|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/3215 |
13.6.2025 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2025/3215)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Côtes du Rhône Villages”
PDO-FR-A0664-AM08 – 19.3.2025.
1. Produkta nosaukums
“Côtes du Rhône Villages”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☒ |
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) |
|
☐ |
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) |
|
☐ |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN) |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☒ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals
Francija
5. Valsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Syndicat Général des vignerons réunis des Côtes du Rhône [Côtes du Rhône vīnkopju apvienība]
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Regulas (ES) 2024/1143 prasībām. Specifikācijas grozījumi ir standarta grozījumi, kas definēti Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā, t. i., tie nav Savienības grozījumi minētās regulas 24. panta 3. punkta nozīmē. Konkrētāk, grozījumi: a) neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta vai produktu kategorijas izmaiņas; b) nerada risku, ka saikne ar vienotajā dokumentā norādīto ģeogrāfisko apgabalu vairs nebūs spēkā; c) neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
7. Apstiprināto standarta grozījumu apraksts
1. Mazākās ģeogrāfiskās vienības Laudun svītrošana
Ar ACVN “Côtes du Rhône Villages” apzīmētā produkta specifikācija ir grozīta, lai svītrotu mazāko ģeogrāfisko vienību Laudun, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums par ACVN atzīšanu.
Grozītas šādas specifikācijas iedaļas:
|
— |
I nodaļas II iedaļa “Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi”, |
|
— |
I nodaļas III iedaļa “Krāsa un produkta paveidi”, |
|
— |
I nodaļas IV iedaļa “Ģeogrāfiski noteiktie apgabali”. |
Mazākā ģeogrāfiskā vienība Laudun ir svītrota arī vienotā dokumenta iedaļas “Būtiski papildu nosacījumi” apakšiedaļā “Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi”.
2. Ģeogrāfiskais apgabals un tiešās apkaimes apgabals
ACVN “Côtes du Rhône Villages” specifikācijas I nodaļas IV iedaļas “Dažādu operāciju veikšanas apgabali un vietas” 1. punkts “Ģeogrāfiskais apgabals” un 3. punkts “Tiešās apkaimes apgabals” ir papildināti (citas izmaiņas neveicot), pievienojot atsauci uz Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2023. gada redakciju.
Šis grozītais teksts ļauj ģeogrāfisko apgabalu identificēt, atsaucoties uz Nacionālā statistisko un ekonomisko pētījumu institūta (INSEE) izdotā Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2023. gada redakciju un nodrošinot juridisko noteiktību attiecībā uz ģeogrāfiskā apgabala definīciju.
Atsauce uz Oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru ļauj verificēt pašvaldību nosaukumus. Piemēram, Gāras [Gard] departamentā nosaukums Laudun ir aizstāts ar Laudun-l’Ardoise, ģeogrāfiskā apgabala robežas nemainot.
Dromas [Drôme] departamentā (attiecībā uz tiešās apkaimes apgabalu) nosaukums La Voulte ir aizstāts ar La Voulte-sur-Rhône, nosaukumi Mercurol un Veaunes ir aizstāti ar Mercurol-Veaunes un nosaukums La-Motte-de-Galaure ir aizstāts ar Saint-Jean-de-Galaure, ģeogrāfiskā apgabala robežas nemainot.
Atjauninot pašvaldību nosaukumus, bet citas izmaiņas neveicot, šī atsauce uz Oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru ir iekļauta vienotā dokumenta iedaļā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals” un iedaļas “Būtiski papildu nosacījumi” apakšiedaļā “Tiešās apkaimes apgabals”.
3. Vīnogu šķirnes
Ar ACVN “Côtes du Rhône Villages” apzīmētā produkta specifikācijas I nodaļas V iedaļā “Vīnogu šķirnes” kā sekundāras šķirnes, kas izmantojamas baltvīnu ražošanā, ir pievienotas šķirnes “Clairette rose RS” un “Grenache gris G”. Specifikācijā tās jau bija iekļautas kā sekundārās šķirnes, kas izmantojamas sarkanvīnu un sārtvīnu ražošanā.
Abas šķirnes ir tradicionāli audzētas ar aizsargājamo nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas vīndārzos un tiek izmantotas kupažēšanā; baltvīnu sastāvā tās palīdz novērst oksidēšanos.
Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē, jo minētās šķirnes jau bija iekļautas vīna vīnogu šķirņu sarakstā kā sarkanvīniem un sārtvīniem izmantojamas šķirnes.
4. Krāsas intensitātes un kopējā polifenolu satura rādītāja kritēriju attiecināšana uz nefasētiem vīniem
Ar ACVN “Côtes du Rhône Villages” apzīmētā produkta specifikācijas I nodaļas IX iedaļas “Pārstrāde, gatavošana, izturēšana, iepakošana un glabāšana” c) punkts par analītiskajiem standartiem ir grozīts, lai krāsas intensitātes un kopējā polifenolu satura rādītāja kritērijus attiecinātu arī uz vīniem iepakošanas laikā un nefasētu vīnu pārdošanas laikā. Šā noteikuma attiecināšana uz minēto ļauj noteikt minimālo kvalitātes līmeni vīniem, uz kuriem attiecas pārbaudes visos ražošanas posmos.
Tāds pats grozījums izdarīts arī vienotā dokumenta iedaļā “Vīnu apraksts”.
5. Pārejas pasākums attiecībā uz stādījumu biezību
Ar ACVN “Côtes du Rhône Villages” apzīmētā produkta specifikācijas I nodaļas XI iedaļas “Pārejas pasākumi” 3. punkta a) apakšpunkts par stādījumu biezību ir grozīts, lai pārejas pasākumā ņemtu vērā pārvaldības struktūrā reģistrētos zemesgabalus, kas apstādīti laikposmā no 1996. līdz 2009. gadam un neatbilst prasībām par maksimālo platību vienam augam un rindstarpu maksimālo platumu. Šie zemesgabali saglabā tiesības aizsargāto nosaukumu izmantot mazākam vīna daudzumam (to aprēķina, reizinot atļauto ražu ar koeficientu 0,90, ja katram vīnkokam atvēlētā maksimālā platība ir mazāka par 2,8 m2, un ar 0,80, ja tā ir lielāka).
Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums
Côtes du Rhône Villages
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
3.1. Kombinētās nomenklatūras kods
|
— |
22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS; 2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto |
4. Vīnu apraksts
Sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni
ĪSS APRAKSTS
Šie vīni ir nedzirkstoši sausie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni.
Sarkanvīni un sārtvīni veido lielāko daļu produkcijas (98 %). Tie ir piesātināti un bagātīgi, ar īpaši spilgtu krāsu. Tie ir piemēroti izturēšanai, kuras ilgums ir atkarīgs no augsnes tipa un vīnā izmantoto šķirņu salikuma, kuru ražotājs ir veidojis, pamatojoties uz savu zinātību. Vīnogu šķirnes “Grenache N” īpatsvars maisījumos ir vismaz 40 %; to kombinē ar “Syrah N” un/vai “Mourvèdre N”, kuru kā galveno šķirņu īpatsvars šķirņu maisījumā nav mazāks par 25 %.
Baltvīnu garšai piemīt pabeigtība, kuru reizumis papildina garšvielu un vaniļas notis.
Vīniem jāatbilst šādiem analītiskajiem kritērijiem:
|
1. |
Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija: 12 %; |
|
2. |
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas: 14,5 %; |
|
3. |
Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 3 g/l, ja dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 14 %; |
|
4. |
Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 4 g/l, ja dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 14 %; |
|
5. |
Sarkanvīni: ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 g/l; krāsas intensitāte (optiskais blīvums: 420 + 520 + 620 nm) nefasēta vīna pārdošanas laikā vai iepakošanas laikā ir vismaz 7; kopējā polifenolu satura rādītājs (optiskais blīvums: 280 nm) nefasēta vīna pārdošanas laikā vai iepakošanas laikā ir vismaz 45. |
Pārējiem analītiskajiem rādītājiem jāatbilst ES tiesību aktos noteiktajām vērtībām.
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 16,33 |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
1. Vīndarības metodes
Īpašā vīndarības metode
|
— |
Sarkanvīnu gadījumā ir atļauts izmantot reduktīvus bagātināšanas paņēmienus, nepārsniedzot 10 % koncentrācijas līmeni. |
|
— |
Sārtvīnu gatavošanā vīndaris drīkst izmantot vīndarības kokogles, taču tās drīkst pievienot tikai presēto vīnogu misai un tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no kopējā saražotā sārtvīna apjoma, kas iegūts no attiecīgās ražas. |
2. Atstatums starp rindām un starp vienas rindas vīnkokiem
Audzēšanas metode
|
— |
Rindstarpu platums nepārsniedz 2,50 metrus. |
|
— |
Katram stādam atvēlētā platība nepārsniedz 2,50 kvadrātmetrus; šo platību aprēķina, rindstarpu platumu reizinot ar atstatumu starp vienas rindas vīnkokiem. |
|
— |
Atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir no 0,80 līdz 1,25 metriem. |
3. Apgriešana. Vispārīgi noteikumi
Audzēšanas metode
|
— |
Vīnkoku vainagus apgriež īsus (vainagu veido kausveidā vai Ruajā [Royat] kordona formā), saglabājot ne vairāk par sešiem augļzariem uz vienu augu. — Uz katra īsā augļzara ir ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem. |
|
— |
Kordona izveidei velta ne vairāk kā divus gadus. Šajā laikposmā ir atļauts veidot vienkāršo vai dubulto Gijo [Guyot] tipa griezumu, kā tālāk noteikts attiecībā uz vīnogu šķirni “Viognier B”. |
4. Apgriešana. Īpašais noteikums
Audzēšanas metode
“Viognier B” šķirnes vīnkoka vainagu var veidot, apgriežot to:
|
— |
vai nu vienkāršajā Gijo tipa griezumā, koku veidojot garu, ar maksimāli astoņiem vīnstīgu pumpuriem un vienu vai diviem augļzariem ar maksimāli diviem vīnstīgu pumpuriem, |
|
— |
vai arī dubultajā Gijo tipa griezumā, koku veidojot garu, ar maksimāli sešiem vīnstīgu pumpuriem un vienu vai diviem augļzariem ar maksimāli diviem vīnstīgu pumpuriem. |
5. Apūdeņošana
Audzēšanas metode
Apūdeņošanu var atļaut.
6. Audzēšanas metodes, kuru mērķis ir saglabāt reģiona zemju fiziskās un bioloģiskās vides īpašības
Audzēšanas metode
Lai saglabātu fiziskās un bioloģiskās vides īpašības, kas nosaka reģiona zemju kolorītu:
|
— |
nezāļu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem laukmalēs ir aizliegta, |
|
— |
ir aizliegta arī nezāļu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem, ja tā tiek veikta vairāk nekā pusē no vīnogulāju zemesgabalu platības (neskaitot laukmales), |
|
— |
ir aizliegta plastmasas pārseguma izmantošana (mulčēšana), |
|
— |
ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai paredzētajos zemesgabalos ir aizliegts jebkādā veidā būtiski mainīt reljefa formu un dabisko augsnes struktūras sastāvu. |
5.2. Maksimālais ražas iznākums
1.
50 hektolitri no hektāra
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana notiek šādu pašvaldību teritorijā, kuru nosaka, pamatojoties uz Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2023. gada redakciju:
|
— |
Ardēšas [Ardèche] departamentā: Bourg-Saint-Andéol, Saint-Just-d’Ardèche, Saint-Marcel-d’Ardèche, Saint-Martin-d’Ardèche, |
|
— |
Dromas [Drôme] departamentā: Bouchet, Mérindol-les-Oliviers, Mirabel-aux-Baronnies, Mollans-sur-Ouvèze, Montbrison, Nyons, (Le) Pègue, Piégon, Rochegude, Rousset-les-Vignes, Saint-Maurice-sur-Eygues, Saint-Pantaléon-les-Vignes, Suze-la-Rousse, Taulignan, Tulette, Venterol, Vinsobres, |
|
— |
Gāras [Gard] departamentā: Aiguèze, Bagnols-sur-Cèze, Castillon-du-Gard, Cavillargues, Chusclan, Codolet, Comps, Cornillon, Domazan, Estézargues, Fournès, Gaujac, Laudun-l’Ardoise, Montfrin, Orsan, Pont-Saint-Esprit, Pujaut, Rochefort-du-Gard, Sabran, Saint-Alexandre, Saint-Etienne-des-Sorts, Saint-Gervais, Saint-Hilaire-d’Ozilhan, Saint-Marcel-de-Careiret, Saint-Michel-d’Euzet, Saint-Nazaire, Saint-Pons-la-Calm, Saint-Victor-la-Coste, Sauveterre, Saze, Tresques, Valliguières, Vénéjan, |
|
— |
Voklīzas [Vaucluse] departamentā: Beaumes-de-Venise, Bédarrides, Bollène, Buisson, Cairanne, Camaret-sur-Aigues, Caumont-sur-Durance, Châteauneuf-de-Gadagne, Courthézon, Faucon, Grillon, Jonquières, La Roque-Alric, Lafare, Lagarde-Paréol, Mondragon, Morières-lès-Avignon, Orange, Piolenc, Puyméras, Rasteau, Richerenches, Roaix, Sablet, Saint-Marcellin-lès-Vaison, Saint-Romain-en-Viennois, Saint-Roman-de-Malegarde, Saint-Saturnin-lès-Avignon, Sainte-Cécile-les-Vignes, Séguret, Sérignan-du-Comtat, Sorgues, Suzette, Travaillan, Uchaux, Vaison-la-Romaine, Valréas, Vedène, Villedieu, Violès, Visan. |
7. Vīna vīnogu šķirnes
“Bourboulenc B” – “Doucillon blanc”
“Brun argenté N” – “Vaccarèse”
“Carignan N”
“Carignan blanc B”
“Cinsaut N” – “Cinsault”
“Clairette B”
“Clairette rose Rs”
“Counoise N”
“Floreal B”
“Grenache N”
“Grenache blanc B”
“Grenache gris G”
“Marsanne B”
“Mourvèdre N” – “Monastrell”
“Muscardin N”
“Piquepoul blanc B”
“Piquepoul noir N”
“Roussanne B”
“Syrah N” – “Shiraz”
“Terret noir N”
“Ugni blanc B”
“Vermentino B” – “Rolle”
“Vidoc N”
“Viognier B”
8. Saiknes vai saikņu apraksts
Ģeogrāfiskais apgabals aptver četrus departamentus starp Montelimāru [Montélimar] un Aviņonu [Avignon], Ronas upes ielejas dienvidu daļas centrā. Ronas upe ir šīs ielejas sirds, un tā ir ļāvusi atvērt svarīgu satiksmes ceļu.
Terciārajā laikmetā Ronas upes ieleja bija Vidusjūras līcis, kas stiepās līdz pat Vjennai [Vienne]. Pēc jūras atkāpšanās, kvartāra laikmetā, erozijas parādību (lietus, vēju un plūdmaiņu izraisītās erozijas) iedarbībā izveidojās ainavas pašreizējās morfoloģiskās iezīmes. Tādējādi ainavā dominē kalnu nogāzes un terases. Augsnes ir ļoti atšķirīgas: plūdmaiņu izveidotās terases, merģelis un mīksts kaļķakmens, augsnes, kas veidojušās erozijas rezultātā (merģelis, smilts, smilšakmens vai molase).
Ronas upes ielejas dienvidu daļā valda Vidusjūras klimats ar karstām, sausām vasarām un nelielu ikgadējo nokrišņu daudzumu. Nokrišņi izkrīt galvenokārt rudenī un ziemas beigās. Klimatam raksturīgs arī mistrāls – ziemeļu vējš, kas bieži vien ir skarbs un vienmēr izsausina zemi. Šis vējš pūš vidēji 120 dienas gadā, izdzenājot mākoņus un nodrošinot daudz saules gaismas. Ieleju ieskaujošie kalni un pakalni, pastiprinot vēja spēku, rada “koridora efektu” (Ronas upes koridora Venturi efektu).
Ronas upes ielejas vīndārzi savas izcilības iezīmes pilnībā ieguva 18. gadsimtā; upes kreisajā krastā vīnkopība izvērsās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā. Agronoms Žils Gijo [Jules Guyot], kuram Napoleons III uzdeva sagatavot ziņojumu par vīnogulāju stāvokli un nākotni Francijā, 1864. gadā uz “Côtes du Rhône” (daudzskaitlī) atsaucās, lai aprakstītu vīndārzus, kas pletās no Saint-Gilles līdz Tournon, šķērsojot Beaucaire. Ronas upes tuvums vietējiem vīniem nodrošināja labu piekļuvi tirgiem.
Vīnogulāji kļuva par galveno ienākumu avotu. Rezultātā 1937. gadā tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Rhône”.
Turpinot iesākto, ražotāji pauda vēlmi popularizēt un identificēt savus labākos vīnus ar īpašiem ģeogrāfiskiem nosaukumiem. Šādas pieejas rezultātā 1966. gadā tika atzīta iespēja vairāku pašvaldību nosaukumus, kurās vīnogas audzēja, sasaistīt ar nosaukumu “Côtes du Rhône”, atspoguļojot vīnu iegūto reputāciju. Pēc tam 1967. gadā tika atzīts arī kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Rhône Villages”. Ražošanas piramīdveida organizācija ir veicinājusi tādu ģeogrāfisko vienību atzīšanu, ar kuru nosaukumiem var papildināt nosaukumu “Côtes du Rhône Villages”.
Ražošana 2010. gadā nodrošināja aptuveni 350 000 hektolitru vīna, arī 5 000 hektolitru baltvīna.
Šie vīni ir nedzirkstošie sausie vīni. Lielāko daļu produkcijas veido sarkanvīni un sārtvīni. Tie ir piesātināti un bagātīgi, ar īpaši spilgtu krāsu. Tie ir piemēroti izturēšanai, kuras ilgums ir atkarīgs no augsnes tipa (vieglāki smilšainajās vai smilšmāla augsnēs un bagātīgāki, ar tanīniem piesātinātāki akmeņainajās vai mālainajās augsnēs) un vīnā izmantoto šķirņu salikuma, kuru ražotājs ir veidojis, pamatojoties uz savu zinātību.
Vīnus ražo, šķirni “Grenache N” kupažējot ar “Syrah N” vai “Mourvèdre N”. Šīs trīs galvenās vīnogu šķirnes kopā veido vismaz 66 % maisījuma. Baltvīniem (2 % produkcijas) ir noapaļota garša, reizumis ar garšvielu un vaniļas notīm.
Šī produkcija tiek ražota no vīnogām, kas audzētas rūpīgi atlasītos zemesgabalos produkta “Côtes du Rhône” ražošanas apgabalā. Ronas upes ielejas vīnu saimei tā nodrošina dabas un cilvēka potenciāla īpašu un oriģinālu izpausmi.
Līdz ar to saražotie vīni ir šīs unikālās daudzveidības apliecinājums un rezultāts, ko ražotāji sasnieguši, meistarīgi pielāgojot vīnogu šķirnes un izvēloties stādījumu vietas, tā lai varētu izmantot labvēlīgos klimatiskos apstākļus un Ronas upes klātbūtni.
Mistrāla skarbajā, aukstajā un sausajā “sanitārajā” iedarbībā, kas aizsargā vīnogulājus no sēņu slimībām, un labvēlīgajos vīnogu nogatavošanās apstākļos, kas saistīti ar biežo mistrālu, bagātīgo saules gaismu un pareizo nokrišņu daudzumu un intensitāti, Ronas upes ielejas klimats nodrošina vīnogulāju audzēšanai piemērotus apstākļus.
Ronas upes ieleja, būdama nozīmīgs jūras un vēlāk arī dzelzceļa un sauszemes tirdzniecības ceļš, ir nodrošinājusi vīnu tirdzniecību jau kopš grieķu kolonizatoru laikiem un tādējādi ir ļāvusi saglabāt vīnkopības tradīciju ilgāk nekā divus tūkstošus gadu.
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakošana, marķēšana, citas prasības)
Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi par marķēšanu.
Nosacījuma apraksts:
ja vīni atbilst produkta specifikācijā noteiktajām attiecīgajām ražošanas prasībām, kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar kādu no šādiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem:
|
— |
Chusclan, |
|
— |
Gadagne, |
|
— |
Massif d’Uchaux, |
|
— |
Nyons, |
|
— |
Plan de Dieu, |
|
— |
Puyméras, |
|
— |
Roaix, |
|
— |
Rochegude, |
|
— |
Rousset-les-Vignes, |
|
— |
Sablet, |
|
— |
Saint-Andéol, |
|
— |
Saint-Gervais, |
|
— |
Saint-Maurice, |
|
— |
Saint-Pantaléon-les-Vignes, |
|
— |
Sainte-Cécile, |
|
— |
Séguret, |
|
— |
Signargues, |
|
— |
Suze-la-Rousse, |
|
— |
Vaison-la-Romaine, |
|
— |
Valréas, |
|
— |
Visan. |
Lielākā ģeogrāfiskā vienība
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi par marķēšanu.
Nosacījuma apraksts:
ievērojot nosacījumus, kas paredzēti līgumā starp attiecīgajām aizsardzības un pārvaldības struktūrām, ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Rhône Villages” apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt lielāko ģeogrāfisko vienību Vignobles de la Vallée du Rhône. Šai norādei jāatrodas tajā pašā vizuālajā laukā, kurā ir visas obligātās norādes, un tās rakstzīmēm jābūt tādā pašā grafiskajā izpildījumā un tādā pašā krāsā kā cilmes vietas nosaukumam, taču norādes izmēri nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no cilmes vietas nosaukuma izmēriem.
Tiešās apkaimes apgabals
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Nosacījuma apraksts:
tiešās apkaimes apgabals, kas noteikts, piemērojot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju un vīnu gatavošanu, sastāv no šādu pašvaldību teritorijām, kuras noteiktas, pamatojoties uz Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2023. gada redakciju:
|
— |
Ardēšas [Ardèche] departamentā: Alboussière, Andance, Ardoix, Arlebosc, Arras-sur-Rhône, Baix, Beauchastel, Bidon, Boffres, Bogy, Champagne, Champis, Charmes-sur-Rhône, Charnas, Châteaubourg, Cheminas, Colombier-le-Cardinal, Cornas, Eclassan, Étables, Félines, Flaviac, Gilhac-et-Bruzac, Glun, Gras, Guilherand-Granges, La Voulte-sur-Rhône, Labastide-de-Virac, Le Pouzin, Lemps, Limony, Mauves, Ozon, Peaugres, Peyraud, Plats, Quintenas, Rompon, Saint-Barthélemy-le-Plain, Saint-Cierge-la-Serre, Saint-Cyr, Saint-Désirat, Saint-Étienne-de-Valoux, Saint-Georges-les-Bains, Saint-Jean-de-Muzols, Saint-Julien-en-Saint-Alban, Saint-Laurent-du-Pape, Saint-Montan, Saint-Péray, Saint-Remèze, Saint-Romain-d’Ay, Saint-Romainde-Lerps, Saint-Symphorien-sous-Chomérac, Saint-Vincent-de-Durfort, Sarras, Savas, Sécheras, Serrières, Soyons, Talencieux, Thorrenc, Toulaud, Tournon-sur-Rhône, Vernosc-lès-Annonay, Vinzieux, Vion, |
|
— |
Dromas [Drôme] departamentā: Albon, Aleyrac, Allex, Ambonil, Andancette, Aubres, La Baume-de-Transit, Beaumont-Monteux, Beausemblant, Benivay-Ollon, Bourg-les-Valence, Chamaret, Chanos-Curson, Chantemerle-les-Blés, Chantemerle-les-Grignan, Châteauneuf-de-Bordette, Châteauneuf-sur-Isère, Chavannes, Clansaye, Clérieux, Colonzelle, Condorcet, Crozes-Hermitage, Donzère, Erôme, Etoile-sur-Rhône, La Garde-Adhémar, Gervans, Grane, Granges-les-Beaumont, Les Granges-Gontardes, Grignan, Larnage, La Roche-de-Glun, Laveyron, Livron-sur-Drôme, Loriol-sur-Drôme, Mercurol-Veaunes, Montjoux, Montoison, Montaulieu, Montségur-sur-Lauzon, La Penne-sur-l’Ouvèze, Les Pilles, Pierrelatte, Pierrelongue, Le Poët-Laval, Ponsas, Pont-de-l’Isère, Propiac, Roche-Saint-Secret-Béconne, Roussas, Saint-Barthélemy-de-Vals, Saint-Donat-sur-l’Herbasse, Saint-Gervais-sur-Roubion, Saint-Jean-de-Galaure, Saint-Paul-Trois-Châteaux, Saint-Rambert-d’Albon, Saint-Restitut, Saint-Uze, Saint-Vallier, Salles-sous-Bois, Serves-sur-Rhône, Solérieux, Tain-l’Hermitage, Teyssières, Triors, Valaurie, Valence, |
|
— |
Gāras [Gard] departamentā: Les Angles, Argilliers, Aramon, La Bastide-d’Engras, Beaucaire, Bellegarde, La Capelle-et-Masmolène, Carsan, Collias, Connaux, Flaux, Le Garn, Goudargues, Issirac, Jonquières-Saint-Vincent, Laval-Saint-Roman, Le Pin, Lirac, Meynes, Montfaucon, La Roque-sur-Cèze, Pougnadoresse, Pouzilhac, Remoulins, Roquemaure, Saint-André-d’Olérargues, Saint-André-de-Roquepertuis, Saint-Bonnet-du-Gard, Saint-Christol-de-Rodières, Saint-Geniès-de-Comolas, Saint-Julien-de-Peyrolas, Saint-Laurent-de-Carnols, Saint-Laurent-des-Arbres, Saint-Laurent-la-Vernède, Saint-Paul-les-Fonts, Saint-Paulet-de-Caisson, Salazac, Sernhac, Tavel, Théziers, Vallabrix, Verfeuil, Vers-Pont-du-Gard, Villeneuve-lès-Avignon, |
|
— |
Izēras [Isère] departamentā: Chonas-l’Amballan, Les Côtes d’Arey, Le-Péage-de-Roussillon, Reventin-Vaugris, Les Roches-de-Condrieu, Sablons, Saint-Alban-du-Rhône, Saint-Clair-du-Rhône, Saint-Maurice-l’Exil, Salaise-sur-Sanne, Seyssuel, Vienne, |
|
— |
Luāras [Loire] departamentā: Bessey, La Chapelle-Villars, Chavanay, Chuyer, Lupé, Maclas, Malleval, Pélussin, Roisey, Saint-Michel-sur-Rhône, Saint-Pierre-de-Bœuf, Saint Romain-en-Jarez, Vérin, |
|
— |
Ronas [Rhône] departamentā: Ampuis, Condrieu, Les Haies, Loire-sur-Rhône, Longes, Sainte-Colombe, Saint-Cyr-sur-le-Rhône, Saint-Romain-en-Gal, Tupin-et-Semons, |
|
— |
Voklīzas [Vaucluse] departamentā: Althen-les-Paluds, Aubignan, Avignon, Le Barroux, Beaumont-du-Ventoux, Bédoin, Blauvac, Brantes, Caderousse, Caromb, Carpentras, Cavaillon, Châteauneuf-du-Pape, Crestet, Crillon-le-Brave, Entraigues-sur-la-Sorgue, Entrechaux, Flassan, Gigondas, Jonquerettes, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Loriol-du-Comtat, Malaucène, Malemort-du-Comtat, Mazan, Méthamis, Modène, Monteux, Mormoiron, Mornas, Pernes-les-Fontaines, Le Pontet, Saint-Hippolyte-le-Graveyron, Saint-Léger-du-Ventoux, Saint-Pierre-de-Vassols, Savoillan, Sarrians, Le Thor, Vacqueyras, Villes-sur-Auzon. |
Saite uz produkta specifikāciju
https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-4d6e5152-08b2-47c6-adf7-4578a78bfe78
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3215/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)