02014D0156 — LV — 09.01.2018 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

▼M1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 19. marts),

ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, un dažām bentisko un pelaģisko sugu zvejniecībām Vidusjūrā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1717)

(2014/156/ES)

▼B

(OV L 085, 21.3.2014., 15. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/17 izziņots ar dokumenta numuru C(2017 (2018. gada 5. janvāris),

  L 4

20

9.1.2018




▼B

▼M1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 19. marts),

ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, un dažām bentisko un pelaģisko sugu zvejniecībām Vidusjūrā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1717)

(2014/156/ES)

▼B



I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

▼M1

1. pants

Priekšmets un definīcijas

1.  Ar šo lēmumu izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto:

a) zilās tunzivs krājumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

b) zobenzivs krājumu Vidusjūrā;

c) garspuru tunzivs krājumu Vidusjūrā;

d) sardīnes un anšova krājumus Adrijas jūras ziemeļu un dienvidu daļā;

e) heka un sārtās dziļūdens garneles krājumus Sicīlijas šaurumā.

2.  Atlantijas okeāna austrumu daļu, Vidusjūru, Adrijas jūras ziemeļu un dienvidu daļu un Sicīlijas šaurumu šajā lēmumā turpmāk sauc par “attiecīgajiem apgabaliem”.

3.  Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a) “Adrijas jūras ziemeļu daļa” un “Adrijas jūras dienvidu daļa” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 ( 1 ) I pielikumā definētais 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals (ĢAA);

b) “Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētais 12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA;

c) “Vidusjūra” ir Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 37.1., 37.2. un 37.3. apakšapgabals;

d) “Atlantijas okeāna austrumu daļa” ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) VII, VIII, IX un X apakšapgabals, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 ( 2 ) III pielikumā, un FAO 34.1.2. rajons.

▼B

2. pants

Darbības joma

1.  Īpašā kontroles un inspekcijas programma jo īpaši aptver šādas darbības:

a) attiecīgajos apgabalos veiktas zvejas darbības Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 1. punkta nozīmē;

b) ar zveju saistītas darbības, tostarp zvejas produktu audzēšanu, svēršanu, apstrādi, tirdzniecību, transportēšanu un glabāšanu;

c) sporta un atpūtas zveju;

d) importu, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 ( 3 ) 2. panta 11. punktā;

e) eksportu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 13. punktā.

▼M1 —————

▼B

3.  Īpašo kontroles un inspekcijas programmu īsteno Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Portugāle, Slovēnija un Spānija (“attiecīgās dalībvalstis”).



II NODAĻA

MĒRĶI, PRIORITĀTES, PROCEDŪRAS UN KRITĒRIJI

3. pants

Mērķi

1.  Īpašā kontroles un inspekcijas programma nodrošina to saglabāšanas un kontroles pasākumu vienādu un efektīvu īstenošanu, kurus piemēro 1. pantā minētajiem krājumiem.

2.  Kontroles un inspekcijas darbības, ko veic saskaņā ar īpašo kontroles un inspekcijas programmu, ir jo īpaši vērstas uz to, lai nodrošinātu atbilstību šādiem noteikumiem:

a) zvejas iespēju pārvaldība un jebkādi konkrēti ar to saistīti nosacījumi, tostarp kvotu izmantošanas, piepūles režīma un tehnisko pasākumu uzraudzība attiecīgajos apgabalos;

b) ziņošanas pienākumi, kas piemērojami zvejas darbībām, jo īpaši reģistrētās un paziņotās informācijas ticamība;

c) pienākums izkraut visas nozvejas no krājumiem un apgabaliem, uz kuriem attiecas šis lēmums un uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 ( 4 );

d) reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju apstiprinātie īpašie noteikumi saistībā ar krājumiem un apgabaliem, uz kuriem attiecas šis lēmums.

4. pants

Prioritātes

1.  Attiecīgās dalībvalstis veic kontroles un inspekcijas darbības attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic zvejas kuģi, un ar zveju saistītām darbībām, ko veic citi operatori, pamatojoties uz riska pārvaldības stratēģiju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 18. punktam un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 98. pantam.

2.  Katram zvejas kuģim, zvejas kuģu grupai, zvejas rīku kategorijai, operatoram vai ar zveju saistītai darbībai attiecībā uz katru 1. pantā minēto krājumu veic kontroli un inspekcijas atbilstoši prioritātes līmenim, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.

3.  Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka prioritātes līmeni, pamatojoties uz tā riska novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantā noteiktajām procedūrām.

5. pants

Riska novērtēšanas procedūras

1.  Attiecīgās dalībvalstis novērtē risku saistībā ar attiecīgajiem krājumiem un attiecīgo apgabalu vai apgabaliem, pamatojoties uz I pielikumā pievienoto tabulu.

2.  Katras attiecīgās dalībvalsts veiktajā riska novērtējumā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo un attiecīgo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir neatbilstības varbūtība un kādas ir iespējamās sekas, ja tā tiktu pieļauta. Apvienojot šos elementus, katra attiecīgā dalībvalsts novērtē riska pakāpi (“ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts” vai “ļoti augsts”) katrai 4. panta 2. punktā minētajai inspekcijas kategorijai.

▼M1

3.  Ja tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kura nav attiecīga dalībvalsts, vai trešās valsts zvejas kuģis darbojas 1. pantā minētajā apgabalā vai apgabalos, tam piedēvē riska pakāpi saskaņā ar šā panta 2. punktu. Ja nav informācijas un ja kuģa karoga valsts iestādes saskaņā ar 9. pantu neiesniedz tāda riska novērtējuma rezultātus, kuru tās veikušas saskaņā ar 4. panta 2. punktu un šā panta 2. punktu un kura iznākumā kuģim piedēvējams cits riska līmenis, kuģi uzskata par ļoti augsta riska zvejas kuģi.

▼B

6. pants

Riska pārvaldības stratēģija

1.  Uz riska novērtējuma pamata katra attiecīgā dalībvalsts nosaka riska pārvaldības stratēģiju, kas vērsta uz atbilstības nodrošināšanu. Šāda stratēģija aptver piemērotu un izmaksu ziņā lietderīgu kontroles instrumentu un inspekcijas līdzekļu noteikšanu, aprakstu un piešķiršanu, ņemot vērā katra riska būtību un novērtēto pakāpi un mērķa kritēriju sasniegšanu.

2.  Šā panta 1. punktā minēto riska pārvaldības stratēģiju koordinē reģionālā līmenī, izmantojot kopēju izvietošanas plānu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 768/2005 2. panta c) punktā.

7. pants

Saikne ar kopējo izvietošanas plānu procedūrām

1.  Kopēja izvietošanas plāna ietvaros katra attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā nosūta EFCA saskaņā ar 5. panta 3. punktu veiktā riska novērtējuma rezultātus un jo īpaši sarakstu ar novērtētajām riska pakāpēm un atbilstošajiem inspekcijas mērķiem.

2.  Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētos riska pakāpju un mērķu sarakstus atjaunina, izmantojot informāciju, kas ievākta kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās. EFCA tiek informēta uzreiz pēc katra atjauninājuma pabeigšanas.

3.  EFCA izmanto no attiecīgajām dalībvalstīm saņemto informāciju, lai koordinētu riska pārvaldības stratēģiju reģionālā līmenī saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

8. pants

Mērķa kritēriji

1.  Neskarot mērķa kritērijus, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktā, mērķa kritēriji “augsta” un “ļoti augsta” riska zvejas kuģiem, krātiņveida lamatām vai citiem operatoriem ir izklāstīti II pielikumā.

2.  Dažām sugām, uz kurām attiecas šis lēmums, kontroles mērķi visiem riska līmeņiem ir izklāstīti II pielikumā.

3.  Mērķa kritērijus “ļoti zema”, “zema” un “vidēja” riska zvejas kuģiem, krātiņveida lamatām vai citiem operatoriem attiecīgās dalībvalstis nosaka, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantā minētās valstu kontroles programmas un 95. panta 4. punktā minētos valstu pasākumus.

4.  Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis kā alternatīvu var piemērot atšķirīgus mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ar nosacījumu, ka:

a) detalizēta zvejas darbību vai ar zveju saistītu darbību un ar noteikumu izpildi saistītu elementu analīze pamato vajadzību noteikt mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem;

b) kritēriji, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ir paziņoti Komisijai un tā 90 dienu laikā neiebilst pret tiem, kritēriji ir nediskriminējoši un neietekmē mērķus, prioritātes un uz risku balstītas procedūras, kuras noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā.

5.  Visus mērķa kritērijus un mērķus ik gadu izvērtē, pamatojoties uz 13. panta 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, un vajadzības gadījumā 13. panta 4. punktā minētās novērtēšanas ietvaros attiecīgi pārskata.

6.  Attiecīgā gadījumā šajā pantā minētos mērķa kritērijus īsteno ar kopēju izvietošanas plānu.



III NODAĻA

ĪSTENOŠANA

9. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm

1.  Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji sadarbojas īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanā.

2.  Vajadzības gadījumā visas pārējās dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm.

3.  Dalībvalstis var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

10. pants

Kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības

1.  Lai palielinātu savu valsts zivsaimniecības kontroles sistēmu efektivitāti, attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un – attiecīgā gadījumā – to teritorijā. Attiecīgā gadījumā šādas darbības veic Regulas (EK) Nr. 768/2005 9. panta 1. punktā minēto kopēju izvietošanas plānu ietvaros.

2.  Kopīgu inspekcijas un pārraudzības darbību veikšanai katra attiecīgā dalībvalsts:

a) nodrošina to, ka citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas uzaicina piedalīties kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās;

b) nosaka kopīgas operatīvās procedūras, ko piemēro pārraudzības kuģiem un lidaparātiem;

c) vajadzības gadījumā izraugās kontaktpunktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 80. panta 5. punktā.

3.  Kopīgajās inspekcijas un pārraudzības darbībās var piedalīties amatpersonas un Savienības inspektori.

11. pants

Datu apmaiņa

1.  Lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu, katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina tiešu elektronisku Regulas (EK) Nr. 1224/2009 111. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XII pielikumā minēto datu apmaiņu ar pārējām attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA.

2.  Šā panta 1. punktā minētie dati attiecas uz zvejas darbībām vai ar zveju saistītām darbībām, kas veiktas apgabalā vai apgabalos, kuros piemēro īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

12. pants

Informācija

1.  Kamēr nav pilnībā īstenota Regulas (EK) Nr. 1224/2009 XII sadaļas III nodaļa, katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā lēmuma III pielikumā sniegto formātu elektroniski paziņo Komisijai un EFCA šādu informāciju:

a) katras kontroles vai inspekcijas darbības identifikācija, datums un veids;

b) katra tā zvejas kuģa (Savienības flotes reģistra numurs), krātiņveida lamatas, transportlīdzekļa vai operatora (uzņēmuma nosaukums) identifikācija, kam piemēro kontroli vai inspekciju;

c) vajadzības gadījumā – inspicētā zvejas rīka veids; un

d) ja konstatēts viens vai vairāki pārkāpumi:

i) pārkāpuma(-u) veids(-i),

ii) pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc pārkāpuma(-u) konstatēšanas (proti, lieta tiek izmeklēta, tiek izskatīta, iesniegta pārsūdzība); un

iii) noteiktās sankcijas pēc pārkāpuma(-u) konstatēšanas: naudassoda apmērs, konfiscēto zivju vai zvejas rīka vērtība, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 126. panta 1. punktu piešķirtie punkti vai cita veida sankcijas.

2.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo saistībā ar katru kontroli vai inspekciju un turpina iekļaut un atjaunināt katrā ziņojumā, līdz darbības ir pabeigtas saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas netiek veiktas nekādas darbības, pievieno paskaidrojumu.

▼M1

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju Komisijai un EFCA elektroniski nosūta 15. septembrī un atjaunina nākamā gada 31. janvārī.

▼M1 —————

▼B

13. pants

Novērtēšana

1.  Katra attiecīgā dalībvalsts līdz tā gada 31. martam, kas seko attiecīgajam kalendāra gadam, Komisijai un EFCA nosūta novērtēšanas ziņojumu par to kontroles un inspekcijas darbību efektivitāti, kas veiktas saskaņā ar šo īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā novērtēšanas ziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas uzskaitīta IV pielikumā. Attiecīgās dalībvalstis novērtēšanas ziņojumā var iekļaut arī citus pasākumus, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes, kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu, krātiņveida lamatu un citu operatoru atbilstību noteikumiem.

3.  EFCA, sagatavojot gada novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 768/2005 14. pantā minēto kopējo izvietošanas plānu efektivitāti, ņem vērā 1. punktā minētos novērtēšanas ziņojumus.

4.  Komisija reizi gadā rīko Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, novērtētu īpašās kontroles un inspekcijas programmas piemērotību, atbilstību un efektivitāti un tās vispārējo ietekmi uz zvejas kuģu, krātiņveida lamatu un citu operatoru atbilstību noteikumiem. II pielikumā minētos mērķa kritērijus un mērķus var attiecīgi pārskatīt.

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

▼M1




I PIELIKUMS

RISKA NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS

Katram zvejas kuģim, zvejas kuģu grupai, zvejas rīku kategorijai, operatoram un/vai ar zveju saistītai darbībai saistībā ar 1. pantā minētajiem krājumiem un apgabaliem veic kontroli un inspekcijas atbilstoši noteiktajam prioritātes līmenim. Prioritātes līmeni nosaka atkarībā no tā riska novērtējuma rezultātiem, ko veikusi katra attiecīgā dalībvalsts vai – vienīgi 5. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā – jebkura cita dalībvalsts, pamatojoties uz turpmāk aprakstīto procedūru.



Riska apraksts

(atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Rādītājs

(atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Zvejniecības/tirdzniecības ķēdes posms (kad un kur rodas risks)

Elementi, kas jāņem vērā (atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Riska sastopamība zvejniecībā (*1)

Iespējamās sekas (*1)

Riska pakāpe (*1)

[Piezīme: dalībvalstu noteiktajiem riskiem jāatbilst 3. pantā norādītajiem mērķiem]

 

 

Nozvejas/izkrāvumu apjomi, sagrupēti pa zvejas kuģiem, krājumiem un zvejas rīkiem.

Kvotas pieejamība zvejas kuģiem, sagrupēta pa zvejas kuģiem, krājumiem un zvejas rīkiem.

Standartizētu kastu izmantošana.

Izkrauto zvejas produktu tirgus cenas līmenis un svārstības (pirmā pārdošana).

Iepriekš veikto inspekciju skaits un konstatēto pārkāpumu skaits attiecībā uz konkrēto zvejas kuģi un/vai citu operatoru.

Izkraušanas pienākums, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

Ar ostu/atrašanās vietu/apgabalu un zvejas veidu saistītās krāpniecības konteksts un/vai iespējamais apdraudējums.

Zveja vai ar zveju saistītas darbības telpisko un temporālo zvejas aizliegumu laikā.

Jebkāda cita svarīga informācija vai ziņas.

Bieži/

vidēji/

retos gadījumos/

nebūtiska

Smagas/

ievērojamas/

pieņemamas/maznozīmīgas

Ļoti zema/zema/vidēja/augsta/ļoti augsta

(*1)    Piezīme: jāizvērtē dalībvalstīm. Riska novērtējumā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir noteikumu neievērošanas varbūtība un kādas būtu šādas neievērošanas iespējamās sekas.




II PIELIKUMS

MĒRĶA KRITĒRIJI

1.    Jūrā veiktu inspekciju (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) intensitāte

Jūrā veiktās inspekcijās, ko piemēro zvejas kuģiem, kas iesaistīti zvejniecībās, kuras izmanto 1. pantā minētos krājumus, katru gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus un mērķus:



Kritēriji gadā (*1)

Zvejniecība

Novērtētā riska pakāpe zvejas kuģiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu

augsta

ļoti augsta

Zvejniecība Nr. 1: zilā tunzivs

Jūrā inspicēti vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas apzvejo minēto krājumu

Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas apzvejo minēto krājumu

Zvejniecība Nr. 2: zobenzivs

Jūrā inspicēti vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas apzvejo minēto krājumu

Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas apzvejo minēto krājumu

 

Jebkura riska pakāpe

Zvejniecība Nr. 4: sardīne un anšovs

Jūrā inspicēti vismaz 20 % zvejas kuģu, kuri attiecīgajā zvejas sezonā apzvejo minētos krājumus

Zvejniecība Nr. 5 heks un sārtā dziļūdens garnele

Jūrā inspicēti vismaz 30 % zvejas kuģu, kuri attiecīgajā zvejas sezonā apzvejo minētos krājumus

Mērķi

Zvejniecība

Jebkura riska pakāpe

Zvejniecība Nr. 1: zilā tunzivs

Neskarot iepriekš noteiktos mērķa kritērijus, mērķis ir inspicēt pēc iespējas lielāku nodošanas darbību skaitu

Zvejniecība Nr. 3: garspuru tunzivs

Jūrā veiktajās inspekcijās prioritāti piešķir tehnisko pasākumu un zvejas aizlieguma periodu ievērošanai

Zvejniecība Nr. 1: zilā tunzivs

Zvejniecība Nr. 2: zobenzivs

Zvejniecība Nr. 5 heks un sārtā dziļūdens garnele

Neskarot iepriekš noteiktos mērķa kritērijus, jūrā veiktajās inspekcijās prioritāti piešķir tehnisko pasākumu un telpisko un temporālo zvejas aizliegumu, tostarp zvejas lieguma apgabalu, ievērošanai

(*1)    Procentos izteikts augsta/ļoti augsta riska zvejas kuģu zvejas reisu skaits gadā attiecīgajā apgabalā.

2.    Uz sauszemes veiktu inspekciju intensitāte (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā)

Uz sauszemes veiktās inspekcijās (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā), ko piemēro zvejas kuģiem un citiem operatoriem, kas iesaistīti zvejniecībās, kuras izmanto 1. pantā minētos krājumus, katru gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus un mērķus:



Kritēriji gadā (*1)

Zvejniecība

Riska pakāpe zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem (pirmajam pircējam)

augsta

ļoti augsta

Zvejniecība Nr. 1: zilā tunzivs

Ostā inspicēti vismaz 10 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem

Ostā inspicēti vismaz 15 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem

Zvejniecība Nr. 2: zobenzivs

Ostā inspicēti vismaz 10 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem

Ostā inspicēti vismaz 15 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem

Zvejniecība Nr. 4: sardīne un anšovs

Ostā inspicēti vismaz 10 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem

Ostā inspicēti vismaz 15 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem

 

Jebkura riska pakāpe

Zvejniecība Nr. 5 heks un sārtā dziļūdens garnele

Ostā inspicēti vismaz 20 % kopējo izkrāvumu no zvejas kuģiem, kas apzvejo minētos krājumus

Mērķi

Zvejniecība

Jebkura riska pakāpe

Zvejniecība Nr. 3: garspuru tunzivs

Uz sauszemes veiktajās inspekcijās prioritāti piešķir tehnisko pasākumu un zvejas aizlieguma periodu ievērošanai

Zvejniecība Nr. 1: zilā tunzivs

Zvejniecība Nr. 2: zobenzivs

Zvejniecība Nr. 4: sardīne un anšovs

Neskarot iepriekš noteikto mērķa kritēriju, prioritāti piešķir tehnisko pasākumu un zvejas aizlieguma periodu ievērošanai

(*1)    Procentos izteikti daudzumi, kurus gadā izkrāvuši augsta/ļoti augsta riska zvejas kuģi.

Inspekcijas pēc izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī jo īpaši izmanto kā papildu kontrolpārbaudes mehānismu, lai pārliecinātos par tās informācijas ticamību, kas reģistrēta un paziņota saistībā ar nozveju un izkrāvumiem.

3.    Zivju krātiņveida lamatu un zivjaudzētavu rīku [iekārtu] inspekciju intensitāte

Inspekcijās, ko veic zivju krātiņveida lamatām un zivjaudzētavu rīkiem, kas saistīti ar zilo tunzivi 1. pantā minētājos apgabalos, katru gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus:



Kritēriji gadā (*1)

Riska pakāpe krātiņveida lamatām un/vai citiem operatoriem (zivjaudzētavas operators vai pirmais pircējs)

Jebkura riska pakāpe

Zvejniecība Nr. 1: zilā tunzivs

Inspicēti 100 % sprostos ievietošanas un nodošanas darbību, kas saistītas ar krātiņveida lamatām un zivjaudzētavu rīkiem, tostarp zivju atbrīvošana

(*1)    Procentos izteikti daudzumi gadā, kas saistīti ar sprostos ievietošanas darbībām, kurās izmanto augsta vai ļoti augsta riska krātiņveida lamatas un zivjaudzētavu rīkus

▼B




III PIELIKUMS

PERIODISKA INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠĀS KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANU

Formāts tās informācijas paziņošanai, kas saskaņā ar 12. pantu jāsniedz par katru inspekciju, kas jāiekļauj ziņojumā:



Elementa nosaukums

Kods

Apraksts un saturs

Inspekcijas identifikācija

II

ISO 2 burtu valsts kods + 9 cipari, piemēram, DK201200000

Inspekcijas datums

DA

GGGG-MM-DD

Inspekcijas vai kontroles veids

IT

Jūrā, uz sauszemes, transports, nodošana, kontrolēta nodošana, sprostošana, glabāšana, pārkraušana, atlaišana, dokumenti (atzīmēt)

Katra zvejas kuģa, transportlīdzekļa vai operatora identifikācija

ID

Zvejas kuģa Savienības flotes reģistra numurs un ICCAT reģistrācijas numurs (ja vajadzīgs), un nosaukums, krātiņveida lamatas, transportlīdzekļa identifikācija un/vai operatora nosaukums, tostarp zivjaudzētavu rīki.

Zvejas rīka veids

GE

Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai.

Pārkāpums

SI

J = jā, N = nē

Atklāto pārkāpumu veids

TS

Pārkāpuma apraksts, norādot attiecīgo noteikumu.

Vajadzības gadījumā norāda konstatētā smagā pārkāpuma veidu, norādot numuru (kreisā sleja) Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XXX pielikumā. Turklāt smagos pārkāpumus, kas minēti Kontroles regulas 90. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, attiecīgi apzīmē ar numuru “13”, “14” un “15”. Turklāt (vajadzības gadījumā) smagos pārkāpumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 302/2009 VI pielikumā, attiecīgi apzīmē ar burtiem “a”, “b”, [..], “p”.

Attiecīgo zivju daudzums (pa sugām)

AF

Norāda katras uz kuģa esošās sugas zivju daudzumu vai (zilās tunzivs gadījumā) sprostā esošo zivju daudzumu (zilajām tunzivīm – svaru un skaitu).

Pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc pārkāpuma konstatēšanas

FU

Norādīt stāvokli: LIETA IR IZSKATĪŠANĀ, IR IESNIEGTA PĀRSŪDZĪBA vai LIETA IR PABEIGTA.

Naudassods

SF

Sods EUR, piemēram, 500.

Konfiskācija

SC

NOZVEJA / ZVEJAS RĪKS / CITS fiziskas konfiskācijas gadījumā. Konfiscētās nozvejas/zvejas rīka vērtība EUR, piemēram, 10 000 .

Citi

SO

Ja tiek anulēta licence/atļauja, norādīt LI vai AU un dienu skaitu, piemēram, AU30.

Punkti

SP

Piešķirto punktu skaits, piemēram, 12

Piezīmes

RM

Ja pēc smaga pārkāpuma netiek veikti pasākumi, paskaidrojums brīvā tekstā.




IV PIELIKUMS

NOVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMU SATURS

Novērtēšanas ziņojumos iekļauj vismaz šādu informāciju:

I.    Veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību vispārīga analīze (katrai attiecīgajai dalībvalstij)

— Attiecīgās dalībvalsts noteikto risku apraksts un detalizēts riska pārvaldības stratēģijas saturs, tostarp izvērtēšanas un pārskatīšanas procesa apraksts.

— Izmantoto kontroles un inspicēšanas instrumentu veidu un paredzēto inspicēšanas līdzekļu skaita / īpašās kontroles un inspekcijas programmas izpildē pieejamo līdzekļu skaita salīdzinājums, tostarp izmantošanas ilgums un apgabali.

— Izmantoto kontroles un inspicēšanas instrumentu veidu un kontroles darbību un veikto inspekciju skaita (aizpildīt, pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar III pielikumu) / konstatēto pārkāpumu skaita salīdzinājums un, ja iespējams, šādu pārkāpumu izdarīšanas iemesli.

— Sankcijas, kas noteiktas par pārkāpumiem (aizpildīt, pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar III pielikumu).

— Citu darbību analīze (izņemot kontroli, inspekcijas un noteikumu izpildes darbības, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes), kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un/vai citu operatoru atbilstību noteikumiem (PIEMĒRS: izmantoto selektīvāku zvejas rīku skaits, mencas/mazuļu paraugu skaits utt.).

II.    Veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību detalizēta analīze (katrai attiecīgajai dalībvalstij)

Jūrā veikto inspekcijas darbību (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) analīze, konkrētāk:

— paredzēto /izmantošanai pieejamo patruļkuģu salīdzinājums,

— jūrā izdarītu pārkāpumu rādītājs,

— to jūrā veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem ar “ļoti zemu”, “zemu” vai “vidēju” riska pakāpi un kas ļāvušas atklāt vienu vai vairākus pārkāpumus,

— to jūrā veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem ar “augstu” vai “ļoti augstu” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus pārkāpumus,

— sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

Uz sauszemes veikto inspekcijas darbību analīze (tostarp uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas laikā, vai pārkraušanas laikā), konkrētāk:

— paredzēto / izmantošanai pieejamo sauszemes inspekcijas vienību salīdzinājums,

— uz sauszemes izdarītu pārkāpumu rādītājs,

— to uz sauszemes veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem un/vai operatoriem ar “ļoti zemu”, “zemu” vai “vidēju” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus pārkāpumus,

— to uz sauszemes veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem un/vai operatoriem ar “augstu” vai “ļoti augstu” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus pārkāpumus,

— sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

To inspekcijas darbību analīze (tostarp uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas), kas piemērotas krātiņveida lamatām un nobarošanas un zivjaudzētavu rīkiem, konkrētāk:

— sprostošanas darbībām:

—

 

— paredzēto/veikto inspekciju salīdzinājums,

— ar nodošanas, sprostošanas un atlaišanas darbībām saistīto pārkāpumu rādītājs,

— sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums,

— krātiņveida lamatām:

—

 

— paredzēto inspekciju salīdzinājums, ņemot vērā, ka inspicē 100 % ieguves un nodošanas darbību, tostarp nodošanu zivjaudzētavām un transportēšanas sprostiem,

— ar krātiņveida lamatām saistīto pārkāpumu rādītājs,

— sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

Atbilstības līmeņos izteikto mērķa kritēriju analīze (attiecīgā gadījumā), konkrētāk:

— paredzēto / izmantošanai pieejamo inspekcijas līdzekļu salīdzinājums,

— pārkāpumu rādītājs un tendences (salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem),

— to inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas zvejas kuģiem/operatoriem un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus pārkāpumus,

— sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

Citu inspekcijas un kontroles darbību analīze: pārkraušana citā kuģī, novērošana no gaisa, imports/eksports utt., kā arī citas darbības, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes), kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un/vai citu operatoru atbilstību noteikumiem.

III.    Priekšlikums(-i) veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību efektivitātes uzlabošanai (katrai attiecīgajai dalībvalstij)



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

( 3 ) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).