Vairākas dalībvalstis
ir norādījušas, ka ir tikusi radīta iespēja noteiktā laikposmā koriģēt darbību, lai novērstu soda piemērošanu. Kontroles iestādes sankcijas piemēros tikai tad, ja nepilnības netiks novērstas. Šajā sakarā attiecīgā nozare Zviedrijā ir ziņojusi, ka tiešo sankciju trūkums ir ticis uztverts pozitīvi, jo tas ir devis darba devējiem un pašnodarbinātajiem iespēju ieviest jaunus veidus, kā organizēt darba procesu, izmantojot jaunās tehnoloģijas vai mainot procedūras, lai uzlabotu atbilstību tiesību aktiem.
Par konstatētajiem pārkāpumiem kvantitatīvos datus ir iesniegušas tikai deviņas dalībvalstis. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, par kuru attiecīgo informāciju iesniedza astoņas dalībvalstis, šis skaits ir stabils. Vairākas no ziņojumus iesniegušajām dalībvalstīm bija tās pašas, kas šajā ziņojumā. Nepietiekamais datu apjoms neļauj izdarīt ES mēroga secinājumus.
5. Ieinteresēto personu viedokļi par Direktīvas 2002/15/EK īstenošanu
Divpadsmit dalībvalstis
ir skaidri norādījušas, ka šā ziņojuma vajadzībām ir notikušas konsultācijas ar nozares darba devējiem un darba ņēmējiem, kā to paredz Direktīvas 2002/15/EK 13. pants. Šis skaits ir nedaudz lielāks nekā iepriekšējā ziņojumā norādītais (10 dalībvalstis), taču tas joprojām liecina, ka vairāk nekā puse dalībvalstu ziņošanā par darba laika noteikumu īstenošanu neiesaista sociālos partnerus. Dažas dalībvalstis ir norādījušas, ka nav notikusi konsultēšanās ar sociālajiem partneriem, jo kopš pēdējā ziņojuma nekādas izmaiņas nav notikušas.
Piecas no divpadsmit dalībvalstīm
sociālo partneru viedokļus nav atspoguļojušas atsevišķā iedaļā vai punktā, un trīs no tām ir norādījušas, ka no sociālajiem partneriem nekādas īpašas atsauksmes nav saņemtas
. Atsauksmes biežāk ir tikušas iekļautas visā dokumentā, tās skaidri neatdalot no valsts iestāžu viedokļa, vai tikai norādot, ka sociālie partneri komentārus nav snieguši. Tomēr septiņas dalībvalstis
savos ziņojumos sociālo partneru atsauksmes ir nodalījušas un izcēlušas atsevišķā iedaļā.
Sociālo partneru viedokļu detalizētāka analīze nav iespējama, jo tie nav uzskatāmi par reprezentatīvu paraugu.
III. Secinājumi
ES autopārvadājumu sociālo noteikumu īstenošanas un izpildes analīzes vispārējais rezultāts liecina, ka kopējais izpildes un atbilstības līmenis 2017.–2018. gadā, salīdzinot ar 2015.–2016. gadu, joprojām ir stabils.
Lai gan pārbaudīto darba dienu skaits pastāvīgi samazinās, konstatēto pārkāpumu skaits ir saglabājies stabils, samazinoties par 1 %. Tas var liecināt par augstāku pārkāpumu konstatēšanas efektivitāti, bet to var izskaidrot arī ar faktu, ka telpās veikto pārbaužu skaits, salīdzinot ar uz ceļiem veikto pārbaužu skaitu, ir nedaudz palielinājies. Telpās konstatēto pārkāpumu rādītājs joprojām divas reizes pārsniedz uz ceļa konstatēto pārkāpumu skaitu; tas liecina, ka pārbaudes telpās ir efektīvākas par pārbaudēm, kas veiktas uz ceļiem.
Konstatēto pārkāpumu rādītāji dažādās ES valstīs ļoti atšķiras, un par lielāko daļu konstatēto pārkāpumu ir ziņojusi neliela grupa dalībvalstu, t. i., septiņas. Ir jāuzsver, ka dažas dalībvalstis, kurās konstatēto pārkāpumu rādītājs ir ļoti zems, ir arī starp tām dalībvalstīm, kurām pārbaudīto darba dienu procentuālais īpatsvars ir visaugstākais. Šis fakts, kā arī tendence samazināties pārbaudīto darba dienu skaitam un ierobežotās kontroles iespējas (cilvēkresursi un finanšu resursi, prasmes un kontroles aprīkojums) visās dalībvalstīs norāda, ka noteikti ir nepieciešams pārbaudes veikt mērķtiecīgāk.
Pārbaudēs uz ceļiem īpaši svarīga ir piekļuve datiem, piemēram, riska novērtējumam, jo īpaši, lai nodrošinātu mērķtiecīgākas pārbaudes un samazinātu nevajadzīgas “tukšās” pārbaudes, t. i., pārbaudes, kurās pārkāpumi nav konstatējami. Saskaņā ar jaunajām prasībām, kas noteiktas I mobilitātes paketē, uz ceļa strādājošajiem inspektoriem būs obligāti jānodrošina piekļuve riska novērtējuma datiem.
Attiecībā uz dalībvalstu saskaņotajām un kopīgajām pārbaudēm — ir skaidri redzams, ka tās veicina zināšanu apmaiņu un saskaņotu pieeju spēkā esošo ES noteikumu izpratnei un izpildei. Šā iemesla dēļ Komisija mudina dalībvalstis turpināt pastiprināt centienus sadarbības uzlabošanā, veicot kopīgās pārbaudes un saskaņotās pārbaudes, kā arī izmantot Eiropas Darba iestādes piedāvāto palīdzību.
Dažādu pārkāpumu veidu īpatsvars ir saglabājies iepriekšējam pārskata periodam līdzīgā līmenī. Telpās konstatētie pārkāpumi, kas ir saistīti ar transportlīdzekļa vadīšanas laika uzskaiti, veido gandrīz pusi no visiem konstatētajiem pārkāpumiem, kas liecina par to, ka uzņēmumiem ir grūtības ar attiecīgo datu pienācīgu glabāšanu. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas lielākas soda naudas, savukārt citas ir koriģējušas valstī noteiktos sodu līmeņus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 1. janvāra Regulu (EK) 2016/403 attiecībā uz nopietnu pārkāpumu klasifikāciju. Šāda rīcība varētu apturēt aizvien pieaugošo tendenci attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir saistīti ar transportlīdzekļa vadīšanas laika uzskaiti, jo transportlīdzekļa vadīšanas laika uzskaites neesamība tiek klasificēta kā ļoti nopietns pārkāpums.
Attiecībā uz Direktīvas 2002/15/EK īstenošanu — detalizētu kvantitatīvo un kvalitatīvo datu trūkums daudzos valstu ziņojumos apgrūtina padziļināta novērtējuma veikšanu. Komisija vēlas uzsvērt šā ziņošanas pienākuma nozīmīgumu un atgādināt, ka pret dalībvalstīm, kuras neievēro Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā noteikto prasību par informācijas iesniegšanu, ir iespējams uzsākt tiesvedību.
Komisija ir pārliecināta, ka I mobilitātes pakete, kas tika pieņemta šā ziņojuma sagatavošanas laikā, ļaus uzlabot padziļināto pārbaužu efektivitāti un sadarbību starp dalībvalstīm. Īstenošanas akts, kas Komisijai ir jāpieņem attiecībā uz saskaņotu riska novērtējuma “formulu”, ļaus kontroles iestādēm ātri noteikt uzņēmuma profilu, ko viņi ir paredzējuši pārbaudīt. Jo īpaši tie zinās, vai uzņēmumam ir zems riska novērtējums (zema līmeņa pārkāpumu dēļ) vai augsts riska novērtējums (augsta līmeņa pārkāpumu dēļ). Turklāt iespēja attālināti un agrīni atklāt, vai iespējamās manipulācijas un ļaunprātīgu izmantošanu, nodrošinās kontroles iestādēm rīku, kas palīdzēs atlasīt transportlīdzekļus, kuriem veicama kontrole. Ar šiem pasākumiem tiks samazināts nevajadzīgo pārbaužu skaits un ietaupīti gan kontroles iestāžu, gan transportlīdzekļa vadītāju resursi.
Komisija ar dalībvalstu palīdzību turpinās uzraudzīt sociālo noteikumu īstenošanu autotransporta jomā un atgādinās dalībvalstīm Direktīvas 2002/15/EK 13. panta 1. punktā noteikto prasību, ka tām šajā ziņojumā ir jāiekļauj abu nozares pušu viedokļi. Dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt spēkā esošo noteikumu papildu pārbaudi un kontroli, un ziņot Komisijai par gadījumiem, kuros ES noteikumi tiek interpretēti atšķirīgi.