiedrība, kurai bija Dānijas Karalistes izsniegta licence, kas esot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>būtiska piekļuvei [virzienā uz šo dalībvalsti, no tās un tās iekšienē]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>. Tomēr ir jānorāda – tā kā attiecīgā pasākuma mērķis nav nodrošināt piekļuvi Dānijai, šo Komisijas apsvērumu nevar interpretēt tādējādi, ka tā mērķis ir pamatot, ka attiecīgajam pasākumam ir jāsniedz labums tikai <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jānorāda, ka individuālais atbalsts, kāds tiek aplūkots šajā lietā, pēc definīcijas labumu dod tikai vienam uzņēmumam, izslēdzot visus citus uzņēmumus, tostarp tos, kas ir ar šī atbalsta saņēmēja situāciju salīdzināmā situācijā. Tādējādi šāds individuāls atbalsts pēc būtības rada atšķirīgu attieksmi vai pat diskrimināciju, kas tomēr ir nesaraujami saistīta ar minētā pasākuma individuālo raksturu.<?PAGE NO="9"?> Apgalvojot, kā to dara prasītāja, ka attiecīgais individuālais atbalsts ir pretrunā nediskriminācijas principam, būtībā nozīmētu sistemātiski apšaubīt ikviena individuāla atbalsta saderību ar iekšējo tirgu tikai tā neizbēgami ekskluzīvā – un tādējādi diskriminējošā – rakstura dēļ, lai gan Savienības tiesības ļauj dalībvalstīm piešķirt individuālu atbalstu, ja vien ir izpildīti visi LESD 107. pantā paredzētie nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Šajā ziņā turklāt šā sprieduma 24. punktā ir norādīts, ka, runājot konkrētāk par LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstīm nav pienākuma novērst visu kaitējumu, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, un līdz ar to piešķirt atbalstu visiem šo kaitējumu cietušajiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Treškārt, ir jānorāda, ka, ņemot vērā šā sprieduma 59. punktā atgādināto judikatūru, prasītāja pamatoti apgalvo, ka visas Dānijā darbojošās aviosabiedrības ir ietekmējuši ar <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmiju saistītie ierobežojumi un ka līdz ar to visām šīs sabiedrībām, tāpat kā <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, ir radīts kaitējums, kas izriet no to lidojumu atcelšanas vai pārplānošanas pēc tam, kad tika ieviesti ar <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmiju saistītie pārvietošanās ierobežojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Tomēr, pieņemot, kā to apgalvo prasītāja, ka ar attiecīgo pasākumu ieviestā atšķirīgā attieksme, jo tā ir labvēlīga tikai <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, var tikt pielīdzināta diskriminācijai, ir jāpārbauda, vai tā ir attaisnota ar likumīgu mērķi un vai tā ir nepieciešama, piemērota un samērīga šī mērķa sasniegšanai (skat. šā sprieduma 58. un 60. punktu). Tāpat, ciktāl prasītāja atsaucas uz LESD 18. panta pirmo daļu, ir jāuzsver, ka saskaņā ar šo tiesību normu ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ Līgumu piemērošanas jomā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šī atšķirīgā attieksme ir atļauta, ņemot vērā LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kas ir apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats. Šī pārbaude nozīmē, pirmām kārtām, ka attiecīgā pasākuma mērķim jāatbilst šīs pēdējās minētās tiesību normas prasībām un, otrām kārtām, ka attiecīgā pasākuma piešķiršanas kārtība, proti, šajā lietā – fakts, ka to saņem tikai <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, ļauj sasniegt šo mērķi un nepārsniedz tam nepieciešamā robežas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Runājot par attiecīgā pasākuma mērķi, prasītāja neapstrīd, ka tāda kaitējuma atlīdzība, kas izriet no aviosabiedrības lidojumu atcelšanas vai pārplānošanas pēc tam, kad tika ieviesti ar <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmiju saistītie pārvietošanās ierobežojumi, ļauj novērst šīs pandēmijas radīto kaitējumu. Kā ir norādīts šā sprieduma 19. punktā, prasītāja arī neapstrīd, ka <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmija ir ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Par attiecīgā pasākuma piešķiršanas kārtību Komisija apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, kuras darbība fokusējas uz Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju, veido divas trešdaļas no Skandināvijas iekšējās gaisa satiksmes, 33 % no Kopenhāgenas (Dānija) lidostā īstenotajiem lidojumiem, 32 % no Dānijas kopējās iekšējās un starptautiskās gaisa satiksmes un 40 % no Dānijas iekšējiem savienojumiem. Prasītāja pati atzīst, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>tirgus daļa ir pieņemama norāde par aviosabiedrībām radīto kaitējumu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Prasītāja tomēr apgalvo, ka šāds apstāklis neļauj attaisnot atšķirīgo attieksmi, kas izriet no attiecīgā pasākuma. Tā uzskata, ka šī atšķirīgā attieksme nav samērīga, jo ar šo pasākumu <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> tiek piešķirts viss atbalsts, kas paredzēts <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas radītā kaitējuma novēršanai, lai gan <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestu mazāk nekā 35 % no šī kaitējuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, ņemot vērā tās nozīmīgākās tirgus daļas, ar <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmiju saistītie ierobežojumi ietekmēja vairāk nekā citas Dānijā darbojošās aviosabiedrības. To turklāt apstiprina prasības pieteikuma A.3.2. pielikumā ietvertie dati, no kuriem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> bija lielākā tirgus daļa Dānijā 34 % apmērā un ka šī tirgus daļa bija ievērojami lielāka nekā tās tuvākā konkurenta un prasītājas tirgus daļa, kuriem piederēja tirgus daļas tikai attiecīgi 18 % un 9 % apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Turklāt no šā sprieduma 70. punktā minētajiem datiem izriet, ka šie ierobežojumi proporcionāli vairāk skar <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> nekā prasītāju, kura, kā tas izriet no prasības pieteikuma A.3.2. pielikuma, uz Dāniju un no šīs valsts veica tikai nelielu lidojumu daļu – atšķirībā no <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, kurai šī daļa ir daudz būtiskāka.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jākonstatē, ka atšķirīgā attieksme par labu <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ir piemērota, lai novērstu no šiem ierobežojumiem izrietošo kaitējumu, un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, atbilstoši pamatojumam, kas jau norādīts šī sprieduma 40.–49. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja nav pierādījusi, ka, ņemot vērā attiecīgā pasākuma nelielo apmēru, kas atgādināts šī sprieduma 43. punktā, iepretim <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> radītā kaitējuma novērtējumam, kas atgādināts šī sprieduma 31. punktā, minēto summu sadalot starp visām aviosabiedrībām, kas darbojas Dānijā, minētajam pasākumam netiktu atņemta tā lietderīgā iedarbība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>No tā izriet, ka bija pamatoti attiecīgo pasākumu piemērot tikai <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> un ka ar attiecīgo pasākumu nav pārkāpts nediskriminācijas princips.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības pārkāpumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka, pirmkārt, LESD normu par brīvību veikt uzņēmējdarbību mērķis ir nodrošināt uzņēmējā dalībvalstī tādu pašu attieksmi kā pret šīs valsts pilsoņiem un uzņēmumiem (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Linz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑66/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:661">EU:C:2015:661</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Otrkārt, pakalpojumu sniegšanas brīvībai ir pretrunā piemērot valsts tiesību aktus, kas padara pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm grūtāku par pakalpojumu sniegšanu tikai vienas dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai pastāv diskriminācija pilsonības vai dzīvesvietas dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stylianakis</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑92/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:72">EU:C:2003:72</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tomēr ir jākonstatē, ka saskaņā ar LESD 58. panta 1. punktu pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti sadaļā par transportu, proti, LESD VI sadaļā. Tātad primārajās tiesībās pakalpojumu sniegšanas brīvība transporta jomā ir pakļauta īpašam juridiskajam režīmam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140318">2014. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">International Jet Management</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑628/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:171">EU:C:2014:171</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Līdz ar to LESD 56. pants, kurā nostiprināta pakalpojumu sniegšanas brīvība, kā tāds nav piemērojams gaisa pārvadājumu jomai (spriedums, 2011. gada 25. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Neukirchinger</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑382/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:27">EU:C:2011:27</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Līdz ar to gaisa transporta pakalpojumu liberalizācijas pasākumus var piemērot, tikai pamatojoties uz LESD 100. panta 2. punktu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140318">2014. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">International Jet Management</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑628/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:171">EU:C:2014:171</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Kā pamatoti norāda prasītāja, Savienības likumdevējs, pamatojoties uz šo tiesību normu, kuras mērķis tieši ir noteikt pakalpojumu sniegšanas brīvības principa piemērošanas nosacījumus gaisa transporta nozarē, ir pieņēmis Regulu Nr. 1008/2008 (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stylianakis</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑92/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:72">EU:C:2003:72</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Šajā lietā ir jānorāda – prasītāja būtībā apgalvo, ka attiecīgais pasākums ir brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums tā diskriminējošā rakstura dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Lai gan attiecīgais pasākums tik tiešām attiecas uz individuālu atbalstu, no kura labumu gūst tikai <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT>, prasītāja nepierāda, kādā veidā šis ekskluzīvais raksturs varētu to atturēt veikt uzņēmējdarbību Dānijā vai sniegt [gaisa pārvadājumu] pakalpojumus no šīs valsts un uz to. Prasītāja tostarp nav identificējusi faktiskos vai tiesiskos apstākļus, kas liecinātu, ka šim pasākumam ir ierobežojoša ietekme, kas pārsniedz iemeslu atsaukties uz LESD 107. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu, bet kura, kā tika nospriests šā sprieduma 58.–76. punktā, tomēr ir nepieciešama un samērīga, lai novērstu tāda ārkārtēja notikuma kā <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmija <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> radīto kaitējumu, atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Līdz ar to attiecīgais pasākums nevar būt šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvībai. No tā izriet, ka prasītājai nav pamata pārmest Komisijai, ka tā nav pārbaudījusi šī pasākuma saderību ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasītājas izvirzītais trešais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto pamatu – ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības, atsakoties sākt formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnām grūtībām</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka Komisijas veiktā pārbaude nebija pietiekama, it īpaši par attiecīgā pasākuma samērīgumu, kā arī tā saderību ar nediskriminācijas principu un pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem. Šīs pārbaudes nepietiekamība liecinot par nopietnu grūtību pastāvēšanu, kuru dēļ Komisijai vajadzēja sākt formālo izmeklēšanas procedūru un ļaut prasītājai iesniegt apsvērumus un tādējādi ietekmēt minēto pārbaudi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> apstrīd prasītājas argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Jānorāda, kā to būtībā darījusi Komisija, ka prasītājas izvirzītajam ceturtajam pamatam patiesībā ir pakārtots raksturs gadījumam, ja Vispārējā tiesa nebūtu pārbaudījusi paša atbalsta novērtējuma pamatotību. Proti, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šāda pamata mērķis ir ļaut atzīt, ka ieinteresētā persona šajā statusā drīkst celt prasību atbilstoši LESD 263. pantam, kas citādi tiktu atteikts (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110524">2011. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Kronoply</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kronotex</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑83/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:341">EU:C:2011:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111027">2011. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Austrija/<HT TYPE="ITALIC">Scheucher‑Fleisch</HT> u.c</NAME.CASE>., <NO.CASE>C‑47/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:698">EU:C:2011:698</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Taču Vispārējā tiesa ir izvērtējusi trīs pirmos prasības pamatus, kuri attiecas uz paša atbalsta novērtējuma pamatotību, un tādējādi šādam pamatam vairs nav apgalvotā mērķa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Turklāt ir jākonstatē, ka šim pamatam nav autonoma satura. Proti, šāda pamata ietvaros prasītājs nolūkā saglabāt tiesības, kādas tam piešķirtas formālajā izmeklēšanas procedūrā, var atsaukties tikai uz tādiem iemesliem, kas var pierādīt, ka tās informācijas un elementu vērtējumam, kuri bija vai varēja būt Komisijas rīcībā paziņotā pasākuma sākotnējās pārbaudes posmā, bija jāraisa šaubas par šī pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081222">2008. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Régie Networks</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑333/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:764">EU:C:2008:764</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090709">2009. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">3F</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑319/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:435">EU:C:2009:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110524">2011. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Kronoply</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kronotex</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑83/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:341">EU:C:2011:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā, piemēram, Komisijas sākotnējās pārbaudes ietvaros veiktās pārbaudes nepilnīgums vai nepietiekamība vai sūdzības no trešām personām. Tomēr ir jānorāda, ka ceturtajā pamatā kodolīgi ir pārņemti pirmajā, otrajā un trešajā pamatā izvirzītie argumenti, nesniedzot īpašus pierādījumus par iespējamām nopietnām grūtībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Šo iemeslu dēļ ir jākonstatē – tā kā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi minētos pamatus pēc būtības, šī pamata pamatotība nav jāpārbauda.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par piekto pamatu – ka Komisija ir pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu, jo tā nav novērtējusi <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> piešķirto konkurences priekšrocību, nav paskaidrojusi, kādā veidā tā bija noteikusi attiecīgā pasākuma apmēru, nav novērtējusi <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas radīto kaitējumu un nav pārbaudījusi, vai šis pasākums atbilst nediskriminācijas principam, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem. Tādējādi Komisijas argumentācijas vai nu neesot vispār, vai tā esot tautoloģija, vai arī tā esot pretrunīga.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Tiesas sēdē prasītāja piebilda, ka ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, par kuru ir runa šajā lietā, apstrīdētajā lēmumā nav skaidri identificēts. Tā apgalvoja, ka apstrīdētajā lēmumā ir atsauce uz ierobežojumiem pārvietošanās jomā, kas esot atcelti laikā no 2020. gada jūnija vidum līdz jūlija sākumam, lai gan Dānijas Karalistes provizoriski aplēstais kaitējums atbilda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>pievienotās vērtības zudumam<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam un no 2020. līdz 2021. gadam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> apstrīd prasītājas argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 296. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda tās iestādes argumentācija, kura ir izdevusi tiesību aktu, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai kompetentā tiesa varētu veikt pārbaudi. Tādējādi prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem, it īpaši, ņemot vērā tiesību akta saturu, izvirzītā pamatojuma būtību un interesi, kāda tiesību akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli, var būt attiecībā uz paskaidrojumu saņemšanu. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šā tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980402">1998. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Sytraval</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Brink’s France</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑367/95 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:154">EU:C:1998:154</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040622">2004. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Portugāle/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑42/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:379">EU:C:2004:379</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080415">2008. gada 15. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nuova Agricast</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑390/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:224">EU:C:2008:224</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, runājot par attiecīgā akta raksturu, apstrīdētais lēmums tika pieņemts LESD 108. panta 3. punktā paredzētās atbalsta pārbaudes iepriekšējas izskatīšanas stadijas beigās, kuras vienīgais mērķis ir ļaut Komisijai formulēt savu pirmo nostāju par attiecīgā atbalsta daļēju vai pilnīgu saderību, nesākot minētā panta 2. punktā paredzēto formālo pārbaudes procedūru, kuras mērķis savukārt ir ļaut Komisijai iegūt pilnīgu informāciju par šo atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Šādā lēmumā, kas ir pieņemts īsā termiņā, ir tikai jāizklāsta iemesli, kuru dēļ Komisija uzskata, ka tai nav būtisku grūtību novērtēt attiecīgā atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081222">2008. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Régie Networks</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑333/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:764">EU:C:2008:764</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz konkurences priekšrocības vērtību un atbalsta apmēru ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir paskaidrojusi, ka Dānijas Karaliste nevarēja noteikt attiecīgā pasākuma apmēru, jo <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> šī lēmuma pieņemšanas dienā vēl nebija vedusi sarunas par atjaunojamu kredītlīniju, izmantojot šo pasākumu. Tomēr tā aplēsa likmi, kas tai tiktu piemērota, ja nebūtu minētā pasākuma, kā minēts šī sprieduma 43. punktā. Turklāt tā izvērtēja šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā tā nominālvērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Turklāt, ciktāl prasītāja atsaucas uz konkurences priekšrocību, kas izriet no attiecīgā pasākuma diskriminējošā rakstura, pietiek konstatēt, kā tas izriet no šī sprieduma 52. punkta, ka Komisijai nebija jāņem vērā šāda priekšrocība, lai novērtētu šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, un līdz ar to tai tas nebija jānorāda arī apstrīdētajā lēmumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Visbeidzot Komisija, pirmām kārtām, novērtēja <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciesto kaitējumu 5 līdz 15 miljardu SEK apmērā un, otrām kārtām, norādīja šī sprieduma 35. punktā minētos apstākļus, kas Dānijas Karalistei esot jāņem vērā, aprēķinot šo kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Otrkārt, runājot par nediskriminācijas principu un pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem, gan ir jāatgādina, ka tad, ja akta sniegtā labuma saņēmēji, no vienas puses, un pārējie izslēgtie komersanti, no otras puses, ir salīdzināmā situācijā, Savienības iestādei, kas ir akta autore, ir pienākums konkrētā pamatojumā norādīt iemeslu, kādēļ šādi ieviestā atšķirīgā attieksme ir objektīvi attaisnota (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080415">2008. gada 15. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nuova Agricast</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑390/06</NO.CASE>,<?PAGE NO="13"?> <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:224">EU:C:2008:224</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tomēr šajā lietā ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir elementi, kas ir atgādināti šī sprieduma 70. punktā, kuri ļauj saprast, kādēļ Komisija uzskatīja, ka ir attaisnojams tas, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ir vienīgā, kas var izmantot attiecīgo pasākumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz ārkārtējo notikumu, par kuru ir runa šajā lietā, ir jānorāda, kā tas ir minēts šī sprieduma 19. punktā un kā izriet no apstrīdētā lēmuma 51.–56. punkta, ka Komisija uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmija ir šāds notikums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Turklāt, lai gan apstrīdētā lēmuma 3. punktā patiešām ir minēti Dānijas Karalistes, Zviedrijas Karalistes un Norvēģijas Karalistes 2020. gada aprīlī un maijā pieņemtie ierobežojumi un ieteikumi pārvietošanās jomā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka attiecīgā pasākuma mērķis, kas minēts šī lēmuma 5. punktā, ir daļēji atlīdzināt <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> kaitējumu, kurš radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, šos ierobežojumus precīzi neidentificējot. Līdz ar to no apstrīdētā lēmuma nav secināms, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestais kaitējums bija tikai tas, kas izriet no šī lēmuma 3. punktā minētajiem ierobežojumiem, nevis iespējamiem ierobežojumiem, kas varētu tikt pieņemti arī <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas kontekstā pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nav izslēgts, ka šī lēmuma 3. punktā minētie ierobežojumi var ietekmēt gaisa satiksmi pat pēc to atcelšanas saskaņā ar šā sprieduma 31. punktā atgādinātajām Komisijas prognozēm. Līdz ar to ir jānorāda, ka nebija pretrunu vienlaikus uzskatīt, ka <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> ciestais kaitējums izriet no pārvietošanās ierobežojumiem <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmijas kontekstā un ka šis kaitējums var materializēties līdz 2021. gadam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir pietiekami pamatots un līdz ar to prasītājas piektais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka prasība tādējādi ir jānoraida pilnībā un nav vajadzības lemt par tās pieņemamību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus atbilstoši pēdējās minētās prasījumiem, tostarp tos, kas ir saistīti ar lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Dānijas Karaliste un Francijas Republika saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punktam sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ryanair DAC</HT> sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Dānijas Karaliste, Francijas Republika un <HT TYPE="ITALIC">SAS AB</HT></HT> <HT TYPE="BOLD">sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas</HT>.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><?PAGE NO="14"?><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Van der Woude</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kornezov</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Buttigieg</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kowalik‑Bańczyk</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Hesse</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20210414">2021. gada 14. aprīlī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>