<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
  <head>
    <title>2018-03-201803C101201700090-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0009-17-201709701-07_00</title>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="17/10/2017" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="12/01/2018 18:34:29" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="MyM5IjnYDyiTNKn/HUVe4mPvZsS3Ri4UxKJ3/9IDkOYvh1B2o30J6oD9Y3AyxIYgjIrF8WMtb+g7B6g36CCb8mBnCx2KV9ETnEPzuQOON4n0UtWpAQcsi1PPx0BmcpxWjYrRJ4/kEVBV3VAO917olbKlsPPi46Qo6dR21LoURMA=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="jlrp" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="" name="HasGenDocEndNote"/>
    <meta content="0009" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="" name="UpdateBackupedStylesCheckSum"/>
    <meta content="2017" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 13/09/2017 14:47:57" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="cc34e286217840dca97d01b987c37e10" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0009" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="ugIpkIpJUXdZyuT59/PsxdKNq/ikMNz1DwrmrBpYFuJu0wkUeMiUoNzY8QHeLAsye8v9aYQdlnVGMP3lb1YEWqhbuJ2hM26TvLHBoF0mWKsNj9qJIbQrG2ETibAK1TDt" name="GeneratedGenDocVersion"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId26" style="first"/>
      <div id="rId22" style="even">M. Campos Sánchez‑Bordona secinājumi – Lieta C‑9/17</div>
      <div id="rId23" style="default">Tirkkonen</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA M. KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [M. CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2017. gada 13. decembrī  (<span class="note">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑9/17
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Maria Tirkkonen,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Maaseutuvirasto
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Prejudiciāls jautājums – Direktīva 2004/18/EK – Iepirkuma procedūra par valsts līgumiem lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniegšanai – Valsts līguma esamība – Pakalpojumu iegādes sistēma, kura pamatojas uz līgumiem, kuri balstīti uz pamatnolīgumu, un ir atvērta jebkuram saimnieciskās darbības subjektam, kurš atbilst iepriekš paredzētiem nosacījumiem – Sistēma, kura vēlāk nav atvērta citiem saimnieciskās darbības subjektiem
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbalsta lauku attīstībai, kas tiek finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), vidū ir arī atbalsts, kas paredzēts lauksaimnieku konsultēšanas pakalpojumiem. Valsts iestādes atlasa konsultantus, kuri sniedz profesionālus padomus šiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz procedūrām, kuras principā ir atvērtas visiem, kuri atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, lai veiktu šo uzdevumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādas atlases procedūras ietvaros M. Tirkkonen, aizpildot attiecīgo veidlapu, iesniedza pieteikumu iekļaušanai lauku konsultantu sarakstā. Tomēr viņa neaizpildīja punktu, kurā bija jānorāda, vai viņa piekrīt “nosacījumiem, kas norādīti pamatnolīguma projektā”, pamatojoties uz ko iestāde, kura bija izsludinājusi konkursu, viņas kandidatūru noraidīja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, šo nepilnību būtu varēts labot, ja tiktu piemērots valsts tiesību akts, kurā regulētas attiecības valsts pārvaldes un pārvaldāmo starpā. Tomēr, piemērojot valsts tiesību aktu par publisko iepirkumu, šī kļūda šķiet nelabojama. Vismaz tā noteica gan Somijas pārvaldes iestāde, gan pirmās instances tiesa, kura apstiprināja tās lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) faktiski vēlas noskaidrot, vai lauku konsultantu atlases mehānisms, kas ir strīda priekšmets, atbilst Direktīvas 2004/18/EK  (<span class="note">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai “valsts līguma” [definīcijai].</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildot uz [iesniedzējtiesas] jautājumu, ir jāņem vērā Tiesas judikatūra saistībā ar šo jēdzienu lietā Falk Pharma  (<span class="note">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), kura, manuprāt, sniedz pietiekamas norādes, lai atrisinātu šo strīdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2004/18</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1. pantā (“Definīcijas”) ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-3">
      “[..]
    </p>
    <p class="C29Marge0doubleretrait" id="para-21" title="page-4">
      2. a) “Valsts līgumi” ir finansiāli līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas izpratnē.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-23" title="page-4">
      5. “Pamatnolīgums” ir nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-4">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">32. pantā (“Pamatnolīgumi”) ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      2. Visos pamatnolīguma slēgšanas posmos līdz pat līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko veic saskaņā ar minēto pamatnolīgumu, līgumslēdzējas iestādes ievēro reglamentu, kas minēts šajā direktīvā. Pamatnolīguma puses izraugās pēc piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 53. pantu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-4">
      Līgumus, kuri pamatojas uz pamatnolīgumu, slēdz saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzētajām procedūrām. Šo procedūru drīkst piemērot tikai to līgumslēdzēju iestāžu un komersantu starpā, kas jau sākotnēji ir pamatnolīguma puses.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-4">
      Piešķirot līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā, puses nekādos apstākļos nedrīkst būtiski grozīt minētā pamatnolīguma noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-4">
      4. Ja pamatnolīgumu slēdz ar vairākiem komersantiem, tad pēdējiem jābūt vismaz trim, ciktāl atlases kritērijiem atbilstošu komersantu skaits un/vai piešķiršanas kritērijiem atbilstošu pieņemamu piedāvājumu skaits ir pietiekams.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-4">
      To līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir ar vairākiem komersantiem noslēgts pamatnolīgums, var piešķirt kādā no šādiem veidiem:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-4">
      – piemērojot pamatnolīgumā paredzētos noteikumus un neizsludinot konkursu, vai,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-4">
      – ja pamatnolīgumā nav paredzēti visi noteikumi un ja puses atkal konkurē ar tiem pašiem vai, vajadzības gadījumā, precizētiem noteikumiem, vai, attiecīgā gadījumā, citiem noteikumiem, kas minēti pamatnolīguma specifikācijās, saskaņā ar šādu procedūru:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-35" title="page-4">
      a) par katru līgumu, kura slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt, līgumslēdzējas iestādes rakstveidā apspriežas ar komersantiem, kas spēj izpildīt līgumu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-36" title="page-5">
      b) līgumslēdzējas iestādes nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus par katru konkrēto līgumu, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un piedāvājumu iesūtīšanai vajadzīgais laiks;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-37" title="page-5">
      c) piedāvājumus iesniedz rakstveidā, un to saturs ir konfidenciāls tik ilgi, līdz beidzas atbildes sniegšanai atvēlētais laiks;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-38" title="page-5">
      d) līgumslēdzējas iestādes katra atsevišķa līguma slēgšanas tiesības piešķir tam pretendentam, kas iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu, vērtējot pēc pamatnolīguma specifikācijās paredzētajiem piešķiršanas kritērijiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">53. pantā (“Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji”) ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-5">
      “1. Neierobežojot valsts normatīvos un administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atalgošanu, valsts līgumu slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir, pamatojoties uz kritērijiem, kas ir vai nu:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-5">
      a) ja izvēlas piedāvājumu, kas ir ekonomiski visizdevīgākais no līgumslēdzējas iestādes viedokļa – dažādi kritēriji saistībā ar konkrētā valsts līguma priekšmetu, piemēram, kvalitāte, cena, tehniskā vērtība, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumi, ekspluatācijas izmaksas, izmaksu lietderība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes vai darbu pabeigšanas laikposms, vai –
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-42" title="page-5">
      b) tikai zemākā cena.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-5">
      2. Neierobežojot šā punkta trešās daļas noteikumus, 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai līguma dokumentos, vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā nosaka relatīvo novērtējumu, ko tā piešķir katram no kritērijiem, kuri izraudzīti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-5">
      Šo novērtējumu var izteikt, norādot vērtību diapazonu un tam atbilstīgu maksimālo izkliedi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-5">
      Ja pēc līgumslēdzējas iestādes domām novērtējumu nav iespējams noteikt pierādāmu iemeslu dēļ, tad līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai līguma dokumentos, vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā kritērijus norāda dilstošā to svarīguma secībā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula (ES) Nr º1305/2013  (<span class="note">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 15. panta 3. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-6">
      “Iestādēm vai struktūrām, kas izvēlētas konsultāciju sniegšanai, ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas. Saņēmējus saskaņā ar minēto pasākumu izvēlas, izmantojot uzaicinājumus uz konkursu. Atlases procedūru reglamentē saskaņā ar tiesību aktiem par publisko iepirkumu, un tā ir atvērta gan valsts, gan privātām struktūrām. Tā ir objektīva, un tajā nepiedalās kandidāti, kuriem ir interešu konflikts.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-6">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014  (<span class="note">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">7. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-6">
      “Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. panta 3. punktā minētie uzaicinājumi uz konkursu balstās uz piemērojamajiem Savienības un valstu publiskā iepirkuma noteikumiem. Tajos pienācīgi ņem vērā, cik lielā mērā pieteikumu iesniedzēji ir sasnieguši minētajā pantā paredzētās kvalifikācijas pakāpi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2004/18 Somijā tika transponēta ar Likumu par publisko iepirkumu (Likums 348/2007).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Likuma par lauksaimniecības atbalsta īstenošanu (Likums 192/2003, kas grozīts ar Likumu 501/2014) 45. panta 1. punktu konsultanti tiek izvēlēti, ievērojot Likuma par publisko iepirkumu noteikumus, un uz noteiktu laiku līdz brīdim, kad beidzas Somijas kontinentālās daļas lauku attīstības programma 2014.–2020. gadam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šī panta 2. punktu atlase un līguma piešķiršana ir saistīta ar nosacījumu, ka konsultantam ir jābūt pietiekami kompetentam jautājumos, kas skar konsultāciju pienākuma kvalitāti un apjomu. Tam vēl arī ir jāatbilst noteiktajiem piemērotības kritērijiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Maaseutuvirasto (Somijas Lauksaimniecības lietu aģentūra, turpmāk tekstā – “Aģentūra”) 2014. gada 16. septembrī izsludināja atklāta konkursa iepirkuma procedūru pamatnolīgumam par lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumiem 2015.–2020. gadam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā ir norādīts, ka iepirkuma procedūra ir atvērta gan publiskiem, gan privātiem konsultantiem un ka tās mērķis ir atrast pakalpojuma sniedzējus, kuri atbilst Regulas Nr. 1305/2013 15. panta 3. punktā un Regulas (ES) Nr. 1306/2013  (<span class="note">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) 13. panta 1. punktā izvirzītajām prasībām, turklāt viņiem jābūt arī pieredzei konsultāciju sniegšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atlases sistēma balstījās uz pamatnolīgumu saskaņā ar Likumu par publisko iepirkumu, lai pakalpojumu sniedzēji, pamatojoties uz atklātu konkursa procedūru, atbilstoši šā likuma 65. pantam tiktu iekļauti pamatnolīgumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatnolīgumā bija iekļauti būtiskākie pakalpojuma sniegšanas nosacījumi. Turpmāko līgumu slēgšanas tiesības, nerīkojot īpašu iepirkuma procedūru, tiks piešķirtas tādējādi, ka lauksaimnieks/zemes apsaimniekotājs, kuram ir tiesības saņemt konsultāciju pakalpojumu, šo pakalpojumu saņems no konsultanta, kuru viņš uzskata par tādu, kurš vislabāk sniegs attiecīgo vajadzīgo konsultāciju. Principā tiks izmantoti tuvākajā apkārtnē pieejamie konsultāciju pakalpojumi, tomēr pamatotos gadījumos varēs tikt izmantoti arī citi konsultanti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konsultantu atlīdzība būs atkarīga no sniegtā pakalpojuma stundu skaita, un to segs Aģentūra (izņemot PVN, kuru maksā lauksaimnieks, kurš saņēmis konsultāciju).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā esošo vajadzību pēc konsultāciju pakalpojumiem, tiks izraudzīti visi konsultanti, kuri atbilst pamatnolīgumā un tā pielikumos izvirzītajiem atlases kritērijiem un minimālajām prasībām. Turklāt kandidātiem būs jānokārto īpaša pārbaude, kas ir atlases procedūras daļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aģentūra ar 2014. gada 18. decembra lēmumu noraidīja M. Tirkkonen pieteikumu, jo viņa neesot aizpildījusi veidlapas 7. punktu “Piedāvājuma formālo prasību un iepirkuma nosacījumu izpilde” (iepirkuma 2. pielikums). Tajā viņai, atzīmējot atbildi “jā” vai “nē”, bija jānorāda, vai viņa “piekrīt nosacījumiem, kas norādīti iepirkumam pievienotajā pamatnolīguma projektā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">M. Tirkkonen Aģentūras lēmumu pārsūdzēja Markkinaoikeus (Tirdzniecības lietu tiesa), apgalvojot, ka runa neesot par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tāpēc esot bijis piemērojams nevis Likums par publisko iepirkumu, bet gan Administratīvais likums, atbilstoši kuram Aģentūrai bija jāpieprasa viņai papildināt iesniegto piedāvājuma dokumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā ar 2015. gada 7. septembra lēmumu Markkinaoikeus (Tirdzniecības lietu tiesa) viņas prasību noraidīja, M. Tirkkonen cēla prasību Korkein hallinto-oikeus, kura iesniedza lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir jānoskaidro, vai “[Aģentūras] sistēma, kas skar attiecīgos konsultāciju pakalpojumus, nozīmē publisku līgumu, kurš ietilpst Direktīvas 2004/18 un tādējādi arī valsts Likuma par publisko iepirkumu piemērošanas jomā”  (<span class="note">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prejudiciālais jautājums ir šāds:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-8">
      “Vai Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “valsts [publisku] līgumu” definīcija šīs direktīvas izpratnē ietver līgumu sistēmu,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-71" title="page-8">
      – ar kuru publiska iestāde paredz uz iepriekš noteiktu laikposmu saņemt tirgū pakalpojumus, noslēdzot līgumus, kas atbilst iepirkuma procedūrā pievienotā pamatnolīguma projekta nosacījumiem, ar visiem saimnieciskās darbības subjektiem, kuri atbilst iepirkuma dokumentos noteiktajām individuālajām prasībām, kas izvirzītas pretendentu atbilstībai un piedāvātajiem pakalpojumiem, un nokārto iepirkuma procedūrā sīkāk aprakstīto pārbaudi, un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-8">
      – kurai līguma darbības laikā vairs nevar pievienoties?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku nostāja</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā ir reģistrēts 2017. gada 9. janvārī. Rakstveida apsvērumus sniedza M. Tirkkonen, Somijas valdība un Komisija. Tiesas sēdes rīkošana netika uzskatīta par vajadzīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">M. Tirkkonen apgalvo, ka no trim posmiem, kuri ir katra konkursa sastāvdaļa (pretendentu atbilstības pārbaude; konkursa piedāvājumu atbilstības izvērtējums; piedāvājuma izvēle, ņemot vērā zemākās cenas kritēriju vai izmaksu/efektivitātes attiecību), šajā konkursa procedūrā nav īstenots trešais posms, proti, piedāvājumi nav savā starpā salīdzināti, un pakalpojuma sniedzēja izvēle ir atstāta lauksaimnieka ziņā. It īpaši viņa uzsver, ka no sākotnēji izvēlētajiem konsultantiem 140 tika atļauts veikt pārbaudi un 138 to nokārtoja, un tādējādi šī pārbaude faktiski neļāva sarindot tos atbilstoši iegūtajiem rezultātiem. Saņemto piedāvājumu atlases trūkums izslēdz publiska iepirkuma līguma esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Somijas valdība uzsver spriedumā Falk Pharma iedibinātās judikatūras atbilstību, tomēr norāda, ka šajā gadījumā sistēma nav pastāvīgi atvērta jauniem pretendentiem. Pēc tās domām, tas, ka līgumslēdzēja iestāde “nosaka pakalpojumu sniedzējiem vairākas konkrētas prasības, kuras nav balstītas tiesību aktos”  (<span class="note">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>), tuvina šo sistēmu publiskā līguma jēdzienam. Tiesību normu par publisko iepirkumu piemērošanu pamato nepieciešamība nodrošināt, lai atlases kritēriji netiktu noteikti diskriminējoši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Somijas valdība arī norāda, ka no 163 saņemtajiem piedāvājumiem nosacīti tika pieņemti 140, no kuriem par piemērotiem galu galā tika atzīti 138. Šis fakts apstiprina procedūras selektīvo raksturu un līgumslēdzējas iestādes vēlmi atlasīt tikai labākos piedāvājumus, kā arī pretendentiem noteikto prasību atturošo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot Somijas valdība uzskata, ka tas, ka sistēmas darbības ilgums ir seši gadi, nosaka, ka šajā laikā nevar tikt pieņemti jauni konsultanti, un tas apstrīdēto procedūru atšķir no vienkāršas atļauju piešķiršanas sistēmas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka paziņojumā par konkursu ietvertās īpašās prasības par pretendenta atbilstību un pakalpojumu, kā tās izklāsta iesniedzējtiesa, ir nevis piešķiršanas, bet vienkārši atlases kritērijs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Komisijas domām, iepirkuma procedūrā nebija ietverti piešķiršanas kritēriji un Aģentūra nevarēja izslēgt vai noraidīt kompetentu konsultantu, kuru bija izvēlējies lauksaimnieks. Faktiski procedūrā tika izmantoti tikai atlases kritēriji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka lieta ir līdzīga spriedumā Falk Pharma atrisinātajai, kurā iedibinātā judikatūra ir apstiprināta ar Direktīvu 2014/24/ES  (<span class="note">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Pēc tās domām, nav lielas nozīmes tam, ka sistēma nav pastāvīgi atvērta ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem, jo atlases trūkums ir pietiekams iemesls, lai izslēgtu tās kvalificēšanu par publisku līgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka Somijas valsts pārvalde ir uzsākusi īstenot programmu, kura pamatojas uz Regulu Nr. 1305/2013, kuras 15. panta 3. punktā ir noteikts, ka konsultāciju pakalpojumu sniedzēju atlases procedūra ir reglamentējama saskaņā ar tiesību aktiem par publisko iepirkumu. Tādējādi uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, pamatojoties uz tiesību aktiem par publisko iepirkumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Domāju, ka šis aicinājums balstīties uz tiesību aktiem par publisko iepirkumu ir interpretējams tādējādi, ka lauku konsultantu atlases procedūrā ir jāievēro principi (par nediskrimināciju, vienādu attieksmi un pārredzamību), kuri regulē šo tiesību sistēmas nozari. Runa, manuprāt, nav par prasību bez izņēmuma ievērot visus un ikvienu Savienības direktīvu noteikumu par publisko iestāžu iepirkumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti, iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai tāda sistēma kā šajā lietā “ietilpst Direktīvas 2004/18 piemērošanas jomā”. Atgādināšu, ka sistēmas nolūks ir atrast nenoteiktu skaitu personu, kurām ir jāsniedz lauksaimniecības konsultācijas lauksaimniekiem, atlasot tās saskaņā ar procedūru, kura pamatojas uz prasībām, kuras ir ietvertas pamatnolīgumā, kurā var piedalīties visi, kuri atbilst iepirkuma procedūras specifikācijās izvirzītajiem nosacījumiem un nokārto pārbaudi. Sistēmas darbības ilgums ir ierobežots, šajā laikā izslēdzot jaunu konsultantu pievienošanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norāda Komisija  (<span class="note">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>), no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas pirmajā mirklī izriet, ka tā, šķiet, atbilst iezīmēm, kuras raksturo Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā definētos līgumus. Runa faktiski ir par līgumu, kas pamatojas uz pamatnolīgumu, kuru rakstiski noslēdz saimnieciskās darbības subjekts (konsultants) un līgumslēdzēja iestāde (Aģentūra) un kura priekšmets ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. Šo [atlīdzības] aspektu it īpaši apliecina tas, ka saskaņā ar iesniedzējtiesas teikto  (<span class="note">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>) no konsultēšanas pakalpojumiem labumu, protams, gūst lauksaimnieks, kurš tos saņem, bet to gūst arī Aģentūra, kura tos apmaksā un kuras vārdā tās administratīvo pilnvaru ietvaros tie tiek sniegti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nedrīkst aizmirst, ka Tiesa ir atzinusi, ka “piedāvājuma un tātad izraudzītā pretendenta izvēle tādējādi, šķiet, ir faktors, kas būtiski saistīts ar publiskā iepirkuma regulējumu [..] Direktīvā [2004/18] un tādējādi ar “publiska līguma” jēdzienu tās 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē” (<span class="note">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neuzskatu, ka šī spriedumā Falk Pharma paustā nostāja būtu pārlieku sašaurinoša. Ar to galu galā ir gribēts norādīt, ka publiskajos līgumos, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18, ir jābūt gala uzvarētājam, kurš, pamatojoties uz tā iesniegto piedāvājumu, ir izvēlēts no pārējo konkurējošo pretendentu vidus. Šis būtiskais elements ir pamatā “katr[am] līgum[am], pamatnolīgum[am] un dinamisk[ajai] iepirkuma sistēma[i]”, saistībā ar kuru “līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstveida ziņojumu, kurā iekļauj [..] izraudzītā pretendenta vārd[u] un uzvārd[u] vai nosaukum[u] un iemesl[us], kuru dēļ izraudzīts viņa piedāvājums” [Direktīvas 2004/18 43. panta pirmās daļas e) apakšpunkts, mans izcēlums]  (<span class="note">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, apstrīdētajā sistēmā nav iespējams identificēt konsultāciju pakalpojumu līgumu [slēgšanas tiesību] piešķiršanas kritērijus, bet var identificēt tikai saimnieciskās darbības subjektu, kuri spēj piedāvāt šādus pakalpojumus, atlases kritērijus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīja ģenerāladvokāts M. Vatelē [M. Wathelet] savos secinājumos lietā Ambisig  (<span class="note">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>), ir divu veidu kritēriji, kurus Tiesa ir rūpīgi nošķīrusi. “Pretendentu spējas izpildīt piešķiramos līgumus izvērtēšana”, no vienas puses, un “līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana”, no otras puses, ir divas atsevišķas darbības. “Kaut gan pretendenta atlase attiecas uz tā personīgo situāciju un atbilstību veikt attiecīgo profesionālo darbību, līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas pretendentam, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu no līgumslēdzējas iestādes viedokļa (Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts) vai kurš piedāvā viszemāko cenu (1. punkta b) apakšpunkts)”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem sakot, ja ar atlases kritērijiem mēģina izvērtēt pretendentus, pamatojoties uz to spējām, tad ar piešķiršanas kritērijiem vēlas identificēt un izvēlēties izdevīgāko no dažādu pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem. Ņemot vērā vēlmi nodrošināt “valsts iepirkuma atklātību konkurencei” (<span class="note">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>), saimnieciskās darbības subjektiem ir jākonkurē savā starpā kā sāncenšiem, lai iegūtu tiesības sniegt pakalpojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka, no šāda viedokļa raugoties, būtisks ir iesniedzējtiesas apgalvojums par to, ka “iepirkuma procedūrā nebija noteikti piešķiršanas kritēriji, pamatojoties uz kuriem piedāvājumi tiktu savstarpēji salīdzināti, un [Aģentūra] piedāvājumus nevērtēja vai nesalīdzināja, piešķirot tiem punktus”, bet “visi pretendenti, kuri atbilda iepirkumā noteiktajām prasībām, tostarp attiecībā uz izglītību un profesionālo pieredzi, tika iekļauti pamatnolīgumā, ja viņi bija nokārtojuši paziņojumā par konkursu sīkāk raksturoto pārbaudi” (<span class="note">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Somijas valdība apgalvo, ka pieejas kritēriji piešķīra procedūrai patiesi selektīvu raksturu. Pirmkārt, tas, ka tie iepriekš tika publiskoti, varēja būt iemesls tam, ka ieinteresētās personas, kuras domāja, ka neatbilst šiem kritērijiem, atturējās iesniegt piedāvājumu. Otrkārt, nosacījumi bija tik stingri, ka ne visi spēja tiem atbilst, un tādējādi procedūra faktiski attiecās uz “atlasītu grupu”  (<span class="note">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>). Līdz ar to Somijas valdība uzskata, ka procedūras selektīvais raksturs pieprasītu, lai kritēriji, kuri piešķir šo [selektīvo] iezīmi, netiktu noteikti diskriminējoši, kas savukārt liktu piemērot tiesību aktus par publisko iepirkumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nav šaubu, ka noteiktu kvalifikācijas un nopelnu prasību noteikšana, lai piekļūtu attiecīgajai sistēmai, ir zināms atlases mehānisms. Tomēr noteicošais, runājot par līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18, ir nevis konstatēt pretendentu spēju sniegt konsultāciju pakalpojumus (atlases kritērijs), bet gan pēc tam, kad tie ir atzīti par spējīgiem [sniegt pakalpojumu], salīdzināt šo pretendentu piedāvājumus, lai beigās izvēlētos to vai tos, kuriem tiks piešķirtas šo pakalpojumu sniegšanas tiesības (piešķiršanas kritērijs).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lauksaimnieku konsultāciju sistēmas piekļuves kritēriji, kuri pamatojas uz tehniskajām spējām (kuru vidū ir arī pārbaudes nokārtošana), protams, ļauj atlasīt kandidātus, ņemot vērā noteikto [atlases] slieksni. Tomēr būtiska saistībā ar Direktīvā 2004/18 definēto publiskā līguma jēdzienu ir atlase, kura izriet no dažādo kandidātu piedāvājumu spēju un nopelnu salīdzināšanas. Proti, izšķirošā, pamatojoties uz to salīdzināšanu vai pretnostatīšanu, ir līguma slēgšanas tiesību galīgā piešķiršana labākajam piedāvājumam, nevis sākotnējā atlase, kas balstīta uz noteikto slieksni, kura pārvarēšana nekādi nav saistīta ar konkurenci kandidātu starpā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa atsaucas uz spriedumu Ambisig  (<span class="note">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>), kurā tika atzīts, ka grupas, kura vēlas izpildīt līgumu, kura priekšmets ir mācību un konsultatīvo pakalpojumu sniegšana, locekļu kompetence un pieredze “ir būtiskas, lai novērtētu šīs grupas profesionālo kvalitāti” un ka “šī kvalitāte var būt piedāvājuma raksturīga īpašība un saistīta ar līguma priekšmetu Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē” (<span class="note">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>), tādējādi “šī kvalitāte var tikt ietverta kā piešķiršanas kritērijs paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai iepirkuma procedūras specifikācijās”  (<span class="note">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šo atzinumu Tiesa veica saistībā ar situāciju, kurā līgumslēdzēja iestāde izvēlējās vienu no konkurējošiem pretendentiem un izslēdza otru, par kritēriju izmantojot tieši attiecīgās pretendenta grupas kvalitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā apgalvo iesniedzējtiesa, šajā lietā Aģentūra, gluži pretēji, nav ne ierobežojusi ab initio iespējamo pakalpojumu sniedzēju skaitu  (<span class="note">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>), ne veikusi piedāvājumu savstarpēju salīdzināšanu, nedz arī izdarījusi galīgo viena vai vairāku piedāvājumu izvēli, kas balstīta uz to satura salīdzinošo novērtējumu, izslēdzot pārējos  (<span class="note">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi runa ir par situāciju, kurā ir piemērojama spriedumā Falk Pharma iedibinātā judikatūra, saskaņā ar kuru, “kad publiska iestāde vēlas noslēgt piegādes līgumus ar visiem saimnieciskās darbības subjektiem, kuri vēlas piegādāt attiecīgās preces saskaņā ar šīs iestādes izvirzītajiem nosacījumiem, sekas tam, ka šī iestāde nenorāda saimnieciskās darbības subjektu, kuram tiktu piešķirta līguma ekskluzivitāte, ir tādas, ka nav nepieciešams ar precīziem Direktīvas 2004/18 noteikumiem iezīmēt šo līgumslēdzējas iestādes darbību, lai tai liegtu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, dodot priekšroku valsts saimnieciskās darbības subjektiem”  (<span class="note">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gan Somijas valdība  (<span class="note">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>), gan iesniedzējtiesa ir vienisprātis par to, ka manis tikko pieminētā judikatūra ir attiecināma uz šo lietu. To vienīgās šaubas, kuras Korkein hallinto-oikeus gadījumā, šķiet, ir likušas tai uzdot prejudiciālo jautājumu  (<span class="note">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>), ir saistītas ar to, ka – atšķirībā no spriedumā Falk Pharma aplūkotā gadījuma – Aģentūras izveidotā sistēma tās darbības laikā nav pastāvīgi atvērta visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiešām, stingri ņemot, tās darbības laikā attiecinot iepirkumu sistēmu tikai uz saimnieciskās darbības subjektiem, kurus sākotnēji ir akceptējusi Aģentūra (kas liedz jauniem konsultantiem tai vēlāk piekļūt), tiek noteikts zināms kvantitatīvs ierobežojums. Tomēr tās ir tikai sekas pašas konsultāciju atbalsta shēmas, kas tiek īstenota līdztekus Somijas kontinentālās daļas lauku attīstības programmai 2014.–2020. gadam, stingram ierobežojumam laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesas atsauce spriedumā Falk Pharma uz iepirkumu sistēmas pastāvīgu atvērtību jauniem pretendentiem, manuprāt, bija nevis šā sprieduma ratio decidendi, bet gan apgalvojums ad abundantiam. Izšķirošais faktors šajā lietā bija, ka līgumslēdzēja iestāde nebija ekskluzīvi piešķīrusi līguma slēgšanas tiesības vienam no pretendentiem  (<span class="note">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Arī šajā gadījumā, tāpat kā lietā Falk Pharma, nebija neviena īstas konkurences elementa kandidātu starpā, kas ļautu novērtēt, kurš no to piedāvājumiem ir vislabākais, vienlaikus izslēdzot pārējos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā Tiesa atgādināja tajā pašā spriedumā  (<span class="note">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>), šis būtiskais elements tagad ir skaidri ietverts “iepirkuma” jēdzienā, kas ir definēts Direktīvā 2014/24, kuras nepiemērojamība ratione temporis šajā lietā nenozīmē, ka tā nav pieminēšanas vērta, kaut vai tikai likumdevēja skaidri paustās gribas nepārprotami norādīt šo publisko līgumu īpašību, kura saskaņā ar Tiesas uzskatu ir to būtības neatņemama iezīme, dēļ  (<span class="note">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā faktora pozitīvā un negatīvā nozīme kļūst skaidra, lasot Direktīvas 2014/24 preambulas ceturtajā apsvērumā paskaidroto, ka situācijas, kad visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, “nav jāuzskata par iepirkumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu uz Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) uzdoto jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-15">
      “Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka par valsts līgumu šīs direktīvas izpratnē nav uzskatāma tāda lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzēju atlases sistēma kā pamatlietā aplūkotā, saskaņā ar kuru valsts iestāde par piemērotiem atzīst visus saimnieciskās darbības subjektus, kuri atbilst piemērotības prasībām un nokārto pārbaudi, nepiešķirot ekskluzīvas pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības vienam vai vairākiem no šiem konsultantiem, pamatojoties uz konkurences nosacījumiem. Šajā ziņā nav būtiski, ka sistēmas darbības laiks ir ierobežots, šajā laikā nepieļaujot jaunu konsultantu pievienošanos.”
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>)Oriģinālvaloda – spāņu.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>)Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>)Spriedums, 2016. gada 2. jūnijs (C410/14, EU:C:2016:399) (turpmāk tekstā – “spriedums Falk Pharma”).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV 2013, L 347, 487. lpp.).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>)Komisijas 2014. gada 17. jūlija Regula, ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2014, L 227, 18. lpp.).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (E[E]K) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>)Iesniedzējtiesa uzsver, ka prejudiciālā nolēmuma lūguma priekšmets nav noskaidrot, vai Aģentūra “ir rīkojusies atbilstoši publiskā iepirkuma tiesību normām” (lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 8. punkts). Katrā ziņā nav lieki piebilst, ka, ja būtu piemērojama Direktīva 2004/18, no tās izriet, ka publisko iepirkumu jomā līgumslēdzēja iestāde var ļaut novērst formālus trūkumus, kuri nav uzskatāmi par jauna piedāvājuma iesniegšanu un būtiski neietekmē sākotnēja piedāvājuma noteikumus. Šajā ziņā es atsaucos uz saviem secinājumiem apvienotajās lietās M.A.T.I. SUD un DUEMMESGR (C523/16 un C536/16, EU:C:2017:868).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>)Rakstveida apsvērumu 22. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>)Komisijas rakstveida apsvērumu 27. un 28. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>)Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 56. punkts: “var uzskatīt, ka pakalpojums, kas skar attiecīgo pakalpojumu sniegšanu, tiek sniegts Aģentūrai tiešu ekonomisko interešu nolūkā”.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>)Spriedums Falk Pharma, 38. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>)Turpat, 39. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>)Lieta C601/13, EU:C:2014:2474, 17. un 19. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>)Direktīvas 2004/18 preambulas otrais apsvērums.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>)Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, 59. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>)Somijas valdības rakstveida apsvērumu 38. punkts. Tajā tā uzsver, ka no kopumā iesniegtajiem 163 piedāvājumiem nosacīti tika pieņemti 140, bet galīgi – 138, kas ir 85 % no pretendentiem.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>)Spriedums, 2015. gada 26. marts (C601/13, EU:C:2015:204).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>)Turpat, 33. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>)Turpat, 34. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>)Saskaņā ar iesniedzējtiesas pausto Aģentūra esot norādījusi, ka “esot vajadzīga arī pēc iespējas lielāka pakalpojumu sniedzēju grupa, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu saņēmēji saņem viņiem vajadzīgo pakalpojumu” (lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 50. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>)Vēl vairāk – galīgo izvēli par to, kurš attiecīgā gadījumā sniegs pakalpojumu, pat neizdara Aģentūra, bet to izdara lauksaimnieki, kuri izmanto konsultāciju sistēmu. Viņi var izvēlēties konsultantu, kurš vislabāk atbilst viņu vajadzībām, un, lai gan tiek veicināts izvēlēties konsultantus, kuri savus pakalpojumus sniedz tuvākajā apkārtnē, pamatotos gadījumos var tikt izmantoti arī citi konsultanti. Šajā ziņā skat. lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 14. punktu.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>)Kā Tiesa atgādināja šī sprieduma 35. punktā, “Direktīvas 2004/18 mērķis ir izslēgt jebkuru risku, ka, piešķirot publiska līguma slēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes dotu priekšroku valsts kandidātiem”. Tas ir risks, kas, kā minēts turpinājumā (36. punkts), “ir cieši saistīts ar atlasi, ko līgumslēdzēja iestāde paredz veikt starp pieņemamajiem piedāvājumiem, un ekskluzivitāti, kas izrietēs no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas saimnieciskās darbības subjektam, kura piedāvājums tiks izraudzīts, vai saimnieciskās darbības subjektiem, kuru piedāvājumi tiks izraudzīti pamatnolīguma gadījumā, kas ir publiskā iepirkuma procedūras mērķis”.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>)Somijas valdība uzskata, ka šis faktors atšķir šo procedūru no vienkāršas atļauju piešķiršanas sistēmas un tuvina to Direktīvā 2004/2018 noteiktā “publiska līguma” jēdzienam.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>)Iesniedzējtiesa uzskata, ka jautājums, kas jāatrisina, ir, “vai no sistēmas [..] īpašības, ka tā nav atvērta citiem saimnieciskās darbības subjektiem, izriet, ka tā var būt publisks līgums Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē” (lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 63. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>)Spriedums Falk Pharma, 38. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>)Turpat, 40. punkts.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>)Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 1. panta 2. punktu “iepirkums ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu, no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir vai nav paredzēti sabiedriskam mērķim”. Mans izcēlums.</p>
</body>
</html>
