30.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 207/4


PADOMES REGULA (ES) 2020/900

(2020. gada 25. jūnijs),

ar ko Regulu (ES) 2019/1838 groza attiecībā uz dažām 2020. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā un Regulu (ES) 2020/123 groza attiecībā uz dažām 2020. gada zvejas iespējām Savienības ūdeņos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (ES) 2019/1838 (1) attiecībā uz 2020. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā. Tā nosaka ar nārstu saistītu aizliegumu zvejot no Baltijas jūrā esošajiem diviem mencas krājumiem, taču paredz atkāpi zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar noteiktiem pasīviem zvejas rīkiem. Atkāpe neattiecas uz zveju ar dreifējošām āķu jedām. Tomēr tiek uzskatīts, ka dreifējošas āķu jedas būtu jāatļauj izmantot un tāpēc, tāpat kā iepriekšējās zvejas iespēju regulās, uz tām būtu jāattiecina atkāpe. Tāpēc Regula (ES) 2019/1838 būtu attiecīgi jāgroza.

(2)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) attiecībā uz 2020. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(3)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2020. Gada 16.–20. marta plenārsēdes ziņojumā secināja, ka āmis ar 100 mm lielām rombveida acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni, merlangu (Merlangius merlangus) piezvejai Ķeltu jūrā ir visselektīvākais no četriem dažādajiem āmja modeļiem, kas uzskaitīti korektīvajos pasākumos, kuri izklāstīti 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā Regulā (ES) 2020/123, ar ko nosaka zvejas iespējas 2020. gadam. ZZTEK nebija ticamu aplēšu attiecībā uz mencas (Gadus morhua) selektivitāti āmī ar 100 mm lielām rombveida acīm, kas aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni. Tāpēc, lai nodrošinātu attiecīgā merlanga krājuma atjaunošanos, ir lietderīgi turpināt atļaut izmantot šo āmja un kvadrātveida acu linuma paneļu kombināciju. Lai nodrošinātu mencu krājumu atjaunošanu Ķeltu jūrā, āmis ar 100 mm lielām rombveida acīm, kas aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni, būtu jāturpina izmantot ar paaugstināto zvejas virvi.

(4)

Kopš 2016. gada Ziemeļjūrā ir palielinājusies zvejas izraisītā mencas (Gadus morhua) mirstība (F), un patlaban tiek lēsts, ka tā pārsniedz zivju mirstības references rādītāju (Flim), t. i., references rādītājs, kuru sasniedzot vidējais krājuma apjoms ilgtermiņā būs biomasas limita references rādītāja (Blim) līmenī. Zvejai pārsniedzot Flim, krājums samazināsies līdz līmenim, kas ir zemāks par Blim. Līdz ar to nārsta bara biomasa (SSB) kopš 2015. gada ir samazinājusies, un tiek lēsts, ka tā ir mazāka par Blim. Blim ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā, sniegts references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties. Turklāt kopš 1998. gada krājums ir papildinājies slikti, un tas bija īpaši slikts 2016. un 2018. gadā.

(5)

Saskaņā ar 7. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/973 (3), ar kuru izveido daudzgadu plānu Ziemeļjūrai nosaka: ja zinātniskais ieteikums liecina, ka minētās regulas 1. panta 1. punktā minēta krājuma SSB ir mazāka par Blim, ir jāpieņem turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu krājuma drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert to zvejniecību apturēšanu, kas attiecīgo krājumu apzvejo specializētajā zvejā, un atbilstošu zvejas iespēju samazināšanu šiem krājumiem vai citiem krājumiem, ko apzvejo zvejniecības, kurās gūst mencas piezvejas, vai abiem.

(6)

Tā kā Ziemeļjūras dalībvalstu reģionālā grupa nav sagatavojusi kopīgu ieteikumu par ilgāka termiņa pasākumiem, Komisija ierosina ieviest ar 2020. gada zvejas iespējām funkcionāli saistītus papildu tehniskus pasākumus saskaņā Eiropas Savienības un Norvēģijas savstarpējo apņemšanos, kas atbilst Eiropas Komisijas un Padomes kopīgajam paziņojumam.

(7)

Lai samazinātu nozveju no krājumiem, kuriem noteikta piezvejas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), šos krājumus apzvejojošajās zvejniecībās zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim. Būtu jānosaka ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti tehniskie pasākumi. ICES savā pārskatā par jauktu sugu zvejniecību Ziemeļjūrā norāda, ka, neizdarot nekādas izmaiņas zvejas modeļos un ņemot vērā nelegālus izmetumus, mencas nozvejas lēšamas aptuveni 40 000 t apmērā. Lai līdz minimumam samazinātu risku, ka nozveja varētu ievērojami pārsniegt KPN, par ko panākta vienošanās, ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas nozveju ierobežotu vēl vairāk.

(8)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (4), Savienība ar Norvēģiju ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Puses ir vienojušās ieteikt savām attiecīgajām iestādēm ieviest papildu korektīvus pasākumus ar mērķi KPN, par ko vienošanās jau panākta 2019. gada decembrī, papildināt tā, lai 2020. gadā uz laiku tiktu nodrošināta mencas mazuļu un pieaugušu īpatņu papildu aizsardzība. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver sezonāli zvejas aizliegumi, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus, zvejai ierobežoti apgabali ar īpašiem piekļuves nosacījumiem un jaunu uz zvejas rīkiem balstītu pasākumu ieviešana.

(9)

ICES2020. gada 9. martā sniedza ieteikumu par ziemeļu garneles (Pandalus borealis) nozvejām ICES 3.a rajonā un 4.a austrumu rajonā (Skageraks, Kategats un Ziemeļjūras ziemeļu daļa Norvēģijas ieplakā). Pamatojoties uz minēto ieteikumu un ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi Savienībai paredzēto ziemeļu garneles nozvejas kvotu ICES 3.a rajonā noteikt 3 266 tonnu apmērā atbilstoši MSY.

(10)

Saskaņā ar ICES2020. gada 14. aprīļa ieteikumu brētliņas (Sprattus sprattus) nozvejām Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūrā) un ICES 3.a rajonā (Skagerakā un Kategatā) laikā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam nevajadzētu pārsniegt 207 807 tonnas. Tādēļ brētliņas zvejas iespējas šajā periodā būtu jānosaka 169 778 tonnu apmērā Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un 38 029 tonnu apmērā ICES 3.a rajonā atbilstoši MSY.

(11)

KPN anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. zonā laikā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam ir noteikta nulles apjomā, kamēr nav saņemts zinātniskais ieteikums par minēto periodu. ICES savu ieteikumu par minēto krājumu sniegs 2020. gada jūnija beigās. Lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības var turpināties, kamēr uz jaunāko zinātnisko ieteikumu balstīta KPN vēl nav noteikta, būtu jānosaka provizoriska KPN 4 018 tonnu apmērā, kas pamatojas uz nozvejām 2019. gada trešajā ceturksnī. Minētais provizoriskais KPN būtu jāgroza saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu.

(12)

2019. gada 19. decembra Saskaņotajā zvejniecības apspriežu protokolā 2020. gadam puses vienojās, ka papildus saskaņotajam apjomam – 50 000 tonnas siļķu (Clupea harengus), ko Norvēģija, izmantojot tai iedalīto kvotu, var nozvejot Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā un ko Savienība, izmantojot tai iedalīto kvotu, var nozvejot Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N, tiks piešķirts papildu daudzums – ne vairāk kā 10 000 tonnu, ja Norvēģija vai Savienība šādu palielinājumu pieprasīs. Minēto vienošanos būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(13)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) savā 2020. gada sanāksmē, kas notika 2020. gada 14.–18. februārī, pārskatīja Čīles stavridas (Trachurus murphyi) saglabāšanas pasākumu, kurai vēl nebija noteiktas zvejas iespējas Regulā (ES) 2020/123. Piemērojamie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(14)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā gadskārtējā sanāksmē, kas notika no 2019. gada 23. līdz 27. septembrim, nolēma aizliegt spīdīgās beriksas (Beryx splendens) zveju NAFO 6. apakšapgabalā iespējamās krājuma noplicināšanās dēļ. Tāpēc minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, un tāpēc aizliegto sugu saraksts būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Ieteikums 16-05, ar kuru 2020. gadā tika samazināta KPN zobenzivij (Xiphias gladius) Vidusjūrā, jau ir ieviests Savienības tiesību aktos. Taču 2020. gada janvārī ICCAT sekretariāts publicēja vadlīnijas par to, kā aprēķināma KPN zobenzivij Vidusjūrā. Tāpēc Savienības kvota ir attiecīgi jāatjaunina.

(16)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā 2019. gada sanāksmē, kas notika no 2019. gada 17. līdz 21. jūnijam, pieņēma jaunus dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas limitus, kas neietekmē Savienības nozvejas limitus IOTC satvarā. Tomēr tā samazināja iespējas izmantot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), apgādes kuģus un ar instrumentiem aprīkotas bojas. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka īstenošanas noteikumi pienācīgi atspoguļo IOTC līgumslēdzēju pušu pieņemtos lēmumus, Regulā (ES) 2020/123 būtu jāizdara vēl citas izmaiņas.

(17)

Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) 6. pušu sanāksmē 2019. gada jūlijā tika pieņemts lēmums par grunts zvejas pasākumiem un zvejas piepūles limitiem nolīguma apgabalā. Minētos pasākumus Savienības tiesību aktos ieviesa ar Regulu (ES) 2020/123. Tomēr, lai nodrošinātu, ka īstenošanas noteikumi pienācīgi atspoguļo SIOFA lēmumus par grunts zvejas limitiem, būtu jāizdara vēl citas izmaiņas.

(18)

Komisija piešķir Venecuēlas karoga kuģiem zvejas licences, kas tiem ļauj zvejot lutjānzivis Eiropas ūdeņos pie Francijas Gviānas krastiem. Regula (ES) 2020/123 paredz piešķirt 45 licences. Lai minētās atļaujas varētu izdot, ir jāiesniedz pierādījums, ka starp kuģa īpašnieku un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums. Kamēr divu gadu starplaikā norisinās atļaujas piešķiršanas process, ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāatļauj turpināt zvejas darbības.

(19)

Uz kuģiem, kas ICES 2.a, 3.a un 4. apakšrajonā zvejo tūbītes, izmantojot konkrētus zvejas rīkus, būtu jāattiecina aizlieguma periodi no 2020. gada 1. augusta līdz 31. decembrim un no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

(20)

Tāpēc Regula (ES) 2020/123 būtu attiecīgi jāgroza.

(21)

Regulā (ES) 2019/1838 un Regulā (ES) 2020/123 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2020. gada 1. janvāra. Tāpēc ar šo regulu ieviestajiem noteikumiem par nozvejas limitiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk. Attiecībā uz izmaiņām KPN līmeņos, papildu atkāpi Baltijas jūrā un turpmāku atļauju izmantot zvejas rīku Ķeltu jūrā noteikumi būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Tā kā attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā apgūtas vai ir palielinātas un ar šo regulu ir ieviesti mazāk stingri noteikumi, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus neskar šīs regulas piemērošana ar atpakaļejošu spēku.

(22)

Saskaņā ar 130. panta 1. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti (5),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/1838

Regulas (ES) 2019/1838 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2020/123

Regulu (ES) 2020/123 groza šādi:

1)

regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:

“j)

“ar instrumentiem aprīkota boja” ir boja, kas ir skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un ir aprīkota ar satelītizsekošanas sistēmu, lai uzraudzītu tās atrašanās vietu;

k)

“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota ar instrumentiem aprīkota boja ar dreifējošu ZPI vai peldošu objektu, kas pārraida atrašanās vietas un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Slēgtās tūbīšu zvejas sezonas

Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2020. gada 1. augusta līdz 31. decembrim un no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.”;

3)

regulas 13. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni,”;

4)

regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. Pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

1.   Apgabali, kuros aizliegts zvejot, izņemot ar pelaģiskiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem), un periodi, kuros piemēro zvejas aizliegumu, ir noteikti IV pielikumā.

2.   Kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm ICES 4.a un 4.b rajonā vai vismaz 90 mm ICES 3.a rajonā, un āķu jedām (6), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā, uz ziemeļiem no 58° 30′ 00 ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61° 30′ 00 ziemeļu platuma, un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20 rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā, uz ziemeļiem no 57° 00′ 00 ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5° 00′ 00 austrumu garuma.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, 2. punktā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot 1. punktā minētajos apgabalos, ja tie izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

a)

mencas nozvejas procentuālā daļa nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas vienā zvejas reisā; uzskata, ka kuģi, kuru mencas nozveja nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas periodā no 2017.–2019. gadam, atbilst šim kritērijam, ja tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, ko tie izmantoja minētajā periodā; šo pieņēmumu var atspēkot;

b)

izmanto reglamentētu un ļoti selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt par vismaz 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kas zvejo ar velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēru, kā norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā; šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK; ZZTEK negatīva vērtējuma gadījumā šos zvejas rīkus vairs nevar uzskatīt par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā noteiktajos apgabalos;

c)

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acu izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:

—

traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne,

—

paaugstināta zvejas virve (0,6 m),

—

horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātne;

d)

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acu izmērs ir 70 mm vai lielāks ICES 4.a rajonā un 90 mm vai lielāks ICES 3.a rajonā, un mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:

—

horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm,

—

Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm,

—

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

e)

uz kuģiem attiecas nacionāls mencas nozvejas novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai uzturētu mencas nozveju samērīgu zvejas izraisītai šā krājuma mirstībai un atbilstīgu zvejas iespējām, kuras noteiktas, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus, vai to kombināciju; šādi plāni ne vēlāk kā divus mēnešus pēc īstenošanas būtu jānovērtē ZZTEK dalībvalstu gadījumā un attiecīgai valsts zinātniskai struktūrai trešo valstu gadījumā, un, ja šajos novērtējumos uzskatīts, ka plāna mērķis netiks sasniegts, tie būtu vajadzības gadījumā jāpārskata.

4.   Dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību, lai kontrolētu atbilstību šā panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(6)  Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.”;"

5)

regulas 16. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“o)

spīdīgā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā.”;

6)

regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. Pants

Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1.   Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentiem aprīkotām bojām. Citu veidu boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

2.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošām bojām.

3.   Katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, gadā drīkst iegādāties, maksimums, 500 ar instrumentiem aprīkotu boju. Kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk par 500 ar instrumentiem aprīkotu boju.

4.   Apgādes kuģu maksimālais skaits ir divi apgādes kuģi uz ne mazāk kā pieciem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

5.   Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk par vienu dalībvalsts karoga apgādes kuģi.

6.   Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.”;

7)

regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. Pants

Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

a)

gada grunts zvejas piepūli un nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam tajos gados, kad attiecīgās dalībvalsts kuģi aktīvi darbojušies SIOFA nolīguma apgabalā, un minētajiem gadiem jāaptver reprezentatīvi ilgs periods, par kuru eksistē Komisijai deklarēti dati;

b)

izņemot āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus, telpiskā ziņā neizvērš grunts zvejas piepūli ārpus pēdējos gados apzvejotajiem apgabaliem;

c)

nesaņem atļauju zvejot IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal, izņemot āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus un situāciju, kad uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.”;

8)

regulas 51. pantu aizstāj ar šādu:

“51. Pants

Slēgtās zvejas sezonas

Trešo valstu kuģi, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un gūt ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, tūbītes minētajā apakšapgabalā nezvejo ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, šādos periodos:

a)

no 2020. gada 1. augusta līdz 31. decembrim;

b)

no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.”;

9)

regulas IA, ID, IH un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. pantu un 2. panta 3. punktu, kā arī 2. panta 9. punktu saistībā ar II pielikuma 1. punkta a) un e) apakšpunktu un 2. un 3. punktu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Regulas 2. panta 1., 2., 5.–8. punktu, kā arī 2. panta 9. punktu saistībā ar II pielikuma 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 4. punktu piemēro no 2020. gada 1. jūlija.

Regulas 2. panta 4. punktu piemēro no 2020. gada 15. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. METELKO-ZGOMBIĆ


(1)  Padomes Regula (ES) 2019/1838 (2019. gada 30. oktobris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (OV L 281, 31.10.2019., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(4)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(5)   OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1838 pielikumu groza šādi:

1)

zvejas iespēju tabulā attiecībā mencu ICES 25.–32. apakšrajonā 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(2)

No 1. maija līdz 31. augustam šo kvotu nedrīkst apgūt 25. un 26. apakšrajonā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijas, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, var veikt ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, minētais aizlieguma periods neattiecas uz Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai citiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks kā 20 metri. Minēto zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbību.”;

2)

zvejas iespēju tabulā attiecībā mencu ICES 22.-24. apakšrajonā 1. un 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(1)

24. apakšrajonā tikai piezvejai. Šo kvotu 24. apakšrajonā nedrīkst apgūt specializētajā zvejā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, var zvejot mencas, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, šo kvotu 24. apakšrajonā drīkst apgūt Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai citiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo līdz sešu jūras jūdžu attālumā, mērot no bāzes līnijām apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri. Minēto zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbību.

(2)

Šo kvotu 22. un 23. apakšrajonā nedrīkst apgūt no 1. februāra līdz 31. martam un 24. apakšrajonā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijas, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, var veikt ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, minētais aizlieguma periods neattiecas uz Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai citiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri. Minēto zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbību.”


II PIELIKUMS

Regulas (ES) 2020/123 IA, ID, IH un V pielikumu groza šādi:

1)

IA pielikumu groza šādi:

a)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz siļķi Savienības un Norvēģijas ūdeņos 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N aizstāj ar šādu:

“Suga:

Siļķe (1)

Zona:

Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N

Clupea harengus

(HER/4AB.)

Dānija

59 468

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

39 404

 

Francija

20 670

 

Nīderlande

51 717

 

Zviedrija

3 913

 

Apvienotā Karaliste

55 583

 

Savienība

230 755

 

Fēru Salas

250

 

Norvēģija

111 652

 (2)

KPN

385 008

 

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem. Papildu daudzums ne vairāk kā 10 000 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Eiropas Savienība šādu palielinājumu pieprasīs.

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-)

50 000 ”;

b)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz anšovu ICES 9. un 10. apakšapgabalā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Anšovs

Zona:

9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Engraulis encrasicolus

(ANE/9/3411)

Spānija

1 922

 (3)

Piesardzīga KPN

Portugāle

2 096

 (3)

Savienība

4 018

 (3)

KPN

4 018

 (3)

c)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz ziemeļu garneli ICES 3.a rajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

3a

Pandalus borealis

(PRA/03A.)

Dānija

2 123

 

Analītiska KPN”;

Zviedrija

1 143

 

Savienība

3 266

 

KPN

6 115

 

d)

iekļauj šādu zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brētliņu un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā:

“Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Zona:

3a

Sprattus sprattus

(SPR/03A.2)

Dānija

25 482

 (4)  (5)

Analītiska KPN

Vācija

53

 (4)  (5)

Zviedrija

9 642

 (4)  (5)

Savienība

35 177

 (4)  (5)

KPN

38 029

 (5)

e)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brētliņu un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

Sprattus sprattus

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

1 821

 (6)  (7)

Analītiska KPN

Dānija

144 154

 (6)  (7)

 

Vācija

1 821

 (6)  (7)

 

Francija

1 821

 (6)  (7)

 

Nīderlande

1 821

 (6)  (7)

 

Zviedrija

1 330

 (6)  (7)  (8)

 

Apvienotā Karaliste

6 010

 (6)  (7)

 

Savienība

158 778

 (6)  (7)

 

Norvēģija

10 000

 (6)

 

Fēru Salas

1 000

 (6)  (9)

 

KPN

169 778

 (6)

 

2)

ID pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Vidusjūra

(SWO/MED)

Horvātija

14,60

 (10)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Kipra

53,85

 (10)

Spānija

1 663,34

 (10)

Francija

115,93

 (10)

Grieķija

1 101,10

 (10)

Itālija

3 409,98

 (10)

Malta

404,55

 (10)

Savienība

6 763,35

 (10)

KPN

9 583,07

 

3)

IH pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Čīles stavridu SPRFMO konvencijas apgabalā aizstāj ar šādu:

Suga:

Čīles stavrida

Trachurus murphyi

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

10 446,80

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”;

Nīderlande

11 323,26

 

Lietuva

7 269,16

 

Polija

12 498,78

 

Savienība

41 538

 

KPN

Nepiemēro

 

4)

V pielikuma tabulas B daļā “Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos” 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(1)

Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu. Venecuēlas karoga zvejas kuģis, kam 2020. gadā atļauts veikt zvejas darbības, drīkst turpināt zveju līdz 2021. gada 1. aprīlim, kamēr tā zvejas atļauja vēl nav atjaunota, ar nosacījumu, ka:

—

kuģa operators ir parakstījis jaunu piegādes līgumu par 2021. gadu,

—

šā kuģa atļaujas atjaunošanas procedūras ir uzsāktas,

—

kuģa operators 2020. gadā ir izpildījis ziņošanas pienākumu un līgumā noteikto izkraušanas pienākumu.

Šis pagarinājums beidzas dienā, kad stājas spēkā Komisijas lēmums, ar kuru kuģim izdod zvejas atļauju 2021. gadam, vai tiklīdz saņemts Komisijas paziņojums, ka atļauja ir atteikta.”


(1)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(2)  Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu (HER/*4AB-C). Papildu daudzums ne vairāk kā 10 000 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Norvēģija šādu palielinājumu pieprasīs.

50 000

(3)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim.”;

(4)  Merlanga un pikšas piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*03A.2). Merlanga un pikšas piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(5)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.”;

(6)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(7)  Merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(8)  Ieskaitot tūbītes.

(9)  Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.”;

(10)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim.”;