(2)

Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija, jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte un bērnu tiesību aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, augsta līmeņa izglītības un apmācības nodrošināšanu un cilvēku veselības aizsardzību, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā.

(2)

Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija, jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte un bērnu tiesību aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar iekļaujošu darba tirgu, augsta nodarbinātības līmeņa , darba koplīguma slēgšanas sarunu un pienācīgas darba samaksas veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, jo īpaši bērniem, personām ar invaliditāti, vientuļajiem vecākiem, etniskajām minoritātēm, piemēram, romu tautības iedzīvotājiem, LGBTIKA+, cilvēkiem, kas dzīvo attālos reģionos, un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī augsta līmeņa izglītības un apmācības nodrošināšanu un cilvēku veselības aizsardzību, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā.

(5)

Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijai un uzraudzībai. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgadā integrēti Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un tā uzraudzības instruments  – sociālo rezultātu pārskats  – un tajā paredzēta cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām. Tas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Savienības un dalībvalstu nodarbinātības un ekonomikas politikai būtu jāiet rokrokā ar Eiropas pāreju uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku, uzlabojot konkurētspēju, nodrošinot pienācīgus darba nosacījumus, veicinot inovāciju, sekmējot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, kā arī novēršot nevienlīdzību un reģionālās atšķirības.

(5)

Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas, nodarbinātības , sociālās un vides politikas koordinācijai un uzraudzībai. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgadā būtu jāturpina integrēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un tā uzraudzības instrumentu  – sociālo rezultātu pārskatu  – un tajā jāparedz cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām. Tas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu , jo īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību . Savienības un dalībvalstu nodarbinātības un ekonomikas politikai būtu jāiet rokrokā ar Eiropas pāreju uz klimatneitrālu, sociāli iekļaujošu, vidiski ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku, uzlabojot konkurētspēju, nodrošinot pienācīgus darba nosacījumus un stabilas labklājības sistēmas , veicinot inovāciju, sekmējot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas un ieguldot jaunatnē , kā arī novēršot nevienlīdzību un reģionālās atšķirības un mazinot nabadzību. Steidzami ir jānodrošina kvalitatīva un ilgtspējīga nodarbinātība, tostarp iniciatīvas par pienācīgiem darba apstākļiem tāldarba jomā, tiesībām atslēgties no darba, vecāku un ar aprūpi saistītu atvaļinājumu, platformu darbinieku tiesībām, vispārēju tiesisko regulējumu attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, lielāku pārredzamību un ieteikumiem par atbildību, kā arī veselību un drošību un kolektīvo sarunu lomas stiprināšanu.

(6)

Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, globalizācija, digitalizācija, mākslīgais intelekts, tāldarbs, platformu ekonomika un demogrāfiskās pārmaiņas pārveidos Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Lai pilnvērtīgi ņemtu vērā šos strukturālos faktorus un pēc vajadzības pielāgotu pašreizējās sistēmas, atzīstot dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu un ar tiem saistītās politikas ciešo savstarpējo atkarību, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā. Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība, kas būtu saskaņā ar LESD un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību. Šādai politikas rīcībai būtu jāaptver ilgtspējīgu investīciju palielināšana, atjaunota apņemšanās pareizā secībā veikt reformas, kas sekmē ekonomisko izaugsmi, kvalitatīvu darbvietu izveidi, ražību, pienācīgus nodarbinātības nosacījumus, sociālo un teritoriālo kohēziju, augšupēju konverģenci, ekonomikas noturību un fiskālās atbildības īstenošanu. Tajā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma jomā, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, nodarbinātību un sociālo jomu.

(6)

Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, globalizācija, digitalizācija, mākslīgais intelekts, tāldarbs, platformu ekonomika un demogrāfiskās pārmaiņas patlaban pārveido Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Lai gan tāldarbu varētu uzskatīt par soli ceļā uz labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, ļaujot iepriekš izslēgtajām darba ņēmēju grupām piekļūt darba tirgiem, tas var arī vājināt robežas starp darba laiku un personīgo laiku, iespējami negatīvi ietekmējot darba ņēmēju pamattiesības un fizisko un garīgo veselību. Lai pilnvērtīgi ņemtu vērā šos strukturālos faktorus un pēc vajadzības pielāgotu pašreizējās sistēmas, atzīstot dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu un ar tiem saistītās politikas ciešo savstarpējo atkarību, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā. Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība, kurā būtu iesaistīti sociālie partneri un kura būtu saskaņā ar LESD , Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību. Šādai politikas rīcībai būtu jāaptver ilgtspējīgu investīciju palielināšana, atjaunota apņemšanās pareizā secībā veikt reformas, kas sekmē ekonomisko izaugsmi, kvalitatīvu darbvietu izveidi, ražību, pienācīgus nodarbinātības nosacījumus, sociālo un teritoriālo kohēziju, augšupēju konverģenci, ekonomikas noturību un fiskālās un sociālās atbildības īstenošanu. Tajā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma jomā, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, nodarbinātību un sociālo jomu. Saskaņā ar ES finanšu ministru 2020. gada 23. marta paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes paktu, ņemot vērā Covid-19 krīzi, kurā izziņota pagaidu atkāpe no Stabilitātes un izaugsmes pakta (vispārējā izņēmuma klauzula), un Komisijas 2021. gada 2. jūnija paziņojumu “Ekonomikas politikas koordinēšana 2021. gadā — pārvarēt Covid-19 krīzi, atbalstīt atveseļošanu un modernizēt mūsu ekonomiku”, kurā norādīts, ka vispārējo izņēmuma klauzulu turpinās piemērot 2022. gadā un to plānots pārtraukt no 2023. gada, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto vispārējās izņēmuma klauzulas sniegtās iespējas, lai atbalstītu grūtībās nonākušus uzņēmumus vai uzņēmumus, kuriem ir likviditātes grūtības, jo īpaši mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus. nolūkā aizsargāt darbvietas, algas un darba apstākļus un ieguldīt cilvēkos un sociālās labklājības sistēmās. Būtu jāveic ex ante izvērtējums par potenciālo risku publiskajām finansēm, ko rada šis pagarinājums, kā arī par iespējamām negatīvajām sociālajām sekām, ko radīs atkāpes piemērošanas pārtraukšana, kura plānota 2023. gadā.

(8)

ES vadītāji Portu sociālajā samitā (20)2021. gada 8. maijā atzina Eiropas sociālo tiesību pīlāru par būtisku atveseļošanas elementu, norādot, ka tā īstenošana stiprinās Savienības virzību uz digitālu, zaļu un taisnīgu pārkārtošanos un palīdzēs sasniegt augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci un risināt demogrāfiskās problēmas. Viņi uzsvēra, ka sociālā dimensija, sociālais dialogs un sociālo partneru aktīva iesaistīšana ir izteikti konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas pamatā. Dalībvalstis konstatēja, ka Komisijas iesniegtais Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns sniedza noderīgas norādes pīlāra īstenošanai, tostarp nodarbinātības, prasmju, veselības un sociālās aizsardzības jomā. Tās atzinīgi novērtēja jaunos ES pamatmērķus 2030. gadam attiecībā uz nodarbinātību (nodarbinātiem vajadzētu būt vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz - 64 gadiem), prasmēm (mācībās katru gadu būtu jāpiedalās 60 % pieaugušo) un nabadzības samazināšanu (būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem, tostarp pieciem miljoniem bērnu) un pārskatīto sociālo rezultātu pārskatu, kas palīdzēs uzraudzīt progresu virzībā uz sociālā pīlāra principu īstenošanu politikas koordinēšanā Eiropas pusgada kontekstā. Turklāt tās norādīja, ka, Eiropai pakāpeniski atveseļojoties no Covid-19 pandēmijas, prioritāte būs pāriet no darbvietu aizsardzības uz darbvietu radīšanu un uzlabot darbvietu kvalitāti, kā arī uzsvēra, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana būs būtiska, lai nodrošinātu vairāk un labāku darbvietu izveidi visiem iekļaujošas atveseļošanas ietvaros. Visbeidzot, dalībvalstis uzsvēra, cik svarīgi arī augstākajā līmenī ir cieši sekot līdzi panāktajam progresam virzībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra un ES 2030. gada pamatmērķu īstenošanu.

(8)

ES vadītāji Portu sociālajā samitā (20)2021. gada 8. maijā atzina Eiropas sociālo tiesību pīlāru par būtisku atveseļošanas elementu, norādot, ka tā īstenošana stiprinās Savienības virzību uz digitālu, zaļu un taisnīgu pārkārtošanos un palīdzēs sasniegt augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci un risināt demogrāfiskās problēmas. Viņi uzsvēra, ka sociālā dimensija, sociālais dialogs un sociālo partneru aktīva iesaistīšana ir izteikti konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas pamatā. Dalībvalstis konstatēja, ka Komisijas iesniegtais Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns sniedza noderīgas norādes pīlāra īstenošanai, tostarp nodarbinātības, prasmju, veselības un sociālās aizsardzības jomā. Tās atzinīgi novērtēja jaunos ES pamatmērķus 2030. gadam attiecībā uz nodarbinātību (nodarbinātiem vajadzētu būt vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz - 64 gadiem), prasmēm (mācībās katru gadu būtu jāpiedalās 60 % pieaugušo) un nabadzības samazināšanu (būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem, tostarp pieciem miljoniem bērnu) un pārskatīto sociālo rezultātu pārskatu, kas palīdzēs uzraudzīt progresu virzībā uz sociālā pīlāra principu īstenošanu politikas koordinēšanā Eiropas pusgada kontekstā. Turklāt tās norādīja, ka, Eiropai pakāpeniski atveseļojoties no Covid-19 pandēmijas, prioritāte būs pāriet no darbvietu aizsardzības uz darbvietu radīšanu un uzlabot darbvietu kvalitāti, kā arī uzsvēra, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana būs būtiska, lai nodrošinātu vairāk un labāku darbvietu izveidi visiem iekļaujošas atveseļošanas ietvaros. Visbeidzot, dalībvalstis uzsvēra, cik svarīgi arī augstākajā līmenī ir cieši sekot līdzi panāktajam progresam virzībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra un ES 2030. gada pamatmērķu īstenošanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina taisnīga mobilitāte un tiesību un pilnvaru pārnesamība, labāk aizsargājot mobilos darba ņēmējus, tostarp pārrobežu un sezonas darbiniekus, uzlabojot darba inspekciju darbības efektivitāti un ieviešot efektīvus digitālos risinājumus.

(8a)

(9)

Darba tirgus reformām, tostarp valstu algu noteikšanas mehānismiem, būtu jāseko valstu sociālā dialoga praksei, lai nodrošinātu taisnīgas algas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un ilgtspējīgu izaugsmi. Tām būtu jānodrošina arī vajadzīgā iespēja plaši izskatīt sociālekonomiskos jautājumus, tostarp ilgtspējas, konkurētspējas, inovācijas, kvalitatīvu darbvietu izveides, darba nosacījumu, nodarbinātu personu nabadzības, izglītības un prasmju, sabiedrības veselības un iekļaušanas, kā arī faktisko ienākumu uzlabojumus. Dalībvalstīm un Savienībai būtu jānodrošina, ka tiek mazināta Covid-19 krīzes sociālā, nodarbinātības un ekonomiskā ietekme un ka pārkārtošanās norit sociāli godīgi un taisnīgi. Būtu jācenšas stiprināt atveseļošanu un virzību uz iekļaujošu un noturīgu sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var aktīvi piedalīties sabiedrībā un ekonomikā. Lai atbalstītu statusa maiņu darba tirgū, kā uzsvērts Komisijas Ieteikumā (ES) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE), ir vajadzīgs saskaņots aktīvas darba tirgus politikas kopums, kas ietver pagaidu darbā pieņemšanas un pārejas stimulus , prasmju politiku un uzlabotus nodarbinātības dienestus.

(9)

Darba tirgus reformām, tostarp valstu algu noteikšanas mehānismiem, būtu jāseko valstu sociālā dialoga praksei, lai nodrošinātu taisnīgas algas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un ilgtspējīgu izaugsmi. Tām būtu jānodrošina arī vajadzīgā iespēja plaši izskatīt sociālekonomiskos jautājumus, tostarp ilgtspējas, konkurētspējas, inovācijas, kvalitatīvu darbvietu izveides, darba nosacījumu, nodarbinātu personu nabadzības, dzimumu līdztiesības, izglītības un prasmju, sabiedrības veselības un iekļaušanas, kā arī faktisko ienākumu uzlabojumus . Tādēļ dalībvalstīm būtu jārespektē un jāstiprina sociālo partneru loma, jāpaplašina darba koplīgumu slēgšanas sarunu tvērums un jāsekmē liela skaita arodbiedrību un darba devēju organizāciju darbība nolūkā nodrošināt iekļaujošu un sociāli taisnīgu atveseļošanu . Dalībvalstīm un Savienībai būtu jānodrošina, ka tiek mazināta Covid-19 krīzes sociālā, nodarbinātības un ekonomiskā ietekme un ka pārkārtošanās norit sociāli godīgi un taisnīgi. Būtu jācenšas stiprināt atveseļošanu un virzību uz iekļaujošu un noturīgu sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var aktīvi piedalīties sabiedrībā un ekonomikā. Lai atbalstītu statusa maiņu darba tirgū, kā uzsvērts Komisijas Ieteikumā (ES) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE), ir vajadzīgs saskaņots aktīvas darba tirgus politikas kopums, kas ietver pagaidu stimulus darbā pieņemšanai un pārejai nepieciešamo prasmju iegūšanai , kompetenču validēšanu un iegūšanu un uzlabotus nodarbinātības dienestus. Ir rūpīgi jāizvērtē valstu politika un atbalsta shēmas, kas izmantotas Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, lai varētu mācīties no gūtās pieredzes un apzināt turpmākai izmantošanai vajadzīgos instrumentus.

(10)

Būtu jānovērš diskriminācija visās tās izpausmēs, jānodrošina dzimumu līdztiesība un jāatbalsta jauniešu nodarbinātība. Jo īpaši nodrošinot darba tirgu un adekvātu un iekļaujošu sociālās aizsardzības sistēmu pilnvērtīgu darbību un likvidējot šķēršļus, kas kavē izglītību, mācības un dalību darba tirgū, tostarp, izmantojot ieguldījumus pirmsskolas izglītībā un aprūpē un digitālajās prasmēs, būtu jāsniedz visiem piekļuve un iespējas un būtu jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, arī bērnu nabadzība un atstumtība. Ņemot vērā Covid-19 krīzi un saistībā ar sabiedrības novecošanu īpaši svarīga ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp profilaksei un veselības aprūpes veicināšanai, par pieņemamu cenu. Būtu jāturpina realizēt personu ar invaliditāti potenciālu ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā kā Savienības darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai darba tiesiskās attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, saglabātu un stiprinātu Eiropas sociālo modeli.

(10)

Būtu jānovērš diskriminācija visās tās izpausmēs, jānodrošina dzimumu līdztiesība un jāsekmē jauniešu nodarbinātība. Jo īpaši nodrošinot darba tirgu un adekvātu un iekļaujošu sociālās aizsardzības sistēmu pilnvērtīgu darbību un likvidējot šķēršļus, kas kavē izglītību, mācības un dalību darba tirgū, tostarp, izmantojot ieguldījumus pirmsskolas izglītībā un aprūpē, digitālajās prasmēs un mūžizglītībā , būtu jāsniedz visiem piekļuve un iespējas un būtu jāizskauž nabadzība un sociālā atstumtība, arī bērnu nabadzība un atstumtība. Dalībvalstīm būtu jāpalielina ieguldījumi ilgtspējīgās un kvalitatīvās darbvietās un jāīsteno visaptveroša pieeja, lai palīdzētu bērniem izkļūt no nabadzības un sniegtu atbalstu to bērnu vecākiem, kuriem tas vajadzīgs. Eiropas Garantija bērniem būtu jāintegrē visās politikas jomās, un par prioritāti būtu jānosaka finansējums bērnu tiesību nodrošināšanai, vienlaikus pilnībā izmantojot pašreizējos Savienības politikas virzienus un līdzekļus konkrētiem pasākumiem, kas palīdz izskaust bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Ņemot vērā Covid-19 krīzi un saistībā ar sabiedrības novecošanu īpaši svarīga ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp profilaksei , ietverot arī garīgās veselības problemātiku darbavietā, un veselības aprūpes veicināšanai, par pieņemamu cenu. Būtu jāturpina realizēt personu ar invaliditāti potenciālu ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā kā Savienības darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai darba tiesiskās attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, stiprinātu Eiropas sociālo modeli , vienlaikus garantējot darba ņēmēju tiesības, pienācīgus darba apstākļus, tostarp drošību un veselības aizsardzību darbā, pienācīgu darba samaksu un labu darba un privātās dzīves līdzsvaru .

(12)

Lai veicinātu nodarbinātību, sociālos ieguldījumus, sociālo iekļaušanu, pieejamību, sekmētu darbaspēka prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, arī digitālo pratību un prasmes, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto REACT-EU (21), līdz 2023. gadam stiprinot kohēzijas politikas fondus, Eiropas Sociālais fonds Plus, jaunais Atveseļošanas un noturības mehānisms (22) un citi Savienības fondi, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fonds un InvestEU. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

(12)

Lai veicinātu nodarbinātību, sociālos ieguldījumus, sociālo iekļaušanu, pieejamību, sekmētu darbaspēka prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, arī digitālo pratību un prasmes, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto REACT-EU (21), līdz 2023. gadam stiprinot kohēzijas politikas fondus, Eiropas Sociālais fonds Plus, jaunais Atveseļošanas un noturības mehānisms (22) un citi Savienības fondi, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fonds un InvestEU . Dalībvalstīm būtu arī pilnībā jāizmanto pārskatītais Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/691  (22a) , lai atbalstītu darba ņēmējus, kas atlaisti Covid-19 krīzes dēļ. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

(13a)