TIESAS RĪKOJUMS (septītā palāta)

2025. gada 31. oktobrī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – No judikatūras skaidri izsecināma atbilde – Valsts atbalsts – LESD 108. pants – Eiropas Komisijas lēmums, ar kuru uzdots atgūt nelikumīgu atbalstu – Regula (ES) 2015/1589 – 16. panta 3. punkts – 17. panta 1. punkts – Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts par Savienības tiesībās paredzēto noilguma termiņu īsāks noilguma termiņš – Efektivitātes princips

Lietā C‑24/25

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunal Administrativo e Fiscal do Funchal (Funšalas Administratīvā un nodokļu lietu tiesa, Portugāle) iesniegusi ar 2024. gada 28. oktobra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 16. janvārī, tiesvedībā

Mission – Trading, Gestão e Serviços, Unipessoal, Lda (Zona Franca da Madeira)

pret

Autoridade Tributária e Assuntos Fiscais da Região Autónoma da Madeira,

TIESA (septītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Šalīns [F. Schalin], tiesneši M. Gavalecs [M. Gavalec] un Z. Čehi [Z. Csehi] (referents),

ģenerāladvokāts: A. Rants [A. Rantos],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu lemt, izdodot motivētu rīkojumu,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 16. panta 3. punktu un Komisijas Lēmuma (ES) 2022/1414 (2020. gada 4. decembris) par atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN), ko Portugāle īstenoja attiecībā uz Zona Franca da Madeira (ZFM) – III režīms (OV 2022, L 217, 49. lpp.), 5. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp Mission – Trading, Gestão e Serviços, Unipessoal, Lda (Zona Franca da Madeira) (turpmāk tekstā – “Mission – Trading”) un Autoridade Tributária e Assuntos Fiscais da Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomā reģiona Nodokļu un taksācijas lietu administrācija, Portugāle; turpmāk tekstā – “nodokļu administrācija”) par nodokļu piedziņas procedūru, ko šī administrācija sākusi pret Mission – Trading, lai atgūtu Mission – Trading nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Regula 2015/1589

3

Regulas 2015/1589 16. panta “Atbalsta atgūšana” 3. punktā paredzēts:

“Neskarot nevienu Eiropas Savienības Tiesas rīkojumu saskaņā ar LESD 278. pantu, atgūšanu īsteno tūlīt un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumos paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu [Eiropas] Komisijas lēmuma izpildi. Šajā nolūkā un gadījumā, ja ir sākts izskatīšanas process valsts tiesā, attiecīgās dalībvalstis, neskarot Savienības tiesību aktus, veic visus vajadzīgos pasākumus, kas iespējami to attiecīgajās tiesību sistēmās, tostarp pagaidu pasākumus.”

4

Šīs regulas 17. panta “Noilguma termiņš attiecībā uz atbalsta atgūšanu” 1. punktā noteikts:

“Uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma termiņš.”

Lēmums 2022/1414

5

Lēmuma 2022/1414 1. pants formulēts šādi:

“Atbalsta shēmu “Zona Franca da Madeira (ZFM) – III režīms”, ciktāl to īstenoja Portugāle, pārkāpjot [Komisijas 2007. gada 27. jūnija Lēmumu C(2007) 3037 final lietā N 421/2006] un [Komisijas 2013. gada 2. jūlija Lēmumu C(2013) 4043 final lietā SA.34160 (2011/N)], Portugāle pieņēma [īstenoja] nelikumīgi, pārkāpjot [LESD] 108. panta 3. punktu, un tā nav saderīga ar iekšējo tirgu.”

6

Šī lēmuma 4. panta 1. punktā paredzēts:

“Portugāle atgūst no atbalsta saņēmējiem nesaderīgo atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu.”

7

Saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantu:

“1.   Atbalstu, kas piešķirts 1. pantā minētās shēmas ietvaros, atgūst nekavējoties un faktiski.

2.   Portugāle nodrošina, ka šis lēmums tiek īstenots astoņos mēnešos pēc tā paziņošanas dienas.”

Portugāles tiesības

Nodokļu procesuālās kārtības kodekss

8

Código de Procedimento e de Processo Tributário (Nodokļu procesuālās kārtības kodekss), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, ietverts 204. pants “Iebildumu pret piedziņu pamati”, kura 1. punktā paredzēts:

“Iebildumi var būt balstīti tikai uz šādiem pamatiem:

[..]

d)

piedzenamā parāda noilgums;

[..].”

Vispārējais nodokļu likums

9

Lei Geral Tributária (Vispārējais nodokļu likums), kas pieņemts ar 1998. gada 17. decembraDecreto‑Lei no 398/98 (Dekrētlikums Nr. 398/98; 1998. gada 17. decembraDiário da República I, A sērija, Nr. 290), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, ietverts 45. pants “Tiesību uz nodokļu aprēķinu zaudēšana” šādā formulējumā:

“1.   Tiesības uz nodokļu aprēķinu zūd, ja nodokļu maksātājam četru gadu laikā par nodokļu aprēķinu nav likumīgi paziņots, ja vien likumā nav noteikts citādi.

2.   Ja nodokļa maksātāja deklarācijā ir acīmredzama kļūda, iepriekšējā punktā minētais noilguma termiņš ir trīs gadi.

3.   Nodokļu atlaides vai nodokļu kredīta gadījumā noilguma termiņš ir šo tiesību izmantošanas termiņš.

4.   Noilguma termiņš regulāri maksājamo nodokļu gadījumā sākas tā gada beigās, kurā iestājies iekasējamības gadījums, un vienreizēji maksājamo nodokļu gadījumā – no dienas, kad iestājies iekasējamības gadījums, izņemot pievienotās vērtības nodokli un ienākuma nodokli, ja nodokli uzliek, piemērojot galīgo nodokļa ieturējumu, un tādā gadījumā šis termiņš sākas tā kalendārā gada sākumā, kas seko gadam, kurā nodoklis bija kļuvis iekasējams vai kurā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums.

[..]

7.   Šī panta 1. punktā paredzētais termiņš ir divpadsmit gadi, ja tiesības uz nodokļa aprēķinu attiecas uz iekasējamības gadījumiem un ir saistītas ar:

a)

sarakstā, kas apstiprināts ar finanšu ministra rīkojumu, iekļautu valsti, teritoriju vai reģionu, uz kuru attiecas acīmredzami labvēlīgāks tādu nodokļu režīms, kuri, lai gan būtu jādeklarē nodokļu iestādēm, nav deklarēti; vai

b)

noguldījumu vai vērtspapīru kontiem, kas atvērti Eiropas Savienības dalībvalstīs nerezidentu finanšu iestādēs vai rezidentu finanšu iestāžu filiālēs ārpus Eiropas Savienības, kuru esību un identifikāciju nodokļa maksātāji nav norādījuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa vajadzībām tā gada nodokļu deklarācijā, kurā iestājušies ar nodokli apliekamie notikumi.”

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

10

Pēc Lēmuma 2022/1414 pieņemšanas nodokļu administrācija sāka nodokļu piedziņas procedūru pret Mission – Trading, lai atgūtu valsts atbalstu, kas šai sabiedrībai piešķirts atbalsta shēmā “Zona Franca da Madeira (ZFM) – III režīms”, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 2015. taksācijas gadu.

11

Mission – Trading cēla iebildumus pret šo procedūru Tribunal Administrativo e Fiscal do Funchal (Funšalas Administratīvā un nodokļu lietu tiesa, Portugāle), kas ir iesniedzējtiesa, un lūdza to izbeigt.

12

Iebildumu pamatojumā Mission – Trading it īpaši apgalvo, ka nodokļu administrācijai nav pamata prasīt tai samaksāt nodokļa parādu, kas ir minētās procedūras priekšmets, jo par šī nodokļa aprēķinu tai netika paziņots Vispārējā nodokļu likuma 45. pantā paredzētajā noilguma termiņā.

13

Iesniedzējtiesai ir šaubas par minētā 45. panta saderību ar Regulas 2015/1589 16. panta 3. punktu un Lēmuma 2022/1414 5. pantu.

14

Pirmkārt, iesniedzējtiesa precizē, ka Portugāles tiesībās valsts atbalsta atgūšanas gadījumā nav paredzēts nekāds īpašs režīms attiecībā uz noilguma termiņu. Ja nav valsts tiesību normu, kas izslēdz vispārīgo termiņu piemērošanu, jāpiemēro Vispārējā nodokļu likuma 45. pants. Otrkārt, tā norāda, ka konkrētajā gadījumā Lēmums 2022/1414 tika pieņemts pēc valsts tiesībās paredzētā noilguma termiņa beigām.

15

Šādos apstākļos Tribunal Administrativo e Fiscal do Funchal (Funšalas Administratīvā un nodokļu lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Lēmuma 2022/1414] 5. pantā izmantotais formulējums “atgūst nekavējoties un faktiski” un [Regulas 2015/1589] 16. panta 3. punktā izmantotais formulējums “atgūšanu īsteno tūlīt un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumos paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu Komisijas lēmuma izpildi” jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz piemērot valsts tiesību normas (it īpaši [Vispārējā nodokļu likuma] 45. pantu), kurās paredzēts, ka tiesību uz nodokļa aprēķinu noilgums iestājas pēc tam, kad beidzies minētajās tiesību normās šim nolūkam paredzētais termiņš?”

Par prejudiciālo jautājumu

16

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 99. pantam – ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

17

Tāpat jāatgādina, ka ar LESD 267. pantu ieviestā tiesu iestāžu sadarbība ir balstīta uz skaidru funkciju sadali starp valstu tiesām un Tiesu. Pirmkārt, Tiesa ir pilnvarota nevis piemērot Savienības tiesību normas konkrētā lietā, bet gan tikai lemt par Līgumu un Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieņemto tiesību aktu interpretāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 18. maijs, AsociaţiaForumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 201. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Otrkārt, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Ieteikumu valstu tiesām par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ierosināšanu (OV C, 2024/6008) 11. punktu valstu tiesām tajās izskatāmajā lietā ir jāizdara konkrēti secinājumi no Tiesas sniegtajiem interpretācijas elementiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. oktobris, Roche Lietuva, C‑413/17, EU:C:2018:865, 43. punkts).

18

Šajā gadījumā Tiesa uzskata, ka iesniedzējtiesas lūgto Savienības tiesību interpretāciju var skaidri izsecināt no 2020. gada 30. aprīļa sprieduma Nelson Antunes da Cunha (C‑627/18, EU:C:2020:321) un 2023. gada 14. decembra sprieduma I (Nodevu atmaksāšana) (C‑655/22, EU:C:2023:993). Tādējādi šajā lietā jāpiemēro Reglamenta 99. pants.

19

Kā izriet no šī rīkojuma 17. punkta, iesniedzējtiesai pamatlietā būs jāizdara konkrēti secinājumi par interpretācijas jautājumiem, kas izriet no šīs Tiesas judikatūras.

20

Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2015/1589 16. panta 3. punkts, ciktāl tas attiecas uz efektivitātes principu, jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesībās paredzēta noilguma termiņa piemērošana atbalsta atgūšanai, ja šis termiņš ir beidzies pat pirms tāda Komisijas lēmuma pieņemšanas, ar kuru šis atbalsts atzīts par nelikumīgu un kurā uzdots to atgūt.

21

Attiecībā uz valsts noteikumu par noilgumu piemērošanu Tiesa 2020. gada 30. aprīļa sprieduma Nelson Antunes da Cunha (C‑627/18, EU:C:2020:321) 41., 44. un 46. punktā ir nospriedusi:

“41

[..] lai gan [..] valsts tiesību normas principā ir piemērojamas nelegāli piešķirtā atbalsta atgūšanai, šīs normas ir jāpiemēro tā, lai nepadarītu praktiski neiespējamu ar Savienības tiesībām pieprasīto atgūšanu, un pilnībā ņemot vērā Savienības intereses (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 26. jūnijs, Komisija/Spānija, C‑404/00, EU:C:2003:373, 51. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

[..]

44

[..] no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka noilguma periodiem vispārīgi ir tiesiskās drošības garantēšanas funkcija (spriedums, 2019. gada 23. janvāris, Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C‑387/17, EU:C:2019:51, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).

[..]

46

[..] atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, ņemot vērā Komisijas saskaņā ar LESD 108. pantu veiktās valsts atbalsta kontroles obligāto raksturu, pirmkārt, uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu, tiesiskā paļāvība par to, ka atbalsts ir likumīgs, principā varētu būt tikai tad, ja atbalsts tiek piešķirts, ievērojot šajā pantā noteikto procedūru, un, otrkārt, rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parastos apstākļos būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. It īpaši tad, kad atbalsts ir piešķirts, iepriekš par to nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu ir nelikumīgs, atbalsta saņēmējam šādā brīdī nevar būt tiesiskā paļāvība par tā piešķiršanas likumību (spriedums, 2019. gada 5. marts, Eesti Pagar, C‑349/17, EU:C:2019:172, 98. punkts un tajā minētā judikatūra). [..] tas tā ir gan individuālo atbalstu, gan saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirto atbalstu gadījumā.”

22

Attiecībā uz noilguma vai prekluzīviem termiņiem, kā arī efektivitātes principu Tiesa 2023. gada 14. decembra sprieduma I (Nodevu atmaksāšana) (C‑655/22, EU:C:2023:993) 44. punktā turklāt ir nospriedusi:

“Attiecībā uz efektivitātes principa ievērošanu no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka samērīgu noilguma vai prekluzīvu termiņu noteikšana principā atbilst efektivitātes prasībai, jo tādējādi tiek piemērots tiesiskās drošības pamatprincips, kas vienlaikus aizsargā ieinteresēto personu un attiecīgo administrāciju, pat ja šo termiņu beigšanās pēc būtības var būt šķērslis attiecīgajai personai pilnīgi vai daļēji izmantot savas tiesības (spriedums, 2019. gada 19. decembris, Cargill Deutschland, C‑360/18, EU:C:2019:1124, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).”

23

Ja valsts tiesībās paredzētais un nepamatoti izmaksāta atbalsta atgūšanai piemērojamais noilguma termiņš ir beidzies pat pirms tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu un tiek prasīta tā atgūšana, Tiesa, kā izriet no 2020. gada 30. aprīļa sprieduma Nelson Antunes da Cunha (C‑627/18, EU:C:2020:321) 46., 50.–52., 60. un 61. punkta, vairākkārt ir nospriedusi:

“46

Jāatgādina arī, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, ņemot vērā Komisijas saskaņā ar LESD 108. pantu veiktās valsts atbalsta kontroles obligāto raksturu, pirmkārt, uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu, tiesiskā paļāvība par to, ka atbalsts ir likumīgs, principā varētu būt tikai tad, ja atbalsts tiek piešķirts, ievērojot šajā pantā noteikto procedūru, un, otrkārt, rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parastos apstākļos būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. It īpaši tad, kad atbalsts ir piešķirts, iepriekš par to nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu ir nelikumīgs, atbalsta saņēmējam šādā brīdī nevar būt tiesiskā paļāvība par tā piešķiršanas likumību (spriedums, 2019. gada 5. marts, Eesti Pagar, C‑349/17, EU:C:2019:172, 98. punkts un tajā minētā judikatūra). [..] tas tā ir gan individuālo atbalstu, gan saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirto atbalstu gadījumā.

[..]

50

[..] Komisija Regulas 2015/1589 17. panta 1. punktā paredzētajā desmit gadu termiņā joprojām var pieprasīt nelikumīga atbalsta atgūšanu, turklāt neraugoties uz valsts procedūrā piemērotā noilguma termiņa iespējamām beigām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 5. marts, Eesti Pagar, C‑349/17, EU:C:2019:172, 114. punkts).

51

Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 46. punktā minētās judikatūras, Nelson Antunes da Cunha nevar šajā gadījumā pamatoti atsaukties uz tiesisko paļāvību par attiecīgā atbalsta piešķiršanas likumību, jo Portugāles Republika to bija piešķīrusi, par to iepriekš nepaziņojot Komisijai.

52

Valsts tiesību aktos paredzētais noilguma termiņš, kas piemērojams atgūstamā atbalsta piedziņai un kas beidzies, pat pirms Komisija pieņēma atgūšanas lēmumu, iesniedzējtiesai tātad nav jāpiemēro.

[..]

60

Šādos apstākļos [..] tiesiskās drošības princips, kuru šie noilguma termiņi tiecas nodrošināt, nevar radīt šķērsli tāda atbalsta atgūšanai, kas ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

61

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 2015/1589 16. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru atgūstamais atbalsts ietver procentus, un šī paša panta 3. punktā paredzētais efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesību aktos paredzētā noilguma termiņa piemērošana atbalsta atgūšanai, ja šis termiņš ir beidzies pat pirms Komisijas lēmuma, ar kuru šis atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un ar kuru ir uzdots to atgūt [..].”

24

Šajā gadījumā no Lēmuma 2022/1414 1. panta izriet, ka atbalsta shēmu “Zona Franca da Madeira (ZFM) – III režīms”, ciktāl Portugāles Republika to īstenojusi, pārkāpjot Komisijas 2007. gada 27. jūnija Lēmumu C(2007) 3037 final lietā N 421/2006 un Komisijas 2013. gada 2. jūlija Lēmumu C(2013) 4043 final lietā SA.34160 (2011/N), šī dalībvalsts īstenojusi nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu.

25

Iesniedzējtiesa precizē, ka valsts tiesībās paredzētais noilguma termiņš, kas bija piemērojams Mission – Trading nelikumīgi pārskaitīto summu atgūšanas procedūrai saskaņā ar šo atbalsta shēmu, beidzās pirms Lēmuma 2022/1414 pieņemšanas.

26

No šajā rīkojumā atgādinātās Tiesas judikatūras izriet, ka, lai gan šāds valsts tiesībās paredzētais noilguma vai prekluzīvais termiņš beidzies, Komisija līdz Regulas 2015/1589 17. panta 1. punktā paredzētā desmit gadu noilguma termiņa beigām joprojām var pieprasīt nelikumīga atbalsta atgūšanu.

27

Šādos apstākļos uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas 2015/1589 16. panta 3. punkts, ciktāl tas attiecas uz efektivitātes principu, jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesībās paredzēta noilguma termiņa piemērošana atbalsta atgūšanai, ja šis termiņš ir beidzies pat pirms tāda Komisijas lēmuma pieņemšanas, ar kuru šis atbalsts atzīts par nelikumīgu un ar kuru uzdots to atgūt.

Par tiesāšanās izdevumiem

28

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

 

Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai, 16. panta 3. punkts, ciktāl tas attiecas uz efektivitātes principu,

 

jāinterpretē tādējādi, ka

 

tas nepieļauj valsts noilguma termiņa piemērošanu atbalsta atgūšanai, ja šis termiņš ir beidzies pat pirms tāda Komisijas lēmuma pieņemšanas, ar kuru šis atbalsts atzīts par nelikumīgu un ar kuru uzdots to atgūt.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – portugāļu.