7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 174/25

Ziņotājs

Pedro Sanz Alonso (ES/PPE), Larjohas autonomā apgabala priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs

COM(2013) 812 final

1.

pauž gandarījumu un ļoti pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas ierosināto priekšlikumu regulai, kurā apliecināta interese par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs, un jo īpaši par ierosināto jauno satvaru, ar kuru paredzēts atbalstīt un pilnveidot informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz Eiropas Savienības lauksaimniecības produktiem gan Savienības robežās, gan ārpus tām;

2.

uzskata, ka informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs ir īpaši svarīgi, lai lauksaimniecības nozarē pārvarētu daudzās problēmas, kas saistītas ar augošo konkurenci, un lai sekmētu tirgu atvēršanu, nostiprinot minēto produktu klātbūtni tajos, jo ES lauksaimniecības produktu ražotāji saskaras ar atvērto robežu un globalizēto tirgu radīto izaicinājumu;

3.

uzskata, ka priekšlikums par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem uzlabos Eiropas un visas pasaules patērētāju informētību par ES produktu kvalitāti un augstajiem standartiem, kas garantē nekaitīgu pārtiku un vides aizsardzību un vairo patērētāju uzticēšanos produktiem, kurus viņi iegādājas un patērē. Tādējādi, uzsverot ES lauksaimniecības produktu kvalitāti, ražotāji varēs panākt lielāku rentabilitāti;

4.

uzskata, ka ES lauksaimniecības nozarei ir būtiska nozīme vietējās un reģionālās ekonomikas attīstībā, tā sniedz lielu ieguldījumu darba vietu izveidē un iespējas iedzīvotājiem dzīvot un veidot savu nākotni laukos, jo attiecīgā ražošana un pārstrāde ir cieši saistīta ar konkrētu teritoriju. Reģionālajai dimensijai arī turpmāk jābūt svarīgam faktoram, lai sasniegtu Eiropas Savienības teritorijas līdzsvarotas plānošanas mērķi;

5.

uzsver, ka reģioniem nepieciešama tālejoša un iedarbīga atbalsta politika, kurā īpaša nozīme ir kvalitatīviem un attiecīgajam reģionam raksturīgiem lauksaimniecības produktiem. Tie ir Eiropas Savienības kultūras un gastronomijas mantojums, kā arī būtisks saimnieciskās un sociālās dzīves elements daudzos Eiropas reģionos, nodrošinot darbības, kas ir tieši saistītas ar teritorijām, īpaši lauku apgabalos.

6.

iesaka īpašu uzmanību pievērst to lauksaimniecības produktu grupai, kurus ražo no tradicionālām izejvielām un atbilstīgi konkrētajā reģionā raksturīgajiem paņēmieniem;

7.

uzskata, ka šai darbībai piešķirtie budžeta līdzekļi noteikti jāpalielina, jo ir ierosināts paplašināt saņēmēju loku un atbilstīgo produktu sarakstu un palielināts Komisijas finansējums daudzvalstu programmām;

8.

divpusējie līgumi, par kuriem pašlaik notiek sarunas ar trešām valstīm, piemēram, Kanādu, ASV un Mercosur valstīm, kā arī citi asociācijas nolīgumi liecina, ka arvien biežāk būs nepieciešami informācijas un veicināšanas pasākumi gan iekšējā tirgū, gan trešās valstīs, lai nodrošinātu Eiropas produktu konkurētspēju;

9.

uzsver, ka konkurētspējas nodrošināšanas nolūkā Savienība arī turpmāk varēs finansēt veicināšanas un informēšanas pasākumus iekšējā tirgū, vismaz attiecībā uz produktiem, kas ražoti atzītās ražošanas sistēmās vai bioloģiskajā lauksaimniecībā;

10.

norāda, ka apstiprinātā KLP reforma ir saistīta ar ES tirdzniecības politiku un ka starptautiskajā līmenī Eiropas Savienībai, izmantojot arī starptautisko tirdzniecības politiku, jāsekmē pārtikas nodrošinājums pasaulē, PTO ietvaros garantējot, ka Eiropas Savienībā ir taisnīgi lauksaimnieciskās ražošanas nosacījumi;

11.

uzskata, ka lēmums piešķirt 75 % paredzētā budžeta informācijas un veicināšanas pasākumiem trešās valstīs, var atstāt novārtā iekšējo tirgu, kas ir galvenais Eiropas Savienībā ražoto produktu noieta tirgus un kur ražotājiem smagi jāstrādā, lai saglabātu konkurētspēju apstākļos, kad tirgū ienāk produkti no trešām valstīm;

12.

aicina Komisiju nenoteikt nevienu a priori mērķi saistībā ar informācijas un veicināšanas pasākumiem paredzēto līdzekļu procentuālo daļu attiecībā uz ES lauksaimniecības produktiem trešās valstīs, jo vienlīdz svarīgs ir gan ES iekšējais tirgus, gan trešo valstu tirgi;

13.

atbalsta iniciatīvu izmantot lauksaimniecības produktu preču zīmes un izcelsmes norādes, jo uzskata, ka vispārēju veicināšanas pasākumu ietvaros tirdzniecības zīmju atpazīstamība uzlabos finansēšanas iespējas un palielinās saņēmēju interesi, ja vien tiek saglabāts līdzsvars, īpaši Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

14.

atbalsta Komisijas izvirzīto ideju par kvalitātes shēmām, kurās izmanto ES oficiālos logotipus, bet uzskata, ka reģiona nosaukumam vajadzētu būt saistītam ar vispārīgu vēstījumu, kurā norādītas produktiem raksturīgās īpašības; tāpēc nepārprotami jāveicina ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošana;

15.

norāda, ka ES līmenī atzītās kvalitātes shēmas ir arvien vairāk izplatītas un atzītas mūsu teritorijā, jo pieaug ES patērētāju pieprasījums pēc kvalitatīviem vietējiem produktiem, kas atbilst augstiem ES standartiem pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā. Jāuzsver, ka kvalitātes shēmās atzītiem produktiem ir būtiska nozīme iekšējā tirgū, tāpēc tie jāsaglabā un jāatbalsta;

16.

aicina Komisiju paredzēt iespēju īstenošanas noteikumus definēt īstenošanas aktos. Uzskata arī, ka veicināšanas aģentūras varētu koordinēt vai īstenot attiecīgo reģionu ražotāju grupējumu kolektīvos pasākumus;

17.

uzskata, ka dažādu reģionālo ražojumu pozitīvā sinerģija dotu iespēju optimizēt katras ES reģionālās teritorijas bagātību. Šajā saistībā svarīga nozīme ir reģionālo ienākumu avotiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem, kas saistīti ar konkrētās teritorijas identitāti un mantojumu. Tas palīdzētu uzlabot ar reģionālajiem lauksaimniecības produktiem saistīto teritoriju kvalitāti, tādējādi sekmējot darba vietu radīšanu, īpaši neaizsargātos apgabalos, un piedāvājot jaunas iespējas gan tuvējos, gan starptautiskajos tirgos;

18.

piekrīt, ka svarīga nozīme piešķirta visu nozaru ražotāju organizācijām un sīki izklāstītas prasības, ko tām var piemērot saistībā ar pārstāvības funkciju, kas attiecas uz visām nozarēm;

19.

prasa, lai ražotāju organizācijās īpaša uzmanība tiktu pievērsta tiem MVU, kuru veicināšanas pasākumi virzīti uz atzītām kvalitātes shēmām. Eiropas reģionu teritorijā visvairāk izplatīti ir tieši šāda vaida uzņēmumi, un tie lielā mērā pārstāv Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozari;

20.

piekrīt, ka informācijas un veicināšanas pasākumus iekšējā tirgū un trešās valstīs attiecina uz visiem ES izcelsmes produktiem, izņemot tabaku, par prioritāti izvirzot pasākumus, kas attiecas uz līdzsvarotā uzturā nepieciešamiem produktiem, kā arī pasākumus attiecībā uz citiem produktiem, kam ir ar Eiropas teritoriju saistīts īpašs kvalitātes marķējums;

21.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt darba programmu, kas ļautu noteikt skaidras un precīzas stratēģijas veicināšanas politikas jomā;

22.

prasa precizēt, kā Komisija ņems vērā dalībvalstu prioritātes un kādā veidā tās tiks iekļautas darba programmā;

23.

ierosina pieņemt darba programmu trim gadiem, kā tas ir pašreizējo reklāmas kampaņu gadījumā, lai ņemtu vērā tirgus attīstību un dotu iespēju ik gadus programmu pielāgot;

24.

uzskata, ka programmu izvērtēšanu un atlasi nevajadzētu veikt tikai Komisijai, bet tajā būtu jādod iespēja piedalīties arī dalībvalstīm, tādējādi savu ieguldījumu varētu sniegt arī Eiropas reģioni, jo tie līdzfinansē veicināšanas pasākumus, kas iekļauti ELFLA programmā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (17. pants), ar nosacījumiem, kas ir diezgan līdzīgi 133. pasākuma nosacījumiem laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

25.

prasa, lai Eiropas Savienības finansētajā veicināšanas programmā Komisija paredzētu nosacījumus dalībvalstu līdzdalībai un reģionu iesaistīšanai, vienlaikus pārlieku neapgrūtinot procesu, lai nodrošinātu, ka šīs programmas ietvaros finansētie pasākumi ir saskaņoti ar reģionālajām veicināšanas stratēģijām;

26.

aicina arī saglabāt spēkā esošajā regulā atļautos divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai kandidātiem nebūtu pārāk ilgi jāgaida pirms iesniegt jaunu priekšlikumu, ja atlases procedūras pirmajā kārtā viņu programmas netika izvēlētas;

27.

atbalsta Komisijas ierosinātās līdzfinansējuma likmes, jo uzskata, ka tās atbilst mērķim stimulēt attiecīgo programmu iesniegšanu trešās valstīs, kā arī daudzvalstu programmu iesniegšanu; tomēr attiecībā uz daudzvalstu programmām trešās valstīs ierosina līdzfinansējumu paaugstināt līdz 75 %. Īpaši atbalstāmu programmu gadījumā minēto procentuālo daļu varētu attiecināt arī uz MVU;

28.

apzinās, ka līdz šim īstenotā veicināšanas politika ir palīdzējusi krīzes apstākļos atjaunot patērētāju uzticēšanos, bet uzskata, ka arī turpmāk būs vajadzīgi daudz elastīgāki un efektīvāki informācijas sniegšanas instrumenti un veicināšanas pasākumi;

29.

iesaka apsvērt iespēju palielināt ES līdzfinansējumu, īpaši informācijas un veicināšanas pasākumiem lauksaimniecības krīzes apstākļos, lai nerastos diskriminācija starp ražotājiem;

30.

norāda, ka priekšlikumā regulai būtu jāprecizē, kā paredzēts uzlabot reaģēšanas spēju krīzes situācijā, lai varētu rīkoties ātri un efektīvi;

31.

prasa noteikt, lai dalībvalstis varētu brīvprātīgi kopā ar Komisiju piedalīties programmu finansēšanā, jo tas var būt nepieciešams, ja attiecīgās ražošanas nozares ir mazāk attīstītas vai tām ir nepietiekama saimnieciskā kapacitāte;

32.

iesaka Komisijai plašāk atzīt ES reģionu būtisko nozīmi kvalitatīvu lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanā, sekmējot reģionu iesaistīšanos programmu atlasē;

33.

iesaka Komisijai finansēt veicināšanas pasākumus iekšējā tirgū, lai palielinātu atzītās kvalitātes shēmās vai bioloģiskajā lauksaimniecībā atbilstīgi tradicionāliem vai reģionāliem paņēmieniem ražoto ES izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības apjomu. Tradicionālu produktu izplatīšanas un veicināšanas pasākumi sekmēs izmaiņas patēriņa modeļos, kas globalizācijas apstākļos izveidojušies iekšējā tirgū.