(1)

“koplietojot, apkopojot un analizējot informāciju, kas ir pieejama kuģu ziņošanas sistēmās un citās minēto aģentūru mitinātās vai minētajām aģentūrām pieejamās informācijas sistēmās, saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem un neskarot datu atrašanos dalībvalstu īpašumā;

(2)

sniedzot uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus uz progresīvu tehnoloģiju bāzes, tostarp izmantojot kosmosā bāzētu un zemes infrastruktūru un uz jebkura veida platformas uzmontētus sensorus;

(3)

spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes un ieteikumus un izveidojot paraugpraksi, kā arī nodrošinot personāla apmācību un apmaiņu;

(4)

veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, tostarp analizējot darbības problēmas un apdraudējumus, kas rodas jūrniecības jomā;

(5)

spēju koplietošanas ceļā, plānojot un īstenojot vairākmērķu operācijas un koplietojot līdzekļus un citas spējas, ciktāl šīs darbības koordinē minētās aģentūras un par tām ir saņemta attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišana”.

a)

pakalpojumu, produktu, mācību kursu katalogi, paraugprakses vadlīnijas un norādījumi par visām starpaģentūru darbībām, ar kurām atbalsta krasta apsardzes funkcijas dalībvalstīs;

b)

reģionālās sadarbības satvari;

c)

“valstu faktu lapas”, kurās sniegta sīka informācija par krasta apsardzes funkciju struktūru un organizāciju.

a)

aprakstīt visus starpnozaru pakalpojumus, kas pieejami ar aģentūru starpniecību, un sniegt norādījumus dalībvalstīm un aģentūrām par to, kā šiem pakalpojumiem piekļūt;

b)

sniegt pārskatu par apmācības iespējām un aģentūru izstrādātām rokasgrāmatām un par to, kā tām piekļūt;

c)

sniegt pārskatu par esošajiem sadarbības mehānismiem krasta apsardzes funkciju jomā, kuri saistīti ar dalībvalstu praktisko darbu;

d)

sniegt dalībvalstīm faktu lapas, kurās minētas krasta apsardzes funkcijās iesaistītās valstu iestādes un to kontaktpunkti.

a)

aptver piecas aģentūru sadarbības jomas;

b)

galvenokārt aplūko tikai starpnozaru jautājumus;

c)

aptver ar vienu funkciju saistītus jautājumus, kas var būt vismaz divu aģentūru kompetencē (piemēram, jūras uzraudzība);

d)

attiecas uz ES dalībvalstīm un EBTA valstīm;

e)

ietver dalībvalstu iesniegtās faktu lapas, kurās cita starpā identificēti esošie reģionālie un starptautiskie sadarbības mehānismi;

f)

ietver visus subjektus (civilos vai militāros), kas atbild par krasta apsardzes funkcijām (piemēram, dalībvalsts jūras spēki ar krasta apsardzes funkciju).

a)

Pakalpojumu katalogā galvenā uzmanība pievērsta aģentūru pakalpojumiem, kas patlaban ir pieejami dalībvalstu ieinteresētajām personām un palīdz pildīt krasta apsardzes pienākumus.

b)

Mācību katalogs, kas ir neatņemama daļa no aģentūru spēju veidošanas pasākumiem, aptver visus mācību kursus, kurus nodrošina minētās trīs aģentūras (visās jūrlietu jomās) un kuri patlaban ir pieejami dalībvalstu ieinteresētajām personām. Šos mācību kursus organizē vai nu viena aģentūra, vai divas vai trīs aģentūras kopīgi.

c)

Paraugprakses vadlīniju un rokasgrāmatu kataloga mērķis ir aptvert visas paraugprakses vadlīnijas un rokasgrāmatas, kas ieinteresētajām personām pieejamas ar triju aģentūru starpniecību. Šīs paraugprakses vadlīnijas un rokasgrāmatas nodrošina vai nu viena aģentūra, vai divas vai trīs aģentūras kopīgi. Turklāt Eiropā un ārpus tās ir vairāki jau sen iedibināti reģionālās sadarbības mehānismi, kuros iesaistītas ES ieinteresētās personas. Šo mehānismu satvarā ir izstrādātas daudzas paraugprakses vadlīnijas un rokasgrāmatas, kas tiek uzskatītas par būtiskām šīs rokasgrāmatas kontekstā, un attiecīgas atsauces ir iekļautas rokasgrāmatu katalogā.

d)

Iedaļā par reģionālo/starptautisko/divpusējo/daudzpusējo sadarbību ir sniegts dažu Eiropā un ārpus tās pastāvošu koordinācijas un sadarbības mehānismu reprezentatīvs paraugs, kas aptver visu krasta apsardzes funkciju spektru. Īpaša iedaļa (pieejama specializētajā tiešsaistes platformā) aptver lielu skaitu šo mehānismu, un katrs no tiem ir sasaistīts ar atsevišķu valstu faktu lapām (sk. turpmāk). Tādējādi katra valsts var norādīt, vai tā piedalās katrā no šiem mehānismiem.

e)

Valstu faktu lapu mērķis ir norādīt organizācijas, kuras ir iesaistītas konkrētu krasta apsardzes funkciju izpildē katrā dalībvalstī. Faktu lapu veidne tika izstrādāta, apspriežoties ar aģentūru administratīvās padomes ieceltajiem ekspertiem, un pēc tam atsevišķas valstis šīs veidnes aizpildīja.

a)

kuģošanas drošība, t. sk. kuģu satiksmes pārvaldība;

b)

kuģu avāriju un jūras palīdzības dienests;

c)

zvejas inspekcija un kontrole;

d)

jūras robežu kontrole;

e)

jūras vides aizsardzība un reaģēšana;

f)

nelikumīgas tirdzniecības un kontrabandas novēršana un apkarošana un ar to saistītā jūras tiesībaizsardzība;

g)

meklēšana un glābšana jūrā;

h)

jūras uzraudzība un pārraudzība;

i)

jūras muitas darbības;

j)

negadījumi jūrā un reaģēšana katastrofu gadījumos;

k)

jūras, kuģu un ostu drošība.

(a)

PLN starp EFCA un EMSA, kas ieviests 2012. gadā un kopš tā laika ir regulāri atjaunots un paplašināts. Patlaban tas tiek automātiski atjaunots katru gadu un aptver īpašus integrētus jūras pakalpojumus, ko EMSA sniedz EFCA, un mehānismus, kas EMSA nolīgtos kuģus ļauj izmantot EFCA darbībām. Turklāt saskaņā ar to EFCA var EMSA tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) izmantot zvejas uzraudzības un kontroles darbībām un sadarbībai reaģēšanā uz piesārņojumu;

(b)

PLN starp EMSA un Frontex, kas ieviests 2013. gadā un kopš tā laika ir regulāri atjaunots un paplašināts. Patlaban tas ir spēkā uz nenoteiktu laiku un aptver īpašus jūrniecības pakalpojumus, ko EMSA sniedz Frontex, lai atbalstītu EUROSUR, un mehānismu, saskaņā ar kuru Frontex var EMSA RPAS izmantot robežkontroles darbībām;

(c)

PLN starp EFCA un Frontex par tādu pakalpojumu sniegšanu, ar kuriem atbalsta EFCA darbības, to vidū gaisa novērošanas pakalpojumi un atkrastes patruļkuģu izvietošana. Tas katru gadu tiek automātiski atjaunots;

(d)

PLN starp EFCA un Frontex par robežuzraudzības pakalpojumu sniegšanu EUROSUR ietvaros. Tas katru gadu tiek automātiski atjaunots, kā arī regulāri atjaunināts un grozīts.

a)

Zemes automātiskā identifikācijas sistēma

Zemes automātiskā identifikācijas sistēma (T-AIS) ir kuģošanas apraides sistēma, kuras pamatā ir ļoti augstas frekvences radiosignālu pārraide. Kuģi nosūta ziņojumus ar kuģa identifikāciju, pozīciju un kursu, kā arī informāciju par kravu. Eiropā AIS ziņu apmaiņa notiek, izmantojot sistēmu SafeSeaNet (SSN).

b)

Savienības kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēma (SafeSeaNet)

Savienības kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēma (SSN) (5) ir starpnozaru un pārrobežu informācijas kopīgošanas un apmaiņas sistēma, kas nodrošina integrētus jūras pakalpojumus kuģošanas drošības, ostu un jūras drošības, jūras vides aizsardzības un jūras satiksmes un jūras transporta efektivitātes, kā arī situācijas apzināšanās jūrā un jūras uzraudzības nolūkos; ar jūrlietu datu apmaiņas tīkla starpniecību sistēma apvieno jūrlietu iestādes no visas Eiropas. SSN ietver no AIS saņemtu informāciju par kuģiem, obligātās ziņošanas sistēmas (MRS), datus par piestāšanu ostā, bīstamām un piesārņojošām kravām, drošību, atkritumiem un kravu atliekām, kā arī informāciju par incidentiem, kas saistīti ar drošību.

EMSA ir atbildīga par centrālās SSN sistēmas izstrādi, darbību un uzturēšanu un sadarbojas ar lietotājiem operacionālā līmenī.

c)

Satelītu AIS

Satelīti var saņemt arī AIS pozīcijas ziņas. AIS informācijas apmaiņa, kurā izmanto satelītus un kuru veic ar komerciālu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, ir palielinājusi kuģu lokalizācijas ģeogrāfisko mērogu; šādā gadījumā dati tiek sniegti mazāk nekā stundas laikā.

Satelītu AIS dati, kas pieejami ar EMSA starpniecību un tiek kopīgoti ar EFCA un Frontex, aptver visu pasauli.

d)

Tāldarbības identifikācijas un lokalizācijas sistēma

Tāldarbības identifikācijas un lokalizācijas sistēma (LRIT) ir globāla kuģu identifikācijas un lokalizācijas sistēma, kuras pamatā ir satelītsakari. Saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) noteikumiem pasažieru kuģi, kravas kuģi (ar bruto tilpību 300 un lielāku) un atkrastes mobilās urbšanas vienības starptautiskos reisos reizi 6 stundās nosūta obligātos pozīcijas ziņojumus. EMSA vada LRIT sadarbības datu centru (CDC), ar kura starpniecību lietotāji no valstīm, kas piedalās ES LRIT CDC, var piekļūt LRIT informācijai par to karoga kuģiem visā pasaulē.

Dalībvalstis obligātos pozīcijas ziņojumus saņem bez maksas, jo saistītās izmaksas EMSA sedz no ES budžeta. Pastāv vienošanās, saskaņā ar kuru dalībvalstis var izvēlēties bez maksas kopīgot datus par to karoga kuģiem ar citām dalībvalstīm.

Turklāt lietotāji no valstīm, kas piedalās ES LRIT CDC, pēc pieprasījuma, bet par maksu var saņemt datus par jebkura karoga kuģiem, kas uzņēmuši kursu uz ES ūdeņiem vai kuģo tajos līdz 1 000 jūras jūdžu attālumā no krasta.

e)

EMSA jūrlietu centrālās atsauces datubāzes

EMSA pārvalda daudzas jūrlietu centrālās datubāzes. Patlaban īpaši nozīmīgas (arī saistībā ar Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi – EMSWe) ir centrālā organizāciju datubāze (COD), centrālā bīstamo materiālu datubāze (CHD) un centrālā kuģu datubāze (CSD).

COD glabā informāciju par sabiedriskām organizācijām, piemēram, vietējām un valsts iestādēm, kas saistītas ar SafeSeaNet ekosistēmu. Sākotnēji COD bija paredzēts izmantot par krastā bāzētās satiksmes uzraudzības infrastruktūras datubāzi (STMID), kas vienkāršo un atvieglo informācijas kopīgošanu par iestādēm un krasta stacijām, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar 22. pantu Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu.

CSD var izmantot, lai pārbaudītu kuģu identitātes datus (SJO, MMSI, vārds, izsaukuma signāls un karogs), kas tiek glabāti nacionālajās kuģu datubāzēs vai saņemti no ziņotājām pusēm. Ir pieejami arī kuģu parametri (piemēram, tilpība, garums, platums), ja attiecīgās ieinteresētās personas šādu informāciju sniedz. CSD tiek mitināta EMSA un sniedz kopēju pakalpojumu iekšējiem EMSA lietotājiem un visām dalībvalstīm.

CHD galvenais mērķis ir uzlabot to ziņojumu kvalitāti, kuri sistēmā SafeSeaNet tiek nosūtīti par bīstamām un piesārņojošām kravām. Tajā iekļauts visaptverošs visu to bīstamo un piesārņojošo kravu saraksts, par kurām jāpaziņo saskaņā ar grozīto Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (6). Tā nodrošina arī piekļuvi datubāzei, kurā iekļautas informācijas lapas par jūrā atrodamām ķimikālijām (MAR-CIS) un sniegta informācija par apdraudējumiem un riskiem, kas saistīti ar bīstamiem un piesārņojošiem produktiem. CHD ir pieejama dalībvalstu iestādēm, nozarei un plašai sabiedrībai.

f)

Ar zvejniecībām saistīti dati un informācija

Kopīgas resursu izmantošanas plānu ietvaros un saskaņā ar starptautiskām saistībām EFCA no dalībvalstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām saņem dažādus ar zvejniecībām saistītus datus un pakalpojumus.

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS) ir satelītnovērošanas sistēma, kas karoga valsts zivsaimniecības iestādēm regulāri sniedz datus par zvejas kuģu atrašanās vietu, kursu un ātrumu. Eiropas Savienībā šī sistēma ir obligāti jāizmanto zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk (7).

Zvejas kuģi ir aprīkoti ar viltojumdrošu termināli. Šis terminālis ar satelīta starpniecību saņem globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) pozīcijas datus un pēc tam parasti ik pēc 1 vai 2 stundām (ne vairāk) ar satelīta starpniecību pārraida VMS datus sauszemes Zemes stacijai (LES), kura tos tālāk pārraida attiecīgajam zvejas uzraudzības centram. Sistēma ir izstrādāta tā, lai tā darbotos pilnīgi automātiski, bez manuālas datu ievades.

VMS tiek izmantota, lai pārbaudītu zvejas kuģa pozīciju gandrīz reāllaikā un tā vēsturiskās pozīcijas, nodrošinātu atbilstību nozvejas reģistriem, atbalstītu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zvejas darbību apkarošanas tiesību aktu īstenošanu un palīdzētu veikt krasta apsardzes funkcijas. Kopīgas resursu izmantošanas plānu ietvaros EFCA saņem VMS datus no visām ES dalībvalstīm, kas iesaistītas katrā kopīgas resursu izmantošanas plānā. Dalībvalstis EFCA nosūta arī VMS datus, ko tās saņēmušas no trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot to ūdeņos.

Tā kā EFCA koordinē kopīgas resursu izmantošanas plānus arī starptautiskos ūdeņos, zvejniecības pārvaldības organizācijas nosūta EFCA VMS datus, kas saņemti no trešo valstu zvejas kuģiem, kuri darbojas šajos apgabalos.

Elektronisko reģistrācijas un ziņošanas sistēmu (ERS) izmanto, lai automātiski apmainītos ar zvejas darbību datiem. Šos datus zvejas kuģi ziņo karoga valsts iestādēm, un ar tiem ERS sistēmā, izmantojot standarta formātu un protokolu, savstarpēji apmainās karoga valsts un citas puses (piekrastes valsts, kontroles valsts, EFCA). ERS izmanto ES zvejas žurnāliem (t. sk. nozvejas un izkraušanas deklarācijām u. c.), un EFCA saņem datus par kuģiem, kas iekļauti iepriekš izveidotā sarakstā.

a)

Copernicus jūras uzraudzības pakalpojums

b)

Sintētiskās diafragmas radara (SAR) satelītattēli

SAR sensori izmanto mikroviļņu frekvences, lai iegūtu zem tiem detektētās virsmas (jūras vai sauszemes) atstarojuma mērījumus. Attēlus var iegūt neatkarīgi no laika apstākļiem un mākoņu segas un jebkurā diennakts laikā.

Okeāna SAR attēli lielā mērā ir atkarīgi no virsmas raupjuma, ko rada vēja spiediens uz jūru. Attēlos, kas iegūti, mērot viļņu augstumu, ir attēloti elementi, kas izceļas attiecībā pret fonu; piemēram, kuģi un citas cilvēka veidotas struktūras attēlos ir redzami kā gaiši laukumi, savukārt naftas noplūdes vai apgabali ar ļoti mazu vēja aktivitāti ir redzami kā tumši veidojumi.

c)

Optiskie satelītattēli

Optiskie attēli var sniegt bagātīgu informāciju dažādās spektra joslās. Tie ļauj vieglāk interpretēt attēlus un identificēt objektus, jo tie apvieno sarkanas, zaļas un zilas krāsas (RGB) frekvences un palielinātu kontrastu, taču ir ļoti atkarīgi no saules gaismas un laika apstākļiem. Optiskie sensori nevar uzņemt attēlus naktī vai mākoņainos laika apstākļos.

d)

Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojums (8)

e)

Okeanogrāfiskie satelītprodukti

Daži Sentinel satelīti ir paredzēti okeāna monitorēšanai ar tādiem instrumentiem kā altimetri, radiometri un optiskie instrumenti ar īpašām spektra joslām. Šie trīs veidu sensori (ar ko aprīkoti, piemēram, Sentinel-3 un Sentinel-6) ļauj veikt atsauces novērojumus, kuros var iegūt okeāna prognožu sniegšanai vajadzīgo informāciju par okeāna stāvokli un fizikālajiem apstākļiem: straumēm, viļņiem, jūras līmeni, jūras ledu, temperatūru un sāļumu. Apvienojumā ar daudziem optiskās attēlveidošanas avotiem tie sniedz arī novērojumus par bioģeoķīmisko saturu jūrā (tostarp saistītās prognozes).

a)

Tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS)

Tālvadības gaisa kuģu sistēmu pakalpojumi palīdz jūras uzraudzības operācijās un atbalsta iestādes, kas iesaistītas dalībvalstu un ES aģentūru pildītās krasta apsardzes funkcijās, piemēram, šādās:

RPAS, ko izmanto par papildinošu instrumentu vispārējā uzraudzības ķēdē, spēj ilgi lidot (vairāk nekā 10 stundas atkarībā no sistēmas). Tādējādi ar RPAS var monitorēt lielas platības, un vajadzības gadījumā tās var darboties “uz vietas” gan dienas, gan nakts laikā.

Pašreizējais EMSA RPAS portfelis ietver vertikālas pacelšanās un nolaišanās (VTOL) sistēmas, kā arī fiksētu spārnu RPAS, no kurām dažas izmanto satelītsakarus, lai varētu veikt operācijas tālāk par radioiekārtu tiešās redzamības attālumu. VTOL RPAS ir īpaši noderīgas zivsaimniecības kontrolei, kuģu emisiju monitoringam (izmantojot kuģa dūmu “analizētājus”) un piesārņojuma apkarošanas operācijām. Atkarībā no RPAS maksimālās kravnesības tās var pārvadāt vairākus sensorus, piemēram, optiskās un/vai infrasarkano staru videokameras, ar kurām var veikt novērošanu dienā/naktī, un infrasarkanā starojuma sensorus un/vai radarsensorus kuģu un naftas plankumu detektēšanai.

Tiešraides video plūsmas un dati, kas savākti ar RPAS, tiek izplatīti, izmantojot tīmekļa RPAS datu centru, kuram var piekļūt no darba un/vai attālām vietām. Šie dati tiek apvienoti ar jūras situācijas attēlu, kas jau pieejams, pateicoties citu jūras uzraudzības pakalpojumu integrēšanai.

b)

Uz pilotējamiem gaisa kuģiem balstīti avoti

Pilotējamo gaisa kuģu pakalpojumi cita starpā nodrošina iespēju reāllaikā uzraudzīt “pierobežas” interešu zonas, un uzraudzības dati pieprasītājiem tiek darīti pieejami tūlīt operācijas laikā.

Uz aeroplatformām uzstādīti sensori nodrošina reāllaika video un informācijas plūsmas, kas tiek tieši pārraidītas uz uzraudzības telpu un koordinācijas partnercentriem ES.

Galvenais mērķis ir palīdzēt krasta apsardzes funkcijās iesaistīto dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu valsts iestādēm, ES aģentūrām un subjektiem pārraudzības un uzraudzības darbībās, kas tiek veiktas konkrētā interešu zonā, galveno uzmanību pievēršot ES “pierobežas” zonām.

Daudzfunkcionāla novērošana no gaisa palīdz lietotājiem, kas iesaistīti:

Frontex un EFCA šos pakalpojumus sniedz, izmantojot kopīgu iestāžu pamatlīgumu.

a)

Meteoroloģiskie un okeanogrāfiskie dati

Ir pieejama virkne meteoroloģisko un okeanogrāfisko datu, kas ir integrēti EMSA sistēmās. Datu kopas ir aprakstītas turpmāk.

b)

Papildu informācija par kuģiem un reisiem

Dalībvalstis, izmantojot EMSA sistēmas, apmainās arī ar papildu datiem (par kuģiem, reisiem, inspekcijām un citu saistītu informāciju). Tie cita starpā ietver: inspekcijas datus un brīdinājumus, kas saistīti ar starptautiskiem vai ES noteikumiem (THETIS, THETIS-EU); negadījumu izmeklēšanas ziņojumus (EMCIP); jūrnieku sertificēšanas datus (STCW-IS); kuģu aprīkojuma apstiprinājumus (MarED); paziņojumus par ieiešanu ostā un iziešanu no tās, paziņojumus par bīstamu kravu pārvadājumiem un ziņojumus par incidentiem (SafeSeaNet).

a)

Automātiskā uzvedības monitoringa (ABM) algoritmi / anomāliju noteikšanas pakalpojums

ABM ir uz algoritmiem balstīti rīki, kas analizē kuģa pozīcijas datus, lai noteiktu konkrēta kuģa uzvedību un brīdinātu attiecīgo operatoru. Līdz šim ir izstrādāti vairāk nekā 20 algoritmi, tai skaitā algoritmi, kas ļauj konstatēt ieiešanu interešu zonā, divu kuģu sastapšanos jūrā un kuģa tuvošanos krastam. Lietotājs var tieši izvēlēties un konfigurēt visus ABM; operatori tiek automātiski, reāllaikā brīdināti pa e-pastu vai izmantojot SafeSeaNet grafisko lietotājsaskarni (SEG).

Arvien lielāks skaits ES dalībvalstu un struktūru izmanto ABM dažādos operatīvajos kontekstos, tādos kā zivsaimniecības kontrole, robežkontrole, drošība, jūras satiksmes drošība, piekrastes aizsardzība un vides aizsardzība.

Ar EMSA integrēto jūras pakalpojumu (IMS) starpniecību ABM ir pieejami dalībvalstīm un EFCA. Saistītā platforma ir SEG. Tie ar kopīgo pasākumu ziņošanas lietojumprogrammas (JORA) starpniecību, izmantojot informācijas apmaiņu starp sistēmām, ir pieejami arī Frontex. Frontex platformā tos sauc par anomāliju noteikšanas pakalpojumu.

b)

Zemes novērošanas produkti ar pievienoto vērtību

Produkti ar pievienoto vērtību palīdz lietotājiem no attēlveidošanas pamatproduktiem izgūt īpaši vērtīgu informāciju, kas ļauj iestādēm ātrāk un efektīvāk veikt jūrā novērotu objektu, iezīmju vai darbību augstāka līmeņa analīzi. Produkti ar pievienoto vērtību var tikt piegādāti šādā formā: vai nu kā slānis, kas pārklāj sākotnējo satelītattēlu produktu, vai kā atsevišķs informācijas slānis, piemēram, vektorslānis, vai kā prognoze vai klimata reanalīze/prognoze. Patlaban lietotājiem tiek piedāvāti šādi produkti ar pievienoto vērtību:

Šie Zemes novērošanas produkti ar pievienoto vērtību ir pieejami dalībvalstīm un EFCA ar EMSA IMS starpniecību. Dalībvalstīm un EFCA tie izmantošanas vietā varētu būt pieejami bez maksas, jo finansējumu ar Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojuma (12) palīdzību var segt Copernicus jūras uzraudzības pakalpojums. Tos var vizualizēt SEG un ar JORA starpniecību, izmantojot informācijas apmaiņu starp sistēmām, var saņemt arī Frontex. Frontex platformā tos sauc par kuģu detektēšanas pakalpojumu (VDS) un darbību detektēšanas pakalpojumu.

c)

Zemes novērošanas un kuģu datu korelācija

Kuģa detektēšanas dati, kas iegūti ar SAR un optisko attēlu palīdzību, tiek korelēti ar kuģa datiem (piemēram, AIS, LRIT un VMS datiem). Tas var sniegt pārskatu par to, kuri kuģi attiecīgajā apgabalā ziņo un kuri neziņo. Šī informācija ir attēlota divos vektoru slāņos:

Lietotāji saņems tikai tādas kuģu paziņotās informācijas korelācijas, attiecībā uz kurām tiem ir piešķirtas attiecīgās piekļuves tiesības.

a)

EFCA. EFCA IMS sniedz integrētu jūrlietu situācijas attēlu, kas īpaši pielāgots zivsaimniecības kontroles vajadzībām un atbalsta dalībvalstu zivsaimniecības kontroles darbības. Tā ir balstīta uz EMSA izstrādāto SEG.

EFCA IMS spēj integrēt un reāllaikā apvienot pozīcijas datu kopas, kas savāktas, izmantojot tādus kanālus kā VMS, zemes AIS un satelītu AIS, kā arī LRIT un VDS ziņojumus un satelītattēlus, kas saņemti ar Copernicus jūras uzraudzības pakalpojuma starpniecību.

Lietotne ietver ļoti dažādas funkcionalitātes un atsauces datu kopas un to var izmantot konkrētiem zivsaimniecības kontroles uzdevumiem. Šie uzdevumi ietver gan zvejas darbību uzraudzību ES un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) ūdeņos, gan uzticama avota nodrošināšanu, kas sniedz tādu informāciju par kuģu (ne tikai zvejas kuģu) kustības vēsturi visā pasaulē, kura vajadzīga NNN nozvejas sertifikātu verificēšanai (NNN zvejas regula (13)).

Turklāt, integrējot ar zvejniecībām saistītu informāciju par jūras robežām un zvejas apgabaliem un – vēl svarīgāk – par zvejas kuģu zvejas darbību īpašajiem atribūtiem, piemēram, par Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) kuģu tipiem, zvejas rīku tipiem, Kopienas flotes reģistra (CFR) ārējo marķējumu un informāciju par zvejas atļaujām, ir iespējamas paplašinātas filtrēšanas un meklēšanas funkcionalitātes. Daudzās funkcionalitātes ir šādas.

b)

EMSA. Lielākajai daļai lietotāju kopienu SEG ir galvenā SafeSeaNet un integrēto jūras pakalpojumu, t. sk. automātiskā uzvedības monitoringa, vizualizācijas platforma. Integrētajiem jūras pakalpojumiem var piekļūt, izmantojot SEG tiešsaistes grafisko lietotājsaskarni, kas ir pieejama galddatoros, klēpjdatoros un mobilajās ierīcēs (izmantojot IMS lietotni). Šie pakalpojumi ir pieejami arī sistēmu saskarnēs, kas ļauj lietotājiem aplūkot integrētos datus savās sistēmās un saņemt brīdinājumus par konkrētiem iepriekš noteiktiem uzraudzības gadījumiem.

Turklāt galvenā Zemes novērošanas produktu pārvaldības platforma ir Zemes novērošanas datu centrs. Attiecībā uz RPAS operatīvajiem datiem galvenā platforma ir RPAS datu centrs.

c)

Frontex

—

kursa virsmērķis;

—

kursa apakšmērķi;

—

kursa mērķauditorija.

a)

valstu kontaktpunkti ministrijās un stratēģiskā līmenī, un to attiecīgā kontaktinformācija, t. i., e-pasts un tālruņa numurs;

b)

ministrijas/departaments/aģentūras/organizācijas, kas iesaistītas dažādās krasta apsardzes funkcijās, kā arī to adrese, kontaktinformācija saziņai jebkurā laikā (tālrunis un e-pasts) un attiecīgā tīmekļvietne, ja tāda ir;

c)

faktu lapā ir norādīta arī “vadošā” organizācija, kas atbild par katru krasta apsardzes funkciju, kā arī jebkura cita organizācija, kurai ir ar šīm funkcijām saistīta loma vai atbildība. Tajā būs arī noteikts, vai un kad šī “vadošā” loma mainīsies atkarībā no jūras apgabala/jurisdikcijas (t. i., teritoriālā jūra, piegulošā zona, ekskluzīvā ekonomikas zona un atklātā jūra);

d)

to dažādo reģionālo/starptautisko organizāciju saraksts, kurās valsts piedalās vai ir iesaistīta.