I.

Ievads

1.

Pieteicēja pamatlietā – sabiedrība Saint‑Louis Sucre – ražo cukuru no cukurbietēm. Šī sabiedrība lūdz Conseil d’État (Valsts padome, Francija) atcelt 2019. gada 20. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”), ar kuru ministre de l’Agriculture et de l’Alimentation (lauksaimniecības un pārtikas ministrs, Francija) atzinis société d’intérêt collectif agricole (SICA) des betteraviers d’Étrépagny (Etrepaņī Cukurbiešu audzētāju lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība; turpmāk tekstā – “Etrepaņī SICA”) par cukurbiešu ražotāju organizāciju (turpmāk tekstā – “RO”)  ( 2 ) cukura nozarē.

2.

Šī lieta attiecas uz konkrētiem nosacījumiem, kas RO ir jāizpilda, lai dalībvalsts to varētu atzīt par ražotāju organizāciju TKO regulas  ( 3 ) izpratnē. No atzīšanas par RO izriet vairākas konkrētas tiesības un pienākumi  ( 4 ).

3.

Konkrētāk, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai arodbiedrība var būt vairāk nekā vienas RO biedrs, kas nav ražotājs, un, ja vienai RO ir viens vai vairāki biedri, kas nav ražotāji, kādu nosacījumu izpilde dod iespēju nodrošināt, ka biedri, kas ir ražotāji, demokrātiski pārrauga savu organizāciju un tās pieņemtos lēmumus.

II.

Pamatlietas faktiskie apstākļi, tiesvedība Tiesā un prejudiciālie jautājumi

4.

Ar strīdīgo lēmumu lauksaimniecības un pārtikas ministrs atzina Etrepaņī SICA par cukurbiešu RO cukura nozarē.

5.

Pieteicēja pamatlietā – Saint‑Louis Sucre – šo lēmumu pārsūdzēja Conseil d’État (Valsts padome). Pamatojumā pieteicēja citastarp izvirza pamatu, ar ko tiek apgalvots TKO regulas 153. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, kā arī pamatu, ar ko tiek apgalvots šīs regulas 153. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

6.

Lai pamatotu pirmo pamatu, pieteicēja pamatlietā apgalvo, ka strīdīgajā lēmumā neesot ievērots TKO regulas 153. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jo confédération générale des planteurs de betteraves (CGB) Eure (Ēras departamenta Vispārējā cukurbiešu audzētāju konfederācija; turpmāk tekstā – “Ēras CGB”), CGB Île‑de‑France (turpmāk tekstā – “Ildefransas CGB”) un sabiedrība Naples Investissement, kuras nav ražotājas, ir vienlaikus Etrepaņī SICA biedri un arī par RO atzītās SICA Roye‑Déshydratation biedri  ( 5 ).

7.

Conseil d’État (Valsts padome) uzskata, ka atbilde uz šo pamatu ir atkarīga no tā, vai TKO regulas 153. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurā ir noteikts, ka RO biedrs, kas ir ražotājs, attiecībā uz konkrētajā saimniecībā ražotajiem produktiem var būt tikai vienas RO biedrs, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz biedriem, kas ir ražotāji, vai tomēr tas ir jāpiemēro attiecībā uz visiem RO biedriem, tostarp biedriem, kas nav ražotāji.

8.

Otro pamatu pieteicēja pamatlietā pamato ar TKO regulas 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu un apgalvo, ka SICA biedriem, kas ir ražotāji, neesot iespējams demokrātiski pārraudzīt savu organizāciju un tās pieņemtos lēmumus.

9.

Konkrētāk, pieteicēja pamatlietā apgalvo, ka Francijas CGB faktiski īsteno izšķirošo ietekmi pār Ēras CGB un Ildefransas CGB un ka tās turējumā ir gandrīz viss Naples Investissement pamatkapitāls. Tātad ar šo triju juridisko personu starpniecību, kurām esot pienākums izpildīt tās norādījumus, Francijas CGB īstenojot izšķirošo ietekmi pār SICA, proti, ar 31,4 % no tās kapitāla, bet tādējādi tiekot pārkāpti tās statūti, saskaņā ar kuriem katra tās dalībnieka balsstiesību skaits nepārsniedz 10 %. Turklāt pieteicēja pamatlietā apgalvo, ka no trīspadsmit SICA direktoru padomes locekļiem trīs pārstāv attiecīgi Ēras CGB, Ildefransas CGB un Naples Investissement un seši citi pārstāv Francijas CGB biedrus, kas ir ražotāji, un veic tajā svarīgus pienākumus. Pieteicēja pamatlietā piebilst, ka TKO regulas 153. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā principa neievērošanas faktu nopietnāku padara apstāklis, ka SICA direktoru un daļu SICA līdzekļu ir nodrošinājusi CGB.

10.

Conseil d’État (Valsts padome) uzskata, ka atbilde uz iebildi, ko šajā ziņā izvirzījusi sabiedrība, kas ir pieteicēja, ir atkarīga no tā, vai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots TKO regulas 153. panta 2. punkta c) apakšpunktā izklāstītais princips, un lai novērtētu ikviena šīs organizācijas dalībnieka neatkarību, ir jāņem vērā līdzdalība to pamatkapitālā, kas ir vienai un tai pašai fiziskai vai juridiskai personai, vai tomēr ir jāņem vērā arī citas saites, piemēram, attiecībā uz biedriem, kuri nav ražotāji, dalība vienā un tajā pašā arodbiedrību konfederācijā vai – attiecībā uz biedriem, kas ir ražotāji, – vadības pienākumu veikšana šādā konfederācijā. Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka tai izskatāmā pamata pamatotība ir atkarīga arī no tā, vai, lai konstatētu, ka izšķirošo ietekmi pār RO faktiski īsteno tās biedri, kas ir ražotāji, pietiek ar to, ka nupat minētajiem ir balsstiesību vairākums, vai tomēr, ņemot vērā balsstiesību sadalījumu starp faktiski neatkarīgiem biedriem, ir jāpārbauda, vai viena vai vairāku biedru, kas nav ražotāji, balsstiesību daļa dod tiem iespēju pat bez vairākuma īstenot izšķirošo ietekmi pār RO pieņemtajiem lēmumiem.

11.

Šādos apstākļos Conseil d’État (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

–

Vai, izvērtējot organizācijas biedru neatkarību, ir jāņem vērā tikai tas, vai līdzdalība to pamatkapitālā ir vienai un tai pašai fiziskai vai juridiskai personai, vai tomēr ir jāņem vērā arī citas saites, piemēram, attiecībā uz biedriem, kuri nav ražotāji, to piederība pie [vienas un] tās pašas arodbiedrību konfederācijas vai attiecībā uz biedriem, kas ir ražotāji, vadības pienākumu pildīšana šādā konfederācijā?

–

Vai, lai konstatētu, ka izšķirošo ietekmi organizācijā faktiski īsteno tās biedri, kas ir ražotāji, pietiek ar to, ka pēdējiem minētajiem ir balsstiesību vairākums, vai tomēr ir jāpārbauda, vai[, ņemot vērā balsu sadalījumu starp patiesi neatkarīgiem biedriem,] viena vai vairāku biedru, kas nav ražotāji, balsstiesību daļa dod tiem iespēju pat bez vairākuma īstenot izšķirošo ietekmi pār organizācijas pieņemtajiem lēmumiem?”

12.

Rakstveida apsvērumus Tiesai iesniedza Saint‑Louis Sucre, SICA, Francijas valdība un Eiropas Komisija. Tiesas sēde notika 2022. gada 16. novembrī, un tajā mutvārdu apsvērumus sniedza Saint‑Louis Sucre, SICA, Francijas valdība un Komisija.

III.

Piemērojamās tiesību normas

13.

Saskaņā ar TKO regulas 1. panta 1. punktu ar šo regulu izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, kas aptver visus produktus, kuri minēti LESD I pielikumā.

14.

TKO regulas 152. pants “Ražotāju organizācijas” ir formulēts šādi:

15.

TKO regulas 153. pantā “Ražotāju organizāciju statūti” ir noteikts:

16.

TKO regulas 154. panta 1. punktā “Ražotāju organizāciju atzīšana” ir noteikts:

IV.

Juridiskā analīze

17.

LESD 39. panta 1. punktā ir noteikti kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) saimnieciskie un sociālie mērķi. Tie ir ražīguma celšana, pietiekami augsta dzīveslīmeņa nodrošināšana lauku iedzīvotājiem, tirgus stabilizēšana, piedāvāto produktu pieejamības tirgū nodrošināšana un patērētājiem piedāvāto produktu saņemšanas par samērīgām cenām nodrošināšana.

18.

Saskaņā ar LESD 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai sasniegtu šos mērķus, ir jāņem vērā “lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības”.

19.

RO dalība KLP sekmē šo mērķu sasniegšanu, nodrošinot, ka lauksaimniecības tirgus tiek organizēts “no apakšas”, proti, to organizē paši ražotāji  ( 6 ).

20.

Konkrētāk, RO ir jātiecas sasniegt vismaz vienu no vienpadsmit TKO regulas 152. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajiem mērķiem  ( 7 ). Turklāt šīs organizācijas veic vismaz vienu no astoņām šīs regulas 152. panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām darbībām  ( 8 ). Īsumā, to kopīgajām darbībām ir jāveicina, pirmkārt, ražošanas procesa daļēja vai ļoti progresīva savstarpēja izmantošana, ļaujot tām sasniegt apjomradītus ietaupījumus, un, otrkārt, ir jānostiprina ražotāju pozīcijas arvien lielākas pieprasījuma koncentrācijas apstākļos  ( 9 ).

21.

Dalība atzītajā RO piešķir citas priekšrocības.

22.

Proti, tās atzīšanas gadījumā tiek piemērotas konkrētas TKO regulas normas, it īpaši attiecībā uz atbalsta piešķiršanu  ( 10 ), LESD 101. panta 1. punkta nepiemērošanu  ( 11 ) un pat uz dalībvalsts iespēju dažas vienošanās (nolīgumus), lēmumus vai saskaņotas darbības šajā organizācijā padarīt saistošas tirgus dalībniekiem, kas nav tās biedri  ( 12 ).

23.

Šā iemesla dēļ atzīšanas procedūra ir uzskatāma par izšķirošu brīdi, kas nosaka RO tiesisko stāvokli, tomēr tas nav neatgriezenisks, jo, veicot dažādas pastāvošas ex post pārbaudes, atzīšana var tikt atsaukta  ( 13 ).

24.

Šajā lietā saistībā ar šādu atzīšanas procedūru iesniedzējtiesa jautā Tiesai par to, kāda ir šā noteikuma par dalību tikai vienā RO nozīme un tvērums (A), un par RO demokrātisku darbību (B).

A.

Par pirmo prejudiciālo jautājumu attiecībā uz noteikumu par dalību tikai vienā RO

25.

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai TKO regulas 153. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertais noteikums par dalību tikai vienā RO ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz biedriem, kas ir ražotāji, vai tomēr tas ir piemērojams visiem tās biedriem neatkarīgi no tā, vai tie ir ražotāji.

26.

Formulējot šo jautājumu, iesniedzējtiesa, šķiet, ir balstījusies uz pieņēmumu, ka arī neražotājs var būt RO biedrs. Vispirms ir atkārtoti jāizskata šis pieņēmums (1) un pēc tam ir jāpārbauda šā noteikuma par dalību tikai vienā [RO] piemērošanas joma (2).

1.

Vai arodbiedrība var būt RO biedrs?

27.

Vispirms ir jāatgādina, ka Tiesas judikatūrā jau kopš kāda laika ir nostiprināts, ka arī neražotājs var būt RO biedrs  ( 14 ), tomēr šajā judikatūrā nav skaidri precizēts, vai tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkojamie to var attiecināt arī uz arodbiedrību.

28.

Tā kā šis tiesiskais regulējums kopš tā laika ir vairākkārt grozīts, var pamatoti izdarīt pieņēmumu, ka tad, ja likumdevējs būtu varējis pārskatīt neražotājiem doto iespēju iestāties RO, tas būtu varējis izmantot tam radušās iespējas.

29.

Turklāt attiecībā uz augļiem un dārzeņiem  ( 15 ) Deleģētās regulas (ES) 2017/891  ( 16 ) 16. pantā ar tiešu formulējumu ir paredzēta iespēja iekļaut RO sastāvā biedrus, kas nav ražotāji. Tāpat arī Regulas (EK) Nr. 1432/2003  ( 17 ), kas bija spēkā pirms Regulas (EK) Nr. 1234/2007  ( 18 ), kura savukārt ir TKO regulas priekštece, 13. pantā neražotājiem bija paredzēta iespēja kļūt par RO biedriem.

30.

Tātad, manuprāt, no iepriekš izklāstītā var pārliecinoši secināt, ka Savienības tiesību aktos nav aizliegta neražotāja dalība RO. Šādu iespēju pat var precizēt dalībvalstu tiesību aktos, un to ir izdarījis Francijas likumdevējs  ( 19 ).

31.

Konkrētāk, gadījumā, ja biedrs, kas nav ražotājs, ir arodbiedrība, it īpaši ir jāņem vērā aizsardzība, kura saistīta ar biedrošanās brīvības, kas ietver arī 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 11. pantā garantēto brīvību veidot arodbiedrības, fundamentālo raksturu.

32.

Aizsardzība, kas izriet no šīs brīvības fundamentālā rakstura, citastarp attiecas ne tikai uz šādas organizācijas izveidi, brīvību biedroties vai nebiedroties  ( 20 ), bet minētā aizsardzība attiecas arī uz šīs organizācijas rīcības līdzekļiem un darbību  ( 21 ).

33.

Ciktāl Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 12. panta 1. punkts attiecas arī uz ECPAK 11. pantā garantēto biedrošanās brīvību, ir jāņem vērā iepriekš minētā judikatūra  ( 22 ).

34.

Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādi Savienības tiesību akti kā TKO regula obligāti ir jāinterpretē, ņemot vērā Hartā garantētās pamattiesības  ( 23 ).

35.

Turklāt, pat ja no Tiesas rīcībā esošās informācijas neizriet, ka CGB dalība RO šajā gadījumā ir jauna arodbiedrības rīcības stratēģija, tomēr nevar izslēgt, ka tas tā varētu būt.

36.

Tas tā it īpaši ir tāpēc, ka arodbiedrības kā konkrētas nozares profesionāļu organizācijas var būt ieinteresētas iesaistīties atbalsta pasākumos vai darboties kā starpnieks svarīgos vai tehniskos jautājumos. Tiesas sēdē mutvārdu apsvērumu uzklausīšanai uz jautājumu par iespējamu ieguvumu RO no tāda biedra, kas nav ražotājs, dalības, piemēram, no arodbiedrības dalības, SICA, Francijas valdība un Komisija uzsvēra to lomu RO attīstības veicināšanā, it īpaši, ņemot vērā ražošanas metodes un paņēmienus, kā arī klimata pārmaiņu radītās problēmas.

37.

Tāpēc arodbiedrības dalība RO nav tikai hipotētiska.

38.

Līdz ar to šāda arodbiedrības dalība RO ir daļa no rīcības iespējām, ko šāda organizācija var īstenot. Vispārīgāk runājot, arodbiedrības kā biedra, kas nav ražotājs, dalība RO dod iespēju veicināt un sekmēt šīm RO izvirzīto mērķu sasniegšanu  ( 24 ).

39.

Tāpēc uzskatu: tas, ka RO biedru vidū ir tādi, kas nav ražotāji, tostarp arodbiedrības, nav pretrunā TKO regulai.

40.

Pēc šā precizējuma tagad būtu jāizskata iesniedzējtiesas pirmais jautājums.

2.

Noteikuma par dalību tikai vienā RO piemērošanas joma

41.

Lietas dalībnieki tiesvedībā Tiesā piedāvā divas atšķirīgas interpretācijas.

42.

Saint‑Louis Sucre apgalvo, ka TKO regulas 153. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir izklāstīts noteikums par dalību tikai vienā RO un ka tas attiecas uz visiem.

43.

SICA, Francijas valdība un Komisija būtībā apgalvo, ka šis noteikums attiecoties tikai uz ražotājiem un ka tādēļ to nevarot piemērot biedram, kas nav ražotājs.

44.

Saint‑Louis Sucre argumentācija, kā arī iesniedzējtiesas šaubas saistībā ar noteikumu par dalību tikai vienā [RO], šķiet, daļēji izriet no 153. panta 1. punkta franču valodas versijas, jo šajā versijā ir tikai norāde uz RO “biedriem”, bet bez citādiem precizējumiem. Tā nav vienīgā valodas versija, kurā pausta šāda izpratne  ( 25 ). Tomēr vairākumā citu valodu versiju ir precizēts, ka runa ir par “biedriem, kas ir ražotāji”  ( 26 ).

45.

Šajā ziņā ir jāatgādina pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru visas Savienības tiesību akta valodu versijas principā ir jāatzīst par līdzvērtīgām. Tādēļ, lai saglabātu Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju, ir svarīgi šo versiju atšķirību gadījumos attiecīgo noteikumu interpretēt atkarībā no to ietverošā regulējuma vispārējās uzbūves un mērķa  ( 27 ).

46.

Šajā ziņā ir jānorāda, ka noteikums par dalību tikai vienā RO ir precizēts citā TKO regulas normā, proti, šīs regulas 152. panta 1.a punkta d) apakšpunktā. Šīs normas dažādajās valodu versijās runa ir par biedriem, kas ir ražotāji.

47.

Šķiet, ka norāde uz “produktiem” šajās divās normās attiecas uz tiem, kas veic lauksaimniecisko darbību Regulas (ES) Nr. 1307/2013  ( 28 ) 4. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē, tātad tās attiecas uz ražotājiem.

48.

Saistībā ar likumdošanas procedūru ir jānorāda, ka noteikums par dalību tikai vienā [RO] KLP jomā pirmoreiz, šķiet, tika ieviests ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007  ( 29 ) attiecībā uz augļiem un dārzeņiem. Dažus mēnešus vēlāk šis noteikums tika pārņemts un izvērsts Regulas Nr. 1234/2007 125.a pantā, kas iekļauts ar Regulas (EK) Nr. 361/2008  ( 30 ) 1. pantu. Turklāt jāprecizē, ka laikposmā no Komisijas sākotnējā priekšlikuma  ( 31 ) līdz beigu beigās pieņemtajam priekšlikumam šīs tiesību normas formulējums netika grozīts. Tā kā šā priekšlikuma pamatojums nav tieši formulēts, no likumdošanas procedūras nav iespējams izsecināt likumdevēja faktisko motivāciju.

49.

Uz tiesas sēdē mutvārdu apsvērumu uzklausīšanai uzdoto jautājumu, kāda ir šā noteikuma par dalību tikai vienā RO jēga, SICA, Francijas valdība un Komisija lika saprast, ka šā noteikuma mērķis ir koncentrēt konkrēta produkta piedāvājumu, nostiprinot tā ražotāju stāvokli, lai līdzsvarotu tirdzniecības attiecības.

50.

Par šādu minētā noteikuma izpratni, šķiet, liecina TKO regulas 153. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums. Proti, šī tiesību norma pieļauj atkāpšanos no minētā principa, ja organizācijas biedriem, kas ir ražotāji, “pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos”. Tas pats attiecas uz šīs regulas 152. panta 1.a punkta trešo daļu, kurā ir precizēts, ka dalībvalstis var atkāpties no minētās regulas 152. panta 1.a punkta d) apakšpunktā paredzētā nosacījuma, “ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos”. Šie izņēmumi no noteikuma par dalību tikai vienā RO pierāda, ka, pārsniedzot konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, šis noteikums būtu izsmelts, jo šāda noteikuma saglabāšanai vairs nebūtu jēgas, lai koncentrētu konkrēta produkta piedāvājumu.

51.

Šķiet, ka arī nedaudzie raksti doktrīnā par šo tematu atbalsta principu par dalību tikai vienā RO, atsaucoties uz piedāvāto produktu. Attiecībā uz Regulu Nr. 1234/2007, kas bija spēkā pirms pašreizējās TKO regulas, tiek apgalvots, ka šis princips par dalību tikai vienā [RO] ir paredzēts tam, lai liegtu ražotājiem sadrumstalot konkrēta produkta piedāvājumu un lai tādējādi novērstu konkurences veidošanos starp šīm organizācijām  ( 32 ).

52.

Tādēļ piedāvājuma koncentrēšana, šķiet, pamato principu par dalību tikai vienā RO.

53.

Turklāt šis princips veicina KLP mērķu īstenošanu  ( 33 ), jo tas ļauj nostiprināt ražotāju vietu tirgū apstākļos, kad nemitīgi palielinās pieprasījuma koncentrācija  ( 34 ).

54.

Ir jākonstatē, ka, lai gan piedāvājuma koncentrēšana, atsaucoties uz produktiem, ir ticams iemesls principa par dalību tikai vienā organizācijā pastāvēšanai, tas ir piemērojams vienīgi biedriem, kas ir ražotāji, bet ne citiem RO biedriem.

55.

Tādējādi uzskatu, ka princips par dalību tikai vienā RO attiecas tikai uz biedriem, kas ir ražotāji.

56.

Tiesā iesniegtajos apsvērumos Saint‑Louis Sucre apgalvo, ka arodbiedrības dalība RO no konkurences skatpunkta varētu būt problemātiska.

57.

Spriedumā APVE Tiesa ir atgādinājusi, ka atzītas RO pienākums ir nodrošināt ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, it īpaši attiecībā uz kvalitāti un kvantitāti, koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū tās biedru saražotus izstrādājumus, kā arī optimizēt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas. Lai to panāktu, RO var rasties nepieciešamība izmantot citus līdzekļus, nevis tos, kas regulē tirgu normālu darbību, it īpaši dažādu veidu koordinēšanas un saskaņošanas darbības starp lauksaimniekiem. Tāpēc, ja vien RO netiek liegti līdzekļi, kuri dod iespēju sasniegt mērķus, kas tām uzticēti saistībā ar tirgu kopīgo organizāciju, kurā tās piedalās, šo juridisko personu darbībām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu vienu vai vairākus minētos mērķus, nevar piemērot LESD 101. panta 1. punktā paredzēto aizliegto vienošanos aizliegumu  ( 35 ).

58.

Imunitāte pret konkurences tiesību noteikumiem ir tikai atzītai RO vai RO apvienībai  ( 36 ); ārpus šīs sistēmas atkal ir piemērojami šie noteikumi.

59.

Precīzāk, Saint‑Louis Sucre argumenti būtībā, šķiet, atspoguļo bažas par slepenas vienošanās eventuālu risku, ko rada vienas un tās pašas arodbiedrības dalība divās dažādās RO.

60.

Ir jāatgādina, ka šādā gadījumā TKO regula neliedz piemērot konkurences noteikumus. Tātad šī regula neietekmē valsts iestāžu kompetenci, kurām, ja tās saskata iespējamu slepenas vienošanās risku, ir zināma rīcības brīvība novērst tās noslēgšanu.

61.

Šajā ziņā, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un kā tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai atgādināja SICA, izskatot lietas materiālus saistībā ar atzīšanu, 2019. gada 11. decembrī tai tika uzdots grozīt tās iekšējo reglamentu, lai ņemtu vērā apsvērumus, kuri tai tika iesniegti tās atzīšanas pieteikuma izskatīšanas laikā un saskaņā ar kuriem tās iekšējā reglamenta 18. pantā tai oficiāli bija jānoformē konfidencialitātes un ētikas klauzulas attiecībā uz RO direktoru un biedriem, kas nav ražotāji.

62.

Turklāt, kā tika apspriests tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, lai arī RO atzīšanas posms ir uzskatāms par izšķirošu posmu, jo tas ir ex ante pārbaudes posms, kurā valsts kompetentajām iestādēm ir četru mēnešu termiņš, lai atbildētu uz RO atzīšanas pieteikumu  ( 37 ), tomēr ir jāpatur prātā, ka tas nav vienīgais pārbaudes posms.

63.

Proti, pastāv arī vairāki citi ex post pārbaudes veidi. Pirmkārt, valsts iestāde, kas veikusi atzīšanu, var pārskatīt savu lēmumu un to atsaukt  ( 38 ). Otrkārt, Eiropas vai valsts konkurences iestādes var saskarties ar vienas vai vairāku RO praksi. Nesenā Tiesas judikatūra pierāda, ka tā nav tikai teorētiska hipotēze  ( 39 ). Treškārt, atbalsta piešķiršanas programmā šā atbalsta izmaksa ietver arī pārbaudes procedūras.

64.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz pirmo jautājumu atbildēt, ka TKO regulas 153. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītais princips par dalību tikai vienā RO ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz biedriem, kas ir ražotāji.

B.

Par otro prejudiciālo jautājumu

65.

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai TKO regulas 153. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārbaude, kas jāveic valsts pārvaldes iestādei un attiecīgā gadījumā tiesai pēc piekritības, lai pārliecinātos, vai RO, kas iesniegusi atzīšanas pieteikumu, var demokrātiski darboties, ir jāattiecina tikai uz tādiem elementiem kā līdzdalība pamatkapitālā vai balsu sadalījums vai arī šai pārbaudei ir jābūt pēc iespējas plašākai, ietverot visus apstākļus vai elementus.

66.

Atgādinājumam – TKO regulas 152. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir norādīts, ka “dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizācijas, kas [..] sastāv no ražotājiem konkrētā nozarē, kura minēta 1. panta 2. punktā, un kas ir minēto ražotāju kontrolē saskaņā ar 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu”.

67.

Konkrētāk, pirmkārt, TKO regulas 152. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir uzsvērts, ka RO “ir izveidotas pēc ražotāju ierosmes”.

68.

Otrkārt, šīs regulas 153. panta 2. punkta c) apakšpunkts ietver prasību, ka RO biedriem, kas ir ražotāji, ir demokrātiski jāpārrauga sava organizācija un tās pieņemtie lēmumi. No šīs normas izriet, ka minētajā regulā nav noteikti konkrēti kritēriji, pēc kuriem dalībvalstu iestādēm būtu jāspēj novērtēt to, vai biedri demokrātiski pārrauga RO.

69.

Lietas dalībnieki tiesvedībā Tiesā balstās uz spriedumu Spānija/Komisija  ( 40 ), kas Savienības tiesu judikatūrā ir viena no retajām norādēm uz RO demokrātisku darbību.

70.

SICA uzskata, ka esot jāpārbauda tikai tas, kam pieder kapitāldaļas, un balsstiesību vairākuma sastāvs, neņemot vērā citas saites, piemēram, dalību vienā un tajā pašā arodbiedrību konfederācijā vai vadības pienākumu veikšanu šādā konfederācijā.

71.

Savukārt Saint‑Louis Sucre, Francijas valdība un Komisija būtībā apgalvo, ka esot jāņem vērā visi būtiskie apstākļi.

72.

Manuprāt, SICA arguments izriet no sprieduma Spānija/Komisija nepilnīgas interpretācijas.

73.

Proti, šajā spriedumā Vispārējā tiesa ir atgādinājusi, ka Savienības tiesiskais regulējums par RO ir vērsts uz to, lai garantētu to demokrātisku darbību atbilstoši diviem principiem. Pirmkārt, tas nozīmē, ka RO biedriem, kas ir ražotāji, ir jāpārrauga sava organizācija un tās lēmumi un, otrkārt, ka starp RO biedriem ir jābūt noteiktam ražotāju skaitam  ( 41 ) un ka nevienam no minētajiem biedriem principā nedrīkst būt vairāk par konkrētu balsu skaitu, lai tādējādi šī RO kaut kādā veidā būtu reprezentatīva  ( 42 ).

74.

Izskatot otro principu, Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka “ir jāņem vērā fiziskās personas vai juridiskās personas, kam pieder RO biedru kapitāldaļas”  ( 43 ).

75.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa RO biedru šķietamo neatkarību neizvērtē tikai formāli. Gluži pretēji, šajā izvērtējumā tiek pārbaudīti mehānismi un metodes, kas paredzēti, lai varētu faktiski īstenot RO pilnvaras pārraudzīt šādu organizāciju un tās lēmumus, kā arī personas, kas var slēpties aiz juridiskām vai fiziskām personām, kuras varētu veikt pārbaudi  ( 44 ). Tātad spēja faktiski pārraudzīt RO lēmumus ir uzskatāma par izšķirošu tās demokrātiskās darbības izvērtējumā.

76.

Manuprāt, izskatāmajā lietā ne tikai var apstiprināt spriedumā Spānija/Komisija paustās atziņas, bet tās ir arī jāpiemēro.

77.

Tomēr šīs atziņas vēl ir jāpapildina.

78.

Proti, atbilstoši šim spriedumam man šķiet, ka valsts iestādes, kurai ir jāieņem nostāja par kādas RO atzīšanu, veiktā pārbaudē ir jāņem vērā visas eventuālās atkarības saites – ne tikai biedru, kas ir ražotāji, vidū, bet arī starp biedriem, kas ir ražotāji, un biedriem, kas nav ražotāji.

79.

Šajā ziņā it īpaši jāizvērtē tādi noteikumi par RO darbību kā statūti un reglaments, visu tās biedru identitāte, it īpaši tieši vai netieši pārraudzības līdzekļi, lai novērtētu iespējamās atkarības saites starp tās biedriem, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražotāji, kā arī jebkura cita informācija, kas ir valsts iestādes rīcībā un ko tā drīkst ņemt vērā atzīšanas pieteikuma izskatīšanas gaitā.

80.

Ciktāl RO ir “pēc ražotāju ierosmes” izveidota organizācija, “kurā tie īsteno pārraudzību”, tas ir, ciktāl ražotājiem ir jāpārrauga “sav[a] organizācij[a] un tās lēmum[i]”  ( 45 ), īpaša uzmanība ir jāpievērš biedru, kas nav ražotāji, iesaistīšanai RO, lai novērstu to, ka TKO regulā izstrādātais regulējums tiktu izmantots kā aizsegs, piemēram, it īpaši, lai apietu konkurences noteikumus.

81.

Tādējādi citastarp ir jāpārbauda, vai biedriem, kas ir ražotāji, ir vismaz balsstiesību vairākums RO  ( 46 ) un vai biedru, kas nav ražotāji, rīcībā nav citu tiešu vai netiešu veidu, kā faktiski pārraudzīt tās darbību  ( 47 ).

82.

Šajā nolūkā valsts iestādēm principā ir jāpārbauda katrs gadījums atsevišķi, balstoties uz netiešu pierādījumu kopumu  ( 48 ).

83.

Manuprāt, šo ar pārbaudes apjomu saistīto reālismu apstiprina TKO regulas 154. panta 1. punkta c) apakšpunkts, jo iestādei, kas lemj par [RO] atzīšanas pieteikumu, ar šo tiesību normu ir uzlikts pienākums ņemt vērā turpmākas un konkrētas īstenošanas metodes gan attiecībā uz resursu savstarpēju izmantošanu, gan iespējamo koncentrēšanas praksi starp biedriem.

84.

Ņemot vērā konkrētos apstākļus lietā, kuru izskata iesniedzējtiesa, vēlos sniegt pēdējo precizējumu, jo pieteicēja pamatlietā citastarp apšauba arodbiedrības tiešu vai netiešu dalību SICA.

85.

Kā tika apspriests tiesas sēdē un kā apliecina ne tikai SICA, bet arī Francijas valdība un Komisija, ir jāņem vērā: tas vien, ka fiziska vai juridiska persona – RO biedrs, kas ir ražotājs, vai biedrs, kas nav ražotājs, – piedalās arodbiedrībā, vēl nevar atņemt šim biedram neatkarību vai lēmumpieņemšanas brīvību. Tas pats attiecas uz pienākumu veikšanu šādās organizācijās.

86.

Proti, kā jau minēts, izskatot pirmo jautājumu, ņemot vērā Hartas 12. panta 1. punktā  ( 49 ) paredzētās biedrošanās brīvības aizsardzību, no šādas arodbiedrības darbības nevar izsecināt slepenas vienošanās pastāvēšanu, kas izraisa piedāvājuma koordinēšanu vai koncentrēšanu, atkāpjoties no attiecīgajām TKO regulas normām un tādējādi jau šā iemesla dēļ vien pārkāpjot konkurences tiesību noteikumus.

87.

Līdz ar to, ja nav citu pierādījumu, tas vien, ka pastāv tādas saites kā RO biedra – neatkarīgi no tā, vai tas ir ražotājs, – dalība arodbiedrībā un iespējama pienākumu veikšana šajā arodbiedrībā, vēl neietekmē RO demokrātisko darbību TKO regulas 153. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē tādējādi, ka tās pašas par sevi nav izšķirošs elements.

88.

Visbeidzot, kā atgādināts šo secinājumu 60. punktā, par [RO] atzīšanas pieteikuma izskatīšanu atbildīgās valsts iestādes jebkurā laikā var šo atzīšanu pakļaut nosacījumam ieviest konkrētus mehānismus, lai labāk novērstu eventuālas slepenas vienošanās riska īstenošanos.

89.

Ņemot vērā šo apstākļu kopumu, uzskatu, ka uz iesniedzējtiesas otro jautājumu ir jāatbild, ka TKO regulas 153. panta 2. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar tās 154. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka pārbaudei, kas jāveic valsts pārvaldes iestādei un attiecīgā gadījumā tiesai pēc piekritības, lai pārliecinātos, vai RO, kas iesniegusi atzīšanas pieteikumu, spēj darboties demokrātiski, ir jābūt pēc iespējas plašai un ir jāaptver visi apstākļi un visa tai pieejamā informācija, un RO biedru dalība arodbiedrībā vai pienākumu veikšana arodbiedrībā pati par sevi nav uzskatāma par nozīmīgu kritēriju.

V.

Secinājumi

90.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Conseil d’État (Valsts padome, Francija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: