1993D0342 — LV — 26.04.2007 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS LĒMUMS (1993. gada 12. maijs), ar ko nosaka kritērijus, lai klasificētu trešās valstis attiecībā uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību saistībā ar dzīvu mājputnu un inkubējamu olu ievešanu (OV L 137, 8.6.1993, p.24) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 181 |
35 |
15.7.1994 |
||
|
L 295 |
1 |
25.10.2006 |
||
KOMISIJAS LĒMUMS
(1993. gada 12. maijs),
ar ko nosaka kritērijus, lai klasificētu trešās valstis attiecībā uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību saistībā ar dzīvu mājputnu un inkubējamu olu ievešanu
(93/342/EEK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīvu 90/539/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām un to importu no trešām valstīm ( 1 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/65/EEK ( 2 ), un jo īpaši tās 22. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes 1991. gada 26. jūnija Direktīvu 91/494/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu un tās importu no trešām valstīm ( 3 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/116/EEK ( 4 ), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu,
tā kā mājputniem, inkubējamām olām un mājputnu gaļai no trešām valstīm ir jābūt brīvai no putnu gripas un Ņūkāslas slimības, tā kā ir vajadzīgs noteikt kritērijus attiecīgai trešo valstu klasifikācijai;
tā kā kritēriji trešām valstīm ir jānosaka, ņemot vērā noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kā noteikts Padomes Direktīvās 92/40/EEK ( 5 ) un 92/66/EEK ( 6 );
tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Pastāvīgās veterinārijas komisijas atzinumam,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Šajā lēmumā:
a) “putnu gripa” nozīmē infekcijas slimību, kas definēta A pielikuma I nodaļā;
b) “Ņūkāslas slimība” nozīmē infekcijas slimību, kas definēta A pielikuma II nodaļā;
c) “atzīta vakcīna” nozīmē jebkuru vakcīnu pret Ņūkāslas slimību, kura atbilst B pielikumā noteiktajiem kritērijiem;
d) “ārkārtas vakcinācija” nozīmē vakcināciju, kuru lieto kā slimības kontroles līdzekli pēc viena vai vairākiem uzliesmojumiem un kuru izdara:
i) pret putnu gripu, lietojot jebkādu vakcīnu;
ii) pret Ņūkāslas slimību, lietojot neatzītas vakcīnas;
e) “sanitārās kaušanas politika” nozīmē C pielikumā paredzēto pasākumu piemērošanu putnu gripas vai Ņūkāslas slimības uzliesmojuma gadījumā;
f) “teritorijas daļa” ir pietiekami liela trešās valsts daļa, kas ir noteikta ģeogrāfiski vai administratīvi, ņemot vērā epizootisko situāciju.
2. pants
Trešo valsti klasificē kā brīvu no putnu gripas un Ņūkāslas slimības, ja tā atbilst šādiem vispārējiem kritērijiem:
a) tai ir jābūt vispārējai veterinārajai struktūrai, kas nodrošina pienācīgu mājputnu saimju uzraudzību;
b) tai ir jābūt tiesību aktiem, kuri paredz, ka putnu gripa un Ņūkāslas slimība ir obligāti paziņojamas slimības visām mājputnu sugām un visiem nebrīvē turētiem putniem;
c) tai ir jāuzņemas sīki pārbaudīt jebkuras aizdomas par šīm slimībām;
d) aizdomu gadījumā tai ir jāiesniedz katra atrastā putnu gripas vīrusa vai paramiksovīrusa paraugi īpašam laboratorijas izmeklējumam saskaņā ar A pielikumā noteikto procedūru;
e) tās rīcībā ir jābūt ātru laboratorisku izmeklējumu veikšanas iespējai vai nu savās oficiālajās laboratorijās, vai arī tai jābūt sadarbībai ar citu valstu laboratorijām;
f) tai šo laboratoriju saraksts, kā arī putnu gripas un Ņūkāslas slimības diagnostikai un tipizācijai izmantoto metožu apraksts ir jānosūta Komisijai un Kopienas ekspertiem tās jāļauj pārbaudīt;
g) par katru primāro uzliesmojumu tai jānosūta vīrusu izolāti uz EK references laboratoriju Veibridžā (Adlestona, Apvienotā Karaliste);
h) tai 24 stundu laikā pēc apstiprinājuma jāpaziņo Komisijai par sākotnējo uzliesmojumu katrā no iepriekš brīvajām tās teritorijās daļām;
i) ja tajā pašā teritorijas daļā ir secīgi uzliesmojumi, tai vismaz reizi mēnesī jānosūta Komisijai ziņojums par slimību situāciju;
j) gadījumos, ja vakcinācija pret putnu gripu un/vai Ņūkāslas slimību nav aizliegta, tai ir oficiāli jākontrolē vakcīnu ražošana, izmēģināšana un izplatīšana;
k) tai ir jāziņo Komisijai par katra celma, ko izmanto vakcīnu ražošanā pret putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, iezīmēm.
3. pants
1. Neierobežojot vispārējos kritērijus, kas noteikti 2. pantā, trešo valsti klasificē kā brīvu no putnu gripas, ja:
a) vismaz 36 mēnešus nav noticis neviens šās slimības uzliesmojums mājputnu vidū tās teritorijā; un
b) vismaz 12 mēnešus nav veikta vakcinācija pret putnu gripas to pašu apakštipu vīrusiem, kuriem, kā zināms, pastāv izteikti patogēniski vīrusi (tagad H5 un H7 apakštipi).
2. Ja slimības kontrolei piemēro sanitārās kaušanas politiku, un, neierobežojot 1. punkta b) apakšpunkta noteikumu, 1. punkta b) apakšpunktā minēto 36 mēnešu periodu samazina līdz:
a) 6 mēnešiem, ja nav veikta piespiedu vakcinācija;
b) 12 mēnešiem, ja piespiedu vakcinācija ir veikta, ar noteikumu, ka pagājis tālāks 12 mēnešu periods pēc šādas piespiedu vakcinācijas oficiālajām beigām.
4. pants
1. Neierobežojot vispārējos kritērijus, kas noteikti 2. pantā, trešo valsti pirmo reizi klasificē kā brīvu no Ņūkāslas slimības, ja:
a) vismaz 36 mēnešus nav noticis neviens šās slimības uzliesmojums mājputnu vidū tās teritorijā; un
b) vismaz 12 mēnešus nav veikta vakcinācija pret Ņūkāslas slimību, lietojot neatzītas vakcīnas.
2. Ja slimības kontrolei piemēro sanitārās izkaušanas politiku, un, neierobežojot 1. punkta b) apakšpunkta noteikumu, 1. punkta a) apakšpunktā minēto 36 mēnešu periodu samazina līdz:
a) 6 mēnešiem, ja nav veikta piespiedu vakcinācija;
b) 12 mēnešiem, ja piespiedu vakcinācija ir veikta, ar noteikumu, ka pagājis tālāks 12 mēnešu periods pēc šādas piespiedu vakcinācijas oficiālajām beigām.
▼M1 —————
4. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, trešo valsti klasificē kā brīvu no Ņūkāslas slimības, ja tā ļauj lietot vakcīnas pret šo slimību, kuras, lai gan atbilst B pielikumā noteiktajiem vispārējiem kritērijiem vakcīnām, neatbilst tur noteiktajiem īpašajiem kritērijiem.
▼M2 —————
4a. pants
Direktīvas 90/539/EEK 22. panta 1. punkta un šā lēmuma 3. un 4. panta noteikumi ar attiecīgajām izmaiņām attiecas uz teritorijas daļām, kas atbilst tur noteiktajām prasībām, ja ir pietiekamas garantijas par:
— pārvietošanās ierobežojumiem attiecībā uz citām teritorijas daļām, kuras nav brīvas no putnu gripas un/vai Ņūkāslas slimības,
— vajadzības gadījumā seroloģisko izmeklēšanu,
— citiem iespējamiem pasākumiem.
5. pants
Šo lēmumu piemēro no 1993. gada 1. oktobra.
6. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
A PIELIKUMS
PUTNU GRIPAS UN ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS DEFINĪCIJA
I NODAĻA
Putnu gripa
“Putnu gripa” nozīmē mājputnu infekciju, ko izraisa jebkāds gripas A vīruss, kura intravenozā patogēniskuma indekss (IVPI) sešu nedēļu veciem cāļiem pārsniedz 1,2, vai jebkādu H5 vai H7 apakštipa gripas A vīrusu, kuram nukleotīdu secība norāda daudzu pamataminoskābju klātbūtni hemaglutīna šķelšanās vietā.
IVPI ir jānosaka ar šādu metodi:
Intravenozā patogēniskuma indekss (IVPI)
|
1. |
Pret infekciju uzņēmīgu alantoja šķidrumu no zemākā caurlaidības līmeņa, kāds ir pieejams, vēlams no sākotnējas izolācijas, bez atlases izšķīdina 101 izotoniskā sāls šķīdumā. |
|
2. |
0,1 ml atšķaidīta vīrusa intravenozi injicē katram no 10 sešas nedēļas veciem cāļiem (būtu jāizmanto īpaši no patogēniem brīvi putni). |
|
3. |
Putnus pārbauda 10 dienas ar 24 stundu starplaikiem. |
|
4. |
Katrā novērojumu reizē katru putnu reģistrē kā normālu (0), slimu (1), smagi slimu (2) vai mirušu (3). |
|
5. |
Rezultātus reģistrē un aprēķina indeksu, kā norādīts šajā piemērā:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
II NODAĻA
Ņūkāslas slimība
“Ņūkāslas slimība” nozīmē mājputnu infekciju, ko izraisa jebkurš putnu cilts paramiksovīruss 1 ar intracerebrālā patogēniskuma indeksu (ICPI), kas dienu veciem cāļiem pārsniedz 0,7.
ICPI ir jānosaka saskaņā ar šādu metodi:
Intracerebrālā patogēniskuma indeksa izmeklējums (ICPI)
|
1. |
Pret infekciju uzņēmīgu, tikko iegūtu alantoja šķidrumu (HA titram jābūt virs 24) izšķīdina attiecībā 1: 10 sterilā izotoniskā sāls šķīdumā (antibiotikas nedrīkst lietot). |
|
2. |
0,05 ml atšķaidītā vīrusa intracerebrāli injicē 10 vienu dienu veciem cāļiem (t.i., 24 stundas pēc izšķilšanās). Cāļiem ir jābūt izperētiem no olām, kas iegūtas no īpašas no patogēniem brīvas saimes. |
|
3. |
Putnus pārbauda 8 dienas ar 24 stundu starplaikiem. |
|
4. |
Katrā novērojumu reizē katru putnu reģistrē kā: 0 = normālu, 1 = slimu, 2 = mirušu. |
|
5. |
Indeksu aprēķina, kā norādīts šādā piemērā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
B PIELIKUMS
ATZĪTU VAKCĪNU KRITĒRIJI
1. Vispārēji kritēriji
A. Vakcīnām ir jābūt attiecīgo trešo valstu kompetento iestāžu reģistrētām, pirms tās ļauj izplatīt un lietot. Šās reģistrācijas nolūkā kompetentajai iestādei ir jāpaļaujas uz pilnīgu lietu, kurā ietverti dati par iedarbību un nekaitīgumu, attiecībā uz ievestām vakcīnām kompetentās iestādes var paļauties uz datiem, kurus pārbaudījušas tās valsts, kurā vakcīna ražota, kompetentās iestādes tiktāl, ciktāl šīs pārbaudes ir veiktas saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem.
B. Turpmāka vakcīnu ievešana vai ražošana un izplatīšana ir jākontrolē attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm.
C. Pirms atļauj vakcīnu izplatīšanu, kompetento iestāžu vārdā ir jāpārbauda katras partijas nekaitīgums, jo īpaši saistībā ar atšķaidīšanu vai neitralizēšanu, un nevēlamu piesārņojošu līdzekļu klātbūtni, - kā arī katras partijas iedarbība.
2. Īpaši kritēriji
A. Dzīvas atšķaidītas Ņūkāslas slimības vakcīnas gatavo no Ņūkāslas vīrusa līnijas, kurai ir pārbaudītas izejas šūnas un atklātais intracerebrālā patogēniskuma indekss (ICPI) ir:
A. vai nu
i) mazāk nekā 0,4, ja katram putnam ICPI izmeklējuma laikā ievada vismaz 107 EID50,
vai
ii) mazāk nekā 0,5, ja katram putnam ICPI izmeklējuma laikā ievada vismaz 108 EID50.
B. Novājinātas Ņūkāslas slimības vakcīnas gatavo no Ņūkāslas vīrusa līnijas ar intracerebrālā patogēniskuma indeksu (ICPI) zem 0,7 dienu vecos cāļos, ja katram putnam ievadīts vismaz 108 EID50 ICPI izmeklējuma laikā.
C PIELIKUMS
OBLIGĀTIE PASĀKUMI, KAS VEICAMI SANITĀRĀS KAUŠANAS LAIKĀ, LAI IZSKAUSTU PUTNU MĒRA VAI ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS UZLIESMOJUMUS
|
1. |
Aizdomu gadījumā attiecīgo saimniecību pakļauj oficiālai uzraudzībai. Tas jo īpaši nozīmē to, ka: a) visus vajadzīgos paraugus ņem bez kavēšanās un nosūta uz kompetentās iestādes apstiprinātu laboratoriju, lai noteiktu diagnozi; b) veic ierakstus par visām saimniecībā turēto mājputnu kategorijām, norādot mirušo un slimo dzīvnieku skaitu; šo reģistru nepārtraukti atjauno un tas būtu jāpārbauda katrā oficiālā apmeklējumā; c) visus mājputnus tur izolēti citu no cita un, ja iespējams, to dzīvojamās mītnēs; d) nevienu mājputnu nedrīkst ievest saimniecībā vai izvest no tās; e) visu veidu personu, transporta līdzekļu, materiālu, u.c., apritei no saimniecības vai uz to ir vajadzīga oficiāla atļauja; f) galda olas drīkst izvest no saimniecības pēc attiecīgas dezinfekcijas, vai arī tās drīkst sūtīt tieši uz iekārtām, kur tās saņem pienācīgu termisko apstrādi; g) pie ieejām mājputnu mītnēs un pašā saimniecībā ir jālieto attiecīgi dezinfekcijas līdzekļi; h) ir jāveic epizootoloģiska izmeklēšana, lai atklātu infekcijas avotu un tās iespējamo izplatību; i) iespējami inficētās kontakttelpas, t.i., tās, kuras zināmas pēc g) apakšpunktā minētās izmeklēšanas, arī ir jāpakļauj oficiālai uzraudzībai. |
|
2. |
Tiklīdz ir oficiāli apstiprināta slimības esamība saimniecībā, papildus 1. punktā minētajiem pasākumiem ir jāveic vēl šādi: a) visus saimniecībā esošos mājputnus bez kavēšanās nogalina uz vietas, to kautķermeņus un olas iznīcina, šīs darbības ir jāveic tā, lai mazinātu slimības izplatības risku; b) jebkuru vielu vai atkritumus, kas varētu būt piesārņoti, iznīcina vai apstrādā tā, lai nodrošinātu jebkāda klātesoša vīrusa iznīcināšanu; c) iespējamā inkubācijas perioda laikā nokauto mājputnu gaļa būtu jāatrod un jāiznīcina; d) iespējamā inkubācijas perioda laikā izdētās inkubējamās olas būtu jāatrod un jāiznīcina, mājputnus, kuri ir izperēti no šādām olām, pakļauj oficiālai uzraudzībai; e) pēc kaušanas un iznīcināšanas darbību veikšanas telpas pamatīgi iztīra un dezinficē; f) saimniecībā no jauna neieved mājputnus vismaz 21 dienu pēc dezinfekcijas darbību beigām. |
|
3. |
Darbības, kas minētas 2. punktā, drīkst attiecināt tikai uz saimniecības daļām, kurās veido epizootoloģisku vienību tiktāl, ciktāl ir garantija, ka ir novērsta slimības izplatība uz neinficētajām saimniecības vienībām. |
|
4. |
Ap apstiprinātajām slimības uzliesmojuma vietām ievieš aizsardzības zonu vismaz 3 km rādiusā un uzraudzības zonu vismaz 10 km rādiusā. Šajās zonā spēkā vismaz 21 dienu pēc dezinfekcijas darbībām inficētajā saimniecībā ir dīkstāves pasākumi un mājputnu aprites kontrole. Pirms pasākumu atcelšanas šajās zonās iestādes veic vajadzīgo izmeklēšanu un paraugu ņemšanu mājputnu saimniecībās, lai apstiprinātu to, ka attiecīgajā reģionā slimības vairs nav. |
|
5. |
Šajā pielikumā minētās darbības ir jāveic valsts veterinārām iestādēm vai to uzraudzībā. |
▼M1 —————
▼M2 —————
▼M1 —————
( 1 ) OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.
( 2 ) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.
( 3 ) OV L 268, 24.9.1991., 35. lpp.
( 4 ) OV L 62, 15.3.1993., 1. lpp.
( 5 ) OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp.
( 6 ) OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.