<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-201/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0201</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:805">EU:C:2017:805</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobra</DATE> spriedums – Lieta C‑201/16</P><P>Shiri</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 604/2013</KEYWORD><KEYWORD>Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, noteikšana</KEYWORD><KEYWORD>27. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesību aizsardzības līdzeklis</KEYWORD><KEYWORD>Pārbaudes tiesā apjoms</KEYWORD><KEYWORD>29. pants</KEYWORD><KEYWORD>Termiņš pārsūtīšanas veikšanai</KEYWORD><KEYWORD>Pārsūtīšanas neveikšana noteiktajā termiņā</KEYWORD><KEYWORD>Atbildīgās dalībvalsts pienākumi</KEYWORD><KEYWORD>Atbildības nodošana</KEYWORD><KEYWORD>Atbildīgās dalībvalsts lēmuma nepieciešamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑201/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgerichtshof</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160331">2016. gada 31. martā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160412">2016. gada 12. aprīlī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Majid Shiri</HT></HT>, pazīstams arī kā <HT TYPE="ITALIC">Madzhdi Shiri</HT>,</P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl.</HT></HT></P></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>], palātu priekšsēdētāji L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>] (referents), T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>] un A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], tiesneši E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>], D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>] un M. Vilars [<HT TYPE="ITALIC">M. Vilaras</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte E. Šarpstone [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>],</P><P>sekretārs K. Malaceks [<HT TYPE="ITALIC">K. Malacek</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170314">2017. gada 14. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Weh</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Harg</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwälte</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Austrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Hesse</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Čehijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Smolek</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vláčil</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Apvienotās Karalistes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Crane</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Brandon</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">D. Blundell</HT> un <HT TYPE="ITALIC">de M. Gray</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barristers</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Šveices valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bichet</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wils</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Condou‑Durande</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20170720">2017. gada 20. jūlija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnija</DATE> Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="180" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 180, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Dublinas III regula<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 27. panta 1. punktu un 29. panta 1. un 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">M. Majid Shiri</HT>, kurš pazīstams arī kā <HT TYPE="ITALIC">Madzhdi Shiri</HT> un ir Irānas valstspiederīgais, celto prasību par <HT TYPE="ITALIC">Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl</HT> (Austrijas Ārvalstnieku un patvēruma lietu federālais birojs) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Birojs<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) lēmumu, ar kuru viņa starptautiskās aizsardzības pieteikums tika atzīts par nepieņemamu, tika uzdots viņu izraidīt un tika konstatēts, ka viņa pārsūtīšana uz Bulgāriju ir likumīga.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Regula (EK) Nr. 1560/2003</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Komisijas <DATE ISO="20030902">2003. gada 2. septembra</DATE> Regulā (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="222" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 222, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>), kura grozīta ar Komisijas <DATE ISO="20140130">2014. gada 30. janvāra</DATE> Īstenošanas regulu (ES) Nr. 118/2014 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="039" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 39, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), ir paredzēta virkne noteikumu par attiecīgās personas pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti Dublinas III regulas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs regulas 8. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Atbildīgās dalībvalsts pienākums ir patvēruma meklētāja pārsūtīšanu veikt iespējami ātri un nodrošināt, lai tā ceļā nerastos nekādi šķēršļi. Šī dalībvalsts vajadzības gadījumā nosaka vietu savā teritorijā, uz kuru patvēruma meklētājs tiks pārsūtīts vai nodots kompetentām iestādēm, ņemot vērā ģeogrāfiskos ierobežojumus un pārsūtīšanu veicējā dalībvalstī izmantojamos transporta veidus. [..]<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Dublinas III regula</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Dublinas III regulas preambulas 4., 5. un 19. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(4)</NO.P><TXT>[Eiropadomes] Tamperes [īpašās 1999. gada 15. un 16. oktobra] sanāksmes secinājumos arī ir noteikts, ka [kopējā Eiropas patvēruma sistēmā] īsā laikā būtu jāiekļauj skaidra un praktiski realizējama metode, lai noteiktu dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="3"?><CONSID><NP><NO.P>(5)</NO.P><TXT>Šādai metodei vajadzētu balstīties uz objektīviem un taisnīgiem kritērijiem gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan konkrētajām personām. Tai jo īpaši būtu jāparedz iespēja ātri noteikt atbildīgo dalībvalsti, lai garantētu starptautiskās aizsardzības noteikšanas procedūru faktisku pieejamību un nekavētu sasniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu ātras izskatīšanas mērķi.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(19)</NO.P><TXT>Lai nodrošinātu attiecīgo personu tiesību efektīvu aizsardzību, būtu jānosaka juridiskās garantijas un tiesības uz efektīviem aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz lēmumiem par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu. Lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu, efektīvi aizsardzības līdzekļi pret šādiem lēmumiem būtu jāattiecina gan uz šīs regulas piemērošanas, gan juridiskās un faktiskās situācijas pārbaudi dalībvalstī, uz kuru pārsūta pieteikuma iesniedzēju.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs regulas 3. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Dalībvalstis izskata jebkuru starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko kādai no šīm valstīm tās teritorijā, tostarp pie robežas vai tranzīta zonās, iesniedz trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks. Pieteikumu izskata viena dalībvalsts, kas saskaņā ar III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir noteikta par atbildīgo.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Minētās regulas 17. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, katra dalībvalsts var nolemt izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko tai iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, pat ja saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem kritērijiem šāda izskatīšana nav attiecīgās dalībvalsts pienākums.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 22. un 25. pantā ir paredzēti noteikumi attiecīgi par atbildi uz uzņemšanas pieprasījumu un atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Dublinas III regulas 27. panta 1. un 3. punkts ir izteikti šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="027.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pieteikuma iesniedzējam [..] ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, proti, pārsūtīšanas lēmuma faktisku un juridisku apelāciju vai pārskatīšanu tiesā.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="027.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pārsūtīšanas lēmumu apelācijas vai pārskatīšanas nolūkos dalībvalstis savos tiesību aktos paredz, ka:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>apelācija vai pārskatīšana attiecīgajai personai dod tiesības palikt attiecīgajā dalībvalstī līdz brīdim, kad kļūst zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pārsūtīšanu automātiski aptur un šāda apturēšana beidzas pēc konkrēta saprātīga termiņa, kura laikā tiesa pēc rūpīgas un padziļinātas izskatīšanas pieņem lēmumu par to, vai apelācijai vai pārskatīšanai būs apturošs spēks; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>attiecīgajai personai ir iespēja saprātīgā termiņā pieprasīt, lai tiesa aptur pārsūtīšanas lēmuma izpildi līdz brīdim, kad kļūs zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts. Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis, apturot pārsūtīšanu līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums par pirmo apturēšanas pieprasījumu. Lēmumu par to, vai apturēt pārsūtīšanas lēmuma izpildi, pieņem saprātīgā laikposmā, tomēr dodot iespēju rūpīgai un padziļinātai apturēšanas pieprasījuma izskatīšanai. Ja tiek pieņemts lēmums neapturēt pārsūtīšanas lēmuma izpildi, tajā norāda apsvērumus, kas ir tā pamatā.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="029.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pieteikuma iesniedzēja vai citas 18. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētās personas pārsūtīšanu no pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts uz atbildīgo dalībvalsti veic saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem pēc abu attiecīgo dalībvalstu savstarpējas apspriešanās, cik vien iespējams īsā laikā, un, vēlākais, sešos mēnešos no dienas, kad akceptēts citas dalībvalsts pieprasījums uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu, vai no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja tas aptur pārsūtīšanu saskaņā ar 27. panta 3. punktu.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="029.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pārsūtīšana nenotiek sešu mēnešu termiņā, tad atbildīgā dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu un atbildība tiek nodota pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij. Šo termiņu var pagarināt, ilgākais, līdz vienam gadam, ja pārsūtīšanu nevar veikt attiecīgās personas ieslodzījuma dēļ, vai, ilgākais, līdz astoņpadsmit mēnešiem attiecīgās personas bēgšanas gadījumā.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> ieceļoja dalībvalstu teritorijā caur Bulgāriju, dalībvalsti, kurā viņš 2015. gada 19. februārī iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20150307">2015. gada 7. martā</DATE> viņš Austrijā iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Birojs <DATE ISO="20150309">2015. gada 9. martā</DATE> pieprasīja Bulgārijas iestādēm uzņemt <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> atpakaļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Bulgārijas iestādes <DATE ISO="20150323">2015. gada 23. martā</DATE> piekrita šim lūgumam veikt atpakaļuzņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Birojs <DATE ISO="20150702">2015. gada 2. jūlijā</DATE> atzina par nepieņemamu <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu, uzdeva viņu izraidīt un konstatēja, ka viņa pārsūtīšana uz Bulgāriju ir likumīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> par šo lēmumu cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa, Austrija), šai prasībai pievienojot pieteikumu, kura mērķis bija noteikt minētās prasības apturošu iedarbību. Nelemjot par pēdējo minēto pieteikumu, šī tiesa <DATE ISO="20150720">2015. gada 20. jūlijā</DATE> atcēla minēto lēmumu tāpēc, ka saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> neaizsargātību viņa veselības stāvokļa dēļ Birojam esot bijis jāpārbauda, vai ir jāizmanto Dublinas III regulas 17. panta 1. punktā paredzētā iespēja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Pēc lēmuma atcelšanas Birojs <DATE ISO="20150903">2015. gada 3. septembrī</DATE> ar jaunu lēmumu atzina par nepieņemamu <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu, uzdeva viņu izraidīt un konstatēja, ka viņa pārsūtīšana uz Bulgāriju ir likumīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> vērsās pret šo lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa) ar prasību, kuru šī tiesa saņēma <DATE ISO="20150917">2015. gada 17. septembrī</DATE>, šai prasībai pievienojot pieteikumu, kura mērķis bija noteikt minētās prasības apturošu iedarbību. <DATE ISO="20150923">2015. gada 23. septembrī</DATE> iesniegtajos papildu apsvērumos <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> norādīja, ka Austrijas Republika ir kļuvusi par atbildīgo dalībvalsti attiecībā uz viņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, jo ir pagājis Dublinas III regulas 29. panta 1. un 2. punktā noteiktais sešus mēnešu pārsūtīšanas termiņš, kas bija iestājies šajā pašā datumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa) noraidīja prasību ar <DATE ISO="20150930">2015. gada 30. septembra</DATE> spriedumu, nelemjot par pieteikumu, kurš attiecās uz šīs prasības apturošās iedarbības atzīšanu. Runājot par argumentu, kuru <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> bija izvirzījis savā <DATE ISO="20150923">2015. gada 23. septembra</DATE> papildu rakstā un kurš attiecās uz Dublinas III regulas 29. panta 1. un 2. punktā noteiktā sešu mēnešu termiņa beigšanos, tā nosprieda, ka pēc Biroja <DATE ISO="20150702">2015. gada 2. jūlija</DATE> lēmuma atcelšanas un lietas nosūtīšanas<?PAGE NO="5"?> atpakaļ jauna lēmuma pieņemšanai ir sācies jauns sešu mēnešu termiņš no brīža, kad <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> pārsūtīšana ir kļuvusi atkal iespējama, proti, sākot no septītās dienas pēc viņa iesniegtā prasības pieteikuma – no <DATE ISO="20150924">2015. gada 24. septembra</DATE>. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa) uzskatīja, ka atbildība par <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> iesniegtā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu vēl joprojām ir Bulgārijas Republikai un tā pa šo laiku nav pārgājusi Austrijas Republikai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> par šo spriedumu iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Revision</HT> sūdzību iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka, pirms tiek lemts par iespējamu <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> piemērojamā pārsūtīšanas termiņa beigšanos, ir jāpārbauda, vai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs var atsaukties uz to, ka atbildība par viņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir pārgājusi saistībā ar šī termiņa beigšanos un šī beigšanās pati par sevi ir pietiekama, lai izraisītu šādu atbildības pāreju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgerichtshof</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Dublinas III regulas] noteikumi, kuros paredzētas tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, vēršoties pret pārsūtīšanas lēmumiem, it īpaši tās 27. panta 1. punkts, ņemot vērā preambulas 19. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka patvēruma meklētājs var apgalvot, ka atbildība ir pārgājusi pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij sakarā ar to, ka ir pagājis sešu mēnešu pārsūtīšanas termiņš ([Dublinas III regulas] 29. panta 2. punkts, aplūkojot kopsakarā ar 29. panta 1. punktu)?</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai atbildības pārejai saskaņā ar [Dublinas III regulas] 29. panta 2. punkta pirmo teikumu pietiek tikai ar to, ka nav izmantots pārsūtīšanas termiņš, vai arī atbildības pārejai saistībā ar termiņa beigām ir nepieciešams arī, lai atbildīgā dalībvalsts būtu noliegusi, ka tai ir pienākums uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu?<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par lūgumu atkārtoti sākt mutvārdu procesu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Pēc ģenerāladvokātes secinājumu nolasīšanas <DATE ISO="20170720">2017. gada 20. jūlijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> ar vēstuli, kas Tiesas kancelejā saņemta <DATE ISO="20170906">2017. gada 6. septembrī</DATE>, lūdza, lai tiktu izdots rīkojums par tiesvedības mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu. Šo lūgumu <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> pamatoja ar apgalvojumu, ka secinājumos tiekot aplūkots tiesību jautājums par Dublinas III regulas 29. panta 1. punktā paredzētā termiņa beigšanos, kuru iesniedzējtiesa Tiesai neesot uzdevusi un par kuru viņš neesot varējis sniegt savus apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesas Reglamenta 83. pantā tai ir atļauts jebkurā brīdī pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja lieta ir izskatāma, pamatojoties uz kādu tiesību argumentu, par kuru lietas dalībnieki vēl nav izteikušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šajā lietā tomēr ir jākonstatē, ka jebkurā gadījumā Tiesa uzskatīja, ka nav jāizsakās par <HT TYPE="ITALIC">M. Shiri</HT> minēto tiesību jautājumu, kurš attiecās uz Dublinas III regulas 29. panta 1. punktā paredzētā termiņa beigām. Papildus tam Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokāti, uzskata, ka tās rīcībā ir visi vajadzīgie elementi un ka par šiem elementiem Tiesā ir notikušas debates.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Tātad nav jāizdod rīkojums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par otro jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu, kurš ir jāizskata vispirms, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Dublinas III 29. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pārsūtīšana nav veikta šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētajā sešu mēnešu termiņā, atbildība pilnībā pāriet uz pieprasījumu iesniegušo dalībvalsti, un nav vajadzīgs, lai atbildīgā dalībvalsts atteiktos uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Atbilstoši Dublinas III regulas 29. panta 1. punkta pirmajai daļai attiecīgās personas pārsūtīšanu veic cik vien iespējams īsā laikā un, vēlākais, sešos mēnešos no dienas, kad akceptēts citas dalībvalsts pieprasījums uzņemt vai uzņemt atpakaļ šo personu, vai no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja tas aptur pārsūtīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Attiecībā uz pēdējo minēto aspektu no šīs regulas 27. panta 3. punkta c) apakšpunkta izriet, ka, ja valsts tiesībās attiecīgajai personai ir paredzēta iespēja lūgt apturēt pārsūtīšanas lēmuma izpildi, kamēr šīs personas prasība vai pārsūdzība tiek izskatīta, lietu izskatošajai tiesai par šo pieteikumu ir jālemj saprātīgā termiņā un jāpamato savs lēmums, ja tā minēto pieteikumu noraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Minētas regulas 29. panta 2. punktā ir noteikts, ka, ja pārsūtīšana nenotiek sešu mēnešu termiņā, tad atbildīgā dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu un atbildība tiek nodota pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>No paša šīs normas formulējuma izriet, ka tajā ir paredzēta pilnīga atbildības pāreja uz pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti, šo pārsūtīšanu nepakārtojot nekādai atbildīgās dalībvalsts reakcijai (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mengesteab</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑670/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:587">EU:C:2017:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šī interpretācija turklāt saskan ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu ātras izskatīšanas mērķi, kas ir minēts Dublinas III regulas preambulas 5. apsvērumā, jo tā nodrošina, ka uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas procedūras kavēšanās gadījumā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana tiek veikta dalībvalstī, kurā atrodas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, lai šo izskatīšanu neatliktu uz vēl ilgāku laiku (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mengesteab</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑670/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:587">EU:C:2017:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Minētā interpretācija ir atspoguļota Regulas Nr. 1560/2003 III nodaļā paredzētajos noteikumos, kuri attiecas uz pārsūtīšanas īstenošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Proti, lai gan šīs regulas 8. pantā atbildīgajai dalībvalstij ir uzlikts pienākums pārsūtīt pieteikuma iesniedzēju iespējami ātri, neviens minētās regulas noteikums šai dalībvalstij nesniedz iespēju pēc tiešas vai netiešas uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījuma pieņemšanas atbilstoši Dublinas III regulas 22. vai 25. pantam no jauna izteikties par savu vēlmi uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Dublinas III regulas 29. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pārsūtīšana nav veikta šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētajā sešu mēnešu termiņā, atbildība pilnībā pāriet uz pieprasījumu iesniegušo dalībvalsti, un nav vajadzīgs, lai atbildīgā dalībvalsts atteiktos uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Dublinas III regulas 27. panta 1. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar šīs regulas preambulas 19. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, ceļot prasību par attiecībā uz viņu pieņemto pārsūtīšanas lēmumu, var atsaukties uz minētās regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētā sešu mēnešu termiņa beigšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Dublinas III regulas 27. panta 1. punktā ir paredzēts, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, proti, pārsūtīšanas lēmuma faktisku un juridisku apelāciju vai pārskatīšanu tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja rīcībā esošā tiesiskās aizsardzības līdzekļa, kas vērsts pret attiecībā uz viņu pieņemto pārsūtīšanas lēmumu, apjoms ir precizēts šīs regulas preambulas 19. apsvērumā, kurā ir norādīts, ka, lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu, ar minēto regulu izveidotie efektīvie aizsardzības līdzekļi pret šādiem lēmumiem būtu jāattiecina, pirmkārt, uz šīs regulas piemērošanas pārbaudi un, otrkārt, uz juridiskās un faktiskās situācijas pārbaudi dalībvalstī, uz kuru pārsūta pieteikuma iesniedzēju (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mengesteab</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑670/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:587">EU:C:2017:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka, ņemot vērā it īpaši to, kā ir attīstījusies sistēma, atbilstoši kurai tiek noteikta par kādā dalībvalstī iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts Dublinas III regulas pieņemšanas dēļ un šajā regulā paredzēto mērķu dēļ, minētās regulas 27. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētajam tiesiskās aizsardzības līdzeklim ir jāvar attiekties tostarp uz tajā paredzētajām procesuālajām garantijām (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mengesteab</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑670/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:587">EU:C:2017:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Taču ar Dublinas III regulu izveidotās uzņemšanas un atpakaļuzņemšanas procedūras ir jāveic, it īpaši ievērojot virkni imperatīvu termiņu, kuru skaitā ir šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētais sešu mēnešu termiņš. Kaut arī šo normu mērķis ir noteikt šo procedūru robežas, tās tāpat kā minētās regulas III nodaļā izklāstītie kritēriji palīdz noteikt atbildīgo dalībvalsti. Proti, kā izriet no šā sprieduma 30.–34. punkta, šā termiņa beigšanās, pieteikuma iesniedzējam netiekot pārsūtītam no pieprasījumu iesniedzējas dalībvalsts uz atbildīgo dalībvalsti, nozīmē, ka otrās dalībvalsts atbildība pilnībā pāriet uz pirmo (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mengesteab</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑670/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:587">EU:C:2017:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, lai nodrošinātu, ka pārsūdzētais pārsūtīšanas lēmums tiek pieņemts, pareizi piemērojot minētās procedūras, tiesai, kurā ir celta prasība, kas ir vērsta pret pārsūtīšanas lēmumu, ir jāvar pārbaudīt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja apgalvojumus, atbilstoši kuriem šis lēmums esot pieņemts, pārkāpjot Dublinas III regulas 29. panta 2. punktā ietvertās normas, kā rezultātā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts jau būtu kļuvusi par atbildīgo dalībvalsti minētā lēmuma pieņemšanas dienā, tāpēc ka iepriekš ir beidzies šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētais sešu mēnešu termiņš (pēc analoģijas skat. <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mengesteab</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑670/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:587">EU:C:2017:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tādēļ ir jānorāda, ka atšķirībā no termiņiem, kas aplūkoti lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mengesteab</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑670/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:587">EU:C:2017:587</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un kas ierobežo uzņemšanas pieprasījuma iesniegšanu, Dublinas III regulas 29. pantā noteikto termiņu mērķis ir noteikt robežas ne vien attiecībā uz pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanu, bet arī attiecībā uz tā izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šie termiņi var beigties pēc pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanas. Turklāt ir jānorāda, ka pamatlietā attiecīgā persona apgalvo, ka šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā noteiktais sešu mēnešu termiņš beidzās vēlākā datumā nekā pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanas datums.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentās iestādes šādā situācijā nevar veikt attiecīgās personas pārsūtīšanu uz citu dalībvalsti, un tām – gluži pretēji – <HT TYPE="ITALIC">ex officio</HT> ir jāveic pasākumi, kas ir nepieciešami, lai atzītu pirmās dalībvalsts atbildību un nekavējoties uzsāktu šīs personas iesniegtā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tādēļ, ņemot vērā, pirmkārt, Dublinas III regulas preambulas 19. apsvērumā minēto mērķi nodrošināt attiecīgo personu tiesību efektīvu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un, otrkārt, šā sprieduma 31. punktā atgādināto mērķi ātri nodrošināt par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, gan šādas aizsardzības pieprasītāju interesēs, gan ar šo regulu izveidotās sistēmas pareizas darbības interesēs pieteikuma iesniedzējam ir jābūt pieejamam efektīvam un ātram tiesību aizsardzības līdzeklim, kas viņam ļauj atsaukties uz minētās regulas 29. panta 1. un 2. punktā noteiktā sešu mēnešu termiņa beigšanos, kas ir notikusi pēc pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā ziņā konkrētajā gadījumā Austrijas regulējumā atzītās starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja tiesības atsaukties uz apstākļiem, kas ir radušies vēlāk par attiecībā uz viņu pieņemto pārsūtīšanas lēmumu, prasībā, kura ir vērsta pret šo lēmumu, atbilst pienākumam paredzēt efektīvu un ātru tiesību aizsardzības līdzekli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Dublinas III regulas 27. panta 1. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar šīs regulas preambulas 19. apsvērumu, kā arī Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir jābūt ātram un efektīvam tiesību aizsardzības līdzeklim, kurš viņam ļauj atsaukties uz minētās regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētā sešu mēnešu termiņa beigšanos, kas notikusi pēc pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanas. Tiesības, kuras tādā valsts tiesiskajā regulējumā, kāds ir aplūkots pamatlietā, ir atzītas šādam pieteikuma iesniedzējam – atsaukties uz apstākļiem, kas radušies pēc šā lēmuma pieņemšanas, – prasībā, kura ir vērsta pret to, atbilst šim pienākumam paredzēt efektīvu un ātru tiesību aizsardzības līdzekli.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnija</DATE> Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 29. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pārsūtīšana nav veikta šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētajā sešu mēnešu termiņā, atbildība pilnībā pāriet uz pieprasījumu iesniegušo dalībvalsti, un nav vajadzīgs, lai atbildīgā dalībvalsts atteiktos uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 604/2013 27. panta 1. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar šīs regulas preambulas 19. apsvērumu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir jābūt ātram un efektīvam tiesību aizsardzības līdzeklim, kurš viņam ļauj atsaukties uz minētās regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētā sešu mēnešu termiņa beigšanos, kas notikusi pēc pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanas. Tiesības, kuras tādā valsts tiesiskajā regulējumā, kāds ir<?PAGE NO="9"?> aplūkots pamatlietā, ir atzītas šādam pieteikuma iesniedzējam – atsaukties uz apstākļiem, kas radušies pēc šī lēmuma pieņemšanas, – prasībā, kura ir vērsta pret to, atbilst šim pienākumam paredzēt efektīvu un ātru tiesību aizsardzības līdzekli.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>