|
30.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 207/4 |
PADOMES REGULA (ES) 2020/900
(2020. gada 25. jūnijs),
ar ko Regulu (ES) 2019/1838 groza attiecībā uz dažām 2020. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā un Regulu (ES) 2020/123 groza attiecībā uz dažām 2020. gada zvejas iespējām Savienības ūdeņos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regula (ES) 2019/1838 (1) attiecībā uz 2020. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā. Tā nosaka ar nārstu saistītu aizliegumu zvejot no Baltijas jūrā esošajiem diviem mencas krājumiem, taču paredz atkāpi zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar noteiktiem pasīviem zvejas rīkiem. Atkāpe neattiecas uz zveju ar dreifējošām āķu jedām. Tomēr tiek uzskatīts, ka dreifējošas āķu jedas būtu jāatļauj izmantot un tāpēc, tāpat kā iepriekšējās zvejas iespēju regulās, uz tām būtu jāattiecina atkāpe. Tāpēc Regula (ES) 2019/1838 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(2) |
Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) attiecībā uz 2020. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. |
|
(3) |
Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2020. Gada 16.–20. marta plenārsēdes ziņojumā secināja, ka āmis ar 100 mm lielām rombveida acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni, merlangu (Merlangius merlangus) piezvejai Ķeltu jūrā ir visselektīvākais no četriem dažādajiem āmja modeļiem, kas uzskaitīti korektīvajos pasākumos, kuri izklāstīti 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā Regulā (ES) 2020/123, ar ko nosaka zvejas iespējas 2020. gadam. ZZTEK nebija ticamu aplēšu attiecībā uz mencas (Gadus morhua) selektivitāti āmī ar 100 mm lielām rombveida acīm, kas aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni. Tāpēc, lai nodrošinātu attiecīgā merlanga krājuma atjaunošanos, ir lietderīgi turpināt atļaut izmantot šo āmja un kvadrātveida acu linuma paneļu kombināciju. Lai nodrošinātu mencu krājumu atjaunošanu Ķeltu jūrā, āmis ar 100 mm lielām rombveida acīm, kas aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni, būtu jāturpina izmantot ar paaugstināto zvejas virvi. |
|
(4) |
Kopš 2016. gada Ziemeļjūrā ir palielinājusies zvejas izraisītā mencas (Gadus morhua) mirstība (F), un patlaban tiek lēsts, ka tā pārsniedz zivju mirstības references rādītāju (Flim), t. i., references rādītājs, kuru sasniedzot vidējais krājuma apjoms ilgtermiņā būs biomasas limita references rādītāja (Blim) līmenī. Zvejai pārsniedzot Flim, krājums samazināsies līdz līmenim, kas ir zemāks par Blim. Līdz ar to nārsta bara biomasa (SSB) kopš 2015. gada ir samazinājusies, un tiek lēsts, ka tā ir mazāka par Blim. Blim ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā, sniegts references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties. Turklāt kopš 1998. gada krājums ir papildinājies slikti, un tas bija īpaši slikts 2016. un 2018. gadā. |
|
(5) |
Saskaņā ar 7. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/973 (3), ar kuru izveido daudzgadu plānu Ziemeļjūrai nosaka: ja zinātniskais ieteikums liecina, ka minētās regulas 1. panta 1. punktā minēta krājuma SSB ir mazāka par Blim, ir jāpieņem turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu krājuma drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert to zvejniecību apturēšanu, kas attiecīgo krājumu apzvejo specializētajā zvejā, un atbilstošu zvejas iespēju samazināšanu šiem krājumiem vai citiem krājumiem, ko apzvejo zvejniecības, kurās gūst mencas piezvejas, vai abiem. |
|
(6) |
Tā kā Ziemeļjūras dalībvalstu reģionālā grupa nav sagatavojusi kopīgu ieteikumu par ilgāka termiņa pasākumiem, Komisija ierosina ieviest ar 2020. gada zvejas iespējām funkcionāli saistītus papildu tehniskus pasākumus saskaņā Eiropas Savienības un Norvēģijas savstarpējo apņemšanos, kas atbilst Eiropas Komisijas un Padomes kopīgajam paziņojumam. |
|
(7) |
Lai samazinātu nozveju no krājumiem, kuriem noteikta piezvejas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), šos krājumus apzvejojošajās zvejniecībās zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim. Būtu jānosaka ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti tehniskie pasākumi. ICES savā pārskatā par jauktu sugu zvejniecību Ziemeļjūrā norāda, ka, neizdarot nekādas izmaiņas zvejas modeļos un ņemot vērā nelegālus izmetumus, mencas nozvejas lēšamas aptuveni 40 000 t apmērā. Lai līdz minimumam samazinātu risku, ka nozveja varētu ievērojami pārsniegt KPN, par ko panākta vienošanās, ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas nozveju ierobežotu vēl vairāk. |
|
(8) |
Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (4), Savienība ar Norvēģiju ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Puses ir vienojušās ieteikt savām attiecīgajām iestādēm ieviest papildu korektīvus pasākumus ar mērķi KPN, par ko vienošanās jau panākta 2019. gada decembrī, papildināt tā, lai 2020. gadā uz laiku tiktu nodrošināta mencas mazuļu un pieaugušu īpatņu papildu aizsardzība. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver sezonāli zvejas aizliegumi, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus, zvejai ierobežoti apgabali ar īpašiem piekļuves nosacījumiem un jaunu uz zvejas rīkiem balstītu pasākumu ieviešana. |
|
(9) |
ICES2020. gada 9. martā sniedza ieteikumu par ziemeļu garneles (Pandalus borealis) nozvejām ICES 3.a rajonā un 4.a austrumu rajonā (Skageraks, Kategats un Ziemeļjūras ziemeļu daļa Norvēģijas ieplakā). Pamatojoties uz minēto ieteikumu un ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi Savienībai paredzēto ziemeļu garneles nozvejas kvotu ICES 3.a rajonā noteikt 3 266 tonnu apmērā atbilstoši MSY. |
|
(10) |
Saskaņā ar ICES2020. gada 14. aprīļa ieteikumu brētliņas (Sprattus sprattus) nozvejām Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūrā) un ICES 3.a rajonā (Skagerakā un Kategatā) laikā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam nevajadzētu pārsniegt 207 807 tonnas. Tādēļ brētliņas zvejas iespējas šajā periodā būtu jānosaka 169 778 tonnu apmērā Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un 38 029 tonnu apmērā ICES 3.a rajonā atbilstoši MSY. |
|
(11) |
KPN anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. zonā laikā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam ir noteikta nulles apjomā, kamēr nav saņemts zinātniskais ieteikums par minēto periodu. ICES savu ieteikumu par minēto krājumu sniegs 2020. gada jūnija beigās. Lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības var turpināties, kamēr uz jaunāko zinātnisko ieteikumu balstīta KPN vēl nav noteikta, būtu jānosaka provizoriska KPN 4 018 tonnu apmērā, kas pamatojas uz nozvejām 2019. gada trešajā ceturksnī. Minētais provizoriskais KPN būtu jāgroza saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu. |
|
(12) |
2019. gada 19. decembra Saskaņotajā zvejniecības apspriežu protokolā 2020. gadam puses vienojās, ka papildus saskaņotajam apjomam – 50 000 tonnas siļķu (Clupea harengus), ko Norvēģija, izmantojot tai iedalīto kvotu, var nozvejot Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā un ko Savienība, izmantojot tai iedalīto kvotu, var nozvejot Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N, tiks piešķirts papildu daudzums – ne vairāk kā 10 000 tonnu, ja Norvēģija vai Savienība šādu palielinājumu pieprasīs. Minēto vienošanos būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(13) |
Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) savā 2020. gada sanāksmē, kas notika 2020. gada 14.–18. februārī, pārskatīja Čīles stavridas (Trachurus murphyi) saglabāšanas pasākumu, kurai vēl nebija noteiktas zvejas iespējas Regulā (ES) 2020/123. Piemērojamie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(14) |
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā gadskārtējā sanāksmē, kas notika no 2019. gada 23. līdz 27. septembrim, nolēma aizliegt spīdīgās beriksas (Beryx splendens) zveju NAFO 6. apakšapgabalā iespējamās krājuma noplicināšanās dēļ. Tāpēc minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, un tāpēc aizliegto sugu saraksts būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(15) |
Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Ieteikums 16-05, ar kuru 2020. gadā tika samazināta KPN zobenzivij (Xiphias gladius) Vidusjūrā, jau ir ieviests Savienības tiesību aktos. Taču 2020. gada janvārī ICCAT sekretariāts publicēja vadlīnijas par to, kā aprēķināma KPN zobenzivij Vidusjūrā. Tāpēc Savienības kvota ir attiecīgi jāatjaunina. |
|
(16) |
Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā 2019. gada sanāksmē, kas notika no 2019. gada 17. līdz 21. jūnijam, pieņēma jaunus dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas limitus, kas neietekmē Savienības nozvejas limitus IOTC satvarā. Tomēr tā samazināja iespējas izmantot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), apgādes kuģus un ar instrumentiem aprīkotas bojas. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka īstenošanas noteikumi pienācīgi atspoguļo IOTC līgumslēdzēju pušu pieņemtos lēmumus, Regulā (ES) 2020/123 būtu jāizdara vēl citas izmaiņas. |
|
(17) |
Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) 6. pušu sanāksmē 2019. gada jūlijā tika pieņemts lēmums par grunts zvejas pasākumiem un zvejas piepūles limitiem nolīguma apgabalā. Minētos pasākumus Savienības tiesību aktos ieviesa ar Regulu (ES) 2020/123. Tomēr, lai nodrošinātu, ka īstenošanas noteikumi pienācīgi atspoguļo SIOFA lēmumus par grunts zvejas limitiem, būtu jāizdara vēl citas izmaiņas. |
|
(18) |
Komisija piešķir Venecuēlas karoga kuģiem zvejas licences, kas tiem ļauj zvejot lutjānzivis Eiropas ūdeņos pie Francijas Gviānas krastiem. Regula (ES) 2020/123 paredz piešķirt 45 licences. Lai minētās atļaujas varētu izdot, ir jāiesniedz pierādījums, ka starp kuģa īpašnieku un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums. Kamēr divu gadu starplaikā norisinās atļaujas piešķiršanas process, ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāatļauj turpināt zvejas darbības. |
|
(19) |
Uz kuģiem, kas ICES 2.a, 3.a un 4. apakšrajonā zvejo tūbītes, izmantojot konkrētus zvejas rīkus, būtu jāattiecina aizlieguma periodi no 2020. gada 1. augusta līdz 31. decembrim un no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam. |
|
(20) |
Tāpēc Regula (ES) 2020/123 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(21) |
Regulā (ES) 2019/1838 un Regulā (ES) 2020/123 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2020. gada 1. janvāra. Tāpēc ar šo regulu ieviestajiem noteikumiem par nozvejas limitiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk. Attiecībā uz izmaiņām KPN līmeņos, papildu atkāpi Baltijas jūrā un turpmāku atļauju izmantot zvejas rīku Ķeltu jūrā noteikumi būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Tā kā attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā apgūtas vai ir palielinātas un ar šo regulu ir ieviesti mazāk stingri noteikumi, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus neskar šīs regulas piemērošana ar atpakaļejošu spēku. |
|
(22) |
Saskaņā ar 130. panta 1. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti (5), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2019/1838
Regulas (ES) 2019/1838 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2020/123
Regulu (ES) 2020/123 groza šādi:
|
1) |
regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:
|
|
2) |
iekļauj šādu pantu: “12.a pants Slēgtās tūbīšu zvejas sezonas Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2020. gada 1. augusta līdz 31. decembrim un no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.”; |
|
3) |
regulas 13. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
|
4) |
regulas 14. pantu aizstāj ar šādu: “14. Pants Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā 1. Apgabali, kuros aizliegts zvejot, izņemot ar pelaģiskiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem), un periodi, kuros piemēro zvejas aizliegumu, ir noteikti IV pielikumā. 2. Kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm ICES 4.a un 4.b rajonā vai vismaz 90 mm ICES 3.a rajonā, un āķu jedām (6), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā, uz ziemeļiem no 58° 30′ 00 ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61° 30′ 00 ziemeļu platuma, un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20 rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā, uz ziemeļiem no 57° 00′ 00 ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5° 00′ 00 austrumu garuma. 3. Atkāpjoties no 2. punkta, 2. punktā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot 1. punktā minētajos apgabalos, ja tie izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:
4. Dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību, lai kontrolētu atbilstību šā panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. (6) Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.”;" |
|
5) |
regulas 16. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
|
|
6) |
regulas 27. pantu aizstāj ar šādu: “27. Pants Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi 1. Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentiem aprīkotām bojām. Citu veidu boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta. 2. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošām bojām. 3. Katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, gadā drīkst iegādāties, maksimums, 500 ar instrumentiem aprīkotu boju. Kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk par 500 ar instrumentiem aprīkotu boju. 4. Apgādes kuģu maksimālais skaits ir divi apgādes kuģi uz ne mazāk kā pieciem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi. 5. Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk par vienu dalībvalsts karoga apgādes kuģi. 6. Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.”; |
|
7) |
regulas 46. pantu aizstāj ar šādu: “46. Pants Grunts zvejas limiti Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:
|
|
8) |
regulas 51. pantu aizstāj ar šādu: “51. Pants Slēgtās zvejas sezonas Trešo valstu kuģi, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un gūt ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, tūbītes minētajā apakšapgabalā nezvejo ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, šādos periodos:
|
|
9) |
regulas IA, ID, IH un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 1. pantu un 2. panta 3. punktu, kā arī 2. panta 9. punktu saistībā ar II pielikuma 1. punkta a) un e) apakšpunktu un 2. un 3. punktu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Regulas 2. panta 1., 2., 5.–8. punktu, kā arī 2. panta 9. punktu saistībā ar II pielikuma 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 4. punktu piemēro no 2020. gada 1. jūlija.
Regulas 2. panta 4. punktu piemēro no 2020. gada 15. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 25. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
A. METELKO-ZGOMBIĆ
(1) Padomes Regula (ES) 2019/1838 (2019. gada 30. oktobris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (OV L 281, 31.10.2019., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).
(4) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) 2019/1838 pielikumu groza šādi:
|
1) |
zvejas iespēju tabulā attiecībā mencu ICES 25.–32. apakšrajonā 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
zvejas iespēju tabulā attiecībā mencu ICES 22.-24. apakšrajonā 1. un 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:
|
II PIELIKUMS
Regulas (ES) 2020/123 IA, ID, IH un V pielikumu groza šādi:
|
1) |
IA pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
ID pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3) |
IH pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Čīles stavridu SPRFMO konvencijas apgabalā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
4) |
V pielikuma tabulas B daļā “Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos” 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:
|
(1) Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu (HER/*4AB-C). Papildu daudzums ne vairāk kā 10 000 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Norvēģija šādu palielinājumu pieprasīs.
50 000
(3) Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim.”;
(4) Merlanga un pikšas piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*03A.2). Merlanga un pikšas piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(5) Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.”;
(6) Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(7) Merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(8) Ieskaitot tūbītes.
(9) Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.”;
(10) Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim.”;