<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607T115202404920-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-0492-24-202607460-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="13-10-26 11:36:04" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="aZDHXGz4fHOKn/1QF6iejC2CtsVkHEnKgH3SOprbGCzGBTjxnuvETMq6m+fXdfNdU6LKrYUIyGelRPjnYANr+XZQGHTnH5FdqrX38PFz0XEAO/G5otdLRBIll5kkuQ9vo38FQLCIGu9TIl8vAtRWR91i3SrttTsJHVETNAWYD/U=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="7a771a06-fd6a-4c7a-b596-2c2b3753f5a2" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0492" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 21-08-26 16:57:11" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-09-11T07:02:26Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Normal" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="2277a27f17b049dcbf94386d8d983a5b" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0492" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="false" name="TOC_Vademecum"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 15.7.2026. – Lieta T‑492/24</div>
      <div id="rId22" style="default">Beloglazov/Padome</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 15. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojošie pasākumi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – To personu, vienību un struktūru saraksts, kam piemēro saimniecisko resursu iesaldēšanu un kuriem noteikti ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja personvārda iekļaušana un saglabāšana sarakstā – Lēmuma 2014/145/KĀDP 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkts – Jēdziens “persona, kas veicina” ierobežojošo pasākumu “apiešanas aizlieguma pārkāpumus” – Kritērijs, kas balstīts uz rīcību, kas var veidot noziedzīgu nodarījumu – Regulas (ES) Nr. 269/2014 teritoriālās piemērojamības joma – Tiesiskā drošība – Samērīgums – Kļūda vērtējumā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑492/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      Dimitry Aleksandrovich Beloglazov, ar dzīvesvietu Minskā (Baltkrievija), ko pārstāv E. Épron, A. Genko, C. Gimbert un M. Dechamps, avocats,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-6" title="page-1">
      prasītājs,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv D. Laurent un S. Lejeune, pārstāves,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-9" title="page-1">
      atbildētāja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      ko atbalsta
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Beļģijas Karaliste, ko pārstāv C. Pochet, M. Van Regemorter un L. Van den Broeck, pārstāves,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      un
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      Eiropas Komisija, ko pārstāv A. de Elera‑San Miguel Hurtado un L. Puccio, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-14" title="page-1">
      personas, kas iestājušās lietā,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-15" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Gilja [I. Gâlea] (referents), tiesneši M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], T. Tots [T. Tóth], B. Ričiova [B. Ricziová] un L. Spangsberga Grenfelde [L. Spangsberg Grønfeldt],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      sekretārs: L. Ramete [L. Ramette], administrators,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu, it īpaši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2024. gada 20. septembrī,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">grozījumu rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2024. gada 31. oktobrī, 2025. gada 26. maijā un 17. novembrī,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">prasītāja pieteikumu, kurā lūgts nepubliskot noteiktus lietas materiālu datus un kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 23. jūlijā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-1">
      pēc tiesas sēdes 2026. gada 10. februārī
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-24" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs Dimitry Aleksandrovich Beloglazov lūdz atcelt turpmāk minētos tiesību aktus daļā, kurā tajos ir iekļauts vai saglabāts viņa personvārds to personu un vienību sarakstos, kas iekļauti pielikumā Padomes Lēmumam 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 16. lpp.), un I pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 6. lpp.) (turpmāk – apstrīdētie saraksti):</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2024/1843 (2024. gada 28. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV L, 2024/1843), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2024/1842 (2024. gada 28. jūnijs), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 (OV L, 2024/1842) (turpmāk kopā – 2024. gada jūnija tiesību akti);</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2024/2456 (2024. gada 12. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV L, 2024/2456), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2024/2455 (2024. gada 12. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 (OV L, 2024/2455) (turpmāk kopā – 2024. gada septembra tiesību akti);</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">treškārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2025/528 (2025. gada 14. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV L, 2025/528), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2025/527 (2025. gada 14. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 (OV L, 2025/527) (turpmāk kopā – 2025. gada marta tiesību akti), un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ceturtkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2025/1895 (2025. gada 12. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV L, 2025/1895), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2025/1894 (2025. gada 12. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 (OV L, 2025/1894) (turpmāk kopā – 2025. gada septembra tiesību akti; kopā ar 2024. gada jūnija, 2024. gada septembra un 2025. gada marta tiesību aktiem – apstrīdētie tiesību akti).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un fakti pēc prasības celšanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs ir Krievijas pilsonis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta ir saistīta ar ierobežojošiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība ir pieņēmusi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2014. gada 17. martā Eiropas Savienības Padome pieņēma Lēmumu 2014/145, pamatojoties uz LES 29. pantu, un Regulu 269/2014, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu. Ar šiem tiesību aktiem tā paredzēja ierobežojošus pasākumus attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 25. februārī Padome pieņēma, pirmkārt, Lēmumu (KĀDP) 2022/329, ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV 2022, L 50, 1. lpp.), un, otrkārt, Regulu (ES) 2022/330, ar kuru groza Regulu Nr. 269/2014 (OV 2022, L 51, 1. lpp.). Ar šiem tiesību aktiem Padome grozīja kritērijus ieļaušanai sarakstos apstrīdētajos tiesību aktos, kas paredzēti Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā un Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā, kuri atļāva šajos sarakstos iekļauto personu līdzekļu iesaldēšanu. Lēmuma 2014/145, kas grozīts ar Lēmumu 2022/329, 1. panta 1. punkts liedz ieceļot vai šķērsot dalībvalstu teritoriju fiziskām personām, kas atbilst kritērijiem, kuri būtībā ir identiski tiem, kas paredzēti šī paša lēmuma 2. panta 1. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome 2022. gada 8. aprīlī pievienoja Oleg Vladimirovich Deripaska personvārdu apstrīdētajos sarakstos ar, pirmkārt, Lēmumu (KĀDP) 2022/582, ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV 2022, L 110, 55. lpp.), un, otrkārt, Īstenošanas regulu (ES) 2022/581, ar kuru īsteno Regulu Nr. 269/2014 (OV 2022, L 110, 3. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome 2022. gada 6. oktobrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/1907, ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV 2022, L 259 I, 98. lpp.) un kura 7. apsvērums bija formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-3">
      “Padome uzskata, ka konkrētu Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanas aizlieguma pārkāpumu veicināšana varētu palīdzēt destabilizēt Ukrainu vai graut tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tādēļ Padome uzskata, ka ir nepieciešams ieviest vēl vienu kritēriju iekļaušanai sarakstos, kas ir īpaši vērsts uz šādu veicināšanu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Padome ar šo lēmumu pievienoja jaunu kritēriju iekļaušanai apstrīdētajos sarakstos Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punktā, grozot šo tiesību normu šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-3">
      “1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir šādu personu īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-3">
      h) fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas veicina šā lēmuma, Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014, (ES) Nr. 692/2014, (ES) Nr. 833/2014 vai (ES) 2022/263 vai Padomes Lēmumu 2014/386/KĀDP, 2014/512/KĀDP vai (KĀDP) 2022/266 noteikumu apiešanas aizlieguma pārkāpumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šo pašu lēmumu Padome arī pievienoja Lēmuma 2014/145 1. panta 1. punkta f) apakšpunktam tādu kritēriju aizliegumam ieceļot vai šķērsot dalībvalstu teritoriju, kas ir būtiski identisks kritērijam, kas attiecībā uz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu paredzēti Lēmuma 2014/145, kas grozīts ar Lēmumu 2022/1907, 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 6. oktobrī Padome arī pieņēma Regulu (ES) 2022/1905, ar kuru groza Regulu Nr. 269/2014 (OV 2022, L 259 I, 76. lpp.). Ar šo regulu Padome pievienoja Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta h) apakšpunktam kritēriju, kas paredzēts Lēmuma 2014/145, kas grozīts ar Lēmumu 2022/1907, 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā, kura formulējums ir identisks šī sprieduma 8. punktā esošajam formulējumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 23. jūnijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/1218, ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV 2023, L 159 I, 526. lpp.). Ar šo lēmumu Padome tostarp grozīja Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punkta h) apakšpunktu. Lēmuma 2014/145, kas grozīts ar Lēmumu 2023/1218, 2. panta 1. un 2. punkts ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-4">
      “1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir šādu personu īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-4">
      h) fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-4">
      i) kas veicina šā lēmuma vai Lēmumu 2014/386/KĀDP, 2014/512/KĀDP vai (KĀDP) 2022/266 vai Regulu [..] Nr. 269/2014, (ES) Nr. 692/2014, (ES) Nr. 833/2014 vai (ES) 2022/263 noteikumu apiešanas aizlieguma pārkāpumus; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-4">
      ii) citādi būtiski pārkāpj minētos noteikumus [.]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-4">
      2. Pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā nedara pieejamus, ne tieši, ne netieši, nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma 2014/145, kas grozīts ar Lēmumu 2023/1218, 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētais kritērijs, kas piemērojams līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanai, būtībā atbilst Lēmuma 2014/145, kas grozīts ar Lēmumu 2023/1218, 1. panta 1. punkta f) apakšpunktā iekļautajam kritērijam, kas paredzēts aizliegumam ieceļot vai šķērsot dalībvalstu teritoriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 23. jūnijā Padome arī pieņēma Regulu (ES) 2023/1215, ar kuru groza Regulu Nr. 269/2014 (OV 2023, L 159 I, 330. lpp.) un ar kuru tā grozīja Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzēto kritēriju, formulējot to kopumā identiski formulējumam, kas izklāstīts šī sprieduma 11. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 28. jūnijā Padome pieņēma 2024. gada jūnija tiesību aktus. Ar šiem tiesību aktiem tā iekļāva prasītāja personvārdu apstrīdētajos sarakstos, tādējādi nosakot viņam līdzekļu iesaldēšanu, kā arī pārvietošanās ierobežojumus Savienības dalībvalstīs, kas atgādināti šī sprieduma 5. punktā. Attiecībā uz prasītāju norādītie motīvi bija formulēti šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-4">
      “Dimitry Beloglazov ir īpašnieks uzņēmumam LLC Titul (bāzēts Krievijā), kas ir nodibinājis meitasuzņēmumu Joint Stock Company (JSC) Iliadis (bāzēts Krievijā), lai iegādātos Oleg Deripaska akcijas International LLC “Rasperia Trading Limited” (turpmāk – Rasperia, bāzēts Krievijā). Rasperia pieder 28,5 miljoni akciju Eiropas uzņēmumā STRABAG SE. Minētās akcijas tika iesaldētas, jo uzņēmumu Rasperia kontrolēja Oleg Vladimirovich Deripaska, kuram piemēroti Savienības ierobežojošie pasākumi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-5">
      Oleg Deripaska ar Dimitry Beloglazov koordinēja sarežģītu krāpšanas shēmu, lai pārdotu iesaldētās STRABAG akcijas. Šajā nolūkā Beloglazov uzņēmums LLC Titul nodibināja meitasuzņēmumu JSC Iliadis, kas iegādājās Deripaska akcijas uzņēmumā Rasperia un tādējādi arī iesaldētās STRABAG akcijas. Deripaska, pārdodot Rasperia, saņēma līdzvērtīgu ekonomisko labumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-5">
      Dimitry Beloglazov un iesaistītie uzņēmumi LLC Titul, JSC Iliadis un Rasperia izmantoja šo sarežģīto shēmu, lai ārpus Savienības pārdotu trešās valsts uzņēmumu, kuru kontrolē sarakstā iekļauta persona un kuram pieder iesaldētās Savienības uzņēmuma akcijas, ar vienīgo mērķi atcelt šo akciju iesaldēšanu Savienībā, tādējādi apejot Savienības ierobežojošos pasākumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-5">
      Tādējādi Dimitry Beloglazov veicina Regulas (ES) Nr. 269/2014 apiešanas aizlieguma pārkāpumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma 2014/145 6. panta otrajā daļā, tās redakcijā, kas bija spēkā 2024. gada tiesību aktu pieņemšanas brīdī, bija paredzēts, ka šo lēmumu “piemēro līdz 2024. gada 15. septembrim”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 25. jūlija vēstuli Padomei prasītājs lūdza, lai viņam tiktu paziņota visa informācija un pierādījumi, uz kuriem balstīta viņa personvārda iekļaušana apstrīdētajos sarakstos. 2024. gada 2. augustā Padome atbildēja prasītājam, nosūtot viņam materiālus ar pierādījumiem ar atsauci WK 8700/2024 REV 1 (turpmāk – WK materiāli).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 12. septembrī Padome pieņēma 2024. gada septembra tiesību aktus, ar kuriem saglabāja prasītāja personvārdu apstrīdētajos sarakstos līdz 2025. gada 15. martam, negrozot šī sprieduma 14. punktā izklāstītos motīvus. Par šo tiesību aktu pieņemšanu prasītāja pārstāvjiem tika paziņots ar 2024. gada 13. septembra vēstuli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 31. oktobra vēstuli Padomei prasītājs iesniedza Padomei pieteikumu par viņu skarošo ierobežojošo pasākumu pārskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2025. gada 14. martā Padome pieņēma 2025. gada septembra tiesību aktus, ar kuriem saglabāja prasītāja personvārdu apstrīdētajos sarakstos līdz 2025. gada 15. septembrim, negrozot šī sprieduma 14. punktā izklāstītos motīvus. Padome informēja prasītāju par minēto tiesību aktu pieņemšanu ar 2025. gada 17. marta vēstuli, kurā tā arī norādīja, ka atbild uz prasītāja 2024. gada 31. oktobra apsvērumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2025. gada 23. maija vēstuli Padomei prasītājs iesniedza Padomei pieteikumu par viņu skarošo ierobežojošo pasākumu pārskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2025. gada 12. septembrī Padome pieņēma 2025. gada septembra tiesību aktus, ar kuriem saglabāja prasītāja personvārdu apstrīdētajos sarakstos līdz 2026. gada 15. martam, negrozot šī sprieduma 14. punktā izklāstītos motīvus. Padome informēja prasītāju par minēto tiesību aktu pieņemšanu ar 2025. gada 15. septembra vēstuli, kurā tā arī norādīja, ka atbild uz prasītāja 2025. gada 23. maija apsvērumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt apstrīdētos tiesību aktus daļā, kurā tie attiecas uz viņu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti, gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu Lēmumu 2024/2456 vai Lēmumu 2025/1895, uzdot saglabāt tā sekas attiecībā uz prasītāju līdz apelācijas sūdzības termiņa beigām vai, ja apelācijas sūdzība tiek iesniegta, līdz tās noraidīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas Karaliste un Eiropas Komisija lūdz prasību noraidīt, un Komisija lūdz arī piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par noteiktu datu nepubliskošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedībā Vispārējā tiesā prasītājs, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 66. un 66.a pantu, būtībā lūdza, lai šajā spriedumā netiek publiskoti noteikti lietas materiālos esoši dati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka, saskaņojot tiesas nolēmumu publicēšanu un tiesības uz personas datu un komercnoslēpumu aizsardzību, tiesai katras lietas apstākļos ir jāmeklē taisnīgs līdzsvars, ņemot vērā arī sabiedrības tiesības saskaņā ar LESD 15. pantā noteiktajiem principiem piekļūt tiesu nolēmumiem (skat. spriedumu, 2022. gada 27. aprīlis, Sieć Badawcza Łukasiewicz – Port Polski Ośrodek Rozwoju Technologii/Komisija, T‑4/20, EU:T:2022:242, 29. punkts un tajā minētā judikatūra). Proti, tiesas nolēmumu publiskuma mērķis ir ļaut sabiedrībai veikt tiesiskuma kontroli, un tas veido būtisku procesuālu garantiju pret patvaļu (skat. spriedumu, 2025. gada 11. jūnijs, Hitit Seramik/Komisija, T‑230/23, nav publicēts, EU:T:2025:579, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt lietas materiālos esošā elementa nepubliskošana nav attaisnojama, piemēram, gadījumā, kad informācija jau ir publiski pieejama vai tai var piekļūt plaša sabiedrības daļa vai atsevišķas specializētas aprindas, kad informācija ir ietverta arī citās lietas materiālu rindkopās vai dokumentos, attiecībā uz kuriem lietas dalībnieks, kas vēlas saglabāt attiecīgās informācijas konfidencialitāti, šajā ziņā nav iesniedzis attiecīgu lūgumu, kad informācija nav pietiekami specifiska vai precīza, lai atklātu konfidenciālus datus, vai arī tad, kad informācija lielā mērā izriet vai var tikt izsecināta no citas informācijas, kas likumīgi ir pieejama ieinteresētajām personām (šajā ziņā skat. spriedumu, 2024. gada 6. novembris, Crédit agricole u.c./Komisija (Pārvalstiskās, valsts un aģentūru obligācijas), T‑386/21 un T‑406/21, EU:T:2024:776, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms, nav pamata apmierināt prasītāja pieteikumu attiecībā uz datiem, kurus lūgts nepubliskot un kuri netiek izmantoti šajā spriedumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas attiecas, pirmkārt, uz advokātu biroju sagatavotajiem juridiskajiem viedokļiem, kas iekļauti prasības pieteikuma A.4. un A.5. pielikumā, otrkārt, uz prasītāja pieteikumiem Austrijas iestādēm, kas iekļauti prasības pieteikuma A.6.–A.8. pielikumā, treškārt, uz auditoru biroja vēstuli, kas iekļauta replikas raksta C.4. pielikumā, ceturtkārt, uz ziņojumu attiecībā uz prasītāju, ko Padome iekļāvusi iebildumu raksta B.25. pielikumā, piektkārt, uz atsevišķu informāciju, kas ietilpst izrakstos no Krievijas Uzņēmumu reģistra, kas iekļauti otrā grozījumu raksta AD2.3. pielikumā, un, sestkārt, uz šī sprieduma 18. un 20. punktā minētajām prasītāja vēstulēm Padomei, kas attiecīgi iekļautas otrā grozījumu raksta AD2.6. un AD2.7. pielikumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot, prasītājs lūdz nepubliskot trīspusēju līgumu, ko noslēgusi sabiedrība MKAO Rasperia Trading Limited (turpmāk – Rasperia) ar Austrijas banku Raiffeisen Bank International (turpmāk – RBI Austrija), no vienas puses, un šīs bankas Krievijas meitasuzņēmumu (turpmāk – Raiffeisen Krievija), no otras puses, kas iekļauts prasības pieteikuma A.3. pielikumā (turpmāk – trīspusējs līgums). Ir jānorāda, ka tāds dokuments satur komercnoslēpumus un ka pastāv leģitīma interese, lai tie netiek publiskoti. Tā, trīspusējais līgums attiecas uz darījumu, kam ir cieša saikne ar darbību, uz kuru Padome norādījusi motīvu izklāstā saistībā ar prasītāju, proti, to, ka prasītājs izveidoja sabiedrību JSC Iliadis (turpmāk – Iliadis), lai iegūtu O. Deripaska līdzdalību Rasperia, kam pieder 28,5 miljoni akciju Austrijas sabiedrībā Strabag SE (turpmāk – attiecīgais darījums). Tādējādi, ņemot vērā, ka trīspusējais līgums ir cieši saistīts ar attiecīgo darījumu, kas veido apstrīdēto tiesību aktu faktisko pamatu, ir nepieciešams, lai daļa no šī sprieduma būtu veltīta šim līgumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā kontekstā ir pamats apmierināt prasītāja pieteikumu attiecībā uz trīspusējo līgumu tikai daļā, kurā to pieļauj sabiedrības tiesiskuma kontrole un kurā attiecīgā informācija nav publiski pieejama vai iekļauta citos lietas materiālos, uz kuriem neattiecas prasītāja pieteikums par datu nepubliskošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, lai gan prasītājs it īpaši atsaucas uz cenas un līgumā ietverto nosacījumu konfidencialitāti, kas ir darījuma noslēgšanas priekšnoteikumi, ir jākonstatē, ka šāda informācija vismaz daļēji ir pieejama RBI Austrija 2023. gada 19. decembra preses paziņojumā, kas ir publisks dokuments, kuru pats prasītājs ir pievienojis replikas raksta C.5. pielikumā. Tāpēc Vispārējā tiesa uzskata, ka nav jāapmierina prasītāja pieteikums par šīs informācijas nepubliskošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, prasītājs lūdz nepubliskot informāciju, kas ietverta materiālos, kurus viņš iesniedzis Maskavas pilsētas Komerclietu tiesā (Krievija) un kurus viņš pievienojis pirmā grozījumu raksta AD.2. un AD.3. pielikumā, un kuri attiecas uz tiesvedību, ko viņš uzsāka šajā tiesā, lai atceltu attiecīgo darījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāuzskata, ka prasītājam ir leģitīmas intereses, lai šāda informācija attiecībā uz tiesvedību, kurā viņš iesaistīts, netiktu publiskota. Tomēr ir arī jānorāda, ka attiecīgā tiesvedība veido pamatu, uz ko balstīts arguments, ar kuru viņš apšauba apstrīdētos tiesību aktus, norādot, ka, tā kā viņš ir šīs tiesvedības ierosinātājs un tās iznākumā ir atceltas attiecīgā darījuma sekas, šāds darījums nevar pamatot ne viņa personvārda iekļaušanu, ne saglabāšanu apstrīdētajos sarakstos, balstoties uz šiem tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, ņemot vērā sabiedrības tiesiskuma kontroles prasības, Vispārējā tiesa uzskata par nepieciešamu izvērtēt jautājumu par tiesvedību Maskavas pilsētas Komerclietu tiesā un, konkrēti, tās priekšmetu un tās ierosināšanas motīvus, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no sīkas atsauces uz informāciju, kas ietverta pirmā grozījumu raksta AD.2. un AD.3. pielikumā. Tātad šādā apjomā ir jāapmierina pieteikums par datu nepubliskošanu saistībā ar šiem pielikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasību atcelt apstrīdētos tiesību aktus</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojot savus prasījumus par apstrīdēto tiesību aktu atcelšanu, prasītājs izvirza piecus pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz Lēmuma 2014/145, kas grozīts ar Lēmumu 2023/1218, 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā un 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punktā, kā arī Regulas Nr. 269/2014, kas grozīta ar Regulu 2023/1215, 3. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punktā (turpmāk – h) kritērija pirmais punkts) paredzētā kritērija prettiesiskumu, otrkārt, kļūdu vērtējumā, treškārt, tiesību uz aizstāvību un tiesiskās drošības principa pārkāpumu, ceturtkārt, nesamērīgu pamattiesību aizskārumu un, piektkārt, samērīguma principa pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt trešajā grozījumu rakstā, ar kuru prasītājs paplašināja savus prasījumus, attiecinot tos uz 2025. gada septembra tiesību aktiem, viņš izvirza sesto pamatu, kas attiecas uz procesuālu noteikumu neievērošanu, kuras rezultātā Padome esot pārkāpusi savu pienākumu pārskatīt attiecīgos ierobežojošos pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu – h) kritērija pirmā punkta prettiesiskumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmajam pamatam ir divas daļas, no kurām pirmā attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu un otrā – uz samērīguma principa pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 277. pantu jebkura puse tiesvedībā, kurā izskata Savienības iestāžu vai struktūru pieņemtus vispārpiemērojamus aktus, var atsaukties uz LESD 263. panta otrajā daļā norādītajiem iemesliem, lai Eiropas Savienības Tiesā pierādītu šī akta nepiemērojamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 277. pantā ir formulēts vispārējs princips, ar kuru jebkuram lietas dalībniekam, lai panāktu tāda akta atcelšanu, par kuru tam ir tiesības celt prasību, ir nodrošinātas tiesības pakārtoti apstrīdēt tādu iepriekš pieņemtu iestāžu aktu spēkā esību, kas ir apstrīdētā akta juridiskais pamats, ja šim lietas dalībniekam nav bijis tiesību saskaņā ar LESD 263. pantu celt tiešu prasību par šiem aktiem, kuru sekas tam tādējādi bijis jāpacieš bez iespējas lūgt tos atcelt. Vispārējam tiesību aktam, kura tiesiskums tiek apšaubīts, ir jābūt tieši vai netieši piemērojamam gadījumā, kas ir prasības priekšmets, un ir jāpastāv juridiskai saiknei starp apstrīdēto individuālo lēmumu un attiecīgo vispārējo tiesību aktu (skat. spriedumu, 2017. gada 17. februāris, Islamic Republic of Iran Shipping Lines u.c./Padome, T‑14/14 un T‑87/14, EU:T:2017:102, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz tiesas kontroles intensitāti atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Savienības tiesām saskaņā ar pilnvarām, kas tām piešķirtas atbilstoši LESD, principā ir jānodrošina pilnīga visu Savienības tiesību aktu tiesiskuma kontrole, ņemot vērā pamattiesības, kas ir Savienības tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Šī prasība ir skaidri nostiprināta LESD 275. panta otrajā daļā (skat. spriedumus, 2013. gada 28. novembris, Padome/Fulmen un Mahmoudian, C‑280/12 P, EU:C:2013:775, 58. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2013. gada 28. novembris, Padome/Manufacturing Support &amp; Procurement Kala Naft, C‑348/12 P, EU:C:2013:776, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Padomei ir plaša rīcības brīvība, lai vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu juridiskos kritērijus un kārtību ierobežojošo pasākumu pieņemšanai (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to uz vispārpiemērojamiem tiesību aktiem, ar kuriem ir definēti šie kritēriji un šī kārtība, kā, piemēram, tiesību normas, kurās ir paredzēts ar šo pamatu apstrīdētais kritērijs, ir attiecināma ierobežota tiesas kontrole, kurā tiek pārbaudīts tikai tas, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un noteikumi par pamatojumu, faktu precizitāte pēc būtības, kā arī tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana (šajā ziņā skat. spriedumu, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 35. punkts un tajā minētā judikatūra). Šī ierobežotā kontrole ir piemērojama it īpaši apsvērumiem par piemērotību, uz kuriem balstīti šādi pasākumi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 15. jūnijs, Kisilev/Padome, T‑262/15, EU:T:2017:392, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo apsvērumu gaismā ir jāvērtē argumentācija, ko prasītājs izvērsis pirmā pamata, kas attiecas uz h) kritērija pirmā punkta prettiesiskumu, divās daļās, un Padome neapstrīd, ka šis kritērijs veido juridisko pamatu, uz kuru balstīta prasītāja personvārda iekļaušana un saglabāšana apstrīdētajos sarakstos, par ko pieņemts lēmums apstrīdētajos tiesību aktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apgalvoto tiesiskās drošības principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs uzskata, ka h) kritērija pirmajā punktā nav ņemtas vērā no tiesiskās drošības principa izrietošās prasības, jo šis punkts ir neprecīzs un neparedzams. Proti, tajā izmantotais darbības vārds “veicināt” neesot definēts un tādējādi dodot iespēju plašākai vai šaurākai interpretācijai, bez iespējas iepriekš zināt tās saiknes intensitāti, kas paredzēta starp personu, uz kuru var attiekties šis kritērijs, no vienas puses, un ierobežojošo pasākumu apiešanas situāciju, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ņemot vērā, ka ierobežojošo pasākumu apiešanas prakse dalībvalstīs veido noziedzīgu nodarījumu, šīs prakses “veicināšanas” jēdziens norādot uz līdzdalību šāda pārkāpuma izdarīšanā. Taču krimināltiesību jomā pārkāpuma izdarīšana, kas ļauj noskaidrot tā līdzdalībniekus, esot jākonstatē, balstoties uz tiesas izmeklēšanu, kas tā neesot situācijā, kurā Padome nolemj piemērot h) kritērija pirmo punktu. Tādējādi, balstoties uz šo punktu, varot tikt identificētas personas, kurām iepriekš nav piemērots kriminālsods, kas padarot šo punktu par neparedzamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja ieskatā interpretācija, ko Padome izmantojusi attiecībā uz h) kritērija pirmo punktu, liecina par minētā punkta neskaidro raksturu un neparedzamību. Proti, pirmkārt, Padome apgalvojot, ka h) kritērija pirmais punkts attiecas tikai uz personām, kuras veicina tādu noteikumu pārkāpumu, kas aizliedz apiešanu, kā, piemēram, grozītās Regulas 269/2014 9. pants, kas nozīmējot faktiskas apiešanas esību, un, otrkārt, tā norādot, ka h) kritērijs neprasa pierādījumu par apiešanas pārkāpuma esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Komisija, apstrīd prasītāja argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar judikatūru tiesiskās drošības princips, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, nozīmē, ka Savienības tiesību normas tiesību subjektiem ir skaidras un precīzas (skat. spriedumu, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šīs prasības nevar interpretēt kā tādas, kas nepieļauj, ka Savienības iestāde tās pieņemtajā tiesību normā izmanto abstraktu juridisku jēdzienu, nedz arī kā tādas, kas paredz, ka šādā abstraktā tiesību normā jāmin dažādi konkrēti gadījumi, kad tā var būt piemērojama, jo minētā iestāde visus šos gadījumus nevar noteikt iepriekš (skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Lietuva u.c./Parlaments un Padome (Mobilitātes pakotne), C‑541/20 līdz C‑555/20, EU:C:2024:818, 159. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā jāatgādina, ka h) kritērija pirmais punkts paredz iespēju apstrīdētajos sarakstos iekļaut personas, kas “veicina” atsevišķu skaidri paredzētu tiesību aktu, tādu kā Lēmums 2014/145 un Regula Nr. 269/2014, “noteikumu apiešanas aizlieguma pārkāpumus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, prasītājs norāda, ka h) kritērija pirmajā punktā izmantotais darbības vārds “veicināt” ir pārlieku neskaidrs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka tad, kad Savienības likumdevējs paredz noteikumu, kas nosaka ierobežojošus pasākumus saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), apiešanas aizlieguma pārkāpumu, tas attiecas uz darbībām, kuru mērķis vai rezultāts ir izvairīties no minēto pasākumu piemērošanas šo darbību veicējam un kuras atšķiras no darbībām, kas formāli pārkāptu šos pašus pasākumus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 21. decembris, Afrasiabi u.c., C‑72/11, EU:C:2011:874, 60. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par jēdzienu “veicināšana”, kas nav skaidri definēts nedz tiesību aktos, kuros iekļautas tiesību normas, kas nosaka h) kritērija pirmo punktu, nedz, plašāk aplūkojot, tiesiskajā regulējumā attiecībā uz ierobežojošajiem pasākumiem pret Krievijas Federāciju, ir jāatgādina, ka to terminu nozīmes un tvēruma noteikšana, attiecībā uz kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jāveic atbilstoši to ierastajai jēgai ikdienas valodā, vienlaikus ņemot vērā kontekstu, kādā tie ir izmantoti, un mērķus, kurus īsteno tiesiskais regulējums, kura daļa tie ir (skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, Partena, C‑137/11, EU:C:2012:593, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi darbības vārds “veicināt”, kas h) kritērija pirmajā punktā izmantots attiecībā uz “noteikumu apiešanas aizlieguma pārkāpumiem”, ir jāsaprot tā pirmajā nozīmē, proti, kā tāds, kas atvieglo darījumu, kura mērķis vai rezultāts ir apiet ierobežojošos pasākumus, palīdzot vai sniedzot atbalstu šāda darījuma veikšanai. Tātad šis punkts attiecas uz personām, kuras, pašas neveicot apiešanu, ir iesaistījušās ar darbībām vai bezdarbību, kuras mērķis vai rezultāts bija ļaut notikt šādam darījumam vai atvieglot tā īstenošanas nosacījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu interpretāciju apstiprina h) kritērija pirmā punkta konteksts un īstenojamie mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, h) kritērija pirmais punkts iekļaujas normatīvajā kontekstā, kurā cīņa pret ierobežojošo pasākumu apiešanu ir īpašu tiesību normu priekšmets. Konkrēti, runājot par apstrīdētajos sarakstos iekļauto personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, grozītās Regulas Nr. 296/2014 9. panta 1. punktā ir noteikts vispārējs aizliegums piedalīties šajā regulā paredzēto ierobežojošo pasākumu apiešanas darbībās un tā 2. punktā ir arī paredzēts minēto personu pienākums līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē dalībvalstī, deklarēt šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šis pēdējais minētais pienākums ir pievienots ar Padomes Regulu (ES) 2022/1273 (2022. gada 21. jūlijs), ar kuru groza Regulu Nr. 269/2014 (OV 2022, L 194, 1. lpp.) un kuras 5. apsvērumā Padome ir norādījusi, ka, “lai nodrošinātu efektīvu un vienādu Regulas [..] Nr. 269/2014 īstenošanu un ņemot vērā to, ka sankciju apiešanas shēmas, kuras traucē šādai īstenošanai, kļūst arvien sarežģītākas, ir jānosaka, ka sarakstā iekļautajām personām un vienībām, kuru aktīvi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā, ir pienākums ziņot par šiem aktīviem un sadarboties ar kompetento iestādi attiecībā uz šādas paziņotās informācijas pārbaudi”, un ka “ir lietderīgi arī pastiprināt noteikumus par ziņošanas pienākumiem Savienības operatoriem nolūkā novērst aktīvu iesaldēšanas pārkāpumus un apiešanu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi h) kritērija pirmais punkts iekļaujas juridiskajā kontekstā, kas tostarp balstīts uz konstatējumu, saskaņā ar kuru ierobežojošie pasākumi pret Krievijas Federāciju var tikt apieti, izmantojot sarežģītas juridiskās un finanšu shēmas, kurām var būt likumīgas ārējās pazīmes un kurām parasti ir nepieciešama vairāku dalībnieku iesaistīšanās, lai šādas shēmas īstenotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šī sprieduma 7. punktā atgādinātā Lēmuma 2022/1907 7. apsvērumā Padome konstatēja, ka konkrētu Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanas aizlieguma pārkāpumu veicināšana palīdz destabilizēt Ukrainu vai graut tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tādējādi h) kritērija pirmā punkta mērķis ir samazināt ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, vēršoties pret personām, kuras palīdz vai sniedz atbalstu šādām darbībām, lai nodrošinātu minēto pasākumu iespējami labāku efektivitāti, kas atbilst šī sprieduma 54. punktā sniegtās interpretācijas jēgai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos interpretācija, saskaņā ar kuru h) kritērija pirmais punkts ļauj apstrīdētajos sarakstos iekļaut ikvienas tās personas vārdu, kura sniegusi savu palīdzību vai atbalstu ierobežojošo pasākumu apiešanai, nevar tikt uzskatīta par pārmērīgi plašu. Šajā ziņā, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 49. punktā, tiesiskās drošības princips neprasa, lai abstraktā tiesību normā būtu norādīti dažādi konkrēti gadījumi, kuros to ir iespējams piemērot, jo minētās tiesību normas izdevējs iepriekš nevar noteikt visus šos gadījumus, kas it īpaši tā ir situācijā, kas attiecas uz tiesību normu, kura paredz sarežģītas juridiskas un finanšu shēmas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir jānoraida prasītāja iebildums saistībā ar to, ka h) kritērija pirmais punkts pats par sevi ir pārlieku neskaidrs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasītājs būtībā uzsver, ka h) kritērija pirmais punkts paredz noziedzīgu nodarījumu, proti, ierobežojošo pasākumu apiešanas aizlieguma pārkāpumu, un atsaucas uz šāda pārkāpuma sarežģītību, jo tas ļauj iekļaut apstrīdētajos sarakstos to personu vārdus, kuras to ir “veicinājušas”. Tādējādi šis punkts esot neparedzams, ņemot vērā, ka personām, kuras pēc dalībvalsts krimināllietu tiesā notikuša sacīkstes procesa nav notiesātas, nebūtu jāsagaida, ka viņu personvārdi tiks iekļauti apstrīdētajos sarakstos, balstoties uz minēto punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā vispirms jāatgādina, ka tādi ierobežojošie pasākumi kā tie, kas piemēroti, balstoties uz h) kritērija pirmo punktu, neveido kriminālsodu un turklāt nenozīmē nekādu šāda rakstura apsūdzību. Proti, Padomes tiesību akti, ar kuriem nosaka tādus pasākumus, nav fakta konstatācija, ka faktiski ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, bet ir pieņemti tādā administratīvajā procesā un nolūkā, kuram ir aizsargājoša funkcija un kura vienīgais mērķis ir ļaut Padomei izdarīt spiedienu, lai situācija, saistībā ar kuru tā ir pieņēmusi šos pasākumus, beigtos vai vismaz mainītos (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 12. februāris, Amisi Kumba/Padome, T‑163/18, EU:T:2020:57, 139. punkts (nav publicēts)).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc prasītājs kļūdās, apgalvojot, ka personas, kuras iekļautas apstrīdētajos sarakstos, balstoties uz h) kritērija pirmo punktu, varētu sagaidīt, ka tās tiks iekļautas tikai pēc kriminālprocesa pabeigšanas, jo šāda iekļaušana nozīmētu, ka tās tiek uzskatītas par līdzdalībniekiem noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ierobežojošo pasākumu apiešanas aizlieguma pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstāklis, ka kritērijs iekļaušanai apstrīdētajos sarakstos paredz tādu rīcības veidu, kas dalībvalstu tiesību normās turklāt var veidot noziedzīgu nodarījumu, nevar nedz piešķirt ierobežojošajiem pasākumiem krimināltiesību raksturu, nedz nozīmēt to, ka, lai personas vārdu vai vienības nosaukumu iekļautu apstrīdētajos sarakstos, balstoties uz šo kritēriju, Padomei ir jārīkojas kā krimināltiesību iestādei vai jābalstās uz valsts krimināltiesību iestādes lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, kā to uzsver Beļģijas Karaliste, jau ir ticis nospriests, ka tas, ka Padome nosaka ierobežojošus pasākumus attiecībā uz personu par faktiem saistībā ar cilvēktiesību apdraudējumu, kas turklāt ir krimināltiesiski sodāmi, var tikt attaisnots, ņemot vērā KĀDP jomā īstenojamos mērķus, neatkarīgi no ikviena noziedzīga nodarījuma (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 22. aprīlis, Tomana u.c./Padome un Komisija, T‑190/12, EU:T:2015:222, 105. un 106. punkts). Tātad Padomei ir tiesības noteikt kritēriju, kas attiecas uz rīcību neatkarīgi no tās iespējamās krimināltiesiskās kvalifikācijas turklāt dalībvalstu tiesību normās, izmantojot plašo rīcības brīvību, kas tai piešķirta attiecībā uz juridisko kritēriju vispārējo un abstrakto definēšanu un ierobežojošo pasākumu pieņemšanas kārtību, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 42. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Padomei Savienības tiesā ir jāsniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopums, kas ļautu konstatēt pietiekamas saiknes esību starp personu, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un režīmu vai apkarotajām situācijām vispār (skat. spriedumu, 2017. gada 20. jūlijs, Badica un Kardiam/Padome, T‑619/15, EU:T:2017:532, 99. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas nozīmē, ka saistībā ar h) kritērija pirmo punktu Padomei ir jāsniedz konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopums, kas ļauj uzskatīt, ka pastāv pietiekama saikne starp attiecīgo personu un ierobežojošo pasākumu pret Krievijas Federāciju apiešanas aizlieguma pārkāpuma veicināšanu, precīzāk sakot, ka minētā persona ir iesaistījusies ar darbībām vai bezdarbību, kuras mērķis vai sekas ir ļaut īstenoties šādam darījumam vai atvieglot tā īstenošanas nosacījumus (skat. šī sprieduma 54. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādam pierādījumam nav nepieciešams visos gadījumos balstīties uz tādas valsts krimināltiesību iestādes noteikto sodu, kurā procesa uzsākšana ir atkarīga no katrai dalībvalstij raksturīgajiem īpašajiem noteikumiem un procedūrām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka iebildums par h) kritērija pirmā punkta neparedzamību balstās uz kļūdainu pieņēmumu, saskaņā ar kuru Padome kritērijā par iekļaušanu apstrīdētajos sarakstos nevarēja atsaukties uz tādu rīcību, kas dalībvalstu tiesību normās turklāt var veidot noziedzīgu nodarījumu, un nav nepieciešams, lai šādu rīcību konstatētu valsts krimināltiesību iestāde.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos ir jānoraida pirmā pamata pirmā daļa, kas attiecas uz to, ka ar h) kritērija pirmo punktu tiek pārkāpts tiesiskās drošības princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apgalvoto samērīguma principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs norāda, ka Padome, pieņemot h) kritērija pirmo punktu, ir pārkāpusi samērīguma principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka pirms h) kritērija pirmā punkta pieņemšanas spēkā esošajās tiesību normās bija pietiekami līdzekļu, lai nepieļautu ierobežojošo pasākumu apiešanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, ierobežojošo pasākumu apiešana esot skaidri aizliegta saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 269/2014, un izskatāmajā lietā šāds aizliegums turklāt esot bijis pietiekams, lai Austrijas iestādes bloķētu attiecīgo darījumu. No otras puses, Padome jau esot varējusi noteikt ierobežojošos pasākumus attiecībā uz personām, kuras veicina šādu pasākumu apiešanu, iekļaujot viņu personvārdus apstrīdētajos sarakstos, balstoties uz grozītā Lēmuma 2014/145 1. panta 1. punkta beigās un 2. panta 1. punkta beigās, kā arī grozītās Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta beigās ietverto iekļaušanas kritēriju, kas ļauj noteikt ierobežojošos pasākumus attiecībā uz personām, kas saistītas ar citām personām, attiecībā uz kurām jau pieņemti ierobežojošie pasākumi (turpmāk – saistītās personas kritērijs).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītājs piebilst, ka h) kritērija pirmais punkts nav atbilstošs tāpēc, ka saskaņā ar pašu tā formulējumu minētais punkts neprasa, lai attiecīgās personas individuāli varētu izdarīt spiedienu uz Krievijas valdību. Turklāt ierobežojošie pasākumi paši par sevi neesot atbilstoši tā iemesla dēļ, ka to piemērošana neesot efektīva un vairāk kaitējot Eiropas, nekā Krievijas ekonomikai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītājs apgalvo, ka h) kritērija pirmais punkts ir nesamērīgs, jo tam ir sodošs, nenovēršams un galīgs raksturs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītājs vispirms pārmet Padomei procesuālo garantiju neesību pirms h) kritērija pirmā punkta piemērošanas, lai gan tas balstās uz noziedzīga nodarījuma, proti, līdzdalības ierobežojošo pasākumu apiešanas aizlieguma pārkāpumā, konstatējumu. Turpinot – viņš norāda, ka ierobežojošie pasākumi faktiski ir galīgi, ņemot vērā to, ka attiecībā uz atsevišķām personām joprojām ir piemēroti šādi pasākumi pagarinātā laikposmā, kas var ilgt vairākus gadus. Visbeidzot viņš piebilst, ka Padome ir atzinusi h) kritērija pirmā punkta sodošo mērķi un ka šādu mērķi apstiprina fakts, ka viņa personvārds ir iekļauts un saglabāts apstrīdētajos sarakstos par pagātnē notikušiem faktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka h) kritērija pirmais punkts ir nesamērīgs, jo tas var tikt piemērots ārpus Savienības esošām personām, kurām principā nebūtu jābūt spējīgām būt vainīgām apiešanas pārkāpumā atbilstoši krimināltiesību normu ekstrateritorialitātes neesībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Komisija, apstrīd prasītāja argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar judikatūru samērīguma princips, kas ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem un kas ir nostiprināts LES 5. panta 4. punktā, prasa, lai ar Savienības tiesību normām ieviestie līdzekļi būtu tādi, kas ļauj īstenot attiecīgā tiesiskā regulējuma leģitīmos mērķus un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai īstenotu minētos mērķus (skat. spriedumu, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 190. punkts un tajā minētā judikatūra). Tātad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais, un tā radītie apgrūtinājumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (skat. spriedumu, 2018. gada 13. septembris, Gazprom Neft/Padome, T‑735/14 un T‑799/14, EU:T:2018:548, 167. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ņemot vērā Padomes plašo rīcības brīvību, lai vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu juridiskos kritērijus un kārtību ierobežojošo pasākumu pieņemšanai (skat. šī sprieduma 42. punktu), ir jāuzskata, ka attiecībā uz samērīguma principu tā tiesiskumu var ietekmēt vienīgi šāda kritērija acīmredzami nepiemērotais raksturs salīdzinājumā ar Padomes īstenojamo mērķi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 25. jūnijs, VTB Bank/Padome, C‑729/18 P, nav publicēts, EU:C:2020:499, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka h) kritērija pirmais punkts iekļaujas vispārējā ierobežojošo pasākumu režīmā pret Krievijas Federāciju, kas īsteno leģitīmus vispārējo interešu mērķus, kas kā tādi jau ir atzīti judikatūrā, proti, Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības aizsardzība, kā arī mierīga šajā valstī esošās krīzes noregulējuma sekmēšana, un šie mērķi iekļaujas plašākā mērķī, kas ir miera uzturēšana, konfliktu novēršana un starptautiskās drošības stiprināšana atbilstoši LES 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā nostiprinātajiem Savienības ārējās darbības mērķiem (šajā ziņā skat. spriedumus, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 150. punkts; 2024. gada 10. septembris, Neves 77 Solutions, C‑351/22, EU:C:2024:723, 68. punkts, un 2022. gada 27. jūlijs, RT France/Padome, T‑125/22, EU:T:2022:483, 202. punkts), un prasītājs turklāt to neapstrīd.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, runājot par h) kritērija pirmā punkta spēju īstenot sasniedzamos mērķus, prasītājs apstrīd ierobežojošo pasākumu kā tādu efektivitāti, motivējot ar to, ka tie faktiski kaitējot Savienības ekonomikai. Tomēr Padomei nav jāsniedz pierādījums tam, ka tās noteiktie ierobežojošie pasākumi rada attiecīgajos tiesību aktos paredzētās sekas, bet tikai tam, ka šie pasākumi var īstenot šī tiesiskā regulējuma izvirzītos mērķus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 25. jūnijs, VTB Bank/Padome, C‑729/18 P, nav publicēts, EU:C:2020:499, 66. punkts). No tā izriet, ka Savienības tiesai šajā ziņā ir vienīgi jāpārbauda, vai attiecīgie pasākumi var ļaut īstenot šī sprieduma 81. punktā atgādinātos pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Mērķtiecīga tādu personu izvēle, kuras saistītas ar situāciju Ukrainā vai, plašāk aplūkojot, tieši vai netieši saistītas ar Krievijas Federācijas valdību, var pastiprināt spiedienu uz minēto valdību, kā arī tādām tās darbību izmaksām, kuru mērķis ir graut Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tādējādi apstāklim, saskaņā ar kuru ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krievijas Federāciju ir zināmas negatīvas sekas uz Savienības ekonomiku – pieņemot, ka tādas tiktu konstatētas, – nav ietekmes uz ierobežojošo pasākumu piemērotību, lai sasniegtu Padomes īstenojamo mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par h) kritērija pirmā punkta efektivitāti attiecībā uz šī sprieduma 81. punktā minētajiem mērķiem, ir jānorāda, ka tā piemērošana ir atkarīga no jau noteikto ierobežojošo pasākumu apiešanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi, ņemot vērā, ka ierobežojošie pasākumi pret personām, kuras saistītas ar situāciju Ukrainā vai, plašāk aplūkojot, tieši vai netieši saistītas ar Krievijas Federācijas valdību, ir piemērots līdzeklis, lai sasniegtu Padomes īstenojamo mērķi (skat. šī sprieduma 83. punktu), to personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kuras veicina šo pasākumu apiešanas darījumus, proti, darbības, kuru mērķis vai sekas ir izvairīšanās no šo pasākumu piemērošanas (skat. šī sprieduma 52. punktu), un aizliegums šīm personām ieceļot dalībvalstu teritorijā arī veido piemērotu līdzekli šī mērķa īstenošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz h) kritērija pirmā punkta nepieciešamību prasītājs apgalvo, ka tiesību aktos, kas paredz dažādus ierobežojošos pasākumus pret Krievijas Federāciju, jau ir ietverti pietiekami līdzekļi, lai cīnītos pret minēto pasākumu apiešanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pirmkārt, attiecībā uz tiesību normām, kas aizliedz ierobežojošo pasākumu apiešanu, ir jānorāda, ka h) kritērija pirmā punkta tvērums ir atšķirīgs un papildina šīs tiesību normas. Proti, minētā punkta mērķis ir pastiprināt ierobežojošo pasākumu pret Krievijas Federāciju apiešanas prakses, kā arī nepieļaut šādu prakšu risku un līdz ar to pastiprināt šo pasākumu efektivitāti, ļaujot izdarīt spiedienu uz personām, kuras sniedz savu palīdzību un savu atbalstu minētajām praksēm, atbilstoši šo ierobežojošo pasākumu administratīvajam raksturam un saglabājošajai funkcijai (skat. šī sprieduma 62. punktu). Tātad h) kritērija pirmais punkts, lai nodrošinātu šādas apiešanas aizliegumu, ļauj Padomei rīkoties neatkarīgi no dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā krimināltiesiskām sankcijām, savukārt šie valsts pasākumi ir piemērojami atkarībā no tiesību normām un procedūrām, kas tiek noteiktas katras dalībvalsts līmenī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat, runājot par faktu, ka prasītāja gadījumā Austrijas iestādes ir bloķējušas attiecīgo darījumu saskaņā ar tiesību normām, kas aizliedz ierobežojošo pasākumu apiešanu, šāds arguments attiecas uz viņa individuālo situāciju un tātad tam nav nozīmes, lai apstrīdētu h) kritērija, kas ir vispārpiemērojama tiesību norma, pirmā punkta tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz saistītās personas kritēriju – tas aptver fiziskas vai juridiskas personas, kuras vispārīgi ir saistītas ar kopīgām interesēm, neizvirzot prasību par ekonomiskās darbības saikni, taču šī saistība nevar balstīties vienīgi uz ģimenes attiecībām (skat. spriedumu, 2024. gada 11. septembris, Ezubov/Padome, T‑741/22, nav publicēts, EU:T:2024:605, 118. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, h) kritērija pirmais punkts attiecas uz visu Savienības pieņemto ierobežojošo pasākumu pret Krievijas Federāciju, tostarp vispārīgu vai nozares pasākumu, kas nav balstīti uz saikni ar personu, kuras vārds iekļauts apstrīdētajos sarakstos, veicināšanu. No otras puses, ierobežojošo pasākumu apiešanas aizlieguma veicināšana automātiski nenozīmē “kopīgu interešu” esību šī sprieduma 89. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē. Proti, tāda darījuma dalībnieki, kuram ir visas parasta komercdarījuma, kas attiecas uz apstrīdētajos sarakstos iekļautas personas aktīviem, iezīmes un kura mērķis vai sekas ir apiet šai personai noteiktos ierobežojošos pasākumus, varētu tikt uzskatīti par tādiem, kas veicina ierobežojošo pasākumu apiešanu h) kritērija pirmā punkta izpratnē, un nav nepieciešams, lai šāds darījums ļautu raksturot kopīgu interešu starp tiem esību saistītas personas kritērija izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, attiecībā uz šķietamo h) kritērija pirmā punkta nesamērīgumu tā apgalvotā krimināltiesiskā rakstura dēļ – ir jānoraida prasītāja kritika, kas balstīta uz kriminālprocesuālo garantiju neesību. Šī sprieduma 62.–68. punktā izklāstīto iemeslu dēļ, pirmkārt, attiecīgie ierobežojošie pasākumi neveido kriminālsodu. Otrkārt, nav izslēgts, ka iekļaušanas kritērija piemērošana paredz apvienot norādes par rīcību, kas turklāt var veidot noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no jebkādas tiesvedības dalībvalsts tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, ierobežojošie pasākumi nav sodoši, galīgi un nenovēršami. Proti, vispirms – ierobežojošiem pasākumiem piemīt aizsardzības un pēc definīcijas pagaidu raksturs, un to spēkā esība vienmēr ir atkarīga no tā, vai to noteikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tie būtu jāsaglabā spēkā, lai sasniegtu ar tiem saistīto mērķi. Turpinot – apstrīdētie tiesību akti ir piemērojami ierobežotā laikposmā un tiek pastāvīgi pārskatīti, kā to paredz grozītā Lēmuma 2014/145 6. pants, tādējādi ierobežojošie pasākumi ir pagaidu un atgriezeniski. Visbeidzot – grozītais Lēmums 2014/145 un grozītā Regula Nr. 269/2014 paredz iespēju noteikt atkāpes no piemērotajiem ierobežojošajiem pasākumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 168. un 197. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt argumentam, saskaņā ar kuru h) kritērija pirmā punkta krimināltiesisko raksturu apstiprina prasītāja iekļaušana apstrīdētajos sarakstos pagātnē notikušu faktu dēļ, arī nav nozīmes, lai pamatotu minētā punkta kopumā prettiesiskumu, ņemot vērā, ka runa ir par argumentu, kas saistīts ar individuālo situāciju, kura tiks izvērtēta otrā pamata attiecībā uz kļūdu vērtējumā ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektām kārtām, runājot par h) kritērija pirmā punkta šķietamo nesamērīgumu tā apgalvotā ekstrateritoriālā tvēruma dēļ, pietiek ar norādi, ka ierobežojošie pasākumi, piemērojot minēto punktu, var tikt noteikti vienīgi attiecībā uz Savienības teritorijā esošajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, no vienas puses, un aizliegumu ieceļot dalībvalstu teritorijā, no otras puses. Attiecīgi šiem pasākumiem nav nekādas ekstrateritoriālās ietekmes (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2007. gada 31. janvāris, Minin/Komisija, T‑362/04, EU:T:2007:25, 106. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt h) kritērija pirmais punkts vispārīgi attiecas uz personām, “kas veicina” pret Krievijas Federatīvo Republiku noteikto ierobežojošo pasākumu “apiešanas aizlieguma pārkāpumus”, neizvirzot īpašu teritoriālu nosacījumu. Kā norāda prasītājs, šāds formulējums neizslēdz to, ka minētā punkta piemērošanas pamatā esošā rīcība ir tikusi veikta ārpus Savienības. Tomēr šis apstāklis nevar raksturot samērīguma principa pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, kritēriji iekļaušanai apstrīdētajos sarakstos precīzi attiecas uz to pasākumu piemērošanu, kas noteikti atbilstoši LES 29. pantam attiecībā uz Padomes lēmumu pieņemšanu par īpašu ģeogrāfisku vai tematisku jautājumu KĀDP jomā un atbilstoši LESD 215. pantam attiecībā uz šādu lēmumu īstenošanu. Šādi pasākumi, ar kuriem tiek īstenota Savienības ārējā darbība, pēc sava rakstura aptver darbības attiecībā uz trešām valstīm vai šādu valstu valstspiederīgajiem. Šajā ziņā, kā izriet no LES 21. panta, Savienības ārējās darbības mērķi tostarp ir miera saglabāšana, konfliktu novēršana un starptautiskās drošības stiprināšana atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu, kas parakstīti Sanfrancisko (Amerikas Savienotās Valstis) 1945. gada 26. jūnijā, principiem. Taču šādi mērķi nevar tikt sasniegti, ja Savienībai būtu jāierobežo sava darbība tikai attiecībā uz situācijām, kuru pamatā ir tās teritorijā veikta rīcība (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2007. gada 31. janvāris, Minin/Komisija, T‑362/04, EU:T:2007:25, 107. punkts). Tāpēc attiecīgo tiesību aktu kategorijas neatņemama iezīme ir tas, ka rīcība, kas pamato h) kritērija pirmā punkta piemērošanu, var tikt veikta ārpus Savienības teritorijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā norādīts šī sprieduma 94. punktā, to pasākumu, kas var tikt noteikti, piemērojot šo punktu, tiešās sekas saglabājas strikti ierobežotas attiecībā uz Savienības teritoriju. No tā izriet, ka h) kritērija pirmā punkta sniegtā iespēja aptvert ārpus Savienības veiktu rīcību nenozīmē nekādu Savienības tiesību normu seku ekstrateritorialitāti un nevar pārkāpt samērīguma principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jebkurā gadījumā, lai h) kritērija pirmo punktu piemērotu attiecībā uz personu, ir jākonstatē, ka tā šī sprieduma 54. punktā minētajā izpratnē “veicina” situāciju, kas var tikt kvalificēta kā tādu ierobežojošu pasākumu “apiešanas aizlieguma pārkāpums”, kas paredzēti vienā no astoņiem minētajā punktā tieši minētajiem Padomes tiesību aktiem un atgādināti šī sprieduma 11. punktā, tostarp grozītajā Regulā Nr. 269/2014. Attiecīgi pretēji tam, ko rosina domāt prasītājs, h) kritērija pirmais punkts prasa, lai situācija, ko veicina persona, uz kuru attiecas šis punkts, patiešām ietilpst šo tiesību aktu apiešanas aizlieguma piemērošanas jomā, pat ja šādas situācijas rašanās fakti notikuši ārpus Savienības teritorijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka prasītājs nav pierādījis, ka h) kritērija pirmais punkts ir acīmredzami neatbilstošs. Tādējādi ir jānoraida pirmā pamata otrā daļa, un tāpēc šis pamats ir jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu – kļūdu vērtējumā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā prasītājs otro pamatu iedala trīs daļās saistībā ar, pirmkārt, grozītās Regulas Nr. 269/2104 ekstrateritoriālo piemērošanu, otrkārt, ierobežojošo pasākumu apiešanas darījuma veicināšanas neesību un, treškārt, ierobežojošo pasākumu aktualitātes zudumu attiecīgā darījuma senā rakstura un tā seku zuduma dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apgalvoto Regulas Nr. 269/2014 ekstrateritoriālo piemērojamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs norāda, ka h) kritērija pirmais punkts nozīmē divu nosacījumu īstenošanos, proti, pirmkārt, grozītās Regulas Nr. 269/2014 paredzēto pasākumu apiešanas pārkāpuma esību un, otrkārt, tādu darbību esību, kuras veicinājušas šādu pārkāpumu. Tādējādi apiešanas pārkāpumu varot izdarīt tikai persona, attiecībā uz kuru minēto regulu var piemērot ratione loci, proti, atbilstoši tās 17. pantam – persona, kurai ir saikne ar Savienības teritoriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Balstoties uz šo pieņēmumu, prasītājs norāda, ka grozītā Regula Nr. 269/2014 nebija piemērojama attiecīgajam darījumam, ņemot vērā, ka, pirmkārt, viņš nav kādas dalībvalsts valstspiederīgais, otrkārt, minētajam darījumam nav saiknes ar Savienības teritoriju un, treškārt, pārējās personas, kuras norādītas attiecībā uz viņu izvirzīto motīvu daļā, nav saistītas ar kādu dalībvalsti, un tas attiecas gan uz Krievijas valstspiederīgo O. Deripaska, gan minētajām sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar Krievijas tiesību normām. Prasītājs uzskata, ka attiecīgais darījums bija Krievijā esoša uzņēmuma restrukturizācija, proti, ārpus Savienības teritorijas, tāpēc ka tā vienīgais mērķis bija to Krievijas sabiedrības Rasperia kapitālu veidojošo akciju nodošana, kuras tātad nebija iesaldētas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, prasītājs uzsver, pirmkārt, ka apstrīdētā darījuma rezultātā O. Deripaska piederošās Strabag akcijas Savienībā automātiski nevarēja tikt atbrīvotas no iesaldēšanas un, otrkārt, ka šo akciju īpašumtiesības nebija mainījušās, jo tā joprojām piederēja Rasperia.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Komisija, apstrīd prasītāja argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīts šī sprieduma 95. punktā, ir iespējams, ka individuālu ierobežojošo pasākumu noteikšana atbilstoši KĀDP ir balstīta uz darbībām, kas tikušas veiktas ārpus Savienības teritorijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad izskatāmajā lietā, balstoties uz motīviem, kas izvirzīti attiecībā uz prasītāju, Padome uzskatīja, ka, veicot apstrīdēto darījumu, viņš “veicināja Regulā [..] Nr. 269/2014 noteiktā apiešanas aizlieguma pārkāpumu.” Tādējādi, ņemot vērā Padomes izvēli atsaukties uz Regulas Nr. 269/2014 “apiešanas aizlieguma” pārkāpumu, tai ir jākonstatē, ka prasītājs var būt saistīts ar situāciju, kas var pārkāpt noteikumu, kas nosaka šādu aizliegumu, atbilstoši tam, kas norādīts šī sprieduma 98. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā tas ir konstatēts šī sprieduma 56. punktā, šāds noteikums ir paredzēts grozītās Regulas Nr. 269/2014 9. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru būtībā ir aizliegts “apiet šajā regulā noteiktos aizliegumus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi izskatāmajā lietā ir jāizvērtē, vai attiecīgais darījums, neatkarīgi no tā kvalifikācijas kā grozītajā Regulā Nr. 269/2014 paredzēto ierobežojošo pasākumu apiešana, var ietilpt šīs regulas teritoriālās piemērošanas jomā, un prasītājs to apstrīd.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā attiecībā uz grozītās Regulas Nr. 269/2014 piemērošanas jomu tās 17. pants paredz:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-168" title="page-20">
      “Šo regulu piemēro:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-169" title="page-20">
      a) Savienības teritorijā, tostarp tās gaisa telpā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-170" title="page-20">
      b) visos gaisa kuģos vai kuģos, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-171" title="page-20">
      c) visām tām personām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kurām ir kādas dalībvalsts valstspiederība;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-172" title="page-20">
      d) visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-173" title="page-20">
      e) visām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām saistībā ar jebkādiem darījumiem, ko tās pilnīgi vai daļēji veic Savienībā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiešām, kā to uzsver prasītājs, pirmkārt, apstrīdētā darījuma pamatā ir līguma noslēgšana 2023. gada 14. decembrī starp Krievijā dibinātu sabiedrību Valtoura Holding Limited IJSC (turpmāk – Valtoura), no vienas puses, un arī Krievijā dibinātu sabiedrību Iliadis, no otras puses. Otrkārt, ir skaidrs, ka šo sabiedrību akcionāri arī ir atbilstoši Krievijas tiesību aktiem dibinātas sabiedrības, kā arī Krievijas fiziskas personas, tostarp O. Deripaska un prasītājs. Treškārt, apstrīdētā darījuma priekšmets bija Valtoura vērtspapīru, kas tai piederēja atbilstoši Krievijas tiesību aktiem dibinātajā sabiedrībā Rasperia, nodošana Iliadis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka Rasperia piederēja 28,5 miljoni Austrijā dibinātas sabiedrības Strabag akciju. Turklāt nav strīda arī par to, ka šīs akcijas bija galvenais Rasperia aktīvs. Attiecīgā darījuma brīdī minētās akcijas bija iesaldētas kontā, kas atvērts Austrijas bankā RBI Austrija, pamatojoties uz to, ka tās bija apstrīdētajos sarakstos iekļautā O. Deripaska turējumā vai kontrolē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā to atzīst prasītājs, tādējādi attiecīgā darījuma mērķis bija panākt šo akciju atbrīvošanu no iesaldēšanas un tātad to pārdošanas īstenošanu. Konkrēti, viņš apstiprina, ka “[attiecīgā darījuma] puses domāja, ka akcionāra maiņa varētu atvieglot atkāpes piešķiršanu” un ka minētā darījuma rezultātā “vismaz tiktu palielināta atbrīvošanas no iesaldēšanas atļaujas iegūšana”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka ar attiecīgo darījumu varēja faktiski tikt realizēta Strabag, kas ir “Savienības teritorijā” iedibināta sabiedrība grozītās Regulas Nr. 269/2014 17. panta a) punkta izpratnē, akciju nodošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, lai gan attiecīgajam darījumam ir tāda darījuma iezīmes, kas veikts ārpus Savienības teritorijas un to veikušas puses, kas nav dalībvalsts valstspiederīgie un nav iedibinātas tādā dalībvalstī, minētais darījums ir saistīts ar situāciju, kas var ietilpt grozītās Regulas Nr. 269/2014 9. panta 1. punktā paredzētā apiešanas aizlieguma piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo motīvu dēļ otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par h) kritērija pirmā punkta piemērošanu prasītājam</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, prasītājs apgalvo, ka apiešanas pārkāpumu nav konstatējusi krimināllietu tiesa. Attiecīgi viņu nevar uzskatīt par tādu, kas veicinājis šādu pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasītājs norāda, ka to līdzekļu un saimniecisko resursu, attiecībā uz kuriem piemēroti ierobežojošie pasākumi, atbrīvošana no iesaldēšanas ir iespējama vienīgi, vai nu balstoties uz valsts līmenī pieņemtu administratīvu lēmumu vai tiesas nolēmumu, ar ko piešķirta kāda no grozītās Regulas Nr. 269/2014 paredzētajām atkāpēm, vai nu balstoties uz Padomes lēmumu, ar kuru attiecīgās personas vārds izslēgts no apstrīdētajiem sarakstiem. No tā viņš secina, ka bija neiespējami panākt Strabag akciju atbrīvošanu no iesaldēšanas, vienīgi mainot Strabag akcionārus, kuriem piederēja minētās akcijas. Turklāt Strabag gan publiski, gan tieši Padomei esot atzinusi, ka attiecīgajam darījumam neesot bijis ietekmes uz tās akciju iesaldēšanu. Prasītājs uzskata, ka šī darījuma puses ar šādu akcionāru maiņu centās atvieglot atļaujas piešķiršanu atkāpei no līdzekļu iesaldēšanas, nevis ierobežojošo pasākumu apiešanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi prasītāja ieskatā attiecīgais darījums nevar tikt kvalificēts kā apiešana, un tātad tas neatbilst h) kritērija pirmajā punktā paredzētajam nosacījumam. Tātad Padome labākajā gadījumā varot viņam pārmest apiešanas mēģinājumu, nevis faktisku apiešanu. Šajā ziņā prasītājs piebilst, ka tikai nodoms apiet grozītajā Regulā Nr. 269/2014 paredzētos aizliegumus neļauj raksturot apiešanas esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, prasītājs apstrīd, ka attiecīgais darījums ir varējis izraisīt grozītās Regulas Nr. 269/2014 2. panta 2. punkta pārkāpumu, motivēdams ar to, ka O. Deripaska esot saņēmis ekonomisku labumu par Rasperia akciju nodošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītājs uzsver, ka, būdams persona, attiecībā uz kuru nav noteikts grozītās Regulas Nr. 269/2014 2. panta 2. punktā paredzētais aizliegums nodot līdzekļus personai, kurai noteikti attiecīgie ierobežojošie pasākumi, ņemot vērā šīs regulas teritoriālās piemērošanas jomu, viņš leģitīmi varēja veikt līdzekļu nodošanu Valtoura, lai gan šī summa esot bijusi atlīdzība par vērtspapīru, kas netieši saistīti ar iesaldētajiem aktīviem, pirkšanu, jo šie aktīvi atrodas Savienības teritorijā. Prasītāja ieskatā šādā gadījumā šo aktīvu nodošana faktiski īstenojas tikai tad, kad ir atcelti ierobežojošie pasākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot prasītājs norāda, ka cena par apstrīdēto darījumu tika samaksāta Valtoura, nevis tās partneriem, un Padome nav pierādījusi par labu O. Deripaska veikta maksājuma esību. Katrā ziņā, ņemot vērā attiecīgā darījuma ekstrateritoriālo raksturu, neviena Savienības tiesību norma nevarot liegt dividenžu izmaksu, ko vienam no saviem akcionāriem veic sabiedrība, kas neatrodas Savienības teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, prasītājs apgalvo, ka Padome nav sniegusi pierādījumu nodomam pārkāpt noteikumus, kas aizliedz apiešanu, lai gan grozītās Regulas Nr. 269/2014 9. pants paredzot šādu nodomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šo jautājumu prasītājs uzsver, ka attiecīgais darījums bija publisks un viņš veicis daudzus piesardzības pasākumus, lai pārliecinātos, ka tas nav pretrunā attiecīgajiem ierobežojošajiem pasākumiem. Konkrēti, trīspusējais līgums, kura puse bija respektabla Austrijas banka RBI Austrija, esot paredzējis nosacījumu, ka minētā darījuma īstenošana ir atkarīga no juridiskā atzinuma par šī darījuma atbilstību minētajiem ierobežojošajiem pasākumiem iegūšanas, kā arī ciešas saskaņošanas ar ierobežojošo pasākumu jomā kompetentām Austrijas iestādēm. Turklāt šo piesardzības pasākumu esības dēļ attiecīgais darījums netika pabeigts atbilstoši Austrijas iestāžu nostājai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītāja argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši judikatūrai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 47. pantā garantētā tiesas kontroles efektivitāte tostarp nozīmē, ka Savienības tiesām ir jānodrošina, lai lēmums, ar kuru ir noteikti vai saglabāti ierobežojoši pasākumi un kam attiecībā uz konkrēto personu vai vienību ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda motīvu izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ tiesas kontrolei nav jāaprobežojas tikai ar norādīto motīvu abstraktas ticamības vērtējumu, bet jāpārbauda arī tas, vai ir pamatoti šie motīvi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šī lēmuma pamatojumam (spriedumi, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts, un 2014. gada 5. novembris, Mayaleh/Padome, T‑307/12 un T‑408/13, EU:T:2014:926, 128. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds vērtējums ir jāveic, izvērtējot pierādījumu elementus un informāciju nevis izolēti, bet gan kontekstā, kurā tie iekļaujas. Proti, kā ir atgādināts šī sprieduma 66. punktā, Padome ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja Savienības tiesā tā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp personu, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un režīmu vai apkarotajām situācijām vispār.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā ir jāpierāda pret attiecīgo personu vērsto motīvu pamatotība, nevis pēdējai minētajai ir jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie motīvi nav pamatoti. Ir svarīgi, lai iesniegtā informācija vai pierādījumi pamatotu apsvērumus, kas vērsti pret attiecīgo personu (šajā ziņā skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 121. un 122. punkts, un 2014. gada 3. jūlijs, National Iranian Tanker Company/Padome, T‑565/12, EU:T:2014:608, 57. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā gadījumā Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā šo informāciju vai pierādījumus, apgalvotie fakti ir patiesi, un atkarībā no attiecīgās lietas apstākļiem un ņemot vērā iespējamos apsvērumus, ko par tiem iesniegusi tostarp attiecīgā persona vai vienība, jāizvērtē to pierādījumu spēks (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija/Kadi u.c., C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 124. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo apsvērumu gaismā ir jāpārbauda, vai Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, nolemjot iekļaut un pēc tam saglabāt prasītāja vārdu strīdīgajos sarakstos, pamatojoties uz h) kritērija pirmo punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulā Nr. 269/2014 paredzēto pasākumu “apiešanas” jēdzienu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīts šī sprieduma 106. un 107. punktā, Padome uzskatīja, ka prasītājs veicina Regulā Nr. 269/2014 paredzētos pasākumu apiešanas aizlieguma pārkāpumus; šāds aizliegums ir noteikts šīs grozītās regulas 9. panta 1. punktā. Šī tiesību norma paredz:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-198" title="page-23">
      “Ir aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet [Regulā Nr. 269/2014] noteiktos aizliegumus vai kuru sekas ir to apiešana, tostarp piedaloties šādās darbībās un necenšoties apzināti panākt minēto mērķi vai sekas, taču apzinoties to, ka līdzdalībai var būt minētais mērķis vai sekas, un pieļaujot šādu iespējamību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt arī jāatgādina, ka grozītās Regulas Nr. 269/2014 2. panta 1. punkts noteic, ka “iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuru tādu fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras uzskaitītas I pielikumā”, savukārt tās 2. punkts noteic, ka “netiek tieši vai netieši darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi tādām fiziskajām personām vai ar tām saistītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, kuras uzskaitītas I pielikumā, vai to labā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, kad grozītās Regulas Nr. 269/2014 9. panta 1. punktā ir minētas darbības, kuru mērķis vai sekas ir “apiet” minētajā regulā paredzētos aizliegumus, kuri ietver tās 2. panta 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus, proti, pirmkārt, apstrīdētajos sarakstos iekļauto personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un, otrkārt, aizliegumu darīt pieejamus šīm personām vai viņu labā līdzekļus vai saimnieciskos resursus, Savienības likumdevējs paredz darbības, kuru mērķis vai sekas ir to veicējiem izvairīties no šo pasākumu piemērošanas, precizējot, ka šādas darbības atšķiras no darbībām, ar kuram formāli tiek pārkāpti šī 2. panta 1. un 2. punktā minētie aizliegumi (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 21. decembris, Afrasiabi u.c., C‑72/11, EU:C:2011:874, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc attiecīgo ierobežojošo pasākumu apiešanas aizliegums ir jāsaprot kā tāds, kas aptver darbības, kurām, pamatojoties uz objektīviem elementiem, šķiet, ir formāls raksturs, kas tādējādi dod iespēju apiet apstrīdētajos sarakstos iekļauto personu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanas pārkāpumu vai aizliegumu darīt pieejamus šīm personām vai viņu labā līdzekļus vai saimnieciskos resursus veidojošos elementus, bet kuru mērķis vai iznākums tomēr būtībā vai tāpēc, ka tām ir iespējama saikne ar citām darbībām, ir tieši vai netieši pārkāpt šos pasākumus (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 21. decembrī, Afrasiabi u.c., C‑72/11, EU:C:2011:874, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi jēdziens “apiešana” grozītās Regulas Nr. 269/2014 9. panta 1. punkta izpratnē aptver jebkāda veida darbību neatkarīgi no tās formālajam iezīmēm, kuras mērķis vai sekas pašai par sevi vai kopā ar citām darbībām ir panākt minētajā regulā paredzēto ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu. Šajā ziņā, kā tas izriet no šajā tiesību normā esošajā frāzē “mērķis vai sekas” izmantotā sakārtojuma saikļa “vai” un pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, nav nepieciešams, lai patiešām tiktu panākta attiecīgā ierobežojošā pasākuma pārkāpšana. Ar to vien, ka pastāv tāda darbība, attiecībā uz kuru eksistē objektīvi elementi, kas ļauj uzskatīt, ka tās mērķis ir panākt šādu pārkāpšanu, pietiek, lai to varētu uzskatīt par apiešanu h) kritērija pirmā punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, lai ietilptu grozītās Regulas Nr. 269/2014 9. panta 1. punkta tvērumā, piedalīšanās šajā regulā paredzēto pasākumu apiešanas darbībās saskaņā ar šo tiesību normu ir jāveic “apzināti un tīši”, kas nozīmē divus kumulatīvus nosacījumus, no kuriem pirmais ir zināšana un otrais – griba. Tomēr atbilstoši šai pašai tiesību normai šis dubultais nosacījums ir skaidri uzskatāms par izpildītu tad, kad persona piedalās šādās darbībās, apzināti necenšoties panākt kā mērķi vai sekas ierobežojošu darbību apiešanu, taču “apzinoties to, ka līdzdalībai var būt minētais mērķis vai sekas, un pieļaujot šādu iespējamību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo apsvērumu gaismā šajā posmā ir jāizvērtē, vai Padomes rīcībā bija pierādījumu elementi, kas tai ļāva secināt, ka attiecīgais darījums var būt darbība, ko veicinājis prasītājs un kuras mērķis vai sekas ir grozītajā Regulā Nr. 269/2014 paredzēto ierobežojošo pasākumu apiešana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulā Nr. 269/2014 paredzēto pasākumu apiešanas aizlieguma veicināšanas esību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apstrīdētajiem tiesību aktiem Padome būtībā uzskatīja, ka, piedaloties attiecīgajā darījumā, prasītājs bija izveidojis sarežģītu krāpšanas shēmu, lai veicinātu O. Deripaska turējumā vai kontrolē esošu akciju iesaldēšanas apiešanu, kā arī aizlieguma darīt viņam pieejamus šos līdzekļus vai ekonomiskos resursus apiešanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar attiecībā uz prasītāju izklāstītajiem motīviem viņš ir “īpašnieks uzņēmumam LLC Titul” un šis uzņēmums “ir nodibinājis meitasuzņēmumu JSC Iliadis, kas iegādājās Deripaska akcijas uzņēmumā Rasperia un tādējādi arī iesaldētās S[trabag] akcijas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, no sākuma ir jānoraida arguments, saskaņā ar kuru prasītājs atsaucas uz to, ka krimināllietu iestāde nav konstatējusi noziedzīgu nodarījumu: ierobežojošo pasākumu apiešanu. Proti, kā izriet no pirmā pamata izvērtējuma, h) kritērija pirmā punkta piemērošana neprasa šādu konstatāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, ir jāizvērtē, vai Padomes rīcībā bija pierādījumu elementi, kas tai ļāva uzskatīt, ka darījums var veidot grozītajā Regulā Nr. 269/2014 paredzēto ierobežojošo pasākumu apiešanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no lietas materiāliem izriet un turklāt lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka, pirmkārt, Iliadis Krievijā 2023. gada 12. jūlijā izveidoja Krievijas sabiedrība LLC Titul, kuras turējumā ir 49 % un kurā prasītāja turējumā ir 100 %, Krievijas sabiedrība InStroi Group LLC (turpmāk – Instroi), kuras turējumā ir 43,5 %, un Krievijas sabiedrība Altera Capital LLC (turpmāk – Altera), kuras turējumā ir 7,5 %.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, 2023. gada 14. decembrī tika īstenots attiecīgais darījums. Šī darījuma rezultātā Iliadis no sabiedrības Valtoura, kas dibināta atbilstoši Krievijas tiesību aktiem, par aptuveni 70 miljardiem Krievijas rubļu (aptuveni 70 miljoniem EUR) ieguva 100 % akcijas sabiedrībā Rasperia, kas dibināta atbilstoši Krievijas tiesību aktiem un kuras turējumā ir 28,5 miljoni akciju sabiedrībā Strabag, kas dibināta atbilstoši Austrijas tiesību aktiem, jeb 24,1 % no šīs iepriekš minētās sabiedrības pamatkapitāla. Austrijas iestādes bija iesaldējušas Strabag akcijas RBI Austrija, motivējot ar to, ka tās veido līdzekļus, kuri ir tādas personas, proti, O. Deripaska, īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē, attiecībā uz kuru noteikti ierobežojošie pasākumi un attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka viņš kontrolē Valtoura, kuras turējumā ir 100 % Rasperia. Šajā ziņā no lietas materiāliem arī izriet, ka Valtoura 43,5 % akciju bija Instroi turējumā, 7,5 % akciju – Altera turējumā, 13,18 % akciju – tieši O. Deripaska turējumā un 35,82 % – sabiedrības Melisantis Ltd turējumā, kas dibināta Kiprā un 100 % ir O. Deripaska turējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, 2023. gada 19. decembrī Rasperia noslēdza trīspusēju līgumu ar Austrijas banku RBI Austrija, no vienas puses, un šīs bankas meitasuzņēmumu Reiffesen Krievija, no otras puses. Šī līguma priekšmets bija Rasperia turējumā esošo Strabag akciju pirkums, ko veica Raiffesen Krievija, un pēc tam šīs akcijas dividenžu veidā tika nodotas RBI Austrija. Tiesas sēdē prasītājs precizēja, ka attiecīgais darījums un trīspusējais līgums tika noslēgti kopā, bija saistīti un veidoja secīgus posmus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, 2024. gada 27. martā Strabag publicēja paziņojumu, norādot, ka kopš šī brīža 24,1 % tās akciju ir Iliadis turējumā caur Rasperia līdzdalību, ka O. Deripaska ir atteicies no tās netiešas kontroles, taču joprojām uzskatāms, ka Rasperia turējumā esošās akcijas ir iesaldētas, jo nav iespējams pārliecināties par šīs akcionāru maiņas ietekmi uz esošajiem ierobežojošajiem pasākumiem (WK materiālu 3. dokuments).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektkārt, RBI Austrija 2024. gada 2. aprīlī publicēja paziņojumu, norādot, ka kompetentās Austrijas iestādes izvērtē trīspusējā līguma saderīgumu ar ierobežojošo pasākumu režīmu un ka tā saglabā savu sākotnējo novērtējumu, saskaņā ar kuru minētais līgums pilnībā atbilst šim režīmam. RBI Austrija arī uzsvēra, ka Rasperia ir nodota Iliadis, precizējot, ka attiecībā uz pēdējo minēto sabiedrību nav noteikti ierobežojoši pasākumi, kas varētu radīt pārliecību, ka Strabag akciju iegāde, ko veica RBI Austrija, nesniedz labumu nevienai personai, attiecībā uz kuru noteikti šādi pasākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sestkārt, 2024. gada 8. maijā RBI Austrija paziņoja, ka tās valde piesardzības dēļ ir nolēmusi atteikties no Strabag akciju iegādes pēc sarunām ar kompetentajām iestādēm, kas tai nav ļāvušas gūt pietiekamu pārliecību, lai turpinātu darījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, septītkārt, 2024. gada 17. maijā vispirms Österreichische Nationalbank (Austrijas Nacionālā banka) kā kompetentā iestāde līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākumu jomā rakstveidā informēja RBI Austrija par savu viedokli, saskaņā ar kuru, ja tā atbrīvos Strabag akcijas no iesaldēšanas, tas būs grozītās Regulas Nr. 269/2014 2. panta 2. punkta pārkāpums vai šīs pašas regulas 9. pantā paredzētā ierobežojošo līdzekļu apiešanas aizlieguma pārkāpums (WK materiālu 4. dokuments). Un papildus Austrijas Nacionālā banka arī rakstveidā informēja Bundesministerium für europäische und internationale Angelegenheiten (Federālā Eiropas un starptautisko lietu ministrija, Austrija) par attiecīgo darījumu un aprakstīja tā mehānismu (WK lietas 1. dokuments).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi varēja šķist, ka attiecīgā darījuma mērķis ir darīt iespējamu Rasperia turējumā esošo Strabag akciju nodošanu; šīs akcijas bija iesaldētas saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 269/2014 2. panta 1. punktu tāpēc, ka tās bija O. Deripaska, kura personvārds bija iekļauts apstrīdētajos sarakstos, turējumā vai kontrolē un ka šajā nolūkā Iliadis bija pārskaitījusi Valtoura naudas līdzekļus, kas ekvivalenti 70 miljoniem EUR, kā daļu no darījuma, kas tika veikts Krievijā atbilstoši Krievijas tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā norādīts šī sprieduma 112. punktā, prasītājs pats atzīst, ka attiecīgā darījuma puses uzskatīja, ka akcionāru maiņa varētu veicināt atkāpes piešķiršanu un ka minētā darījuma mērķis bija palielināt izredzes iegūt atļauju Rasperia turējumā esošo Strabag akciju atbrīvošanai no iesaldēšanas. Šajā ziņā prasītājs, tiesas sēdē iztaujāts par šo jautājumu, nenorādīja šādas atkāpes vai atbrīvošanas tiesisko pamatu, bet vienīgi precizēja, ka attiecīgais darījums kopumā esot ļāvis palielināt izredzes, ka Austrijas iestādes piešķirs atkāpi vai atbrīvos no iesaldēšanas, jo tas bija vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka trīspusējā līguma īstenošana nerada līdzekļu nodošanu personai, kuras vārds vai nosaukums iekļauts apstrīdētajos sarakstos. Šie elementi tiecas norādīt, ka attiecīgā darījuma mērķis bija atbrīvot O. Deripaska īstenoto kontroli pār Rasperia turējumā esošajām Strabag akcijām, balstoties uz darījumu, kas veikts ārpus Savienības, tādējādi, lai – beidzot un tiklīdz iegūtas vajadzīgās atļaujas – būtu iespējams atbrīvoties no šīm tolaik iesaldētajām akcijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Padomes rīcībā bija pietiekami pierādījumu elementi, lai konstatētu, ka attiecīgais darījums “ir sarežģīts mehānisms”, kura priekšmets vai mērķis ir pārkāpt grozītās Regulas Nr. 269/2014 2. panta 1. punktā, aplūkota kopsakarā ar apstrīdētajiem sarakstiem, paredzētā ierobežojošā pasākuma, proti, O. Deripaska līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākuma, sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pie tam no iepriekš minētās Austrijas Nacionālās bankas 2024. gada 17. maija vēstules RBI Austrija (WK materiālu 4. dokuments) izriet, ka 2024. gada 2. aprīlī RBI Austrija informēja Finanzmarktaufsichtsbehörde (FMA, Finanšu tirgus uzraudzības iestāde, Austrija), ka O. Deripaska saistībā ar minēto darījumu saņems naudas summu no 10 līdz 35 miljoniem EUR. Šo informāciju ir sniegusi publiska dalībvalsts iestāde, kurai ir izmeklēšanas pilnvaras, un prasītājs to nav nopietni apstrīdējis, vienīgi iebildis pret to un uzsvēris, ka cena tika samaksāta Valtoura, nevis tās akcionāriem. Tāpat WK materiālu 3. dokumentā, proti, iepriekš minētajā Strabag 2024. gada 27. marta preses paziņojumā, ir minēti O. Deripaska un Iliadis paziņojumi attiecībā uz Rasperia nodošanu Iliadis, kuras rezultātā būtu “jāpabeidz 2023. gada decembrī paziņotā pārdošana Krievijā”, kas apstiprina, no vienas puses, O. Deripaska iesaisti attiecīgajā darījumā un, no otras puses, – vārda “pārdošana” izmantošana – to, ka minētajam darījumam ir atlīdzības raksturs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt to, ka Valtoura pārskaitījusi naudas līdzekļus O. Deripaska, apstiprina akcionāru līgums, ko noslēgušas Instroi un O. Deripaska 100 % turējumā esošā Melisantis, attiecībā uz Valtoura pārvaldību, kas ir iesniegts pielikumā iebildumu rakstam un uz kuru Austrijas Nacionālā banka ir atsaukusies savās 2024. gada 17. maija vēstulēs Federālai Eiropas un starptautisko lietu ministrijai un RBI Austrija (WK materiālu 1. un 4. dokuments). Proti, no vienas puses, minētā līguma 2.1.vi) punkts paredz, ka principā ir jāpieņem vienprātīgs akcionāru lēmums par “jebkādu dividenžu izmaksu vai citu līdzekļu sadali”. No otras puses, pirmkārt, saskaņā ar minētā līguma 4.1. punktu “2.1. punkts netiek piemērots attiecībā uz Strabag”, otrkārt, “Rasperia kā Strabag akcionāres tiesību īstenošana tiek veikta saskaņā ar [Melisantis] instrukcijām un, treškārt, [Instroi] par visiem jautājumiem attiecībā uz Strabag ir jābalso atbilstoši [Melisantis] instrukcijām”. Šo noteikumu gaismā šķiet ticams, ka Valtoura lēmums par naudas summas, kas saistīta ar Rasperia vai Strabag, sadali saviem akcionāriem, tostarp O. Deripaska, varēja tikt pieņemts, balstoties vienīgi uz O. Deripaska 100 % turējumā esošās Melisantis pieprasījumu, kas var apstiprināt Austrijas Nacionālās bankas sniegto informāciju, ko minējusi FMA.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi Padomes rīcībā bija pierādījumu elementi, kas ļāva uzskatīt, ka attiecīgā darījuma priekšmets vai mērķis ir pārkāpt grozītās Regulas Nr. 269/2014 2. panta 2. punktā, aplūkojot kopsakarā ar apstrīdētajiem sarakstiem, paredzētā ierobežojošā pasākuma sekas, ļaujot O. Deripaska rīcībā nonākt naudas summai kā atlīdzībai par Savienības teritorijā esošo iesaldēto akciju nodošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka Padome ir pierādījusi, ka attiecīgā darījuma mērķis bija to ierobežojošo pasākumu apiešana, kas attiecībā uz O. Deripaska noteikti ar Regulu Nr. 269/2014.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstāklis, ka šis darījums netika galīgi pabeigts, nevar atspēkot šo vērtējumu atbilstoši tam, kas norādīts šī sprieduma 134. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz jautājumu par to, vai prasītājs “veicināja” šo darījumu h) kritērija pirmā punkta, kā tas interpretēts šī sprieduma 54. punktā, izpratnē, ir jākonstatē, ka minētā darījuma izcelsme rodama tajā, ka 2023. gada jūlijā divas sabiedrības, tostarp prasītāja turējumā 100 % esošā Titul, izveidoja Iliadis (skat. šī sprieduma 141. punktu). Turklāt, kā Austrijas Nacionālā banka to uzsvēra 2024. gada 17. marta vēstulē RBI Austrija (WK materiālu 4. dokuments) un kā tas ir norādīts šī sprieduma 142. punktā, attiecīgi prasītāja un O. Deripaska turējumā ir 49 % no Iliadis un Valtoura – pusēm, kuras vienojās par Rasperia nodošanu –, un pārējie 51 % no šīm abām sabiedrībām pieder tiem pašiem akcionāriem, proti, Instroi un Altera, kurām katrai turējumā attiecīgi ir 43,5 % un 7,5 % gan no Iliadis, gan Valtoura kapitāldaļām. Šī situācija veido arī norādi, saskaņā ar kuru attiecīgais darījums tika veikts koordinācijā ar O. Deripaska, lai viņu aizstātu ar prasītāju, izmantojot ar viņiem saistīto sabiedrību iesaistīšanu, kas var apstiprināt, ka prasītājs ir veicinājis attiecīgo darījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Padomes rīcībā bija pietiekamas norādes, lai uzskatītu, ka attiecīgais darījums principā pamato prasītāja personvārda iekļaušanu apstrīdētajos sarakstos atbilstoši h) kritērija pirmajam punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī sprieduma 157. punktā minētais vērtējums nevar tikt apšaubīts ar prasītāja argumentiem, saskaņā ar kuriem viņam nav bijis nodoma piedalīties ierobežojošo pasākumu apiešanā būtībā tāpēc, ka attiecīgajā darījumā iesaistītās puses zināja, ka tā tiešās sekas nevar būt Strabag akciju atbrīvošana no iesaldēšanas, bet tai ir nepieciešama valsts iestādes atļauja, tā kā trīspusējā līgumā bija skaidra norāde, ka tā īstenošanas nosacījums ir noteikumu attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem pret Krievijas Federāciju ievērošana, un tā kā minētais darījums tika veikts pārskatāmi, saskaņojot ar kompetentajām Austrijas iestādēm un balstoties uz iepriekšējiem juridiskajiem atzinumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiešām, ierobežojošo pasākumu apiešana var šķist kā formāli likumīgs darījums, taču faktiski tas ir aizliegts, ja, ņemot vērā citas darbības kopumā, šī darījuma rezultātā tiek panākta ierobežojošo pasākumu pārkāpšana (skat. šī sprieduma 132.–134. punktu). Ar attiecīgo darījumu varēja tikt panākta šāda pārkāpšana, ņemot vērā, ka tā mērķis bija īstenot darījumu starp Krievijas personām un vienībām, lai mainītu Rasperia turējumā esošo iesaldēto Strabag akciju īpašumtiesības un ļautu veikt to nodošanu, lai gan joprojām pastāvēja to iesaldēšanas iemesls, proti, O. Deripaska personvārda iekļaušana apstrīdētajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, kā to būtībā uzsver Padome, eksistēja objektīvi iemesli uzskatīt, ka attiecīgā darījuma mērķis bija darīt zināmu Austrijas iestādēm situāciju, kurā pēc Krievijā veiktajiem darījumiem O. Deripaska vairs nebūtu saistīts ar iesaldētajam akcijām, lai šīs iestādes atļautu šo akciju iesaldēšanas atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad fakts, ka Austrijas iestādes bija iesaistītas attiecīgajā darījumā un ka to piekrišana bija nepieciešamais tā sekmīgas pabeigšanas nosacījums, nevar būt izšķirošais.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, lai ietilptu grozītās Regulas Nr. 269/2014 9. panta 1. punkta tvērumā, ir nepieciešams, lai piedalīšanās šajā regulā paredzēto aizliegumu apiešanas darbībās būtu veikta “apzināti un tīši”. Tomēr šī pati tiesību norma uzreiz mīkstina šo prasību, šajā pašā teikumā nosakot, ka tas tā ir “tostarp piedaloties šādās darbībās un necenšoties apzināti panākt minēto mērķi vai sekas, taču apzinoties to, ka līdzdalībai var būt minētais mērķis vai sekas, un pieļaujot šādu iespējamību” (skat. šī sprieduma 135. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču izskatāmajā lietā, kā to atzīst prasītājs, attiecīgā darījuma mērķis bija atļaut Strabag akciju, kuras bija iesaldētas tāpēc, ka tās kontrolēja Deripaska, atbrīvošanu no iesaldēšanas (skat. šī sprieduma 149. punktu), kas nozīmē mēģinājumu apiet attiecībā uz O. Deripaska noteiktos ierobežojošos pasākumus. No tā izriet, ka, pat pieņemot, ka h) kritērija pirmā punkta piemērošanai ir nepieciešams, lai būtu īstenojies šī sprieduma 162. punktā atgādinātais grozītās Regulas Nr. 269/2014 9. panta 1. punktā paredzētais zināšanas un gribas nosacījums, prasītājs nevarēja nezināt, ka viņa faktiskā līdzdalība attiecīgajā darījumā, izveidojot Iliadis un pēc tam tai nopērkot Rasperia, varētu tikt uzskatīta par darbību, kuras mērķis vai sekas ir apiet ierobežojošos pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Padome ir pierādījusi pietiekamas saiknes esību starp prasītāju un darījumu, kura mērķis ir apiet ierobežojošos pasākumus, kas attiecībā uz O. Deripaska noteikti ar grozīto Regulu Nr. 269/2014, kas tai ļāva uzskatīt, ka prasītājs ir veicinājis minētajā regulā paredzēto pasākumu apiešanas aizlieguma pārkāpumu h) kritērija pirmā punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc šajā posmā ir jāizvērtē, vai attiecīgais darījums, ņemot vērā laikposmu, kurā tas notika, varēja pamatot prasītāja personvārda iekļaušanu un pēc tam saglabāšanu apstrīdētajos sarakstos, ko viņš apstrīd.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasītājam noteikto ierobežojošo pasākumu apgalvoto aktualitātes zudumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs apgalvo, ka attiecīgais darījums veido pagātnes notikumu, kas neļāva pamatot viņa personvārda iekļaušanu apstrīdētajos sarakstos 2024. gada jūnija tiesību aktu pieņemšanas brīdī, it īpaši tāpēc, ka h) kritērija pirmais punkts ir formulēts tagadnes formā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdzīgi pirmajā grozījumu rakstā prasītājs norāda, ka 2024. gada septembra tiesību aktu datumā viņu nevarēja uzskatīt par tādu, kuram ir nodoms piedalīties ierobežojošo pasākumu apiešanā, ņemot vērā, ka viņš bija uzsācis tiesvedību kompetentajās Krievijas tiesās, lai panāktu attiecīgā darījuma atcelšanu. Taču Padome to neesot ņēmusi vērā, un prasītājs tai pārmet, ka, lai saglabātu viņa personvārdu apstrīdētajos sarakstos ar 2024. gada septembra tiesību aktiem, tā ir balstījusies tikai uz apstākļiem, kas agrāki par 2024. gada jūnija tiesību aktiem. Šādi rīkojoties, Padome esot iekļāvusi prasītāja personvārdu apstrīdētajos sarakstos par pagātnē notikušiem faktiem, kas nozīmējot, ka viņam esot noteikti kriminālsodi, nevis ierobežojoši pasākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrajā grozījumu rakstā prasītājs norāda, ka 2024. gada 12. decembrī viņš ir noslēdzis izlīgumu Maskavas pilsētas Krimināllietu tiesā un 2025. gada 28. februārī minētā tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Atbilstoši šī izlīguma noteikumiem, pirmkārt, Rasperia akcijas esot nodotas atpakaļ Valtoura un tātad tās vairs neesot Iliadis īpašums un, otrkārt, prasītājs esot atlīdzinājis nodarīto kaitējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs norāda, ka ir darījis zināmu šo situācijas maiņu Padomei tikai pēc 2025. gada tiesību aktu pieņemšanas tāpēc, ka Padome pirms minēto tiesību aktu pieņemšanas viņu nav informējusi par savu nodomu atjaunot ierobežojošos pasākumus attiecībā uz viņu, lai gan viņš tai bija iesniedzis pārskatīšanas pieteikumu 2024. gada 31. oktobrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešajā grozījumu rakstā prasītājs uzsver, ka viņš ir panācis attiecīgā darījuma atcelšanu un kopš tā laika viņš neuztur nekādas attiecības ar Valtoura, kuras turējumā no 2024. gada 12. decembra atkal esot viss Rasperia kapitāls un kura 2025. gada 30. jūnijā esot atmaksājusi tās pārdošanas cenu Iliadis. Prasītājs piebilst, ka Iliadis turējumā vairs nav nekādas līdzdalības un tā vairs neveic nekādu darbību, tādējādi viņš ir iecerējis nebūt tās sastāvā vai uzsākt tās likvidāciju, kuras gadījumā tomēr esot nepieciešama citu akcionāru piekrišana. Katrā ziņā prasītāja ieskatā attiecīgais darījums ir uzskatāms par nekad nenotikušu un Iliadis eksistence vien bez jebkādas saiknes ar Strabag nevar pamatot viņa personvārda saglabāšanu apstrīdētajos sarakstos atbilstoši h) kritērija pirmajam punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Komisija, apstrīd prasītāja argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šī sprieduma 92. punktā atgādināto judikatūru ierobežojošiem pasākumiem piemīt aizsardzības un pēc definīcijas pagaidu raksturs un to spēkā esība vienmēr ir atkarīga no tā, vai to noteikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tie būtu jāsaglabā spēkā, lai sasniegtu ar tiem saistīto mērķi. Padomei, periodiski pārskatot šos pasākumus, ir jāveic aktualizēts situācijas vērtējums un jāizstrādā šādu pasākumu iedarbības kopsavilkums, lai noskaidrotu, vai tie ir ļāvuši sasniegt mērķus, kas izvirzīti ar attiecīgo personu vārdu un vienību nosaukumu sākotnējo iekļaušanu strīdīgajā sarakstā, un vai attiecībā uz minētajām personām un vienībām vēl arvien var izdarīt to pašu secinājumu (skat. spriedumu, 2022. gada 27. aprīlis, Ilunga Luyoyo/Padome, T‑108/21, EU:T:2022:253, 55. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 26. oktobris, Ovsyannikov/Padome, T‑714/20, nav publicēts, EU:T:2022:674, 67. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, lai pamatotu personas vārda saglabāšanu attiecīgajā sarakstā, Padomei nav aizliegts balstīties uz tiem pašiem pierādījumiem, kas iepriekš pamatoja attiecīgās personas vārda sākotnējo iekļaušanu, atkārtotu iekļaušanu vai saglabāšanu šajā sarakstā, ja vien, pirmkārt, iekļaušanas iemesli nav mainījušies un, otrkārt, konteksts nav mainījies tādējādi, ka šie pierādījumu elementi ir novecojuši (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 23. septembris, Kaddour/Padome, T‑510/18, EU:T:2020:436, 99. punkts). Šajā ziņā konteksta izmaiņas ietver to, ka tiek ņemta vērā, pirmkārt, situācija tajā valstī, attiecībā uz kuru ir tikusi noteikta ierobežojošo pasākumu sistēma, kā arī attiecīgās personas konkrētā situācija (spriedums, 2022. gada 26. oktobris, Ovsyannikov/Padome, T‑714/20, nav publicēts, EU:T:2022:674, 78. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2020. gada 23. septembris, Kaddour/Padome, T‑510/18, EU:T:2020:436, 101. punkts), un, otrkārt, visi atbilstošie apstākļi un it īpaši ar ierobežojošajiem pasākumiem izvirzīto mērķu īstenošana (spriedums, 2022. gada 27. aprīlis, Ilunga Luyoyo/Padome, T‑108/21, EU:T:2022:253, 56. punkts; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 12. februāris, Amisi Kumba/Padome, T‑163/18, EU:T:2020:57, 82.–84. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā prasītājs norāda, ka Padome, lai iekļautu un saglabātu viņa personvārdu apstrīdētajos sarakstos, ir balstījusies uz pagātnē notikušu darījumu, lai gan h) kritērija pirmais punkts ir formulēts tagadnes laikā. Konkrēti, viņš uzsver, ka ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai izdzēstu attiecīgā darījuma sekas, un Padome to neesot ņēmusi vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, ir tiesa, ka h) kritērija pirmais punkts ir formulēts tagadnes laikā, ņemot vērā, ka tas paredz iespēju iekļaut apstrīdētajos sarakstos to personu vārdus, “kas veicina [..] apiešanas aizlieguma pārkāpumus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tas vien, ka Padome izvēlējusies formulēt iekļaušanas apstrīdētajos sarakstos kritēriju tagadnes laikā, neizslēdz, ka personas vārda iekļaušana minētajos sarakstos atbilstoši šim kritērijam var balstīties uz pagātnē notikušiem faktiem, kuri ir beigušies brīdī, kad ir nolemts par šādu iekļaušanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā ir atgādināts šī sprieduma 172. punktā, neatkarīgi no kritērija definīcijā izmantotā laika, ierobežojošo pasākumu spēkā esība vienmēr ir atkarīga no tā, vai to noteikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tie būtu jāpatur spēkā, lai īstenotu ar tiem saistītos mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no judikatūras izriet, ka to personu vārdu vai vienību nosaukumu iekļaušanas jomā, pret kurām ir vērsti ierobežojoši pasākumi, tagadnes laiks attiecas uz tiesību definīciju vispārējo nozīmi, nevis uz attiecīgo laikposmu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 12. februāris, Amisi Kumba/Padome, T‑163/18, EU:T:2020:57, 82. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā, h) kritērija pirmais punkts, ņemot vērā tā formulējumu, ietver atsauci uz konkrētām un identificētām situācijām, kurās pieļauts atsevišķās tiesību normās, kas paredz ierobežojošus pasākumus pret Krievijas Federāciju, noteikto apiešanas aizliegumu pārkāpums, un tāpēc tas noteikti nozīmē, ka attiecīgās personas, attiecībā uz kuru veikta šāda iekļaušana, darbība vai bezdarbība jau ir notikusi, kad Padome par to lemj.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr laikposms, kas pagājis no apiešanas darījuma īstenošanas brīža līdz brīdim, kad apstrīdētajos sarakstos tika iekļauts tās personas vārds, kura veicināja šādu darījumu, ir elements, kas jāņem vērā, vērtējot šādas iekļaušanas pamatotību (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2024. gada 11. septembris, Ezubov/Padome, T‑741/22, nav publicēts, EU:T:2024:605, 189. punkts, un 2024. gada 11. septembris, Tokareva/Padome, T‑744/22, EU:T:2024:608, 145. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">181</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz jautājumu par to, vai izskatāmajā lietā attiecīgais darījums bija atbilstošs, ņemot vērā, pirmkārt, laikposmu, kas to nošķīra no apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas un, otrkārt, prasītāja veiktos pasākumus, lai izdzēstu šī darījuma sekas, ir jānošķir apstrīdēto tiesību aktu virkne, jo tiem ir atšķirīgi pieņemšanas datumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par 2024. gada jūnija tiesību aktiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">182</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Brīdī, kad tika pieņemti 2024. gada jūnija tiesību akti, balstoties uz kuriem prasītāja personvārds sākotnēji tika iekļauts apstrīdētajos sarakstos, pirmkārt, joprojām bija spēkā Rasperia pirkums, ko veica Iliadis, un, otrkārt, RBI Austrija 2024. gada 8. maijā, kas ir ļoti tuvs datums tam, kurā pieņemti minētie tiesību akti (skat. šī sprieduma 146. punktu), bija paziņojusi, ka atsakās no trīspusējā līguma īstenošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">183</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi nevar uzskatīt, ka prasītāja personvārda iekļaušana apstrīdētajos sarakstos bija zaudējusi aktualitāti 2024. gada jūnija tiesību aktu pieņemšanas brīdī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par 2024. gada septembra tiesību aktiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">184</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz 2024. gada septembra tiesību aktiem prasītājs gan norāda, ka to pieņemšanas brīdī viņš neturpināja piedalīties attiecīgajā darījumā un ka izmantojot Titul un Iliadis vārdā viņš 2024. gada 9. jūlijā bija vērsies Maskavas pilsētas Komerclietu tiesā, lai panāktu Valtoura samaksātās cenas atgūšanu apmaiņā pret to, ka Valtoura tiek atdotas Rasperia akcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">185</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šādas tiesvedības, kas joprojām turpinājās 2024. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas brīdī, uzsākšana, kuras iznākumu nevarēja paredzēt, pati par sevi nevar tikt uzskatīta par tādu, kas izraisa attiecīgā darījuma dēļ prasītājam noteikto ierobežojošo pasākumu aktualitātes zudumu, lai gan RBI Austrija 2024. gada 8. maijā, proti, minēto tiesību aktu pieņemšanas datumam ļoti tuvā datumā, bija paziņojusi par atteikumu izpildīt trīspusējo līgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">186</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jānorāda, ka, lai gan persona, attiecībā uz kuru noteikti ierobežojošie pasākumi, ir vislabāk piemērota tam, lai informētu Padomi par visām viņas konkrētajā situācijā notikušajām izmaiņām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 14. jūlijs, Benavides Torres/Padome, T‑35/19, EU:T:2021:466, 61. punkts), prasītājs savlaicīgi neinformēja Padomi par savām darbībām, ko viņš veica Maskavas pilsētas Komerclietu tiesā un par kurām Padome norāda, ka ir uzzinājusi, iepazīstoties ar 2024. gada 31. oktobrī iesniegto grozījumu rakstu, proti, pēc 2024. gada septembra tiesību aktiem, un prasītājs to atzīst.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">187</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan prasītājs apgalvo, ka viņš nav varējis Padomei iesniegt iepriekš minētos pierādījumu elementus tāpēc, ka tā viņu nebija informējusi par savu nodomu saglabāt viņa personvārdu apstrīdētajos sarakstos, šāds iebildums ir jānoraida, tā kā Padomei nebija šādi jārīkojas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">188</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No judikatūras izriet, ka tiesības tikt uzklausītam, pirms tiek pieņemti akti par personas vārda vai vienības nosaukuma saglabāšanu to personu un vienību sarakstā, kam piemēro ierobežojošus pasākumus, ir jānodrošina tad, kad lēmumā par tās vārda vai nosaukuma iekļaušanas sarakstā saglabāšanu spēkā Padome attiecībā uz to ir konstatējusi jaunus apstākļus, proti, apstākļus, kuri nebija ņemti vērā sākotnējā lēmumā par tās vārda vai nosaukuma iekļaušanu šajā sarakstā (skat. spriedumu, 2020. gada 12. februāris, Amisi Kumba/Padome, T‑163/18, EU:T:2020:57, 54. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr tad, kad – kā tas ir izskatāmajā lietā – attiecīgās personas vai vienības vārda vai nosaukuma saglabāšana to personu un vienību sarakstā, kam piemēro ierobežojošus pasākumus, ir pamatota ar tiem pašiem iemesliem, kuri ir pamatojuši sākotnējā akta pieņemšanu, ja pret to nav izvirzīti jauni pierādījumi, Padomei, lai ievērotu tiesības tikt uzklausītam, nav pienākuma no jauna tai paziņot apsūdzības pamatā esošo informāciju (spriedumi, 2016. gada 7. aprīlis, Central Bank of Iran/Padome, C‑266/15 P, EU:C:2016:208, 32. un 33. punkts, un 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 103. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">189</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Padome ar 2024. gada septembra tiesību aktiem bija tiesīga saglabāt prasītāja personvārdu apstrīdētajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par 2025. gada marta tiesību aktiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">190</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jākonstatē, ka laikposms, kas aizritēja starp RBI Austrija paziņojumu 2024. gada 8. maijā par atteikšanos izpildīt trīspusējo līgumu “piesardzības dēļ, pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm” un 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanu, bija salīdzinoši īss, proti, mazāks par vienu gadu, un tātad tikai šī iemesla dēļ vien neļāva uzskatīt, ka prasītāja personvārda saglabāšana apstrīdētajos sarakstos vairs nav pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">191</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir tiesa, ka 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī pēc prasītāja veiktajām darbībām Maskavas pilsētas Komerclietu tiesā 2024. gada decembrī tika noslēgts izlīgums starp Iliadis un Valtoura ar mērķi panākt Rasperia akciju atdošanu Valtoura un to, ka Valtoura samaksā Iliadis atlīdzinājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">192</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr vispirms jānorāda, ka Maskavas pilsētas Komerclietu tiesa pieņēma lēmumu par šo izlīgumu vien 2025. gada 28. februārī, proti, tikai divas nedēļas pirms 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas, kas ir nepietiekams laikposms, lai tādēļ vien uzskatītu, ka attiecībā uz prasītāju pieņemtie ierobežojošie pasākumi ir zaudējuši aktualitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">193</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot, atbilstoši tam, kas atgādināts šī sprieduma 186. punktā, prasītājs bija persona, kas vislabāk piemērota tam, lai informētu Padomi par savas konkrētās situācijas attīstību. Taču viņš pats atzina, ka ir informējis Padomi par tiesvedības izbeigšanu Maskavas pilsētas Komerclietu tiesā ar 2025. gada 23. maija vēstuli, proti, pēc 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas. Tādējādi Padomei nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā šo informāciju. Šajā ziņā – pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, un kā tas izriet no šī sprieduma 188. punktā atgādinātās judikatūras – Padomei pirms 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas nebija jāpaziņo prasītājam savs nodoms saglabāt viņa personvārdu apstrīdētajos sarakstos, ņemot vērā, ka ar šiem aktiem tā nav nedz grozījusi izvirzītos motīvus, nedz pievienojusi pierādījumu materiāliem jaunus pierādījumu elementus attiecībā uz prasītāju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">194</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – jānoraida prasītāja arguments, saskaņā ar kuru attiecīgā darījuma atcelšanas publiskā rakstura dēļ Padomei esot bijis jāsvītro viņa personvārds no apstrīdētajiem sarakstiem. Proti, šāds arguments ir balstīts vienīgi uz Strabag 2024. gada 16. decembra preses paziņojumu, kurā ir tikai minēts, ka Iliadis ir Rasperia “nodevusi” Valtoura, nesniedzot nekādas detaļas par šādas “nodošanas” noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">195</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos ir jāsecina, ka motīvi, uz kuriem ir balstīti attiecībā uz prasītāju noteiktie ierobežojošie pasākumi, nebija zaudējuši aktualitāti 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī un ka Padome ar šiem tiesību aktiem bija tiesīga saglabāt prasītāja personvārdu apstrīdētajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par 2025. gada septembra tiesību aktiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">196</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas brīdī saskaņā ar izlīgumu, par kuru Maskavas pilsētas Komerclietu tiesa pieņēma lēmumu 2025. gada 28. februārī, par ko Padome tika informēta 2025. gada 23. maijā, Iliadis bija atdevusi Rasperia vērtspapīrus Valtoura, savukārt Valtoura bija atmaksājusi Iliadis šo vērtspapīru pārdošanas cenu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">197</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tikai šis apstāklis vien neļauj uzskatīt, ka 2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas brīdī Padomei nebija pamata saglabāt prasītāja personvārdu apstrīdētajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">198</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, no prasītāja iesniegtajiem pierādījumu elementiem izriet, ka, lai gan Rasperia vērtspapīru atdošana Valtoura ir notikusi 2024. gada 12. decembrī, šo vērtspapīru pārdošanas cenas atmaksāšana Iliadis ir notikusi 2025. gada 30. jūnijā, proti, tikai divus ar pusi mēnešus pirms 2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas. Tātad prasītājs kļūdaini apgalvo, ka šo tiesību aktu pieņemšanas brīdī attiecīgais darījums jau bija “tālā pagātnē”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">199</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, nevar tikt uzskatīts, ka prasītājs var vienkārši un vienīgi ar attiecīgā darījuma pušu piekrišanu uzreiz izdzēst savu agrāko darbību sekas, noslēdzot izlīgumu, saskaņā ar kuru viņa 100 % turējumā esošā sabiedrība Titul un ar O. Deripaska saistītā sabiedrība Valtoura vienojas par savstarpēju attiecīgā darījuma priekšmetu, proti, aktīvu, restitūciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">200</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no lietas materiāliem izriet, ka Titul, rīkojoties Iliadis vārdā, pieprasīja statu quo ante stāvokļa atgriešanu un kompensāciju par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem saistībā ar attiecīgo darījumu, kas esot nodarījuši kaitējumu tās interesēm. Turklāt, kā prasītājs paskaidroja tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdoto jautājumu, fakts, ka Maskavas pilsētas Komerclietu tiesa pieņēma lēmumu par izlīgumu, nepiešķīra šim izlīgumam atpakaļejošu iedarbību, bet tikai novērsa sekas, kas izrietēja no pagātnes situācijas. Taču h) kritērija pirmajā punktā paredzēto ierobežojošo pasākumu mērķi, kas minēti šī sprieduma 58. punktā, varētu tikt padarīti grūtāk sasniedzami, ja minētā izlīguma puses ar vienkāršu savas gribas izpausmi varētu izdzēst šādu pasākumu noteikšanas pamatā esošā attiecīgā darījuma sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">201</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, jāuzsver, ka attiecīgais darījums nebija tikai vienreizējs darījums starp divām pusēm, bet gan tas bija daļa no juridiskās shēmas, ko var kvalificēt kā “sarežģītu mehānismu” (skat. šī sprieduma 150. punktu), kam nepieciešama vismaz divu līgumu noslēgšana starp vairākām pusēm, proti, pats attiecīgais darījums un trīspusējais līgums, kuri bija saistīti un veidoja secīgus posmus (skat. šī sprieduma 143. punktu). Šis darījums notika vairāku mēnešu laikā starp Iliadis izveidošanu 2023. gada jūlijā un RBI Austrija atteikšanos 2024. gada maijā no Strabag akciju pirkuma saskaņā ar trīspusējo līgumu (skat. šī sprieduma 141.–146. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">202</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat atteikšanās no attiecīgā darījuma notika vairākos posmos, kuri risinājās vairāku mēnešu laikā un ietvēra vēršanos Maskavas pilsētas Komerclietu tiesā 2024. gada 9. jūlijā, Rasperia akciju atdošanu Valtoura 2024. gada 12. decembrī, minētās tiesas lēmuma pieņemšanu par izlīgumu 2025. gada 28. februārī un pirkuma cenas atmaksāšanu Iliadis 2025. gada 30. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">203</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, attiecīgā darījuma priekšmets bija Rasperia vērtspapīru nodošana Iliadis, ko veica Valtoura. Taču 49 % no Iliadis un Valtoura bija attiecīgi prasītāja un O. Deripaska turējumā, savukārt 51 % no to attiecīga pamatkapitāla bija to pašu akcionāru turējumā ar tādu pašu līdzdalības sadalījumu, proti, Instroi turējumā bija līdz 43,5 % akciju un Altera turējumā līdz 7,5 % akciju (skat. šī sprieduma 141. un 142. punktu). Tāda struktūra ļauj apšaubīt attiecīgā darījuma patiesumu un pastiprināt konstatējumu, ka tā mērķis bija Strabag akcionāru struktūrā aizstāt O. Deripaska ar prasītāju (skat. šī sprieduma 156. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">204</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa gan, prasītāja situācija nevar tikt uzskatīta par nemainīgu un, kā ir atgādināts šī sprieduma 180. punktā, lai vērtētu viņa personvārda saglabāšanas pamatotību apstrīdētajos sarakstos, ir jāņem vērā laika ritējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">205</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tādos apstākļos kā izskatāmajā lietā, ko raksturo darījums, kura mērķis bija ierobežojošo pasākumu apiešana, izmantojot sarežģītu juridisko un finanšu mehānismu, lai aizstātu personu, kuras personvārds bija iekļauts apstrīdētajos sarakstos, ar citu personu, un atteikšanās no kura vairākus mēnešus ilgā procesā bija pamatota tikai ar ierobežojošo pasākumu noteikšanu šajā darījuma iesaistītajām personām, var būt nepieciešams, ka paiet saprātīgs laikposms pēc šī darījuma galīgās izbeigšanas, lai secinātu, ka ierobežojošie pasākumi vairs nav pamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">206</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Padome varēja pamatoti uzskatīt, ka ierobežojošo pasākumu apiešanas risks, ko radīja attiecīgais darījums, turpinājās 2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas brīdī, neraugoties uz atteikšanos no minētā darījuma atbilstoši iepriekš minētajam izlīgumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">207</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt gan attiecībā uz prasītāju norādītajos motīvos, gan iebildumu rakstā Padome apstiprināja un prasītājs to neapstrīd, ka Iliadis tika izveidota vienīgi attiecīgā darījuma mērķiem. Tāpat trešajā grozījumu rakstā prasītājs norāda, ka Iliadis pēc Rasperia kapitāldaļu atdošanas Valtoura “šobrīd ir sabiedrība, kuras turējumā nav nekādas līdzdalības un kura neveic nekādu darbību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">208</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi 2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas brīdī Iliadis, kas bija attiecīgo darījumu veidojošais elements, joprojām eksistēja un prasītājs ar Titul starpniecību joprojām bija tās galvenais akcionārs, kas ir papildu elements, lai uzskatītu, ka Padome varēja saglabāt viņa personvārdu apstrīdētajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">209</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš izklāstītā izriet, ka prasītājs kļūdaini apgalvo, ka 2025. gada septembra tiesību aktos ir pieļauta kļūda vērtējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">210</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Padome ir pierādījusi prasītāja iekļaušanas apstrīdētajos sarakstos ar 2024. gada tiesību aktiem pamatotību, kā arī šīs iekļaušanas saglabāšanas ar 2024. gada septembra tiesību aktiem, pēc tam ar 2025. gada marta un 2025. gada septembra tiesību aktiem pamatotību. Tātad otrais pamats kopumā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo pamatu – tiesību uz aizstāvību un tiesiskās drošības principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">211</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs apgalvo, ka h) kritērija pirmā punkta piemērošana ir neparedzama, atsaucoties uz argumentiem, kurus viņš izklāstījis pirmā pamata pirmās daļas ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">212</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs arī norāda, ka attiecībā uz viņu izvirzītie motīvi aptver pagātnes darbības, kas viņam neļauj saprast, kādas darbības viņam ir jāveic, lai Padome izbeigtu viņam noteiktos ierobežojošos pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">213</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Replikas rakstā prasītājs precizē, ka trešais pamats ir izklāstīts tikai kopsavilkuma veidā tāpēc, ka viņa argumentācijā šī pamata atbalstam ir pārņemta argumentācija, ko viņš izvērsis pirmā pamata ietvaros, bet pamatojot apstrīdēto tiesību aktu kā viņu skarošo individuālo pasākumu atcelšanu, nevis kā argumentācija, kas vērsta pret h) kritērija pirmā punkta tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">214</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītāja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">215</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz apgalvoto tiesību uz aizstāvību pārkāpumu ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 76. panta d) punktu prasības pieteikumā tostarp ir jābūt ietvertam kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šim kopsavilkumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu atbildes rakstu un Vispārējā tiesa – spriest par prasību, vajadzības gadījumā nelūdzot citu informāciju. Proti, lai nodrošinātu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību un lai prasība būtu pieņemama, būtiskiem faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem, ar kuriem tā pamatota, vismaz kopsavilkuma veidā, bet loģiski un saprotami jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta. Joprojām atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai jebkurš pamats, kas nav pietiekami izklāstīts pieteikumā par lietas ierosināšanu, ir jāuzskata par nepieņemamu. Analoģiskas prasības ir noteiktas, ja iebildums ir izvirzīts kāda pamata atbalstam (skat. spriedumu, 2020. gada 12. februāris, Kampete/Padome, T‑164/18, nav publicēts, EU:T:2020:54, 112. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">216</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, lai gan šī prasības pieteikuma pamata virsrakstā patiešām ir minēts tiesību uz aizstāvību pārkāpums, ir jākonstatē, ka prasītājs nav izvirzījis nekādus argumentus attiecībā uz šo iebildumu. Attiecīgi tas ir jānoraida kā nepieņemams atbilstoši Reglamenta 76. panta d) punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">217</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, runājot par to argumentācijas sadaļu, kas saistīta ar tiesiskās drošības principa pārkāpumu, prasītājs apgalvo, ka attiecībā uz viņu izvirzītie motīvi ir nepietiekami skaidri un neļauj viņam saprast, kādi apstākļi ir nepieciešami, lai viņa personvārds tiktu svītrots no apstrīdētajiem sarakstiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">218</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā tas ir atgādināts saistībā ar pirmo pamatu, tiesiskās drošības princips nozīmē, ka Savienības tiesību normas ir skaidras un precīzas un ka to piemērošana tiesību subjektiem ir paredzama (skat. šī sprieduma 48. punktu). Konkrēti, šis princips prasa vērtējumu par to, vai Savienības tiesību akts ļauj ieinteresētajām personām precīzi un nepārprotami zināt savu tiesību un pienākumu tvērumu un atbilstoši rīkoties, un šī prasība vēl jo striktāk ir jāievēro tad, kad runa ir par tiesību aktu, kas var radīt finanšu sekas (skat. spriedumu, 2009. gada 10. marts, Heinrich, C‑345/06, EU:C:2009:140, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">219</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču izskatāmajā lietā, pirmkārt, attiecībā uz prasītāja tiesībām un pienākumiem, kas viņam noteikti apstrīdētajos tiesību aktos, no grozītā Lēmuma 2014/145 un grozītās Regulas Nr. 269/2014 skaidri izriet, ka prasītājam nav tiesību ieceļot dalībvalstu teritorijā un ka viņa līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas atrodas Savienības teritorijā, ir iesaldēti. Šie paši tiesību akti paredz arī deklarēšanas pienākumus, kā arī gadījumus, kuros ir iespējams atkāpties no šiem pasākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">220</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz tiesiskās drošības pienākuma ievērošanu saistībā ar motīviem, kas izvirzīti attiecībā uz prasītāju, Padomei nav skaidri jānorāda, kas personai, kuras vārds iekļauts apstrīdētajos sarakstos, ir jādara, lai šo vārdu svītrotu no minētajiem sarakstiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">221</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, runājot par prasītāja atsauci uz argumentāciju, ko viņš izvērsis saistībā ar pirmā pamata pirmo daļu, pietiek atgādināt, ka ar šādu argumentāciju prasītājam nav izdevies pierādīt tiesiskās drošības principa pārkāpuma esību, kā tas izriet no šī sprieduma 50.–70. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">222</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto pamatu – nesamērīgu pamattiesību aizskārumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">223</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs norāda, ka apstrīdētie tiesību akti rada nesamērīgu viņa tiesību uz privāto dzīvi, viņa tiesību uz īpašumu, viņa tiesību uz darījumdarbības brīvību, kā arī viņa tiesību uz brīvu pārvietošanos aizskārumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">224</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādi aizskārumi nevar tik attaisnoti ar h) kritērija pirmo punktu, ciktāl tas paredz personas, kuras tieši vai netieši nav iesaistītas Krievijas Federācijas darbībās Ukrainā un kuras tāpēc nevar izdarīt spiedienu uz šīs valsts valdību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">225</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītāja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">226</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jau ir ticis nospriests, ka tādi ierobežojošie pasākumi, kuri attiecībā uz prasītāju noteikti izskatāmajā lietā, neapstrīdami rada tiesību uz īpašumu ierobežojumu un skar attiecīgās personas privāto dzīvi un darījumdarbības brīvību (šajā ziņā skat. spriedumus, 2016. gada 30. novembris, Rotenberg/Padome, T‑720/14, EU:T:2016:689, 167. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2023. gada 6. septembris, Pumpyanskiy/Padome, T‑291/22, nav publicēts, EU:T:2023:499, 94. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">227</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šīs tiesības Savienības tiesību sistēmā nebauda absolūtu aizsardzību, bet gan ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā (skat. spriedumu, 2014. gada 12. marts, Al Assad/Padome, T‑202/12, EU:T:2014:113, 113. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">228</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu, pirmkārt, “visiem [..] [Hartā] atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība”, un, otrkārt, “ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">229</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai attiecīgo pamattiesību izmantošanas ierobežojums būtu atbilstošs Savienības tiesībām, tam ir jāatbilst četriem nosacījumiem. Pirmkārt, attiecīgajam ierobežojumam ir jābūt “noteiktam tiesību aktos” tādējādi, ka Savienības iestādei, kas nosaka pasākumus, kuri var ierobežot personas minētās tiesības, šim nolūkam ir jābūt juridiskajam pamatam. Otrkārt, attiecīgajā ierobežojumā ir jāņem vērā attiecīgo pamattiesību būtība. Treškārt, tam faktiski ir jāatbilst Savienības atzītam vispārējo interešu mērķim. Ceturtkārt, attiecīgajam ierobežojumam ir jābūt samērīgam (skat. spriedumu, 2022. gada 27. jūlijs, RT France/Padome, T‑125/22, EU:T:2022:483, 145. un 222. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">230</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā prasītājs neapstrīd, ka pirmie trīs nosacījumi ir izpildīti. Šajā ziņā jau ir ticis nospriests, ka individuālie ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar grozīto Lēmumu 2014/145 un grozīto Regulu Nr. 269/2014, atbilst šiem nosacījumiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2024. gada 11. septembris, Ezubov/Padome, T‑741/22, nav publicēts, EU:T:2024:605, 214.–217. punkts un tajā minētā judikatūra). Turpretim viņš apstrīd iepriekš minēto pamattiesību ierobežojumu samērīgumu, ņemot vērā, ka h) kritērija pirmais punkts ļauj iekļaut tādu personu vārdus, kuri tāpat kā viņš nevar izdarīt individuālu spiedienu uz Krievijas valdību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">231</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir jānorāda, ka, ņemot vērā vispārējo interešu mērķus, kas starptautiskajai sabiedrībai ir tikpat būtiski kā šī sprieduma 81. punktā minētie, attiecīgos ierobežojošos pasākumus kā tādus nevar uzskatīt par nepiemērotiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 199. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">232</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par to nepieciešamību – citi, mazāk ierobežojoši pasākumi, tādi kā iepriekšēja atļauju sistēma, neļautu tikpat efektīvi sasniegt īstenojamo mērķi, proti, spiediena izdarīšanu uz personām, kuras iesaistītas Krievijas Federācijai noteikto ierobežojošo pasākumu apiešanā, lai nodrošinātu minēto pasākumu efektivitāti (šajā ziņā skat. spriedumu, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 200. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">233</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā norādīts saistībā ar pirmo pamatu, attiecīgie pasākumi veido pagaidu un atgriezeniskus ierobežojumus un paredz iespējas atkāpēm, ko piešķir dalībvalstis (skat. šī sprieduma 92. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">234</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, no grozītā Lēmuma 2014/145 6. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka Padomei ir pienākums katrus sešu mēnešus pārskatīt apstrīdētos sarakstus, lai nodrošinātu, ka to personu vārdi un vienību nosaukumi, kuri vairs neatbilst kritērijiem, lai būtu apstrīdētajos sarakstos, tiktu svītroti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">235</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, jāatgādina, ka grozītā Lēmuma 2014/145 2. panta 3. un 4. punkts, kā arī grozītās Regulas Nr. 269/2014 4. panta 1. punkts, 5. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts paredz iespēju atļaut izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzībām vai noteiktu saistību izpildei, kā arī iespēju piešķirt īpašas atļaujas atbrīvot līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai citus saimnieciskos resursus. Tāpat atbilstoši Lēmuma 2014/145 1. panta 6. punktam dalībvalsts kompetentā iestāde var arī atļaut attiecīgajām personām ieceļot tās teritorijā, tostarp steidzamu humānu iemeslu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">236</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz faktu, ka prasītāja personvārds ir iekļauts apstrīdētajos sarakstos atbilstoši h) kritērija pirmajam punktam, lai gan viņš apgalvo, ka nav tieši vai netieši iesaistīts Krievijas Federācijas darbībās Ukrainā, ir jānorāda – kā tas ir konstatēts šī sprieduma 84. punktā –, ka h) kritērija pirmā punkta piemērošana ir atkarīga no ierobežojošo pasākumu, kas jau tikuši noteikti, apiešanas situācijas. Tāpēc nav nozīmes, vai šādu apiešanu veidojošajās darbībās iesaistītās personas pašas ir vai nav saistītas ar Krievijas valdību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">237</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to nešķiet, ka prasītājam radītās neērtības būtu nesamērīgas, ņemot vērā apstrīdēto tiesību aktu mērķa nozīmīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">238</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi apstrīdētie tiesību akti neradīja nesamērīgu prasītāja tiesību uz īpašumu, darījumdarbības brīvības, ne arī privātās un ģimenes dzīves aizskārumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">239</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz apgalvoto prasītāja brīvas pārvietošanās tiesību Savienības teritorijā aizskārumu ir jānorāda – kā tas izriet no LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunkta un LESD 21. panta 1. punkta, kā arī Hartas 45. panta 1. punkta, tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā ir tikai Savienības pilsoņiem. Taču tāpēc, ka no prasītāja lietas materiāliem neizriet, ka viņam ir kādas dalībvalsts pilsonība, viņš nav Savienības pilsonis, kurš var atsaukties uz tiesībām brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">240</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir tiesa, ka prasības pieteikuma faktu izklāsta daļā prasītājs norāda, ka “viņam ir uzturēšanās atļauja Kipras Republikā”. Tomēr Hartas 45. panta 2. punkts, kas ir vienīgā tiesību norma, uz kuru šajā ziņā atsaucas prasītājs, paredz, ka “pārvietošanās un uzturēšanās brīvību saskaņā ar Līgumiem var piešķirt trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā”. Taču šī tiesību norma, kas paredz iespēju, nepiešķir tiesības uz brīvu pārvietošanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">241</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā jau ir ticis nospriests, ka Padome, pieņemot tiesību aktus saistībā ar KĀDP, principā var ierobežot trešo valstu valstspiederīgo tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Savienībā, ja vien tā ir rīkojusies, ievērojot samērīguma principu (skat. spriedumu, 2023. gada 24. maijs, Lyubetskaya/Padome, T‑556/21, nav publicēts, EU:T:2023:283, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">242</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī sprieduma 231.–237. punktā izklāstītie apsvērumi ļauj arī secināt prasītāja pārvietošanās Savienības teritorijā ierobežojumu samērīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">243</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ceturtais pamats ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto pamatu – samērīguma principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">244</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs apgalvo, ka viņa personvārda iekļaušana apstrīdētajos sarakstos pārkāpj samērīguma principu tāpēc, ka bija citi drošības pasākumi, lai nepieļautu attiecībā uz O. Deripaska noteikto ierobežojošo pasākumu apiešanu. Tādējādi attiecīgā darījuma rezultātā katrā ziņā neesot bijis iespējams panākt automātisku O. Deripaska piederošu līdzekļu atbrīvošanu no iesaldēšanas, bet tas esot bijis nepieciešams, lai uzsāktu atkāpes piemērošanas procedūru, kas valsts iestādēm piešķir plašu rīcības brīvību. Turklāt izskatāmajā lietā attiecīgais darījums neesot īstenots Austrijas iestāžu lēmuma dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">245</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome apstrīd prasītāja argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">246</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atgādināts šī sprieduma 79. punktā, samērīguma princips prasa, lai ar Savienības tiesību normām ieviestie līdzekļi būtu tādi, kas ļauj īstenot attiecīgā tiesiskā regulējuma leģitīmos mērķus un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minēto mērķu īstenošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">247</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā prasītāja argumentācija ir balstīta uz kļūdainu pieņēmumu, saskaņā ar kuru ierobežojošo pasākumu attiecībā uz viņu noteikšanas mērķis bija attiecīgā darījuma neīstenošana. Faktiski, kā tas ir norādīts saistībā ar pirmā pamata otrās daļas izvērtējumu, attiecīgo ierobežojošo pasākumu mērķis ir pastiprināt spiedienu uz Krievijas valdību, kā arī palielināt šīs valdības darbību, kas vērstas uz Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu, izmaksas, lai tā izbeigtu tādas darbības, un h) kritērija pirmais punkts atbilst šim mērķim (skat. šī sprieduma 81.–83. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">248</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no otrā pamata izvērtējuma izriet, ka Padomei bija pietiekams norāžu kopums, lai pamatotu prasītāja personvārda iekļaušanu un saglabāšanu apstrīdētajos sarakstos atbilstoši h) kritērija pirmajam punktam un, attiecīgi, ierobežojošo pasākumu attiecībā uz viņu noteikšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">249</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no, pirmkārt, pirmā pamata otrās daļas un, otrkārt, ceturtā pamata izvērtējuma izriet, ka šie pasākumi bija samērīgi salīdzinājumā ar īstenojamo mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">250</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to piektais pamats ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sesto pamatu – procesuālu pārkāpumu, kas izriet no pārskatīšanas pienākuma neievērošanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">251</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar sesto pamatu, kas izvirzīts lūguma atcelt 2025. gada septembra tiesību aktus pamatojumam, prasītājs norāda, ka attiecīgais darījums ir noticis 2023. gada decembrī un kopš tā laika viņš ir veicis darbības, lai panāktu tā atcelšanu ar tiesas starpniecību, un Maskavas pilsētas Komerclietu tiesa to esot akceptējusi, 2025. gada 28. februārī pieņemot lēmumu par izlīgumu. Taču Padome, lai gan būdama savlaicīgi informēta par šo notikumu attīstību, vairākus mēnešus pirms 2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas to esot ignorējusi, tādējādi pārkāpjot savu pārskatīšanas pienākumu. Turklāt prasītājs uzskata, ka Padome arī nav ņēmusi vērā jaunos pierādījumu elementus, kurus viņš tai tomēr esot iesniedzis pirms iepriekšējo tiesību aktu pieņemšanas par viņa personvārda saglabāšanu apstrīdētajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">252</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome apstrīd prasītāja argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">253</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar grozītā Lēmuma 2014/145 3. panta 3. punktu un grozītās Regulas Nr. 269/2014 14. panta 3. punktu, ja tiek pausti apsvērumi vai ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un par to informē attiecīgo personu. Šajā lietā no grozītā Lēmuma 2014/145 6. panta trešās daļas izriet, ka “šo lēmumu pastāvīgi pārskata” un “to atjauno vai atbilstīgi groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">254</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādas tiesību normas nozīmē, kā tas norādīts šī sprieduma 172. punktā, ka Padomei, periodiski pārskatot ierobežojošos pasākumus, ir jāveic aktualizēts situācijas vērtējums un jāizstrādā šādu pasākumu iedarbības kopsavilkums, lai noskaidrotu, vai tie ir ļāvuši sasniegt mērķus, kas izvirzīti ar attiecīgo personu vārdu un vienību nosaukumu sākotnējo iekļaušanu apstrīdētajā sarakstā, un vai attiecībā uz minētajām personām un vienībām vēl arvien var izdarīt to pašu secinājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">255</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka ierobežojošo pasākumu pārskatīšana Padomei nozīmē pienākumu vēlreiz pēc būtības izvērtēt, vai minēto pasākumu atjaunošana ir vai nav atbilstoša un tātad pamatota. Attiecīgi, kā to uzsver Padome, prasītājs pretēji tam, ko viņš apgalvo, atsaucas nevis uz procesuālu pārkāpumu, bet pārmet šai iestādei, ka tā ir secinājusi, ka viņa personvārds ir saglabājams apstrīdētajos sarakstos, neraugoties uz pierādījumu elementiem, kurus viņš tai iesniedza un kuri attiecas uz otro pamatu saistībā ar kļūdu vērtējumā. Taču Vispārējā tiesa šī sprieduma 208. pantā secina, ka viņa personvārda saglabāšana ar 2025. gada septembra tiesību aktiem ir pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">256</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, pienākums periodiski pārskatīt ierobežojošos pasākumus nozīmē atļaut attiecīgajai personai darīt zināmu savu viedokli un tādējādi ievērot zināmas procesuālas garantijas saistībā ar tiesībām uz aizstāvību un it īpaši tiesības tikt uzklausītam. Tomēr šie pienākumi atšķiras no pārskatīšanas pienākuma, kura pārkāpumu apgalvo prasītājs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">257</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieņemot, ka prasītājs vēlas atsaukties uz šādu garantiju pārkāpumu, ir jāatgādina, ka Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās tiesības tikt uzklausītam jebkurā procedūrā, kas ir tiesību uz aizstāvību ievērošanas neatņemama sastāvdaļa, ikvienai personai garantē iespēju administratīvajā procesā un pirms ikviena lēmuma, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās intereses, pieņemšanas izteikt savu viedokli lietderīgi un efektīvi (skat. spriedumu, 2022. gada 27. jūlijs, RT France/Padome, T‑125/22, EU:T:2022:483, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">258</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, lai gan tiesību uz aizstāvību un tiesību tikt uzklausītam ievērošana prasa, lai Savienības iestādes ļauj personai, attiecībā uz kuru pieņemts nelabvēlīgs akts, efektīvi darīt zināmu savu viedokli, tā nevar noteikt tām pienākumu akceptēt šo viedokli, tādējādi tas vien, ka Padome nav secinājusi, ka ierobežojošo pasākumu atjaunošana nav pamatota, nedz arī uzskatījusi par lietderīgu veikt pārbaudes, ņemot vērā minētās personas sniegtos apsvērumus, nenozīmē, ka šādi apsvērumi nav tikuši ņemti vērā (šajā ziņā skat. spriedumus, 2018. gada 27. septembris, Ezz u.c./Padome, T‑288/15, EU:T:2018:619, 330. un 331. punkts, un 2021. gada 15. septembris, Boshab/Padome, T‑107/20, nav publicēts, EU:T:2021:583, 103. un 104. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">259</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā, pirmkārt, Padome, pieņemot 2025. gada marta tiesību aktus, bija aicinājusi prasītāju iesniegt savus apsvērumus līdz 2025. gada 2. jūnijam, ko viņš izdarīja, 2025. gada 23. maijā nosūtot pārskatīšanas pieteikumu. Otrkārt, Padome 2025. gada 15. septembra vēstulē, ar kuru tā prasītājam paziņoja 2025. gada septembra tiesību aktus, skaidri atbildēja uz viņa argumentiem saistībā ar apgalvoto ierobežojošo pasākumu aktualitātes zudumu attiecīgā darījuma atcelšanas dēļ, par ko pieņēma lēmumu Maskavas pilsētas Komerclietu tiesa. Padome faktiski norādīja, ka uzskata prasītāja iesniegtos pierādījumu elementus par tādiem, kas neļauj secināt, ka minētie pasākumi vairs nav atbilstoši, tostarp precizējot, ka joprojām eksistē sabiedrības, kas saistītas ar prasītāju un tādas, kas saistītas ar O. Deripaska, un ka starp tām joprojām ir gaidāmi līdzekļu pārskaitījumi, kas nozīmē, ka pastāv apiešanas risks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">260</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos šķiet, ka prasītājam bija iespēja lietderīgi un efektīvi darīt zināmu savu viedokli pirms 2025. gada tiesību aktu pieņemšanas un ka Padome šādu viedokli ir ņēmusi vērā. Fakts, ka Padome nolēma saglabāt viņa personvārdu apstrīdētajos sarakstos, neraugoties uz viņa apsvērumiem, nevar būt tiesību uz aizstāvību pārkāpums, tā kā atbilstoši šī sprieduma 258. punktā minētajai judikatūrai Padomei nebija jāakceptē prasītāja viedoklis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">261</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka sestais pamats ir jānoraida un ka līdz ar to prasība ir jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">262</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums nav labvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Padomei, atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">263</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojot Reglamenta 138. panta 1. punktu, Beļģijas Karaliste un Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-344" title="page-44">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-345" title="page-44">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-346" title="page-44">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dimitry Aleksandrovich Beloglazov sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas Karaliste un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-350" title="page-44">
<span class="signatory">Gâlea</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Costeira</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Tóth</span>
</p>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-351" title="page-44">
<span class="signatory">Ricziová</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Spangsberg</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Grønfeldt</span>
</p>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-352" title="page-44">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 15. jūlijā.</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-353" title="page-44">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    
    
    
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-354" title="page-46">
      
        <br/>
      
    </p>
    <div class="toc">
<p class="C19Centre" id="para-355" title="page-46">
<span>Satura rādītājs</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-356" title="page-46">
<span>I. Tiesvedības priekšvēsture un fakti pēc prasības celšanas </span>
<span>3</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-357" title="page-46">
<span>II. Lietas dalībnieku prasījumi </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-358" title="page-46">
<span>III. Juridiskais pamatojums </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-359" title="page-46">
<span>A. Par noteiktu datu nepubliskošanu </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-360" title="page-46">
<span>B. Par prasību atcelt apstrīdētos tiesību aktus </span>
<span>9</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-361" title="page-46">
<span>1. Par pirmo pamatu – h) kritērija pirmā punkta prettiesiskumu </span>
<span>9</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-362" title="page-46">
<span>a) Par apgalvoto tiesiskās drošības principa pārkāpumu </span>
<span>11</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-363" title="page-46">
<span>b) Par apgalvoto samērīguma principa pārkāpumu </span>
<span>15</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-364" title="page-46">
<span>2. Par otro pamatu – kļūdu vērtējumā </span>
<span>20</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-365" title="page-46">
<span>a) Par apgalvoto Regulas Nr. 269/2014 ekstrateritoriālo piemērojamību </span>
<span>20</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-366" title="page-46">
<span>b) Par h) kritērija pirmā punkta piemērošanu prasītājam </span>
<span>22</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-367" title="page-46">
<span>1) Ievada apsvērumi </span>
<span>23</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-368" title="page-46">
<span>2) Par Regulā Nr. 269/2014 paredzēto pasākumu “apiešanas” jēdzienu </span>
<span>24</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-369" title="page-46">
<span>3) Par Regulā Nr. 269/2014 paredzēto pasākumu apiešanas aizlieguma veicināšanas esību </span>
<span>26</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-370" title="page-46">
<span>c) Par prasītājam noteikto ierobežojošo pasākumu apgalvoto aktualitātes zudumu </span>
<span>31</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-371" title="page-46">
<span>1) Par 2024. gada jūnija tiesību aktiem </span>
<span>33</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-372" title="page-46">
<span>2) Par 2024. gada septembra tiesību aktiem </span>
<span>34</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-373" title="page-46">
<span>3) Par 2025. gada marta tiesību aktiem </span>
<span>35</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-374" title="page-46">
<span>4) Par 2025. gada septembra tiesību aktiem </span>
<span>36</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-375" title="page-46">
<span>5) Secinājums </span>
<span>38</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-376" title="page-46">
<span>3. Par trešo pamatu – tiesību uz aizstāvību un tiesiskās drošības principa pārkāpumu </span>
<span>38</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-377" title="page-46">
<span>4. Par ceturto pamatu – nesamērīgu pamattiesību aizskārumu </span>
<span>39</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-378" title="page-46">
<span>5. Par piekto pamatu – samērīguma principa pārkāpumu </span>
<span>42</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-379" title="page-46">
<span>6. Par sesto pamatu – procesuālu pārkāpumu, kas izriet no pārskatīšanas pienākuma neievērošanas </span>
<span>43</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-380" title="page-46">
<span>IV. Par tiesāšanās izdevumiem </span>
<span>45</span>
</p>
<p class="C19Centre" id="para-381" title="page-1">
<span/>
</p>
</div>
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – franču.</p>
</body>
</html>
