<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><DECISION.ECR xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.DECISION.ECR><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑220/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014TJ0220</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:267">EU:T:2017:267</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>5</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>5</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.DECISION.ECR><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170406">2017. gada 6. aprīļa</DATE> spriedums – Lieta T‑220/14 (izvilkumi)</P><P><HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT>/Komisija</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās Tiesas Spriedums</HT> (astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20170406">2017. gada 6. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Jūras transports</KEYWORD><KEYWORD>Kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu</KEYWORD><KEYWORD>Kapitāla palielināšana</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt</KEYWORD><KEYWORD>Prasītājas likvidācija</KEYWORD><KEYWORD>Procesuāla rīcībspēja</KEYWORD><KEYWORD>Intereses celt prasību saglabāšana</KEYWORD><KEYWORD>Tiesvedības izbeigšanas pirms sprieduma taisīšanas neesamība</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsta jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums</KEYWORD><KEYWORD>Privātā ieguldītāja kritērijs</KEYWORD><KEYWORD>Acīmredzama kļūda vērtējumā</KEYWORD><KEYWORD>Kļūda tiesību piemērošanā</KEYWORD><KEYWORD>Iebilde par prettiesiskumu</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums norādīt pamatojumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz aizstāvību</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums 2011/21/ES</KEYWORD><KEYWORD>Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai</KEYWORD><KEYWORD>Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu</KEYWORD><KEYWORD>Spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT></KEYWORD></INDEX><DECISION.ECR.INIT><P>Lieta T‑220/14</P></DECISION.ECR.INIT><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Saremar – Sardegna Regionale Marittima SpA</HT></HT>, Kaljāri [<HT TYPE="ITALIC">Cagliari</HT>] (Itālija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">G. Roberti</HT>, <HT TYPE="ITALIC">G. Bellitti</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I. Perego</HT>, advokāti,</P><P>prasītāja,</P><P>pret</P><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">G. Conte</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D. Grespan</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Bouchagiar</HT>, pārstāvji,</P><P>atbildētāja,</P><P>ko atbalsta</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Compagnia Italiana di Navigazione SpA</HT></HT>, Neapole (Itālija), ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">F. Sciaudone</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R. Sciaudone</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D. Fioretti</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Neri</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">M. Merola</HT>, <HT TYPE="ITALIC">B. Carnevale</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Toniolo</HT>, advokāti,</P><P>persona, kas iestājusies lietā,</P><P>par prasību, kas celta atbilstoši LESD 263. pantam, atcelt Komisijas <DATE ISO="20140122">2014. gada 22. janvāra</DATE> Lēmumu C(2013) 9101 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> par atbalsta pasākumiem SA.32014 (2011/C), SA.32015 (2011/C) un SA.32016 (2011/C), kurus īstenojis Sardīnijas autonomais reģions par labu <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT>, jo ar šo lēmumu par valsts atbalstu tika kvalificēts kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu pasākums un kapitāla palielināšana un šie pasākumi tika atzīti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu, un tika uzdota to atgūšana.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [<HT TYPE="ITALIC">D. Gratsias</HT>] (referents), tiesneses M. Kančeva [<HT TYPE="ITALIC">M. Kancheva</HT>] un N. Pultoraka [<HT TYPE="ITALIC">N. Półtorak</HT>],</P><?PAGE NO="2"?><P>sekretārs H. Palasio Gonsaless [<HT TYPE="ITALIC">J. Palacio González</HT>], galvenais administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20160720">2016. gada 20. jūlija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.DECISION.ECR><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.</P></NOTE></HT></P></TI><STI><P>[<HT TYPE="ITALIC">omissis</HT>]</P></STI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Saremar procesuālo rīcībspēju</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Vispirms no paskaidrojumiem un dokumentiem, kurus lietas dalībnieki iesniedza Vispārējai tiesai 2016. gada 11. un 29. jūlijā, izriet, ka, neesot iespējai atmaksāt daļu jau no izmaksātā atbalsta, <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> lūdza, lai tai tiktu piemērota preventīvās vienošanās procedūra saistībā ar tās likvidēšanu; <HT TYPE="ITALIC">Tribunale di Cagliari</HT> (Kaljāri tiesa, Itālija) apstiprināja šo lūgumu <DATE ISO="20150722">2015. gada 22. jūlijā</DATE>. <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> ir beigusi jebkādu darbību kopš <DATE ISO="20160331">2016. gada 31. marta</DATE> un atrodas likvidēšanas procedūras vēlā stadijā, ciktāl visi prioritārie kreditori ir apmierināti un saskaņā ar pašas sabiedrības norādēm ir paredzēts turpmākajos mēnešos īstenot pirmās būtiskās izmaksas nenodrošinātajiem kreditoriem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Atbilstoši valsts tiesību aktiem un piemērojamajām procedūrām likvidējama sabiedrība var zaudēt savu procesuālo rīcībspēju vismaz savā vārdā. Turklāt prasītāja pati atzīst, ka tas tā var būt atbilstoši Itālijas tiesību aktiem. Protams, tiesas sēdē un savā <DATE ISO="20160729">2016. gada 29. jūlija</DATE> vēstulē Komisija ir vienīgi apgalvojusi, ka prasītājas nodošana likvidācijai izraisa tās intereses celt prasību zaudēšanu, nevis ka šī nodošana likvidācijai izraisa tā procesuālās rīcībspējas zaudēšanu. Tomēr, ciktāl prasītājas eventuālā procesuālās rīcībspējas zaudēšana padarītu bez priekšmeta jautājumu par tās interesi celt prasību, ir jāpārbauda, vai tā ir saglabājusi šo rīcībspēju šajā tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā ziņā, lai gan, kā to uzsver Tiesa, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>juridiskā persona<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, kas iekļauts LESD 263. panta 4. punktā, obligāti nesakrīt ar šādiem jēdzieniem dalībvalstu dažādajās juridiskajās sistēmās, tomēr no judikatūras izriet, ka šis jēdziens principā nozīmē juridiskās personas statusa esamību, kura izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem un kurai saskaņā ar šiem tiesību aktiem ir atzīta procesuāla rīcībspēja (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19590320">1959. gada 20. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nold</HT>/Augstā iestāde</NAME.CASE>, <NO.CASE>18/57</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1959:6">EU:C:1959:6</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19821028">1982. gada 28. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Groupement des Agences de voyages</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>135/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:371">EU:C:1982:371</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070118">2007. gada 18. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PKK</HT> un <HT TYPE="ITALIC">KNK</HT>/Padomes</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑229/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:32">EU:C:2007:32</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0114">114.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091124">2009. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Landtag Schleswig‑Holstein</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑281/08 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:728">EU:C:2009:728</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tādējādi vienīgi izņēmuma apstākļos, tostarp, ja ir jāievēro efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasības, var tikt pieņemta vienības, kurai saskaņā ar konkrētas valsts tiesību aktiem nav procesuālās rīcībspējas, prasība (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070118">2007. gada 18. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PKK</HT> un <HT TYPE="ITALIC">KNK</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑229/05P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:32">EU:C:2007:32</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0109">109.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0114">114.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt šai procesuālajai rīcībspējai ir jāsaglabājas tiesvedības laikā (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070920">2007. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Salvat père &amp; fils</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑136/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:295">EU:T:2007:295</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120321">2012. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marine Harvest Norway</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Alsaker Fjordbruk</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑113/06</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:135">EU:T:2012:135</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Juridiskās personas statusa esamība un tās procesuālā rīcībspēja ir jāizvērtē atbilstoši attiecīgajiem valsts tiesību aktiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19841127">1984. gada 27. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bensider</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>50/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:365">EU:C:1984:365</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080403">2008. gada 3. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Landtag Schleswig‑Holstein</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑236/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:91">EU:T:2008:91</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā lietā no <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> <DATE ISO="20160729">2016. gada 29. jūlija</DATE> vēstules izriet, ka saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Kasācijas tiesa, Itālija) judikatūru sabiedrība, kurai tiek piemērota preventīvās vienošanās procedūra, saglabā tiesības savā vārdā izvirzīt tiesību prasījumus un piedalīties tiesvedībā un strīdos, lai aizsargātu savu īpašumu. Turklāt prasītāja ir pievienojusi šai vēstulei savu likvidatoru <DATE ISO="20160726">2016. gada 26. jūlija</DATE> vēstuli, ar kuru tiek apstiprināts, ka tās pārstāvju mandāts vēl joprojām ir spēkā šajā prasībā. Līdz ar to ir jāuzskata, ka, lai gan <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> ir nodota likvidācijā, tā nav zaudējusi savu procesuālo rīcībspēju tiesvedības laikā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Komisijas iebildi par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka sakarā ar notiekošo <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> likvidāciju tās interese celt prasību ir zudusi tiesvedības laikā. Šajā ziņā tā apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> nodošana likvidācijā ir vēlā stadijā un tā var tikt pabeigta pirms šī sprieduma pasludināšanas. Turklāt, kā to prasītāja pati ir atzinusi, tā vairs nevar atsākt ekonomisko darbību, pat ja apstrīdētais lēmums tiktu atcelts un tā līdz ar to atbrīvota no pienākuma atmaksāt atbalstus. Visbeidzot <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> kreditoru interese, lai apstrīdēto atbalstu summa tiktu izslēgta no šīs sabiedrības pasīviem, esot nošķirta no intereses veikt tās ekonomisko darbību. Nobeigumā Komisija norāda, ka šādas intereses celt prasību neesamības dēļ Vispārējai tiesai būtu šajā lietā jāizbeidz tiesvedība pirms sprieduma taisīšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Savukārt, atbildot uz šiem argumentiem, <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma atcelšana izraisītu tiesiskas sekas attiecībā pret to tādā ziņā, ka samazinātos pasīvi, par kuriem panākts izlīgums, vairāk nekā EUR 11 miljonu apmērā, kas ļautu pilnībā apmierināt visus tās kreditorus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru interese celt prasību ir jebkuras prasības tiesā galvenais un pirmais nosacījums (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150917">2015. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mory</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑33/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:609">EU:C:2015:609</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā ziņā no LESD 263. panta izriet, ka ir skaidri nodalītas Savienības iestāžu un dalībvalstu tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu, kas paredzētas šī panta otrajā daļā, un fizisku un juridisku personu tiesības celt šādu prasību, kas paredzētas tā ceturtajā daļā. Tādējādi atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai šo tiesību celt prasību izmantošana, ciktāl tās attiecas uz Savienības iestādēm un dalībvalstīm, nav pakļauta ne pamatojumam saistībā ar to <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT>, ne arī pamatojumam saistībā ar to interesi celt prasību (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110324">2011. gada 24. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Freistaat Sachsen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Land Sachsen‑Anhalt</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑443/08 un T‑455/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:117">EU:T:2011:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130219">2013. gada 19. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Provincie Groningen</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑15/12 un T‑16/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:74">EU:T:2013:74</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Taču, pirmkārt, LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētās fizisko un juridisko personu tiesības celt prasību ir pakļautas nosacījumam, ka šo personu <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> ir atzīstams, tas ir, saskaņā ar šīs tiesību normas formulējumu – nosacījumam, ka to prasība attiecas uz aktu, kurš ir tām adresēts, vai aktu, kas tās skar tieši un individuāli, vai arī to prasība attiecas uz reglamentējošu aktu, kas attiecas uz tām tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumu. Otrkārt, šo personu tiesības celt prasību ir pakļautas intereses celt prasību pastāvēšanai prasības celšanas stadijā, kas ir pieņemamības nosacījums, kurš atšķiras no <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT>. Gluži kā prasības priekšmetam, šai interesei celt prasību ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150917">2015. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mory</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑33/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:609">EU:C:2015:609</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Līdz ar to šādas intereses celt prasību pastāvēšana ir absolūts nosacījums, kurš Vispārējai tiesai ir jāizvērtē pēc savas ierosmes vai nu prasības celšanas brīdī, lai pārbaudītu tās pieņemamību, vai tiesvedības laikā, lai pārbaudītu, vai vēl joprojām ir jāturpina tiesvedība un jātaisa spriedums (šajā ziņā skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110324">2011. gada 24. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Internationaler Hilfsfonds</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑36/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:124">EU:T:2011:124</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šāda interese celt prasību nozīmē, ka apstrīdēta akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un ka prasības rezultātā var rasties labums lietas dalībniekam, kurš cēlis prasību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wunenburger</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑362/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:322">EU:C:2007:322</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150917">2015. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mory</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑33/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:609">EU:C:2015:609</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt prasītāja interesei celt prasību ir jābūt tādai, kas ir radusies un pastāv, un tā nevar attiekties uz situāciju nākotnē vai hipotētisku situāciju (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150917">2015. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mory</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑33/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:609">EU:C:2015:609</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Vispirms ir jākonstatē, ka šī prasība atbilst pieņemamības nosacījumiem, kas atgādināti iepriekš 51.–53. punktā, gan no prasītājas <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> skatpunkta, gan no tās intereses celt prasību pastāvēšanas prasības celšanas brīdī, ko Komisija turklāt neapstrīd.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Konkrētāk, saistībā ar interesi celt prasību ir jānorāda, ka prasības celšanas datumā apstrīdētais lēmums bija nelabvēlīgs tiesību akts attiecībā uz prasītāju un ka Komisija bija atzinusi apstrīdēto atbalstu par nesaderīgu un prettiesisku un uzdevusi to atgūt. Tā dēļ vien apstrīdētais lēmums ir izmainījis šīs sabiedrības juridisko situāciju, kura no šī lēmuma pieņemšanas brīža vairs nebija tiesīga saņemt šo atbalstu un kurai principā bija pienākums to atmaksāt (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111221">2011. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ACEA</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑319/09 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:857">EU:C:2011:857</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> nodošanas likvidācijā sekas nav tādas, ka tā tiesvedības laikā ir zaudējusi savu interesi celt prasību, kā tā definēta iepriekš 55. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka apstrīdētais lēmums nav atcelts vai atsaukts, līdz ar to šai prasībai saglabājas tās priekšmets (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wunenburger</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑362/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:322">EU:C:2007:322</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Turpinot – apstrīdētā lēmuma tiesiskās sekas nav zaudējušas aktualitāti tādēļ vien, ka <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> ir nodota likvidācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Pirmkārt, šī lēmuma dēļ <HT TYPE="ITALIC">RAS</HT> vēl joprojām nav tiesīga pārskaitīt <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> daļu no apstrīdētā kapitāla palielināšanas, kuru, kā izriet no <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> akcionāru sapulces <DATE ISO="20120711">2012. gada 11. jūlija</DATE> protokola, kas pievienots prasības pieteikumam, šī valsts varas iestāde nav veikusi sakarā ar šīs operācijas paziņošanu Komisijai. Nekas lietas materiālos neļauj izslēgt iespēju, ka apstrīdētā lēmuma atcelšanas gadījumā šī apstrīdētā kapitāla palielināšanas daļa, kuru <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> būtu tiesīga saņemt, tiktu iekļauta tās kapitālā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar apstrīdētā atbalsta daļu, kuru <HT TYPE="ITALIC">RAS</HT> jau ir pārskaitījusi <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT>, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka vienīgi tas, ka saistībā ar uzņēmumu notiek bankrota procedūra, it īpaši, ja šī procedūra izraisa uzņēmuma likvidāciju, neietekmē atbalsta atgūšanas principu. Šādā gadījumā agrākās situācijas atjaunošana un konkurences izkropļošanas, kas radusies nelikumīgā atbalsta piešķiršanas dēļ, izbeigšana principā var tikt panākta, reģistrējot likvidējamā uzņēmuma pasīvu sarakstā tādu prasījumu, kas attiecas uz attiecīgā atbalsta atgūšanu (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090701">2009. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">KG Holding</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, no <NO.CASE>T‑81/07 līdz T‑83/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:237">EU:T:2009:237</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0192">192.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0193">193.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra). Līdz ar to apstrīdētā lēmuma dēļ apstrīdētajam atbalstam ir vismaz jāpaliek <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> pasīvos, tāpēc, pat pieņemot, ka tas nevar tikt atmaksāts <HT TYPE="ITALIC">RAS</HT>, tas vairs neietilpst prasītājas kapitālā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> nodošana likvidācijā neatspēko iepriekš 55. punktā veikto konstatāciju, saskaņā ar kuru apstrīdētā lēmuma atcelšana varētu sniegt labumu prasītājai, jo tās juridiskā situācija saistībā ar apstrīdēto atbalstu tiktu noteikti izmainīta. Turklāt šī atcelšana būtiski uzlabotu tās ekonomisko situāciju, jo apstrīdētais atbalsts varētu tikt no jauna iekļauts tās kapitālā. Turklāt ir jānorāda, ka šī analīze ir apstiprināta ar <DATE ISO="20100913">2010. gada 13. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Grieķija u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑415/05, T‑416/05 un T‑423/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:386">EU:T:2010:386</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka likvidācijā esošās sabiedrības, kuras ir atmaksājušas attiecīgo atbalstu šajās lietās,<?PAGE NO="5"?> saglabā interesi celt prasību, ja atcelšanas gadījumā Grieķijas Republikai būtu tām jāatmaksā atmaksātās summas, kuras tiktu iekļautas to attiecīgo likvidācijas bilanču aktīvos (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100913">2010. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Grieķija u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑415/05, T‑416/05 un T‑423/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:386">EU:T:2010:386</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Ir jāpiebilst, ka Vispārējā tiesa līdz šai dienai nav informēta par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> likvidācija ir pabeigta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> saglabā interesi celt prasību un līdz ar to prasība ir jāizskata.</TXT><P>[<HT TYPE="ITALIC">omissis</HT>]</P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Sardegna Regionale Marittima SpA</HT> sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">Compagnia Italiana di Navigazione SpA</HT> tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.DECISION.ECR><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Gratsias</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kancheva</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Półtorak</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20170406">2017. gada 6. aprīlī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></DECISION.ECR>