(2a)

Saskaņā ar 2019. gada galīgo ziņojumu pēc Komisijas pasūtījuma sagatavotā darba “Pētījums un ziņojumi par PVN iztrūkumu 28 ES dalībvalstīs”  (44a) kontekstā PVN iztrūkums, proti, starpība starp paredzētajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu Savienībā 2017. gadā sasniedza 137,5 miljardus EUR, t. i., 267 EUR Savienības zaudēto ieņēmumu uz vienu ES iedzīvotāju. Tomēr starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības, PVN iztrūkumam variējot robežās no mazāk par 0,7  % no kopējiem paredzētajiem ieņēmumiem līdz 35,5  %. Tas liecina par nepieciešamību pēc ciešākas transnacionālas sadarbības, lai labāk apkarotu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, kā arī krāpšanu PVN jomā plašākā nozīmē (tostarp karuseļveida krāpšanu).

(2b)

Stratēģijai krāpšanas PVN jomā apkarošanai ir jāattīstās līdztekus ekonomikas modernizācijai un digitalizācijai, vienlaikus padarot PVN sistēmu pēc iespējas vienkāršāku uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu investēt uz tehnoloģijām balstītā nodokļu iekasēšanā, it īpaši automātiski savienojot uzņēmumu kases aparātus un tirdzniecības sistēmas ar PVN deklarācijām. Turklāt nodokļu iestādēm būtu jāturpina centieni veidot ciešāku sadarbību un labākās prakses apmaiņu, tostarp izmantojot nodokļu administrācijas ES samitu (TADEUS) — dalībvalstu nodokļu iestāžu vadītāju tīklu, kura mērķis ir stratēģiskā līmenī uzlabot koordināciju starp nodokļu iestādēm. Šajā sakarā nodokļu iestādēm būtu jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju un visu to datubāzu sadarbspēju, kuras attiecas uz nodokļu jautājumiem Savienības līmenī. Lai labāk aizsargātu personas datus un uzlabotu tiešsaistes informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, varētu izmantot arī blokķēžu tehnoloģiju.

(3a)

Pašlaik, ņemot vērā to, ka maksājumi, izmantojot virtuālo valūtu maiņas platformas, tiek veikti tikai ierobežotā skaitā gadījumu, šādas platformas netiek uzskatītas par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2366  (1a) definētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Krāpšanas PVN jomā risks, lai arī pašlaik neliels, tomēr pastāv. Tādēļ Komisijai trīs gadu laikā būtu jāizvērtē, vai virtuālās valūtas maiņas platformas būtu iekļaujamas minētās direktīvas darbības jomā.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (46) ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums glabāt un sniegt informāciju par pārrobežu maksājumu darījumu būtu proporcionāls un aprobežotos tikai ar to, kas dalībvalstīm nepieciešams ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai e-komercijā. Turklāt vienīgā informācija par maksātāju, kas jāglabā, ir maksātāja atrašanās vieta. Kas attiecas uz informāciju par maksājuma saņēmēju un pašu maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pienākumam saglabāt un nodot nodokļu iestādēm tikai to informāciju, kas ir nepieciešama nodokļu iestādēm, lai atklātu iespējamos krāpniekus un veiktu PVN kontroli. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā tikai uzskaite par tādiem pārrobežu maksājumu darījumiem, kas var norādīt uz saimniecisko darbību. Robežvērtības noteikšana, pamatojoties uz maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu skaitu kalendārā ceturkšņa laikā, sniegtu ticamu norādi, ka šie maksājumi tika saņemti kā daļa no saimnieciskās darbības, tādējādi izslēdzot maksājumus nekomerciālu iemeslu dēļ. Ja šāda robežvērtība ir sasniegta, būtu piemērojams maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaites veikšanas pienākums.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (46) ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums glabāt un sniegt informāciju par pārrobežu maksājumu darījumu būtu proporcionāls un aprobežotos tikai ar to, kas dalībvalstīm nepieciešams ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai e-komercijā. Turklāt vienīgā informācija par maksātāju, kas jāglabā, ir maksātāja atrašanās vieta. Kas attiecas uz informāciju par maksājuma saņēmēju un pašu maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pienākumam saglabāt un nodot nodokļu iestādēm tikai to informāciju, kas ir nepieciešama nodokļu iestādēm, lai atklātu iespējamos krāpniekus un veiktu PVN kontroli. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā tikai uzskaite par tādiem pārrobežu maksājumu darījumiem, kas var norādīt uz saimniecisko darbību. Robežvērtības noteikšana, pamatojoties vai nu uz maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu skaitu kalendārā ceturkšņa laikā , vai uz minimālo summu uz vienu maksājumu , sniegtu ticamu norādi, ka šie maksājumi tika saņemti kā daļa no saimnieciskās darbības, tādējādi izslēdzot maksājumus nekomerciālu iemeslu dēļ. Ja šāda robežvērtība ir sasniegta, būtu piemērojams maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaites veikšanas pienākums.

(8)

Ņemot vērā ievērojamo informācijas apjomu un tās sensitivitāti personas datu aizsardzības ziņā, ir nepieciešams un ir proporcionāli, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji glabā uzskaiti par pārrobežu maksājumu darījumiem divus gadus, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atklāt krāpniekus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu, kas saistīta ar PVN, vai atklāt ar PVN saistītu krāpšanu.

(8)

Ņemot vērā ievērojamo informācijas apjomu un tās sensitivitāti personas datu aizsardzības ziņā, ir nepieciešams un ir proporcionāli, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji glabā uzskaiti par pārrobežu maksājumu darījumiem trīs gadus, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atklāt krāpniekus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu, kas saistīta ar PVN, vai atklāt ar PVN saistītu krāpšanu.

(8a)

Uzskaites veikšanas un ziņošanas pienākumam vajadzētu būt piemērojamam arī gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņem līdzekļus vai iegūst maksājumu darījumus maksājuma saņēmēja vārdā, nevis tikai tad, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksātāja uzdevumā pārskaita līdzekļus vai izdod maksājuma instrumentus.

(8b)

Būtu jāpieņem vērienīgs pilnvarojums Eiropas Prokuratūrai (EPPO) sadarbībā ar valstu tiesu iestādēm, lai nodrošinātu krāpnieku efektīvu kriminālvajāšanu valstu tiesās. Par organizētu pārrobežu krāpšanu PVN jomā būtu jāveic kriminālvajāšana, un krāpnieki būtu jāsoda.

(b)

attiecībā uz a) apakšpunktā minēto līdzekļu pārskaitījumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam kalendārā gada ceturkšņa laikā veic vairāk nekā 25 maksājumu darījumus.

(b)

attiecībā uz a) apakšpunktā minēto līdzekļu pārskaitījumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam kalendārā gada ceturkšņa laikā veic vairāk nekā 25 maksājumu darījumus vai veic līdzekļu pārskaitījumu, kuru monetārā vērtība uz vienu maksājumu darījumu ir vismaz 2 500  EUR .

(a)

maksājumu pakalpojumu sniedzējs glabā elektroniskā formātā divus gadus, sākot no tā gada beigām, kurā veikts maksājumu darījums;

(a)

maksājumu pakalpojumu sniedzējs glabā elektroniskā formātā trīs gadus, sākot no tā gada beigām, kurā veikts maksājumu darījums;

(a)

maksātāja maksājumu konta IBAN;

(a)

maksātāja maksājumu konta IBAN vai kāds cits identifikators, kas nepārprotami identificē maksātāju un maksātāja atrašanās vietu ;

(h)

visas īstenotās maksājumu atmaksas par g) apakšpunktā minētajiem maksājumu darījumiem.

(h)

ja iespējams, visas īstenotās maksājumu atmaksas par g) apakšpunktā minētajiem maksājumu darījumiem.

(1a)