EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.7.2021
COM(2021) 554 final
PIELIKUMS
priekšlikumam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz darbības jomu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999
{SEC(2021) 554 final} - {SWD(2021) 551 final} - {SWD(2021) 609 final} - {SWD(2021) 610 final}
I PIELIKUMS
Regulas (ES) 2018/841 I pielikumā B iedaļu aizstāj ar šādu:
“B.
Oglekļa krātuves, kas minētas 5. panta 4. punktā:
a)
dzīvā biomasa;
b)
nobiras;
c)
atmirusi koksne;
d)
nedzīva organiskā matērija;
e)
minerālaugsnes;
f)
organiskās augsnes;
g)
nocirstas koksnes produkti zemes uzskaites kategorijās “apmežota zeme” un “apsaimniekota meža zeme”.”
II PIELIKUMS
Regulā (ES) 2018/841 iekļauj šādu II.a pielikumu:
“II.a pielikums
Saskaņā ar 4. panta 2. punktu Savienībai noteiktais siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītājs un dalībvalstīm noteiktie nacionālie siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam
|
|
Dalībvalsts
|
Siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājuma vērtība kt CO2ekvivalenta 2030. gadā
|
|
|
Beļģija
|
–1352
|
|
|
Bulgārija
|
–9718
|
|
|
Čehija
|
–1228
|
|
|
Dānija
|
5338
|
|
|
Vācija
|
–30 840
|
|
|
Igaunija
|
–2545
|
|
|
Īrija
|
3728
|
|
|
Grieķija
|
–4373
|
|
|
Spānija
|
–43 635
|
|
|
Francija
|
–34 046
|
|
|
Horvātija
|
–5527
|
|
|
Itālija
|
–35 758
|
|
|
Kipra
|
–352
|
|
|
Latvija
|
–644
|
|
|
Lietuva
|
–4633
|
|
|
Luksemburga
|
–403
|
|
|
Ungārija
|
–5724
|
|
|
Malta
|
2
|
|
|
Nīderlande
|
4523
|
|
|
Austrija
|
–5650
|
|
|
Polija
|
–38 098
|
|
|
Portugāle
|
–1358
|
|
|
Rumānija
|
–25 665
|
|
|
Slovēnija
|
–146
|
|
|
Slovākija
|
–6821
|
|
|
Somija
|
–17 754
|
|
|
Zviedrija
|
–47 321
|
|
|
ES27
|
–310 000
|
”
III PIELIKUMS
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu:
“Ģeogrāfiski skaidri noteikti zemes izmantošanas pārveidošanas dati saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem. Siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju veic, izmantojot elektroniskās datubāzes un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, un tā ietver šādus elementus:
a) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kuru zemes platības ir zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu, kas definētas Direktīvas 2018/2001 29. panta 4. punktā;
b) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek aizsargātas un ko definē kā zemes platības, kuras pieder pie vienas vai vairākām no šīm kategorijām:
—
bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platības, kas definētas Direktīvas 2018/2001 29. panta 3. punktā,
—
Kopienā nozīmīgas teritorijas un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas definētas Padomes Direktīvas 92/43/EEK 4. pantā, un zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču uz kurām attiecas šīs direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā minētie aizsardzības pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai,
—
to Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā uzskaitīto sugu vairošanās un atpūtas vietas, uz kurām attiecas šīs direktīvas 12. pantā paredzētie aizsardzības pasākumi,
—
Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītās dabiskās dzīvotnes un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kas pie Kopienā nozīmīgām teritorijām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nepieder, bet kas palīdz sasniegt šo dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu vai attiecībā uz ko var piemērot Direktīvā 2004/35/EK norādītos aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai,
—
īpašās aizsargājamās teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK 4. pantu, un zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2. punktā minētie aizsardzības un saglabāšanas pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai,
—
zemes vienības, uz ko attiecas tādu sugu putnu saglabāšanas pasākumi, par kurām saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu ir ziņots, ka to stāvoklis ir nestabils, lai izpildītu minētās direktīvas 4. panta 4. punkta otrajā teikumā norādīto prasību censties nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu un kaitējuma nodarīšanu tām vai minētās direktīvas 3. pantā norādīto prasību pietiekamā mērā saglabāt un uzturēt putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju,
—
visas citas dzīvotnes, kuras dalībvalsts izraugās mērķiem, kas līdzvērtīgi Direktīvās 92/42/EEK un 2009/147/EK noteiktajiem mērķiem,
—
zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 4. panta iii) punktā minēto virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa aizsardzībai un tā pasliktināšanās novēršanai,
—
dabiskās palienes vai plūdu aizturēšanas apgabali, kurus dalībvalstis aizsargā plūdu riska pārvaldības ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK;
c) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek atjaunotas un ko definē kā zemi, kura pieder pie vienas vai vairākām no šīm kategorijām:
—
Kopienā nozīmīgas teritorijas, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un īpašās aizsargājamās teritorijas, kas aprakstītas iepriekš b) apakšpunktā, kā arī zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas vai kompensācijas pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai,
—
Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 2. punktā minēto vai tās I pielikumā uzskaitīto savvaļas putnu sugu dzīvotnes, kuras pie īpašām aizsargājamām teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas pasākumi Direktīvas 2009/147/EK izpildes vajadzībām,
—
Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītās dabiskās dzīvotnes un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kuras pie Kopienā nozīmīgām teritorijām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas pasākumi, lai sasniegtu labvēlīgu aizsardzības statusu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, un/vai pasākumi stāvokļa izlabošanai Direktīvas 2004/35/EK 6. panta izpildes vajadzībām,
—
teritorijas, kas ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešama atjaunošana, saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamu dabas atjaunošanas plānu,
—
zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti Direktīvas 2000/60/EK 4. panta iii) punktā minēto virszemes ūdensobjektu laba ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai, vai pasākumi, kas noteikti šādu ūdensobjektu ļoti laba ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai, ja tas ir prasīts attiecīgajos tiesību aktos,
—
zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi mitrzemes apgabalu atjaunošanai, kas minēta Direktīvas 2000/60/EK VI pielikuma B daļas vii) punktā,
—
teritorijas, kurām nepieciešama ekosistēmas atjaunošana, lai panāktu labu ekosistēmas stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852;
d) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām ar augstu klimata risku:
—
teritorijas, kurām piemērojama kompensācija sakarā ar dabiskiem traucējumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 13.b panta 5. punktu,
—
teritorijas, kas minētas Direktīvas 2007/60/EK 5. panta 1. punktā,
—
teritorijas, kuras identificētas dalībvalsts nacionālajā adaptācijas stratēģijā, kurām raksturīgi augsti dabas un cilvēka radīti riski un uz kurām attiecas klimatisko katastrofu riska mazināšanas pasākumi.
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācija nodrošina datu apmaiņu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām un to iekļaušanu tajās.
2021.–2025. gada periodam — 1. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem. Emisijām un piesaistījumiem attiecībā uz oglekļa krātuvi, kura veido vismaz 25–30 % emisiju vai piesaistījumu kādā avotu vai piesaistītāju kategorijā un kurai piešķirta prioritāte dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā, jo tās aplēse būtiski ietekmē valsts kopējo SEG inventarizācijas pārskatu attiecībā uz emisiju un piesaistījumu absolūto līmeni, emisiju un piesaistījumu tendencēm vai emisiju un piesaistījumu nenoteiktību zemes izmantošanas kategorijās, un no 2026. gada visām oglekļa krātuvju emisiju un piesaistījumu aplēsēm — vismaz 2. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem.
Visām oglekļa krātuvju emisiju un piesaistījumu aplēsēm, kas attiecas uz teritorijām, kurās ietilpst iepriekš c) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības ar lielu oglekļa uzkrājumu, teritorijām, kurās ietilpst iepriekš d) un e) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības, kas tiek aizsargātas vai atjaunotas, un teritorijām, kurās ietilpst iepriekš f) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības ar augstu nākotnes klimata risku, dalībvalstis no 2026. gada izmanto 3. līmeņa metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem.”