<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-03-202603C112202501500-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0150-25-202601446-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="24/02/2026" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/03/2026 12:51:05" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="DWTk1AfdzN2KMhfXgP/jsEH1QwIrFUoVGemeWJlRnwQwyCWs5ZfP+xShoB+EekLhZ5YoWIa7JCgMU3cFzoFxuhS9B9neg/GguZeD97cZfjRXx2wy+waPKbtN0XVr/ZOKJd5Gag18RCVagizYo1ue8dP++OS5SQW8W78/dH0qrE0=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="fe6a76fc-4d30-40f8-8249-770b210e7d0e" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0150" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2025" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 24-02-26 17:11:23" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-03-13T08:14:47Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="9b5aac548c1644fdb3fec0d758bc41c7" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0150" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 12.3.2026. – Lieta C‑150/25</div>
      <div id="rId22" style="default">Marhaux</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 12. martā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 45. pants – Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – Ienākuma nodoklis – Citā dalībvalstī gūti ienākumi no profesionālās darbības – Atbrīvojums ar progresivitātes atrunu rezidences dalībvalstī – Līgumslēdzējas dalībvalsts veikta divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu nepiemērošana – Noteiktu ar darba ņēmēja personīgo un ģimenes stāvokli saistītu nodokļu priekšrocību zaudēšana
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑150/25 [Marhaux]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko tribunal de première instance du Luxembourg (Luksemburgas provinces pirmās instances tiesa, Beļģija) iesniegusi ar 2025. gada 19. februāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 20. februārī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      BX
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      État belge,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (piektā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja L. Arasteja Saūna [L. Arastey Sahún], tiesneši J. Pasers [J. Passer] un J. Regans [E. Regan] (referents), D. Gracijs [D. Gratsias] un B. Smulderss [B. Smulders],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāte: T. Čapeta [T. Ćapeta],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BX vārdā – M. Igalson un M. Shooshtari, advokāti,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens, P. Cottin un C. Pochet, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdības vārdā – B. Dourthe un O. Duprat‑Mazaré, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – M. Herold un W. Roels, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-21" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 45. panta interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp BX, Beļģijas nodokļu rezidentu, kurš gūst ienākumus no profesionālās darbības Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, un État belge [Beļģijas valsti] par noteiktu ģimenes izdevumu neatskaitīšanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes Beļģijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 45. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-1">
      “1. [Eiropas] Savienībā nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      2. Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-1">
      4. Šis pants neattiecas uz nodarbinātību civildienestā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas un Francijas nodokļu konvencija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starp Beļģiju un Franciju 1964. gada 10. martā noslēgtās Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un abpusējas administratīvās un juridiskās palīdzības noteikumiem ienākumu nodokļu jomā – pamatlietas faktiem piemērojamās redakcijas – (turpmāk tekstā – “Beļģijas un Francijas nodokļu konvencija”) 10. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-2">
      “Atalgojums, ko viena no līgumslēdzējām valstīm vai šīs valsts publisko tiesību juridiska persona, kura neveic rūpniecisku vai komerciālu darbību, izmaksā kā civildienesta darba samaksu, algu, fiksētus maksājumus, militārā dienesta darba samaksu un pensijas, ir apliekams ar nodokli vienīgi šajā valstī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs konvencijas 25. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      “1.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-36" title="page-2">
      a) Līgumslēdzējas valsts valstspiederīgajiem citā līgumslēdzējā valstī nav jāmaksā nodokļi vai jāizpilda ar to saistītie pienākumi, kas ir citādi vai apgrūtinošāki nekā tie, kādiem ir pakļauti vai varētu tikt pakļauti šīs valsts valstspiederīgie, kuri atrodas tādā pašā situācijā, tostarp attiecībā uz viņu rezidences vietu. Neatkarīgi no 1. panta noteikumiem šis noteikums attiecas arī uz personām, kas nav nevienas līgumslēdzējas valsts vai abu līgumslēdzēju valstu rezidenti.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-37" title="page-2">
      b) Tiek precizēts, ka fiziskā vai juridiskā persona, personālsabiedrība vai apvienība, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidente, nav tādā pašā situācijā kā fiziskā vai juridiskā persona, personālsabiedrība vai apvienība, kas nav šīs valsts rezidente, neatkarīgi no valstspiederības definīcijas, pat ja juridiskās personas, personālsabiedrības un apvienības tiek uzskatītas par tās līgumslēdzējas valsts valstspiederīgajiem, kuras rezidentes tās ir.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-2">
      2. Neskarot 1. punkta noteikumus, fiziskas personas, kas ir kādas šo konvenciju noslēgušās valsts rezidenti un algoti darbinieki otrā konvenciju noslēgušajā valstī, ienākumiem no šā darba šī otrā valsts nepiemēro nekādus attiecīgus nodokļus vai pienākumus, kuri ir apgrūtinošāki par tiem, kas attiecas vai varētu attiekties uz fizisku personu, kura ir šīs otras valsts rezidents un tajā strādā algotu darbu. Tomēr personīgie nodokļa atskaitījumi, kā arī nodokļa atlaides un samazinājumi, kas ir atkarīgi no ģimenes stāvokļa vai ar to saistītā izdevumu sloga, kurus šī otra valsts piemēro saviem rezidentiem, ir samazināmi atbilstoši šajā otrajā valstī saņemtā atalgojuma proporcijai šā rezidenta visā pasaulē no profesionālās darbības gūto ienākumu kopsummā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-2">
      4. Termins “valstspiederīgie” attiecībā uz katru līgumslēdzēju valsti nozīmē:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-41" title="page-2">
      a) visas fiziskās personas, kurām ir šīs valsts pilsonība;
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-42" title="page-2">
      b) visas juridiskās personas, personālsabiedrības un apvienības, kas izveidotas saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1992. gada Ienākuma nodokļa kodeksa 104. pantā – redakcijā, ko iesniedzējtiesa ir norādījusi kā pamatlietā piemērojamo, – noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-3">
      “No visiem neto ienākumiem atskaita šādus izdevumus, ciktāl tie ir faktiski samaksāti taksācijas periodā:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      1° 80 % no uzturlīdzekļu maksājumiem, ko nodokļu maksātājs regulāri maksā personām, kuras nav viņa mājsaimniecības locekļi, ja tie šīm personām tiek maksāti, izpildot saistības, kas izriet no Civilkodeksa vai Tiesu kodeksa, vai līdzīgas juridiskas saistības, pamatojoties uz ārvalstu tiesību aktiem, kā arī 80 % no kapitāla, kas ir uzskatāms par šādu maksājumu. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā kodeksa 155. panta pirmajā daļā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-3">
      “Ienākumi, kas ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, tiek ņemti vērā, aprēķinot nodokli, taču tas tiek samazināts proporcionāli kopējo ienākumu daļai, kura ir atbrīvota no nodokļiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2008. gada 12. marta Apkārtrakstā Nr. Ci.RH.331/575.420 (AFER 8/2008) paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      “I. Ievads
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-3">
      “1. Beļģijas nodokļu sistēmā nodokļu priekšrocības, kas saistītas ar nodokļu maksātāja personīgo un ģimenes stāvokli (atskaitījumi par uzturlīdzekļiem, papildu atbrīvojuma par apgādājamiem bērniem piemērošana utt.), tiek piemērotas gan Beļģijā gūtiem ienākumiem, gan ārzemes gūtiem ienākumiem. Ja attiecīgais ģimenes vai personīgais stāvoklis nav ņemts vērā ārvalstī, daļa no šīm priekšrocībām tiek zaudēta.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-3">
      Nīderlandē tika piemērota atbrīvojuma metode ar progresivitātes atrunu, kas ir analoga tai, kura tiek izmantota Beļģijā. [2002. gada 12. decembra] spriedumā [de Groot (C‑385/00, EU:C:2002:750)] Tiesa attiecībā uz Nīderlandes rezidentu tomēr nosprieda, ka šāda kārtība ir pretrunā [Savienības] tiesiskajam regulējumam personu brīvas pārvietošanās jomā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-3">
      Eiropas Komisija lūdza Beļģijai nodrošināt, lai tās nodokļu tiesību normas par atbrīvojuma metodi ar progresivitātes atrunu, kas piemērojamas “fizisko personu ienākumu aplikšanai ar nodokļiem”, būtu saderīgas ar [LESD 21., 45., 49. un 63. pantā] un [1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) (OV 1994, L 1, 3. lpp.)] 28., 31. un 40. pantā paredzētajiem pienākumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-4">
      Tika izvēlēts šāds risinājums: gadījumā, kad ārvalstī nav ņemts vērā nodokļu maksātāja personīgais vai ģimenes stāvoklis, ārvalstīs gūtiem ienākumiem tiek piemērots nodokļa samazinājums papildus [1992. gada Ienākumu nodokļa kodeksa 155. pantā] paredzētajam samazinājumam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-4">
      II. Piemērošanas nosacījumi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-4">
      9. Papildu samazinājumu nekādā gadījumā nedrīkst piemērot:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja priekšrocības, kas saistītas ar personīgo vai ģimenes stāvokli, nodokļu maksātājam ir piešķirtas [Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs], piemērojot proporcionalitātes noteikumam. Tā tas it īpaši ir gadījumā, ja šīs priekšrocības tiek piešķirtas atbilstoši proporcijai, ko attiecīgajās valstīs gūtie ienākumi veido visā pasaulē gūtajos ienākumos vai kopējos no profesionālās darbības gūtajos ienākumos. Šāds proporcionalitātes noteikums ir paredzēts konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgtas ar Franciju (tikai attiecībā uz noteiktām no profesionālās darbības gūtu ienākumu kategorijām) un Nīderlandi [..].”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Code général des impôts (Vispārējais nodokļu kodekss) – redakcijā, kuru iesniedzējtiesa norādījusi kā pamatlietā piemērojamo,– (turpmāk tekstā – “Vispārējais nodokļu kodekss”) 156. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-4">
      “Ienākuma nodokli aprēķina, balstoties uz gada neto ienākumu kopsummu, kas pieejama attiecīgajai ar nodokli apliekamajai mājsaimniecībai. Šos neto ienākumus nosaka, ņemot vērā 6. panta 1. un 3. punktā minēto nodokļu maksātāju mājsaimniecības locekļu īpašumu un kapitālu, viņu praktizēto profesiju, saņemtās algas, pensijas un mūža rentes, kā arī peļņu no jebkādiem peļņas gūšanas darījumiem, ko tie veic, atskaitot:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-4">
      II. Šādas izmaksas, ja tās netiek ņemtas vērā, novērtējot dažādu kategoriju ienākumus:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-4">
      2° [..] uzturlīdzekļi, kas atbilst Civilkodeksa 205.–211., 367. un 767. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, izņemot tos, kurus maksā augšupējiem radiniekiem, ja tiek piemēroti 199.sexdecies panta 1. un 2. punktā paredzētie noteikumi; [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā nodokļu kodeksa 164. A pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-5">
      “Personu, kuru nodokļu rezidences vieta nav Francijā, Francijā gūtie ienākumi tiek aprēķināti saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami tāda paša veida ienākumiem, kurus gūst personas, kuru nodokļu rezidences vieta ir Francijā. Tomēr, piemērojot šā kodeksa noteikumus, nevar tikt atskaitīti izdevumi, kas ir atskaitāmi no kopējiem ienākumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā nodokļu kodeksa 197.A pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-5">
      “197. panta I daļas 1. un 2. punkta noteikumi ir piemērojami, aprēķinot ienākuma nodokli, kas jāmaksā personām, kuru nodokļu rezidences vieta nav Francijā:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-5">
      a) Saņem Francijas izcelsmes ienākumus; šādā gadījumā nodoklis nevar būt mazāks par summu, kas aprēķināta, piemērojot 20 % likmi ar nodokli apliekamajai neto ienākumu daļai, kura ir mazāka vai vienāda ar ienākuma nodokļa skalas otrās pakāpes augšējo robežu, un 30 % likmi par daļu, kas pārsniedz šo robežu; [..];
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-5">
      b) Atkāpjoties no 164.A panta, aprēķinot vispārējo Francijas nodokļa likmi pasaulē gūto ienākumu kopumam, kā paredzēts šā panta a) punktā, 156. panta II daļas 2. punktā uzturlīdzekļu maksājumi ir atskaitāmi ar tādiem pašiem nosacījumiem un ierobežojumiem kā tad, ja par šiem maksājumiem to saņēmējam Francijā tiek piemērots nodoklis un ja to ņemšana vērā nevar samazināt nodokli, kas nodokļa maksātājam jāmaksā viņa rezidences valstī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BX ir nodokļu rezidents Beļģijā un tur saņem atalgojumu kā uzņēmuma vadītājs. Turklāt viņš veic profesionālo darbību Luksemburgā un Francijā un saistībā ar šo darbību gūst ienākumus šajās valstīs. Francijā gūtie ienākumi ir ierēdņa darba samaksa, jo BX ir šīs valsts augstskolas profesors.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Beļģijas un Francijas nodokļu konvenciju Francijā gūtie ienākumi tiek aplikti ar nodokli Francijā un ir atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Beļģijā, kur tie tomēr tiek ņemti vērā, lai atbilstoši progresīvai nodokļa likmju skalai aprēķinātu nodokli, kas pēc tam tiek samazināts par tā nodokļa proporcionālo daļu, kas aprēķināts par ienākumiem, kuri atbrīvoti no nodokļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BX maksā uzturlīdzekļus, kas Francijas tiesībās tiek saukti par “pensions alimentaires”, savai meitai un bijušajai sievai, kuras ir Beļģijas rezidentes. Par 2020. un 2021. taksācijas gadu viņš iesniedza iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas Beļģijā un šajās deklarācijās norādīja visus savus ienākumus, kā arī veiktos uzturlīdzekļu maksājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aprēķinot nodokļa summu, kas BX bija jāmaksā par katru no šiem taksācijas gadiem, Beļģijas nodokļu administrācija atbrīvojumu par samaksātajiem uzturlīdzekļiem viņam piemēroja tikai proporcionāli viņa Beļģijā gūtajiem ienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā pēc sākotnējām BX sūdzībām par 2020. un 2021. taksācijas gadu aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa netika atcelta vai samazināta, BX vērsās tribunal de première instance du Luxembourg (Luksemburgas provinces pirmās instances tiesa, Beļģija), proti, iesniedzējtiesā, apgalvojot, ka noteikums par atskaitāmu uzturlīdzekļu maksājumu proporcionālu attiecināšanu uz Beļģijā gūtajiem ienākumiem un ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, kuri atbrīvoti no šā nodokļa, ir pretrunā LESD 45. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas ieskatā – saskaņā ar Beļģijas un Francijas nodokļu konvenciju Francijas nodokļu administrācijai bija jāļauj BX no viņa Francijā ar nodokli apliekamajiem ienākumiem atskaitīt daļu no uzturlīdzekļiem, kurus viņš maksā savai meitai un bijušajai sievai, bet faktiski šī dalībvalsts atsaka šādu atskaitījumu, ja uzturlīdzekļu maksājumu saņēmēji – kā tas ir šo pēdējo minēto personu gadījumā – nav pakļauti Francijas nodokļu režīmam. Šajā kontekstā iesniedzējtiesa pauž šaubas, vai ar LESD 45. pantu ir saderīgas Beļģijas nodokļu tiesību normas, kurās nodokļu maksātājam, kas gūst ienākumus no Francijas avotiem, bet saskaņā ar Beļģijas un Francijas nodokļu konvenciju, ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ir liegts atskaitīt daļu samaksāto uzturlīdzekļu no saviem Beļģijā ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, un šī daļa Francijā netiek ņemta vērā saistībā ar viņa ģimenes stāvokli proporcionāli šajā dalībvalstī ar nodokli apliekamajiem ienākumiem tāpēc, ka – iesniedzējtiesas ieskatā – Francijas nodokļu administrācija ir nepareizi piemērojusi šo konvenciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz ienākumiem, kurus BX guvis Luksemburgā, iesniedzējtiesa norāda, ka viņš arī Luksemburgā nav saņēmis nodokļu priekšrocības, kas saistītas ar viņa personīgo un ģimenes stāvokli, bet uzskata, ka var piemērot spēkā esošos tiesību aktus, un nav vajadzības vaicāt Tiesai, kā LESD 45. pants jāinterpretē šajā situācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos tribunal de première instance du Luxembourg (Luksemburgas provinces pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-7">
      “Vai LESD 45. pants jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij (Beļģijas Karalistei), aprēķinot tās rezidentam uzliekamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir jāņem vērā apstāklis, ka – lai gan tādā diskriminācijas aizliegumu ietverošā konvencijas noteikumā kā [Beļģijas un Francijas nodokļu konvencijas] 25.2. pantā paredzēta personīgo atskaitījumu, kā arī nodokļa atlaižu un samazinājumu piešķiršana nerezidentiem atkarībā no ģimenes stāvokļa vai proporcionāli ģimenes izdevumiem – nodarbinātības dalībvalsts (Francijas Republikas) tiesību aktos, proti, šajā gadījumā Francijas Vispārējā nodokļu kodeksa 197.A pantā, iekļautu īpašu nosacījumu dēļ, atbilstoši kuriem Francijas nodokļa aprēķināšanas nolūkā šā nodarbinātības valsts nerezidenta veiktos uzturlīdzekļu maksājumus, lai noteiktu Francijas nodokļa likmi, var atskaitīt vienīgi tad, ja par šiem uzturlīdzekļu maksājumiem to saņēmējam Francijā tiek piemērots nodoklis un ja to ņemšana vērā nevar mazināt nodokļa maksātāja viņa rezidences valstī maksājamo nodokli, šis Beļģijas rezidents negūst labumu no uzturlīdzekļu maksājumu aplikšanas ar nodokli proporcionāli ar nodokli apliekamajam ienākumam nedz nodarbinātības valstī (Francijas Republikā), nedz rezidences valstī (Beļģijas Karalistē), lai gan šai rezidences valstij ir iespējams aprēķināt nodokli, atskaitāmos uzturlīdzekļu maksājumus attiecinot uz iekšzemē gūtajiem ienākumiem pēc tam, kad nodalīta ar šo konvenciju atbrīvotā atalgojuma daļa, lai nemazinātu nodokļa atskaitīšanas priekšrocības, attiecinot šos maksājumus uz ienākumu, kas uz minētās konvencijas pamata ir atbrīvots no nodokļa, ievērojot progresivitāti, un saistībā ar kuriem viņš nodarbinātības valstī faktiski nav guvis labumu no minēto uzturlīdzekļu maksājumu proporcionālas atskaitīšanas?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Tiesas kompetenci un prejudiciālā jautājuma pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumos Francijas valdība lūdz atzīt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par nepieņemamu šādu iemeslu dēļ: vispirms – iesniedzējtiesa lūdzot Tiesu lemt par sekām, kas rodas, kad kāda no līgumslēdzējām valstīm, iespējams, pārkāpj nodokļu konvencijas noteikumu, taču tas neesot Tiesas kompetencē. Nākamais iemesls ir tāds, ka iesniedzējtiesa neesot pietiekami izklāstījusi pamatlietas tiesiskos un faktiskos apstākļus. Visbeidzot, uzdotais jautājums būtībā esot hipotētisks. Proti, Beļģijas un Francijas nodokļu konvencijas 25. pants šim strīdam neesot piemērojams saskaņā ar šā panta 2. punktu, kurā attiecībā uz fiziskām personām nerezidentēm esot paredzēts, ka tajā ietvertais diskriminācijas aizlieguma noteikums attiecas tikai uz personām, kas ir darbinieki otrā līgumslēdzējā valstī. Taču BX neesot darbinieks Francijā, jo viņa darba tiesiskajām attiecībām ir publiski tiesisks, nevis līgumisks raksturs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāuzsver – ja lūgums pārsniedz LESD 267. panta pirmajā daļā noteiktās robežas attiecībā uz to, kas ir lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iespējamais priekšmets, tas ir jānoraida nevis kā nepieņemams, bet gan Tiesas kompetences neesības dēļ (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2025. gada 28. aprīlis, A.En. Slovensko, C‑201/24, EU:C:2025:288, 35.–39. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši šīm robežām Tiesas kompetencē nav lemt par to, vai dalībvalsts, iespējams, ir pārkāpusi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm noslēgtas konvencijas normas, kuru mērķis ir novērst vai mazināt no valstu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšanas izrietošās negatīvās sekas (spriedums, 2009. gada 16. jūlijs, Damseaux, C‑128/08, EU:C:2009:471, 22. punkts). Tās kompetencē nav arī aplūkot saikni starp valsts pasākumu un tādas konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu noteikumiem kā pamatlietā aplūkotā, jo šis jautājums nav saistīts ar Savienības tiesību interpretāciju (spriedums, 2018. gada 24. oktobris, Sauvage un Lejeune, C‑602/17, EU:C:2018:856, 17. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr LESD 267. pantā paredzētajā tiesvedībā Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību normas interpretāciju, ņemot vērā iesniedzējtiesas lūgumā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ja iesniedzējtiesa konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu esību min kā attiecīgā tiesiskā regulējuma elementu, Tiesai ir jāņem vērā šī konvencija un iesniedzējtiesas veiktā tās interpretācija, lai sniegtu tai noderīgu Savienības tiesību interpretāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 24. oktobris, Sauvage un Lejeune, C‑602/17, EU:C:2018:856, 18. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet – kaut arī šajā gadījumā vienīgais prejudiciālais jautājums ir uzdots, pamatojoties uz premisu, kas saistīta ar iesniedzējtiesas veikto Beļģijas un Francijas nodokļu konvencijas interpretāciju, nav secināms, ka Tiesai nav kompetences uz to atbildēt, jo šis jautājums attiecas uz LESD 45. panta interpretāciju, nevis uz šīs konvencijas interpretāciju. Taču Tiesas atbilde uz šo jautājumu tiks sniegta ar atrunu, ka šī premisa ir pareiza, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, runājot par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, jāatgādina – no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, ko valsts tiesa ir uzdevusi saistībā ar pašas noteikto tiesisko regulējumu un faktiskajiem apstākļiem, kuru pareizība Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija. Tiesai ir iespējams atteikties lemt par valsts tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saiknes ar faktisko situāciju pamatlietā vai pamatlietas priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2024. gada 18. jūnijs, Bundesrepublik Deutschland (Lēmuma par bēgļa statusa piešķiršanu iedarbība), C‑753/22, EU:C:2024:524, 44. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti attiecībā uz šo pēdējo minēto gadījumu saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kas atspoguļota Tiesas Reglamenta 94. panta a) un b) punktā, nepieciešamība sniegt valsts tiesai noderīgu Savienības tiesību interpretāciju citastarp prasa, lai valsts tiesa, pirmkārt, izklāstītu atbilstošos faktus vai vismaz sniegtu to faktu izklāstu, uz kuriem balstīti jautājumi, un, otrkārt, definētu tiesisko regulējumu, uz kuru attiecas tās uzdotie jautājumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 30. oktobris, Attal un Associés, C‑321/24, EU:C:2025:836, 20. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā iesniedzējtiesa ir pietiekami detalizēti izklāstījusi pamatlietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, lai Tiesa uz uzdoto jautājumu varētu sniegt iesniedzējtiesai noderīgu atbildi. Turklāt, lai gan Tiesai LESD 267. pantā paredzētās procedūras ietvaros nav jālemj par to, vai iesniedzējtiesas veiktā Beļģijas un Francijas nodokļu konvencijas vai Francijas tiesību interpretācija ir pareiza, jo šajā tiesvedībā, kuras pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, jebkurš faktu un valsts tiesību – kurām ir pielīdzināmas starp divām dalībvalstīm noslēgtās konvencijas – vērtējums ir vienīgi valsts tiesas kompetencē, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem acīmredzami neizriet, ka uzdotajam jautājumam nebūtu saistības ar šīs lietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu vai ka tas radītu hipotētisku problēmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu nav jāatzīst par nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kuru piemērojot, daļēji tiek zaudētas tiesības uz nodokļa atskaitījumu, kura mērķis ir ņemt vērā nodokļu maksātāju rezidentu personīgo un ģimenes stāvokli vienā dalībvalstī gadījumā, kad tie no profesionālās darbības otrā dalībvalstī gūst ienākumus, kas ir atbrīvoti no nodokļa rezidences dalībvalstī saskaņā ar divpusēju nodokļu konvenciju, savukārt nodokļu maksātājiem rezidentiem, kuriem nav ienākumu no citas dalībvalsts, šis atskaitījums tiek piemērots pilnā apmērā, ja saskaņā ar šo divpusējo nodokļu konvenciju šīs minētā atskaitījuma daļas zudums otrajā dalībvalstī būtu bijis jākompensē ar atbilstošu iespēju saņemt analogu atskaitījumu, kas ir proporcionāls šajā otrajā dalībvalstī gūtajiem ienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 45. pantu Savienībā tiek nodrošināta darba ņēmēju brīva pārvietošanās. Atbilstošā 45. panta 2. punktam šī brīvība nozīmē to, ka tiek likvidēta jebkāda dalībvalstu darba ņēmēju diskriminācija pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 45. panta 4. punktā gan ir noteikts, ka 45. panta 1.–3. punktā ietvertie noteikumi nav piemērojami nodarbinātībai valsts civildienestā. Savukārt pamatlietā aplūkotie ienākumi, kurus BX saņem dalībvalstī, kas nav viņa rezidences dalībvalsts, ir ierēdņa alga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šai tiesību normai nevar būt tāds tvērums, kas pārsniegtu tās pieņemšanas mērķi – ļaut dalībvalstīm ierobežot ārvalstu pilsoņu pieņemšanu noteiktos amatos valsts civildienestā, nevis ļaut šīm valstīm veikt ar atalgojumu vai citiem darba nosacījumiem saistītus diskriminējošus pasākumus attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem, kuri ieņem šādus amatus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1974. gada 12. februāris, Sotgiu, 152/73, EU:C:1974:13, 4. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc LESD 45. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas vienīgi liedz darba ņēmējam piemērot LESD 45. panta 1.–2. punktā ietvertās tiesību normas attiecībā uz piekļuvi noteiktiem amatiem valsts civildienestā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt šī tiesību norma neliedz nodokļu strīdā nodokļu maksātājam rezidentam, kurš ir nodarbināts citas dalībvalsts civildienestā, atsaukties uz “darba ņēmēja” statusu LESD 45. panta izpratnē attiecībā uz viņa no šīs nodarbinātības gūto ienākumu aplikšanu ar nodokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāatgādina arī, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošajām Savienības tiesībām katra dalībvalsts, ievērojot šīs tiesības, var brīvi organizēt savu sistēmu ienākumu aplikšanai ar nodokli, un tādējādi aprites brīvības nevar tikt saprastas tādējādi, ka dalībvalstij būtu pienākums izstrādāt savus nodokļu noteikumus atkarībā no citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai visās situācijās garantētu nodokļu uzlikšanu bez jebkādām atšķirībām, kuras izriet no valsts nodokļu tiesiskā regulējuma (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 27. februāris, AURES Holdings, C‑405/18, EU:C:2020:127, 32. punkts, un 2022. gada 10. novembris, VP CAPITAL, C‑414/21, EU:C:2022:871, 19. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti – saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nelabvēlīgā situācija, kas var izrietēt no dažādu dalībvalstu nodokļu kompetences paralēlas īstenošanas, piemēram, dubulta aplikšana ar nodokļiem, nav LESD aizliegti ierobežojumi, ja vien šāda īstenošana nav diskriminējoša (skat. it īpaši spriedumu, 2021. gada 25. februāris, Société Générale, C‑403/19, EU:C:2021:136, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Diskriminācija var rasties, tikai piemērojot atšķirīgas normas salīdzināmās situācijās vai vienu un to pašu normu piemērojot atšķirīgās situācijās (skat. it īpaši spriedumus, 1995. gada 14. februāris, Schumacker, C‑279/93, EU:C:1995:31, 30. punkts; 2015. gada 18. jūnijs, Kieback, C‑9/14, EU:C:2015:406, 21. punkts, un 2017. gada 9. februāris, X, C‑283/15, EU:C:2017:102, 29. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā tas, vai pārrobežu situācija ir salīdzināma ar iekšzemes situāciju, ir jāpārbauda, ņemot vērā attiecīgo noteikumu priekšmetu, saturu un mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 13. novembris, College Pension Plan of British Columbia, C‑641/17, EU:C:2019:960, 65. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2020. gada 30. janvāris, Köln‑Aktienfonds Deka, C‑156/17, EU:C:2020:51, 76. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ja valsts tiesību normās, lai ņemtu vērā nodokļu maksātāju personīgo un ģimenes stāvokli, ir paredzēti atskaitījumi, kas nodokļa bāzes aprēķinā ir piemērojami kopējiem ienākumiem, nodokļu maksātāji rezidenti un nodokļu maksātāji nerezidenti parasti ir jāuzskata par tādiem, kas neatrodas salīdzināmās situācijās, jo ienākumi, kurus kādas valsts teritorijā guvuši nodokļu maksātāji nerezidenti un kuri principā ir vienīgie tur ar nodokli apliekamie ienākumi, visbiežāk ir tikai daļa no šo nodokļu maksātāju kopējiem ienākumiem (šajā nozīmē skat spriedumu, 1995. gada 14. februāris, Schumacker, C‑279/93, EU:C:1995:31, 31. un 32. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, ja dalībvalsts piemēro principu, saskaņā ar kuru rezidences vietā tiek aplikti visi nodokļu maksātāju ienākumi, tostarp ārvalstīs gūtie ienākumi, nodokļu maksātāji rezidenti, kuriem ir šādi ārvalstu izcelsmes ienākumi, kas gūti, īstenojot to tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, un rezidenti, kuriem nav šādu ienākumu, ir jāuzskata par salīdzināmā situācijā esošiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo dažādu kategoriju nodokļu maksātāju rezidentu situāciju salīdzināmību gadījumā, kad rezidences dalībvalsts īsteno savu kompetenci nodokļu jomā attiecībā uz visiem šādu nodokļu maksātāju ienākumiem, šai dalībvalstij principā ir jāpiešķir šīm dažādajām nodokļu maksātāju kategorijām visas nodokļu priekšrocības, kas saistītas ar viņu personīgo un ģimenes stāvokli, pat ja šiem nodokļu maksātājiem ir ārvalstīs gūti ienākumi, turklāt rezidences dalībvalsts – atskaitot izņēmuma gadījumus – vislabāk var novērtēt minēto nodokļu maksātāju personīgo maksātspēju, kas izriet no visu viņu ienākumu un personīgā un ģimenes stāvokļa ņemšanas vērā, jo nodokļu maksātājiem tajā principā ir arī viņu personīgo, ģimenes un mantisko interešu centrs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1995. gada 14. februāris, Schumacker, C‑279/93, EU:C:1995:31, 32. un 33. punkts, kā arī 2013. gada 12. decembris, Imfeld un Garcet, C‑303/12, EU:C:2013:822, 43. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Tiesa ir atzinusi – ja Savienības līmenī nav veikti saskaņošanas pasākumi, dalībvalstis, izmantojot divpusējas vai daudzpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, var brīvi grozīt šo saistību starp to, ka rezidences dalībvalsts ņem vērā visus tās rezidentu ienākumus, no vienas puses, un viņu vispārējo personīgo un ģimenes stāvokli, no otras puses. Rezidences dalībvalsts, kas piemēro principu, ka visi nodokļu maksātāju ienākumi tiek aplikti ar nodokli rezidences vietā, var tikt ar konvenciju atbrīvota no pienākuma pilnībā ņemt vērā to nodokļu maksātāju personīgo un ģimenes stāvokli, kuri ir rezidenti tās teritorijā un vismaz daļēji veic saimniecisko darbību citā dalībvalstī, ja izņēmuma kārtā – it īpaši ņemot vērā, ka šāda veida konvencijas prevalē pār tiesību aktiem, kas nosaka šādu principu,– tā no nodokļa atbrīvo ienākumus, kas gūti dalībvalstī, ar kuru tā ir ratificējusi šādu konvenciju (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 12. decembris, de Groot, C‑385/00, EU:C:2002:750, 99. punkts, un 2021. gada 15. jūlijs, État belge (Nodokļu priekšrocību zaudēšana dzīvesvietas dalībvalstī), C‑241/20, EU:C:2021:605, 44. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šādā situācijā rezidences dalībvalsts var atbrīvoties no pienākuma pilnībā ņemt vērā šo nodokļu maksātāju rezidentu, kuri vismaz daļēji veic saimniecisko darbību citā dalībvalstī, personīgo un ģimenes stāvokli tikai tad, ja – attiecībā uz visām šādi piešķirtajām ar personīgo un ģimenes stāvokli saistītajām priekšrocībām – šis stāvoklis tiek pilnībā ņemts vērā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 12. decembris, de Groot, C‑385/00, EU:C:2002:750, 100. un 101. punkts, kā arī 2021. gada 15. jūlijs, État belge (Nodokļu priekšrocību zaudēšana dzīvesvietas dalībvalstī), C‑241/20, EU:C:2021:605, 45. un 46. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai rezidences dalībvalsts var tikt uzskatīta par atbrīvotu no šā pienākuma tāpēc vien, ka pastāv divpusēja nodokļu konvencija, ar kuru šī dalībvalsts un nodarbinātības dalībvalsts ir sadalījušas visu nodokļu maksātāja ienākumu aplikšanu ar nodokli un – proporcionāli šim sadalījumam – viņa personīgā un ģimenes stāvokļa ņemšanu vērā, lai gan šī otrā dalībvalsts šo konvenciju nepiemēro tādā veidā, ka praksē viss šis stāvoklis tiek pienācīgi ņemts vērā vienā vai otrā no šīm divām dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka šā sprieduma 44. punktā atgādinātās judikatūras pamats ir dalībvalstu pienākums īstenot savu kompetenci nodokļu jomā tādā veidā, kas nav diskriminējošs attiecībā pret Savienības pilsoņiem, kuri ir izmantojuši savas LESD 45. panta 1. un 2. punktā garantētās tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja rezidences dalībvalsts noslēdz divpusēju nodokļu konvenciju, ar kuru šī dalībvalsts un nodarbinātības dalībvalsts sadala to, kā ar nodokli tiek aplikti visi to nodokļu maksātāju ienākumi, kuri ir izmantojuši savas tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, un vienojas proporcionāli šim sadalījumam ņemt vērā viņu personīgo un ģimenes stāvokli, jāuzskata, ka rezidences dalībvalsts savu kompetenci ir īstenojusi nediskriminējošā veidā tikai tad, ja šīs konvencijas noteikumu piemērošanas rezultātā katrā no šīm dalībvalstīm attiecīgajiem nodokļu maksātājiem tiek nodrošināts, ka kopumā – tāpat kā attiecībā uz nodokļu maksātājiem rezidentiem, kuriem nav citā dalībvalstī gūtu ienākumu, – viņu personīgais un ģimenes stāvoklis tiks pienācīgi ņemts vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka diskriminācijas aizlieguma princips, kas it īpaši ir konkretizēts LESD 45. panta 1. un 2. punktā, ir vērsts uz to, lai likvidētu visus pasākumus, ar kuriem darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā citas dalībvalsts pilsonim tiek piemērota stingrāka attieksme vai viņš tiek nostādīts tiesiski vai faktiski nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar situāciju, kurā tādos pašos apstākļos atrodas valsts pilsonis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1984. gada 13. decembris, Haug‑Adrion, 251/83, EU:C:1984:397, 14. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ja rezidences dalībvalsts vienojas ar citām dalībvalstīm, lai tām nodotu daļu no pienākuma ņemt vērā visu tās teritorijā rezidējošo nodokļu maksātāju personīgo un ģimenes stāvokli, rezidences dalībvalsts tiks uzskatīta par tādu, kas savu kompetenci nodokļu jomā ir īstenojusi nediskriminējošā veidā attiecībā uz Savienības pilsoņiem, kuri ir izmantojuši savas tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, tikai tad, ja, veicot šo īstenošanu, šie pilsoņi nav nostādīti tiesiski vai faktiski nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar nodokļu maksātājiem rezidentiem, kuri nav izmantojuši savas tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, ja rezidences dalībvalsts noslēdz šādu divpusēju nodokļu konvenciju ar nodarbinātības valsti, bet rezidences valsts tiesas ir pamatoti konstatējušas, ka, ņemot vērā to, kā šī konvencija tiek piemērota nodarbinātības valstī, nodokļa maksātājiem, kas ir rezidenti rezidences dalībvalstī, viņu personīgā un ģimenes stāvokļa dēļ piemērojamā atskaitījuma daļas zudums netiek kompensēts ar atbilstošu iespēju saņemt tādu pašu atskaitījumu nodarbinātības valstī proporcionāli šajā valstī gūtajiem ienākumiem, ir jāuzskata, ka rezidences dalībvalsts nav atbrīvota no pienākuma pilnībā ņemt vērā nodokļu maksātāju, kas ir rezidenti, personīgo un ģimenes stāvokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to – ja starp nodarbinātības valsti un rezidences valsti noslēgta nodokļu konvencija tiek piemērota tādā veidā, ka attiecīgie nodokļa maksātāji rezidenti tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar nodokļa maksātājiem rezidentiem, kas nav izmantojuši savas tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, rezidences dalībvalsts tiesiskais regulējums – ciktāl ar to nodokļa maksātājiem šajā situācijā ir liegtas tiesības uz to, ka tiek pilnībā ņemti vērā to personīgie un ģimenes izdevumi, – ir uzskatāms par darba ņēmēju brīvu pārvietošanās ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds ierobežojums var būt pieļaujams vienīgi tad, ja tas ir attaisnots ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem (spriedums, 2019. gada 14. marts, Jacob un Lennertz, C‑174/18, EU:C:2019:205, 44. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra) vai ja tas attiecas uz situācijām, kas nav objektīvi salīdzināmas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 17. jūlijs, Nordea Bank Danmark, C‑48/13, EU:C:2014:2087, 23. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šajā gadījumā nedz iesniedzējtiesa, nedz Beļģijas valdība nav norādījušas primārus vispārējo interešu apsvērumus, kas varētu veidot šādu attaisnojumu, piemēram, nepieciešamību nodrošināt Beļģijas nodokļu režīma saskaņotību. Turklāt ierobežojuma identificēšana šā sprieduma 51. punktā ir balstīta tieši uz analīzi par to situāciju salīdzināmību, kurās atrodas nodokļu maksātājs rezidents, kurš ir izmantojis savas tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un attiecībā uz kuru rezidences dalībvalsts piemēro tādu nodokļu konvenciju, kādu ir aprakstījusi iesniedzējtiesa, no vienas puses, un – principā – nodokļu maksātājs rezidents, kurš šādas tiesības nav izmantojis, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka LESD 45. pants jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kuru piemērojot, daļēji tiek zaudētas tiesības uz nodokļa atskaitījumu, kura mērķis ir ņemt vērā nodokļu maksātāju rezidentu personīgo un ģimenes stāvokli vienā dalībvalstī gadījumā, kad tie no profesionālās darbības otrā dalībvalstī gūst ienākumus, kas ir atbrīvoti no nodokļa rezidences dalībvalstī saskaņā ar divpusēju nodokļu konvenciju, savukārt nodokļu maksātājiem rezidentiem, kuriem nav ienākumu no citas dalībvalsts, šis atskaitījums tiek piemērots pilnā apmērā, ja saskaņā ar šo divpusējo nodokļu konvenciju šīs minētā atskaitījuma daļas zudums otrajā dalībvalstī būtu bijis jākompensē ar atbilstošu iespēju saņemt analogu atskaitījumu, kas ir proporcionāls šajā otrajā dalībvalstī gūtajiem ienākumiem, bet tas nav noticis, ņemot vērā veidu, kādā otrajā dalībvalstī tiek piemērota minētā konvencija, ciktāl nepastāv neviens primārs vispārējo interešu apsvērums, kas varētu attaisnot šādu zudumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-123" title="page-13">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-124" title="page-13">
      LESD 45. pants
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-125" title="page-14">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-126" title="page-14">
      tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kuru piemērojot, daļēji tiek zaudētas tiesības uz nodokļa atskaitījumu, kura mērķis ir ņemt vērā nodokļu maksātāju rezidentu personīgo un ģimenes stāvokli vienā dalībvalstī gadījumā, kad tie no profesionālās darbības otrā dalībvalstī gūst ienākumus, kas ir atbrīvoti no nodokļa rezidences dalībvalstī saskaņā ar divpusēju nodokļu konvenciju, savukārt nodokļu maksātājiem rezidentiem, kuriem nav ienākumu no citas dalībvalsts, šis atskaitījums tiek piemērots pilnā apmērā, ja saskaņā ar šo divpusējo nodokļu konvenciju šīs minētā atskaitījuma daļas zudums otrajā dalībvalstī būtu bijis jākompensē ar atbilstošu iespēju saņemt analogu atskaitījumu, kas ir proporcionāls šajā otrajā dalībvalstī gūtajiem ienākumiem, bet tas nav noticis, ņemot vērā veidu, kādā otrajā dalībvalstī tiek piemērota minētā konvencija, ciktāl nepastāv neviens primārs vispārējo interešu apsvērums, kas varētu attaisnot šādu zudumu.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-127" title="page-14">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
</body>
</html>
