European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/2497

11.11.2026

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/2497

(2026. gada 10. novembris),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas, Meksikas, Vjetnamas un Uzbekistānas izcelsmes vara cauruļu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2026. gada 12. martā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “ĶTR”), Meksikas Savienoto Valstu (“Meksika”), Vjetnamas Sociālistiskās Republikas (“Vjetnama”) un Uzbekistānas Republikas (“Uzbekistāna”) izcelsmes vara cauruļu importu (“attiecīgās valstis”). Tas notika pēc tam, kad 2026. gada 26. janvārī ES Vara cauruļu aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzēji” jeb “EUCTDC”) Savienības ražošanas nozares vārdā iesniedza sūdzību pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē.

(2)

Izmeklēšanas sākšanas pamats bija sūdzībā sniegtie pierādījumi par dempingu un tā radīto būtisko kaitējumu, kā izklāstīts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicētajā paziņojumā par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.2.   Reģistrēšana

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2026/1161 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

1.3.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt tā informēja sūdzības iesniedzējus, zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, Ķīnas, Meksikas, Vjetnamas un Uzbekistānas iestādes un citas zināmās ieinteresētās personas, tai skaitā importētājus, lietotājus un tirdzniecības asociācijas, aicinot tās piedalīties izmeklēšanā. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par procedūras sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.4.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(5)

Uzbekistānas valdība un trīs Uzbekistānas ražotāji eksportētāji, proti, JV Sharq Tubes LLC, ICG Infinity Copper Group LLC un Angren Pipe Plant LLC, iesniedza informāciju par procedūras sākšanu. Šajos iesniegumos personas apgalvoja, ka a) izmeklēšana attiecībā uz Uzbekistānu būtu jāizbeidz, pamatojoties uz to, ka tās tirgus daļa bija niecīga; un b) nav izpildīti nosacījumi Uzbekistānas un citu eksportētājvalstu importa ietekmes summēšanai kaitējuma analīzes nolūkā. Ņemot vērā to, ka iesniegtajā informācijā tika apstrīdēti daži sūdzības iesniedzēju sniegtie dati, neapšaubot pašu izmeklēšanas sākšanu, šie apgalvojumi tika aplūkoti kaitējuma analīzes ietvaros 4. iedaļā.

1.5.   Atlase

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Izlasi izveidoja, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomu, un tajā bija trīs Savienības ražotāji.

(8)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija veidoja vairāk nekā 40 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes par izlasi netika saņemtas. Galīgā izlase tika atzīta par Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvu.

Nesaistīto importētāju atlase

(9)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(10)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot to vērā, nesaistīto importētāju izlase netika izveidota.

ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(11)

Pasaules vara cauruļu tirgū dominē trīs lielas Ķīnas daudznacionālas grupas: Golden Dragon Precise Copper Tube Group Inc (“Dragon Copper Tubes Group”), Jintian Group un Hailiang Group. Šo grupu ražotāji eksportētāji atrodas trijās no attiecīgajām valstīm, proti, ĶTR, Meksikā un Vjetnamā, un visi šajā izmeklēšanā atlasītie ražotāji eksportētāji (izņemot Uzbekistānas ražotājus eksportētājus) pieder pie vienas no šīm grupām.

(12)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(13)

Atbildot uz paziņojumu par procedūras sākšanu, četri ražotāji eksportētāji no divām uzņēmumu grupām Ķīnā iesniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē.

(14)

Pamatojoties uz šajā posmā pieejamo informāciju, kopējais šo Ķīnas uzņēmumu eksporta apjoms – gan tiešais, gan ar saistītu un nesaistītu tirgotāju starpniecību – izmeklēšanas periodā (4) veidoja [3–5] % no aplēstā kopējā vara cauruļu eksporta apjoma no Ķīnas uz Savienību. Ņemot vērā, ka ražotājiem eksportētājiem, kuri sniedza atbildes uz atlases jautājumiem, eksporta apjoms uz Savienību bija mazs, Komisija secināja, ka nav iespējams izveidot reprezentatīvu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlases neveikšanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

(16)

Ningbo Jintian Copper Tube Co. Ltd., Ķīna (“Jintian China”), iesniedza piezīmes par atlases neveikšanu. Tas apgalvoja, ka HS kods, ko izmantoja, lai aprēķinātu importu izmeklēšanas periodā, ietvēra vairākus ražojumus, kas neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā. Līdz ar to tas apgalvoja, ka kopējais eksporta apjoms, kas izmantots par atskaites punktu, ir pārspīlēts un tāpēc uzņēmumi, kuri sadarbojās, faktiski nodrošināja vairāk nekā aplēstos [3–5] % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma no Ķīnas uz ES.

(17)

Laikā, kad tika pieņemts lēmums par atlasi, Komisija aplēsa importa apjomu, pamatojoties uz sūdzībā sniegto metodiku. Tā kā attiecīgo ražojumu klasificē ar KN kodu 7411 10 90 , kas attiecas arī uz citiem ražojumiem, sūdzībā aplēsts, ka attiecīgo ražojumu veido aptuveni 50–60 % no kopējā importa ar minēto KN kodu. Sūdzības iesniedzējs savu aplēsi balstīja uz Savienības ražotāju sniegtajiem datiem, saziņu ar sūdzības iesniedzējas klientiem un tās veikto tirgus analīzi, kurā apvienota informācija, kas ietverta tirgus ziņojumos no ārējiem avotiem, statistikas dati par importu un eksportu no katras attiecīgās valsts (5). Pamatojoties uz šo aplēsi, Komisija noteica importa apjomu no Ķīnas Tautas Republikas. Jintian China neapstrīdēja sūdzībā izmantoto metodiku un nesniedza alternatīvu metodiku. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumus un apstiprināja, ka nav iespējams izveidot reprezentatīvu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(18)

Komisija 2026. gada 7. aprīlī informēja Ķīnas Tautas Republikas valdību (“ĶV”) par savu lēmumu piemērot pamatregulas 18. pantu saistībā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu, ņemot vērā ražotāju eksportētāju būtisko nesadarbošanās pakāpi. Tādējādi Komisija savus konstatējumus par ĶTR ražotājiem eksportētājiem balstīja uz 18. pantu un izmantoja pieejamos faktus.

(19)

ĶV savās piezīmēs uzsvēra, ka Ķīnas uzņēmumiem, kas ir reģistrējušies dalībai procedūrā, neatkarīgi no to eksporta apjoma būtu jānosaka individuāla dempinga starpība, pamatojoties uz to atbildēm, nevis pieejamajiem faktiem. Komisija norādīja, ka paziņojumā par atlases rezultātiem visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tika pienācīgi informēti: ja tie vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, tiem jāaizpilda ražotājiem eksportētājiem paredzētā anketa.

Meksikas ražotāju eksportētāju atlase

(20)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, Komisija aicināja visus Meksikas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Meksikas Savienoto Valstu pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(21)

Viens Meksikas ražotājs eksportētājs, GD Affiliates de RL de CV (“GDA”), sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. GDR ir Dragon Copper Tubes Group meitasuzņēmums, un tā eksports izmeklēšanas periodā veidoja 100 % no kopējā eksporta apjoma no Meksikas uz ES.

(22)

Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama. Tādējādi ražotājs eksportētājs, kas pieteicās, tika aicināts iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

Uzbekistānas ražotāju eksportētāju atlase

(23)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, Komisija aicināja visus Uzbekistānas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Uzbekistānas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(24)

Trīs Uzbekistānas ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē: JV Sharq Tubes LLC, ICG Infinity Copper Group LLC un Angren Pipe Plant LLC. Izmeklēšanas periodā to eksports veidoja 100 % no kopējā eksporta apjoma no Uzbekistānas uz ES.

(25)

Komisija nolēma izmeklēšanu attiecināt uz šiem trim ražotājiem eksportētājiem, tāpēc atlase nebija nepieciešama. Tādējādi visi trīs ražotāji eksportētāji tika aicināti iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

Vjetnamas ražotāju eksportētāju atlase

(26)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, Komisija aicināja visus Vjetnamas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Vjetnamas Sociālistiskās Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(27)

Četri Vjetnamas ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē.

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem. Hailiang (Vietnam) Copper Manufacturing Co., Ltd (“Hailiang Vietnam”), kas ir Ķīnas Hailiang grupas meitasuzņēmums, un Jintian Copper Industrial (Vietnam) Company Limited (“Jintian Vietnam”), kas ir Ķīnas Jintian grupas meitasuzņēmums. Šī atlase tika veikta, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Pamatojoties uz šajā posmā pieejamo informāciju, izlasē iekļauto ražotāju eksports veidoja vairāk nekā 90 % no visu Vjetnamas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējā eksporta apjoma.

(29)

Viens no izlasē neiekļautajiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, Toan Phat Copper Tube Joint Stock Company, iesniedza piezīmes par izlases veidošanu, apgalvojot, ka, ja izlasē iekļautu tādus divus uzņēmumus kā Hailiang Vietnam un Jintian Vietnam, kuri pieder Ķīnai un kuru ražotnes Vjetnamā atrodas eksporta pārstrādes zonās, tiktu izdarīti konstatējumi, kas neatspoguļotu Toan Phat situāciju. Uzņēmums arī apgalvoja, ka, lai gan Komisija bija ierobežojusi izlasē iekļauto uzņēmumu skaitu Vjetnamā līdz diviem, ņemot vērā ierobežojumus attiecībā uz to, ko “saprātīgi varētu izmeklēt atvēlētajā laikā”, Uzbekistānā tika atlasīti trīs uzņēmumi, un zemajam sadarbības līmenim Ķīnā būtu vajadzējis atbrīvot resursus, kas būtu ļāvis iekļaut izlasē Toan Phat.

(30)

Komisija uzskatīja, ka, tā kā abi atlasītie Vjetnamas uzņēmumi bija pārliecinoši lielākie attiecīgā ražojuma eksportētāji uz Savienību, to īpašumtiesību un ražošanas struktūra bija reprezentatīva attiecībā uz tirgu kopumā, un norādīja, ka tas, cik lielā mērā bija pamatoti paplašināt izlasi, nebija atkarīgs tikai no citās valstīs izlasē iekļauto uzņēmumu skaita.

1.6.   Individuālā starpība

(31)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs, Jintian China, pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā tikai viens uzņēmums sniedza pienācīgu un savlaicīgu atbildi uz anketas jautājumiem, kuras varēja pārbaudīt saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu, Komisija nolēma aprēķināt individuālo starpību Jintian China.

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(32)

Komisija Ķīnas valdībai nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(33)

Turklāt sūdzības iesniedzēja sūdzībā sniedza pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, kas pastāv Ķīnā un Vjetnamā saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Ķīnu un Vjetnamu piemērot pamatregulas 7. panta 2. punkta un 2.a punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā saistībā nosūtīja papildu anketas ĶV un Vjetnamas valdībai.

(34)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs, sūdzības iesniedzējiem (“makroekonomikas aptauja”), zināmajiem importētājiem un lietotājiem. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (6).

(35)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, tika veikti pārbaudes apmeklējumi turpmāk minēto uzņēmumu telpās:

 

Savienības ražotāji un sūdzības iesniedzēji:

—

ELVALHALCOR S.A., Oinofita, Viotia, Grieķija,

—

FEINROHREN SPA, Passirano, Itālija,

—

Wieland-Werke AG, Ulma, Vācija,

—

ES Vara cauruļu aizsardzības komiteja (“EUCTDC”), Brisele, Beļģija;

 

ražotāji eksportētāji Ķīnā:

—

Ningbo Jintian Copper Tube Co. Ltd. (“Jintian China”), Ningbo, Ķīna, un tā saistītais uzņēmums Hongkong Maytime International Industry Limited (Honkonga);

 

ražotāji eksportētāji Meksikā:

—

GD Affiliates de RL de CV (“GDA”) un GD Copper S de RL de CV (“GDC”), Toluca, Meksika, un ar tiem saistītie uzņēmumi (kopā “GD Group”),

—

Hong Kong GD Trading Company Limited (“HKGD”), Šanhaja, Ķīna, un GD Copper (U.S.A.), Inc. (“GDUS”), Pine Hill, Alabama, ASV;

 

ražotāji eksportētāji Uzbekistānā:

—

ICG Infinity Copper Group LLC, Taškenta, Uzbekistāna, un tā saistītais ražotājs Metal Processing Technology LLC, Taškenta, Uzbekistāna,

—

Angren Pipe Plant LLC, Markaziy Kurgon, Uzbekistāna,

—

JV Sharq Tubes LLC, Čirčikas pilsēta, Uzbekistāna;

 

ražotājs eksportētājs reprezentatīvajā valstī:

—

Komisija veica Wieland Copper Products, LLC, Pine Hall (ASV) attālinātu salīdzinošu pārbaudi;

 

ražotāji eksportētāji Vjetnamā:

—

Hailiang Copper Manufacturing Co., Ltd, Tan Phuoc, Vjetnama,

—

Jintian Copper Industrial Company Limited, Tan Phuoc, Vjetnama,

—

Turklāt Komisija veica šādu ražotāju eksportētāju saistīto uzņēmumu attālinātu salīdzinošu pārbaudi: Hailiang Copper Manufacturing Co., Ltd (Hong Kong Hailiang Metal Trading Limited (Hong-Kong)) un Jintian Copper Industrial Company Limited (Hongkong Maytime International Industry Limited (Hong-Kong), kā arī Jintian International Industry Pte. Ltd (Singapore)).

1.8.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(36)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(37)

Izmeklējamais ražojums ir caurules un caurulītes no rafinēta vara blīvi tītos saišķos, gludas vai ar iekšējām rievām, tālāk neapstrādātas (“vara caurules”).

(38)

Vara cauruļu ražošanai ražotāji var izmantot katodus no vara rūdas, lūžņiem vai to maisījuma. Ražošana parasti notiek trīs posmos: izejvielas kausēšana, izkausēta vara liešana un apdare, kas ietver vilkšanu vēlamā diametra un sieniņu biezuma iegūšanai, un atkvēlināšana, ar kuru ražojuma īpašības pielāgo klienta vajadzībām (7). Pēc tam ražojumu satin blīvi tītos saišķos.

(39)

Vara caurules plaši izmanto dažādās jomās to fizikālķīmisko un bakteriostatisko īpašību, ugunsizturības un korozijizturības dēļ. Tās izmanto siltumapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas (“HVACR”) nozarē, kā arī sanitārajā, medicīniskajā un rūpnieciskajā jomā. Vara caurules ir arī būtisks elements dažos atjaunīgās enerģijas tīklos (8).

2.2.   Attiecīgais ražojums

(40)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas, Meksikas, Vjetnamas un Uzbekistānas izcelsmes ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7411 10 90 (Taric kods 7411 10 90 10) (“attiecīgais ražojums”).

2.3.   Līdzīgais ražojums

(41)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

attiecīgajās valstīs ražotajam un to iekšzemes tirgū pārdotajam izmeklējamajam ražojumam un

—

izmeklējamajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(42)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.4.   Apgalvojumi par ražojumu tvērumu

(43)

Jintian Vietnam un Jintian China lūdza Komisiju apstiprināt, ka taisnas vara caurules, plakani spirālveida tinumi, izolētas vai pārklātas vara caurules un kapilārās vara caurules neietilpst izmeklēšanas tvērumā. Tāpat Hailiang Vietnam apgalvoja, ka kapilārās vara caurules nav aptvertas ražojuma tvērumā.

(44)

Komisija apstiprināja, ka taisnas vara caurules, plakani spirālveida tinumi un izolētas vai pārklātas vara caurules neatbilst izmeklējamā ražojuma aprakstam un tāpēc nav aptvertas izmeklēšanas tvērumā.

(45)

Attiecībā uz kapilārajām vara caurulēm, kas ir ļoti maza diametra vara caurules precīzai plūsmas kontrolei, Jintian Vietnam un Jintian China paskaidroja, ka to galvenā īpašība ir ārkārtīgi mazs ārējais diametrs, parasti 1–3,6 milimetri, un ka tās ražo no blīvi tītos saišķos satītām vara caurulēm, izmantojot vairākkārtēju augstas precizitātes vilkšanu, kas ir vara cauruļu tālākas apstrādes posms, tāpēc saskaņā ar izmeklējamā ražojuma definīciju šie ražojumi neietilptu izmeklēšanas tvērumā.

(46)

Hailiang Vietnam apgalvoja, ka kapilārās caurules ir lejupējie ražojumi, ko iegūst, tālāk apstrādājot blīvi tītos saišķos satītas caurules, uz kurām attiecas izmeklēšana. Tā arī paskaidroja, ka vara caurules un kapilārās caurules ir tehniski un komerciāli atšķirīgi ražojumi ar dažādām funkcijām, ražošanas procesiem, piemērojamiem rūpnieciskajiem standartiem, fizisko izskatu, galapatēriņa lietojumiem un cenu līmeņiem.

(47)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka sūdzībā kapilārās caurules bija izslēgtas no izmeklējamā ražojuma tvēruma, jo tās parasti piegādā nevis blīvi tītos saišķos, bet gan smalkos tinumos vai sagrieztas funkcionālajai izmantošanai vajadzīgajā garumā. Tomēr, ja maza diametra vara caurules tiek pārdotas blīvi tītos saišķos, saskaņā ar sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju tās joprojām ir izmeklējamais ražojums neatkarīgi no komercnosaukuma, ko tām piešķīris ražotājs.

(48)

Komisija paskaidroja, ka kapilārās vara caurules ietilpst izmeklēšanas tvērumā, ja vien tās tiek pārdotas blīvi tītos saišķos. Lai gan apgalvotā šo cauruļu atšķirīgā īpašība ir neliels ārējais diametrs, Komisija norādīja, ka ne ražojuma aprakstā, ne ražojuma kontroles numurā (“RKN”) nav ierobežojumu attiecībā uz cauruļu diametru. Turklāt, lai noteiktu, vai ražojums atbilst ražojuma aprakstam, jābalstās uz novērojamām fizikālajām un tehniskajām īpašībām. Piemēram, pārklājuma uzklāšanai nepieciešama tālāka apstrāde, un pārklājums ir skaidri novērojams gatavajos ražojumos, kas vairs neatbilst ražojuma aprakstam un tāpēc neietilpst izmeklēšanas tvērumā. Savukārt tas, ka ražotājs ražošanas starpposmā nolemj izmantot caurules blīvi tītos saišķos, nevar būt pamats ražojumu izslēgšanai no izmeklēšanas tvēruma, ja šādas izmantošanas un tālākās apstrādes rezultātā gatavie ražojumi neiegūst novērojamas fizikālās un tehniskās īpašības, kuru dēļ tie neietilptu ražojuma tvērumā. Vienīgā novērojamā atšķirība starp kapilārajām caurulēm, ko pārdod blīvi tītos saišķos, un pārējām blīvi tītos saišķos satītajām caurulēm ir mazāks cauruļu diametrs, kas joprojām atbilst ražojuma aprakstam. Minēto iemeslu dēļ Komisija šajā izmeklēšanas posmā noraidīja šos apgalvojumus. Komisija arī norādīja, ka izmeklēšanas periodā tādu vara cauruļu imports no attiecīgajām valstīm, kuras varētu uzskatīt par kapilārajām caurulēm, netika veikts vai bija nenozīmīgs, tāpēc to izslēgšanai no ražojuma tvēruma nebūtu būtiskas ietekmes uz izmeklēšanas secinājumiem.

(49)

Entalpia Europe Sp. Z o. o., vara cauruļu lietotājs, kas ražo izolētas vara caurules, pieprasīja paplašināt izmeklējamā ražojuma tvērumu, aptverot gatavu izolētu vara cauruļu importu. Alternatīvi uzņēmums pieprasīja atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem par vara caurulēm, ņemot vērā, ka tā darbības nekonkurē ar Savienības ražošanas nozari. Uzņēmums apgalvoja, ka ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs varētu apiet antidempinga maksājumus, izmeklējamā ražojuma vietā eksportējot gatavas izolētas vara caurules, tādējādi palielinot konkurenci ar uzņēmuma ražojumu un apdraudot tā nesenos ieguldījumus.

(50)

Tomēr Komisija norādīja, ka izolētas vara caurules neietilpa ne 37. apsvērumā sniegtajā ražojuma definīcijā, ne sūdzībā šajā lietā, tāpēc Savienības ražošanas nozare nebija sniegusi pierādījumus par dempingu un tā radīto kaitējumu, kuri pamatotu izolētu vara cauruļu izmeklēšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(51)

Komisija norādīja, ka pasākumu ietekme tiek uzraudzīta pēc to noteikšanas, un Komisija var sākt pretapiešanas izmeklēšanu, ja ir izpildīti nosacījumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.   DEMPINGS

3.1.   Ķīna

3.1.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(52)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(53)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par vara cauruļu ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza četri ražotāji eksportētāji no divām grupām.

(54)

Komisija nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(55)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, vadoties pēc Komisijai pieejamās informācijas, Taizeme būtu piemērota reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

3.1.2.   Normālā vērtība

(56)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(57)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu“ (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA izmaksas”).

(58)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.1.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(59)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—

izkropļotas algu izmaksas,

—

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.”

(60)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(61)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(62)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(63)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicējusi ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (9), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par konkrētiem daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē, …). Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā ziņojums par Ķīnu tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina ziņojumu.

(64)

Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka ĶTR ir sociālistiska tirgus ekonomika, kas attīstīta Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā un kas ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā. Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji saistītas visos līmeņos (juridiskajā, institucionālajā un personīgajā). Ķīnas valdība īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku, lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū. ĶV izmantotie iejaukšanās instrumenti ekonomikā ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu un dažādus normatīvās vides aspektus.

(65)

Sūdzības iesniedzējs atgādināja par turpmāk minētajiem elementiem, kas rada nozīmīgus kropļojumus.

(66)

Pirmkārt, Ķīnas vara cauruļu nozari ietekmē valdības iejaukšanās augšupējos un lejupējos tirgos, kas rada nozīmīgus ražošanas procesā izmantoto izejvielu izmaksu kropļojumus. Sūdzības iesniedzēja atsaucās uz ziņojumu, lai norādītu, ka Ķīnā ir pasaulē lielākais vara ražošanas apjoms un tās ražošanas apjoms veido 38 % no pasaules ražošanas apjoma. Šis dominējošais stāvoklis izriet no tās straujās industrializācijas un valsts iejaukšanās. ĶV nesen pieņēma Vara plānu 2025.–2027. gadam, kura mērķis ir “veicināt vara ražošanas nozares kvalitatīvu attīstību [un] labāk atbalstīt galvenās rūpniecības ķēdes ražošanas nozarē”, atspoguļojot to, ka Ķīnai “varš ir svarīga pamatizejviela un stratēģisks resurss, kas cieši saistīts ar valsts ekonomikas attīstību”. Turklāt 2021. gadā pieņemtajā 14. piecgades plānā ir paredzēti daži galvenie nozaru plāni, kas vērsti uz izejvielu nozarēm, tostarp krāsaino metālu, piemēram, vara, nozarēm. 14. piecgades plānā ir paredzēti arī vairāki provinču piecgades plāni, kuros noteikti īpaši plānošanas politikas pasākumi provinču un nozaru līmenī. Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka šī politika, kuras mērķis ir palielināt vara metāla piegādi Ķīnā, pazeminās vara metāla cenu Ķīnā un netieši dos labumu vara cauruļu ražotājiem, mākslīgi samazinot to ražošanas izmaksas. Turklāt sūdzības iesniedzēja norādīja, ka vara izejresursu un no tiem ražoto gatavo preču iekšzemes tirgu izkropļo eksporta politikas pasākumi, piemēram, izvedmuitas nodokļi un eksporta kvotas. Turklāt krājumu veidošanas darbības būtiski ietekmē konkrētu preču, tostarp vara, cenas un pieejamību. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka vara cauruļu ražošanas nozari ietekmē nozīmīgi kropļojumi lejupējās nozarēs, piemēram, atjaunīgās enerģijas un vides preču nozarē.

(67)

Otrkārt, Ķīnas vara cauruļu tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Valsts īpašumā esoši uzņēmumi (“VU”) ir būtiska Ķīnas ekonomikas daļa. ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas tām ļauj pastāvīgi ietekmēt VU. Ķīnas kalnrūpniecības nozari tradicionāli lielā mērā ir kontrolējusi valsts. Lai gan kalnrūpniecības un metālrūpniecības nozares arvien vairāk tiek privatizētas, ĶV joprojām būtiski iejaucas šo nozaru uzņēmumu darbībā un lielā mērā tos kontrolē.

(68)

Treškārt, valsts klātbūtne vara cauruļu ražošanas uzņēmumos arī ļauj iestādēm iejaukties jautājumos par cenām un/vai izmaksām. Sūdzības iesniedzēja atsaucās uz ziņojumu, atgādinot, ka valsts iestādes un ĶKP pirmorganizācijas var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā, izmantojot savas tiesības iecelt un atcelt no amata VU augstāko vadību. Turklāt valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos un izejvielu un izejresursu nodrošināšanā vēl vairāk kropļo tirgu.

(69)

Ceturtkārt, ĶV īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Ekonomikas un sociālās attīstības 14. piecgades plānā ir noteikti attīstības mērķi, sniegtas norādes par ražošanas mērķrādītājiem pa nozares segmentiem, tostarp krāsaino metālu nozarēm, un noteikta valdības kontrole pār ražošanas jaudu un korporatīvajiem lēmumiem.

(70)

Piektkārt, līdzīgi kā jebkurā citā Ķīnas ekonomikas nozarē, vara cauruļu nozare ir pakļauta kropļojumiem, ko rada Ķīnas bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Sūdzības iesniedzēja atsaucās uz ziņojumu, apgalvojot, ka Ķīnas bankrota sistēma šķiet neatbilstoša savu galveno mērķu sasniegšanai. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu. Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā. Visa zeme pieder valstij, un tās piešķiršana joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, tostarp ekonomikas plānu īstenošanu.

(71)

Sestkārt, vara cauruļu nozarē arī algu izmaksas ir izkropļotas. Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības kolektīvi organizēties. Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja. Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma. Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(72)

Septītkārt, vara cauruļu ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts. Ķīnas finanšu sistēmā spēcīgas pozīcijas ieņem bankas, kas pieder valstij, un, lemjot, kam piešķirt finansējumu, tās ņem vērā arī citus kritērijus, ne tikai projekta ekonomisko dzīvotspēju. Nefinanšu VU ar valsti joprojām saista ne tikai īpašumtiesības, bet arī personīgas attiecības un valdības izstrādātās publiskās politikas īstenošana. Turklāt sūdzības iesniedzēja norādīja, ka obligāciju reitingi un kredītreitingi bieži vien ir izkropļoti. Lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Visbeidzot, kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par kapitāla sadales efektivitātes pasliktināšanos, un nav pazīmju, ka kredītresursu pieejamības ierobežojumi kļūtu stingrāki, kā to varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē.

(73)

Sūdzības iesniedzēja atsaucās uz ziņojumu un apgalvoja, ka iepriekš minētie kropļojumi ir sistēmiski. Pieejamie pierādījumi liecina, ka iepriekš tekstā un ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Vara cauruļu ražošanas izejresursu izmaksas ir izkropļotas, jo valdība būtiski iejaucas šo resursu cenas veidošanā. Turklāt valdības iesaistīšanās enerģētikas nozarē ir īpaši svarīga, jo vara cauruļu ražošana ir ļoti energoietilpīga. Turklāt izejresursu piegādātāji nodarbina darbaspēku, ko skar kropļojumi.

(74)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka vara cauruļu nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(75)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas iekļauti ziņojumā, kura pamatā ir publiski pieejami avoti.

(76)

Minētā analīze aptvēra pārbaudi par būtisko valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā.

3.1.2.1.1.    Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(77)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (10).

(78)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (11). Patiešām, salīdzinājumā ar 13. piecgades plānu, SASAC apstiprināja, ka centrālo uzņēmumu kopējie aktīvi 14. piecgades laikā pieauguši par 44,6 %, “reāli veicinot, ka augšposma un lejasposma uzņēmumi rūpniecības ķēdē attīstās integrētā veidā, un sniedzot spēcīgu atbalstu Ķīnas ekonomiskās un sociālās attīstības galveno mērķu un uzdevumu sekmīgai īstenošanai” (12).

(79)

Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(80)

Ķīnas Īpašuma likums ir lielisks piemērs: tajā ir atsauce uz sociālisma sākotnējo posmu, un valstij ir uzticēts uzdevums uzturēt ekonomikas pamatsistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (13).

(81)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(82)

Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(83)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma: “sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (14). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(84)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(85)

Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku, lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū (15). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās instrumenti ekonomikā ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu un visus dažādos normatīvajos aktos ietvertos politikas mērķus.

(86)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(87)

Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir norādīts, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus un kādos termiņos sasniegt mērķus. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti izlaides mērķrādītāji.

(88)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(89)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (16).

(90)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (17).

(91)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Arī šie finanšu nozares komponenti ir institucionālā un darbības ziņā strukturēti tā, ka tie ir vērsti nevis uz finanšu tirgu efektīvas darbības maksimizēšanu, bet gan uz valsts un ĶKP kontroles nodrošināšanu un iejaukšanās atvieglošanu (18).

(92)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (19).

(93)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (20).

(94)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (21).

3.1.2.1.2.    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(95)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(96)

Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo privāti uzņēmumi, piemēram, Changzhou Enreach Copper Co. (22), Zhejiang Hailiang Co. Ltd (23) vai Ningbo Jintian Copper (Group) Co., Ltd (24). Turklāt, tā kā varš ir galvenais resurss vara cauruļu ražošanā, konstatējumi par valsts īpašumtiesībām vara nozarē ir būtiski: vairāki VU ir vieni no galvenajiem vara nozares dalībniekiem, piemēram, China Copper Corporation (25), ko kontrolē Chinalco (26) – VU Valsts aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas (“SASAC”) (27) pakļautībā –, vai China Minmetals Corp. (28) – vēl viens VU SASAC (29) pakļautībā.

(97)

Tomēr ĶKP iejaukšanās ar darbību saistīto lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VU, bet arī privātos uzņēmumos (30), un ĶKP pretendē uz vadību praktiski visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, jo Ķīnā lielā mērā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras.

(98)

Turklāt uz attiecīgā ražojuma nozari attiecas vairākas valdības politikas, piemēram, 14. piecgades plāns par izejvielu nozares attīstību (31), kas paredz “novērst nepārdomātu un nesakārtotu vara kausēšanas attīstību” (32) un “koncentrēties uz rūpniecības apakšnozarēm vai galvenajiem ražojumiem ar spēcīgu rūpniecisko bāzi, ievērojamām salīdzinošām priekšrocībām un vadošajām tehnoloģijām, lai izmantotu galveno uzņēmumu vadošo lomu rūpniecības ķēdē (..) un izveidotu vairākus rūpniecības klasterus (..) krāsaino metālu nozarē” (33).

(99)

Līdzīgi arī krāsaino metālu nozares stabilas izaugsmes darba plāna 2025.–2026. gadam (34) mērķis ir panākt, ka “no 2025. līdz 2026. gadam krāsaino metālu nozares pievienotā vērtība pieaugs vidēji par aptuveni 5 % gadā, saglabājoties pozitīvai ekonomikas attīstības tendencei, [ka] desmit veidu krāsaino metālu ražošanas apjoms pieaugs vidēji par aptuveni 1,5 % gadā. [un ka] tiks panākts pozitīvs progress vietējo resursu, piemēram, vara, attīstīšanā.” (35)

(100)

Konkrētāk, vara rūpniecības kvalitatīvas attīstības īstenošanas plānā (2025.–2027. gads) (36) ir noteikts, ka “līdz 2027. gadam tiks ievērojami uzlabota rūpniecības un piegādes ķēžu noturība un drošība. Vara izejvielu nodrošinājuma drošību pastāvīgi stiprinās, cenšoties palielināt vietējos vara rūdas resursus par 5–10 % (..) [un ka] pastāvīgi veicinās tehnoloģisko inovāciju, panākot būtisku progresu galvenajos procesos.” (37) Īstenošanas plānā ir noteikts arī mērķis “attīstīt vairākus augsta līmeņa vara rūpniecības uzņēmumus un turpināt pilnveidot rūpniecības struktūru” (38). Visbeidzot, ĶV cenšas panākt, ka līdz 2035. gadam Ķīnas vara rūpniecības “ķēde būs vadošā pasaulē (..) un izveidosies attīstības modelis, ko raksturo samērīga rūpniecības struktūra, augsts tehnoloģisko inovāciju līmenis, augsta kvalitāte un efektivitāte un spēcīga globālā konkurētspēja” (39).

(101)

Turklāt jaunas tehnoloģijas vara kausēšanai ir uzskaitītas starp veicinātajām nozarēm Norādījumu katalogā rūpniecības strukturālai pielāgošanai (2024. gada izdevums) (40). Tajā pašā katalogā ir parādīta pilnīga valdības iejaukšanās vara nozarē. “Vara kausēšanas projekti, kuru jauda ir mazāka par 100 000 tonnu gadā”, tajā pašā katalogā (41) ir norādīti kā nozares, kurām piemēro ierobežojumus.

(102)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (42).

(103)

Piemēram, Ķīnas Krāsaino metālu ražošanas nozares asociācijas (“CNFA”) (43) statūtu 2. pantā ir noteikts, ka organizācijas mērķis ir “nodrošināt atbilstību partijas pamatlīnijai un dažādām politikām; kalpot valdībai, nozarei, uzņēmumiem (..) [un] pilnībā pildīt valdības padomdevēja un palīga lomu” (44).

(104)

Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka CNFA “darbojas Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējā vadībā” un “izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, veic partijas darbības un nodrošina nepieciešamos apstākļus partijas organizācijas darbībai”. Turklāt CNFA “pakļaujas Civillietu ministrijas un nozares pārvaldības departamenta norādījumiem un uzraudzībai” (45).

(105)

Zhejiang Hailiang Co. Ltd, Ningbo Jintian Copper (Group) Co., Ltd. un Chinalco ir CNFA locekļi (46). Tikai pirmās divas grupas aizpildīja atlases veidlapu.

(106)

Tādējādi privātīpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

3.1.2.1.3.    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta (klātesoša) uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(107)

ĶV ar savu klātbūtni uzņēmumos var ietekmēt to cenas un izmaksas. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(108)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībām ĶKP organizācija jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (47)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(109)

Izrādās, ka iepriekš šī prasība ne vienmēr ir tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu (48) ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt darījumdarbības lēmumus uzņēmumos, tostarp izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partijas disciplīnu (49).

(110)

Jau 2017. gadā tika ziņots, ka partijas pirmorganizācijas bija izveidotas 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (50). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(111)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (51), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma.

(112)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; un III.6. iedaļā ir teikts: “mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un partijas biedri varētu darboties kā līderi un pionieri”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (52).

(113)

Izmeklēšana apstiprināja, ka vadības un ĶKP biedru / partijas funkcijas pārklājas arī vara nozarē. Piemēram, viens no Zhejiang Hailiang Co. Ltd direktoriem, kurš ir arī uzņēmuma kontrolējošā akcionāra Hailiang Group Co., Ltd. priekšsēdētāja vietnieks, ir ĶKP biedrs (53).

(114)

Turklāt Dongfang Run’an Group priekšsēdētājs ir ĶKP biedrs (54) un saņēmis apbalvojumu “Izcils Ķīnai raksturīgā sociālisma veidotājs Dzjansu provinces nepubliskā sektora pārstāvju vidū”; Dongfang Run’an Group ir viena no galvenajiem vara cauruļu ražotājiem – Changzhou Enreach Copper Co. (55) mātesuzņēmums (56).

(115)

China Copper Corporation priekšsēdētājs ir arī pārvaldītājsabiedrības Chinalco ģenerāldirektora vietnieks un partijas vadības grupas loceklis (57). Turklāt China Copper Corporation ģenerāldirektors ir arī partijas sekretārs (58). Konkrētāk, China Copper Corporation partijas komiteja apgalvo, ka pēdējos gados tā ir “koncentrējusies uz to, kā partijas struktūru stiprināšanu cieši saistīt ar ražošanu un darījumdarbību” un ir apstiprinājusi projektus pēc tam, kad “partijas organizācijas vairākos līmeņos tos ir izskatījušas” (59).

(116)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos tāpat kā izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (60). Tādējādi valsts klātbūtne vara un citu nozaru (piemēram, finanšu un izejresursu nozaru) uzņēmumos ļauj Ķīnas valdībai iejaukties jautājumos, kas skar cenas un izmaksas.

3.1.2.1.4.    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus;

(117)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā administratīvajā līmenī uzrauga, kā attiecīgā zemākā līmeņa valdība īsteno plānus.

(118)

Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (61).

(119)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas politikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(120)

Izejvielu nozares attīstībai paredzētā 14. piecgades plāna (62) mērķis ir “stingri kontrolēt jaunas jaudas”, un tajā noteikts, ka “vietējās valdības plāna galveno saturu un galvenos projektus iekļauj savā vietējā galvenajā darba kārtībā”. Turklāt Ķīnas valdība cenšas stiprināt politikas koordināciju un “pilnībā izmantot plāna vadošo lomu un stiprināt koordināciju un sadarbību starp fiskālo, nodokļu, finanšu, ieguldījumu, importa un eksporta, enerģētikas, ekoloģiskās vides, dabas resursu, cenu politiku un rūpniecības politiku” (63).

(121)

Saskaņā ar Īstenošanas plānu vara rūpniecības kvalitatīvai attīstībai (2025.–2027. gads) (64) Ķīnas valdība plāno “būtisku progresu galveno tehnoloģiju jomā [un] mudināt vara materiālu ražošanas uzņēmumus sadarboties ar pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, kas šos materiālus izmanto nākamajos ražošanas posmos, augstas veiktspējas vara sakausējumu materiālu sagatavošanas tehnoloģiju pētniecībā, izstrādē un rūpnieciskā izmantošanā, [un] paātrināt tādu svarīgu iekārtu izstrādi kā jaunas paaudzes nepārtrauktās liešanas un velmēšanas līnijas vara cauruļu ražošanai ar augstu precizitāti” (65). Šajā nolūkā tiek sagaidīts, ka publiskās iestādes “stiprinās koordināciju un sadarbību starp fiskālo, nodokļu, finanšu, ieguldījumu, importa un eksporta politiku un rūpniecības politiku, lai vēl vairāk atraisītu politikas ietekmi”. Tāpat tām būtu (..) jāpanāk, ka finanšu iestādes sniedz mērķtiecīgu un efektīvu atbalstu lielu vara rūpniecības projektu izbūvei un modernizācijai, ja tie atbilst nozares standartiem (..), un jāstiprina attiecīgo valsts uzņēmumu novērtēšana un vadība.” (66)

(122)

Līdzīgi arī provinču līmenī valdības iestādes plāno veidot nozares struktūru tā, kā paredzēts Dzjansji 14. piecgades plānā krāsaino metālu nozares kvalitatīvai attīstībai (67): “tādas rūpniecības sistēmas izveide, kurai raksturīgas salīdzinoši koncentrētas nozares, pilnīgas rūpniecības ķēdes, savstarpēji papildinošas priekšrocības un koordinēta attīstība” (68).

(123)

Pašvaldību līmenī Kuņminas pašvaldība ir parakstījusi stratēģiskās sadarbības nolīgumu ar China Copper Corporation (69), lai nodrošinātu, ka “abas puses pilnībā saskaņo savu darbību ar valsts un Juņnaņas provinces stratēģiskajiem plāniem krāsaino metālu nozares kvalitatīvai attīstībai” (70).

(124)

Ar šiem un citiem līdzekļiem Ķīnas valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšposma izejresursiem un kontrolē tos.

(125)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Tādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.1.2.1.5.    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde;

(126)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma nepietiekami sasniedz savus galvenos mērķus, piemēram, taisnīgi nokārtot prasījumus un parādus un aizsargāt kreditoru un parādnieku likumīgās tiesības un intereses. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(127)

Vispārzināms, ka bankrota gadījumu skaits joprojām ir mazs attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, it īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (71).

(128)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (72). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (73). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, tostarp ekonomikas plānu īstenošanu (74).

(129)

Tāpat kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, arī uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pieejamie pierādījumi liecina, ka minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz vara nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu apšaubīt minētos konstatējumus.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

3.1.2.1.6.    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas;

(131)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības kolektīvi organizēties. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, it īpaši tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (75).

(132)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (76). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(133)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (77). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(134)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz vara cauruļu nozari neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

3.1.2.1.7.    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.

(135)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(136)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (78), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā arī citus kritērijus, ne tikai projekta ekonomisko dzīvotspēju. Tāpat kā nefinanšu VU, arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (79), un arī bankas regulāri īsteno Ķīnas valdības izstrādāto valsts politiku.

(137)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties no valsts rūpniecības politikas (80). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamība pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(138)

Nesenās norises vēl vairāk parāda, cik lielā mērā Ķīnā valdība ietekmē finanšu iestādes. Ķīnas valdība 2025. gada martā paziņoja, ka emitē valsts kases obligācijas 500 miljardu RMB vērtībā, lai sniegtu būtisku finansiālu atbalstu lielākajām bankām, to skaitā Ķīnas Bankai, Ķīnas Būvniecības bankai, Sakaru bankai un Ķīnas Pasta uzkrājumu bankai. Šīs iejaukšanās mērķis bija stabilizēt šīs iestādes, ņemot vērā rentabilitātes samazināšanos un rekordzemo neto procentu likmju starpību, un tā akcentē proaktīvos pasākumus, ko valsts veic, lai saglabātu ekonomikas stabilitāti (81).

(139)

Turklāt Ķīnas valdība ir precizējusi, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem jāatbilst valsts mēroga politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (82). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban it īpaši jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un it īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (83).

(140)

Turklāt finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas valdība ar dokumentu “Vairāki pasākumi privāto ieguldījumu turpmākai veicināšanai” (84) tiecas “vairot centrālā budžeta resursus, lai atbalstītu kvalificētus privāto ieguldījumu projektus un aktīvi iesaistītos, sniedzot norādījumus un nodrošinot vadību”. Ķīnas valdība arī plāno “pienācīgi izmantot jaunus politikas finanšu instrumentus [un] atbalstīt vairākus kvalificētus privāto ieguldījumu projektus nozīmīgās ražošanas nozarēs un svarīgās jomās” (85).

(141)

Turklāt obligāciju reitings un kredītreitings dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un netiešo valdības garantiju spēks (86). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, saskaņā ar kuriem finansējumu virza uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par atbalstāmām vai citādi nozīmīgām (87). Tāpēc aizdevumus vairāk piešķir VU, lieliem privātajiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem galvenajās rūpniecības nozarēs, tādēļ kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(142)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ieguldījumu atdevi. To ilustrē tas, ka valsts sektorā pieauga to līdzekļu īpatsvars, kurus uzņēmumi bija aizņēmušies, lai gan krasi saruka rentabilitāte, tātad mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(143)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valdības radīti kropļojumi. 2018. gada beigās aizdevumi, kuriem nav pārsniegta atsauces procentu likme, joprojām veidoja vismaz vienu trešdaļu no visiem aizdevumiem (88). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “nodrošināt aizdevumu tirgus procentu likmju lejupvērstu virzību” (89). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir pazeminātas, tāpēc kapitāls tiek izmantots pārmērīgi un ne vienmēr efektīvi.

(144)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par kapitāla sadales efektivitātes pasliktināšanos, un nav pazīmju, ka kredītresursu pieejamības ierobežojumi kļūtu stingrāki, kā to varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc, Ķīnas valdībai vairākkārt izvēloties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parāda (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus, ir audzis ienākumus nenesošo kredītu skaits.

(145)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(146)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

3.1.2.1.8.    Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(147)

Komisija norādīja, ka atjauninātajā ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka atjauninātā ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš un atjauninātā ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(148)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma izgatavošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus, viņu maksātās cenas (kas tiek uzskaitītas kā izmaksas) ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi sīki aprakstīti iepriekš. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, un uz vara cauruļu ražotājiem šie noteikumi attiecas tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(149)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta atjauninātā ziņojuma I un II daļā.

(150)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(151)

Ne Ķīnas valdība, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

3.1.2.2.   Reprezentatīvā valsts

3.1.2.2.1.    Vispārīgas piezīmes

(152)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (90),

—

izmeklējamā ražojuma ražošana minētajā valstī,

—

attiecīgo datu pastāvēšana un viegla pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—

ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(153)

2026. gada 7. jūlijā Komisija publicēja lietas materiāliem pievienotu paziņojumu par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem (“paziņojums”). Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt paziņojumā tika aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā, un tas informēja ieinteresētās personas par valstīm, kuras šajā lietā varētu uzskatīt par attiecīgo reprezentatīvo valsti, ja apstiprinātos, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(154)

Paziņojumā Komisija identificēja Brazīliju, Malaiziju, Meksiku, Serbiju, Dienvidāfriku, Taizemi un Turciju kā valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis pēc Pasaules Bankas datiem ir līdzīgs ĶTR līmenim, proti, Pasaules Banka pēc nacionālā kopienākuma tās visas klasificē kā valstis ar vidēji augstiem ienākumiem un ir zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu.

(155)

Piezīmes par minētajā paziņojumā identificētajām valstīm netika saņemtas.

Attiecīgo datu pastāvēšana un viegla pieejamība reprezentatīvajā valstī

(156)

Šajā paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz datu vieglu pieejamību bija nepieciešama sīkāka pārbaude konkrēti attiecībā uz viegli pieejamiem finanšu datiem no izmeklējamā ražojuma ražotājiem.

(157)

Komisija analizēja importa statistiku par galveno izejmateriālu, proti, vara katodiem, kuru izmaksas veido vairāk nekā 95 % no ražošanas izmaksām, un par vara atkritumiem un lūžņiem septiņās 154. apsvērumā minētajās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Statistika liecināja, ka visās šajās septiņās iepriekš uzskaitītajās valstīs gan vara katodi, gan vara lūžņi galvenokārt tiek importēti no valstīm, kas nav Ķīna, Krievija vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (91) I pielikumā uzskaitītās valstis.

(158)

Attiecībā uz Brazīliju Komisija identificēja divus ražotājus Brazīlijā: Termomecanica (92) un Paranapanema (93). Attiecībā uz Termomecanica Komisija nevarēja atrast pieejamos finanšu datus par IP (jaunākie bija no 2023. gada), savukārt attiecībā uz Paranapanema jaunākie finanšu dati (2024. gads) liecina par zaudējumiem. Ņemot vērā to, ka Komisija nevarēja atrast pierādījumus par izmeklējamā ražojuma rentablu ražošanu Brazīlijā, Komisija provizoriski secināja, ka Brazīlija nav piemērota, lai to šajā izmeklēšanā uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(159)

Attiecībā uz Malaiziju sūdzības iesniedzēja un Komisija identificēja divus ražotājus: KMCT Corporation un MetTube. Komisija nevarēja atrast pieejamos finanšu datus par KMCT. Attiecībā uz MetTube jaunākie pieejamie finanšu dati (2024. gads) liecināja, ka uzņēmums guva tikai minimālu peļņu (mazāk nekā 1 %). Ņemot vērā to, ka Komisija nevarēja atrast pierādījumus par izmeklējamā ražojuma rentablu ražošanu Malaizijā, Komisija secināja, ka Malaizija nav piemērota, lai to šajā izmeklēšanā uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(160)

Attiecībā uz Meksiku Komisija identificēja trīs izmeklējamā ražojuma ražotājus: GDA, Industrias Unidas, S.A. de C.V. (“IUSU”) Elementia Materiales, S.A.P.I. DE C.V. (Elementia). Tomēr GDA ir saistīta ar citu ĶTR ražotāju eksportētāju, tāpēc to nevarēja ņemt vērā, jo šī saistība var mazināt tā finanšu datu ticamību. Komisija nevarēja atrast viegli pieejamus finanšu datus par IUSU. Komisija atrada viegli pieejamus datus par Elementia, bet saskaņā ar finanšu pārskatu šā uzņēmuma metāla ražošanas nodaļa nebija rentabla. Ņemot vērā to, ka Komisija nevarēja atrast pierādījumus par tādu izmeklējamā ražojuma rentablu ražošanu Meksikā, ko neietekmē Ķīnā konstatētie kropļojumi, Komisija neuzskatīja Meksiku par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(161)

Nevienam no abiem ražotājiem Dienvidāfrikā – Maksal Tubes (Pty) Ltd. (94) un Copper Tubing Africa (Pty) Ltd. (95) – nebija viegli pieejamu finanšu datu. Ņemot vērā to, ka Komisija nevarēja atrast pierādījumus par izmeklējamā ražojuma rentablu ražošanu Dienvidāfrikā, Komisija secināja, ka Dienvidāfrika nav piemērota, lai to šajā izmeklēšanā uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(162)

Attiecībā uz Taizemi Komisija identificēja vienu ražotāju, Loyal Hailiang Copper (Thailand) Co., Ltd., par kuru ir viegli pieejami dati par 2024. gadu. Tomēr šie dati neattiecas uz izmeklēšanas periodu. Turklāt uzņēmums ir saistīts ar ražotāju eksportētāju ĶTR Zhejiang Hailiang Co., Ltd., uz kuru attiecas izmeklēšana šajā procedūrā, un tas var apdraudēt tā finanšu datu ticamību. Komisija arī norādīja, ka vara katodu imports no Ķīnas veidoja 25 % no kopējā vara katodu importa Taizemē. Šo iemeslu dēļ Taizemi neuzskatīja par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(163)

Attiecībā uz Turciju Komisija identificēja divus ražotājus – Sarkuysan (96) un Ulusoy Bakır ve Metal Sanayi ve Ticaret A.Ş. (Ulusoy) (97). Tomēr šo ražotāju finanšu dati nebija viegli pieejami, tāpēc tos nevarēja uzskatīt par piemērotiem PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Ņemot vērā to, ka Komisija nevarēja atrast pierādījumus par izmeklējamā ražojuma rentablu ražošanu Turcijā, Komisija secināja, ka Turcija nav piemērota, lai to šajā izmeklēšanā uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(164)

Komisija atrada viegli pieejamus finanšu pārskatus tikai par vienu izmeklējamā ražojuma ražotāju, kura rentabilitāte bija samērīga tajā laikposmā, kas pārklājas ar izmeklēšanas periodupārklājas, proti, VALJAONICA BAKRA SEVOJNO AD SEVOJNO Serbijā (98).

(165)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija paziņojumā informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu tā plāno izmantot Serbiju kā piemērotu reprezentatīvo valsti un finanšu informāciju par uzņēmumu VALJAONICA BAKRA SEVOJNO AD SEVOJNO Serbijā, lai normālās vērtības aprēķinam iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības.

(166)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Serbijas kā reprezentatīvas valsts un VALJAONICA BAKRA SEVOJNO AD SEVOJNO kā ražotāja reprezentatīvajā valstī atbilstību.

(167)

Pēc paziņojuma EUCTDC kopumā atbalstīja Serbijas kā reprezentatīvās valsts izvēli. Tomēr EUCTDC apgalvoja, ka atlasītā reprezentatīvās valsts ražotāja finanšu dati IP laikā, kas saskaņā ar EUCTDC bija 2 %, neliecina par samērīgu peļņu un lūdza Komisiju izmantot agrāko peļņu 7 % apmērā vai koriģēt peļņu līdz 6 %, vai izmantot izmeklējamā ražojuma Serbijas izplatītāja finanšu datus.

(168)

EUCTDC apgalvoja, ka 2 % peļņas procents nav samērīgs un tāpēc neatbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam. Vēl EUCTDC apgalvoja, ka norāde par samērīgu peļņu būtu jāskata saistībā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, kurā noteikta minimālā mērķa peļņa normālos konkurences apstākļos.

(169)

Komisija atgādināja, ka, aprēķinot normālo vērtību, nav ne minimālās, ne maksimālās robežvērtības samērīgas peļņas noteikšanai. Samērīgu peļņu nosaka, pamatojoties uz konkrētā gadījuma apstākļiem un labākajiem pieejamajiem finanšu datiem. Peļņa nav jānosaka vismaz 6 % līmenī (99), jo tas attiecas uz Savienības ražošanas nozares mērķa peļņu, nevis uz peļņu reprezentatīvajā valstī. Tāpēc prasība koriģēt peļņu līdz līmenim, kas atbilst minimālajai mērķa peļņai, kuru piemēro Savienības ražošanas nozares mērķa peļņas aprēķinam, tika noraidīta.

(170)

Piezīmēs par paziņojumu EUCTDC apgalvoja, ka Serbijas uzņēmuma rentabilitātes samazināšanās no 7 % 2022. gadā līdz 2 % 2025. gadā liecina par izmeklējamā ražojuma Āzijas piegādātāju spiedienu reģionā. Šā iemesla dēļ EUCTDC ierosināja izmantot 2022. gada peļņu vai vidējo peļņu pēdējos četros gados. EUCTDC nesniedza pierādījumus par šāda spiediena esību. Komisija arī neatrada šādus pierādījumus un nekonstatēja, ka pēc 2022. gada būtu pieaudzis izmeklējamā ražojuma imports no Ķīnas uz Serbiju. Tāpēc tika noraidīta prasība izmantot 2022. gada peļņu, jo šis gads ir pārāk tālu no IP, vai iepriekšējo četru gadu vidējo peļņu.

(171)

Tomēr, ņemot vērā to, ka IP laikā gūtā peļņa patiešām bija zema, un jo īpaši to, ka tā bija zemāka nekā tā peļņa, kuru guva lielākā daļa ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, citās valstīs, izņemot ĶTR, pārdodot izmeklējamo ražojumu neatkarīgiem pircējiem attiecīgajos iekšzemes tirgos, Komisija izmantoja IP tuvāko gadu ar samērīgu peļņu. Komisija ņēma vērā finanšu datus par 2024. gadu, kas ir gads pirms izmeklēšanas perioda, kad VALJAONICA BAKRA SEVOJNO AD SEVOJNO reģistrēja 5 % peļņu un PVA izmaksas 11 % apmērā, kas tika uzskatīts par samērīgu, jo tas precīzāk atspoguļo attiecīgā ražojuma nozares ražotāju vidējos finanšu rezultātus. Kopējā peļņa un PVA izmaksas bija līdzīgā līmenī kā IP laikā, un pašu peļņu uzskatīja par samērīgu.

(172)

Lai gan tika izmantoti dati par 2024. gadu, VALJAONICA BAKRA SEVOJNO AD SEVOJNO joprojām ir vienīgais izmeklējamā ražojuma ražotājs, par kuru ir viegli pieejami finanšu dati, kuri var uzrādīt tādu peļņu un PVA izmaksas, kas varētu būt samērīgas. Kā paskaidrots 162. apsvērumā, arī LOYAL HAILIANG COPPER (THAILAND) CO LTD Taizemē bija viegli pieejami 2024. gada finanšu dati, taču tos nevarēja izmantot kā piemērotu aizstājējvērtību, jo uzņēmums ir saistīts ar citu Ķīnas ražotāju eksportētāju, un tāpēc dati netika uzskatīti par ticamiem.

(173)

Piezīmēs par paziņojumu Jintian China, pamatojoties uz paziņojumā norādīto statistiku, apgalvoja, ka Turcija ir piemērotāka reprezentatīvā valsts nekā Serbija, jo importētā vara katodu apjoms ir divpadsmit reizes lielāks nekā Serbijā, un saskaņā ar Jintian China sniegto informāciju vidējā importa cena Turcijā ir neitrālāka nekā Serbijā, jo pie lielākiem importa apjomiem var mazināt neregulāru faktoru ietekmi.

(174)

Atbildot uz Jintian China piezīmēm, EUCTDC iebilda pret to, ka Turcija būtu jāuzskata par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tā apgalvoja, ka, lai gan importēto vara katodu apjoms bija lielāks nekā Serbijā, vidējā importa cena bija zemāka par Londonas Metālu biržas (“LME”) vara katodu vidējo gada cenu un cenām lielākajā daļā citu potenciālo reprezentatīvo valstu (izņemot Malaiziju un Brazīliju). Tā kā LME cena ir norādīta EXW līmenī, faktiskajai importa cenai vajadzētu būt vēl augstākai. Tādējādi EUCTDC secināja, ka vara katodu importa cenas Turcijā nevar uzskatīt par reprezentatīvām.

(175)

Komisija ir analizējusi galveno izejmateriālu importu no visām septiņām iespējamām reprezentatīvajām valstīm. Kā jau norādīts 159. un 162. apsvērumā, tā uzskatīja, ka Malaizija un Taizeme nav piemērotas. Komisija nekonstatēja iemeslu uzskatīt Serbijas importu par nereprezentatīvu. Jintian China nesniedza nekādus pierādījumus vai argumentus, kas mainītu šo nostāju. Tā kā nav viegli pieejamu finanšu datu, tas vien, ka Turcija, kas ir ievērojami lielāka par Serbiju, importē lielākus apjomus, nav ne jauns atklājums, nedz arī būtisks kritērijs Serbijas importa uzskatīšanai par nereprezentatīvu.

(176)

Jintian China arī apgalvoja, ka Turciju nevajadzētu izslēgt kā iespējamu reprezentatīvo valsti tāpēc, ka izmeklējamā ražojuma ražotāja finanšu dati nav viegli pieejami. Jintian China iesniedza finanšu pārskatus par Sarkuysan, kas ir viens no identificētajiem izmeklējamā ražojuma ražotājiem Turcijā. Tādējādi Jintian China uzskatīja Turciju par piemērotu reprezentatīvo valsti.

(177)

Jintian China iesniegtie finanšu pārskati attiecas uz IP un ir viegli pieejami. Tomēr tā ir konsolidētā versija par visu uzņēmumu grupu. Grupā ietilpst dažādi meitasuzņēmumi, kas veic atšķirīgas funkcijas un ražo plašu ražojumu klāstu. Būtiskākais ir tas, ka meitasuzņēmumi, kuru finanšu rezultāti ir iekļauti konsolidētajos finanšu pārskatos, atrodas dažādās valstīs, piemēram, Bulgārijā, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tāpēc peļņu un PVA izmaksas nevarēja attiecināt tikai uz izmeklējamā ražojuma ražotāju eksportētāju iespējamajā reprezentatīvajā valstī.

(178)

Tāpēc Komisija nekonstatēja pamatu uzskatīt Turciju par piemērotāku reprezentatīvo valsti nekā Serbiju.

Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(179)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Serbija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.1.2.2.2.    Secinājums

(180)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Serbija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.1.2.3.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(181)

Komisija paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(182)

Komisija norādīja, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantos GTA, lai lielākajai daļai ražošanas faktoru, īpaši izejvielu, noteiktu neizkropļotas izmaksas. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos Serbijas Republikas Statistikas biroju (100) un SDO (101) neizkropļotu darbaspēka un enerģijas (elektroenerģijas (102) un dabasgāzes (103)) izmaksu noteikšanai.

(183)

Paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā dažu izejvielu nenozīmīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, šie nenozīmīgie posteņi ir grupēti pie “palīgmateriāliem”. Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām (kas bija 5 %) un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

3.1.2.3.1.    Ražošanas faktori

(184)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preces kods

Avots

Neizkropļota vērtība

(CNY)

Mērvienība

Izejvielas

Vara katodi

7403 11

GTA

77,19

kg

Palīgmateriāli

Darbaspēks

Darbaspēks

neattiecas

Serbijas Republikas Statistikas birojs (104) un SDO (105)

74,96

stundas

Enerģija

Elektroenerģija

neattiecas

Serbijas Enerģētikas aģentūra (106)

0,90

kWh

Dabasgāze

neattiecas

Serbijas Enerģētikas aģentūra (107)

0,31

kWh

(104)  https://www.stat.gov.rs/en-US/oblasti/trziste-rada/zarade.

(105)  https://ilostat.ilo.org/data/?cat_mode=subject.

(106)  https://www.aers.rs/media/Files/Izvestaji/Godisnji/Izvestaj%20Agencije%202025.pdf.

(107)  https://www.aers.rs/media/Files/Izvestaji/Godisnji/Izvestaj%20Agencije%202025.pdf.

(185)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Minētās summas noteikšanai Komisija izmantoja sūdzības iesniedzējas datus par izgatavošanas izmaksām, kas nebija iekļautas iepriekš minētajos atsevišķajos ražošanas faktoros. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija izmantoja sūdzības iesniedzējas sniegtos datus. Metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.1.2.3.6. iedaļā.

3.1.2.3.2.    Izejvielas

(186)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm.

(187)

Vairāku ražošanas faktoru faktiskās izmaksas, kas radās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, un kas bija norādītas sūdzībā, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 183. apsvērumā.

(188)

Lai noteiktu neizkropļotu izejmateriālu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus.

(189)

Transporta izmaksas, kas uzņēmumam Jintian China radās saistībā ar izejvielu piegādi, Komisija izteica procentos no šo izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(190)

Turklāt transporta izmaksas, kas saistībā ar izejvielu piegādi radās ražotājam eksportētājam, kurš nesadarbojās, Komisija izteica procentos no šo izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas.

3.1.2.3.3.    Darbaspēks

(191)

Serbijas Republikas Statistikas birojs publicē detalizētu informāciju par algām dažādās Serbijas ekonomikas nozarēs. Komisija izmantoja jaunāko pieejamo statistiku par 2025. gadu attiecībā uz vidējām darbaspēka izmaksām parasto metālu ražošanas nozarē, kas ietver darbaspēka izmaksas vara cauruļu nozarē (108). Attiecībā uz vidējo darba laiku apstrādes rūpniecībā Komisija izmantoja SDO statistiku (109).

3.1.2.3.4.    Elektroenerģija

(192)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Serbijā publicē Serbijas Enerģētikas aģentūra (110). Komisija izmantoja aģentūras publicētos 2025. gada datus par elektroenerģijas cenām rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā.

3.1.2.3.5.    Dabasgāze

(193)

Dabasgāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Serbijā publicē Serbijas Enerģētikas aģentūra (111). Komisija izmantoja cenas, kas attiecīgajam patēriņa diapazonam bija noteiktas izmeklēšanas periodā.

3.1.2.3.6.    Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(194)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(195)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz sūdzības iesniedzējas datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam atkarībā no ražotā modeļa šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(196)

Attiecībā uz Jintian China šā ražotāja eksportētāja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(197)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja VALJAONICA BAKRA SEVOJNO AD SEVOJNO 2024. gada finanšu datus, kas iegūti no Orbis.

3.1.2.3.7.    Aprēķins

(198)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību pa ražojuma veidiem un EXW līmenī.

(199)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja sūdzības iesniedzējas sūdzībā sniegto informāciju un divu eksportētāju grupu iesniegtās izejresursu veidlapas par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(200)

Attiecībā uz Jintian China Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam šajā uzņēmumā, kas sadarbojās. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar 3.1.2.2. iedaļā aprakstītajām neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(201)

Kad Komisija bija noteikusi neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, tā piemēroja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 194.–197. apsvērumā.

(202)

Tad Komisija saskaņā ar 195. apsvērumā sniegto skaidrojumu neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja vidējās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(203)

Ražošanas izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar iepriekšējā apsvērumā aprakstīto, Komisija piemēroja VALJAONICA BAKRA SEVOJNO AD SEVOJNO PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas tika izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, un tās sasniedza 11 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 5 %.

(204)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

3.1.3.   Eksporta cena

3.1.3.1.   Jintian China

(205)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Jintian China, eksportēja uz Savienību ar sava saistītā tirgotāja Honkongā starpniecību, tāpēc cena, ko maksājis vai maksās pirmais neatkarīgais klients Savienībā, tika koriģēta, kā paskaidrots 3.1.5.1. iedaļā.

3.1.3.2.   Pārējie ražotāji eksportētāji

(206)

Kā paskaidrots 11. līdz 17. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbība bija zema, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenas pamatā bija pieejamie fakti. Tādēļ eksporta cenas pamatā bija attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas Savienībā vidējā cena, kas noteikta turpmāk 4.4. iedaļā un koriģēta līdz EXW līmenim, atskaitot jūras un iekšzemes vedmaksu, kā norādīts sūdzībā.

3.1.4.   Salīdzinājums

(207)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī; un ii) veiktu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.1.4.1.   Normālās vērtības korekcijas

(208)

Kā skaidrots 198. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta tirdzniecības EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, korekcijas nebija jāveic.

3.1.4.1.1.    Jintian China

(209)

Jintian China importēja izejvielas un pēc tam pārdeva izmeklējamo ražojumu, izmantojot muitas režīmu “ievešana pārstrādei”. Saskaņā ar pašreizējo ĶTR nodokļu metodiku attiecībā uz neatmaksājamo PVN par eksporta pārdošanas apjomu neatmaksājamo PVN nosaka, atskaitot no kopējās eksporta vērtības no nodokļa atbrīvoto importēto izejresursu vērtību. Tāpēc Komisija pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu piemēroja šai uz Savienību eksportētā ražojuma pievienotajai vērtībai. Turklāt Komisija nekonstatēja iemeslus nekādām citām normālās vērtības korekcijām attiecībā uz Jintian China, un uzņēmums šādas korekcijas nepieprasīja.

3.1.4.1.2.    Pārējie ražotāji eksportētāji

(210)

Attiecībā uz otru ražotāju eksportētāju Komisija arī veica korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, ņemot vērā netiešo nodokļu starpību starp eksporta pārdošanas apjomu no Ķīnas uz Savienību un normālo vērtību, no kuras izslēgti tādi netiešie nodokļi kā PVN. Uzņēmumiem, kas eksportē vara caurules, nebija tiesību atgūt PVN priekšnodokli par izejvielām, kas iegādātas izmeklējamā ražojuma ražošanai. Tādējādi netiešo nodokļu starpība starp eksporta pārdošanas apjomu un normālo vērtību bija 13 %, un tika veikta attiecīga korekcija.

3.1.5.   Eksporta cenas korekcijas

3.1.5.1.   Jintian China

(211)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā: transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes un pārkraušanas izmaksas un papildizmaksas.

(212)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, maksa par bankas pakalpojumiem.

(213)

Jintian China eksportēja uz Savienību ar saistīta tirgotāja Honkongā starpniecību. Tāpēc atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam tika izdarīta korekcija attiecībā uz komisijas maksu. Tirgotājs bija atbildīgs par attiecībām ar klientiem, konkrētāk, tas uzturēja un izveidoja kontaktus ar klientiem, pārvaldīja pasūtījumus un darījumus un organizēja transportu, kravu pārvadājumus un apdrošināšanu saistībā ar pārdošanu. Tirgotājs par šo funkciju veikšanu tika atalgots ar uzcenojumu. Tāpēc Komisija konstatēja, ka tirgotājs veic līdzīgas funkcijas kā aģents, kas par darbu saņem komisijas maksu. Ņemot vērā saistību starp tirgotāju un ražotāju, Komisija noteica komisijas maksu, pamatojoties uz saistītā tirgotāja faktiskajām PVA izmaksām un nosacīto peļņu 10 % apmērā.

(214)

Attiecībā uz šo peļņu šajā procedūrā nesadarbojās neviens no nesaistītajiem importētājiem. Komisijas rīcībā nav datu, ko būtu iesnieguši nesaistīti tirgotāji, kas tirgo tādu pašu vai līdzīgu ražojumu kā izmeklējamais ražojums. Tāpēc Komisija izmantoja ražojumu, kas pēc iespējas līdzinās attiecīgajam ražojumam, proti, plakanus nerūsējošā tērauda aukstos velmējumus (“SSCR”), kam arī ir raksturīgs liels attiecīgā metāla izejresursa īpatsvars. Tāpēc Komisija provizoriski izmantoja peļņu, kas tika uzskatīta par samērīgu nesenā atmaksas izmeklēšanā par SSCR importu (112). Minētajā izmeklēšanā nesaistīto importētāju peļņa bija no 10 % līdz 13 %, un Komisija nolēma piesardzīgi piemērot minētā diapazona zemāko robežu.

3.1.5.2.   Pārējie ražotāji eksportētāji

(215)

Eksporta cena pārējiem ražotājiem eksportētājiem tika noteikta EXW līmenī, kā paskaidrots 206. apsvērumā.

(216)

Pamatojoties uz izmeklēšanā gūto informāciju, Komisija konstatēja, ka visi zināmie ražotāji eksportētāji Ķīnā darbojas pēc līdzīga modeļa kā Jintian China un pārdod attiecīgo ražojumu ar saistītu tirgotāju starpniecību Ķīnā vai trešās valstīs. Tāpēc Komisija nolēma tādu pašu korekciju kā attiecībā uz Jintian China, kas paskaidrota 213. apsvērumā, piemērot visiem pārējiem uzņēmumiem. Komisija noteica PVA izmaksu summu, pamatojoties uz vidējām PVA izmaksām, par kurām ziņoja visi ražotāju eksportētāju saistītie tirgotāji, kuri sadarbojās, visās valstīs, uz kurām attiecas šī izmeklēšana. Attiecībā uz nosacīto peļņu Komisija piemēroja 10 %, kā norādīts 214. apsvērumā.

3.1.6.   Dempinga starpības

(217)

Kā paskaidrots 18. apsvērumā, Komisija nolēma dempinga noteikšanai piemērot 18. pantu, izņemot ražotāju eksportētāju Jintian China, kam tika aprēķināta individuāla starpība.

3.1.6.1.   Jintian China

(218)

Attiecībā uz Jintian China Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

3.1.6.2.   Pārējie ražotāji eksportētāji

(219)

Komisija noteica dempinga starpību visiem pārējiem uzņēmumiem, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un izmantojot sūdzības iesniedzējas un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtos datus par korekciju, kā paskaidrots 216. apsvērumā. Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(220)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Ningbo Jintian Copper Tube Co., Ltd

33,5  %

Viss pārējais Ķīnas izcelsmes imports

51,5  %

3.2.   Meksika

3.2.1.   Normālā vērtība

(221)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai Meksikas ražotājs GDA, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū kopumā bija pārdevis reprezentatīvu apjomu. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Tādējādi izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(222)

Pēc tam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(223)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja GDA, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar ražojuma veidu, ko pārdeva eksportam uz Savienību. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka visiem ražojuma veidiem, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidu, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību un tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu bija reprezentatīvs.

(224)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(225)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

a)

tā ražojuma veida pārdošanas apjoms, kurš pārdots par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; un

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai tās pārsniedz.

(226)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(227)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

a)

attiecīgā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; vai

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zemāka par vienības ražošanas izmaksām.

(228)

GD Group darbības struktūra ir šāda: GDA ir attiecīgā ražojuma ražotājs Meksikā, tas pārstrādā izejvielas, ko nodrošina un kuru īpašnieks ir HKGD, kurš saglabā īpašumtiesības uz gatavo ražojumu un maksā GDA apstrādes maksu (“maquila”) par vara cauruļu ražošanu. HKGD pārdod attiecīgo ražojumu GDC pārdošanai iekšzemes tirgū vai GDUS pārdošanai iekšzemes tirgū un eksportam uz Savienību.

(229)

Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka GD Group sniegtā informācija par attiecīgo uzņēmumu ražošanas izmaksu un PVA izmaksu noteikšanu bija nepilnīga, neprecīza un nepārbaudāma, un tā daļēji tika iesniegta, neievērojot saskaņotos termiņus. Konkrētāk, GD Group iesniedza nepilnīgu, neprecīzu un maldinošu informāciju pamatregulas 18. panta nozīmē par kopējo ražošanas izmaksu noteikšanu un PVA izmaksu sadalījumu starp HKGD, GDUS un GDA. Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmuma iesniegtajā ražošanas izmaksu un PVA izmaksu galīgajā versijā nebija ņemti vērā pārbaudes apmeklējuma konstatējumi. Tam bija būtiska ietekme uz ražošanas izmaksām un PVA izmaksām. Tāpēc Komisija 2026. gada 7. septembrī nosūtīja 18. panta vēstuli par nesadarbošanos attiecībā uz šiem punktiem (“18. panta vēstule”). Pēc 2026. gada 15. septembrī saņemtās atbildes Komisija noteica izmaksas, iekļaujot pārbaudes konstatējumus un attiecīgi pārskatot ražošanas izmaksas un PVA izmaksas.

(230)

GD Group savā 2026. gada 15. septembra vēstulē sniedza piezīmes par 18. pantu un piekrita, ka ne visi darba dokumenti, kurus GD Group sagatavoja izmeklēšanas laikā, bija precīzi, jo pārbaudes laikā tika veikti labojumi, radās domstarpības par sadales metodiku un dokumenti par ražošanas izmaksām tika iesniegti pēc datuma, kas tika pieprasīts pārbaudes beigās Meksikā. Tomēr GD Group apstrīd 18. panta pamatotību, jo tā darīja zināmu Komisijai visu nepieciešamo informāciju, nesniedza nepatiesu informāciju un būtiski nekavēja izmeklēšanu. GD Group apgalvoja, ka tā sadarbojās visu pārbaudes apmeklējumu laikā, pat ja tie bija “neparasti sarežģīti”, un apgalvo, ka GD Group pilnībā sadarbojās. Uzņēmums apgalvoja, ka atšķirības bija saistītas ar formulām, klasifikācijām, dažādām versijām vai valūtas kursa konvertēšanu, un vienīgie neatrisinātie jautājumi bija “konkrēti jautājumi par grāmatvedības klasifikāciju, sadales metodiku, versiju kontroli un konkrētu darījumu skaidrojumu”.

(231)

Turklāt GD Group norādīja, ka paredzētā 18. panta piemērošana nav pamatota, ņemot vērā to, ka 18. panta 1. punkts ļauj izmantot pieejamos faktus, bet tas nav noteikums, kas paredz, ka nevienā darba dokumentā nedrīkst būt kļūdu vai katrai sadales izvēlei jāatbilst Komisijas izvēlētajai metodikai.

(232)

Turklāt tajā pašā iepriekš minētajā vēstulē GD Group norādīja, ka 18. panta 3. punktā ir minēts, ka informāciju, kas nav ideāla, tomēr nedrīkst neņemt vērā un ka saskaņā ar 18. panta 4. punktu pastāv svarīga procesuālā garantija, proti, ka puse jāinformē par informācijas noraidīšanas iemesliem un jādod tai iespēja sniegt papildu paskaidrojumus noteiktajā termiņā. GD Group arī norādīja, ka PTO ekspertu grupas un PTO noteikumi norāda, ka pieejamie fakti ir veids, kā novērst patiesas informācijas trūkumu, nevis sods, un tā apraksta sadarbību kā “divvirzienu procesu”, ņemot vērā praktiskās grūtības. GD Group apgalvoja, ka tas, ka pastāv korekcijas un domstarpības par metodiku attiecībā uz informāciju par ražošanas izmaksām un G tabulas (atbildes uz anketas jautājumiem) sadalījumu, nepamato pārbaudītās informācijas noraidīšanu kopumā. GD Group uzskata, ka Komisijai tā vietā jāidentificē konkrēta informācija, kuras, iespējams, trūkst vai kura nav izmantojama, un jāizvērtē, vai no sniegtās informācijas joprojām var izdarīt pietiekami precīzu konstatējumu.

(233)

Visbeidzot, GD Group minēja, ka nekas nenorāda uz acīmredzamu sadarbības trūkumu, jo tā atbildēja uz vēstulēm par nepilnībām un anketām, organizēja trīs pārbaudes apmeklējumus trijos kontinentos un piedalījās tajos, nodrošināja darba grupai piekļuvi grāmatvedības sistēmām un dokumentiem, pārskatīja darba dokumentus, nodrošināja, ka visā GDUS pārbaudes laikā attālināti bija pieejami kompetenti Meksikas darbinieki, kuru fiziskā klātbūtne saskaņā ar GD Group sniegto informāciju tika lūgta tikai neilgi pirms apmeklējuma, un ka Komisijas dokumenti liecināja, ka tika pārbaudītas visas GDUS iedaļas un pārbaude tika pabeigta laikus. Tāpēc GD Group lūdza Komisiju nepiemērot 18. pantu ražošanas izmaksām vai G tabulai. Tā vietā GD Group lūdz jebkādas korekcijas attiecināt tikai uz konkrētiem posteņiem un, ja iespējams, tās veikt, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar 18. panta 3. punktu.

(234)

Komisija norādīja, ka GD Group iesniegtā informācija apstiprināja neprecizitātes, informācijas trūkumu un nesniedza jaunu būtisku informāciju, pārbaudāmus faktus vai jaunus argumentus. Turklāt Komisija norādīja, ka GD Group pirmspārbaudes vēstulēs, kas tika nosūtītas 2026. gada 8. jūnijā, tika prasīts, lai galvenie darbinieki būtu pieejami īsā laikā, un ka Komisija tika informēta tikai par to, ka darbinieki, kuri pārzināja GDUS sniegtās atbildes un informāciju par ES pārdošanas apjomiem, GDUS pārbaudes apmeklējuma sākumā neatradīsies telpās. GD Group patiešām bija apgalvojusi, ka tās galvenie darbinieki dosies uz GDUS pārbaudes apmeklējumu laikā.

(235)

Turklāt Komisija norādīja, ka atbildēs uz anketas jautājumiem un atbildēs uz vēstulēm par nepilnībām tika norādīti vairāki konstatēti trūkumi, kurus tika pieprasīts labot vai novērst pirms pārbaudes apmeklējumiem, bet, neraugoties uz atkārtotiem Komisijas pieprasījumiem, tie tika tikai daļēji izlaboti vai novērsti pārbaudes apmeklējumu laikā.

(236)

Komisija arī pieņēma zināšanai papildu informāciju un skaidrojumus, ko GD Group sniedza savā 2026. gada 15. septembra vēstulē. Tomēr tā nevarēja pārbaudīt šādu informāciju pēc GDA, GDC, GDUS un HKGD pārbaudes apmeklējumu beigām. Turklāt Komisija norādīja, ka jebkurā gadījumā GD Group sniegtā papildu informācija un izvirzītie argumenti neietekmētu Komisijas secinājumus 229. apsvērumā par to, ka informācija par kopējo ražošanas izmaksu noteikšanu un PVA izmaksu sadali ir nepilnīga, neprecīza un maldinoša.

(237)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir pietiekams pamats izmantot 18. panta 1. punktā pieejamos faktus, kā paskaidrots 18. panta vēstulē un apkopots 229. apsvērumā. Tāpēc Komisija koriģēja un papildināja ražošanas izmaksas un PVA izmaksas attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū pirmajam neatkarīgajam klientam, pamatojoties uz faktiem, kas pieejami no GD Group dokumentiem, un informāciju, kas iegūta pārbaudes apmeklējumos. Ārēji dati netika izmantoti kā pieejamie fakti. Komisija izmantoja labotos un pilnīgos dokumentus, lai veiktu iekšzemes pārdošanas rentabilitātes pārbaudi.

(238)

Pēc visu iepriekš paskaidroto vajadzīgo korekciju veikšanas iekšzemes pārdošanas apjoma analīzē atklājās, ka rentabli bija mazāk nekā 80 % no visa iekšzemes pārdošanas apjoma un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka nekā ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālo vērtību aprēķināja tikai kā rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto vērtību, izņemot vienu ražojuma veidu, kura gadījumā vairāk nekā 80 % no visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un normālo vērtību aprēķināja kā visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu IP laikā.

3.2.2.   Eksporta cena

(239)

Kā paskaidrots 228. apsvērumā, ražotājs, kas sadarbojās, proti, GDA, eksportēja uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus HKGD un GDUS, kas atrodas ārpus Savienības.

(240)

Attiecībā uz HKGD tika veikta korekcija attiecībā uz komisijas maksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ko piemēroja ražojuma īpašniekam un tā pirmajam pārdevējam. HKGD pārdeva attiecīgo ražojumu GDUS eksportēšanai uz Savienību, ar uzcenojumu. Tāpēc Komisija konstatēja, ka tirgotājs darbojās kā aģents, kas par darbu saņem komisijas maksu. Ņemot vērā saistību starp tirgotāju un ražotāju, Komisija noteica komisijas maksu, pamatojoties uz saistītā tirgotāja faktiskajām PVA izmaksām un nosacīto peļņu 10 % apmērā.

(241)

Attiecībā uz šo peļņu šajā procedūrā nesadarbojās neviens no nesaistītajiem importētājiem. Komisijas rīcībā nav datu, ko būtu iesnieguši nesaistīti tirgotāji, kas tirgo tādu pašu vai līdzīgu ražojumu kā izmeklējamais ražojums. Tāpēc Komisija izmantoja ražojumu, kas pēc iespējas līdzinās attiecīgajam ražojumam, proti, plakanus nerūsējošā tērauda aukstos velmējumus (“SSCR”), kam arī ir raksturīgs liels attiecīgā metāla izejresursa īpatsvars. Tāpēc Komisija provizoriski izmantoja peļņu, kas tika uzskatīta par samērīgu nesenā atmaksas izmeklēšanā par SSCR importu (113). Minētajā izmeklēšanā nesaistīto importētāju peļņa bija no 10 % līdz 13 %, un Komisija nolēma piesardzīgi piemērot minētā diapazona zemāko robežu.

(242)

Attiecībā uz GDUS, tā kā tā funkcija galvenokārt bija rēķinu izrakstīšana un ieņēmumu iekasēšana, nesaņemot komisijas maksu par tālākpārdošanu, tika uzskatīts, ka tas neveic funkcijas, kas ir līdzīgas aģenta funkcijām 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē.

(243)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kad to pārdod eksportam uz Savienību.

3.2.3.   Salīdzinājums

(244)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisijai jāveic taisnīgs normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums vienādā tirdzniecības līmenī un jāizdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī; un ii) veiktu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.2.3.1.   Normālās vērtības korekcijas

(245)

Lai normālo vērtību aprēķinātu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā pārvadājumu un pārkraušanas izmaksas.

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un iepakojums.

3.2.4.   Eksporta cenas korekcijas

(246)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā: muitas nodokli, citus ievedmuitas maksājumus, vedmaksu, apdrošināšanu, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izdevumus, tostarp iepakojuma un noliktavas nomas izdevumus.

(247)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un iepakojums.

3.2.5.   Dempinga starpības

(248)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarabojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(249)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, eksporta apjoms bija apmēram 100 % no kopējā importa uz Savienību IP laikā. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija vienīgajam uzņēmumam, kas sadarbojās.

(250)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

GD Affiliates de RL de CV

32,2  %

Viss pārējais Meksikas izcelsmes imports

32,2  %

3.3.   Uzbekistāna

3.3.1.   Pamatregulas 2. panta 7. punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(251)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, tā kā Uzbekistāna nav PTO dalībvalsts un ir minēta Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(252)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu attiecīgās reprezentatīvās valsts izvēles pamatā ir a) sadarbība, ko minētajā valstī īsteno vismaz viens izmeklējamā ražojuma eksportētājs un ražotājs; b) ja nepieciešams, tiks izmantota attiecīga reprezentatīva valsts, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu; c) ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstīm ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(253)

Attiecīgi Komisija apņēmās noteikt visas valstis, kurās vismaz viens izmeklējamā ražojuma eksportētājs un ražotājs vēlas sadarboties izmeklēšanā, lai veiktu vēlāku novērtējumu.

Reprezentatīvās valsts izvēle

(254)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.3. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas ierosināt attiecīgu(-as) reprezentatīvo(-ās) valsti(-is) pamatregulas 2. panta 7. punkta piemērošanai un norādīt izmeklējamā ražojuma ražotājus šajās valstīs. Komisija arī aicināja visus ražotājus eksportētājus, uz kuriem attiecas izmeklēšana Vjetnamā un Meksikā, paust vēlmi sadarboties normālās vērtības aprēķināšanā attiecībā uz Uzbekistānu. Divi uzņēmumi; Jintian Vjetnamā un GDA Meksikā sniedza pozitīvu atbildi.

(255)

2026. gada 27. aprīlī Komisija sazinājās ar visiem pārējiem zināmajiem ražotājiem jebkurā potenciālajā reprezentatīvajā valstī, izņemot Ķīnu (114). Ņemot vērā sūdzībā sniegtos pierādījumus, kas liecina, ka Ķīnas vara cauruļu ražotāji varētu būt pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, ar ĶTR ražotājiem sākotnēji nesazinājās, tāpēc Komisija atlika savu novērtējumu, gaidot izmeklēšanas rezultātus par šādu kropļojumu pastāvēšanu.

(256)

Viens ražotājs Turcijā, Ulusoy Bakır ve Metal A.S., atbildēja pozitīvi, pievienojoties abiem ražotājiem Vjetnamā un Meksikā, kuri jau bija pauduši vēlmi sadarboties normālās vērtības aprēķināšanā Uzbekistānā. Pēc tam pieteicās ražotājs Wieland Copper Products LLC (“Wieland US”), kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, un piekrita sadarboties.

(257)

Sākotnēji Komisija ar 2026. gada 20. maija paziņojumu lietas materiālos informēja ieinteresētās puses, ka tā plāno izmantot Turcijā reģistrēto ražotāju kā informācijas avotu normālās vērtības noteikšanai, un aicināja puses iesniegt apsvērumus.

(258)

Turklāt Komisija norādīja, ka gan Jintian Vietnam, gan GDA ir saistīti ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, un ka bija daži apstākļi, kas saistīti ar Jintian Vietnam un GDA korporatīvo struktūru un pārdošanas un iepirkuma plūsmām un kas varētu ietekmēt izmeklējamā ražojuma normālo vērtību, kura noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(259)

Tomēr, lai gan Turcijas ražotājs sākotnēji iesniedza atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka sniegtā informācija ir nepilnīga un tajā nav vajadzīgo datu, lai varētu aprēķināt normālo vērtību. Pēc tam Komisija nosūtīja Turcijas uzņēmumam vēstuli par nepilnībām, kurā pieprasīja trūkstošo informāciju. Tā kā uzņēmums nesniedza atbildi noteiktajā termiņā un pārtrauca sadarboties, Komisijai šis ražotājs bija jāsvītro no potenciālo reprezentatīvo ražotāju saraksta.

(260)

Savukārt Wieland US iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem ar nepieciešamajiem datiem, lai varētu aprēķināt normālo vērtību. Wieland US ir vara cauruļu ražotājs, kas galvenokārt koncentrējas uz savu iekšzemes tirgu, un tā ražošanas jauda ir tādā pašā diapazonā kā Uzbekistānas ražotājiem, turklāt tā struktūra un ražošanas process ir līdzīgi Uzbekistānas ražotāju struktūrai un procesam. Rezultātā Komisija 2026. gada 8. septembrī ar paziņojumu lietas materiālos informēja ieinteresētās personas, ka pēc Turcijas uzņēmuma izslēgšanas par reprezentatīvo ražotāju bija paredzēts izmantot ASV reģistrēto ražotāju, un aicināja puses iesniegt apsvērumus (115).

(261)

Izmeklēšanas gaitā Komisija apstiprināja, ka Vjetnamā vara materiāliem piemēro izvedmuitas nodokļus 10–22 % apmērā. Tomēr, ņemot vērā tā atrašanos eksporta pārstrādes zonā, kas faktiski ir beznodokļu zona, Jintian Vietnam šos nodokļus nemaksā, un tāpēc to neizslēdza kā reprezentatīvu informācijas avotu. Tomēr uzņēmuma izveide un darbība šajā speciālajā ekonomiskajā zonā, kas paredzēta eksporta pārstrādes uzņēmumiem, skaidri norādīja, ka uzņēmums galvenokārt ir orientēts uz eksportu, ko attiecīgi apliecina arī ļoti ierobežotais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. Turklāt tas darbojās saskaņā ar sarežģītu grupas iekšējās pirkšanas un tālākpārdošanas sistēmu, kas būtiski atšķīrās no tiešajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, ko veic Uzbekistānas ražotāji un Wieland US. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Jintian Vietnam nav piemērots informācijas avots normālās vērtības noteikšanai.

(262)

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka Meksikas ražotāja eksportētāja GDA normālās vērtības noteikšanai tika izmantoti pieejamie fakti, kā norādīts iepriekš 228. līdz 237. apsvērumā, arī GDA nevarēja būt pamatota izvēle normālās vērtības noteikšanai.

(263)

Tādējādi Komisija pagaidu posmā apstiprināja, ka Wieland US ir vispiemērotākais reprezentatīvais ražotājs.

Piezīmes par reprezentatīvā ražotāja izvēli

(264)

Sākot procedūru, ICG Infinity Copper Group LLC, Angren Pipe Plant LLC un JV Sharq Tubes LLC (“Uzbekistānas ražotāji”) apgalvoja, ka, pēc to domām, Komisijai par reprezentatīvo valsti būtu jāizvēlas Indija vai Vjetnama, ņemot vērā to vara cauruļu ražošanas nozaru līdzību ar Uzbekistānas nozari un to līdzīgo ekonomiskās attīstības klasifikāciju (116) (117). Šajā nolūkā Uzbekistānas ražotāji apgalvoja, ka, izvēloties reprezentatīvo valsti, būtu jāņem vērā ekonomiskā salīdzināmība, ņemot vērā tās ietekmi uz ražošanas izmaksām un struktūru un tās atbilstību pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam, kam ir tāds pats mērķis kā 2. panta 7. punktam; proti, aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz reprezentatīvām cenām no trešās valsts. Turklāt Uzbekistānas ražotāji izteica šādus apsvērumus:

a)

Vjetnama būtu jāuzskata par reprezentatīvu valsti tikai tad, ja Komisija nav secinājusi, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi, kuru dēļ izmaksas un cenas nav uzticamas;

b)

bija identificēts vara cauruļu ražotājs Indijā, kurš, iespējams, būtu gatavs sadarboties izmeklēšanā;

c)

Meksika būtu jāizvēlas tikai tad, ja Komisija konstatētu, ka Vjetnamā pastāv īpaša tirgus situācija un nav pieejams neviens ražotājs no Indijas. Šajā sakarā Uzbekistānas ražotāji apgalvoja, ka GD Mexico, kas šajā posmā bija vienīgais identificētais ražotājs Meksikā, lielās ražošanas jaudas un starptautiskā struktūra un valsts augstākais ekonomiskās attīstības līmenis (118) noteica, ka no visām iespējām Meksika ir vismazāk piemērota salīdzināšanai.

(265)

Pēc Turcijas sākotnējās atlases par reprezentatīvo valsti (119) un Wieland US paziņojuma, ka uzņēmums vēlas sadarboties izmeklēšanā, sūdzības iesniedzēja iesniedza piezīmes un apgalvoja, ka par attiecīgu reprezentatīvo valsti Turcijas vietā būtu jāizvēlas ASV, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

spēcīga iekšējā konkurence ASV vietējā vara cauruļu tirgū, kurā cenas nosaka saskaņā ar normāliem tirgus spēkiem, neraugoties uz to, ka vara caurulēm tiek piemēroti ievedmuitas nodokļi;

b)

Turcijā metalurģijas nozarei tiek sniegts ievērojams valsts atbalsts ar mērķi aizsargāt vietējo ražošanu un eksportu;

c)

ārējais cenu spiediens, ko uz attiecīgā izmeklējamā ražojumaTurcijas ražotājiem radīja vara cauruļu imports par zemām cenām no Ķīnas, Vjetnamas un Uzbekistānas, kas varēja ietekmēt Turcijas ražotāja, kurš sadarbojās, izmaksu un rentabilitātes struktūru;

d)

salīdzinājumā ar Turciju ASV ir augstāks ekonomiskās stabilitātes līmenis un labāka vides un sociālā aizsardzība.

(266)

Uzbekistānas ražotāji apstrīdēja sūdzības iesniedzēju argumentus (120), ka ASV nodrošina augstāku sociālās un vides aizsardzības līmeni, pamatojoties uz ASV dalību SDO konvencijās un galvenajos vides nolīgumos un šo instrumentu ratifikāciju, un norādīja, ka priekšroka būtu jādod ražotājiem eksportētājiem valstīs, uz kurām attiecas izmeklēšana, un arī apgalvoja, ka nesenās lietās Komisija inflācijas dēļ ir noraidījusi iebildumus pret Turcijas izvēli par reprezentatīvo valsti. Turklāt Uzbekistānas ražotāji apgalvoja, ka iepriekš (121) ES tiesas ir nospriedušas, ka iestādēm jāmeklē trešā valsts, kurā līdzīgā ražojuma cenas veidojas pēc iespējas līdzīgākos apstākļos kā eksportētājvalstī, un pēc tam jāveic salīdzinājums starp Komisijas novērtējumu par GDA ražošanas struktūru un Wieland US ražošanas struktūru. Uzbekistānas ražotāji uzskata, ka Wieland nebūtu jāņem vērā kā reprezentatīvs informācijas avots, jo tā ražošanas struktūra (daudzobjektu, vertikāli integrēta daudznacionāla grupa ar pirkumiem grupas ietvaros) un izmaksu struktūra (atkarīga no reciklēta vara un vara lūžņiem) būtiski atšķiras no Uzbekistānas ražotāju struktūras.

(267)

Turklāt Uzbekistānas ražotāji ierosināja, ka Wieland US varētu saņemt ievērojamu publisko atbalstu, un uzskaitīja vairākas šīs uzņēmumu grupas darbības, kuras bija izvēlētas federālā atbalsta vai stimulu kopuma saņemšanai. Turklāt Uzbekistānas ražotāji apgalvoja, ka 50 % tarifa ieviešana vara pusfabrikātu importam (122) (123) 2025. gada augustā var ietekmēt gan izmaksas, gan peļņu, faktiski kropļojot normālo vērtību, kas aprēķināta, pamatojoties uz Wieland datiem, neraugoties uz sūdzības iesniedzējas apgalvojumiem, ka ASV ražotāji darbojas konkurētspējīgā iekšzemes tirgū. Visbeidzot, Uzbekistānas ražotāji iesniedza piezīmes par Wieland US kā informācijas avota izvēli normālās vērtības noteikšanai. Tomēr, ņemot vērā to, ka šīs piezīmes tika iesniegtas tikai trīs nedēļas pirms informācijas iepriekšējas izpaušanas juridiskā termiņa un pēc to iesniegšanas termiņa beigām, kas noteikts otrajā paziņojumā par normālās vērtības avotiem Uzbekistānā (124), Komisija šajā izmeklēšanas posmā nevarēja tās izskatīt.

(268)

Komisija noraidīja visus apgalvojumus par Turcijas kā attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēli, ņemot vērā, ka vienīgais uzņēmums valstī, kas sadarbojās, – kā paskaidrots 261. apsvērumā, – nesniedza normālās vērtības aprēķināšanai nepieciešamo informāciju.

(269)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Wieland US gūst labumu no grupas iekšējiem iepirkuma kanāliem, Komisija paskaidroja, ka tikai ierobežots izejvielu apjoms (zem 20 %) tika iepirkts no saistītiem piegādātājiem un faktiski netika konstatēta cenu atšķirība starp izejvielām, kas iegādātas no nesaistītiem un saistītiem piegādātājiem. Salīdzinājumam – 100 % izejvielu Jintian Vietnam iepirka ar saistītu piegādātāju starpniecību. No tā izriet, ka, ja ieguvumu no grupas iekšējiem iepirkuma kanāliem Komisija atzītu par pietiekamu, lai uzņēmuma izvēle par reprezentatīvu ražotāju kļūtu nepiemērota, Jintian Vietnam būtu jāuzskata par vismazāk reprezentatīvu iespēju.

(270)

Kā Komisija norādīja lietas materiālu otrajā paziņojumā par reprezentatīvās valsts izvēli, Wieland struktūra un ražošanas process bija līdzīgs tam, kāds bija Uzbekistānas ražotājiem. Attiecībā uz ražošanas un pārdošanas procesu iekšzemes tirgū Wieland US darbojas kā atsevišķs uzņēmums savā iekšzemes tirgū; kur lielākā daļa tā izejvielu tiek iepirkta neatkarīgi un no nesaistītiem piegādātājiem un uzņēmums savu produkciju iekšzemes tirgū pārdod vienīgi nesaistītiem klientiem. Šajā nolūkā Komisija atkārtoja savus konstatējumus, kas izklāstīti 267. apsvērumā, ka Vjetnamas ražotāja, kurš atrodas eksporta pārstrādes zonā un kopš tā dibināšanas ir orientēts uz eksporta tirgu, pārdošanas un ražošanas struktūra daudz mazāk reprezentēja Uzbekistānas ražotāju pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū nekā Wieland US pārdošanas struktūra. Faktiski mazāk nekā 3 % no Jintian pārdošanas apjoma IP laikā bija iekšzemes tirgū, kas liecina, ka šis pārdošanas apjoms uzņēmumam bija otršķirīgs un ietekmēja reprezentativitātes novērtējumu normālās vērtības aprēķinā, savukārt Uzbekistānas ražotāju iekšzemes pārdošanas apjoms veidoja ievērojamu daļu no to kopējā pārdošanas apjoma, kopumā pārsniedzot 15 %. Šī atšķirība ietekmēja iekšzemes pārdošanas apjomu reprezentativitāti, ko izmantoja normālās vērtības noteikšanai, jo Jintian nebija vairāku tādu ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas apjomu, kurus eksportēja Uzbekistānas ražotāji un Wieland US.

(271)

Komisija atgādināja Uzbekistānas ražotājiem, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā prasība par līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni attiecīgajā reprezentatīvajā valstī nav atspoguļota 2. panta 7. punktā, saskaņā ar kuru normālo vērtību nosaka importam, kura izcelsme ir valstīs, kas nav PTO dalībvalstis. Noteikumi par normālās vērtības noteikšanu izriet no piemērojamā tiesiskā regulējuma, nevis no tā izvirzīto mērķu izsecināšanas, tāpēc apgalvojums nav pamatots.

(272)

Saistībā ar to, ka šāda politika pastāv gan ASV, gan Vjetnamā, Komisija informēja Uzbekistānas ražotājus, ka tā ir pārbaudījusi gan Jintian Vietnam, gan Wieland US ražošanas izmaksas un pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, lai noteiktu minētās politikas iespējamo kropļojošo ietekmi katrā valstī, un nav atradusi pierādījumus, kas liecinātu, ka konkrētajās lietās abu uzņēmumu izmaksas un cenas nav radušās tirgus normālas darbības rezultātā.

(273)

Attiecībā uz pienākumu izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti, uz kuru attiecas tā pati izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, Komisija norāda, ka šī prasība ir atkarīga no iespējamo attiecīgo reprezentatīvo valstu piemērotības. Šajā gadījumā, kā paskaidrots 267. un 276. līdz 278. apsvērumā, pretstatā Vjetnamai, ASV tika uzskatīta par piemērotu reprezentatīvo valsti.

(274)

Tāpēc Komisija par vispiemērotāko reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 7. punkta nozīmē izvēlējās ASV.

3.3.2.   Normālā vērtība (reprezentatīvā valsts)

(275)

Normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu tika noteikta, pamatojoties uz Wieland US sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem.

(276)

Pirmkārt, Komisija pārbaudīja, vai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem ASV ir reprezentatīvs. Tādēļ kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms tika salīdzināts ar tā attiecīgā ražojuma kopējo apjomu, ko uz Savienību eksportējuši Uzbekistānas ražotāji eksportētāji. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka ASV tirgū līdzīgo ražojumu pārdod reprezentatīvos daudzumos. Otrkārt, Komisija noteica tos ražojuma veidus, kurus ASV ražotājs pārdod iekšzemes tirgū reprezentatīvajā valstī un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, kurus Uzbekistānas ražotāji eksportētāji pārdeva eksportam uz Savienību. Tā pa ražojuma veidiem salīdzināja pārdošanas apjomu ASV ar Uzbekistānas ražotāju eksportētāju eksportu uz Savienību. Šis salīdzinājums liecina, ka visi ražojuma veidi, izņemot vienu, ASV pārdoti reprezentatīvos daudzumos.

(277)

Pēc tam Komisija attiecībā uz reprezentatīvās valsts ražotāju pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katra līdzīgā ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. Tika noteiktas ASV ražotāja ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam izmeklēšanas periodā. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām.

(278)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šī cena tika aprēķināta kā vidējā svērtā cena visiem attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. Visiem ražojuma veidiem, ko pārdeva reprezentatīvās valsts ražotājs, rentablās pārdošanas apjoms bija vismaz 80 % no kopējā šā veida pārdošanas apjoma.

(279)

Ražojuma veidam, ko eksportēja no Uzbekistānas uz Savienību un kas netika pārdots ASV, ņemot vērā to, ka Komisija nevarēja atrast alternatīvus datus pietiekami detalizētā līmenī par attiecīgā ražojuma veida cenām ASV iekšzemes tirgū, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz līdzīgāko ražojuma veidu, kuru pārdeva ASV. Visiem pārējiem ražojuma veidiem normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ASV ražotāja, kas sadarbojās, faktisko cenu iekšzemes tirgū.

3.3.3.   Eksporta cena

(280)

Trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ražojumus eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kad to pārdod eksportam uz Savienību.

3.3.4.   Salīdzinājums

(281)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisijai jāveic taisnīgs normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums vienādā tirdzniecības līmenī un jāizdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī; un ii) veiktu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.3.4.1.   Normālās vērtības korekcijas

(282)

Lai aprēķinātu normālo vērtību EXW tirdzniecības līmenī, tika veikta korekcija, ņemot vērā iepakošanas izmaksas.

3.3.5.   Eksporta cenas korekcijas

(283)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas attiecībā uz vedmaksu un citiem eksporta izdevumiem, piemēram, apdrošināšanu, izcelsmes sertifikātiem un eksporta deklarāciju izmaksām.

(284)

Tika veiktas korekcijas attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību, saistībā ar kredīta izmaksām un maksām par banku pakalpojumiem.

3.3.6.   Dempinga starpības

(285)

Attiecībā uz trim zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanā sadarbojās visi zināmie attiecīgā ražojuma eksportētāji Uzbekistānā. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(286)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

ICG Infinity Copper Group LLC un tā saistītais ražotājs

Metal Processing Technology LLC

36,8  %

Angren Pipe Plant LLC

31,1  %

JV Sharq Tubes LLC

36,2  %

Viss pārējais Uzbekistānas izcelsmes imports

36,8  %

3.4.   Vjetnama

3.4.1.   Normālā vērtība

(287)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Tādējādi katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(288)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(289)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Komisija konstatēja, ka vairāki ražojuma veidi netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos.

(290)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(291)

Izvērtējot iekšzemes pārdošanas apjomus, tika konstatēts, ka abiem ražotājiem eksportētājiem vairāk nekā 96 % no kopējā iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālā vērtība lielākajā daļā darījumu tika aprēķināta kā visu izmeklēšanas perioda pārdošanas darījumu cenu vidējā svērtā vērtība IP, bet daļā darījumu – kā tikai rentablās pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena.

(292)

Ražojuma veidiem, kuriem nevarēja noteikt rentablu pārdošanu, Komisija noteica salikto normālo vērtību. Dažos gadījumos, kad līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastā tirdzniecības apritē, Komisija meklēja alternatīvus cenu avotus parastā tirdzniecības apritē. Tā kā citi izlasē iekļautie ražotāji neveica pārdošanu iekšzemes tirgū vai citu izlasē iekļauto ražotāju pārdošanas cenu iekšzemes tirgū šim ražojuma veidam nevarēja izpaust jēgpilni, nepārkāpjot minētā ražotāja konfidencialitāti, un konkrētajiem ražojuma veidiem nebija pieejami citi cenu avoti, Komisija attiecīgajiem ražojuma veidiem noteica salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(293)

Normālā vērtība tika noteikta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

a)

vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kas, izmeklēšanas periodā pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās, radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās; un

b)

vidējo svērto peļņu, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, guvuši, izmeklēšanas periodā pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(294)

Attiecībā uz vienu ražojuma veidu, kurš iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

3.4.2.   Eksporta cena

(295)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar tādu saistītu tirgotāju starpniecību, kuri atrodas ārpus Savienības, vai ar tādu saistītu tirgotāju starpniecību Savienībā, kuri darbojas kā importētāji.

(296)

Ja attiecīgais ražojums tika eksportēts tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(297)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību Savienībā, kuri darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, un tika pieskaitīta samērīga peļņas norma, kas noteikta, pamatojoties uz neseno izmeklēšanu par SSCR atmaksāšanu (t. i., 10 %).

(298)

Viens saistītais importētājs Savienībā tālāk pārstrādāja izmeklējamo ražojumu pirms tā pārdošanas Savienības tirgū. Tā kā pārstrādes uzņēmuma pārdotie ražojuma veidi nebija tie paši, ko importē Savienībā, un ņemot vērā sarežģītību, kas saistīta ar importētā ražojuma eksporta cenas noteikšanu EXW līmenī, Komisija uzskatīja, ka ir vajadzīga papildu informācija, lai aprēķinātu dempinga starpību šiem darījumiem. Tāpēc Komisija sazinājās ar pārstrādes uzņēmumu un pieprasīja minēto informāciju. Ņemot vērā izmeklēšanas grafiku, informāciju nebija iespējams iegūt līdz pagaidu kaitējuma starpības noteikšanas termiņam. Tādēļ Komisija nolēma, ka šie pārdošanas apjomi tiks novērtēti vēlāk, kad būs pieejama visa vajadzīgā informācija.

3.4.3.   Salīdzinājums

(299)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī; un ii) veiktu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(300)

Jintian Vietnam un tā saistītā tirgotāja Honkongā eksporta cenu koriģēja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Tirgotājs bija atbildīgs par attiecībām ar klientiem, īpaši par kontaktu dibināšanu un uzturēšanu ar klientiem, pasūtījumu un darījumu pārvaldību, transporta, kravu pārvadājumu un pārdošanas apdrošināšanas organizēšanu. Tirgotājs par iesaistīšanos tika atalgots ar uzcenojumu. Tāpēc Komisija konstatēja, ka tirgotājs veic līdzīgas funkcijas kā aģents, kas par darbu saņem komisijas maksu. .

(301)

Hailiang Vietnam gadījumā izmeklēšanas konstatējumi liecināja, ka tirgotājs īstenoja tirgvedības un noieta veicināšanas kampaņas un bija atbildīgs par cenu noteikšanu pārdošanai nesaistītiem klientiem un citiem pārdošanas koordinēšanas uzdevumiem. Tirgotājs par iesaistīšanos tika atalgots ar uzcenojumu. Proti, klienti veica pasūtījumus tieši pie tirgotāja, kurš pēc tam iegādājās attiecīgo ražojumu no dažādiem grupas uzņēmumiem, gūstot peļņu par saviem pakalpojumiem. Tāpēc Komisija konstatēja, ka tirgotājs veic līdzīgas funkcijas kā aģents.

(302)

Tādējādi eksporta cenas tika koriģētas attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, izmantojot saistītus tirgotājus, kas atrodas ārpus Savienības, atskaitot katra saistītā tirgotāja PVA izmaksu korekciju un samērīgu peļņas normu, kas noteikta, pamatojoties uz neseno izmeklēšanu par SSCR atmaksāšanu (t. i., 10 %) (125).

3.4.3.1.   Normālās vērtības korekcijas

(303)

Kā paskaidrots 299. apsvērumā, lielākajai daļai ražojumu veidu normālā vērtība tika aprēķināta kā visu izmeklēšanas perioda pārdošanas darījumu cenu vidējā svērtā vērtība IP, bet daļai ražojumu veidu – kā tikai rentablās pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena. Tika veiktas korekcijas, lai aprēķinātu iekšzemes procesu EXW tirdzniecības līmenī, ņemot vērā iekšzemes transportu.

(304)

Attiecībā uz to pārdošanas apjomu, kuram normālā vērtība tika noteikta, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, minētās izmaksas tika uzskatītas par samērīgām šim tirdzniecības līmenim. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, papildu korekcijas nebija vajadzīgas.

(305)

Attiecībā uz pārvedumiem, ko veica iekšzemes tirgotājs, tika veiktas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību ex works līmenī. Turklāt korekcijas tika veiktas, ņemot vērā kredītizmaksas, maksu par bankas pakalpojumiem un atlaides. Komisija nekonstatēja iemeslus veikt citas normālās vērtības korekcijas.

3.4.4.   Eksporta cenas korekcijas

(306)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes un pārkraušanas izdevumus un papildu izdevumus, kā arī citus eksporta maksājumus.

(307)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, banku un komisijas maksas.

3.4.5.   Dempinga starpības

(308)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(309)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no attiecīgās CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Jintian Copper Industrial Company Limited

13,8  %

Hailiang (Vietnam) Copper Manufacturing Co., Ltd

20,4  %

(310)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām, neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem bija nulles un de minimis dempinga starpības un pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības.

(311)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 17,4 %.

(312)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms IP bija apmēram 90 % no kopējā importa. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(313)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Jintian Copper Industrial Company Limited

13,8  %

Hailiang (Vietnam) Copper Manufacturing Co., Ltd

20,4  %

Pārējie Vjetnamas uzņēmumi, kas sadarbojās

17,4  %

Viss pārējais Vjetnamas izcelsmes imports

20,4  %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(314)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja 11 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(315)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 110 tūkstoši tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, tostarp izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītos datus, izlasē neiekļauto Savienības ražotāju sniegtos datus un publisku informāciju. Kā norādīts 8. apsvērumā, trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 40 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.2.   Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(316)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(317)

Komisija konstatēja, ka tikai daļa no izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcijas (apmēram 15 %) bija paredzēta izmantošanai pašu vajadzībām, konkrēti, pārklātu vai izolētu vara cauruļu ražošanai. Šie lejupējie ražojumi tika ražoti vai nu uzņēmumā, kas ražo vara caurules, vai citā tās pašas grupas uzņēmumā, kuram faktiski nebija brīvas piegādātāja izvēles.

(318)

Atšķirība starp ierobežoto un brīvo tirgu kaitējuma analīzē ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai ierobežotajā tirgū, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, saražotais apjoms, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(319)

Lai gūtu iespējami pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu ar attiecīgo ražojumu saistīto saimniecisko darbību un noteica, vai to bija paredzēts izmantot ierobežotajā tirgū vai brīvajā tirgū.

(320)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas, rentabilitāte, un ieguldījumu atdeve; Ja bija iespējams un pamatots, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(321)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu ierobežotajā tirgū Savienības ražošanas nozarē. Šie rādītāji ir: ražošanas apjoms, jauda un jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visām darbībām neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

4.3.   Patēriņš Savienībā

(322)

Komisija aprēķināja Savienības patēriņu, pieskaitot visu importu Savienības ražotāju pārdošanas apjomam.

(323)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

[128 000 – 146 000 ]

[120 000 –136 000 ]

[118 000 –134 000 ]

[118 000 –134 000 ]

Indekss

100

93

92

92

Brīvais tirgus

[114 000 –129 000 ]

[104 000 –118 000 ]

[102 000 –115 000 ]

[103 000 –116 000 ]

Indekss

100

92

89

90

Ierobežotais tirgus

[14 000 –18 000 ]

[15 000 –18 000 ]

[16 000 –19 000 ]

[15 000 –18 000 ]

Indekss

100

105

110

105

Avots:

sk. attiecīgajās tabulās norādītos avotus par importu un Savienības pārdošanas apjomiem.

(324)

Pieprasījums pēc vara caurulēm ir cieši saistīts ar HVACR (apkure, ventilācija, gaisa kondicionēšana, dzesēšana) un plašākā nozīmē ar būvniecības nozari.

(325)

Attiecīgajā periodā kopējais vara cauruļu patēriņš Savienībā samazinājās par 8 %. 2022. gadā tas sākotnēji bija salīdzinoši augsts, galvenokārt spēcīgās atlabšanas ietekmes dēļ, kas sekoja Covid-19 lejupslīdei un pozitīvi ietekmēja arī HVACR nozari, bet 2023. gadā samazinājās par 7 % un 2024. un 2025. gadā (izmeklēšanas periods) lielākoties saglabājās šādā līmenī. Patēriņam brīvajā tirgū bija līdzīga tendence, attiecīgajā periodā kopumā samazinoties par 10 %.

4.4.   Imports no attiecīgajām valstīm

4.4.1.   Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvs novērtējums

(326)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes ražojumu imports būtu jāvērtē kopumā.

(327)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, bija lielāka nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā de minimis robežvērtība. Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs.

(328)

Apstākļi, kādos konkurēja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm savā starpā un imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgais Savienības ražojums, bija līdzīgi. Proti, importētie ražojumi konkurēja gan savā starpā, gan ar Savienībā ražotajām vara caurulēm, jo tie lielā mērā tika pārdoti tajos pašos tirdzniecības kanālos un līdzīgām klientu kategorijām.

(329)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no visām attiecīgajām valstīm tika vērtēts kopumā.

4.4.2.   Importa no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa

(330)

Ņemot vērā to, ka KN kods 7411 10 90 neattiecas tikai uz izmeklējamo ražojumu, Komisija noteica importa apjomu no attiecīgajām valstīm, izmantojot šādus avotus: attiecībā uz Meksiku, Vjetnamu un Uzbekistānu, kuru izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārstāvēja visu vai gandrīz visu eksportu uz Savienību, Komisija izmantoja Eurostat datus kopā ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārbaudītajiem datiem. Attiecībā uz Ķīnu, kurai sadarbības līmenis bija zems, imports tika aprēķināts, izmantojot Eurostat datus kopā ar sūdzībā sniegto aplēsi, ka 53 % importa ar KN kodu 7411 10 90 attiecas uz izmeklējamo ražojumu.

(331)

Importa tirgus daļa tika noteikta procentos no Savienības patēriņa brīvajā tirgū, kā izklāstīts 4.3. iedaļā.

(332)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa daudzums (t) un tirgus daļa

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Importa daudzums no ĶTR (t)

4 598

4 501

3 949

4 411

Indekss

100

98

86

96

Tirgus daļa %

[3,58 –4,03  %]

[3,83 –4,29  %]

[3,45 –3,86  %]

[3,83 –4,26  %]

Importa daudzums no Meksikas (t)

8 840

8 533

7 626

9 445

Indekss

100

97

86

107

Tirgus daļa %

[6,88 –7,75  %]

[7,26 –8,14  %]

[6,66 –7,45  %]

[8,19 –9,12  %]

Importa daudzums no Vjetnamas (t)

8 426

10 773

11 001

13 932

Indekss

100

128

131

165

Tirgus daļa, %

[6,56 –7,39  %]

[9,17 –10,28  %]

[9,6 –10,75  %]

[12,08 –13,45  %]

Importa daudzums no Uzbekistānas (t)

0

152

1 937

1 152

Indekss

–

100

1 272

756

Tirgus daļa, %

0,00  %

[0,01 –0,20  %]

[1,6 –1,9  %]

[1,0 –1,11  %]

Importa no attiecīgajām valstīm daudzums (t)

21 864

23 959

24 514

28 939

Indekss

100

110

112

132

Tirgus daļa, %

[17 –20 %]

[20 –23 %]

[21 –24 %]

[25 –28 %]

Avots:

Eurostat un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(333)

Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm absolūtos apjomos palielinājās par 32 %. Pieaugumu galvenokārt veicināja Vjetnama (pieaugums par 65 %) un Meksika (pieaugums par 7 %), it īpaši laikposmā no 2024. līdz 2025. gadam (izmeklēšanas periods), savukārt imports no Ķīnas saglabājās nemainīgs. Imports no Uzbekistānas ievērojami pieauga, bet absolūtā izteiksmē saglabājās zemā līmenī un izmeklēšanas periodā samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(334)

Šis importa apjoma pieaugums attiecīgajā periodā izpaudās kā attiecīgo valstu brīvā tirgus daļas pieaugums par aptuveni 8 procentpunktiem.

4.5.   Importa no attiecīgajām valstīm cenas, cenu samazinājums un cenu apspiešana

(335)

Komisija noteica importa cenas, izmantojot Eurostat datus. Komisija ņēma vērā sūdzībā sniegto aprēķinu, ka to ražojumu cenas, kas nav izmeklējamais ražojums, ir par 25 % augstākas.

(336)

Tas, cik lielā mērā importa cenas ir zemākas, tika noteikts, pamatojoties uz datiem, kurus sniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un Savienības ražotāji, kas sadarbojās.

(337)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonna) un LME cenas

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Vidējā globālā vara cena (126)

8 385

7 852

8 446

8 820

Indekss

100

94

101

105

Imports no ĶTR

9 828

9 247

9 500

9 506

Indekss

100

94

97

97

Imports no Meksikas

10 201

9 222

9 362

9 483

Indekss

100

90

92

93

Imports no Vjetnamas

10 298

9 117

9 522

9 563

Indekss

100

89

92

93

Imports no Uzbekistānas

—

8 487

8 978

9 349

Indekss

—

100

106

110

Vidējā cena importam no visām attiecīgajām valstīm

10 160

9 175

9 426

9 519

Indekss

100

90

93

94

(126)  https://fred.stlouisfed.org/data/PCOPPUSDA, dati pārrēķināti EUR, izmantojot gada vidējo EUR/USD valūtas maiņas kursu.

Avots:

Eurostat.

(338)

Importa cenu attīstība jāskata saistībā ar vara cenu attīstību pasaulē, kas attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās (5 %) (sk. tabulas pirmo rindu iepriekš).

(339)

Vara cauruļu importa cenas no Ķīnas attiecīgajā periodā saglabājās nemainīgas. Importa cenas no Uzbekistānas ir pieaugušas līdz ar vidējo pasaules vara cenu kāpumu, savukārt importa cenas no Vjetnamas un Meksikas ir samazinājušās par 7 %. Tāpēc relatīvā izteiksmē (ņemot vērā vidējās vara cenas pasaulē) izmeklējamā ražojuma importa cenas no Vjetnamas un Meksikas attiecīgajā periodā faktiski samazinājās par aptuveni 12 %. Kopumā visām attiecīgajām valstīm importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 6 % (un aptuveni par 11 % relatīvā izteiksmē, t. i., ņemot vērā vara cenas attīstību).

(340)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

1)

katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim); un

2)

katra ražojuma veida vidējās cenas importam no izlasē iekļautajiem ražotājiem no attiecīgajām valstīm, kuri sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas summa (CIF) ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(341)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Savienības tirgū bija 8,51 % importam no Uzbekistānas, 8,22 % importam no Vjetnamas, 9,45 % importam no Meksikas un 16,36 % importam no Ķīnas; visu attiecīgo valstu importa kopējā starpība bija 9,93 %. Tika konstatēts, ka cenu samazinājums skāra gandrīz visu importa apjomu.

(342)

Turklāt importa cenas no četrām attiecīgajām valstīm no 2023. gada līdz IP beigām bija zemākas par Savienības ražošanas izmaksām (sk. 8. tabulu). Zemās importa cenas radīja ievērojamu cenu apspiešanas ietekmi Savienības tirgū, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei pielāgot savas cenas ražošanas izmaksu izmaiņām.

4.6.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1.   Vispārīgas piezīmes

(343)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(344)

Kā minēts 7. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(345)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(346)

Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti sūdzības iesniedzēju atbildēs uz Komisijas makroekonomikas aptaujas jautājumiem un kurus pārskatīja, saskaņoja un papildināja, pamatojoties uz šādiem datiem:

a)

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem;

b)

pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedza izlasē neiekļautie Savienības ražotāji, kas saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, kuras papildina to atbildes uz vēstulēm par nepilnībām;

c)

publiski pieejama informācija par Savienības ražotājiem, kas nesadarbojās izmeklēšanā.

(347)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(348)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(349)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.6.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.6.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(350)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (t)

[118 100 –137 900 ]

[104 600 –122 100 ]

[104 000 –121 400 ]

[98 300 –114 800 ]

Indekss

100

89

88

83

Ražošanas jauda (t)

[172 400 –201 200 ]

[172 400 –201 200 ]

[172 700 –201 600 ]

[172 200 –201 000 ]

Indekss

100

100

100

100

Jaudas izmantojums

68  %

61  %

60  %

57  %

Avots:

atbildes uz makroekonomikas aptaujas jautājumiem un izlasē iekļauto Savienības ražotāju anketas jautājumiem, atbildes uz to izlasē neiekļauto Savienības ražotāju anketas jautājumiem, kuri saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, publiski pieejama informācija par citiem Savienības ražotājiem.

(351)

Savienības ražotāju ražošanas jauda attiecīgajā periodā lielākoties nemainījās. Novērotās nelielās izmaiņas ir saistītas ar plānotiem vai neplānotiem tehniskai apkopei paredzētiem pārtraukumiem, jo Savienības ražotāji neveica nekādus nozīmīgus ieguldījumus vai ieguldījumu pārtraukšanu, kas ietekmētu ražošanas jaudu.

(352)

Ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 17 % – no [118 100 – 137 900] tonnām 2022. gadā līdz [98 300–114 800] tonnām izmeklēšanas periodā. Lai gan, kā paskaidrots 4.3. iedaļā, attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās, ražošanas samazinājums ir ievērojami izteiktāks. Tas ir tāpēc, ka imports no attiecīgajām valstīm ievērojami pieauga gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē, aizstājot Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu.

(353)

Ražošanas apjoma samazināšanās dēļ jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 11 procentpunktiem – no 68 % līdz 57 %.

4.6.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(354)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū, ieskaitot izmantošanu ierobežotajā tirgū (t)

[100 000 –117 000 ]

[91 000 –106 000 ]

[89 000 –104 000 ]

[85 000 –99 000 ]

Indekss

100

90

89

85

Pārdošana un izmantošana ierobežotajā tirgū

[14 000 –17 000 ]

[15 000 –17 000 ]

[16 000 –18 000 ]

[15 000 –17 000 ]

Indekss

100

105

110

105

Pārdošana brīvajā tirgū

[86 000 –100 000 ]

[75 000 –88 000 ]

[73 000 –85 000 ]

[70 000 –81 000 ]

Indekss

100

88

85

81

Pārdošana brīvajā tirgū – tirgus daļa, %

[75 –84  %]

[72 –80  %]

[71 –80  %]

[68 –75  %]

Avots:

atbildes uz makroekonomikas aptaujas jautājumiem un izlasē iekļauto Savienības ražotāju anketas jautājumiem, atbildes uz to izlasē neiekļauto Savienības ražotāju anketas jautājumiem, kuri saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, publiski pieejama informācija par citiem Savienības ražotājiem.

(355)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās par 19 % – no aptuveni [86 000–100 000] tūkstošiem tonnu 2022. gadā līdz aptuveni [70 000–81 000] tūkstošiem tonnu izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozares attiecīgā tirgus daļa samazinājās par 8 procentpunktiem, parādot, ka imports no attiecīgajām valstīm, kas tajā pašā periodā pieauga par 8 procentpunktiem, bija galvenais faktors, kas ietekmēja Savienības ražotāju pārdošanas apjoma samazināšanos.

(356)

Savienības ražošanas nozare kompensēja brīvajā tirgū zaudēto pārdošanas apjomu, palielinot pārdošanas apjomu ierobežotajā tirgū un izmantošanu ierobežotajā tirgū, bet tikai ļoti daļēji – par aptuveni 1 000 tonnām attiecīgajā periodā.

4.6.2.3.   Izaugsme

(357)

Ņemot vērā ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu un tirgus daļas samazināšanos, ir skaidrs, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare piedzīvoja negatīvu izaugsmi gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret kopējo tirgus izaugsmi.

4.6.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(358)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

1 177

1 149

1 084

1 041

Indekss

100

98

92

88

Ražīgums (tonnas uz darbinieku)

[100 –120 ]

[90 –110 ]

[90 –120 ]

[90 –120 ]

Indekss

100

91

96

94

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(359)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā ir samazinājusies par aptuveni 140 darba ņēmējiem, kas ir 12 % no darbaspēka. Savienības ražošanas nozare kopumā ir spējusi izvairīties no ievērojamas darbinieku skaita samazināšanas un ir samazinājusi darbinieku skaitu vara cauruļu ražošanā, pārceļot personālu uz citām darbībām un neaizstājot darbiniekus, kuri pametuši uzņēmumu. Samazinājums pilnībā neatspoguļoja ražošanas apjoma samazināšanos, tāpēc ražīgums nedaudz samazinājās (par aptuveni 6 %).

4.6.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(360)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgajām valstīm un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(361)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.6.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.6.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(362)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū (EUR/t)

9 907

9 604

9 632

9 895

Indekss

100

97

97

100

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

9 865

9 513

9 784

10 134

Indekss

100

96

99

103

Vidējā globālā vara cena (EUR/t) (127)

8 385

7 852

8 446

8 820

Indekss

100

94

101

105

(127)  Avots: https://fred.stlouisfed.org/data/PCOPPUSDA, dati pārrēķināti EUR, izmantojot gada vidējo EUR/USD valūtas maiņas kursu.

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(363)

Perioda sākumā un beigās Savienības ražošanas nozares cenas bija līdzīgā līmenī, nedaudz samazinoties no 2022. līdz 2023. gadam un attiecīgi nedaudz pieaugot no 2024. līdz 2025. gadam. Šī cenu stabilitāte jāaplūko, ņemot vērā pieaugošās ražošanas izmaksas.

(364)

Ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 3 %. Ražošanas izmaksu svārstības minētajā periodā galvenokārt atspoguļo attiecīgās vara cenas izmaiņas pasaulē, kas veido līdz 90 % no galaprodukta izmaksām. Tās atspoguļo arī izmaiņas Savienības ražotāju darbības izmaksās, tostarp darbaspēka un enerģijas izmaksu pieaugumu, un samazinājumus efektivitātes uzlabojumu dēļ.

(365)

Kopumā Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas, lai kompensētu izmaksu pieaugumu un saglabātu pozitīvu peļņas normu. Faktiski, sākot no 2024. gada, pārdošanas cenas bija zemākas par vienības ražošanas izmaksām.

(366)

Kā norādīts iepriekš 4.5. iedaļā, tika secināts, ka pārdošanas cenas Savienībā ietekmēja būtiska cenu apspiešana, jo īpaši pieaugošais imports par dempinga cenām.

(367)

Netika konstatēti citi būtiski faktori, kas ietekmētu cenas.

4.6.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(368)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR)

56 746

57 575

61 469

66 136

Indekss

100

101

108

117

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(369)

Darbaspēka izmaksas Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās no 56 746 EUR vienam darbiniekam 2022. gadā līdz 66 136 EUR vienam darbiniekam izmeklēšanas laikā. Šo 17 % pieaugumu lielā mērā var saistīt ar kopējo inflācijas spiedienu Savienībā tajā pašā periodā, kas saistīts ar enerģijas cenu pieaugumu.

4.6.3.3.   Krājumi

(370)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

3 475

4 460

5 620

4 591

Indekss

100

128

162

132

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

[4 –7  %]

[7 –10  %]

[8 –13  %]

[7 –10  %]

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(371)

Krājumu līmenis palielinājās no 3 475 tonnām 2022. gada beigās, kas veidoja [4–7 %] no ražošanas apjoma minētajā gadā, līdz 4 591 tonnai 2025. gada beigās, kas veidoja [7–10 %] no ražošanas apjoma minētajā gadā. Tā kā Savienības ražošanas nozare parasti ražo pēc pasūtījuma, nevis veido uzkrājumus, palielinājumu var uzskatīt par ierobežoti nozīmīgu.

4.6.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(372)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

1,0  %

0,3  %

–1,1  %

–1,5  %

Naudas plūsma (EUR)

22 288 956

14 815 422

5 698 287

139 884

Indekss

100

66

26

1

Ieguldījumi (EUR)

8 138 925

5 950 296

6 673 246

7 261 946

Indekss

100

73

82

89

Ienākums no ieguldījumiem

18  %

8  %

7  %

–3  %

Indekss

100

48

37

–17

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(373)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(374)

Kā paskaidrots 363.–365. apsvērumā, sākot no 2024. gada Savienības pārdošanas cena kļuva zemāka par vienības ražošanas izmaksām. Šī saikne starp pārdošanu un izmaksām pilnībā atspoguļojās Savienības ražošanas nozares rentabilitātē, kas 2022. gadā kļuva pozitīva (1 %) un attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, izmeklēšanas periodā sasniedzot –1,5 %.

(375)

Neto naudas plūsma ir uzņēmumu spēju pašfinansēt savu darbību. Savienības ražošanas nozares neto naudas plūsmu nepārprotami ietekmēja rentabilitātes samazināšanās, sākot no stabila līmeņa aptuveni 22 miljonu EUR apmērā 2022. gadā līdz tikai 140 tūkstošiem EUR izmeklēšanas periodā.

(376)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem izdevās saglabāt noteiktu ieguldījumu līmeni – aptuveni 6–8 miljonus EUR gadā. Tomēr šie ieguldījumi aptvēra esošo iekārtu nomaiņu vai modernizāciju, nevis ražošanas jaudas vai ražojumu klāsta paplašināšanu. Tāpēc tie bija minimālie ieguldījumi, kas nepieciešami, lai Savienības ražotāji vismaz īstermiņā saglabātu savu darbību un klātbūtni tirgū.

(377)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Līdzīgi rentabilitātes tendencei, sākumā tā bija stabila 18 % apmērā 2022. gadā, bet izmeklēšanas periodā kļuva negatīva, sasniedzot –3 %.

(378)

Jebkura uzņēmuma spēja piesaistīt kapitālu ir izteikti atkarīga no tirgus gaidām attiecībā uz tā finanšu rezultātiem. Negatīva rentabilitāte ar naudas plūsmas un atdeves samazināšanos, kas ir acīmredzami zemāka par kapitāla izmaksām, neļautu uzņēmumam piesaistīt jaunu kapitālu ne aizņēmumu, ne pašu kapitāla veidā. No tā izriet, ka Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāju pasliktināšanās attiecīgajā periodā ļoti negatīvi ietekmēja tās spēju piesaistīt kapitālu.

4.7.   Ieinteresēto personu piezīmes

(379)

Trīs izlasē iekļautie Uzbekistānas ražotāji eksportētāji, proti, Infinity Copper Group, Angren Pipes un Sharq Tubes (“Uzbekistānas ražotāji”), un Uzbekistānas valdība (“UV”) apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu izmeklēšana attiecībā uz Uzbekistānu būtu jāizbeidz, jo imports no Uzbekistānas, visticamāk, ir mazāks par pamatregulas 5. panta 7. punktā noteikto 1 % de minimis robežvērtību, tāpēc kaitējums būtu jāuzskata par nenozīmīgu.

(380)

Lai pamatotu savu apgalvojumu par Uzbekistānas tirgus daļu, Uzbekistānas ražotāji un UV valdība apgalvoja, ka sūdzībā par augstu novērtēts Uzbekistānas attiecīgā ražojuma importa apjoms un, visticamāk, par zemu novērtēts Savienības ražotāju pārdošanas apjoms. Pēc makroekonomikas aptaujas iesniegšanas tie turpināja apgalvot, ka sūdzības iesniedzējas sniegtie dati ir neprecīzi, kā rezultātā patēriņš Savienībā tika novērtēts ievērojami par zemu. Iespējamās neprecizitātes galvenokārt attiecās uz Savienības ražotāju, tostarp īpaši uz Serravalle, Cuprumfoma, HME Germany un HME Spain, ražošanas apjomu, jaudu un pārdošanas rādītājiem, attiecībā uz kuriem sūdzības iesniedzēja bija izmantojusi savas aplēses, jo tai nebija pieejami pašu uzņēmumu sniegtie dati.

(381)

Uzbekistānas ražotāji un UV arī apgalvoja, ka atbildēs uz makroanketas jautājumiem nav iekļauti dati par trim uzņēmumiem, kas, šķiet, ir izmeklējamā ražojuma ražotāji Savienībā, proti, Luvata, Barth Metallwerke un Standard Metall. Tie atsaucās uz publisku informāciju uzņēmumu tīmekļa vietnēs, kas liecina, ka tie ir Savienības ražotāji. It īpaši attiecībā uz Luvata tie atsaucās uz nesenu e-pasta atbildi, kas saņemta no uzņēmuma un kurā uzņēmums bija iekļāvis frāzi “mēs ražojam vara caurules”.

(382)

Kā papildu punktu attiecībā uz tirgus daļu Uzbekistānas ražotāji un UV apgalvoja, ka, nosakot kopējo patēriņu Savienībā kā saucēju tirgus daļas aprēķinā, būtu jāņem vērā izmantošana pašu vajadzībām un pārdošana pašu vajadzībām. Lai pamatotu savu apgalvojumu, puses citstarp atsaucās uz BDO (128) un MEG (129) izmeklēšanām, kurās Komisija to esot izdarījusi.

(383)

Papildus apgalvojumam par izmeklēšanas izbeigšanu attiecībā uz Uzbekistānu saskaņā ar 9. panta 3. punktu Uzbekistānas ražotāji un UV arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatdala imports no Uzbekistānas no importu no citām attiecīgajām valstīm, jo nav izpildīti kumulācijas nosacījumi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Saskaņā ar šo pušu norādīto, ja tirgus daļa ir nedaudz lielāka par 1 %, Komisijai nevajadzētu automātiski kumulēt to importu, bet gan veikt analīzi katrā atsevišķā gadījumā. Turklāt konkurences apstākļi ražojumiem, kas importēti no Uzbekistānas, salīdzinājumā ar ražojumiem, kas importēti no citām valstīm, kā arī Savienības ražotāju ražojumiem ir tādi, kas kumulāciju padara nepiemērotu.

(384)

Lai pamatotu savu apgalvojumu par konkurences apstākļiem, Uzbekistānas ražotāji un UV apgalvoja, ka pretēji sūdzībā apgalvotajam Uzbekistānas ražotāji nepieder Ķīnai un nav saistīti ar Ķīnas ražotāju eksportētāju īpašniekiem Ķīnā, Meksikā un Vjetnamā. Turklāt tie apgalvoja, ka eksports no Uzbekistānas samazinās un ka jebkurā gadījumā Uzbekistānai trūkst spējas (vietas un loģistikas ierobežojumu dēļ) un stimulu (attiecīgo valsts subsīdiju izbeigšanas dēļ) eksportēt lielus apjomus uz Eiropas Savienību.

(385)

Sūdzības iesniedzēja iesniedza piezīmes par šo iesniegto informāciju, noraidot Uzbekistānas ražotāju un UV apgalvojumus un joprojām norādot, ka tā atbildē uz makroanketas jautājumiem iekļautie dati nodrošina uzticamu pamatu Savienības pārdošanas apjoma, patēriņa Savienībā un tirgus daļu aprēķināšanai.

(386)

Komisija atbildēja uz apgalvojumiem, sākot ar faktiem un metodiku, ko tā izmantoja Savienības patēriņa un tirgus daļu aprēķināšanai.

(387)

Patēriņu Savienībā aprēķina kā Savienības pārdošanas apjoma un visa importa summu. Attiecībā uz importu izmantotie dati un metodika ir izskaidroti 4.4.2. iedaļā (imports no attiecīgajām valstīm) un 5.2.1. iedaļā (imports no valstīm, kas nav attiecīgās valstis).

(388)

Attiecībā uz pārdošanas apjomu Savienībā Komisija precizēja, ka dati, ko sūdzības iesniedzēja sniedza atbildēs uz makroekonomikas anketas jautājumiem, tika pārskatīti, pamatojoties uz turpmāk minēto:

a)

attiecībā uz Feinrohren, Wieland Werke AG un ElvalHalcor (trīs izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem) Komisija izmantoja šo uzņēmumu atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtos datus, kas pārskatīti attiecīgajos pārbaudes apmeklējumos;

b)

attiecībā uz Wieland Austria, Silmet, La Farga un Cupori Komisija izmantoja datus, ko šie uzņēmumi bija iesnieguši tieši sūdzības iesniedzējai, kā tas tika apstiprināts, kas tika pārbaudītas atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem;

c)

attiecībā uz HME Germany un HME Spain Komisija provizoriski izmantoja datus, ko šie uzņēmumi sniedza atbildē uz Komisijas vēstuli par nepilnībām to saistītā ražotāja eksportētāja Hailiang Vietnam atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati tiks pārbaudīti arī uz vietas izmeklēšanas gaitā;

d)

attiecībā uz izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem, kuri nesniedza datus tieši sūdzības iesniedzējam, tika izmantotas aplēses, kuru pamatā bija publiski pieejami dati. Konkrētāk:

i)

attiecībā uz Serravalle Komisija aplēsa, ka tā jauda ir 15 000 tonnas gadā, pamatojoties uz uzņēmuma paziņojumu, ka tā jauda ir 400 km/dienā (130), kas aptuveni atbilst 20 000 tonnām/gadā, un aplēsa, ka, ņemot vērā plānotos un neplānotos pārtraukumus, vidēji visa gada laikā būs pieejami tikai aptuveni 75 % no šīs jaudas. Ražošanas apjoms tika aplēsts, pamatojoties uz publisko paziņojumu uzņēmuma 2024. gada ilgtspējas ziņojumā, kurā norādīts, ka ražošanas apjoms 2024. gadā bija 7 144 tonnas un ražošanas apjoms 2025. gadā bija 6 562 tonnas (131). Izmantošana un pārdošana pašu vajadzībām uzņēmumā tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanu un izmantojot citu uzņēmumu, kuri izmantoja vai pārdeva pašu vajadzībām un kuri bija snieguši savus datus, vidējo ražošanas attiecību attiecībā uz pārdošanu / izmantošanu pašu vajadzībām. Eksporta pārdošanas apjomu aprēķināja, pamatojoties uz ražošanu un izmantojot citu tādu uzņēmumu eksporta pārdošanas apjoma vidējo ražošanas attiecību, kuriem bija eksporta pārdošanas apjoms un kuri sniedza savus datus. Pārdošanas apjoms Savienībā tika aprēķināts, no ražošanas apjoma atņemot izmantošanu / pārdošanu pašu vajadzībām un eksporta pārdošanas apjomu,

ii)

arī attiecībā uz Cuprumfoma Komisija aplēsa, ka tā jauda ir 15 000 tonnu gadā, pamatojoties uz tirgus pētījumu, kas liecināja, ka ražošanas izlaides ziņā uzņēmums ir tajā pašā kategorijā kā Serravalle (132). Ražošanas apjoms tika aprēķināts, pamatojoties uz citu uzņēmumu, kuri bija snieguši savus datus, jaudas izmantojumu. Izmantošana/pārdošana pašu vajadzībām, eksporta pārdošanas apjoms un pārdošanas apjoms Savienībā tika aprēķināts uz tāda paša pamata kā Serravalle gadījumā;

e)

attiecībā uz Luvata, Barth Metallwerke un Standard Metall Komisija norādīja, ka, lai gan Uzbekistānas puses sniedza dažas norādes par to, ka šie uzņēmumi varētu saglabāt spēju ražot izmeklējamo ražojumu, tās nesniedza pārliecinošus pierādījumus, ka faktiski izmeklēšanas periodā tie to ir darījuši, un pat nemēģināja sniegt skaitliskus datus par pieņemto ražošanas un pārdošanas apjomu. Konkrēti attiecībā uz Luvata Komisija norādīja, ka Luvata faktiski ir uzņēmumu grupa, kas ražo vara izstrādājumus 10 ražotnēs vairākās Eiropas, Āzijas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs, kā arī Komisija norādīja, ka uzņēmums paziņojumā būtu varējis atsaukties uz Luvata grupas darbībām citās valstīs ārpus Savienības. Pat ja tajā būtu bijušas atsauces uz ražošanu Savienībā, no atbildes nav skaidrs, vai tās ir atsauces uz gludiem tinumiem vai citām vara cauruļu formām un vai izmeklēšanas periodā ir notikusi faktiska ražošana. Visbeidzot, Komisija norāda, ka neviens no minētajiem trim uzņēmumiem netika atrasts piegādātāju sarakstā, ko iesniedza Savienības lietotāji, kuri sadarbojās izmeklēšanas gaitā, atbildot uz anketas jautājumiem. Ņemot to vērā, Komisija uzskatīja, ka nebūtu pareizi piešķirt šiem trim uzņēmumiem pozitīvu daudzumu attiecībā uz jaudu, ražošanu vai pārdošanas apjomu.

(389)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka, pat ja sūdzībā vai atbildēs uz makroekonomikas anketas jautājumiem bija dažas neprecizitātes, tās aprēķinos par patēriņu Savienībā un tādējādi arī par tirgus daļām tika izmantota labākā pieejamā informācija un tie bija uzticami.

(390)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka tirgus daļas aprēķināšanai būtu jāizmanto kopējais patēriņš Savienībā, ieskaitot patēriņu pašu vajadzībām, Komisija norādīja, ka šis novērtējums attiecas uz katru atsevišķu gadījumu. Šajā gadījumā, kā paskaidrots 318. apsvērumā, ražojumi, kas paredzēti izmantošanai pašu vajadzībām, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, saražotais apjoms, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu. Tāpēc Savienības patēriņš brīvajā tirgū ir attiecīgais rādītājs tirgus daļu aprēķināšanai.

(391)

Attiecībā uz kumulācijas nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija norādīja, ka, kā to apstiprinājušas Savienības tiesas (133), tai ir zināma rīcības brīvība, novērtējot importa nenozīmīgumu. Šajā konkrētajā gadījumā papildus Uzbekistānas tirgus daļai, kas pārsniedza 1 %, Komisija arī norādīja, ka attiecīgajā periodā imports no Uzbekistānas kopumā strauji pieauga un šis pieaugums tika panākts kopumā sarūkošā Savienības tirgū. Turklāt šie apjomi Savienības tirgū ienāca par ļoti zemām cenām, kas faktiski bija pat zemākas nekā citās attiecīgajās valstīs, jo īpaši 2023. un 2024. gadā, un tādējādi radīja ievērojamu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām. Ņemot to vērā, Komisija šajā posmā uzskatīja, ka Uzbekistānas tirgus daļa nav nenozīmīga.

(392)

Attiecībā uz konkurences nosacījumiem Komisija norādīja, ka neatkarīgi no īpašumtiesībām un jebkādiem faktoriem, kas, kā tiek apgalvots, ietekmē Uzbekistānas ražotāju spēju un stimulus eksportēt uz Savienību, izmeklēšana ir parādījusi, ka ražojumi, kas izmeklēšanas periodā importēti no Uzbekistānas, ir ļoti līdzīgi ražojumiem, kas importēti no citām attiecīgajām valstīm, un ražojumiem, ko ražo Savienības ražošanas nozare. Par to liecina tas, ka visu to ražojumu kontroles numuriem (“RKN”), kas izmeklēšanas periodā importēti no Uzbekistānas, atbilda arī ražojumi, kas importēti no citām attiecīgajām valstīm, un Savienības ražošanas nozares ražotie ražojumi. Turklāt no Uzbekistānas importētie ražojumi Savienībā nonāca par cenām, kas kopumā bija salīdzināmas ar citu attiecīgo valstu importēto ražojumu cenām, un tās bija par 4,16 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Visbeidzot, kā norādīts iepriekš 328. apsvērumā, ražojumi lielā mērā tika pārdoti, izmantojot tos pašus pārdošanas kanālus, un līdzīgām klientu kategorijām.

(393)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija saglabāja savu nostāju, ka nosacījumi kaitējuma, tostarp importa no Uzbekistānas, kumulatīvam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu ir izpildīti. Tāpēc tā noraidīja Uzbekistānas ražotāju un UV apgalvojumus.

(394)

Attiecībā uz apgalvojumu par izmeklēšanas izbeigšanu attiecībā uz Uzbekistānu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu Komisija norādīja, ka, ņemot vērā to, ka imports no četrām attiecīgajām valstīm ir kumulēts, 9. panta 3. punkta atsauce uz importa apjomiem kaitējuma novērtēšanai šajā lietā neattiecas uz importa apjomiem no atsevišķām valstīm. Tā attiecas uz kopējiem importa apjomiem no attiecīgajām valstīm, un tie ievērojami pārsniedz pamatregulas 5. panta 7. punktā noteiktos apjomus. Tāpēc arī šis apgalvojums tiek noraidīts.

4.8.   Secinājums par kaitējumu

(395)

Attiecīgajā periodā gandrīz visi makroekonomiskie un mikroekonomiskie rādītāji liecināja par Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa ievērojamu pasliktināšanos, ko vismaz no 2023. gada var uzskatīt par tādu, kam nodarīts kaitējums.

(396)

Savienības ražošanas nozare pakāpeniski zaudēja ražošanas apjomus, pārdošanas apjomus un tirgus daļu. Turklāt, pat ja tai izdevās kontrolēt un samazināt savas darbības izmaksas, tā nespēja saglabāt savas cenas virs vienības ražošanas izmaksām, ko ietekmēja vara globālās cenas izmaiņas.

(397)

Kaitējums kļuva vēl acīmredzamāks Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājos, sākot no 2023. gada, kad tā sāka ciest zaudējumus un tās naudas plūsmas samazinājās gandrīz līdz nullei.

(398)

Savienības ražošanas nozarei izdevās saglabāt ieguldījumu līmeni, kas bija nepieciešams, lai aizstātu vecās iekārtas un turpinātu darbību. Tomēr, ņemot vērā zaudējumus, kas šai nozarei radās, sakot ar 2023. gadu, atdeve no ieguldījumiem kļuva negatīva.

(399)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(400)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no valstīm, kas nav attiecīgās valstis, izmantošana pašu vajadzībām, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un patēriņa tendences.

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(401)

Kā parādīts 4.6. iedaļā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ražošanas apjomus, pārdošanas apjomus un tirgus daļu, vienlaikus zaudējot spēju saglabāt cenas virs ražošanas izmaksām.

(402)

Šī stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar pieaugošo klātbūtni un konkurenci, ko radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Izmeklēšanas periodā importa apjomi no šīm valstīm stabili un ievērojami palielinājās – par 32 % absolūtos apjomos un par gandrīz 8 procentpunktiem tirgus daļas izteiksmē.

(403)

Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām šā importa par dempinga cenām cenas uzrādīja ievērojami mazāku jutīgumu pret vara izmaksu pieaugumu. Faktiski, lai gan vara cenas pasaulē attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %, importa cenas no attiecīgajām valstīm samazinājās par 6 %. Rezultātā tas ne tikai samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, bet sākot no 2023. gada tās nokritās zem Savienības ražošanas nozares izmaksu līmeņa, izraisot būtisku tās cenu apspiešanu.

(404)

No tā izriet, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos attiecīgajā periodā izraisīja gan apjoma, gan cenu ietekme, kas saistīta ar pieaugošo importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(405)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām nodarīja būtisku kaitējumu Savienības nozarei.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(406)

Ņemot vērā to, ka KN kods 7411 10 90 attiecas ne tikai uz izmeklējamo ražojumu, Komisija noteica importa apjomu no trešām valstīm, izmantojot Eurostat datus. Konkrētāk, attiecībā uz Turciju un (kopīgi) visām pārējām trešām valstīm, izņemot Taizemi, Komisija aprēķināja importu attiecīgajā periodā, izmantojot attiecību starp daudzumiem, kas paziņoti pēc izmeklēšanas sākšanas ar Taric kodu 7411 10 90 10 (“izmeklējamais ražojums”), un kopējiem daudzumiem ar KN kodu 7411 10 90 . Šie rādītāji bija 47 % Turcijai un 71 % visām pārējām trešām valstīm. Attiecībā uz Taizemi, saistībā ar kuru nebija paziņotu daudzumu ar Taric kodu 7411 10 90 10, Komisija uzskatīja, ka viss daudzums, kas paziņots ar KN kodu 7411 10 90 , ir izmeklējamais ražojums.

(407)

Importa daudzumam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Turcija

Daudzums (t)

1 935

1 951

2 244

2 537

 

Indekss

100

101

116

131

 

Tirgus daļa

[1,51 –1,7  %]

[1,66 –1,86  %]

[1,96 –2,19  %]

[2,2 –2,45  %]

 

Vidējā cena

10 122

9 552

9 989

10 593

 

Indekss

100

94

99

105

Taizeme

Daudzums (t)

1 589

1 490

859

638

 

Indekss

100

94

54

40

 

Tirgus daļa

[1,24 –1,39  %]

[1,27 –1,42  %]

[0,75 –0,84  %]

[0,55 –0,62  %]

 

Vidējā cena

12 595

10 816

10 997

10 916

 

Indekss

100

86

87

87

Citas trešās valstis

Daudzums(t)

2 390

1 781

1 429

1 303

 

Indekss

100

75

60

54

 

Tirgus daļa

[1,86 –2,1  %]

[1,52 –1,7  %]

[1,25 –1,4  %]

[1,13 –1,26  %]

 

Vidējā cena

10 701

9 943

10 422

11 247

 

Indekss

100

93

97

105

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis

Daudzums (t)

5 914

5 222

4 533

4 477

 

Indekss

100

88

77

76

 

Tirgus daļa

[4,6 –5,18  %]

[4,45 –4,98  %]

[3,96 –4,43  %]

[3,88 –4,32  %]

 

Vidējā cena

11 020

10 046

10 317

10 829

 

Indekss

100

91

95

100

Avots: Eurostat.

(408)

Izņemot attiecīgās valstis, valstis ar lielākajiem importa apjomiem attiecīgajā periodā bija Turcija un Taizeme.

(409)

Kā redzams iepriekš 12. tabulā “Imports no trešām valstīm”, imports no Turcijas attiecīgajā periodā palielinājās par 31 %, tomēr absolūtā izteiksmē tas saglabājās mērenā līmenī – 2 537 tonnas izmeklēšanas periodā. Turpretī tajā pašā periodā imports no Taizemes samazinājās par 60 %, izmeklēšanas periodā sasniedzot tikai 638 tonnas. Imports no citām trešām valstīm samazinājās par 46 %, izmeklēšanas periodā kopā sasniedzot aptuveni 1 300 tonnu.

(410)

Būtiski ir tas, ka visā attiecīgajā periodā importa cenas no Turcijas, Taizemes un no visām pārējām trešām valstīm kopā saglabājās augstākas par importa cenām no attiecīgajām valstīm un īpaši salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām.

(411)

No tā izriet, ka imports no šīm valstīm ne atsevišķi, ne kopā nebūtu varējis ietekmēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.2.   Patēriņš

(412)

Kā redzams 2. tabulā “Patēriņš Savienībā (t)”, kopējais patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %, savukārt patēriņš brīvajā tirgū izmeklēšanas periodā samazinājās par 10 % .

(413)

Lai gan šim patēriņa kritumam varēja būt neliela ietekme uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazinājumu, lielāko daļu no šā samazinājuma izraisīja imports par dempinga cenām, kas ieguva ievērojamu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(414)

Turklāt izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas lielākoties ir mainīgas, t. i., tās ir tieši saistītas ar ražošanas apjomu. Tās ietver vara izmaksas (kas, kā paskaidrots iepriekš, veido līdz 90 % no kopējām ražošanas izmaksām), kā arī citas mainīgās darbības izmaksas, piemēram, enerģijas un tiešās darbaspēka izmaksas. Savukārt pastāvīgās izmaksas veido tikai ļoti nelielu daļu no kopējām ražošanas izmaksām.

(415)

Ņemot to vērā, patēriņa samazinājums nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos, ko galvenokārt nosaka attiecība starp mainīgajām izmaksām un uzcenojumu, ko Savienības ražošanas nozare var noteikt papildus šīm izmaksām.

(416)

Šajā gadījumā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte kļuva negatīva cenu apspiešanas dēļ, ko izraisīja imports par zemām cenām no attiecīgajām valstīm, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt pozitīvu starpību.

(417)

No tā izriet, ka patēriņa samazinājumam Savienībā bija ierobežota ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu vai tās nebija vispār. Šāda neliela ietekme nevar mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.3.   Izmantošana ierobežotajā tirgū

(418)

Kā minēts 323. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka daļa no izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoma bija paredzēta izmantošanai pašu vajadzībām un īpaši vara cauruļu ar pārklājumu vai izolētu vara cauruļu ražošanai. Komisija pārbaudīja, vai šīs tendences attiecībā uz izmeklējamā ražojuma izmantošanu pašu vajadzībām būtu varējušas ietekmēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(419)

Kā parādīts 6. tabulā, izmantošana pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē veidoja vien nelielu daļu no tās kopējā vara cauruļu ražošanas apjoma un attiecīgajā periodā uzrādīja nelielu pieaugumu par 5 %.

(420)

Pašu vajadzībām ražotie ražojumi ir augstākas vērtības ražojumi, kas saskaras ar mazāku importa konkurenci un parasti pozitīvi ietekmē Savienības ražotāju ieņēmumus un rentabilitāti.

(421)

Tāpēc nekas neliecina, ka izmantošanas pašu vajadzībām izmaiņas jebkādā veidā ietekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.4.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(422)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (t)

17 580

12 971

14 233

13 486

Indekss

100

74

81

77

Vidējā cena (par t)

10 166

9 782

10 064

10 251

Indekss

100

96

99

101

Avots:

atbilde uz makroekonomikas anketas jautājumiem.

(423)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjomi samazinājās no aptuveni 17 500 tonnām 2022. gadā līdz aptuveni 13 500 tonnām 2025. gadā (“IP”), t. i., par 23 %, jo attiecīgajā periodā pastiprinājās konkurence arī starptautiskajos tirgos.

(424)

Lai gan šo samazinājumu par 4 000 tonnām nevar uzskatīt par nenozīmīgu, tas tomēr ir ievērojami mazāks absolūtā izteiksmē nekā pārdošanas apjomu samazinājums Savienības tirgū, ko izraisīja imports par dempinga cenām.

(425)

Turklāt, kā minēts iepriekš, pastāvīgās ražošanas izmaksas un līdz ar to apjomradītie ietaupījumi vara cauruļu ražošanā ir ļoti ierobežoti. Tāpēc eksporta apjoma samazināšanās nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos Savienībā.

(426)

Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji būtu varējuši tikai nedaudz ietekmēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ja tāds vispār bija. Šāda neliela ietekme nevar mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.5.   Citu faktoru ietekmes kumulatīvais novērtējums

(427)

No iepriekš minētā izriet, ka vienīgie faktori, kas varētu būt ietekmējuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, bija nelielais Savienības patēriņa samazinājums un eksporta samazinājums. Tomēr attiecībā uz abiem faktoriem tika uzskatīts, ka šāds ieguldījums labākajā gadījumā būtu bijis ierobežots un tāpēc nevarētu būt vājinājis cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

5.2.6.   Ieinteresēto personu piezīmes

(428)

Piezīmes par cēloņsakarību tika saņemtas no Emmedi.

(429)

Emmedi apgalvoja, ka ir citi faktori, kas varētu būt radījuši kaitējumu. Jo īpaši Emmedi atsaucās uz strukturālo pārveidi Itālijas vara tirgū, kurš pēdējās desmitgadēs ir ievērojami samazinājies, kā arī uz vispārējo būvniecības pieprasījuma samazināšanos. Uzņēmums atsaucās arī uz importu no trešām valstīm, LME vara cenu svārstīgumu, ES enerģijas izmaksu pieaugumu un ES ražotāju tirdzniecības stratēģijām. Emmedi pieprasīja, lai kaitējuma daļa, kas attiecināma uz importu par dempinga cenām, tiktu analītiski nošķirta no šiem faktoriem saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu, tostarp mazākā maksājuma noteikuma iespējamās piemērošanas nolūkā.

(430)

Komisija 5.2.2. iedaļā izvērtēja patēriņa samazinājuma kā iespējamu kaitējuma cēloni. Turklāt tā 5.2.1 iedaļā izvērtēja importa no trešām valstī ietekmi. Tā secināja, ka šie faktori neietekmēja vai ļoti maz ietekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(431)

Attiecībā uz LME vara cenu svārstīgumu Komisija norādīja, ka tas ir vara cauruļu darījumdarbības raksturīga iezīme. Šajā sakarā Emmedi nav paskaidrojis, kā šis svārstīgums būtu varējis veicināt kaitējumu vai pat kā šis svārstīgums attiecīgajā periodā ir mainījies.

(432)

Attiecībā uz ES enerģijas izmaksu pieaugumu Komisija norādīja, ka tas nav atsevišķs faktors, kas būtu nesaistīts ar importu no attiecīgajām valstīm. Tas ir tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare būtu varējusi novirzīt šo pieaugumu uz saviem klientiem, paaugstinot cenas, un to neizdarīja tieši importa par dempinga cenām radītā spiediena uz cenām dēļ.

(433)

Attiecībā uz Savienības ražotāju komerciālajām stratēģijām Emmedi nepaskaidroja, kādas bija šīs stratēģijas un kā tās būtu varējušas radīt kaitējumu uzņēmumiem, kuri tās īstenoja.

(434)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja Emmedi apgalvojumus, kā arī paskaidroja, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu mazākā maksājuma noteikuma mērķis ir nevis koriģēt maksājumu atbilstoši dažādiem faktoriem, kam ir ietekme uz kaitējumu, bet gan noteikt maksājumu tādā līmenī, kas būtu pietiekams kaitējuma novēršanai.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(435)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās attiecīgajā periodā sakrita ar ievērojamu importa par dempinga cenām apjoma pieaugumu no attiecīgajām valstīm. Ne tikai pieauga importa apjoms, bet arī tā cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un apspieda tās. Tādējādi ir nepārprotama cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(436)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Savienības patēriņa nelielā samazinājuma un eksporta apjomu samazinājuma ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli bija ierobežota salīdzinājumā ar importa par dempinga cenām ietekmi. Turklāt ir skaidrs, ka izmantošanai pašu vajadzībām un importam no trešām valstīm nebija negatīvas ietekmes uz Savienības ražošanas nozari.

(437)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējumu galvenokārt veido ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu un tirgus daļas zaudējumi, negatīva rentabilitāte un naudas plūsmu samazināšanās.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(438)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(439)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka attiecībā uz divām valstīm, uz ko attiecas izmeklēšana, proti, uz Ķīnu un Vjetnamu pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Izvērtējums par minētajām valstīm ir iekļauts 6.2. iedaļā.

6.1.   Izvērtējums attiecībā uz Meksiku un Uzbekistānu par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai atbilstošu starpību

(440)

Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu ES ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ja nebūtu izkropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(441)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valstīm, uz ko attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(442)

Informācija par parastās peļņas noteikšanu tika iekļauta izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nosūtītajās anketās. Tā ietvēra līdzīgā ražojuma rentabilitāti 10 gadu laikā pirms izmeklēšanas perioda. Tomēr Savienības ražotāji nespēja sniegt pilnīgus datus, un sniegtos datus nebija iespējams pārbaudīt. Turklāt, kā redzams 11. tabulā, Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā neguva gandrīz nekādu peļņu vai strādāja ar zaudējumiem.

(443)

Daži izlasē iekļautie Savienības ražotāji apgalvoja, ka parastos konkurences apstākļos to ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Tomēr ražotāji nevarēja izteikt šos apgalvojumus skaitļos. Tāpēc tika secināts, ka mērķa peļņa būtu jānosaka 6 % apmērā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu.

(444)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija noslēgumā novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, ko nosaka atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Tā kā Savienības ražotāji nespēja sniegt pilnīgus datus, cenām, kas nerada kaitējumu, netika pieskaitītas nekādas papildu izmaksas.

(445)

Pamatojoties uz minēto un piemērojot minēto mērķa peļņas procentu (sk. 443. apsvērumu) Savienības ražotāju izlases ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, un ieguva 10 200–12 300 EUR par tonnu.

(446)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, pārbaudīto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu pa ražojuma veidiem, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(447)

Kaitējuma novēršanas līmeni “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam Meksikas un Uzbekistānas izcelsmes importam” nosaka tādā pašā veidā, kā minētajiem uzņēmumiem un importam nosaka dempinga starpību (sk. 254.–256. apsvērumu attiecībā uz Meksiku un 291.–292. apsvērumu attiecībā uz Uzbekistānu).

(448)

Šo aprēķinu rezultāti ir norādīti turpmāk tabulā:

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Kaitējuma starpība (%)

Meksika

GD Affiliates de RL de CV

32,2

18,2

Viss pārējais Meksikas izcelsmes imports

32,2

18,2

Uzbekistāna

ICG Infinity Copper Group LLC

Metal Processing Technology LLC

36,7

11

Angren Pipe Plant LLC

31,1

5,6

JV Sharq Tubes LLC

37,6

6,8

Viss pārējais Uzbekistānas izcelsmes imports

37,6

11

6.2.   Izvērtējums attiecībā uz Ķīnu un Vjetnamu par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai atbilstošu starpību

6.2.1.   Dempinga starpības un kaitējuma starpības salīdzinājums

(449)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu vispirms attiecībā uz Ķīnu un Vjetnamu pārbaudīja, vai provizoriski noteiktā dempinga starpība būtu augstāka nekā Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma likvidēšanai nepieciešamā starpība. Šajā nolūkā tā veica salīdzinājumu starp Vjetnamas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu un Savienības ražošanas nozares mērķa cenu, kuras aprēķins paskaidrots 6.1. iedaļā.

(450)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam Vjetnamas izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 308. un 313. apsvērumu). Attiecībā uz Ķīnas izcelsmes importu Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, pamatojoties uz visaugstāko starpību, kas noteikta katram ražojuma veidam, kuru eksportēja Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās.

(451)

Šo aprēķinu rezultāti ir norādīti turpmāk tabulā:

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Kaitējuma starpība (%)

Ķīna

Ningbo Jintian Copper Tube Co., Ltd

33,5

13,8

Viss pārējais Ķīnas izcelsmes imports

51,5

17,3

Vjetnama

Hailiang (Vietnam) Copper Manufacturing Co., Ltd

20,4

12,3

Jintian Copper Industrial Company Limited

13,8

14,4

Pārējie Vjetnamas uzņēmumi, kas sadarbojās

17,4

13,3

Viss pārējais Vjetnamas izcelsmes imports

20,6

14,4

(452)

Tā kā Ķīnas un dažiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem aprēķinātā kaitējuma starpība bija zemāka nekā dempinga starpība, Komisija, ievērojot pamatregulas 7. panta 2.a punktu, novērtēja, vai attiecībā uz izmeklējamo ražojumu pastāv izkropļojumi izejvielu tirgū.

6.2.2.   Kropļojumi izejvielu tirgū

6.2.2.1.   Kropļojumi izejvielu tirgū Ķīnā

(453)

Saskaņā ar sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem vara katodiem, vara lūžņiem vai sagatavēm (vai vara katodu un lūžņu kombinācijai), kas veido 75–90 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, Ķīnā piemēro eksporta tarifus.

(454)

Komisija vispirms noteica galvenos izejmateriālus, ko attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Par galvenajām izejvielām tika uzskatītas tās izejvielas, kas, domājams, veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Komisija konstatēja, ka vairāk nekā 90 % no ražošanas izmaksām veido galvenās izejvielas, proti, vara katodu, izmaksas.

(455)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai attiecībā uz kādu no galvenajām izejvielām, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, ir radušies kropļojumi, kuros vainojams kāds no pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem pasākumiem: dubultu cenu shēmas, eksporta nodokļi, eksporta papildnodokļi, eksporta kvota, eksporta aizliegums, eksporta nodeva fiskālos nolūkos, licencēšanas prasības, minimālā eksporta cena, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas samazināšana vai atcelšana, ierobežojumi attiecībā uz muitošanu eksportētājiem, kvalificējušos eksportētāju saraksts, vietējā (iekšzemes) tirgus pienākums, pašpatēriņa ieguve. Šim nolūkam Komisija izmantoja publiski pieejamu Ķīnas muitas tarifu un nodokļu datubāzi (134).

(456)

Komisija konstatēja, ka vara katodiem piemēro izvedmuitas nodokli un papildus atsauc PVN atmaksu.

(457)

Pēc tam Komisija salīdzināja vara katodu cenas ar cenām reprezentatīvā starptautiskā tirgū – Serbijā. Cenas, ko par vietējā tirgū iegādātajiem vara katodiem maksāja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, tika salīdzinātas ar vara katodu cenām, kas noteiktas 1. tabulā. Šis salīdzinājums parādīja, ka starptautiskajā tirgū piemērotās cenas bija par [6–8] % augstākas nekā Ķīnā. Ņemot vērā to, ka vara katodi veido vairāk nekā 90 % no kopējām izmaksām, izejvielu cenu pieaugums par [6–8] % radītu kopējo ražojuma izmaksu pieaugumu par vairāk nekā 5 %. Ņemot vērā to, ka līdzīgā ražojuma ražotāja peļņas procents reprezentatīvajā valstī ir tikai 5 %, šādām izmaksu izmaiņām būtu būtiska negatīva ietekme uz rentabilitāti, un tādējādi cenu atšķirība tiek uzskatīta par būtisku.

(458)

Tā kā pārējie Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, iekšzemes cenu līmeņi Ķīnas tirgū tika noteikti, pamatojoties uz vara katodu pirkšanas darījumiem, par kuriem ziņoja vienīgais eksportētājs, kas sadarbojās, proti, Jintian China. Iepriekšējā apsvērumā minētie konstatējumi tika attiecināti uz visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(459)

Tāpēc Komisija secināja, ka uz vara katodiem attiecas kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

6.2.2.2.   Kropļojumi izejvielu tirgū Vjetnamā

(460)

Saskaņā ar sūdzībā minētajiem pierādījumiem Vjetnama vara katodiem, kas veido vairāk nekā 75 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, piemēro eksporta nodokli 10–22 % apmērā.

(461)

Kā norādīts iepriekš 460. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka vara katodi bija galvenā izejviela, vadoties pēc ietekmes uz ražošanas izmaksām.

(462)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai attiecībā uz kādu no galvenajām izejvielām, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, ir radušies kropļojumi, kuros vainojams kāds no pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem pasākumiem: dubultu cenu shēmas, eksporta nodokļi, eksporta papildnodokļi, eksporta kvota, eksporta aizliegums, eksporta nodeva fiskālos nolūkos, licencēšanas prasības, minimālā eksporta cena, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas samazināšana vai atcelšana, ierobežojumi attiecībā uz muitošanu eksportētājiem, kvalificējušos eksportētāju saraksts, vietējā (iekšzemes) tirgus pienākums, pašpatēriņa ieguve. Šajā nolūkā Komisija pārbaudīja informāciju, ko Vjetnamas valdība iesniedza atbildēs uz anketas jautājumiem, kā arī citus pieejamos avotus, piemēram, valsts tarifu sarakstu, kā arī tiesību aktus (135), kas piemērojami uzņēmumiem, kuri atrodas eksporta pārstrādes zonās.

(463)

Vjetnamas valdība iesniedza mutiskas un rakstiskas piezīmes (136), norādot, ka vara rūdas un vara katodu nepietiekama piegāde Vjetnamas iekšzemes tirgū lika attiecīgā ražojuma ražotājiem iepirkt no starptautiskajiem tirgiem, apgalvojot, ka:

(464)

Vjetnama nebija vara katodu piegādātāja, jo tai trūka specializētu pārstrādes rūpnīcu un augstas kvalitātes vara rūdas, lai uzņēmumi varētu iepirkt vara katodus no iekšzemes tirgus.

(465)

Tā kā Vjetnamas ražotāji galvenokārt izmantoja importētu varu, izvedmuitas nodokļi neietekmēja ražošanas izmaksas un neradīja negodīgas priekšrocības vara cauruļu eksportētājiem Vjetnamā.

(466)

Komisija konstatēja, ka vara katodiem, vara lūžņiem un vara rūdai ir noteikti eksporta tarifi attiecīgi 1–20 %, 22 % un 40 % apmērā.

(467)

Pēc tam Komisija salīdzināja vara katodu cenu, ko maksāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, ar cenām reprezentatīvajā(-os) starptautiskajā(-os) tirgū(-os) (proti, ar Londonas Metālu biržas cenām).

(468)

Ņemot vērā to, ka abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji neiegādājās vara katodus no Vjetnamas un ka IP laikā nebija noteikti maksājumi vara katodu importam valstī, Komisija secināja, ka spēkā esošie eksporta tarifi neietekmēja neviena šā uzņēmuma maksātās izejvielu cenas.

(469)

Attiecībā uz citiem ražotājiem Vjetnamā Komisija norādīja, ka lietas materiālos esošā informācija liecina, ka šie ražotāji diez vai varētu iepirkt vara katodus no Vjetnamas. Turklāt lietas materiālos nav tādu pierādījumu, kas liecinātu par būtisku cenu atšķirību starp iekšzemes cenām un cenām starptautiskajā tirgū. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka var pieņemt, ka atlikušos ražotājus eksportētājus izvedmuitas nodokļi neietekmē.

(470)

Komisija secināja, ka uz vara katodiem (rafinētiem un no lūžņiem) faktiski attiecas kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tomēr tika konstatēts, ka šis kropļojums neietekmē izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus.

6.2.3.   Pamatregulas 7. panta 2.b punktā minētās Savienības intereses

(471)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu Komisija pārbaudīja, vai tā var skaidri secināt, ka Ķīnas gadījumā Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Savienības intereses tika noteiktas, izvērtējot visu ar šo izmeklēšanu saistīto informāciju, ieskaitot informāciju par neizmantotajām jaudām eksportētājvalstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm.

6.2.3.1.   Neizmantotās jaudas eksportētājvalstī

(472)

Saskaņā ar sūdzībā sniegto informāciju izmeklējamā ražojuma kopējais jaudas pārpalikums tiek lēsts [1 000 000–1 500 000] tonnu apmērā, no kurām [500 000–900 000] tonnas ir Ķīnā (137). Šie daudzumi ir 4,5–8 reizes lielāki par Savienībā patērēto vara cauruļu daudzumu.

(473)

Pastāv arī vispārēja vienprātība par to, ka Ķīnas būvniecības nozarē notiek nopietna lejupslīde, kas palielinās Ķīnas vara cauruļu ražotāju motivāciju meklēt eksporta tirgus iespējas (138).

(474)

Vairākas valstis ir noteikušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus Ķīnas izcelsmes vara caurulēm. Kanāda ir ieviesusi antidempinga pasākumus kopš 2013. gada. ASV arī ir ieviesti antidempinga pasākumi, un saskaņā ar 232. iedaļas izmeklēšanu kopš 2025. gada augusta ir spēkā 50 % tarifi visam vara starppatēriņa un intensīvo vara atvasināto ražojumu importam ASV. 2023. gadā Dienvidkoreja arī noteica antidempinga pasākumus bezšuvju vara caurulēm no Ķīnas (139).

(475)

Tāpēc ir skaidrs, ka ražotājiem Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda un eksporta potenciāls. ES lielais tirgus padara to par pievilcīgu galamērķi vara cauruļu importam par zemām cenām.

6.2.3.2.   Konkurence par izejvielām

(476)

Kā minēts 456. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka vara katodiem tika piemērots izvedmuitas nodoklis un papildus atsaukta PVN atmaksa un ka vara katodu cenas starptautiskajos tirgos bija augstākas nekā Ķīnā. Tāpēc Ķīnas vara cauruļu ražotāji gūst labumu no piekļuves vara katodiem par cenām, kas ir zemākas par starptautiskajiem tirgus līmeņiem, tādējādi sniedzot tiem ievērojamas izmaksu priekšrocības.

(477)

Turpretī Savienības ražotāji vara katodus iepērk atvērtā tirgū, kur cenas ietekmē globālā piedāvājuma un pieprasījuma dinamika, enerģijas izmaksas un ģeopolitiskie faktori. Tāpēc Savienības ražošanas nozare atradās neizdevīgā stāvoklī attiecībā pret Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

6.2.3.3.   Ietekme uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm

(478)

Paredzams, ka, nosakot antidempinga maksājumus vara caurulēm no Ķīnas Savienībā, ierobežotā mērā tiks ietekmēta piegādes ķēde. Kā parādīts 5. tabulā “Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums”, Savienības ražošanas nozares neizmantotā jauda izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 80 000 tonnu. Šī neizmantotā jauda bija ievērojami lielāka nekā importa apjoms no Ķīnas tajā pašā periodā. No tā izriet, ka Savienības ražošanas nozare spēj aizstāt importu no Ķīnas ar savu produkciju un pat apmierināt visu Savienības pieprasījumu pēc izmeklējamā ražojuma. Turklāt Ķīna un visas pārējās attiecīgās valstis joprojām var eksportēt uz Savienību par taisnīgām, neizkropļotām cenām.

(479)

Turklāt Savienības lietotāji joprojām varētu iegādāties izmeklējamo ražojumu no citām trešām valstīm, piemēram, Japānas, Taizemes, ASV, Turcijas vai Indijas (140).

(480)

Tāpēc lietotājiem būtu pietiekama piekļuve izmeklējamajam ražojumam pat tad, ja importa apjoms no Ķīnas samazinātos. Līdz ar to Savienības lietotāju vērtības ķēdes traucējumi nav gaidāmi.

6.2.3.4.   Secinājums par pamatregulas 7. panta 2.b punktā minētajām Savienības interesēm

(481)

Izvērtējusi visu šajā izmeklēšanā būtisko informāciju, Komisija secināja, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu.

(482)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Ķīnas gadījumā Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu līmeni, pamatojoties uz dempinga līmeni, ņemot vērā tālāk 7. iedaļā izklāstītos papildu apsvērumus 21. panta kontekstā.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(483)

Komisija, nolēmusi Ķīnai piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punktu, arī pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var par visām attiecīgajām valstīm skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, to vidū Savienības ražošanas nozares, augšupējo piegādātāju, importētāju un lietotāju, intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(484)

Savienībā ir 11 uzņēmumi, kas ražo vara caurules un nodarbina aptuveni 1 049 darbiniekus (PSE). Ražotāji atrodas Austrijā, Grieķijā, Itālijā, Somijā, Spānijā un Vācijā. Vairāk nekā 63 % no ražotājiem, kas ražo Savienības kopējo ražošanas apjomu, nepārprotami atbalstīja izmeklēšanas sākšanu, un neviens Savienības ražotājs neiebilda.

(485)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Kā secināts 4.8. iedaļā iepriekš, attiecīgo valstu izcelsmes imports par zemām dempinga cenām pieaugošā apjomā lika pasliktināties visas Savienības ražošanas nozares stāvoklim. Importa par dempinga cenām tirgus daļa Savienībā pastāvīgi pieauga uz Savienības ražošanas nozares rēķina un neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas līdz saprātīgi rentablam līmenim, kas ļautu tai sasniegt mērķa peļņu.

(486)

Nosakot pasākumus, tiks paaugstinātas importa cenas un atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi Savienības tirgū. Paredzams, ka tas ļaus Savienības ražošanas nozarei atgūties no kaitējuma, vismaz daļēji atgūstot tirgus daļu, kas zaudēta importa par dempinga cenām dēļ. Pārdošana būs iespējama par taisnīgām cenām, uzlabojot rentabilitāti līdz ilgtspējīgam līmenim un atgūstoties.

(487)

Ja pasākumi netiktu noteikti, pasliktinātos jau tā būtiski cietušās Savienības ražošanas nozares stāvoklis, kas nav pietiekami spēcīgs, lai joprojām izturētu importa par tādām dempinga cenām pieaugumu, kas ir pat zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Ja pasākumi netiktu noteikti, varētu gaidīt, ka vara cauruļu imports no attiecīgajām valstīm par zemām dempinga cenām turpinātos. Šādā situācijā Savienības ražošanas nozare nespētu paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim un turpinātu zaudēt pārdošanas apjomus importa par dempinga cenām dēļ, kā rezultātā tiktu slēgtas vēl citas ražotnes (141).

(488)

Tāpēc Komisija šajā posmā secina, ka pagaidu pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Augšupējo piegādātāju intereses

(489)

Papildus pasākumu ietekmei uz Savienības ražošanas nozari sūdzības iesniedzējs norādīja, ka negodīga konkurence, ko rada imports, izraisa vara lietuvju iespējamu slēgšanu Savienībā, kas ir ļoti būtiski vara piedāvājumam Eiropā (142).

(490)

Tā kā Komisijai nebija pieejama papildu informācija, tā, pamatojoties uz iepriekš minēto, šajā posmā secināja, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana būtu arī Savienības vara cauruļu piegādātāju interesēs.

7.3.   Nesaistītu importētāju intereses

(491)

Šīs izmeklēšanas sākumposmā notika saziņa ar vairākiem nesaistītiem importētājiem, un tie tika uzaicināti sadarboties. Neviens nesaistītais importētājs noteiktajā termiņā nesniedza Komisijai paziņojuma par procedūras sākšanu pielikumā prasīto informāciju, un Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(492)

Emmedi Metalli Srl – vara cauruļu importētājs un lietotājs – 2026. gada 14. augustā iesniedza atbildes uz nesaistītiem importētājiem paredzētās anketas jautājumiem. Ņemot vērā to, ka atbildes uz anketas jautājumiem tika iesniegtas gandrīz piecus mēnešus pēc paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktā termiņa, Komisija to neņēma vērā.

(493)

Tā kā nesaistītie importētāji nesadarbojās, Komisija nevarēja precīzi noteikt antidempinga maksājumu ietekmi uz to darījumdarbību.

(494)

Jebkurā gadījumā importētāji Savienībā joprojām varēs importēt vara caurules no attiecīgajām valstīm, jo izmeklēšanas mērķis nav apturēt importu, bet atjaunot godīgu konkurenci, vēršoties pret importu par dempinga cenām. Turklāt importētāji joprojām varētu iegādāties izmeklējamo ražojumu no citām trešām valstīm, piemēram, Japānas, Taizemes, ASV, Turcijas vai Indijas. Lai gan antidempinga pasākumiem varētu būt noteikta negatīva ietekme uz importētājiem, Komisija uzskatīja, ka importētāji spēs absorbēt paši vai novirzīt uz saviem klientiem daļu no papildu izmaksām, kas radīsies antidempinga maksājumu dēļ.

(495)

Tāpēc Komisija šajā posmā secināja, ka pasākumu noteikšana neradīs nesamērīgu ietekmi uz nesaistītajiem importētājiem.

7.4.   Lietotāju intereses

(496)

Pieteicās 19 vara cauruļu lietotāji. Atbildes uz anketas jautājumiem un vēl vairākas piezīmes iesniedza pieci lietotāji.

(497)

Pamatojoties uz nepārbaudītu informāciju, kas sniegta lietotāju anketās, izmeklējamais ražojums veidoja 3,2–18,5 % no to ražojumu kopējām ražošanas izmaksām, kuros to izmanto. Lai gan visi lietotāji respondenti ziņoja par peļņu, izmeklēšanas laikā tiks sīkāk pārbaudīti dažādie rentabilitātes līmeņi.

(498)

Lielākā daļa uzņēmumu, kas iesniedza piezīmes, stingri atbalstīja izmeklēšanu un antidempinga maksājumu noteikšanu, uzsverot uzticamu vietējo piegādātāju nozīmi un riskus, kas saistīti ar atkarību no svārstīgām starptautiskajām piegādes ķēdēm. Divi uzņēmumi ieteica, ka visi pasākumi būtu rūpīgi jālīdzsvaro un jāpārskata, lai negatīvi neietekmētu lejupējo nozaru konkurētspēju un dzīvotspēju un lai tie nebūtu pretrunā plašākiem ES politikas mērķiem, tostarp ilgtspējai, rūpniecības konkurētspējai un piegādes ķēžu noturībai.

(499)

Turklāt, kā paskaidrots 479. apsvērumā, nepastāv vara cauruļu piegādes deficīta risks Savienībā.

(500)

Tāpēc, pamatojoties uz šajā posmā pieejamo informāciju, Komisija secināja, ka pasākumu noteikšanai nebūs nesamērīgas ietekmes uz lietotājiem.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(501)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas, Meksikas, Vjetnamas un Uzbekistānas izcelsmes vara cauruļu importam nav Savienības interesēs.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(502)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(503)

Meksikas, Vjetnamas un Uzbekistānas izcelsmes vara cauruļu importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktā paredzēto mazākā maksājuma noteikumu. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām (sk. 448.un 451. apsvērumu). Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(504)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas izcelsmes vara cauruļu importam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Komisija 482. apsvērumā ir secinājusi, ka kaitējuma novēršanai atbilstošajam līmenim vajadzētu būt tādam, kāda ir dempinga starpība.

(505)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

Ķīnas Tautas Republika

Ningbo Jintian Copper Tube Co., Ltd

33,5  %

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

51,5  %

Meksika

GD Affiliates de RL de CV

18,2  %

Viss pārējais Meksikas izcelsmes imports

18,2  %

Vjetnama

Jintian Copper Industrial Company Limited

13,8  %

Hailiang (Vietnam) Copper Manufacturing Co., Ltd

12,3  %

Pārējie Vjetnamas uzņēmumi, kas sadarbojās

13,3  %

Viss pārējais Vjetnamas izcelsmes imports

14,4  %

Uzbekistāna

ICG Infinity Copper Group LLC

Metal Processing Technology LLC

11  %

Angren Pipe Plant LLC

5,6  %

JV Sharq Tubes LLC

6,8  %

Viss pārējais Uzbekistānas izcelsmes imports

11  %

(506)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(507)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(508)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(509)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

9.   REĢISTRĒŠANA

(510)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(511)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc / vairs nebūtu jāturpina.

(512)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

10.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(513)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(514)

Jintian China, EUTCDC un GDA iesniedza piezīmes saistībā ar iepriekšēju informācijas izpaušanu, kas attiecās uz dempinga starpības aprēķināšanai izmantoto metodiku. Tā kā šīs piezīmes tieši neattiecas uz aprēķina precizitāti, tās vajadzības gadījumā tiks izskatītas izmeklēšanas galīgajā posmā.

(515)

Sharq Tubes informēja Komisiju par pārrakstīšanās kļūdu, ko tas bija pieļāvis atbildēs uz anketas jautājumiem un kas ietekmēja kravu pārvadājumu izmaksas. Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un attiecīgi koriģēja eksporta cenas.

(516)

Jintian Vietnam iesniedza piezīmes, kurās norādīja, ka tā saistītā tirgotāja PVA izdevumi ir aprēķināti, pamatojoties uz cita saistītā uzņēmuma informāciju. Uzņēmums arī pieprasīja pārskatīt tā saistītajam tirgotājam piemēroto peļņas līmeni un veikt OCOT testu, pamatojoties uz ikmēneša datiem.

(517)

Komisija pārskatīja PVA summas un attiecīgi koriģēja aprēķinu. Attiecībā uz visiem pārējiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka, kā norādīts pavadvēstulē, kas 2026. gada 14. oktobrī nosūtīta visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem: iepriekšējās informācijas izpaušanas vajadzībām piezīmes būtu jāsniedz tikai par aprēķinu precizitāti, un visas citas piezīmes tiks izskatītas tikai pēc pagaidu pasākumu izpaušanas. Tādējādi piezīmes par saistītā tirgotāja peļņas normas avotu un mēneša datu izmantošanu netika ņemtas vērā.

(518)

Hailiang Vietnam norādīja uz atšķirību kopējos daudzumos, pamatojoties uz kuriem tika aprēķinātas kaitējuma un dempinga starpības. Komisija paskaidroja, ka apjoma starpība atbilst pārdošanai no krājumiem, un koriģēja savus dempinga aprēķinus, lai tos izslēgtu no novērtējuma.

11.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(519)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(520)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums tādu Ķīnas Tautas Republikas, Meksikas, Vjetnamas un Uzbekistānas izcelsmes cauruļu un caurulīšu no rafinēta vara tinumos ar iekšējām rievām vai bez tām, kas ir tālāk neapstrādātas, importam, kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7411 10 90 (Taric kods 7411 10 90 10).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Izcelsmes valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

Taric papildu kods

Ķīnas Tautas Republika

Ningbo Jintian Copper Tube Co., Ltd

33,5  %

88GX

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

51,5  %

8999

Meksika

GD Affiliates de RL de CV

18,2  %

88GY

Viss pārējais Meksikas izcelsmes imports

18,2  %

8999

Uzbekistāna

ICG Infinity Copper Group LLC

Metal Processing Technology LLC

11  %

88GZ

Angren Pipe Plant LLC

5,6  %

88HA

JV Sharq Tubes LLC

6,8  %

88HB

Viss pārējais Uzbekistānas izcelsmes imports

11  %

8999

Vjetnama

Jintian Copper Industrial Company Limited

13,8  %

88HC

Hailiang (Vietnam) Copper Manufacturing Co., Ltd

12,3  %

88HD

Pārējie Vjetnamas uzņēmumi, kas sadarbojās

13,3  %

Sk. pielikumu.

Viss pārējais Vjetnamas izcelsmes imports

14,4  %

8999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies(-usies), apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto vara cauruļu (apjoms tonnās) ir izgatavojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam piemērojamo maksājumu.

4.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētajām personām rakstiskās piezīmes par šo regulu jāiesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu Komisijā, to izdara 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, tiek aicinātas to izdarīt 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

1.   Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2026/1161 1. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.

2.   Savāktos datus par ražojumiem, kuri ievesti Eiropas Savienībā patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 10. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Meksikas, Vjetnamas un Uzbekistānas izcelsmes vara cauruļu importu (OV C, C/2026/1506, 12.3.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/1506/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/1161 (2026. gada 22. maijs), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas, Meksikas, Vjetnamas un Uzbekistānas izcelsmes vara cauruļu imports, lai varētu iekasēt antidempinga maksājumus par importu, kurš jāreģistrē (OV L, 2026/1161, 26.5.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/1161/oj).

(4)  Imports no ĶTR uz ES izmeklēšanas periodā tika lēsts 4 000 tonnu apmērā – sk. sūdzības 332. punktu.

(5)  Sūdzības 287. punkts.

(6)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2847.

(7)  Sūdzība, 20.–31. punkts.

(8)  Sūdzība, 32.–40. punkts.

(9)  Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations, 2024. gada 10. aprīlis, SWD(2024) 91 final.

(10)  Ziņojuma 2. nodaļa, 7. lpp.

(11)  Ziņojuma 2. nodaļa, 7.–8. lpp.

(12)  Sk. tīmekļvietnē: http://finance.people.com.cn/n1/2026/0128/c1004-40654753.html (skatīta 2026. gada 19. jūnijā).

(13)  Ziņojuma 2. nodaļa, 10. un 18. lpp.

(14)  Pieejams vietnē: http://www.npc.gov.cn/zgrdw/englishnpc/Constitution/node_2825.htm (skatīta 2024. gada 19. jūnijā).

(15)  Ziņojuma 2. nodaļa, 29.–30. lpp.

(16)  Ziņojuma 4. nodaļa, 57. un 92. lpp.

(17)  Ziņojuma 6. nodaļa, 149.–150. lpp.

(18)  Ziņojuma 6. nodaļa, 153.–171. lpp.

(19)  Ziņojuma 7. nodaļa, 204.–205. lpp.

(20)  Ziņojuma 8. nodaļa, 207.–208., 242.–243. lpp.

(21)  Ziņojuma 2. nodaļa, 19.–24. lpp., 4. nodaļa, 69., 99.–100. lpp., 5. nodaļa, 130.–131. lpp.

(22)  Sk. https://www.enreach.com.cn/about_14/ (skatīta 2026. gada 19. jūnijā).

(23)  Sk. Zhejiang Hailiang Co. Ltd. 2025. gada pārskatu, 107. lpp., pieejams vietnē: http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2026/2026-4/2026-04-29/12269645.PDF (skatīta 2026. gada 19. jūnijā).

(24)  Sk. Ningbo Jintian Copper (Group) Co. Ltd. 2025. gada pārskatu, 72. lpp., pieejams vietnē: http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2026/2026-4/2026-04-24/12156933.PDF (skatīta 2026. gada 19. jūnijā).

(25)  Sk. https://zgty.chinalco.com.cn/ (skatīta 2026. gada 19. jūnijā).

(26)  Sk. Chinalco 2025. gada pārskatu, 253. lpp., pieejams vietnē: https://www.chalco.com.cn/tzzgx/thygg/202603/P020260330341392300660.pdf (skatīta 2026. gada 19. jūnijā).

(27)  Sk. http://wap.sasac.gov.cn/n2588045/n27271785/n27271792/c14159097/content.html (skatīta 2026. gada 19. jūnijā).

(28)  Sk. https://www.minmetals.com/ (skatīts 2026. gada 19. jūnijā).

(29)  Sk. http://wap.sasac.gov.cn/n2588045/n27271785/n27271792/c14159097/content.html (skatīta 2026. gada 19. jūnijā).

(30)  ĶKP konstitūcijas 33. pants, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pants. Sk. ziņojuma 3. nodaļu, 47.–50. lpp.

(31)  Sk. https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2021-12/29/5665166/files/90c1c79a00b44c67b59c29392476c862.pdf (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(32)  Turpat, IV.1. iedaļa, 12. lpp.

(33)  Turpat, IV.2. iedaļa, 14. lpp.

(34)  Sk. vietnē: https://www.gov.cn/lianbo/bumen/202509/P020250928687723775593.pdf (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(35)  Turpat, II iedaļa, 2. lpp.

(36)  Sk. https://www.ncsti.gov.cn/zcfg/zcwj/202502/t20250212_195423.html (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(37)  Turpat, I sadaļa.

(38)  Turpat, I sadaļa.

(39)  Turpat, I sadaļa.

(40)  Sk. https://www.ndrc.gov.cn/xxgk/zcfb/fzggwl/202312/t20231229_1362999.html, 22. lpp. (skatīta 2026. gada 24. jūnijā).

(41)  Turpat, 91. lpp.

(42)  Ziņojuma 2. nodaļa, 24.–27. lpp.

(43)  Sk. https://www.cnfa.net.cn/ (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(44)  Sk. https://www.cnfa.net.cn/about/1546.aspx (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(45)  Turpat (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(46)  Sk. https://www.cnfa.net.cn/roster.aspx (skatīta 2026. gada 26. jūnijā).

(47)  Ziņojuma 3. nodaļa, 40. lpp.

(48)  Sk., piemēram: Blanchette, J., Xi’s Gamble: The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster; Foreign Affairs, 100. sēj., Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.

(49)  Ziņojuma 3. nodaļa, 41. lpp.

(50)  Pieejams vietnē: https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(51)  ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu: www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(52)   Financial Times (2020) – Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise, sk. tīmekļvietni: https://www.ft.com/content/582411f6-fc3b-4e4d-9916-c30a29ad010e?syn-25a6b1a6=1 (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(53)  Sk. Zhejiang Hailiang Co. Ltd 2025. gada pārskatu, 60. lpp., pieejams vietnē: http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2026/2026-4/2026-04-29/12269645.PDF (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(54)  Sk. https://js.news.cn/20250609/01a98f2d767044798192f9a068694b0d/c.html (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(55)  Sk. https://www.cnfa.net.cn/institute/show-2672.aspx (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(56)  Sk. https://finance.sina.com.cn/roll/2025-11-10/doc-infwwvuv1539830.shtml (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(57)  Sk. https://zgty.chinalco.com.cn/gywm/gsld/ (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(58)  Turpat.

(59)  Sk. https://zgty.chinalco.com.cn/xwzx/gsyw/202606/t20260612_171520.html (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(60)  Ziņojuma 14. nodaļa, 14.1.–14.3. iedaļa.

(61)  Ziņojuma 4. nodaļa, 56.–57., 99.–100. lpp.

(62)  Sk. https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2021-12/29/5665166/files/90c1c79a00b44c67b59c29392476c862.pdf (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(63)  Turpat. IV.1.m iedaļa, 12. lpp., un VI.2. iedaļa, 25. lpp.

(64)  Sk. https://www.ncsti.gov.cn/zcfg/zcwj/202502/t20250212_195423.html (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(65)  Turpat. VIII iedaļa.

(66)  Turpat. XIII un XIV iedaļa.

(67)  Sk. Dzjansji 14. piecgades plānu krāsaino metālu nozares kvalitatīvai attīstībai.

(68)  Turpat, III.1. iedaļa.

(69)  Sk. https://www.sohu.com/a/970930639_121106902 (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(70)  Turpat.

(71)  Ziņojuma 6. nodaļa, 171.–179. lpp.

(72)  Ziņojuma 9. nodaļa, 260.–261. lpp.

(73)  Ziņojuma 9. nodaļa, 257.–260. lpp.

(74)  Ziņojuma 9. nodaļa, 252.–254. lpp.

(75)  Ziņojuma 13. nodaļa, 360.–361., 364.–370. lpp.

(76)  Ziņojuma 13. nodaļa, 366. lpp.

(77)  Ziņojuma 13. nodaļa, 370.–373. punkts.

(78)  Ziņojuma 6. nodaļa, 137.–140. lpp.

(79)  Ziņojuma 6. nodaļa, 146.–149. lpp.

(80)  Ziņojuma 6. nodaļa, 149. lpp.

(81)  Sk. Ķīnas valdības ad hoc atbalsts bankām, oficiāls Ķīnas Finanšu ministrijas paziņojums, pieejams tīmekļvietnē: https://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202503/t20250329_3961036.htm (skatīta 2026. gada 5. jūnijā).

(82)  Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvā komisija (2020. gada 28. augusts), Trīs gadu rīcības plāns banku un apdrošināšanas nozaru korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020.–2022.). http://www.scio.gov.cn/xwfb/gwyxwbgsxwfbh/wqfbh_2284/2021n_2711/2021n07y14r/wjxgzc_3574/202208/t20220808_312682.html(skatīta 2026. gada 4. jūnijā). Plānā uzdots “turpināt īstenot nostāju, kas ietverta ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība”.

(83)  Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvā komisija (2020. gada 15. decembris), Paziņojums par komercbanku darbības rezultātu novērtēšanas metodi; pieejams tīmekļvietnē: https://jrs.mof.gov.cn/zhengcefabu/cwjx/202101/t20210104_3638904.htm (skatīta 2026. gada 4. jūnijā).

(84)  Sk. tīmekļvietnē: https://www.gov.cn/zhengce/content/202511/content_7047643.htm (skatīta 2026. gada 5. jūnijā).

(85)  Turpat, 11. iedaļa.

(86)  Ziņojuma 6. nodaļa, 157.–158. lpp.

(87)  Ziņojuma 6. nodaļa, 150.–152., 156.–160. un 165.–171. lpp.

(88)  ESAO (2019), OECD Economic Surveys: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp., pieejams:

https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en (skatīta 2026. gada 22. jūnijā).

(89)  Sk.: https://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202006/t20200618_3534446.htm (skatīta 2026. gada 5. jūnijā).

(90)   World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(91)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj). Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(92)   https://www.termomecanica.com.br/EN/termomecanica.

(93)   https://www.paranapanema.com.br/en/our-products/paranapanema/.

(94)   https://www.maksal.com/.

(95)   https://coppertubing.co.za/.

(96)   https://sarkuysan.com/en/product/product-copper-tube-page.

(97)   https://www.uci.com.tr/products.

(98)   https://vbs.co.rs.

(99)  Piemēram, 4,24 % peļņa tika uzskatīta par samērīgu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2025/4 (2024. gada 17. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes titāna dioksīda importam (OV L, 2025/4, 9.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/4/oj), 171. apsvērums.

(100)   https://www.stat.gov.rs/en-US/oblasti/trziste-rada/zarade.

(101)   https://ilostat.ilo.org/data/?cat_mode=subject.

(102)   https://www.eps.rs/cir/snabdevanje/Pages/cene.aspx.

(103)   https://www.srbijagas.com/?page_id=2562.

(108)   https://www.stat.gov.rs/en-US/oblasti/trziste-rada/zarade.

(109)   https://ilostat.ilo.org/data/?cat_mode=subject.

(110)   https://www.aers.rs/media/Files/Izvestaji/Godisnji/Izvestaj%20Agencije%202025.pdf.

(111)   https://www.aers.rs/media/Files/Izvestaji/Godisnji/Izvestaj%20Agencije%202025.pdf.

(112)  Atmaksāšanas izmeklēšana RF86-01: Komisijas Īstenošanas lēmums C(2026) 3105 final, 20.5.2026., https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-history?caseId=2484#RF86-01.

(113)  Atmaksāšanas izmeklēšana RF86-01: Komisijas Īstenošanas lēmums C(2026) 3105 final, 20.5.2026., https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-history?caseId=2484#RF86-01.

(114)   2026. gada 27. aprīļa paziņojums ar numuru t26.003023 un 2026. gada 8. maija paziņojums lietas materiālos ar numuru t26.003356.

(115)   2026. gada 8. septembra paziņojums lietas materiālos ar numuru T26.007340.

(116)   t26.002008.

(117)   World Bank Group, Lower Middle Income, https://data.worldbank.org/country/lower-middle-income.

(118)   World Bank Group, Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/country/upper-middle-income.

(119)  t26.003907.

(120)  t26.004103.

(121)  Lieta C-338/10, Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)/Hauptzollamt Hamburg-Stadt., ECLI:EU:C:2012:158, 20.–22. punkts; Lieta C-687/13, Fliesen-Zentrum Deutschland GmbH pret Hauptzollamt Regensburg, ECLI:EU:C:2015:573, 49. punkts.

(122)   Fact Sheet: President Donald J. Trump Takes Action to Address the Threat to National Security from Imports of Copper – The White House .

(123)  Tā sauktos “232. tarifus varam” piemēro tādu vara pusfabrikātu importam kā vara caurules, stieples, stieņi, loksnes, caurules, cauruļu savienotājelementi, kabeļi, savienotāji un elektriskie komponenti. Tie neattiecas uz tādiem ielaidmateriāliem kā vara rūdas, koncentrāti, kušņi, katodi un anodi.

(124)   2026. gada 8. septembra paziņojums lietas materiālos (darīta pieejama lietas materiālos 2026. gada 9. septembrī) (t26.007340), ar ko puses tiek aicinātas iesniegt piezīmes 10 dienu laikā no dienas, kad piezīme ir darīta pieejama atvērtajos lietas materiālos. Uzbekistānas ražotāji iesniedza atbildi 2026. gada 21. septembrī, pārsniedzot noteikto 10 dienu termiņu.

(125)  Sīkāku informāciju sk. arī Komisijas Īstenošanas lēmuma C(2026) 3105 final (20.5.2026.) 219. apsvērumā.

(127)  Avots: https://fred.stlouisfed.org/data/PCOPPUSDA, dati pārrēķināti EUR, izmantojot gada vidējo EUR/USD valūtas maiņas kursu.

(128)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/270 (2026. gada 4. februāris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas, Saūda Arābijas Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes 1,4-butāndiola importam (OV L, 2026/270, 5.2.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/270/oj).

(129)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/939 (2021. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu un Saūda Arābijas Karalistes izcelsmes monoetilēnglikola importam (OV L 205, 11.6.2021., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/939/oj).

(130)   https://www.sctubes.com/en/about-us.

(131)  Sk. https://www.kme.com/fileadmin/DOWNLOADCENTER/ABOUT%20US/4%20Commitments/Sustainability_Report_2025/KME_2026_SCT_-_TMX_ENG.pdf, 22. lpp.

(132)   https://www.coppercouncil.org/wp-content/uploads/2022/02/TS22-Di-Cosimo.pdf.

(133)  Vispārējās tiesas 2020. gada 12. marta spriedums Eurofer, European Steel Association, AISBL v European Commission, lieta T-835/17, 82. punkts.

(134)   https://www.transcustoms.cn/.

(135)  Eksporta un importa nodokļu likums Nr. 107/2016/QH13; Muitas likums Nr. 54/2014/QH13; Dekrēts Nr. 35/2022/ND-CP; Dekrēts Nr. 08/2015/ND-CP; Apkārtraksts Nr. 38/2015/TT-BTC.

(136)  Sk. TRON Nr. t26.007930.

(137)  Sūdzība, 302. punkts.

(138)  Sūdzība, 307. punkts.

(139)  Sūdzība, 348. punkts.

(140)  Sūdzība, 501. punkts.

(141)  Sūdzība, 413. punkts.

(142)  Sūdzība, 497. punkts.


PIELIKUMS

Citi izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Valsts

Nosaukums

Taric papildu kods

Vjetnama

LS Metal Vilna LLC

88HE

TOAN PHAT COPPER TUBE Joint Stock Company

88HF


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/2497/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)