L_202402319LV.000101.fmx.xml

EIROPAS PARLAMENTA REZOLUCIJA (ES) 2024/2319

(2024. gada 11. aprilis)

ar konstatejumiem, kas ir neatnemama dala no lemuma par Eiropas Savienibas Dzelzcelu agenturas 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinašanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	nemot vera lemumu par Eiropas Savienibas Dzelzcelu agenturas 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinašanu,

—	nemot vera Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	nemot vera Transporta un turisma komitejas atzinumu,

—	nemot vera Budžeta kontroles komitejas zinojumu (A9-0092/2024),

A.	ta ka saskana ar Eiropas Savienibas Dzelzcelu agenturas (“Agentura”) ienemumu un izdevumu parskatu (1) tas 2022. finanšu gada galigais budžets bija 34 814 691 EUR, t. i., par 9,38 % lielaks neka 2021. gada; ta ka Agenturas budžetu finanse galvenokart no Savienibas budžeta;

B.	ta ka Revizijas palatas zinojuma par Agenturas 2022. finanšu gada parskatiem (“Revizijas palatas zinojums”) ir noradits, ka ta ir guvusi pamatotu parliecibu par to, ka Agenturas gada parskati ir ticami un ka pakartotie darijumi ir likumigi un pareizi,

Budžeta un finanšu parvaldiba

ar gandarijumu norada, ka 2022. finanšu gada veiktas budžeta uzraudzibas rezultata budžeta izpildes limenis attieciba uz karteja gada apropriacijam bija 99,95 %, kas ir neliels 0,13 % pieaugums salidzinajuma ar 2021. finanšu gadu; turklat norada, ka karteja gada maksajumu apropriaciju izpildes limenis bija 94,97 %, t. i., par 1,43 % augstaks neka 2021. gada; norada, ka budžeta izpildes rezultats 2022. gada bija 81 821 EUR, kas bija pieaugums salidzinajuma ar 69 638 EUR 2021. gada;

atzist, ka 2022. gada budžeta izpildi visvairak ietekmeja globali arejie faktori, piemeram, nestabilais geopolitiskais konteksts un energetikas krize, kas izraisija lielu svarstigumu, ka rezultata neprognozejami palielinajas Agenturas izmaksas; atzime, ka Agentura ir istenojusi stingrus pasakumus, lai kontroletu savus izdevumus, ir korigejusi maksu un nodevu limeni (t. i., stundas likme ir palielinata un regulari korigeta atbilstoši inflacijas limenim) un ir ieviesusi regularu budžeta izpildes uzraudzibas procesu, izmantojot vairakus planošanas un uzraudzibas rikus mineta procesa automatizacijai;

atzime, ka Agentura ir pievienojusies Komisijas izmeginajuma posmam, tas budžeta un gramatvedibas sistemu aizstajot ar jaunu sistemu SUMMA; šaja konteksta atzime Revizijas palatas zinojuma konstatejumus par trukumiem un nepilnibam, ar ko saskaras Agentura, proti, riska parvaldibas un kontroles strategijas trukumu jaunas sistemas ieviešanai, neatjauninatam finanšu plusmam un ex ante un ex post parbaužu strategiju, ka ari par to, ka nav parbauditas lietotajiem pieškirtas tiesibas; no Agenturas atbildem uz Revizijas palatas konstatejumiem secina, ka lidzas uzkratai macibu pieredzei ir proaktivi veikti ietekmes mazinašanas pasakumi, tostarp 2022. gada otraja pusgada ir sakta Agenturas finanšu shemu un ex ante un ex post parbaužu strategijas atjauninašana, un attiecigos dokumentus paredzets atjauninat 2023. gada; aicina Agenturu pilniba nemt vera Revizijas palatas konstatejumus un pastavigi informet budžeta izpildes apstiprinatajiestadi par progresu šaja jautajuma;

pienem zinašanai Revizijas palatas konstatejumu par to, ka Agentura neievero Finanšu regula noteiktos maksajumu terminus, proti, ka 2022. gada 12,2 % maksajumu kavejas par vairak neka 30 dienam; pienem zinašanai Agenturas viedokli, ka šada kavešanas bija saistita ar jaunas sistemas SUMMA istenošanu un ka tikmer ir ieviesti pasakumi, lai izvairitos no maksajumu kavejumiem;

turklat atzime, ka Agentura ari kavejas ar rekinu (jeb debetnotu) izrakstišanu par saistitajam nodevam un maksam, ko Agentura ari saista ar jaunas sistemas SUMMA ieviešanu, ka ari ar izmaksu parskatu sanemšanu no valstu drošibas iestadem (VDI), tadejadi parkapjot attiecigos Finanšu regulas pantus un Komisijas Istenošanas regulu (ES) 2018/764 (2) par Agenturas maksam un maksajumiem; no Agenturas atbildem uz Revizijas palatas konstatejumiem konstate, ka izvairities no šadiem kavejumiem vai samazinat tos butu iespejams, ja VDI savlaicigi iesniegtu Agenturai savu izmaksu parskatus, bet Agenturai nav iespeju nodrošinat, ka VDI ievero terminus;

atgadina, ka Agenturai ir vismazakais budžets no visam transporta agenturam, turklat neraugoties uz dzelzcela transporta izcilajam priekšrocibam vides joma, ko Komisija izvirzijusi par prioritati; atzinigi verte 2022. finanšu gada budžeta palielinašanu, ko papildina dažadi centieni ar merki sekmet konkuretspeju, uzlabot drošibu un veicinat parrobežu sadarbspeju; tomer aicina vel palielinat Agenturas budžetu un nodrošinat tai nepieciešamos resursus, lai ta varetu darboties ka efektiva iestade un sekmigi pildit savus uzdevumus;

Sniegums

norada uz Agentura zinoto, ka tas 2022. gada darba programma (AWP) ir izpildita 81,13 % apmera salidzinajuma ar 76,41 % 2021. gada, kas ir atzinigi vertejams pieaugums jau otro gadu pec kartas; atzime, ka 2022. gada Agentura pienema jaunu darba programmas strukturu, parejot no darba programmas pa darbibas jomam uz strategiska pazinojuma balstitu darba programmu un izveidoja jaunu platformu ikmeneša zinošanai par visiem projektiem un pakalpojumiem un jaunu uzraudzibas infopaneli; norada, ka AWP ir ieklauti 9 strategiskie pazinojumi, kas ir izstradati atbilstoši ietekmei, ko Agentura cenšas panakt sabiedriba; atzist, ka Agentura ir sekmigi istenojusi savus strategiskos pazinojumus un ka 2022. gada liela mera veiksmigi sasniegti Agenturas dažado rezultatu merki un tas noteiktie galvenie rezultativie raditaji; tomer norada, ka daži galvenie snieguma raditaji nav sasniegti, piemeram, tie, kas saistiti ar Agenturas jaunas ekas Valansjena 3. posma petijuma uzsakšanu, jaunas dokumentu parvaldibas sistemas (ARES) ieviešanu, liguma noteiktajos terminos veiktajiem maksajumiem saistiba ar jaunas finanšu sistemas (SUMMA) ieviešanu izmeginajuma posma un iniciativu “Sievietes transporta nozare”;

atzime dažus galvenos Agenturas sasniegumus 2022. gada, piemeram, stiprinašanas ricibas plana (SAP) 2023.–2027. gadam pienemšanu, butiski lielaka skaita riteklu atlauju (1861) un vienoto drošibas sertifikatu (66) savlaicigu izsniegšanu, pabeigto darbu pie Agenturas ieteikuma par 2022. gada SITS parskatišanas paketi, kas palidzes stiprinat dzelzcela savstarpejo izmantojamibu visa Savieniba, otra VDI uzraudzibas audita cikla uzsakšanu, aptverot visus uzdevumus, kuri VDI uzticeti ar Savienibas tiesibu aktiem; arkartigi liela skaita zinojumu (astonu, nevis tris, ka bija paredzets) sniegšanu pazinoto strukturu uzraudzibas joma un darbu pie Agenturas pirma zinojuma, kura pamata ir 2021. gada sakta klimata apsekojuma rezultati (kas tika uzsakts 2021. gada, ir sanemtas 46 500 atbildes); izsaka atzinibu Agenturai par drošibas macibu modulu izstradi par taisniguma kulturu, kas uzlabotu drošibu visa nozare, ka ari par tas sasniegumiem (instrumentu kopums, vadlinijas un macibu materiali, izpratnes veicinašanas pasakumi, macibu moduli) attieciba uz cilvekfaktoru un organizatorisko faktoru integraciju, kas palidzes uzlabot sniegumu un efektivitati dzelzcela drošibas joma;

uzsver, ka ir svarigi turpinat atbalstit visas iniciativas, kuru merkis ir panakt labaku vienotu izpratni par savstarpejas izmantojamibas tehniskajam specifikacijam (SITS), tadejadi veicinot specigas un konkuretspejigas Eiropas dzelzcela nozares attistibu; aicina vairak atbalstit inovaciju dzelzcela kravu un intermodalo parvadajumu pakalpojumiem, lai nodrošinatu konkuretspejigu integraciju logistikas vertibas kede, par pamatu izvirzot dzelzcela kravu parvadajumu automatizaciju un digitalizaciju;

10.

atzinigi verte zinojumu par ES dzelzcela drošibu un savstarpeju izmantojamibu; atzinigi verte Agenturas nepartrauktos centienus sasniegt merki par Eiropas vienotas dzelzcela telpas izveidi un tas pastavigo darbu tadas svarigas jomas ka valsts noteikumu mazinašana un savstarpejas izmantojamibas tehnisko specifikaciju gatavibas nodrošinašana; atzime, ka šads svarigs darbs veicinas dzelzcela savstarpejas izmantojamibas stiprinašanu visa Eiropa atbilstoši tam, kas tiek sagaidits no Komisijas politikas šaja joma; atzinigi verte Agenturas pastavigo ieguldijumu valstu noteikumu joma, 2022. gada pilnveidojot atlikušos valstu tehniskos noteikumus (Cehijas un Niderlandes gadijuma), kas radija škeršlus netraucetai dzelzcela darbibai;

11.

atzinigi verte Agenturas proaktivo reakciju uz ieteikumiem iepriekšeja gada noverojuma, kuros Agenturu mudinaja ieviest efektivas parbaudes noluka kontrolet pieteikuma iesniedzeju MVU statusu; atzinigi verte pastiprinatas kontroles istenošanu ar merki parbaudit MVU statusu saistiba ar vienoto drošibas sertifikatu un riteklu atlauju pieteikumiem; atzime, ka Agentura ir virzijusi vairakas iniciativas, kuru merkis ir veicinat dzelzcela satiksmi (gan pasažieru, gan kravu parvadajumus), tostarp pasakumus ar merki labak koordinet starptautisko dzelzcela satiksmi un attistit jaunas tehnologijas, piemeram, vilcienu automatizaciju, tadejadi veicinot koheziju, stimulejot ES ekonomiku un sekmejot zalo un digitalo parkartošanos; atzinigi verte to, ka Dzelzcela tiesibu aktu kopuma vadibas grupa veiksmigi turpinaja darbu, izvertejot Agenturas gatavibu 4. dzelzcela tiesibu aktu kopumam;

12.

uzsver, ka nelikumigais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir paradijis, cik butiska nozime var but dzelzcelam; atzime, ka kopš iebrukuma Ukraina dzelzcelš ir bijis nozimigs cilveku un precu parvietošanas lidzeklis, jo ipaši pec Ukrainas gaisa telpas slegšanas civilajai aviacijai; norada, ka Ukrainas dzelzcelš ir parvadajis karavirus, kritiski svarigas profesijas stradajošos, iedzivotajus, ka ari daudzas loti svarigas kravas, piemeram, lauksaimniecibas preces; atzist, ka Agentura sniedza ieguldijumu ES sadarbiba ar Ukrainu dzelzcela savienojumu noturibas un attistibas joma, ta atbalstija Ukrainu un cilvekus visa pasaule, atrodot papildu veidus, ka palielinat Ukrainas partikas produktu parvadajumu apjomu pa dzelzcelu;

Efektivitate un ieguvumi

13.

atzinigi verte to, ka Agentura 2022. gada pienema stiprinašanas planu (SP) un stiprinašanas ricibas planu (SAP) 2023.–2027. gadam; atzime, ka SAP ir strukturets atbilstoši komponentiem un merkiem un ka tas ir Agenturas strategijas pamata attieciba uz efektivitates pieaugumu nakamajiem pieciem gadiem; norada, ka Agentura ir izveidota iekšeja darba grupa SAP un ta starpposma merku jautajumos un ka tiks iecelts referents, kas atbalstis, vadis un uzraudzis SAP istenošanu;

14.

norada, ka, pateicoties SAP, 2022. gada Agentura darbu saka 12 papildu pagaidu darbinieki, un šis pieaugums var nodrošinat labu pamatu Agenturai turpinat SP istenošanu; pauž noželu par to, ka amata vietu pieškiršana netika papildinata ar atbilstošu subsidiju pieškirumu, kas kopa ar algu arkartas indeksaciju un visparejo cenu pieaugumu komunalo pakalpojumu joma ir radijis papildu ierobežojumus Agenturas darba un resursu planošanai, un ir konstatetas vairakas negativas prioritates 2022. gadam, piemeram, darbs pie VDI snieguma ikgadejas izskatišanas vai informacijas apmainas sistemas par drošibas notikumiem Eiropa izstrade;

15.

atzime, ka, pamatojoties uz agenturu un Komisijas dienestu sniegto pakalpojumu nepartrauktu parbaudi, tika apzinatas t. s. kopigas spejas, un Agentura pakapeniski isteno sadarbibu sanaksmju organizešanas, IT drošibas, cilvekresursu joma (piemeram, algu aprekinašana un darbinieku individualo tiesibu parvaldiba, izmeklešana saistiba ar aizskarošas izturešanas gadijumiem), iepirkumu joma (piemeram, starpagenturu konkursi, kopigi pamatligumi) un tulkošanas un gramatvedibas joma; norada, ka 2022. gada Agentura ir noslegusi sadarbibas memorandu ar Eiropas Savienibas Aviacijas drošibas agenturu (EASA), ar ko izveido regularu strukturetu dialogu starp šim abam agenturam un uzlabo informacijas, zinašanu un pieredzes apmainu dažadas sadarbibas jomas, tostarp attieciba uz iespeju pielagot vienu no esošajiem IT risinajumiem aviacijas nozare (Eiropas koordinacijas centra aviacijas incidentu zinošanas sistemu), lai to saskanotu ar Dzelzcela informacijas apmainas sistemu un tadejadi varetu apkopot un analizet zinojumus par dzelzcela drošibas atgadijumiem; aicina Agenturu zinot budžeta izpildes apstiprinatajiestadei par ša izpetes posma rezultatiem;

16.

atzime, ka Agenturas pirma Vides parvaldibas strategija tika izstradata un publiceta 2022. gada ka dala no Agenturas Vienota programmdokumenta (VPD) 2023-2025. gadam; izsaka atzinibu Agenturai par to, ka lidz 2022. gada beigam jau ir paredzetas un istenotas vairakas iniciativas un pasakumi, piemeram, temperaturas samazinašana eka, bojato sensoru labošana/aizstašana, lai noverstu dažos birojos vienmer ieslegtu gaismu, apgaismojuma automatiskas izslegšanas iestatijumu pielagošana, ka ari ERA Vides (brivpratigo) grupas izveide, lai veicinatu informacijas izplatišanas pasakumus, apkopotu idejas un sekmetu vides pasakumu virzibu; ar gandarijumu atzime Revizijas palatas zinojuma pausto, ka ERA ir to agenturu vidu, kas plano uzlabot savu darbibu energoefektivitati un klimata neitralitati; mudina Agenturu šaja plana ieklaut skaitliskus atskaites punktus un merkus oglekla pedas un energijas paterina samazinašanai, ka ari nodrošinat, ka tas jauna eka Valensjena sanemtu EMAS sertifikatu;

17.

atzist, ka Agentura ir sasniegusi loti augstu digitalizacijas limeni noluka palielinat tas darba efektivitati, likvidejusi papira procesus un ieviesusi tiešsaistes risinajumus, piemeram, e-iepirkumus, e-rekinus, elektronisko celojumu rezervešanu, tostarp 2022. gada ieviesusi Komisijas cilvekresursu parvaldibas sistemu (Sysper) un izmeginajuma posma pargajusi uz jauno budžeta, gramatvedibas un finanšu sistemu SUMMA; atzinigi verte to, ka Agenturas VPD 2023.–2025. gadam ir paredzets vel vairak digitalizet darbplusmas;

18.

pec iepazišanas ar Agenturas atzinumu saistiba ar 2021. gada budžeta izpildes apstiprinajumu veiktajiem pasakumiem (turpmak “Agenturas atzinums”) konstate, ka Agentura ir istenojusi vairakus pasakumus, lai samazinatu darbibas izmaksas Lille (t. i., ir ieverojami samazinati komandejumu un cela izdevumi darbiniekiem un arejam ieinteresetajam personam) un ir partraukusi pašreizejo Lilles telpu nomas ligumu; atzime, ka Agentura ir iecerejusi Lille organizet tikai obligatas sanaksmes, lai ieverotu Eiropadomes lemumu par dubulto atrašanas vietu “Lille-Valansjena”; atzinigi verte to, ka, nemot vera Parlamenta konstatejumu, Agentura 2022. gada apstiprinaja savu cilvekresursu strategiju (2023–2027), galveno uzmanibu pieveršot tas efektivitates un lietderibas uzlabošanai; šaja sakariba norada uz pozitivo pieredzi un attistibu Agentura attieciba uz taldarba režima izmantošanu pec Covid-19 pandemijas, ka rezultata Agentura secinaja, ka jauna normala situacija ir tada, ka lielakajai dalai darbinieku taldarbs tiek uzskatits par lidzvertigu darbam biroja, bet fiziska klatbutne joprojam ir butiska dažas konkretas darbvietas;

Personala politika

19.

atzime, ka 2022. gada 31. decembri bija aizpilditi 97,40 % no štatu saraksta paredzetajam amata vietam un darba bija pienemti 150 pagaidu darbinieki no Savienibas budžeta apstiprinatajiem 154 pagaidu darbiniekiem (salidzinajumam – 2021. gada bija 151 apstiprinatas amata vietas); pienem zinašanai, ka 2022. gada Agentura stradaja ari 36 ligumdarbinieki (apstiprinatas 36 vietas) un 2 norikotie valstu eksperti (apstiprinatas 4 vietas);

20.

ar bažam atzime nepietiekamo dzimumu lidzsvaru Agenturas augstakaja vadiba, proti, to, ka 8 no 10 vaditajiem (80 %) ir virieši; pienem zinašanai dzimumu sadalijumu Agenturas valde, proti, 34 no 64 tas locekliem (53 %) ir virieši; turklat pienem zinašanai dzimumu sadalijumu Agenturas kopeja darbinieku skaita, proti, 120 no 188 darbiniekiem (64 %) ir virieši; atgadina, ka ir svarigi nodrošinat dzimumu lidzsvaru, un aicina Agenturu nemt vera šo aspektu, nakotne pienemot darba darbiniekus un iecelot amata augstaka limena vaditajus; atzime Agenturas pastavigo darbu ar merki noverst dzimumu nevienlidzibu, istenojot ipašus projektus, piemeram, “Sievietes transporta nozare”, ar merki stiprinat sieviešu nodarbinatibu un vienlidzigas iespejas transporta nozare; šaja sakariba norada uz Agenturas centieniem 2022. gada palielinat sieviešu skaitu transporta nozare, izmantojot tadus rezultatus ka atras tiklošanas pasakumi un timeklseminari, kuros galvena uzmaniba pieversta daudzveidibai un ieklaušanai;

21.

Pec iepazišanas ar Agenturas atzinumu norada, ka Agentura 2022. gada otraja puse veica lidzdalibas dzimumu lidztiesibas reviziju, kuras konstatejumi pec tam tika izmantoti, lai palidzetu noteikt prioritates starp Agenturas Cilvekresursu strategijas 2023.–2027. gadam merkiem un kluva par ieguldijumu dokumenta, kura aprakstitas Agenturas vadibas saistibas attieciba uz daudzveidibu un ieklaušanu; turklat atzime, ka ir noteikti konkreti istermina pasakumi, lai uzlabotu daudzveidibu un ieklaušanu Agentura visos limenos, piemeram, darbs, kas paveikts darba pienemšanas un iesaistišanas joma (rezerves sarakstu izmantošana, uznemšana darba, mentoru palidziba);

22.

atzinigi verte to, ka Agentura cenšas nodrošinat savu darbinieku geografisko lidzsvaru, mudinot kandidatus no visam dalibvalstim pieteikties darba Agentura; norada, ka informacija par pagaidu amata vietam tiek publiceta visas ES valodas un uzaicinajumi pieteikties tiek publiceti ne tikai Agenturas timekla vietne, bet ari izplatiti dalibvalstu pastavigo parstavniecibu limeni;

23.

no Agenturas atbildem uz Parlamenta rakstiskajiem jautajumiem secina, ka attieciba uz zinotajiem aizskarošas izturešanas gadijumiem Agentura, kurus izskata iekšejie konfidencialie padomnieki, cetri darbinieki tika ieklauti registra, no kuriem divi tika izslegti no registra 2022. gada beigas, neveicot izmeklešanu un nesniedzot secinajumus; mudina Agenturu turpinat izstradat politiku un metodes, kas turpmak efektivak noverstu šadus gadijumus;

Iepirkums

24.

atzime, ka 2022. gada Agentura istenoja 2 atklatus konkursus, 3 sarunu proceduras un vienu atkartotu konkursa izsludinašanu un 2 atklatus konkursus un 3 sarunu proceduras, ko finanseja no administrativajam apropriacijam;

25.

no Agenturas atbildem uz Parlamenta rakstiskajiem jautajumiem atzime, ka zala publiska iepirkuma istenošana ir uzsakta un ir viena no Agenturas vides parvaldibas strategijas iniciativam/pasakumiem;

26.

pec iepazišanas ar Agenturas atbildem uz budžeta izpildes apstiprinatajiestades jautajumiem konstate, ka 2022. gada Agenturas iepirkuma procesi jau bija pilniba digitalizeti; atzinigi verte to, ka 2023. gada julija Agentura uzsaka publiska iepirkuma parvaldibas rika ieviešanu;

Parredzamiba un interešu konfliktu noveršana un parvaldiba

27.

norada, ka Agentura sava timekla vietne ir publicejusi valdes loceklu un augstakas vadibas CV un interešu deklaracijas; norada, ka Agentura nepublice arejo ekspertu un iekšejo ekspertu CV;

28.

atzinigi verte Agenturas centienus uzlabot savu darbibu parredzamibu, timekla vietne regulari publicejot informaciju par visam izpilddirektora rikotajam sanaksmem ar organizacijam vai pašnodarbinatam personam; norada, ka Agentura izmanto vairakus mehanismus, lai identificetu interešu konfliktus un izvairitos no tiem, proti, uzskaitot konkretam kategorijam piederošas intereses (piemeram, profesionalas, gimenes), parskatot interešu deklaracijas, pieprasot spontanu interešu konflikta neesamibas deklaraciju un regulari organizejot macibas;

29.

atzinigi verte Agenturas trauksmes celšanas proceduras, saskana ar kuram darbinieki var zinot par iespejamiem konfliktiem, nebaidoties no pretdarbibas; šaja sakariba norada, ka 2022. gada ir zinots par iespejamam interešu konflikta situacijam Agenturas valdes loceklu un darbinieku limeni, un ir veikti pasakumi interešu konflikta mazinašanai, kas ir registreti valdes sanaksmes vai ieklauti attiecigo darbinieku interešu deklaracijas;

30.

no Agenturas atbildem uz Parlamenta rakstiskajiem jautajumiem secina, ka Agentura ir izstradatas proceduras, lai risinatu iespejamas “virpuldurvju efekta” situacijas attieciba uz bijušajiem darbiniekiem; šaja sakara pauž noželu, ka Agentura neveic sistematisku piemerojamo noteikumu ieverošanas uzraudzibu, ka rezultata nedeklaretas “virpuldurvju” situacijas var palikt neatklatas vai var netikt nodrošinata to noradijumu ieverošana, kas iepriekš noteikti darbiniekiem, kuri beiguši darbu Agentura;

31.

atzime, ka Agentura turpinaja visiem darbiniekiem obligatas apmacibas par etiku un krapšanas apkarošanu, kas ir dala no cetrus gadus ilga apmacibu cikla, kura merkis ir cikla beigas sasniegt 100 % lidzdalibu; norada, ka 2022. gada kopejais lidzdalibas limenis krapšanas apkarošanas joma bija 22,1 %, bet etikas joma – 31,11 %, un ka abas macibas ir pielagotas atbilstoši Agenturas riska videi;

Iekšeja kontrole

32.

ar bažam atzime Revizijas palatas zinojuma konstatejumus par dažiem trukumiem Agenturas parvaldibas un kontroles sistemas, proti, par to, ka nav politikas konfidencialas informacijas klasificešanai un aizsardzibai un ka iepirkuma proceduru joma tiek izmantotas neakceptejamas apstiprinašanas metodes, kas nav pašrocigi vai kvalificeti elektroniskie paraksti; pec iepazišanas ar Agenturas atbildem uz Revizijas palatas konstatejumiem norada, ka šie trukumi pa šo laiku ir noversti ar dažadam darbibam un pasakumiem; aicina Revizijas palatu ieklaut šis darbibas un pasakumus savas pecparbaudes revizijas;

33.

pec iepazišanas ar Agenturas atbildi norada, ka attieciba uz ieteikumiem, ko Iekšejas revizijas dienests (IAS) sniedza pec 2019. gada veiktas revizijas par informacijas parvaldibu un informacijas drošibu, Agentura ir istenojusi loti svarigo ieteikumu par datu parvaldibas sistemu un svarigo ieteikumu par datu un IT darbibam (ko IAS jau ir nosledzis), savukart 2023. gada turpinajas darbs pie atlikušo tris ieteikumu istenošanas (par datu saderibu un kvalitati, datu un IT drošibu un IT nepartrauktibu un fizisko drošibu); aicina Agenturu zinot budžeta lemejinstitucijai par šaja joma panakto progresu;

34.

atzime, ka Agentura katra atkape no noteikta procesa vai proceduras tiek dokumenteta, pamatota un apstiprinata attiecigaja vadibas limeni; ar gandarijumu norada, ka registreto neatbilstibu skaits ir samazinajies no 35 neatbilstibam 2021. gada lidz neatbilstibam 2022. gada; atzime, ka 2022. gada tika registretas 28 neatbilstibas, kas skara, piemeram, administrativos noteikumus (atkapes no talmacibas darba noteikumiem), iepirkuma proceduras/noteikumus (sarunu proceduras nepareiza izmantošana), komandejumu noteikumus (došanas komandejumos bez apstiprinata komandejuma rikojuma), ka ari noteikumu ieverošanu tadas jomas ka ligumu parvaldiba, saistibas un personala atlase; atzime, ka 13 no 28 neatbilstibam bija iznemuma gadijumi (ex ante neatbilstibas) un tas bija parredzami dokumentetas un pamatotas, piemeram, uznemejdarbibas nepartrauktibas nodrošinašanai vai ekonomisku iemeslu del; atzinigi verte to, ka Agentura ir ieviesusi riska mazinašanas vai uzraudzibas pasakumus, lai noverstu katru neatbilstibu; aicina Agenturu turpinat veikt uz risku balstitus un periodiskus novertejumus par to, ka darbojas galvenas iekšejas kontroles jomas, uz ko balstas ticamibas nodrošinašanas process;

35.

norada, ka 2022. gada Agentura veica riska novertejumu, kas saskanots ar tas ikgadejo strategisko planošanu, un visu gadu ir nepartraukti parskatijusi risku un ar tiem saistito mazinašanas pasakumu nozimigumu; pienem zinašanai galvenas konstatetas problemas/riskus saistiba ar budžeta izpildi, jauna IT korporativa finanšu instrumenta (SUMMA) ieviešanu, personala ierobežojumiem, IT drošibas problemam un Covid-19 pandemijas sekam;

36.

norada, ka OLAF izmeklešana tika slegta 2022. gada decembri bez konstatejumiem vai turpmakiem ieteikumiem;

Citi komentari

37.

atzime, ka pec pasakumiem, kas veikti kopa ar Eiropas Parlamentu un Padomi saistiba ar Agenturas jauno eku, izpilddirektors informeja valdi par vairakam 2023. gada notikušam sanaksmem ar Valansjenas regionalajam iestadem; turklat norada, ka buvatlauja butu jasanem 2024. gada marta un buvnieciba varetu sakties 2024. gada vasara, bet ekai vajadzetu but gatavai 2026. gada;

38.

atzinigi verte Agenturas pastavigos centienus stiprinat komunikaciju, izmantojot dažadus kanalus, lai sasniegtu pec iespejas plašaku sabiedribu; atzime jaunas ERA timekla vietnes izstradi un atklašanu 2022. gada novembri, kas nodrošina skaidraku, ertaku un modernaku riku, ar ko veidot izpratni gan par Agenturas ieguldijumu dzelzcela nozare, gan par tas devumu ES iedzivotajiem kopuma; atzinigi verte Agenturas paveikto, 2022. gada organizejot 9 timeklseminarus un sagatavojot dažadas publikacijas un videomaterialus; atzinigi verte to, ka 2022. gada Agentura arvien bija butiski parstaveta medijos un tai izdevas palielinat sekotaju skaitu socialajos tiklos;

39.

uzsver, ka 2022. gada Eiropas dzelzcela uznemumi turpinaja atguties pec Covid-19 pandemijas; dzelzcela nozares pastaviga noturiba, ka ari tas zemas oglekla emisijas ir divi butiski faktori, kas veicina atgriešanos pie pirmspandemijas limena nakotne;

40.

pauž noželu, ka pašreizejas prasibas attieciba uz zinošanu par dzelzcela satiksmes drošibas negadijumiem un starpgadijumiem Eiropa ir sadrumstalotas, aprobežojas tikai ar parraudzibas funkciju un netiek atbalstitas ar piemerotu veicinošu instrumentu, un tadel aicina Eiropas Komisiju noverst šo trukumu un nodrošinat šim nolukam nepieciešamo finansejumu;

41.

atzime, ka tad, kad ES kandidatvalstis pievienosies Eiropas Savienibai, tas jau bus ieviesušas attiecigo tiesisko regulejumu un ES acquis; norada, ka tas laus ES iedzivotajiem izmantot dzelzcelu ka videi draudzigu un drošu transporta veidu un parvadat preces no Dienvidaustrumeiropas un uz to, jo jau pašlaik dzelzcela kravu parvadajumu koridori savieno Rietumbalkanus ar ES; uzsver IPA un Rietumbalkanu projekta nozimi, jo tie projekta atbalsta sanemejiem palidz istenot Savstarpejas izmantojamibas direktivu un Dzelzcela drošibas direktivu; norada ari, ka tas nodrošinas pamatu dzelzcela pakalpojumu tirgus atveršanai un netraucetai dzelzcela satiksmei no ša kaiminregiona un uz to;

42.

attieciba uz parejiem horizontala rakstura konstatejumiem, kas pievienoti lemumam par budžeta izpildes apstiprinašanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprila rezoluciju (3) par agenturu sniegumu, finanšu parvaldibu un kontroli.

(1) OV C 38, 31.1.2023., 51. lpp.

(2) Komisijas Istenošanas regula (ES) 2018/764 (2018. gada 2. maijs) par Eiropas Savienibas Dzelzcelu agenturai maksajamam nodevam un maksam un to maksašanas nosacijumiem (OV L 129, 25.5.2018., 68. lpp.).

(3) Pienemtie teksti, P9_TA(2024)0280.