VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2026. gada 1. jūlijā ( *1 )

Eiropas Savienības dizainparaugs – Spēkā neesības atzīšanas process – Reģistrēts Eiropas Savienības dizainparaugs, kurā attēlots abažūrs – Agrāki dizainparaugi, kas ietverti Šveices un Amerikas Savienoto Valstu patentu specifikācijās – Spēkā neesības pamats – Individuāls raksturs – Patenta specifikāciju elementi, kas ietver agrākus dizainparaugus, kuri jāņem vērā, novērtējot kopiespaidu – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Lietā T‑40/25

DecoTrend GmbH , Veidene Augšpfalcā [Weiden in der Oberpfalz] (Vācija), ko pārstāv C. Klawitter, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv E. Nicolás Gómez, pārstāve,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

B.K.Licht GmbH & Co. KG , Minhene (Vācija), ko pārstāv M.‑H. Hoffmann, advokāts,

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. Butidžidžs [E. Buttigieg], tiesneši J. Švarcs [J. Schwarcz] un E. Tišī‑Fislbergere [E. Tichy‑Fisslberger] (referente),

sekretārs: V. Di Buči [V. Di Bucci],

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

ņemot vērā, ka puses trīs nedēļu laikā pēc paziņojuma par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu nav iesniegušas pieteikumu par tiesas sēdes noteikšanu, un, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 3. punktu, pieņēmusi lēmumu lemt par prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja DecoTrend GmbH lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2024. gada 8. novembra lēmumu lietā R 102/2023‑3 (turpmāk – apstrīdētais lēmums).

Tiesvedības priekšvēsture

2

2022. gada 12. janvārī persona, kas iestājusies lietā, B.K.Licht GmbH & Co. KG iesniedza EUIPO pieteikumu par tāda Eiropas Savienības dizainparauga spēkā neesības atzīšanu, kas pēc 2017. gada 3. jūnija reģistrācijas pieteikuma reģistrēts ar Nr. 4 031 201‑0004. Pēdējais minētais dizainparaugs attēlots šādi:

Image

Image

4.1. attēls

4.2. attēls

Image

Image

4.3. attēls

4.4. attēls

3

Izstrādājumi, kuriem paredzēts piemērot dizainparaugu, ko lūgts atzīt par spēkā neesošu, ietilpst 26‑04. un 26‑05. klasē atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–

26‑04. klase: “elektrisko gaismekļu virtenes”;

–

26‑05. klase: “abažūri”.

4

Pieteikums par spēkā neesības atzīšanu ir balstīts uz pamatu, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā – redakcijā pirms Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Regulas (ES) 2024/2822 (OV L, 2024/2822) stāšanās spēkā –, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 6/2002 6. pantu.

5

Veidlapā, ar kuru persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, tā bija norādījusi, ka šis pieteikums ir balstīts uz patenta specifikāciju Nr. CH 132939, kas iesniegta Institut Fédéral de la Propriété Intellectuelle (IPI, Šveice) un darīta pieejama 1929. gada 16. jūlijā. Tajā persona, kas iestājusies lietā, arī norādīja, ka tās pieteikumam par spēkā neesības atzīšanu ir vairāki pielikumi, tostarp 2. pielikums, kas attiecas uz šī pieteikuma pamatojumam norādīto pamatu (skat. šā sprieduma 4. punktu). 2. pielikums atbilda minētajai patenta specifikācijai, kurā bija piecas ilustrācijas, tostarp šāda, kas tajā bija identificēta kā “Fig. 1” (turpmāk – agrākais dizainparaugs D1):

Image

6

Konkrētāk, šā sprieduma 5. punktā minētajā veidlapā persona, kas iestājusies lietā, arī norādīja, ka tās pieteikuma pamatojums ir ietverts piecos pielikumos, proti, datnē Begruendung Nichtigkeitsantrag.pdf (pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu pamatojums, turpmāk – pamatojuma pielikums), kā arī 1., 3., 4. un 5. pielikumā.

7

Pamatojuma pielikuma II punktā persona, kas iestājusies lietā, izklāstījusi:

“Apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura, jo tas rada tādu pašu kopiespaidu kā agrāks dizainparaugs. Kā 2. pielikumu mēs pievienojam Šveices patenta specifikāciju Nr. 132939. Šajā patenta specifikācijā ietvertajā 1. ilustrācijā [Fig. 1] ir attēlots abažūrs zvaigznes formā un tātad tas ir agrāks dizainparaugs [Regulas Nr. 6/2002] 6. panta izpratnē. Šī agrākā dizainparauga radītais kopiespaids atbilst tam, ko rada apstrīdētais dizainparaugs.”

8

Pamatojuma pielikuma III punktā persona, kas iestājusies lietā, norādījusi šādi:

“Kā 4. pielikumu pievienojam Amerikas Savienoto Valstu patenta specifikāciju Nr. 1653206 [..]. Šī specifikācija tika publicēta 1927. gada 20. decembrī. Šajā specifikācijā ietvertā 1. ilustrācija ir cits agrāks dizainparaugs. Šo patenta specifikāciju ir sagatavojis tas pats izgudrotājs kā Šveices patenta specifikāciju. Atveidojums Amerikas Savienoto Valstu patenta specifikācijas 1. attēlā ir ļoti līdzīgs, bet ne pilnībā identisks. Tomēr arī šajā gadījumā tas ir atveidots kā zvaigzne, kuras kopiespaids atbilst apstrīdētā dizainparauga kopiespaidam.”

9

Šī 1. ilustrācija (Fig. 1), kas ietverta šā sprieduma 8. punktā minētajā Amerikas Savienoto Valstu patenta specifikācijā (turpmāk – agrākais dizainparaugs D2), ir šāda:

Image

10

2022. gada 17. novembrī Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu.

11

2023. gada 16. janvārī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

12

Ar apstrīdēto lēmumu Apelācijas padome apmierināja apelācijas sūdzību, atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu un nodeva lietu atpakaļ šai nodaļai spēkā neesības atzīšanas procesa turpināšanai. Proti, Apelācijas padome tostarp uzskatīja, ka Anulēšanas nodaļa apstrīdētā dizainparauga radītā kopiespaida, no vienas puses, un agrāko dizainparaugu radītā kopiespaida, no otras puses, salīdzinājumu ir kļūdaini balstījusi uz citiem šā sprieduma 8. punktā minēto patentu specifikāciju elementiem, nevis agrākiem dizainparaugiem, proti, izgudrojuma rakstveida prezentāciju un citām ilustrācijām, kas bija ietvertas šajās patenta specifikācijās (apstrīdētā lēmuma 40.–43. un 50. punkts). Apelācijas padome uzskata, ka Anulēšanas nodaļai šis salīdzinājums attiecībā uz agrākiem dizainparaugiem D1 un D2 esot bijis jāveic, pamatojoties vienīgi šiem dizainparaugiem, jo tie ir vienīgās ilustrācijas, uz kurām persona, kas iestājusies lietā, ir norādījusi pieteikumā par spēkā neesības atzīšanu. Lai gan agrākie dizainparaugi D1 un D2 bija identiski, izņemot dažas nelielas atšķirības pelēkajās nokrāsās, pārējās ilustrācijas, kas arī ir ietvertas attiecīgajās patenta specifikācijās, skaidri atšķīrās no minētajiem agrākajiem dizainparaugiem (apstrīdētā lēmuma 46., 47. un 50. punkts). Agrākie dizainparaugi D1 un D2 bija saprotami, neizmantojot citus attiecīgo patenta specifikāciju elementus, proti, izgudrojuma rakstveida prezentāciju un citas ilustrācijas, kas tajos ietvertas. Lai veiktu salīdzinājumu ar apstrīdēto dizainparaugu, esot bijis jāņem vērā šie agrākie dizainparaugi, kuros attēlota zvaigzne ar vairākiem stariem (apstrīdētā lēmuma 48. un 49. punkts). Tādējādi Anulēšanas nodaļas lēmumā bija pieļauts “būtisks procesuāls pārkāpums”, līdz ar to šis lēmums bija jāatceļ un lieta jānodod atpakaļ Anulēšanas nodaļai (apstrīdētā lēmuma 51.–53. punkts).

Lietas dalībnieku prasījumi

13

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdēto lēmumu;

–

piespriest EUIPO un attiecīgajā gadījumā personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

prasību noraidīt;

–

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja tiks rīkota tiesas sēde.

15

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

noraidīt prasību un atzīt apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu;

–

pakārtoti – noraidīt prasību un nodot lietu atpakaļ Anulēšanas nodaļai;

–

piespriest prasītājai atlīdzināt visus spēkā neesības atzīšanas procesā radušos izdevumus.

Juridiskais pamatojums

16

Prasītāja būtībā izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz tiesību kļūdu, jo Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējums jāveic tikai attiecībā uz agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2, neņemot vērā citus attiecīgo patenta specifikāciju elementus, proti, izgudrojuma rakstveida prezentāciju un citas tajos ietvertās ilustrācijas, un, otrs – uz tiesību kļūdu, jo Apelācijas padome ir uzskatījusi, pirmkārt, ka nevienā no konfliktējošajiem dizainparaugiem nav ieliektu rievu vai konveksu izliekumu un, otrkārt, ka no agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2 salokāmība neizriet.

Par atsauci uz EUIPO iesniegtajiem rakstveida dokumentiem

17

Visupirms, ciktāl prasības pieteikuma 63. punktā prasītāja atsaucas uz rakstveida dokumentiem, kurus tā bija iesniegusi procesā EUIPO, jāatgādina, ka prasības pieteikums, ciktāl tajā ir atsauce uz šādiem rakstveida dokumentiem, ir nepieņemams, jo tajā ietvertā vispārējā atsauce nav saistāma ar pašā prasības pieteikumā izvērstajiem pamatiem un argumentiem (skat. spriedumu, 2019. gada 31. janvāris, Thun/EUIPO (Zivs), T‑604/17, nav publicēts, EU:T:2019:42, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

18

Šajā lietā prasītāja vienīgi vispārīgi atsaucas uz visiem rakstveida dokumentiem, kurus tā bija iesniegusi procesā EUIPO, tomēr nenorāda, kuri tieši šo rakstveida dokumentu fragmenti tiks izmantoti šāda prasības pieteikumā izklāstītā pamata vai argumenta atbalstam. Tā kā šī vispārīgā atsauce tātad nav saistāma ar prasības pieteikumā izklāstītajiem pamatiem un argumentiem, prasība ir nepieņemama, ciktāl prasītāja tajā izdara minēto atsauci.

Par pirmo pamatu, kas attiecas uz tiesību kļūdu, jo Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējums jāveic tikai attiecībā uz agrākiem dizainparaugiem

19

Ar pirmo pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējums jāveic tikai attiecībā uz agrākiem dizainparaugiem D1 un D2. Prasītāja – tāpat kā Anulēšanas nodaļa – uzskata, ka Apelācijas padomei esot bijis jāņem vērā arī pārējie attiecīgo divu patentu specifikāciju, kurās ir ietverti šie agrākie dizainparaugi, elementi, proti, izgudrojuma rakstveida prezentācija un citas tajos ietvertās ilustrācijas.

20

Prasītāja norāda, ka pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu pamatojumam persona, kas iestājusies lietā, esot atsaukusies ne tikai uz agrākiem dizainparaugiem D1 un D2, bet arī uz Šveices un Amerikas Savienoto Valstu patentiem, kuri minēti attiecīgi šā sprieduma 7. un 8. punktā un kuru specifikācijas tā esot iesniegusi kā minētā pieteikuma 2. un 4. pielikumu. Šīs specifikācijas ietverot ne tikai divus agrākos dizainparaugus D1 un D2, bet arī citus attiecīgā izgudrojuma grafiskos attēlojumus. Ar minētajiem agrākajiem dizainparaugiem nepietiekot, lai izskaidrotu izgudrojumu, kas ir attiecīgo patenta specifikāciju priekšmets. Kā to pamatoti esot darījusi Anulēšanas nodaļa, esot jāpievieno izgudrojuma nosaukums un apraksts, kā arī atbilstošie grafiskie attēlojumi, kas izskaidro šī izgudrojuma priekšmetu un tā aprakstu, it īpaši “identifikācijas ar burtiem, kas arī izvietota” uz agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2 dēļ – tā savukārt norāda uz izgudrojuma izklāstu, tādējādi ļaujot saprast grafiskos attēlus.

21

Prasītāja uzskata, ka ikviens dizainparaugs un jebkādas agrākas tiesības, uz kurām atsaucas, iebilstot pret dizainparauga reģistrāciju, jāinterpretē, it īpaši, lai skaidri un nepārprotami noteiktu to kopiespaidu. Ja agrākās tiesības, kas izvirzītas pret dizainparauga reģistrāciju, ir tehniskas īpašumtiesības, kā tas ir saistībā ar patentiem, tad būtu jāizmanto īpaši apmācītu ekspertu uztvere, nevis informēta lietotāja uztvere. Tieši tehnisko īpašumtiesību gadījumā ir nepieciešams, lai būtu “skaidri un nepārprotami zināms, attiecībā uz ko pieteikuma par [spēkā neesības] atzīšanu iesniedzējs pieprasa aizsardzību, kuru var izvirzīt pret dizainparauga aizsardzību”. Šajā ziņā esot nepieciešama precīza agrāko tiesību pārbaude. Ja šīs agrākās tiesības ir patents, ar to aizsargāto objektu attēlojumi nebūtu jāaplūko izolēti, bet vienmēr saistībā ar citiem attiecīgās patenta specifikācijas elementiem.

22

Tādējādi no attiecīgajām patenta specifikācijām skaidri izrietot, ka to mērķis ir aizsargāt “salokāmu gaismekļa zvaigzni” vai “saliekamu laternu” un ka šādi paredzētajam objektam tā salokāmības dēļ jābūt īpašai formai. Agrākie dizainparaugi D1 un D2 paši par sevi neļaujot pilnībā izprast ar attiecīgajiem patentiem aizsargāto izgudrojumu, un esot jāaplūko ar tiem saistītās patenta specifikācijas, lai interpretētu un noteiktu minēto dizainparaugu attēlotās formas saturu. Šie agrākie dizainparaugi neesot autonomi no apraksta un visiem citiem grafiskajiem attēlojumiem, kas ietverti attiecīgajās patenta specifikācijās.

23

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

24

Kā noteikts Regulas Nr. 6/2002 52. panta 1. punktā, atbilstīgi šīs pašas regulas 25. panta 2., 3., 4. un 5. punktam jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī valsts iestāde, kam ir tādas pilnvaras, var iesniegt EUIPO pieteikumu reģistrēta Eiropas Savienības dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanai.

25

Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropas Savienības dizainparaugu var pasludināt par spēkā neesošu gadījumos, ja tas neatbilst šīs regulas 4.–9. panta prasībām.

26

Šajā ziņā Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punktā precizēts, ka dizainparaugs ir aizsargāts kā Eiropas Savienības dizainparaugs tikai tad, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs.

27

No Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopiespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopiespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas attiecībā uz reģistrētu Eiropas Savienības dizainparaugu ir darīts pieejams sabiedrībai līdz tam datumam, kad ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums, vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma. Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā precizēts, ka, novērtējot individuālo raksturu, jāņem vērā dizainparauga autora radošā pieeja, izveidojot dizainparaugu.

28

Kā izsecināms no judikatūras, dizainparauga individuālais raksturs izriet no kopiespaida par atšķirīgumu vai no “dežavū” [déjà vu] sajūtas neesības informēta lietotāja uztverē – salīdzinājumā ar jebkuru iepriekš pastāvošo objektu dizainparaugu kopumā, neņemot vērā atšķirības, kas nav pietiekami izteiktas, lai ietekmētu šo kopiespaidu, lai gan tās varētu būt kaut kas lielāks nekā nebūtiskas iezīmes, taču ņemot vērā atšķirības, kas ir pietiekami izteiktas, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu (skat. spriedumu, 2013. gada 7. novembris, Budziewska/ITSB – Puma (Lecošs kaķu dzimtas dzīvnieks), T‑666/11, nav publicēts, EU:T:2013:584, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktu, lai piemērotu šīs pašas regulas 5. un 6. pantu, uzskata, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai, ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai kā citādi, vai izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai tostarp pirms šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā datuma, izņemot, ja par šiem notikumiem parastā uzņēmējdarbības gaitā praktiski to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Eiropas Savienībā, nav varējis uzzināt.

30

Šajā gadījumā, iesniedzot pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga, kas ir reģistrēts Eiropas Savienības dizainparaugs, spēkā neesības atzīšanu (skat. šā sprieduma 2. punktu), persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka pretēji Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punktam un 6. pantam apstrīdētajam dizainparaugam reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā nav individuāla rakstura salīdzinājumā ar noteiktiem dizainparaugiem, kas jau ir darīti pieejami sabiedrībai (skat. šā sprieduma 4. punktu).

31

Šajā kontekstā jau ir ticis nospriests, ka saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2245/2002 (2002. gada 21. oktobris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (OV 2002, L 341, 28. lpp.), 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punktu, ja pieteikums par reģistrēta Eiropas Savienības dizainparauga spēkā neesības atzīšanu ir balstīts uz faktu, ka šis dizainparaugs neatbilst Regulas Nr. 6/2002 5. vai 6. pantā noteiktajām prasībām, pieteikumā par spēkā neesības atzīšanu jāietver norāde uz agrākiem dizainparaugiem un to agrāko dizainparaugu attēli, kuri varētu būt šķērslis reģistrētā Eiropas Savienības dizainparauga individuālā rakstura un novitātes atzīšanai, kā arī dokumenti, kas pierāda šo agrāko dizainparaugu esību (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 58. punkts). Pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu iesniedzējam jāiesniedz elementi, kas var pierādīt Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā spēkā neesības pamata patiesumu, proti, pamata, kas pierāda, ka apstrīdētais dizainparaugs neatbilst šīs regulas 4.–9. pantā paredzētajiem nosacījumiem (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 59. un 60. punkts).

32

No judikatūras arī izriet, ka tad, ja ir norāde uz kopiespaidu, ko informētam lietotājam rada “jebkurš dizainparaugs”, kas ir darīts pieejams sabiedrībai, Regulas Nr. 6/2002 6. pants jāinterpretē tādējādi, ka dizainparauga individuālā rakstura novērtējums jāveic attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem dizainparaugiem, kuri individualizēti, noteikti un identificēti visā dizainparaugu kopumā, kas sabiedrībai agrāk darīts pieejams (spriedums, 2014. gada 19. jūnijs, Karen Millen Fashions, C‑345/13, EU:C:2014:2013, 25. punkts; pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 61. punkts).

33

Turklāt jāatgādina, ka Regulas Nr. 6/2002 3. panta 1. punktā “dizainparaugs” ir definēts kā “visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma [vai] tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras [vai] materiāla”. No tā izriet, ka Regulā Nr. 6/2002 paredzētajā sistēmā izskatam dizainparaugā ir izšķiroša nozīme (spriedumi, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 62. punkts; 2018. gada 8. marts, DOCERAM, C‑395/16, EU:C:2018:172, 25. punkts, un 2021. gada 28. oktobris, Ferrari, C‑123/20, EU:C:2021:889, 30. punkts).

34

Tātad ir būtiski, lai EUIPO instanču rīcībā būtu agrākā dizainparauga attēls, kas ļauj uztvert ražojuma, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram to paredzēts izmantot, veidolu un precīzi un konkrēti identificēt agrāko dizainparaugu, lai atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 5.–7. pantam veiktu apstrīdētā dizainparauga novitātes un individuālā rakstura vērtējumu un attiecīgo dizainparaugu salīdzinājumu, kas nepieciešams šim vērtējumam. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajam dizainparaugam tiešām nepiemīt novitāte vai individuāls raksturs, jāiegūst precīzs un konkrēts agrākā dizainparauga attēls (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 64. punkts).

35

No tā izriet, ka lietas dalībniekam, kas iesniedzis spēkā neesības atzīšanas pieteikumu, jāsniedz EUIPO nepieciešamās norādes, it īpaši apgalvotā agrākā dizainparauga precīza un pilnīga identifikācija un attēls, lai pierādītu, ka apstrīdētais dizainparaugs tiesiski nevar tikt reģistrēts (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 65. punkts).

36

Līdz ar to šajā lietā personai, kas iestājusies lietā, kā lietas dalībniecei, kura ir lūgusi atzīt apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu, bija jāsniedz EUIPO precīza un pilnīga to agrāko dizainparaugu identifikācija un attēli, ar kuriem tā vēlējās pamatot savu pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, lai tas varētu pārbaudīt tās apgalvojumus, saskaņā ar kuriem apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta izpratnē.

37

Šajā ziņā, kā atgādināts šā sprieduma 5. un 8. punktā, persona, kas iestājusies lietā, pieteikumā par spēkā neesības atzīšanu vispirms ir atsaukusies uz Šveices patenta specifikāciju un ir minējusi arī Amerikas Savienoto Valstu patentu specifikāciju. Starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka šīs divas patenta specifikācijas attiecas uz vienu un to pašu izgudrojumu un ka tās vismaz pēc būtības ir identiskas.

38

Tomēr jāatgādina, ka no 52. panta 1. punkta 1973. gada 5. oktobrī Minhenē (Vācija) parakstītajā Konvencijā par Eiropas patentu piešķiršanu un no 27. panta 1. punkta Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (OV 1994, L 336, 214. lpp.), kas veido 1. C pielikumu Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kas parakstīts Marakešā (Maroka) 1994. gada 15. aprīlī un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV 1994, L 336, 1. lpp.), izriet, ka patentējami ir jebkuri izgudrojumi (izstrādājumi vai darba procesi) visās tehnoloģijas jomās, ar nosacījumu, ka tie ir jauni, radoši un rūpnieciski pielietojami. Saskaņā ar minētās konvencijas 52. panta 2. punkta b) apakšpunktu estētiski risinājumi (dizaina darbi) nav uzskatāmi par izgudrojumiem šīs konvencijas 52. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt šīs pašas konvencijas 56. pantā paredzēts, ka tiek uzskatīts, ka izgudrojumam piemīt izgudrojuma līmenis, ja, ņemot vērā tehnikas līmeni, tas nav acīmredzams lietpratējam attiecīgajā tehnikas jomā.

39

Tādējādi EUIPO pamatoti atgādina, ka patents aizsargā nevis produkta izskatu, bet gan izgudrojumu, un norāda, ka patenta specifikācijās ietvertās ilustrācijas ir sniegtas tikai kā piemērs un parāda vienu vai vairākus šī izgudrojuma realizācijas veidus. Līdz ar to šīs ilustrācijas var parādīt arī dažādus viena un tā paša produkta izskatus vai pat dažādus produktus, kuri var precizēt aizsargāto izgudrojumu un kuru priekšrocības un trūkumi ir izskaidroti minētajās specifikācijās. Līdz ar to patenta specifikācijā ietvertās ilustrācijas ne vienmēr attiecas uz vienu un to pašu dizainparaugu. Tātad pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu iesniedzējam, kurš atsaucas uz patenta specifikāciju, lai apstrīdētu reģistrēta Eiropas Savienības dizainparauga individuālo raksturu, no šajā specifikācijā ietvertajām ilustrācijām precīzi jāidentificē agrākie dizainparaugi, uz kuriem tas atsaucas pieteikuma pamatojumam.

40

Savukārt, ņemot vērā Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējumu, no kura nepārprotami izriet, ka tikai citi dizainparaugi, kas iepriekš darīti pieejami sabiedrībai, var būt šķērslis reģistrēta Eiropas Savienības dizainparauga individuālajam raksturam, uz patentu vai patenta specifikāciju, kas iepriekš darīta zināma sabiedrībai, pašu par sevi nevar atsaukties, lai apstrīdētu reģistrēta Eiropas Savienības dizainparauga individuālo raksturu. Proti, kā būtībā norāda persona, kas iestājusies lietā, tikai patenta specifikācijā ietvertās ilustrācijas var likt apšaubīt apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu, jo jautājuma par to, vai šādam dizainparaugam ir šāds raksturs, pārbaude nozīmē, ka ir jāsalīdzina tā izskats ar konkrēta ražojuma izskatu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 21. maijs, Senz Technologies/ITSB – Impliva (Lietussargi), T‑22/13 un T‑23/13, EU:T:2015:310, 24. punkts (nav publicēts)). Ja šīs ilustrācijas atspoguļo dažādus produkta izpildījuma veidus atbilstoši izgudrojumam, uz kuru attiecas attiecīgais patents, pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu iesniedzējam no šīm ilustrācijām precīzi jāidentificē dizainparaugi, uz kuriem tas vēlas atsaukties kā uz agrākiem dizainparaugiem Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

41

Šajā lietā no šā sprieduma 7. un 8. punktā citētajiem fragmentiem, it īpaši no pamatojuma pielikuma II un III punkta, nepārprotami izriet, ka persona, kas iestājusies lietā, ir uzskatījusi, ka tikai abas attiecīgajās patenta specifikācijās ietvertās 1. ilustrācijas ir agrāki dizainparaugi Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē. Kā pamatoti norāda EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, tikai attiecībā uz šīm ilustrācijām pēdējā minētā ir norādījusi, ka to radītais kopiespaids atbilst tam, ko rada apstrīdētais dizainparaugs, līdz ar to šajā lietā vienīgi šīs ilustrācijas ir agrākie dizainparaugi D1 un D2 (skat. šā sprieduma 5. un 9. punktu). Tādējādi persona, kas iestājusies lietā, ir precīzi identificējusi agrākos dizainparaugus, uz kuriem tā atsaucās pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu pamatojumam.

42

No tā izriet, ka jānoraida prasītājas argumenti, ar kuriem tā apgalvo, ka persona, kas iestājusies lietā, pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu pamatojumam esot atsaukusies ne tikai uz agrākiem dizainparaugiem D1 un D2, bet, vispārīgāk, uz attiecīgā patenta specifikācijām, kurās tie ir ietverti, un tātad arī uz citām tajās ietvertām ilustrācijām un izgudrojuma aprakstu.

43

Šādos apstākļos pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, nav nepieciešams izprast ar attiecīgajiem patentiem aizsargāto izgudrojumu, jo persona, kas iestājusies lietā, uz tiem neatsaucas – un katrā ziņā tie paši par sevi nav nozīmīgi (skat. šā sprieduma 40. punktu) – kā agrākiem dizainparaugiem Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē.

44

Šī paša iemesla dēļ jānoraida arī prasītājas arguments, saskaņā ar kuru jāizmanto ekspertu, kas ir īpaši apmācīti, lai noteiktu attiecīgo patentu radīto kopiespaidu, uztvere. Persona, kas iestājusies lietā, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, nav atsaukusies uz minētajiem patentiem kā tādiem, bet tikai uz agrākiem dizainparaugiem D1 un D2, kuru novērtējumam jābalstās uz informēta lietotāja apziņu (skat. šā sprieduma 32. punktu).

45

Visbeidzot, ciktāl prasītāja apgalvo, ka agrākie dizainparaugi D1 un D2 neesot “saprotami”, neizmantojot citas ilustrācijas un paskaidrojumus, kas ietverti arī attiecīgajās patenta specifikācijās, Vispārējā tiesa konstatē, ka ir acīmredzams, ka šie agrākie dizainparaugi, kas attēloti šā sprieduma 5. un 9. punktā, skaidri attēlo zvaigzni ar vairākiem stariem, par kuriem var nojaust, ka dažiem no tiem ir trīsstūrveida pamatne, bet citiem – kvadrātveida. Šajos dizainparaugos ietverts arī atsevišķu virsmu svītrinājums, kā arī punktētas līnijas, un tas trīsdimensiju figūras dizainparaugiem nav nekas neparasts.

46

Protams, ir taisnība, ka nav iespējams saprast atsauces uz paskaidrojumiem, kas ietverti agrākajos dizainparaugos D1 un D2 burtu formā, neizmantojot paskaidrojumus, kas ietverti attiecīgo patenta specifikāciju aprakstošajā daļā, nevis pašos minētajos agrākajos dizainparaugos. Tomēr šīs atsauces nekādā ziņā neliedz izprast produkta izskatu, ko tam piešķir paša produkta vai tā rotājumu – it īpaši, līniju, kontūru, krāsu, formas, virsmas struktūras vai materiālu – iezīmes, un tādējādi arī dizainparaugu Regulas Nr. 6/2002 3. panta 1. punkta izpratnē.

47

Tā kā prasītājas argumenti pirmā pamata atbalstam tātad ir nepamatoti, no tā izriet, ka Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējums jāveic vienīgi attiecībā uz agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2 un ka nevar tikt ņemti vērā pārējie attiecīgo divu attiecīgo patentu specifikāciju elementi, kas ietver šos agrākos dizainparaugus, proti, izgudrojuma rakstveida prezentācija un pārējās tajos ietvertās ilustrācijas.

48

Tādēļ pirmais pamats jānoraida.

Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesību kļūdām, ciktāl Apelācijas padome ir uzskatījusi, pirmkārt, ka nevienā no konfliktējošajiem dizainparaugiem nav ieliektu rievu vai konveksu izliekumu un, otrkārt, ka salokāmība neizriet no agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2

49

Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesību kļūdām, ciktāl Apelācijas padome ir uzskatījusi, pirmkārt, ka nevienā no konfliktējošajiem dizainparaugiem nav ieliektu rievu vai konveksu izliekumu un, otrkārt, ka salokāmība neizriet no agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2.

50

Prasītāja uzskata, ka nav strīda par to, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav ieliektu rievu un ka tā atzari ir “plāni”. Attiecībā uz agrākiem dizainparaugiem D1 un D2, pat ja tiek izdarīta atsauce nevis uz patenta specifikācijām, kurās tie ir ietverti, bet gan tikai uz šiem dizainparaugiem, esot grūti saprast, kāpēc Apelācijas padome nevēlējās tajās saskatīt ieliektas rievas vai konveksus izliekumus. Agrākajā dizainparaugā D1 neesot redzama vienkārši zvaigzne, bet gan “salokāma gaismekļa zvaigzne”, un agrākais dizainparaugs D2 skaidri attiecoties uz “salokāmu laternu”. Salokāmai zvaigznei noteikti piemīt īpašas konstrukcijas iezīmes, kas ļauj to salocīt. Tehniskā konstrukcija, kas nepieciešama formas Annaberger Faltstern salokāmībai, uz kuru skaidri attiecas konkrētās patenta specifikācijas, kas ietver minētos agrākos dizainparaugus, esot atpazīstama vienīgi, ņemot vērā agrākos dizainparaugus D1 un D2, kuriem ir īpašas uz centru vērstas svītras un līnijas, kas ir identificētas ar burtiem “n” un “o”. Burts “n” apzīmē izliekumu, kas attēlots ar svītrinājumu, savukārt burts “o” norāda uz rievu, kas atbilst ar “n” apzīmētajam izliekumam. Zvaigznes salocīšanas laikā rieva tieši pārklātos ar izliekumu, un otrādi – izliekums iekļūtu rievā; tā ir vienīgā darbība, kura ļautu salocīt zvaigzni. Personas, kas iestājusies lietā, apgalvojums, saskaņā ar kuru šādi minētās īpašās formas iezīmes specifikācijās nebija attēlotas, esot nepareizs. Uz iekšpusi un ārpusi vērstas locījuma vietas, kas nepieciešamas patentētās formas Annaberger Faltstern darbībai, esot redzamas vienīgi agrākajos dizainparaugos D1 un D2 uz centru vērstu svītru, svītrinājumu un līniju dēļ bez nepieciešamības atsaukties uz attiecīgajām patenta specifikācijām. Apstrīdētajā dizainparaugā šo īpatnību neesot. Tas, ka šīs pašas īpatnības ir skaidri norādītas burtiem “n” un “a”, informētu novērotāju mudinot rūpīgāk pārbaudīt agrākos dizainparaugus D1 un D2, kuri veido formu Annaberger Faltstern. Pat personas, kuras nedz no dizainparaugu īpatnībām, kas esot skaidri redzamas, nedz no identificēšanas ar burtiem neizdara secinājumus par to, ka runa ir par rievām un izliekumiem, tiek mudinātas rūpīgāk izpētīt attiecīgās patenta specifikācijas, un tādējādi saprotot, ka ar tiem tiek norādīts uz formas Annaberger Faltstern salokāmību.

51

Prasītājas ieskatā persona, kas iestājusies lietā, attiecībā pret apstrīdēto dizainparaugu ir atsaukusies uz abām konkrētajām patenta specifikācijām, kuru priekšmets ir “salokāma gaismekļa zvaigzne” vai “salokāma laterna”. Zvaigznes īpašā iezīme izrietot no agrāko dizainparaugu D1 un D2 kombinācijas un ilustrācijām, kas apzīmētas ar “Fig. 2.” (2. ilustrācija), kuras arī ir ietvertas attiecīgajās patenta specifikācijās. Agrākie dizainparaugi D1 un D2 paši par sevi neesot agrāki dizainparaugi, bet tikai daļa no šādiem dizainparaugiem.

52

Pieteicēja turklāt piebilst, ka lēmumā paralēlā lietā, kas bija par pamatu 2023. gada 13. decembra spriedumam Light Tec/EUIPO – DecoTrend (Abažūrs) (T‑10/23, nav publicēts, EU:T:2023:804), Apelācijas padome gan nebija izskatījusi šajā lietā aplūkotās patentu specifikācijas, uz kurām bija atsauce arī minētajā paralēlajā lietā, lai pamatotu cita uzņēmuma iesniegto pieteikuma par apstrīdētā dizaina spēkā neesības atzīšanu, tomēr tā esot norādījusi, ka nesaskata iemeslu, kāpēc Anulēšanas nodaļas apsvērumi šajā lietā, saskaņā ar kuriem apstrīdētajam dizainparaugam piemīt individuāls raksturs salīdzinājumā ar dizainparaugiem, kas iekļauti šajās patentu specifikācijās, būtu kļūdaini. Šī cita uzņēmuma prasība par šo Apelācijas padomes lēmumu šajā paralēlajā lietā ar minēto spriedumu esot tikusi noraidīta. Prasītāja uzskata, ka šajā lietā būtu jāpiemēro tāda pati loģika.

53

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

54

Vispirms jānoraida EUIPO arguments, saskaņā ar kuru otrais pamats ir neefektīvs, jo, ņemot vērā pirmā pamata analīzi, Apelācijas padomes apstrīdētajā lēmumā veiktā lietas nodošana Anulēšanas nodaļai bija pamatota. Proti, kā pamatoti norāda prasītāja, saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 60. panta 2. punktu, ja Apelācijas padome nodod lietu atpakaļ Anulēšanas nodaļai turpmākai izskatīšanai, tai ir saistošs Apelācijas padomes lēmuma pamatojums un rezolutīvā daļa, ciktāl fakti ir tie paši.

55

Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 45. punktā Apelācijas padome ir norādījusi, ka tā nevar atpazīt “ieliektas rievas” nedz apstrīdētajā dizainparaugā, nedz agrākajos dizainparaugos D1 un D2 un ka arī no minēto agrāko dizainparaugu pārbaudes neizriet, ka zvaigznes būtu “salokāmas”. Tā nodeva lietu Anulēšanas nodaļai, lai šī nodaļa turpinātu spēkā neesības atzīšanas procesu, uzskatot, ka tas ļautu lietas dalībniekiem iesniegt apelācijas sūdzību Apelācijas padomē par lēmumu pēc būtības (apstrīdētā lēmuma 52. un 53. punkts un tā rezolutīvās daļas 2. punkts). Lai gan no apstrīdētā lēmuma 45. punkta izriet, ka Apelācijas padome būtībā ir uzskatījusi, ka pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu būtība vēl nav tikusi analizēta, tomēr attiecībā uz jautājumu par “ieliekto rievu” redzamību un “salokāmību” Apelācijas padome šajā punktā ir pieņēmusi galīgo nostāju. Turklāt, ņemot vērā, ka fakti paliek vieni un tie paši, saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 60. panta 2. punktu Anulēšanas nodaļai ir saistoši šie divi Apelācijas padomes konstatējumi.

56

Turpinot – attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu, kā pamatoti norāda prasītāja, faktiski nav strīda par to, ka tam nav “ieliektu rievu”, kā apstrīdētā lēmuma 45. punktā ir konstatējusi Apelācijas padome.

57

Runājot par agrākiem dizainparaugiem D1 un D2, Vispārējā tiesa konstatē, ka no šiem agrākajiem dizainparaugiem acīmredzami neizriet nedz “ieliektas rievas”, nedz jebkāda “salokāmība”.

58

Taisnība, ka agrākajos dizainparaugos D1 un D2 ir ietverti svītrinājumi uz noteiktām virsmām, punktētas līnijas un atsauces svītru un burtu formā. Tomēr nav neparasti, ka tādos trīsdimensiju dizainparaugos, kādi nepārprotami ir agrākie dizainparaugi D1 un D2, uz dažām virsmām ir svītrinājumi un noteiktas līnijas, kas nav redzamas attēlotajā skatā, ir punktētas tieši tādēļ, lai trīsdimensiju objekta attēlojumu padarītu saprotamāku. Neviens no šiem noformējuma aspektiem neliecina par to, ka attēlotajā objektā būtu “ieliektas rievas” vai ka runa ir par objektu, kura atveidotā forma ir iegūta, veicot objekta, kas ir plakans, bet “salokāms”, locīšanu.

59

Patiesībā, kā pamatoti norāda EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, prasītāja ar argumentiem otrā pamata atbalstam būtībā vēlas izmantot ne tikai agrākos dizainparaugus D1 un D2, bet gan drīzāk citus attiecīgo patentu specifikāciju elementus, kuros tie ir ietverti, it īpaši citas ilustrācijas un izgudrojuma, uz kuru attiecas šīs specifikācijas, aprakstu. No šā sprieduma 24.–48. punktā veiktās pirmā pamata analīzes izriet, ka izskatāmajā lietā Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka nav jāizmanto šie citi attiecīgo patentu specifikāciju elementi, kas nav saistīti ar agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2 kā tādiem.

60

Līdz ar to attiecībā uz agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2 nav nozīmes prasītājas izvirzītajiem apstākļiem, proti, tiem, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, šie dizainparaugi attiecīgajās patenta specifikācijās esot apzīmēti kā “salokāma gaismekļa zvaigzne” vai “salokāma laterna”, otrkārt, uz formu “Annaberger Faltstern” attiecas minētās specifikācijas, un, treškārt, minētajos agrākajos dizainparaugos esot ietvertas atsauces svītru un burtu formā uz paskaidrojumiem, kas ietverti šajās pašās specifikācijās.

61

No tā izriet, ka Apelācijas padome pamatoti ir konstatējusi, ka agrākajos dizainparaugos D1 un D2 nav ietvertas “ieliektas rievas” un ka no tiem arī neizriet “salokāmība”.

62

Visbeidzot, runājot par prasītājas atsauci uz Apelācijas padomes lēmumu, kas minēts 2023. gada 13. decembra spriedumā Abažūrs (T‑10/23, nav publicēts, EU:T:2023:804), atliek konstatēt – tāpat kā to dara EUIPO un persona, kas iestājusies lietā –, ka Apelācijas padome tajā lietā nebija analizējusi šajā lietā aplūkotos agrākos dizainparaugus D1 un D2 (kuri atbilst dizainparaugiem D4 un D3 minētajā citā Apelācijas padomes lēmumā).

63

Proti, no šā sprieduma 62. punktā minētā Apelācijas padomes lēmuma 25.–27. punkta izriet, ka tā vispirms noraidīja šajā lietā aplūkotos agrākos dizainparaugus D1 un D2 (kuri atbilst dizainparaugiem D4 un D3 attiecīgajā citā Apelācijas padomes lēmumā), uzskatīdama, ka tie ir tikuši izvirzīti novēloti. Pēc tam tā konstatēja, ka pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu iesniedzēja minētajā lietā nav iesniegusi argumentus, lai atspēkotu Anulēšanas nodaļas vērtējumu, saskaņā ar kuru apstrīdētajam dizainparaugam ir individuāls raksturs salīdzinājumā ar dizainparaugiem D1 un D2, kādi tie ir norādīti minētajā citā lēmumā, lai gan tā bija argumentējusi, pamatojoties vienīgi uz agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2, par kuriem ir runa šajā lietā (minētajā citā lēmumā – dizainparaugiem D4 un D3). Visbeidzot tā konstatēja, ka tā nav saskatījusi nevienu iemeslu, kādēļ Anulēšanas nodaļas izklāsts būtu kļūdains, un tātad apstiprināja to.

64

Tātad no tā nepārprotami izriet, ka vienīgais Anulēšanas nodaļas apsvērums, kuru Apelācijas padome ir minējusi – un tātad vienīgais, kuru tā varēja apstiprināt, – ir tas, kas attiecas uz dizainparaugiem D1 un D2, kuri ir norādīti minētajā citā Apelācijas padomes lēmumā un kuri šajā lietā netiek aplūkoti. Runājot par agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2, par kuriem ir runa šajā lietā (kuri atbilst dizainparaugiem D4 un D3 tajā citā Apelāciju padomes lēmumā), šajā lēmumā tie ir vienīgi izslēgti no analīzes un konstatēts, ka pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu iesniedzēja minētajā lietā tomēr ir ierobežojusi savu argumentāciju ar šiem agrākajiem dizainparaugiem. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelācijas padome tātad nav paudusi nekādu nostāju attiecībā uz jautājumu, vai šajā lietā apstrīdētajam dizainparaugam ir individuāls raksturs salīdzinājumā ar šajā lietā aplūkotajiem agrākajiem dizainparaugiem D1 un D2 (tajā citā lēmumā – dizainparaugiem D4 un D3).

65

Līdz ar to jānoraida arī otrais pamats.

Secinājums

66

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, tā kā neviens no prasības pamatiem, kurus prasītāja izvirzījusi prasījumu atbalstam, nav apmierināms, prasība jānoraida pilnībā.

67

Attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, prasījumu pirmo daļu jānorāda, ka tās mērķis ir panākt, lai Vispārējā tiesa noraidītu prasību un atzītu apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu. Šī prasījumu daļa var tikt saprasta tādējādi, ka ar to lūgts, lai Vispārējā tiesa grozītu apstrīdēto lēmumu Regulas Nr. 6/2002 61. panta 3. punkta izpratnē, pieņemot lēmumu, kas Apelācijas padomei bija jāpieņem atbilstoši minētās regulas normām.

68

Šajā ziņā jānorāda, ka kontrole, kuru Vispārējā tiesa īsteno atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 61. pantam, ir EUIPO apelācijas padomju lēmumu tiesiskuma kontrole un ka tā var atcelt vai grozīt lēmumu, kas ir prasības priekšmets, tikai tad, ja šī lēmuma pieņemšanas brīdī uz to bija attiecināms kāds no šīs regulas 61. panta 2. punktā norādītajiem atcelšanas vai grozīšanas pamatiem. No tā izriet, ka Vispārējai tiesai atzītās grozīšanas tiesības nepiešķir tai pilnvaras nedz ar savu vērtējumu aizstāt apelācijas padomes vērtējumu, nedz arī veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru minētā padome vēl nav paudusi nostāju. Līdz ar to grozīšanas pilnvaru īstenošana principā ir īstenojama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc šīs padomes veiktā vērtējuma pārbaudes var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, noteikt, kāds lēmums attiecīgajai padomei bija jāpieņem (spriedums, 2015. gada 13. maijs, Group Nivelles/ITSB – Easy Sanitairy Solutions (Dušas noteka), T‑15/13, EU:T:2015:281, 89. punkts).

69

Šajā lietā jānorāda, pirmkārt, ka no iepriekš minētā izriet, ka uz apstrīdēto lēmumu nav attiecināms neviens no Regulas Nr. 6/2002 61. panta 2. punktā paredzētajiem atcelšanas vai grozīšanas pamatiem, un, otrkārt, ka Apelācijas padome nodeva lietu Anulēšanas nodaļai, lai tā turpinātu spēkā neesības atzīšanas procesu, uzskatīdama, ka tas ļautu lietas dalībniekiem tajā iesniegt apelācijas sūdzību par lēmumu pēc būtības (apstrīdētā lēmuma 52. un 53. punkts un tā rezolutīvās daļas 2. punkts). Tādējādi Apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu būtību vēl nav analizējusi neviena no EUIPO instancēm.

70

Šādos apstākļos Vispārējai tiesai nav jāizvērtē pieteikums par spēkā neesības atzīšanu pēc būtības saistībā ar lūgumu grozīt apstrīdēto lēmumu, jo Apelācijas padome vēl nav paudusi nostāju šajā ziņā. Līdz ar to, ciktāl ar to persona, kas iestājusies lietā, lūdz Vispārējo tiesu atzīt apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu, tās prasījumu pirmā daļa nevar tikt apmierināta.

71

Turklāt, ciktāl ar savu prasījumu otro daļu persona, kas iestājusies lietā, aicina Vispārējo tiesu nodot lietu atpakaļ Anulēšanas nodaļai, pietiek tikai atgādināt, ka, tā kā ar šo spriedumu ir noraidīta prasība par apstrīdēto lēmumu, tā rezolutīvās daļas 2. punkts turpina regulēt spēkā neesības atzīšanas procesu.

Par tiesāšanās izdevumiem

72

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

73

Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus atbilstoši šīs personas prasījumiem. Tomēr, ciktāl persona, kas iestājās lietā, ir izvirzījusi prasījumu iespriest prasītājai atlīdzināt “visus izdevumus, kas saistīti ar spēkā neesības procesu”, jāatgādina, ka, tā kā ar šo spriedumu sūdzība par apstrīdēto lēmumu tiek noraidīta, izdevumus, kas radušies procesā Anulēšanas nodaļā un procesā Apelācijas padomē, joprojām regulē minētā lēmuma rezolutīvās daļas 3. un 4. punkts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 25. janvāris, Zielonogórski Klub Żużlowy Sportowa/EUIPO – Falubaz Polska (FALUBAZ), T‑703/21, nav publicēts, EU:T:2023:19, 103. punkts un tajā minētā judikatūra).

74

Savukārt, tā kā EUIPO ir izvirzījis prasījumu piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai gadījumā, ja tiek organizēta tiesas sēde, jānolemj, ka EUIPO savus tiesāšanās izdevumus sedz pats, jo tiesas sēde netika rīkota.

 

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

 

1)

Prasību noraidīt.

 

2)

DecoTrend GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina B.K.Licht GmbH & Co. KG tiesāšanās izdevumus.

 

3)

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

 

Buttigieg

Schwarcz

Tichy‑Fisslberger

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 1. jūlijā.

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.