Komisijas Regula (EK) Nr. 2509/2000

(2000. gada 15. novembra),

kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai attiecībā uz finansiālās kompensācijas piešķiršanu par atsevišķu zivsaimniecības produktu izņemšanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības produktu tirgus kopējo organizāciju [1] un jo īpaši tās 21. panta 8. punktu,

tā kā:

(1) Regula (EK) Nr. 104/2000, ar kuru no 2001. gada 1. janvāra aizvieto Padomes Regulu (EEK) Nr. 3759/92 [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2792/1999 [3], paredz, ka dalībvalstīm ir jāpiešķir finansiāla kompensācija ražotāju organizācijām, kas no tirgus izņem atsevišķus produktus. Regula ir noregulējusi finansiālās kompensācijas līmeņus un atcēlusi īpašo finansiālo kompensāciju par izņēmuma gadījumiem. Tagad ir lietderīgi izpildīt sistēmu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 104/2000, piemērojot sīki izstrādātus noteikumus un atceļot esošo regulu par šo jautājumu, proti, Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3902/92 [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1338/95 [5].

(2) Padomes 1996. gada 26. novembra Regulas (EK) Nr. 2406/96, ar kuru nosaka kopīgus tirdzniecības standartus atsevišķiem zivsaimniecības produktiem [6], kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 323/97 [7], 6. panta 1. punkts paredz, ka par atsevišķiem produktiem, kas ir klasificēti kā B kategorijai piederoši, nav tiesību saņemt finansiālu palīdzību, ko piešķir attiecībā uz kopējās tirgus organizācijas intervences mehānismiem. Ņemot vērā, ka tikai par "Ekstra" un "A" kvalitātes produktiem ir tiesības saņemt finansiālo kompensāciju par izņemšanu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. pantā, daudzumu, par kuru ir tiesības saņemt šo kompensāciju, aprēķina, balstoties tikai uz šīm produktu kategorijām.

(3) Lai maksimāli veicinātu darbības tirgus stabilizācijai, ražotāju organizācijām, kas neievēro Kopienas atpirkšanas cenu zvejas gada laikā, būtu jāliedz finansiālās kompensācijas saņemšana.

(4) Ir nepieciešams precizēt prasības, kas attiecas uz pieļaujamās atkāpes piemērošanu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lai garantētu normālus konkurences apstākļus ražotāju organizācijām. Pieļaujamās atkāpes izmantošana ir atbilstoši jāpublisko, lai nodrošinātu tirgus caurskatāmību.

(5) Tā kā pieprasījums var svārstīties katras pārdošanas darbības laikā, produktus nevajadzētu izņemt no tirgus pirms piedāvāšanas pārdošanai. Finansiālo kompensāciju nevajadzētu piešķirt par produktiem, kas piedāvāti tirgū parastā veidā un kuram nav pircēja par Kopienas atpirkšanas cenu.

(6) Finansiālā kompensācija strikti jāliedz par zivīm, par kurām piešķirta Regulas (EK) Nr. 104/2000 23. pantā minētais pārejošo uzkrājumu atbalsts.

(7) Sistemātiska atbilstība kopējiem tirdzniecības standartiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 2. pantā, ir noteicošs faktors cenas veidošanā, un tā dod ieguldījumu tirgus stabilizācijā. Tāpēc finansiālās kompensācijas piešķiršana par daudzumu, par kuru ir tiesības to saņemt, būtu jāpakļauj nosacījumam par atbilstību standartiem visam to attiecīgo produktu daudzumam, ko ražotāju organizācijas vai to dalībnieki ir piedāvājuši tirgū zvejas gada laikā.

(8) Finansiālo kompensāciju nevar izmaksāt pirms zvejas gada beigām. Lai atvieglotu ražotāju organizāciju darbību, būtu jārada iespēja piešķirt avansus, ja iesniegts nodrošinājums. Būtu jānosaka noteikumi finansiālās kompensācijas avansu aprēķināšanai un nepieciešamās nodrošinājuma summas noteikšanai.

(9) Komisijas 2000. gada 11. septembra Regula (EK) Nr. 1925/2000, ar kuru nosaka izšķirīgos notikumus maiņas kursiem, kas piemērojami, aprēķinot atsevišķas summas, kas minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecībasproduktu tirgus kopējo organizāciju [8] noteiktajos mehānismos, nosaka izšķirīgu notikumu maiņas kursam, kas piemērojams finansiālās kompensācijas aprēķināšanai. Šo maiņas kursu ņem vērā, arī aprēķinot finansiālās kompensācijas avansus.

(10) Finansiālās kompensācijas piešķiršana ietver arī zivis, ko ražotāju organizācijas vai to dalībnieki piedāvājuši un izņēmuši no tirgus citās dalībvalstīs. To dalībvalstu iestādēm, kurās zivis tika piedāvātas tirgū un izņemtas vai pārgrāmatotas, būtu jāizsniedz apliecinošs dokuments un jānosūta kopija.

(11) Zvejas kuģa identifikācija ir vieglāk un precīzāk veicama, norādot kuģa numuru kuģu reģistrā, nevis kuģa vārdu. Sertifikātu, kas izsniedzams par citā dalībvalstī krastā izkrauto lomu, vajadzētu grozīt, lai ražotāju organizācijām pieprasītu atsauci uz dalībvalsts kuģu reģistru;

(12) Katrai dalībvalstij vajadzētu ieviest kontroles sistēmu, lai pārbaudītu, ka finansiālās kompensācijas pieteikumos minētie skaitļi atbilst tam daudzumam, kas faktiski piedāvāts tirgū un izņemts. Komisiju vajadzētu informēt par šīm kontroles sistēmām, lai nodrošinātu pienācīgu atbilstību tiesību aktiem.

(13) Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Zivsaimniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

To produktu daudzumu, par kuru ir tiesības saņemt finansiālo kompensāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. panta 3. punkta a) apakšpunktu, aprēķina, balstoties tikai uz daudzumu, kas saskaņā ar tirdzniecības standartiem, kas noteikti saskaņā ar minētās regulas 2. pantu, klasificēts kā "Ekstra" un "A" kvalitātes produktu daudzums.

2. pants

1. Finansiālo kompensāciju piešķir ražotāju organizācijām ar noteikumu, ka tās piemēro un to dalībnieki ievēro Kopienas atpirkšanas cenu visa zvejas gada laikā, kad produkti tiek pirmoreiz piedāvāti tirgū, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktos minētajiem noteikumiem.

2. Ja Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās pieļaujamās atkāpes rezultātā attiecīgajā reģionā izveidotas ražotāju organizācijas nosaka atšķirīgus atpirkšanas cenu līmeņus vienai produktu kategorijai, katra no šīm organizācijām var pieņemt cenu līmeni, ko noteikusi cita ražotāju organizācija šajā pašā reģionā no dienas, kad tas ir piemērojams, un attiecīgam periodam.

3. Atpirkšanas cenas līmenis, ko noteikusi ražotāju organizācija, izmantojot pieļaujamo atkāpi, attiecas uz visiem daudzumiem, ko pārdošanai piedāvājusi šī organizācija vai tās dalībnieki, ieskaitot tos, kas pārdošanai piedāvāti ārpus tās darbības reģiona.

Taču jebkura ražotāju organizācija vai viens tās dalībnieks, pārdodot savus produktus reģionā, kas nav tās darbības reģions, var piemērot vai nu savu atpirkšanas cenu līmeni, kas nedrīkst būt zemāks par cenu līmeni attiecīgajā zonā, vai vienu no tiem, ko pēc galīgas pieļaujamās atkāpes piemērošanas pieņēmušas ražotāju organizācijas šajā reģionā.

4. Atpirkšanas cena neiekļauj izdevumus, kas radušies pēc produktu izkraušanas krastā, izņemot transporta izdevumus, kas nepieciešami izsoles vai piestātnes tirdzniecības veikšanai.

3. pants

1. Jebkura ražotāju organizācija, kas Kopienas atpirkšanas cenai piemēro pieļaujamo atkāpi, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tā ir atzīta, paziņo atpirkšanas cenas līmeni, kas pieņemts katrai produktu kategorijai visās tās darbības reģiona daļās, vismaz divas darba dienas pirms tā piemērošanas.

Ja ražotāju organizācija plāno mainīt pieļaujamās atkāpes vai atpirkšanas cenas līmeņa piemērošanas periodu vai izmantot 2. panta 2. punktā minēto iespēju, tā informē kompetentās iestādes vismaz divas darba dienas pirms sava lēmuma piemērošanas dienas.

Visi šajā punktā minētie lēmumi ir piemērojami vismaz piecas darba dienas.

2. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka visa informācija, kas paziņota saskaņā ar 1. punktu, tiek nekavējoties publiskota saskaņā ar reģionālajām paražām.

3. Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 [9], šajā regulā sestdienas, svētdienas un valsts svētku dienas tiek uzskatītas par darba dienām ar noteikumu, ka piedāvāšana pārdošanai tiek veikta saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

4. pants

1. Daudzums, kas izņemts no tirgus, ir uzskatāms par tādu daudzumu, par kuru ir tiesības saņemt finansiālu kompensāciju tikai tad, ja:

a) to nozvejojis ražotāju organizācijas dalībnieks;

b) to:

i) tirgū ir piedāvājusi ražotāju organizācija; vai

ii) tirgū ir piedāvājis ražotāju organizācijas dalībnieks saskaņā ar kopējiem noteikumiem, ko noteikusi ražotāju organizācija, kā minēts Regulas (EK) Nr. 104/2000 5. panta 1. punktā;

c) pirms izņemšanas tas ticis piedāvāts tirgū, kas pieejams visām ieinteresētajām personām saskaņā ar reģionālajām un vietējām paražām, un tā laikā ticis konstatēts, ka tam nav pircēja par cenu, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

d) tas nav bijis Regulas (EK) Nr. 104/2000 23. pantā minētā pārejošo uzkrājumu atbalsta pieprasījuma priekšmets un par to no šāda atbalsta nav gūts labums.

2. Finansiālās kompensācijas piešķiršana par daudzumu, par kuru saskaņā ar 1. pantu ir tiesības saņemt šādu kompensāciju, ir pakļauta nosacījumam, ka attiecībā uz attiecīgo produktu vai produktu grupu visam daudzumam, ko zvejas gada laikā ražotāju organizācija vai tās dalībnieki ir piedāvājuši tirgū, ir jābūt iepriekš klasificētiem saskaņā ar tirdzniecības standartiem, kas noteikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 2. pantu.

5. pants

1. Finansiālo kompensāciju izmaksā ražotāju organizācijām pēc pieteikuma iesniegšanas pēc katra zvejas gada beigām.

2. Finansiālās kompensācijas maksājumu pieteikumus ražotāju organizācijas iesniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc attiecīgā zvejas gada beigām.

3. Valsts iestādes izmaksā finansiālo kompensāciju vēlākais astoņu mēnešu laikā kopš attiecīgā zvejas gada beigām.

Katra dalībvalsts pārējām dalībvalstīm un Komisijai paziņo tās iestādes nosaukumu un adresi, kas atbildīga par finansiālās kompensācijas piešķiršanu.

6. pants

Pēc attiecīgo ražotāju organizāciju pieteikumu iesniegšanas dalībvalstis katru mēnesi piešķir finansiālās kompensācijas avansu ar noteikumu, ka pretendents ir iesniedzis nodrošinājumu 105 % apmērā no avansa summas.

Avansa summu aprēķina saskaņā ar I pielikumā minēto metodi.

7. pants

Ja ražotāju organizācija vai viens no tās dalībniekiem piedāvā tirgū savus produktus dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tā ir atzīta, pirmās dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieteikuma saņemšanas un nekavējoties attiecīgajai organizācijai vai tās dalībniekam izsniedz sertifikātu, kura saturs atbilst II pielikumā minētajam paraugam, un tajā pašā laikā oficiālā ceļā nosūta sertifikāta kopiju iestādei, kas atbildīga par finansiālās kompensācijas piešķiršanu pārējās dalībvalstīs.

Sertifikāta izsniegšanas pieteikumus iesniedz attiecīgajā kompetentajā iestādē tūlīt pēc tam, kad produkti ir piedāvāti tirgū.

8. pants

1. Dalībvalstis ievieš pārbaužu sistēmu, lai pārbaudītu, ka maksājuma pieteikumos sniegtā informācija atbilst daudzumam, ko attiecīgā ražotāju organizācija faktiski piedāvājusi pārdošanai un izņēmusi no tirgus.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par saskaņā ar 1. punktu pieņemtajiem pasākumiem, tiklīdz tie ir pieņemti un katrā gadījumā ne vēlāk kā 2001. gada 31. janvārī.

Dalībvalstis informē Komisiju par esošajiem pasākumiem 1. punkta ietvertajā jomā līdz 2001. gada 31. janvārim.

9. pants

Regula (EEK) Nr. 3902/92 ir atcelta.

10. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2001. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

[2] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp.

[3] OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp.

[4] OV L 392, 31.12.1992., 35. lpp.

[5] OV L 129, 14.6.1995., 7. lpp.

[6] OV L 334, 23.12.1996., 1. lpp.

[7] OV L 52, 22.2.1997., 8. lpp.

[8] OV L 230, 12.9.2000., 7. lpp.

[9] OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------