1.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, par ko ir šie secinājumi, ir par Regulas Nr. 1308/2013  ( 2 ) 103. panta interpretāciju.

2.

Minētais lūgums tika iesniegts saistībā ar strīdu starp Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne (turpmāk tekstā – “CIVC”) un GB par apzīmējuma “CHAMPANILLO” komerciālu izmantošanu, lai apzīmētu komerctelpas, kas iekārtotas ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

I.

Juridiskais konteksts

3.

Regulas Nr. 1308/2013 2. iedaļā iekļautā 92. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

4.

Saskaņā ar minētās regulas 93. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

5.

Tās pašas regulas 103. panta “Aizsardzība” 2. punktā ir paredzēts:

6.

Atbilstoši Regulas Nr. 1308/2013 104. panta pirmajam teikumam “Komisija izveido un uztur [vīna ACVN] un [vīna AĢIN] elektronisku un publiski pieejamu reģistru”.

7.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1308/2013 107. panta 1. punktu vairāki vīnu ACVN, kas pastāvēja pirms minētās regulas stāšanās spēkā, ir automātiski aizsargāti saskaņā ar šo regulu un ierakstīti minētās regulas 104. pantā minētajā reģistrā. Nosaukums “Champagne” ir ACVN Regulas Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, reģistrēts Savienības līmenī  ( 4 ) un aizsargāts saskaņā ar minētās regulas 107. panta 1. punktu, jo pastāvēja pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Šis nosaukums ir rezervēts kvalitatīviem (baltiem un rozā) dzirkstošajiem vīniem, kas definēti Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 5. punktā un ražoti atbilstoši attiecīgajās tehniskajās specifikācijās minētajām prasībām noteiktās Francijas Marnas [Marne] un Obas [Aube] departamentu zonās vai ciematos, kā arī Grandestas [jeb Lielo Austrumu, Grand Est] reģionā.

II.

Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā

8.

CIVC, kas ir apelācijas sūdzības iesniedzēja pamatlietā, ir daļēji publiska struktūra, kam ir juridiskas personas statuss, kas ir atzīta Francijas tiesībās un kam ir uzticēts aizsargāt “champagne” ražotāju intereses. CIVC cēla prasību Juzgado mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa, Spānija), lai panāktu, ka GB, kurš ir atbildētājs apelācijas tiesvedībā pamatlietā, pārtrauc izmantot, tostarp sociālajos tīklos (Instagram un Facebook), apzīmējumu “CHAMPANILLO”, izņem no tirgus un no interneta visas izkārtnes, reklāmas vai tirdzniecības dokumentus, kuros ir izmantots minētais apzīmējums, kā arī dzēš domēna vārdu “champanillo.es”. GB iestājās tiesvedībā, apgalvojot, ka apzīmējums “CHAMPANILLO” tiek izmantots kā komercnosaukums telpām, kas ierīkotas ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (“uzkodu jeb tapas bāriem” Katalonijas [Catalogna] autonomajā kopienā) bez jebkādas sajaukšanas iespējas ar produktiem, uz kuriem attiecas nosaukums “Champagne”, un bez jebkāda nodoma “parazitēt” uz minētā nosaukuma atpazīstamības.

9.

Juzgado mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa) noraidīja visas CIVC prasības. Tā uzskatīja, ka apzīmējuma “CHAMPANILLO” izmantošana neietver aplinku norādījumu, pārkāpjot ACVN “Champagne”, jo ar to apzīmēja nevis alkoholisku dzērienu, bet ēdināšanas uzņēmuma telpas – kurās netirgo “champagne” [šampanieti] –, tātad produktus, kuri atšķiras no ar ACVN aizsargātajiem, kas paredzēti citai mērķauditorijai. Minētā sprieduma pamatojumā Juzgado mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa) norādīja uz viedokli, ko Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) paudusi kādā 2016. gada spriedumā, kurā tā noliedza, ka termina “CHAMPÌN” lietošana, lai tirgotu gāzētu bezalkoholisku augļu dzērienu patēriņam bērnu svētku laikā, pārkāpj ACVN “Champagne”, ievērojot atšķirību starp attiecīgajiem produktiem un mērķauditoriju, kurai tie bija paredzēti, un neraugoties uz fonētisko līdzību starp abiem apzīmējumiem  ( 5 ).

10.

CIVC pārsūdzēja Juzgado mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa) spriedumu Audiencia provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa, Spānija). Pēdējā minētā izklāsta, ka: i) GB ir divreiz mēģinājis reģistrēt apzīmējumu “CHAMPANILLO” kā preču zīmi Spānijas patentu birojā un ka pēc CIVC iebildumiem minētie pieteikumi ar 2011. gada 8. februāra un 2015. gada 14. aprīļa lēmumiem tika noraidīti; ii) savu ēdināšanas iestāžu reklāmās GB kā grafisko ilustrāciju izmanto attēlu, kurā ir divas glāzes dzirkstoša dzēriena; iii) CIVC ir iesniegusi dokumentus, kuri apliecina, ka līdz 2015. gadam GB tirgoja savās ēdināšanas iestādēs dzirkstošu vīnu  ( 6 ) ar nosaukumu “Champanillo” un ka tirdzniecība tika pārtraukta tikai pēc CIVC iejaukšanās.

11.

Iesniedzējtiesa norāda, ka gan Regulas Nr. 510/2006  ( 7 ) 13. pants, gan Regulas Nr. 1308/2013 103. pants aizsargā ACVN attiecībā uz produktiem, ar vienīgo izņēmumu 103. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kur ir pieminēti arī pakalpojumi. Tā apgalvo, ka tas pierāda šaubas par ES tiesību aktu par ACVN aizsardzību piemērošanas jomu un pareizu interpretāciju situācijā, kad ar minēto nosaukumu konfliktējošs apzīmējums tirdzniecībā tiek izmantots, lai apzīmētu nevis produktus, bet pakalpojumus.

12.

Šajos apstākļos Audiencia Provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa) apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

13.

Rakstveida apsvērumus šajā lietā saskaņā ar Tiesas statūtu 23. pantu iesniedza CIVC, Francijas un Itālijas valdības un Komisija. Kā procesa organizatorisko pasākumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 61. panta 1. punktu Tiesa uzaicināja pamatlietas puses un ieinteresētās personas saskaņā ar Tiesas statūtu 23. pantu atbildēt rakstveidā uz vairākiem jautājumiem. CIVC, GB, Francijas un Itālijas valdības un Komisija izpildīja šo uzdevumu.

III.

Analīze

A.

Ievada apsvērumi

14.

Pirms sāku prejudiciālo jautājumu analīzi, izdarīšu dažus precizējumus lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izklāstītajā tiesiskajā regulējumā.

15.

Pirmām kārtām, no minētā rīkojuma izriet, ka Audiencia provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa) uzskata par piemērojamiem pamatlietas strīdam gan Francijas Republikas un Spānijas valsts 1973. gada 27. jūnija divpusējo Konvenciju par cilmes vietas nosaukumu, izcelsmes norāžu un dažu produktu nosaukumu aizsardzību  ( 8 ), gan – saskaņā ar minēto konvenciju – 2010. gada 22. novembra Dekrētu Nr. 2010‑1441 par kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Champagne”  ( 9 ) un Francijas Lauku kodeksa [Code rural] L. 643‑1. pantu  ( 10 ). Iesniedzējtiesas ieskatā, minētās Francijas tiesību normas “tiek pilnveidotas” ar piemērojamajiem Savienības tiesību noteikumiem.

16.

Kā Komisija pareizi norādījusi savos rakstveida apsvērumos, Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt, ar atsauci uz Regulu Nr. 1234/2007  ( 11 ) (kas kopš 2013. gada 20. decembra atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 1308/2013), ka Savienības tiesību sistēmā izveidotajai cilmes vietas nosaukumu aizsardzības sistēmai ir “vienveidīgs un izsmeļošs” raksturs un tā neļauj piemērot nedz saskaņā ar Savienības sistēmu aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības valsts sistēmu  ( 12 ), nedz aizsardzības sistēmu, kas paredzēta divām dalībvalstīm saistošos līgumos  ( 13 ).

17.

Otrkārt, lai gan Audiencia provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa) uzdoto prejudiciālo jautājumu formulējumos nav konkrētas atsauces uz kādu noteiktu normu Savienības tiesiskajā regulējumā ACVN aizsardzības jomā, rīkojuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu pamatojumā iesniedzējtiesa, kā redzējām, atsaucas ne tikai uz 103. pantu Regulā Nr. 1308/2013, bet arī uz 13. pantu Regulā Nr. 510/2006  ( 14 ). Tomēr minētās regulas  ( 15 ) 1. panta 1. punkta otrā daļa konkrēti izslēdz no tās piemērošanas jomas vīnkopības produktus. Tāpēc nedz Regula Nr. 510/2006, nedz Regula Nr. 1151/2012, kas aizstāja pirmo minēto regulu, nav piemērojamas strīdam pamatlietā.

18.

Neatkarīgi no minētā, tā kā dažādu nozaru regulās ietverto tiesību normu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā formulējumi lielākoties sakrīt, Tiesa saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atzīst, ka atsevišķo aizsardzības režīmu interpretācijas ietvaros izstrādātie principi ir piemērojami transversāli  ( 16 ).

19.

Visbeidzot, kas attiecas uz Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanu ratione temporis, lai gan rīkojumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu par to nav konkrētas norādes, šķiet acīmredzams, ka darbības, pret kurām ir vērsta CIVC prasība, ir – vismaz daļēji – veiktas pēc Regulas Nr. 1308/2013 stāšanās spēkā. No tā izriet, ka prejudiciālie jautājumi ir jāsaprot kā tādi, kas uzdoti, lai saņemtu atbildi par Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta interpretāciju. Turklāt, lai gan arī šis elements skaidri neizriet no rīkojuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu, ir iespējams, ka daži no pārkāpumiem, ko GB, iespējams, ir izdarījis, pārkāpjot ACVN “Champagne”, ir sākušies Regulas Nr. 1234/2007 spēkā esamības laikā. Tāpēc, kaut arī prejudiciālo jautājumu analīzē es atsaukšos tikai uz Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktu, atbildes, ko ieteikšu sniegt uz šiem jautājumiem, ir spēkā arī nolūkā interpretēt 118.m pantu Regulā Nr. 1234/2007, kas grozīta ar Regulu Nr. 491/2009  ( 17 ), kura formulēta būtībā identiski.

B.

Par pirmo prejudiciālo jautājumu

20.

Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai ACVN ir aizsargāti tikai pret praksi, kas attiecas uz produktiem, kuri ir identiski vai līdzīgi tiem, kas apzīmēti ar konkrēto nosaukumu, vai arī attiecībā uz praksi, kura attiecas uz pakalpojumiem, kas saistīti ar minēto produktu tiešu vai netiešu izplatīšanu.

21.

Minētais jautājums ir formulēts plaši, potenciāli ietverot visas darbības, kas aizliegtas saskaņā ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktu.

22.

Tomēr gan no pamatlietas materiāliem  ( 18 ), gan otrā un trešā prejudiciālā jautājuma formulējuma, gan no rīkojuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu pamatojuma izriet, ka Audiencia provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa) šaubas un strīds, kas minētajai tiesai jāizšķir, attiecas konkrēti uz aizsardzību aplinka norādījuma dēļ, kas paredzēta minētā panta 2. punkta b) apakšpunktā.

23.

Tomēr attiecīgajos rakstveida apsvērumos gan CIVC, gan Komisija ir konkrēti atsaukušās uz minētā punkta a) apakšpunktu, savukārt Francijas valdība ir skatījusi pirmo prejudiciālo jautājumu ar atsauci uz to darbību kopumu, kas aizliegtas ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktu, tostarp uz minētās tiesību normas c) un d) apakšpunktā minēto praksi  ( 19 ).

24.

Kā procesa organizatorisko pasākumu Tiesa uzaicināja lietas puses un ieinteresētās personas saskaņā ar Tiesas statūtu 23. pantu sniegt savu viedokli par iespēju piemērot pamatlietas strīdam Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu – tiesību normu, kura aizliedz jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu, ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota tā reputācija. Tiesas uzdotajā jautājumā bija konkrēta atsauce uz 31. punktu 2018. gada 7. jūnija spriedumā Scotch Whisky Association  ( 20 ) (turpmāk tekstā – “spriedums Scotch Whisky Association”), kurā, spriežot par Regulas Nr. 110/2008  ( 21 ) 16. panta a) punkta interpretāciju, Tiesa precizēja, ka “situācijām, uz kurām varētu attiekties [šī tiesību norma], ir jāatbilst prasībai par apstrīdētā apzīmējuma izmantošanu reģistrētai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei identiskā vai vismaz no fonētiskā un/vai vizuālā viedokļa ļoti līdzīgā formā”.

25.

Nav šaubu, ka ACVN “Champagne” un apstrīdētajam apzīmējumam “CHAMPANILLO” ir zināmas pakāpes fonētiskā un vizuālā līdzība, it īpaši, ja salīdzinājumu veic, ņemot vērā pirmā minētā apzīmējuma tulkojumu spāņu valodā – “Champán”  ( 22 ). Proti, izņemot akcentu, kas ir pilnīgi atveidots un gan vizuāli, gan fonētiski ir tūlītēji uztverams apstrīdētajā nosaukumā. Tāpēc ir saprotama interese par to, arī nolūkā ierobežot pirmā prejudiciālā jautājuma tvērumu, vai Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts ir tomēr piemērojams tādai situācijai, kāda ir pamatlietā, proti, vai apstrīdētā apzīmējuma lietošana var būt ACVN “Champagne” “izmantošana” minētās tiesību normas izpratnē  ( 23 ).

26.

Tāpat kā Komisija arī es tomēr sliecos noraidoši atbildēt uz minēto jautājumu un uzskatīt, ka CIVC apstrīdētās darbības ir jāskata, ņemot vērā tikai Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

27.

Proti, ja ir taisnība, ka aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “izmantošanas” jēdziens minētās regulas 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē var ietvert arī šādas norādes lietojumu apstrīdētajā apzīmējumā “no fonētiskā un/vai vizuālā viedokļa ļoti līdzīgā formā” ( 24 ), precizējumi, ko Tiesa sniegusi spriedumā Scotch Whisky Association, mudina uzskatīt, ka, lai tiktu konstatēta šāda izmantošana, konfliktējošo apzīmējumu līdzības pakāpei ir jābūt īpaši augstai un tiem ir jābūt gandrīz identiskiem. Minētā sprieduma 29. punktā Tiesa ir paskaidrojusi, ka minētās tiesību normas piemērošanas jomā ietilpst aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošana “formā, kas fonētiski un/vai vizuāli ir tik cieši saistīta ar šo norādi, ka apstrīdētais apzīmējums ir acīmredzami nenodalāms”.

28.

Salīdzinājums starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pamatlietā, manuprāt, neiztur šo pārbaudi. Konkrēti, pamatlietā aplūkojamā situācija atšķiras no tās, kurā tika taisīts spriedums CIVC un kurā arī runa bija par to, ka daļa no produkta apzīmējuma tika atveidota kā ACVN “Champagne” tulkojums. Proti, minētajā lietā apzīmējums “Champagner” (apzīmējuma “Champagne” tulkojums vācu valodā) tika izmantots atsevišķi apstrīdētajā apzīmējumā, kaut arī pēc tā bija pieminēts apzīmējums “Sorbet”. Apstrīdētais apzīmējums pamatlietā savukārt gan vizuāli, gan fonētiski būtiski attālinās no apzīmējuma spāņu valodā “Champán”, jo minētajam apzīmējumam ir pievienots piedēklis “illo”.

29.

Vēl jānorāda, ka šis pievienojums šķietami ļauj pierādīt stipru konceptuālo līdzību, ja ne patiesu identiskumu, starp nosaukumu “Champagne” un apstrīdēto apzīmējumu, ja – kā tas, šķiet, izriet no lietas materiāliem – pēdējais minētais burtiski nozīmē “mazais šampanietis” un lielos vilcienos atbilst itāļu valodas terminam žargonā “champagnino” (franču valodā “petit champagne”). Šis faktors, manuprāt, liecina par labu apstrīdēto darbību attiecināšanai uz Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomu, kas – kā labi redzēsim vēlāk – attiecas uz situācijām, kurās patērētājos tiek raisītas asociācijas starp apstrīdēto apzīmējumu un produktu, uz kuru attiecas ACVN  ( 25 ).

30.

Visbeidzot jānorāda, ka, spriežot par Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta – kura formulējums lielā mērā sakrīt ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta formulējumu – interpretāciju, Tiesa atzina, ka minētā tiesību norma satur aizliegtu darbību pakāpenisku uzskaitījumu un ka Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomai noteikti ir jāatšķiras no citu tiesību normu par reģistrētu nosaukumu aizsardzību, it īpaši b) apakšpunkta, piemērošanas jomas  ( 26 ). Jēdziena “izmantošana” Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē pārmērīgi plaša interpretācija, ietverot tajā arī situācijas, kurās domājami nelikumīgā darbība sastāv no aizsargātā nosaukuma izmantošanas formā, kas pēc būtības neatbilst reģistrētajai formai, draud pārmērīgi sašaurināt robežlīniju starp minētajā tiesību normā aplūkotajiem gadījumiem un tiem, kuri ietilpst minētās regulas 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā, kā rezultātā ir sarežģīti saglabāt starp tiem efektīvu autonomiju.

31.

Pēc iepriekš izklāstītajiem precizējumiem atbilde uz iepriekš izklāstīto pirmo prejudiciālo jautājumu, manuprāt, nerada īpašas grūtības.

32.

Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējums konkrēti norāda, ka ACVN ir aizsargāti pret jebkādu “ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme”  ( 27 ). Nedz no paustās tiesību normas sintaktiskā, nedz iekšējās loģiskās konsekvences viedokļa nav šaubu, ka minētā tiesību norma attiecas uz produkta vai pakalpojuma, ko apzīmē ar apstrīdēto apzīmējumu, izcelsmi. Nevarētu arī būt citādi, kā pareizi norādījusi Itālijas valdība, jo atbilstoši Regulas Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertajai definīcijai ACVN apzīmē produktu minētās regulas 92. panta 1. punkta izpratnē, un tātad tos nevar reģistrēt attiecībā uz pakalpojumiem.

33.

Tātad Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta gramatiskā interpretācija liecina par labu ACVN aizsardzībai pret darbībām, kuras ietilpst tā piemērošanas jomā arī tad, ja šīs darbības attiecas uz pakalpojumiem.

34.

Par to pašu liecina arī minētās tiesību normas teleoloģiskā interpretācija.

35.

Tiesa atzina, ka Regula Nr. 1308/2013 veido kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu, kura mērķis tostarp ir nepieļaut, ka trešās personas ļaunprātīgi izmanto reputāciju, kas izriet no tādu produktu kvalitātes, kuriem ir atbilstoši tās noteikumiem reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes  ( 28 ).

36.

Minētās regulas 103. panta 2. punktā tātad ir noteikta plaša apjoma aizsardzība, ko atbilstoši tās pašas regulas 97. apsvēruma pirmajā teikumā noteiktajam ir paredzēts attiecināt uz “lietošanu, kad tiek izmantotas priekšrocības, ko dod atbilstīgo produktu labā slava [reputācija]”, uz ko attiecas kāda no minētajām norādēm.

37.

Konkrētāk, minētā panta 2. punkta b) apakšpunkts aizliedz jebkuru darbību, kas vērsta uz ACVN (vai AĢIN) reputācijas nepienācīgu izmantošanu, veidojot asociāciju ar to.

38.

Minētajā kontekstā Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija, kas neļauj aizsargāt ACVN gadījumā, kad apstrīdētais apzīmējuma apzīmē pakalpojumu, nevis produktu, ne tikai nebūtu konsekventa ar plašo tvērumu, ko Tiesa atzinusi reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, bet, kā pareizi norādījusi Itālijas valdība, neļautu pilnībā sasniegt minētās regulas 97. apsvēruma pirmajā teikumā pausto aizsardzības mērķi. Produkta, uz ko attiecas ACVN, reputācijas nepienācīga izmantošana var īstenoties ne tikai gadījumā, kad darbība, kas aizliegta ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecas uz produktu, bet arī tad, kad tā attiecas uz pakalpojumu.

39.

Lai atbilstu Regulā Nr. 1308/2013 noteiktajiem mērķiem, minētā tiesību norma tātad ir jāpiemēro arī gadījumos, kad ir aplinks norādījums uz ACVN kāda pakalpojuma komercializācijas kontekstā. Turklāt šis secinājums skaidri izriet arī no minētās regulas 97. apsvēruma otrā teikuma, uz kuru atsaucas gan CIVC, gan Francijas un Itālijas valdības un Komisija un kurā ir sacīts, ka, “lai veicinātu godīgu konkurenci [..], šai [ACVN un AĢIN] aizsardzībai būtu jāskar arī produkti un pakalpojumi, uz ko neattiecas šī regula, tostarp produkti, kas nav minēti Līgumu I pielikumā”  ( 29 ). Vēl ir jānorāda, ka – ar īpašu atsauci uz aizsargātajiem vīnu cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – minētās regulas 92. apsvērums veicina saskaņotību ar Regulu Nr. 1151/2012, kurā ir Savienības transversālais tiesiskais regulējums, kas regulē kvalitāti. Savukārt šīs regulas 32. apsvērumā, precizējot, ka “cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāpaplašina, attiecinot to uz reģistrēto nosaukumu nepareizu izmantošanu, imitāciju un atdarināšanu attiecībā uz precēm, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem”, ir konkrēta atsauce uz nepieciešamību garantēt aizsardzības līmeni, kas “saskaņot[s] ar vīna nozarē piemērojamo aizsardzību”.

40.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto apsvērumu kopumu, iesaku Tiesai uz pirmo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka minētās tiesību normas piemērošanas jomā var ietilpt arī ACVN ļaunprātīgas izmantošanas, atdarināšanas vai aplinkas norādīšanas darbības, kas attiecas uz pakalpojumiem.

41.

Pirms turpinu analīzi, vēlos precizēt – gadījumam, ja Tiesa nolems neierobežot atbildi uz pirmo prejudiciālo jautājumu tikai līdz Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācijai –, ka tas pats tvērums, ko iesaku Tiesai piešķirt minētajai tiesību normai, manuprāt, ir jāatzīst arī minētās regulas 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktam.

42.

Proti, no vienas puses, minētās tiesību normas teksts, atsaucoties uz “jebkādu tiešu vai netiešu [..] komerciālu izmantošanu”  ( 30 ) neļauj ierobežot tās piemērošanas jomu līdz izmantošanai, kas attiecas tikai uz produktiem, izslēdzot tos, kuri attiecas uz pakalpojumiem. Turklāt, precizējot, ka aizliegums ir piemērojams, “ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija”, minētā tiesību norma konkrēti liek uzsvaru uz izmantošanas sekām, nevis uz kādu konkrētu tipoloģiju. No otras puses, tie paši apsvērumi par Regulas Nr. 1308/2013 mērķiem un par tvērumu, ko tā piešķir saskaņā ar tās – šo secinājumu 35. un 36. punktā izklāstītajiem – noteikumiem reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, ir spēkā arī minētās regulas 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta teleoloģiskās interpretācijas nolūkā  ( 31 ).

C.

Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu

43.

Ar otro un trešo prejudiciālo jautājumu, kurus ir lietderīgi skatīt kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, kādi ir piemērojamie kritēriji, vērtējot aplinka norādījuma esamību Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē. It īpaši, Audiencia provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa) šaubās par to, kāda loma minētajā vērtējumā piešķirama salīdzinājumam starp produktu, kas aptverts ar ACVN, un produktu (vai pakalpojumu), attiecībā uz kuru ir izmantots apstrīdētais apzīmējums, un par nepieciešamību vispirms pārliecināties par šo produktu identiskumu vai līdzību vai par citas saiknes esamību starp tiem (vai starp ACVN produktu un aplūkojamo pakalpojumu).

44.

Šajā ziņā visupirms norādīšu, ka, lai gan Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka ACVN tieša vai netieša izmantošana ir aizliegta gan tad, kad runa ir par “salīdzināmiem produktiem”, kuri neatbilst tās specifikācijai (a) apakšpunkta i) punkts), gan, ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota ACVN reputācija (a) apakšpunkta ii) punkts), minētā panta 2. punkta b) apakšpunktā nav nevienas norādes nedz tajā ziņā, ka aizsardzība pret aplinku norādījumu ir ierobežota tikai līdz gadījumiem, kad produkti, uz kuriem attiecas ACVN, un produkti vai pakalpojumi, kuriem izmanto apstrīdēto apzīmējumu, ir “salīdzināmi” vai “līdzīgi”, nedz tajā ziņā, ka šāda aizsardzība tiek paplašināta un attiecināta arī uz gadījumiem, kuros šāds apzīmējums attiecas uz produktiem un/vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, uz kuriem attiecas ACVN  ( 32 ). No otras puses, jēdziens “līdzība starp produktiem”, kurš piemērots preču zīmju tiesībās  ( 33 ) un uz kuru, šķiet, atsaucas iesniedzējtiesa, šķiet neietilpst ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībā, saistībā ar kuru, kā jau redzējām, savukārt uzsvērts ir jēdziens “produktu salīdzināmība”  ( 34 ) – jēdziens, kas turklāt, šķiet, ir jāinterpretē šaurāk  ( 35 ).

45.

Minētajā kontekstā – pretēji tam, ko, šķiet, apgalvo CIVC un Francijas valdība, – es neuzskatu, ka Tiesas sniegtajam paskaidrojumam, atbilstoši kuram reģistrēto nosaukumu aizsardzība pret aplinku norādījumu nav atkarīga no sajaukšanas iespējas esības konstatējuma  ( 36 ), ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu, vai šādas aizsardzības piemērošanas joma ir jāuzskata par attiecināmu tikai uz produktiem un/vai pakalpojumiem, kas salīdzināmi ar produktu, uz kuru attiecas ACVN. Sajaukšanas iespēju var izslēgt – piemēram, gadījumos, kuri konkrēti paredzēti Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktā un kuros produkta vai pakalpojuma izcelsme ir norādīta, vai kad tiek izmantoti tādi formulējumi kā “metode” vai “imitācija” – arī tad, kad produkti, uz kuriem attiecas ACVN, un produkti vai pakalpojumi, kas aptverti ar apstrīdēto apzīmējumu, ir identiski vai salīdzināmi.

46.

Tāpēc, kamēr nav šaubu, ka ACVN aizsardzības pret aplinku norādījumu tā saucamo “dabīgo” piemērošanas jomu veido situācijas, kurās produktu, kam ir aizsargātais nosaukums, un produktu vai pakalpojumu, kas aptverti ar apstrīdēto apzīmējumu, identiskuma vai salīdzināmības dēļ šī apstrīdētā apzīmējuma izmantošana ļauj tās īpašniekam piesavināties pirmajiem minētajiem produktiem atzīto tipisko kvalitāti, kā redzējām  ( 37 ), no tās pašas Regulas Nr. 1308/2013 preambulas izriet un Tiesas judikatūrā ir skaidri apliecināts, ka ACVN vispārīgāk tiek aizsargāti pret jebkādu ļaunprātīgu reputācijas izmantošanu, kuru var sasaistīt ar produktiem, kas aptverti ar šiem ACVN.

47.

Kā jau man bija iespēja norādīt secinājumos lietā Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego (C‑614/17, EU:C:2019:11, 17. punkts), aizsardzība [aplinka norādījuma] dēļ ir aizsardzības forma sui generis, kas nav saistīta ar maldinoša rakstura kritēriju – kurš kā priekšnoteikumu paredz, ka ar reģistrēto nosaukumu konfliktējošais apzīmējums ir tāds, kas var maldināt sabiedrību saistībā ar produkta ģeogrāfisko izcelsmi un kvalitāti, – un nav kvalificējama kā aizsardzība, kas tikai novērš sajaukšanas iespēju. Tās galvenais mērķis ir meklējams reģistrēto nosaukumu kvalitātes mantojuma un reputācijas aizsardzībā pret parazītisma aktiem.

48.

Asociāciju izraisīšanas esamība tātad ir jāvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas ir specifiski ACVN piešķirtajai aizsardzībai un funkcionāli to mērķu sasniegšanai, kas izvirzīti Savienības tiesiskajā regulējumā kvalitātes jomā.

49.

Tiesa ir pakāpeniski precizējusi kritērijus, kuri ir pamatā šādam vērtējumam. Tādējādi tā ir spriedusi, ka jēdziens “aplinks norādījums” attiecas galvenokārt uz situāciju, kurā produkta apzīmēšanai lietotais vārds ietver reģistrēta apzīmējuma daļu tā, ka tad, kad patērētājs “saskaras ar produkta nosaukumu, viņš iedomājas par produktu, kura nosaukums ir aizsargāts”  ( 38 ).

50.

Spriedumā Scotch Whisky Association, ar atsauci uz Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punktu, Tiesa tomēr precizēja, ka nedz reģistrēta nosaukuma daļēja ietveršana apstrīdētajā nosaukumā, nedz fonētiskā un vizuālā līdzība ar pirmo nav imperatīvs nosacījums, lai konstatētu “[aplinka norādījuma]” esamību  ( 39 ). Aplinks norādījums var rasties arī tikai no “konceptuālā tuvuma” starp reģistrēto nosaukumu un apstrīdēto apzīmējumu  ( 40 ). Šajā nolūkā nepietiek, ka attiecīgā apzīmējuma apstrīdētais elements mērķsabiedrības uztverē izraisa kādas asociācijas ar reģistrēto nosaukumu vai ar to saistīto ģeogrāfisko teritoriju. Ir vajadzīga “pietiekami tieša un viennozīmīga saikne” starp šo elementu un reģistrēto nosaukumu  ( 41 ).

51.

Tiesas ieskatā, izšķirošais kritērijs, nosakot, vai pastāv “aplinks norādījums” uz ACVN Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta izpratnē, kā arī atbilstošo to regulu noteikumu izpratnē, kuras regulē dažādos Savienības kvalitātes režīmus, tātad ir tas, “vai patērētājs, saskaroties ar apstrīdēto nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu tieši nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir ACVN”  ( 42 ). Tiesa turklāt ir precizējusi, ka nevar izslēgt aplinku norādījumu arī tad, ja apstrīdēto elementu veido nevis nosaukums, bet gan grafiski apzīmējumi, kuri savas konceptuālās līdzības ar reģistrēto nosaukumu dēļ spēj patērētāja apziņā kā atsauces tēlu tieši un nepārprotami atsaukt produktus, kuriem ir šis nosaukums  ( 43 ).

52.

Protams, ir taisnība, ka iepriekš izklāstītos principus Tiesa ir izstrādājusi ar atsauci uz situācijām, kurās produkti, kas aptverti ar reģistrēto nosaukumu, un produkti, ko apzīmē ar apstrīdēto apzīmējumu, bija lielā mērā salīdzināmi.

53.

Tomēr, pakāpeniski izstrādājot vērtēšanas – vai pastāv aplinks norādījums – kritērijus, Tiesa aizvien acīmredzamāk ir likusi uzsvaru uz asociāciju raisīšanās prātā procesu starp apstrīdēto apzīmējumu un produktu, kuram ir piešķirts ACVN vai AĢIN. Minētajā kontekstā līdzība starp konkrētajiem produktiem – gan no preču tirgus viedokļa, gan no to konkrētā izskata viedokļa – tika uzskatīta par vērtēšanas elementu vērtējumā, vai starp konfliktējošajiem apzīmējumiem konstatētās fonētiskās, vizuālās un konceptuālās līdzības var raisīt prātā nepieciešamo asociāciju, nevis par priekšnosacījumu nolūkā konstatēt aplinka norādījuma esamību  ( 44 ).

54.

Vispārīgāk, kā man jau bija iespēja norādīt secinājumos lietā Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego  ( 45 ), no Tiesas judikatūras izriet  ( 46 ), ka analīzē par aplinka norādījuma esamību ir jāņem vērā katra netiešā vai konkrētā norāde uz reģistrēto nosaukumu, vai tie būtu vārdiskie vai grafiskie elementi, kas iekļauti parastā produkta etiķetē  ( 47 ) vai uz tā iepakojuma, vai elementi, kuri attiecas uz minētā produkta formu vai pasniegšanu sabiedrībai  ( 48 ). Šādā analīzē ir jāņem vērā arī identiskums vai līdzības pakāpe starp konkrētajiem produktiem un to tirgošanas kārtība, arī runājot par to attiecīgajiem pārdošanas kanāliem, kā arī elementi, kas ļauj konstatēt nodomu atsaukt apziņā produktu, kuram ir aizsargātais nosaukums/apzīmējums, vai arī – gluži otrādi – atsaukšanas nejaušo raksturu. Tāpēc aplinka norādījuma esamības konstatācija virzās no netiešu norāžu kopuma vērtējuma, un nevienas šādas netiešas norādes esamība vai neesamība pati par sevi neļauj nedz apliecināt, nedz izslēgt aplinka norādījuma esamību.

55.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, uzskatu, ka identiskums vai salīdzināmība starp produktu, uz ko ir attiecināms ACVN vai AĢIN, un produktu (vai pakalpojumu), kas aptverts ar apstrīdēto apzīmējumu, vai starp pirmo un kādu sastāvdaļu, kura raksturo otro  ( 49 ), neveido elementu, kas būtu iepriekšēji vērtējams, lai, iespējams, a priori izslēgtu aplinku norādījumu Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

56.

Tomēr šāds identiskums vai salīdzināmība vai to neesamība veido elementu, kas ir jāņem vērā, lai būtisko apstākļu kopuma analīzē izvērtētu, vai konkrēti ir izpildījušies šāda aplinka norādījuma nosacījumi. Apstāklis, ka minētajiem produktiem ir kopīgas īpašības, ka tie atbilst identiskām patēriņa situācijām vai ka tiem ir analogs izskats, bet arī, ka tie ir konkurējoši vai viens otru papildinoši  ( 50 ), tātad ir nozīmīgs vērtējuma elements, tāpat kā – gadījumā, kad apstrīdētais apzīmējums attiecas uz pakalpojumu, – fakts, ka tas ir saistīts ar produkta, kas aptverts ar aizsargāto nosaukumu, vai identiska vai salīdzināma produkta izplatīšanu.

57.

Ievērojot iesniedzējtiesas uzdotos jautājumus, ir vēl jāsniedz daži paskaidrojumi par mērķpatērētāja jēdzienu tiesvedībās par aplinku norādījumu un par “pakāpju” noteikšanu aplinkam norādījumam. Attiecīgi tiks sniegtas vairākas norādes par iepriekš izklāstīto principu piemērošanu pamatlietā.

1.

Par mērķauditoriju

58.

Tā kā, lai konstatētu ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktu aizliegtu aplinku norādījumu, kā redzējām, nav nepieciešams pierādīt sajaukšanas iespējas esamību, mērķauditoriju, kuras uztverei ir nozīme, lai izvērtētu, vai apstrīdētais apzīmējums spēj atsaukt apziņā nelikumīgu asociāciju ar reģistrēto nosaukumu, neveido – pretēji tam, ko, šķiet, ir uzskatījusi Juzgado mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa) spriedumā, par kuru iesniedzējtiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība, – tikai to subjektu loks, kuriem ir paredzēti ar minēto nosaukumu apzīmētie produkti.

59.

Ievērojot it īpaši lojālas konkurences aizsardzības un patērētāju aizsardzības mērķus, kādi ir ACVN un AĢIN aizsardzības noteikumiem, Tiesa ir precizējusi, ka tiesvedībās par aplinku norādījumu uz šādiem nosaukumiem valsts tiesas ziņā ir atsaukties uz “samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja” uztveri  ( 51 ) un ka, ievērojot nepieciešamību garantēt efektīvu un vienveidīgu minēto nosaukumu aizsardzību visā Savienības teritorijā, šis jēdziens attiecas uz Eiropas patērētāju  ( 52 ), nevis tikai – kā, šķiet, kļūdaini apgalvo GB – tās dalībvalsts patērētāju, kurā tiek ražots produkts (vai sniegts pakalpojums), kas aplinkus norāda uz reģistrēto nosaukumu  ( 53 ).

2.

Par aplinku norādījuma “pakāpju” noteikšanu

60.

Trešajā prejudiciālajā jautājumā iesniedzējtiesa atsaucas uz iespēju noteikt pakāpes “aplinka norādījuma iespējai”, ir īpaši ņemot vērā salīdzinājumu starp produktiem, uz kuriem aplinkus tiek norādīts, un produktiem un pakalpojumiem, kuri aplinkus norāda, un izslēgt no Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomas gadījumus, kuros minētā iespēja ir vāja un nenozīmīga.

61.

Šajā ziņā es jau iepriekš tiku paskaidrojis, ka vērtējums, kas jāveic, piemērojot minēto tiesību normu, ir jāīsteno, ievērojot visus nozīmīgos faktorus, kuru skaitā ir arī salīdzināmība starp konkrētajiem produktiem (vai starp produktiem, uz ko attiecas reģistrētais nosaukums, un pakalpojumu, kurš aptverts ar apstrīdēto apzīmējumu), šādas salīdzināmības neesamībai vai zemajai pakāpei tomēr neļaujot automātiski izslēgt aplinka norādījuma esamību.

62.

Tāpēc, ja valsts tiesa, kurai ir jāveic minētais vērtējums  ( 54 ), pamatojoties uz domājamo patērētāja reakciju  ( 55 ), secina, ka patērētājs apstrīdētā apzīmējuma gadījumā tiek mudināts savā apziņā “kā ar atsauces attēlu tieši nodibināt saikni” ar preci, kura ir aizsargāta ar reģistrēto nosaukumu, uz šāda apzīmējuma izmantošanu attiecas Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais aizliegums. Savukārt, ja, minētās tiesas ieskatā, šāda ideju asociācija nevar īstenoties, aplinks norādījums minētās tiesību normas izpratnē ir uzskatāms par izslēgtu.

63.

Jēdzienam “aplinks norādījums” tātad nevar būt pakāpes. Šā jēdziena “satvaru” Tiesa jau ir identificējusi spriedumā Scotch Whisky, kurā, kā es jau atgādināju šo secinājumu 50. punktā, tā ir precizējusi, ka tikai tad, ja ir “pietiekami tieša un viennozīmīga saikne”  ( 56 ) starp šo apstrīdēto apzīmējumu un reģistrēto nosaukumu, šo jēdzienu nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem  ( 57 ). Ja nav šādas “kvalificētas” saiknes, pat ja ir atsauce uz reģistrēto nosaukumu un konkrētie produkti ir salīdzināmi, aplinks norādījums ir izslēdzams.

3.

Piemērošana pamatlietas apstākļos

64.

Lai gan, kā jau sacīts, iesniedzējtiesai ir jāspriež par tajā izskatāmo lietu, ņemot vērā iepriekš izklāstīto elementu kopumu, Tiesa, lemjot par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, nepieciešamības gadījumā var sniegt valsts tiesai norādījumus, kurus tā var ņemt vērā sava nolēmuma pieņemšanā  ( 58 ).

65.

Gadījumā, ja – kā pamatlietā – ir jākonstatē aplinka norādījuma esamība ar atsauci uz kāda nosaukuma izmantošanu, valsts tiesai, pamatojoties uz iepriekš atgādināto judikatūru, būs jāņem vērā reģistrētā nosaukuma iespējamā daļējā iekļaušana apstrīdētajā nosaukumā, tā fonētiskā un/vai vizuālā līdzība ar reģistrēto nosaukumu  ( 59 ) vai arī vēl konceptuālā līdzība starp konfliktējošajiem terminiem, kaut arī tie ir dažādās valodās  ( 60 ).

66.

Pamatlietas apstākļos ACVN “Champagne” formā, kurā tas reģistrēts, tika daļēji iekļauts apstrīdētajā nosaukumā. Minētā ACVN tulkojums spāņu valodā (“Champán”) savukārt bija iekļauts pilnībā (izņemot akcentu). No tā izriet nozīmīga vizuālā un fonētiskā līdzība starp abiem nosaukumiem, gan ņemot vērā formu, kurā ACVN “Champagne” tika reģistrēts, gan arī ņemot vērā minētā nosaukuma tulkojumu spāņu valodā. No konceptuālā viedokļa, kā jau ir bijusi iespēja uzsvērt, šķiet, ka pastāv tieša saikne ar produktu, kuram ir ACVN “Champagne”, ja – kā šķiet, bet tas ir jāapstiprina iesniedzējtiesai – spāņu valodā termins “Champanillo” burtiski nozīmē “mazais šampanietis”.

67.

Runājot par elementiem, kuri neattiecas uz salīdzinājumu starp konfliktējošajiem nosaukumiem, iesniedzējtiesai būs jāņem vērā vispirms saikne, kas pastāv starp produktu, kurš aptverts ar ACVN “Champagne”, un pakalpojumu, kuru apzīmē ar apstrīdēto apzīmējumu, proti, saikne, kas šķiet grūti apstrīdama, jo runa ir par ēdināšanas pakalpojumiem, proti, pakalpojumiem, kurus var tieši sasaistīt ar champagne [šampanieša] vai “salīdzināmu” produktu tirdzniecību. Šīs saiknes intensitāte būs jāvērtē, konstatējot, vai – kā, šķiet, ir šajā gadījumā – champagne [šampanietis] vai tāda paša tipa dzērienu pārdošana nav neparasta arī tajā ēdināšanas sektorā, kurā darbojas GB  ( 61 ).

68.

Vēl viens elements, kas iesniedzējtiesai būs jāņem vērā savā vērtējumā, ir apstāklis, ka apstrīdētajam nosaukumam GB izmantotajās izkārtnēs un reklāmās ir pievienots attēls, kurā ir attēlotas divas glāzes kausa formā ar kājiņu (kādas parasti izmanto champagne [šampanieša] baudīšanai), ar dzirkstošu dzērienu, kuras krustojas, raksturojot glāžu saskandināšanas darbību. Lai gan dzēries ir sarkanā krāsā, šim attēlam ir nešaubīgs potenciāls vienlaikus atsaukt atmiņā produktu, uz kuru attiecas ACVN “Champagne”, un situācijas, kas tipiski saistītas ar tā patēriņu.

69.

Visbeidzot, lai gan nolūkā konstatēt aplinku norādījumu Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta izpratnē nav prasīts rīcības tīšs raksturs  ( 62 ), tas veido elementu, kas jāņem vērā šādas konstatācijas procesā  ( 63 ). Iepriekš minēto faktoru kopums – ieskaitot to, ka agrāk telpās, kas apzīmētas ar apstrīdēto apzīmējumu, tirgoja dzirkstošu vīnu ar to pašu nosaukumu “CHAMPANILLO” –, skatīts kopumā, šķiet liecinām par to, ka atsaucei uz ACVN “Champagne” nav nejaušs raksturs.

70.

Noslēgumā, neskarot konstatējumus, kas jāveic iesniedzējtiesai, ievērojot no lietas materiāliem izrietošos elementus, es sliecos uzskatīt, ka, pastāvot apzīmējumam “Champanillo”, ko GB izmanto, lai apzīmētu un reklamētu savus ēdināšanas pakalpojumus, samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja apziņā kā atsauces tēls tieši un nepārprotami tiek atsaukts produkts, kas aizsargāts ar ACVN “Champagne”, un ka tātad ir izpildīti nosacījumi aplinka norādījuma esamībai, kas aizliegts saskaņā ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

4.

Secinājumi par otro un trešo prejudiciālo jautājumu

71.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto apsvērumu kopumu, iesaku Tiesai uz otro un trešo prejudiciālo jautājumu atbildētā tādējādi, ka, lai noteiktu, vai pastāv aplinks norādījums uz ACVN Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta izpratnē, nav nepieciešams iepriekšēji konstatēt, ka produkts, kas ir aptverts ar ACVN, un produkts vai pakalpojums, kas apzīmēts ar apstrīdēto apzīmējumu, ir identiski vai salīdzināmi vai ka šī pēdējā minētā produkta sastāvā ir produkts, kas aptverts ar ACVN. Šāds identiskums vai salīdzināmība vai to neesamība tomēr veido elementu, kas valsts tiesai ir jāņem vērā kopā ar ikvienu citu būtisku elementu, lai izvērtētu, vai pastāv aplinks norādījums iepriekš minētās tiesību normas izpratnē.

D.

Par ceturto prejudiciālo jautājumu

72.

Ar ceturto prejudiciālo jautājumu Audiencia provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa) būtībā jautā Tiesai, vai aizsardzībai pret aplinku norādījumu, kas paredzēta Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktā, ir jākonstatē nelojālas konkurences esamība.

73.

Kā jau sacīts, reģistrēto nosaukumu aizsardzība, ko paredz Savienības tiesiskais regulējums kvalitātes jomā, atbilst kritērijiem, kuri raksturīgi un lietderīgi minētajā tiesību normā izvirzīto mērķu sasniegšanai  ( 64 ). Šie kritēriji ir izsmeļoši uzskaitīti tiesību normās, kurās ir reglamentēti dažādie reģistrēto nosaukumu pārkāpuma gadījumi un kuras ir ietvertas nozaru un transversālajās regulās, kas veido minēto tiesisko regulējumu  ( 65 ). Šīs tiesību normas turklāt ir vienveidīgi jāpiemēro visā Savienības teritorijā.

74.

Tā kā runa ir konkrēti par reģistrēto nosaukumu aizsardzību pret aplinku norādījumu, no atbildēm, kas sniegtas uz pirmajiem trim prejudiciālajiem jautājumiem, izriet, ka šāda aizsardzība neparedz kā priekšnoteikumu nedz konstatāciju, nedz konkurences saiknes pastāvēšanu starp produktiem, kas aptverti ar reģistrēto nosaukumu, un produktiem vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem tiek izmantots apstrīdētais apzīmējums, vai sajaukšanas iespēju no patērētāja puses saistībā ar šādiem produktiem un/vai pakalpojumiem, nedz darbību, kuras var izraisīt aplinku norādījumu, tīšu raksturu.

75.

Tāpēc, lai gan – kā norādījusi Komisija – nav izslēgts, ka viena un tā pati darbība var vienlaikus atbilst Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktā aizliegtās darbības nosacījumiem un nelojālai konkurences rīcībai piemērojamo valsts tiesību izpratnē, minētās tiesību normas piemērošanas joma ir plašāka un neaprobežojas tikai ar gadījumiem, kuros konkurents šādu rīcību faktiski veic.

76.

Tāpēc iesaku uz ceturto prejudiciālo jautājumu atbildēt tādējādi, ka Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā aizsardzība pret aplinku norādījumu nav ierobežota tikai ar gadījumiem, kad darbība, kuras rezultātā tiek sniegts aplinks norādījums, atbilst nelojālas konkurences rīcības nosacījumiem atbilstošo piemērojamo valsts tiesību normu izpratnē.

IV.

Secinājumi

77.

Pamatojoties uz iepriekš minēto apsvērumu kopumu, iesaku Tiesai uz Audiencia provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa, Spānija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: