<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑660/15 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CC0660</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:854">EU:C:2016:854</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">N. WAHL</HT> SECINĀJUMI – LIETA C‑660/15 P</P><P><HT TYPE="ITALIC">VIASAT BROADCASTING UK</HT>/KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta nilsa vāla [<HT TYPE="ITALIC">Nils wahl</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑660/15 P</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Viasat Broadcasting UK Ltd</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsts, ko Dānijas iestādes sniegušas Dānijas sabiedriskajai raidorganizācijai TV2/Danmark</KEYWORD><KEYWORD>Valsts finansējums, kas piešķirts, lai kompensētu ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi saistītas izmaksas</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu</KEYWORD><KEYWORD>Attiecības starp LESD 106. panta 2. punktu un 107. panta 1. punktu</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar savu apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK Ltd</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) lūdz Tiesu atcelt <DATE ISO="20150924">2015. gada 24. septembra</DATE> spriedumu lietā T‑125/12<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150924">2015. gada 24. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK</HT>/Komisija,</NAME.CASE> <NO.CASE>T‑125/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:687">EU:T:2015:687</NO.ECLI></REF.DOC.ECR> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>).</P></NOTE>, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Lēmumu 2011/839/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Komisijas <DATE ISO="20110420">2011. gada 20. aprīļa</DATE> Lēmums par Dānijas īstenotajiem pasākumiem (C 2/03) attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Danmark</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="340" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 340, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</P></NOTE>, ciktāl Komisija šajā lēmumā atsevišķus pasākumus, ko Dānijas Karaliste īstenojusi par labu <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Danmark</HT> atzinusi par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Jānorāda, ka, lai gan <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> lūdza Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu (skat. pārsūdzētā sprieduma 30. punktu), šķiet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma ievada daļā pārformulēja tajā iesniegtās prasības priekšmetu, norādot, ka <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> lūdza <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">daļēji</HT> atcelt [apstrīdēto lēmumu]<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> (izcēlums mans).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Aplūkojot to no valsts atbalsta jautājuma viedokļa, šajā apelācijas sūdzībā ir izvirzīts būtisks jautājums saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību finansēšanu. Būtībā <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apšauba attiecības starp nosacījumiem, kas ir paredzēti principiālajā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/><HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>). <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumos ir paskaidrots, kad uzņēmumi, kas pilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, nesaņem reālu finansiālu priekšrocību no kompensācijas, kas ir saņemta par šo saistību izpildi, un tādējādi nav labvēlīgākā konkurences stāvoklī kā to konkurenti. Šie nosacījumi ir šādi: <HT TYPE="ITALIC">pirmkārt</HT>, uzņēmumam, kas saņem kompensāciju, faktiski ir jābūt uzliktām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un šīm saistībām ir jābūt skaidri definētām. <HT TYPE="ITALIC">Otrkārt</HT>, lai izvairītos no ekonomisku priekšrocību piešķiršanas saņēmējuzņēmumam salīdzinājumā ar konkurējošajiem uzņēmumiem, kompensācijas aprēķināšanas parametriem ir jābūt iepriekš objektīvi un pārredzami noteiktiem. <HT TYPE="ITALIC">Treškārt</HT>, izmaksātā kompensācija nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai segtu visas izmaksas vai daļu no tām, kuras rodas, izpildot sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā saistītus ieņēmumus un saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi. Ceturtkārt, kompensācija ir jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kādas būtu radušās tipiskam, labi pārvaldītam un pienācīgi ar vajadzīgajiem līdzekļiem nodrošinātam uzņēmumam, lai izpildītu šīs saistības, ņemot vērā ar tiem saistītos ieņēmumus un saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi; skat. šo nosacījumu formulējumu, kas <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> ir izklāstīts spriedumā, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130508">2013. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Libert</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑197/11 un C‑203/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:288">EU:C:2013:288</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, un tiem, kuri izriet no LESD 106. panta 2. punkta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums <HT TYPE="ITALIC">de</HT> <HT TYPE="ITALIC">iure</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apelācijas sūdzības mērķis ir norādīt, ka Eiropas Komisijai būtu jāpiemēro <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumi, lemjot, vai atbalsts var tikt atzīts par saderīgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu. Vispārējā tiesa vairākkārt ir noraidījusi šo domu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090311">2009. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TF1</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑354/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:66">EU:T:2009:66</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0147">147.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">M6</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑568/08 un T‑573/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:272">EU:T:2010:272</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0127">127.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0141">141.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121107">2012. gada 7. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CBI</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑137/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:584">EU:T:2012:584</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0289">289.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0301">301.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131016">2013. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TF1</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑275/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:535">EU:T:2013:535</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0129">129.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0145">145.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, un Tiesai tagad par to ir jālemj pirmoreiz, kopš tika pasludināts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Turpmāk norādīto iemeslu dēļ uzskatu, ka Vispārējai tiesai bija taisnība, noraidot šādu domu. Līdz ar to es iesaku šo apelācijas sūdzību noraidīt.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20000405">2000. gada 5. aprīlī</DATE> iesniegtās sūdzības Komisija ar <DATE ISO="20040519">2004. gada 19. maija</DATE> lēmumu uzdeva Dānijas Karalistei atgūt no autonomā valsts uzņēmuma <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Danmark</HT> summu DKK 628,2 miljonu apmērā kopā ar procentiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Komisijas <DATE ISO="20040519">2004. gada 19. maija</DATE> Lēmums 2006/217/EK par Dānijas īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>TV2/Danmark<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="085" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 85, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="368" PAGE.FIRST="112" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 368, 112. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Minēto lēmumu Vispārējā tiesa vēlāk 2008. gada oktobrī atcēla<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081022">2008. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑309/04, T‑317/04, T‑329/04 un T‑336/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:457">EU:T:2008:457</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Pa to laiku, tā kā minētā lēmuma sekas bija <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Danmark</HT> pēcteces (akciju sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Danmark</HT> <HT TYPE="ITALIC">A/S</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Vieglākas lasāmības labad šajos secinājumos izmantošu saīsinājumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><HT TYPE="ITALIC">TV2</HT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>, lai atsauktos uz Dānijas sabiedrisko televīzijas raidorganizāciju <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Danmark</HT>, neatkarīgi no tā juridiskās formas.</P></NOTE>) maksātnespēja, Dānijas Karaliste ar <DATE ISO="20040723">2004. gada 23. jūlija</DATE> vēstuli paziņoja Komisijai par plānoto <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> rekapitalizāciju. Ar <DATE ISO="20041006">2004. gada 6. oktobra</DATE> lēmumu Komisija atzina, ka jebkurš valsts atbalsta elements, kas varētu būt saistīts ar plānoto <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> rekapitalizāciju, ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar tagadējo LESD 106. panta 2. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Komisijas Lēmums C(2004) 3632, galīgā redakcija, valsts atbalsta lietā Nr. N 313/2004 par <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Danmark</HT> <HT TYPE="ITALIC">A/S</HT> rekapitalizāciju (kopsavilkums publicēts <REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="172" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2005">OV 2005, C 172, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. 2009. gada septembrī Vispārējā tiesa atzina, ka nav jālemj par atsevišķiem juridiskiem pasākumiem pret minēto lēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Rīkojumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090924">2009. gada 24. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SBS TV</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SBS Danish Television</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑12/05</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:357">EU:T:2009:357</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑16/05</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:358">EU:T:2009:358</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Pēc iepriekš 4. punktā minētā lēmuma atcelšanas <DATE ISO="20110404">2011. gada 4. aprīlī</DATE> Komisija, atkārtoti izvērtējot attiecīgos pasākumus un apspriežoties ar ieinteresētajām personām, pieņēma apstrīdēto lēmumu. Apstrīdētais lēmums attiecas uz pasākumiem, kas tika īstenoti attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> laikā no 1995.–2002. gadam. Tomēr savā analīzē Komisija ņēma vērā arī rekapitalizācijas pasākumus, kas tika veikti 2004. gadā un kas ir minēti iepriekš 5. punktā (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>attiecīgie pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija attiecīgos pasākumus kvalificēja kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē par labu <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>. Līdz ar to Komisija secināja, ka summa DKK 628,2 miljonu apmērā bija kapitāla rezerve, kas ir piemērota <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 1. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Pasākumi, ko [Dānijas Karaliste] īstenoja par labu [<HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>] laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam licenču maksas līdzekļu un citu pasākumu veidā, kuri aplūkoti šajā lēmumā, ir saderīgi ar iekšējo tirgu [LESD] 106. panta 2. punkta izpratnē.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120314">2012. gada 14. martā</DATE> iesniegto prasības pieteikumu <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Savas prasības pamatošanai <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> izvirzīja divus atcelšanas pamatus, proti, pirmkārt, ka Komisija, novērtējot attiecīgo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neņemot vērā otro un ceturto <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumu, un, otrkārt, ka Komisija, apstrīdētajā lēmumā nepaskaidrojot, kāpēc LESD 106. panta 2. punkts bija piemērojams minētajā lietā, kaut arī otrais un ceturtais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījums nebija izpildīts, ir pārkāpusi LESD 296. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Pēc atklātas tiesas sēdes, kas notika <DATE ISO="20150115">2015. gada 15. janvārī</DATE>, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā secināja, ka par prasību nav jālemj, ciktāl tajā ir lūgts atcelt to apstrīdētā lēmuma daļu, kurā Komisija ir atzinusi, ka ieņēmumi no reklāmas 1995. un 1996. gadā, ko <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> ir samaksājis tā sauktais <HT TYPE="ITALIC">TV2 Fund</HT>, ir valsts atbalsts (pamatojumu skat. tālāk 18. punktā), un prasību pārējā daļā noraidīja. Tā arī noteica <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus un noteica, ka Dānijas Karaliste un <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Ar apelācijas sūdzību, kas Tiesā tika iesniegta <DATE ISO="20151208">2015. gada 8. decembrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka Tiesai būtu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>jāatceļ pārsūdzētais spriedums;</P></ITEM><ITEM><P>jāatceļ apstrīdētais lēmums;</P></ITEM><ITEM><P>jāpiespriež Komisijai atlīdzināt <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> tiesāšanās izdevumus gan pirmās instances tiesvedībā, gan tiesvedībā Tiesā;</P></ITEM></LIST></P><P>pakārtoti:</P><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>jāatceļ pārsūdzētais spriedums;</P></ITEM><ITEM><P>jānodod lieta atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;</P></ITEM><ITEM><P>jāatliek lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā un apelācijas instancē pieņemšana.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Ar atbildi, kas iesniegta 2016. gada 11. februārī, Komisija norāda, ka Tiesai apelācijas sūdzība būtu jānoraida kā nepieņemama, nepamatota un neatbilstoša un jāpiespriež <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ar atbildi, kas iesniegta 2016. gada 19. februārī, <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> lūdz Tiesu apelācijas sūdzību noraidīt. Pakārtoti, ja Tiesa pieņemtu apelācijas sūdzību, <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> lūdz Tiesu paturēt spēkā pārsūdzētā sprieduma un apstrīdētā lēmuma sekas saskaņā ar LESD 264. panta 2. punktu. Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> lūdz Tiesu piespriest <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> atlīdzināt <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ar atbildi, kas iesniegta 2016. gada 22. februārī, Dānijas Karaliste lūdz Tiesu apelācijas sūdzību noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 76. panta 2. punktu tiesas sēde netika noturēta.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A</NO.P><TXT>–<HT TYPE="ITALIC">Ievada piezīmes</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Jautājums par kompensāciju par <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> noteiktā sabiedriskās apraides pakalpojuma izpildi Vispārējā tiesā ir izskatīts vairākkārt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Papildus šo secinājumu I daļā minētajiem nolēmumiem atsauce ir izdarīta arī uz rīkojumiem, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑114/09</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:144">EU:T:2012:144</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121210">2012. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑210/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:660">EU:T:2012:660</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tomēr šī ir pirmā reize, kad Tiesa ir aicināta izskatīt šo ieilgušo strīdu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Papildus šai lietai Tiesā šobrīd izskatīšanā attiecīgi ir trīs apelācijas sūdzības, ko ir iesniegušas <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>, <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> un Komisija. Visas šīs apelācijas sūdzības ir saistītas ar nolēmumu, kas vienā un tajā pašā datumā tika pasludināts kā pārsūdzētais spriedums, kurā Vispārējā tiesa daļēji apmierināja <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> celto prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl minētajā lēmumā ir atzīts, ka attiecīgie pasākumi ir valsts atbalsts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150924">2015. gada 24. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT>/Komisija</NAME.CASE> <NO.CASE>T‑674/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:684">EU:T:2015:684</NO.ECLI></REF.DOC.ECR> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>otrs pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>). Pašreiz izskatāmās apelācijas sūdzības ir lietās <HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT>/Komisija, C‑649/15 P; Komisija/<HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT>, C‑656/15 P, un <HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK</HT>/<HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT>, C‑657/15 P.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Citā pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> argumentiem, pirmkārt, atcēla apstrīdēto lēmumu, ciktāl Komisija tajā bija atzinusi, ka ienākumi no reklāmas 1995. un 1996. gadā, kas ir samaksāti <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> ar <HT TYPE="ITALIC">TV2 Fund</HT> starpniecību, bija valsts atbalsts, jo Vispārējā tiesa uzskatīja, ka nebija izpildīta prasība par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>valsts līdzekļiem<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> (skat. otra pārsūdzētā sprieduma 211.–220. punktu)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Tāpēc Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā atzina, ka nav jālemj par daļu no <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> prasības atcelt tiesību aktu.</P></NOTE>. Otrkārt, Vispārējā tiesa saistībā ar otro <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumu atzina, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, prasot <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> izmaksājamo kompensāciju noteikt tādā veidā, kas nodrošina efektīvu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma izpildi (skat. otra pārsūdzētā sprieduma 106. punktu). Šie secinājumi ir Tiesā izskatāmo vienlaicīgi iesniegto apelācijas sūdzību pamatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ja <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT>, tās apelācijas sūdzībā lietā C‑649/15 P apgalvojot, ka Vispārējā tiesa nepamatoti ir atzinusi, ka tikai daļa no attiecīgajiem pasākumiem nav saistīti ar valsts atbalstu, ir taisnība, tad Tiesai vairs nav nozīmes lemt par šo apelācijas sūdzību, kas ir balstīta uz viedokli, ka attiecīgie pasākumi ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Līdz ar to šajā lietā tomēr ir izvirzīts svarīgs tiesību jautājums, par ko Tiesa iepriekš nav lēmusi un kam ir jāpievērš uzmanība. Neraugoties uz šo citu apelācijas tiesvedību iznākumu, es šo apelācijas sūdzību aplūkošu tās pašreizējā stāvoklī.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> izvirza trīs apelācijas pamatus. Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> argumentu, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu. Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Komisijai, veicot novērtējumu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, nebija jāņem vērā, ka atbalsts <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> ir piešķirts, neievērojot pārskatāmības un izmaksu efektivitātes pamatprincipus. Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa pati ir pieļāvusi kļūdu, rūpīgi nepārbaudot un neizskatot <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka mana analīze ir jāsāk ar otro apelācijas sūdzības pamatu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B</NO.P><TXT>–<HT TYPE="ITALIC">Otrais apelācijas sūdzības pamats</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka, lai atbalstu atzītu par saderīgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, ir jābūt izpildītiem dažiem nosacījumiem. Pirmkārt, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu ir jābūt noteikušai dalībvalstij (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>noteikšanas prasība<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>); otrkārt, šī pakalpojuma sniegšanu šai dalībvalstij ir jābūt uzticējušai konkrētam uzņēmumam (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>uzticēšanas prasība<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>), un, treškārt, i) Līgumu noteikumu piemērošanai, ieskaitot noteikumus par valsts atbalstu, ir jārada šķēršļi tādu konkrētu uzdevumu izpildei, kas ir uzticēti minētajam pakalpojumu sniedzējam (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>šķēršļu kritērijs<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>), un ii) atkāpe no šiem noteikumiem nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tādā mērā, kas būtu pretrunā Savienības interesēm (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>līdzsvarošanas kritērijs<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka šķēršļu kritērijam vienmēr ir jāatspoguļo Līguma noteikumi, no kuriem ir vēlēšanās izdarīt atkāpi. Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> norāda, ka noteikšanas un uzticēšanas prasības un pārmērīgas kompensācijas aizliegums, kas izriet no līdzsvarošanas kritērija, kas visi ir jāizpilda saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, kā tā uzskata, atbilst pirmajam un trešajam <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumam. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka pēc sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> šķēršļu kritērijs prasa izanalizēt, vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai būtu radīti šķēršļi, ja tiktu pieprasīts, lai a) kompensācijas parametri tiktu noteikti iepriekš pārredzami un objektīvi (atbilstoši otrajam <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumam) un b) minētais pakalpojums tiktu piešķirts pēc publiska iepirkuma vai arī kompensācija būtu ierobežota ar to, kas ir nepieciešams, lai segtu tikai rentabla un labi pārvaldīta uzņēmuma izdevumus (atbilstoši ceturtajam <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumam). <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā to nav darījusi un ka Vispārējā tiesa savukārt pārsūdzētajā spriedumā to nav kritizējusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> īpaši apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, i) pamatojoties uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">M6</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">M6</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑568/08 un T‑573/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:272">EU:T:2010:272</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> un vēl citiem spriedumiem, ko ir taisījusi minētā tiesa, lai noraidītu <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> prasību; ii) atzīstot, ka <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> argumenti noveda pie loģiska strupceļa, ciktāl LESD 106. panta 2. punkts <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> kļūtu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>mirušu tiesību normu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>; iii) noliedzot atsevišķu to Komisijas 2005. un 2011. gada paziņojumu un lēmumu nozīmi, kas ir minēti pārsūdzētā sprieduma 67. punktā; un iv) atzīstot, ka 2001. gada apraides paziņojums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Komisijas Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="320" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="2001">OV 2001, C 320, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> neļāva Komisijai piemērot metodoloģiju, kas, kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>, izriet no LESD 106. panta 2. punkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Komisija, kuru atbalsta <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> un Dānijas Karaliste, apstrīd <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvojumus. Komisija it īpaši norāda, ka, ciktāl <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka 2001. gada apraides paziņojums nav spēkā, šis arguments ir novēlots un tāpēc nepieļaujams. Savukārt Dānijas Karaliste <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> norāda, ka, ciktāl <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> savā argumentācijā kritizē Vispārējo tiesu, ka tā nav pārbaudījusi, vai Komisija, apstrīdētajā lēmumā<?PAGE NO="6"?> novērtējot atbalsta pasākumu saderību, bija pārliecinājusies, ka par <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> uzticēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām bija rīkots iepirkums atbilstoši pārskatāmības principam, kas izriet no LESD noteikumiem par brīvu apriti, šī argumentācija nav izvirzīta Vispārējā tiesā pirmajā instancē un tāpēc tā nav pieļaujama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Uzskatu par piemērotu Komisijas un Dānijas Karalistes izvirzītos iebildumus par nepieņemamību izskatīt saistībā ar argumentiem, ar kuriem tie ir saistīti. Tāpēc es nekavējoties pievērsīšos <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apelācijas sūdzības būtībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ir skaidrs, ka attiecības starp LESD 106. panta 2. punktu un 107. panta 1. punktu gadu gaitā ir bijušas diezgan neskaidras. Skaidrības trūkums ir visacīmredzamākais vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu finansēšanas jomā. Tomēr spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> Tiesa, izskatot lietu plēnumā, veiksmīgi izvēlējās jaunu pieeju, uz ko daži ir atsaukušies kā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>nosacītas kompensācijas pieeju<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. Lynskey, O., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>The Application of Article 86(2) EC to Measures Which do Not Fulfil the Altmark Criteria; Institutionalising Incoherence in the Legal Framework Governing State Compensation of Public Service Obligations<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, <HT TYPE="ITALIC">World Competition Law and Economic Review</HT>, Kluwer Law International, 2007, 30. sēj., 1. izdevums, 157. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Četri nosacījumi, ko Tiesa ir noteikusi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT>, ir saistīti ar to, vai uzņēmumam ir piešķirta priekšrocība. Tādējādi tie attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>atbalsta<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> jēdziena sastāvdaļu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161026">2016. gada 26. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Orange</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑211/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:798">EU:C:2016:798</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Praksē komentētāji ir norādījuši, ka, ņemot vērā šo nosacījumu stingro raksturu, tie daudzos gadījumos netiek izpildīti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> Klasse, M., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>The Impact of Altmark: The European Commission Case Law Responses<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, no: Szyzyczak, E., un van de Gronden, J. W. (red.), <HT TYPE="ITALIC">Financing Services of General Economic Interest</HT>, TMC Asser Press, Hāga, 2013, 36. lpp., un Nicolaides, P., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>The Perennial Altmark Questions<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, <DATE ISO="20151027">2015. gada 27. oktobris</DATE>, pieejams http://www.stateaidhub.eu/blogs/stateaiduncovered/post/3961 (pēdējo reizi apmeklēts <DATE ISO="20161107">2016. gada 7. novembrī</DATE>).</P></NOTE>. Tiešas tā sekas ir tādas, ka galvenajiem noteikumiem, ar kuriem valsts atbalsts var tikt atļauts, proti, LESD 106. panta 2. punktam un 107. panta 2. un 3. punktam, joprojām ir centrāla nozīme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Šie apsvērumi, šķiet, netieši ir apstiprināti pārsūdzētajā spriedumā. Minētā sprieduma 63. punktā Vispārējā tiesa atzina, ka, pat ja abas nosacījumu grupas, kas attiecīgi izriet no sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> un no LESD 106. panta 2. punkta, kaut kādā mērā ir līdzīgas, tās atbilst pilnībā atšķirīgiem jautājumiem. Tā uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumi ir izpildāmi pirms nosacījumiem saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, kas attiecas uz saderību. Šis galvenais secinājums pārsūdzētā sprieduma 75.–99. punktā lika Vispārējai tiesai aplūkot un noraidīt dažādus argumentus, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija izvirzījusi savas teorijas pamatojumam. Apelācijas sūdzības iesniedzēja tagad vēlas, lai Tiesa apstiprina šo teoriju un atzīst, ka, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos argumentus, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tomēr Vispārējā tiesa nav pieļāvusi šādu kļūdu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Vispirms jau pastāv būtisks nošķīrums starp, pirmkārt, spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> un tajā ietvertajiem nosacījumiem un, otrkārt, LESD 106. panta 2. punktu un tajā paredzētajām prasībām. Kā minēts, pirmie minētie tiek izmantoti, lai noteiktu, vai ir tikusi piešķirta priekšrocība, un tāpēc tie vispārīgāk ir saistīti ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>atbalsta<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> jēdzienu atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam. Tas notiek pirms vērtējuma saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, kurā ir regulēts jautājums, vai atbalsta pasākums var tikt atzīts par saderīgu. Ja <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumi ir izpildīti, tad atbalsta nav LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un līdz ar to nav pamata apsvērt, vai ir piemērojams LESD 106. panta 2. punkts. Turklāt šim nošķīrumam ir atšķirīgas praktiskās sekas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Pirmkārt, valsts atbalsta konstatējums saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu izraisa zināmas tiesiskās sekas, piemēram, iepriekšējas paziņošanas pienākumu un īstenošanas aizliegumu, kas ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Lufthansa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑284/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:755">EU:C:2013:755</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Iepriekšējas paziņošanas pienākums attiecas arī uz pasākumiem, kas ietilpst LESD 106. panta 2. punkta piemērošanas jomā: skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031021">2003. gada 21. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">van Calster</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑261/01 un C‑262/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:571">EU:C:2003:571</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Šie apsvērumi izskaidro, kāpēc lēmums, kas ir pamatots ar LESD 107. panta 1. un 3. punktu un kurā, lai gan attiecīgais pasākums ir kvalificēts kā valsts atbalsts, tas ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ir apstrīdams tiesību akts saskaņā ar LESD 263. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110908">2011. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑279/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:551">EU:C:2011:551</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Turklāt valsts tiesām ir jāaizsargā privātpersonu tiesības no LESD 108. panta 3. punkta pārkāpuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PGE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑574/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:686">EU:C:2016:686</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Otrkārt, vērtējums par atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu ir ekskluzīvā Komisijas kompetencē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Lufthansa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑284/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:755">EU:C:2013:755</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Šī ekskluzīvā kompetence apstiprināt valsts atbalstu attiecas arī uz LESD 106. panta 2. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940315">1994. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Banco Exterior de España</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑387/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:100">EU:C:1994:100</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tas nozīmē, ka LESD 106. panta 2. punkts nav tieši piemērojams valsts atbalsta atļaušanas nolūkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pēc analoģijas skat. ģenerāladvokāta F. Ležē [<HT TYPE="ITALIC">P. Léger</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:13">EU:C:2003:13</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Saistībā ar atšķirīgu viedokli skat. ģenerāladvokāta A. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑53/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:253">EU:C:2001:253</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Ja tiktu atzīts pretējais, tiktu apdraudēts valsts atbalsta iepriekšējas kontroles sistēmas mērķis, kas prasa, lai plānotā atbalsta īstenošana tiktu atlikta, līdz Komisijas galīgajā lēmumā ir novērstas šaubas par tā saderību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Lufthansa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑284/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:755">EU:C:2013:755</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka LESD 106. panta 2. punkts zaudētu savu nozīmi, ja vienīgais veids, kādā Komisija saskaņā ar šo tiesību normu varētu apstiprināt atbalsta pasākumu, būtu tad, ja tas atbilstu <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> savukārt norāda, ka tā piekrīt viedoklim, ka LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts attiecas uz atšķirīgiem jautājumiem, bet apgalvo, ka tas nesniedz atbildi uz argumentiem, ko tā izvirzījusi pirmajā instancē. Tomēr šis apgalvojums nav pamatots, ciktāl tajā netiek atzītas sekas, ko izraisa šāda nošķiršana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Pirmkārt, vēlos atgādināt, ka sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> mērķis ir atvieglot dalībvalstu iestāžu un Komisijas uzdevumu veikt vērtējumu par to, vai uzņēmumam samaksātā kompensācija par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistību izpildi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>priekšrocība<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā ziņā šo nosacījumu mērķis ir rast atbildi uz hipotētisku jautājumu, vai attiecīgais uzņēmums būtu saņēmis konkrēto kompensāciju parastos tirgus apstākļos, proti, apstākļos, kādi pastāv konkrētajā tirgū, ja nebūtu notikusi dalībvalsts iejaukšanās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Šajā ziņā skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150205">2015. gada 5. februāris</DATE>, <NAME.CASE>Grieķija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑296/14 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:72">EU:C:2015:72</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Lai noteiktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>parasta tirgus nosacījumus<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, ir jāveic ekonomiska analīze: skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960711">1996. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SFEI</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑39/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:285">EU:C:1996:285</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Turpretim LESD 106. panta 2. punkts ir balstīts uz ideju, ka dalībvalsts neiejaucas uzņēmuma darbībā, uzticot tam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatzīst, ka lietā <HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT> Tiesa nosprieda, ka kompensācija sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam ir valsts atbalsts saskaņā ar (pašreizējo) LESD 107. panta 1. punktu, ciktāl attiecīgā priekšrocība pārsniedz papildu izmaksas, kas ir radušās, izpildot noteiktās sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības, un ka, ja tas tā ir, minētā priekšrocība katrā ziņā nevar tikt uzskatīta par tādu, kas ir vajadzīga, lai uzņēmumam sniegtu iespēju veikt īpašus tam uzticētus uzdevumus, un tāpēc uz to nevar attiekties (pašreizējais) LESD 106. panta 2. punkts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20011122">2001. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑53/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:627">EU:C:2001:627</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT><QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>).</P></NOTE>. Tomēr, kaut arī Tiesa spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> atsaucās uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT>, tā jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>priekšrocība<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, ko rada šāda kompensācija,<?PAGE NO="8"?> saskaņā ar (pašreizējo) LESD 107. panta 1. punktu piešķīra formu, kādā tas pastāv šobrīd. Tomēr, pretēji spriedumam lietā <HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT>, Tiesai <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> lietā nebija jāinterpretē pašreizējais LESD 106. panta 2. punkts, kas varētu izskaidrot, kāpēc Tiesa neieņēma nostāju par šo abu tiesību normu savstarpējo saikni<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Es arī vēlētos norādīt, ka, lai gan viens no Komisijas apelācijas sūdzības pamatiem lietā, kurā tika taisīts <DATE ISO="20100902">2010. gada 2. septembra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:481">EU:C:2010:481</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, bija gan (pašreizējā) LESD 106. panta 2. punkta, gan 107. panta 1. punkta pārkāpums, Tiesa izvērtēja tikai (pašreizējo) LESD 107. panta 1. punktu un neinterpretēja (pašreizējo) LESD 106. panta 2. punktu; skat. it īpaši minētā sprieduma 38.–48. punktu.</P></NOTE>. Tomēr šis noklusējums nevar tikt saprasts tā, ka tas nozīmē, ka Tiesas nodoms bija tāds, ka <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumi ir jāņem vērā, piemērojot LESD 106. panta 2. punktu, jo, ja tas tiktu darīts, LESD 106. panta 2. punkts zaudētu savu iedarbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta F. Ležē secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:188">EU:C:2002:188</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 79. un nākamie punkti.</P></NOTE>. Turpretim pēc sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> Tiesa turpināja LESD 106. panta 2. punktu interpretēt tāpat kā iepriekš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071115">2007. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">International Mail Spain</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑162/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:681">EU:C:2007:681</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Treškārt, tādai LESD 106. panta 2. punkta interpretācijai, kuras veikšanai ir jānovērtē, vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai tiktu radīti šķēršļi, ja būtu prasīts izpildīt otro un ceturto <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumu, nav rodams nekāds pamatojums ne šīs tiesību normas formulējumā, ne Tiesas judikatūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>LESD 106. panta 2. punkta mērķis ir saskaņot dalībvalstu intereses atsevišķus uzņēmumus, it īpaši publiskajā sektorā, izmantot kā ekonomikas vai nodokļu politikas (vai politiku, kurām ir ietekme ekonomikas vai nodokļu jomā) instrumentu ar Savienības interesēm nodrošināt, ka tiek ievēroti galvenokārt noteikumi par konkurenci, un saglabāt iekšējā tirgus vienotību. Lai Līgumu noteikumi, iespējams, nebūtu piemērojami uzņēmumam, kam ir uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, pietiek, ka šo noteikumu piemērošana rada šķēršļus īpašu šim uzņēmumam uzliktu saistību juridiskai vai faktiskai izpildei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19971023">1997. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑159/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:501">EU:C:1997:501</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šajā ziņā LESD 106. panta 2. punkta piemērošanai nav vajadzīgs, lai būtu apdraudēta pati uzņēmuma dzīvotspēja. Pietiek, ka, nepastāvot attiecīgajām tiesībām vai atbalsta pasākumiem, uzņēmums nespētu pildīt īpašus tam uzticētus uzdevumus, kas ir noteikti, atsaucoties uz tā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistībām. LESD 106. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti, ja attiecīgo tiesību vai atbalsta pasākuma saglabāšana ir vajadzīga, lai to īpašnieks vai adresāts spētu pildīt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumus, kas tam ir uzticēti saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19930519">1993. gada 19. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑320/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:198">EU:C:1993:198</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19971023">1997. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑159/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:501">EU:C:1997:501</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0095">95.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0096">96.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071115">2007. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">International Mail Spain</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑162/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:681">EU:C:2007:681</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Turpretim <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> arguments ir vērsts uz to, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam sniegto kompensāciju shēmai, kas, tā kā tā neatbilst kumulatīvajiem <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumiem, ietver atbalsta elementus, lai tā varētu tikt apstiprināta, ir jāatbilst šīm pašām objektivitātes, pārskatāmības un efektīvu izmaksu prasībām. Tas nepamatoti sašaurinātu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>ekonomiski pieņemamu nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> jēdzienu. Lai gan, kā norāda <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>, LESD 106. panta 2. punkts ir tiesību norma, kas ļauj atkāpties no Līgumos ietvertajiem noteikumiem, un tādējādi tā ir jāinterpretē šauri, pastāv robežas, cik ierobežojoša var būt tā interpretācija, neapdraudot tā efektivitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19971023">1997. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑159/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:501">EU:C:1997:501</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> sniegtā LESD 106. panta 2. punkta interpretācija ir īpaši nepārliecinoša saistībā ar sabiedriskās apraides pakalpojuma jomu. Patiesi, Protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs, kas ir ietverts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="340" PAGE.FIRST="109" DATE.PUB="1997">OV 1997, C 340, 109. lpp.</REF.DOC.OJ> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Amsterdamas protokols<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>).</P></NOTE> pielikumā, ir noteikts, ka pašreizējā LESD noteikumi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>neskar dalībvalstu iespējas nodrošināt valsts [sabiedriskās] apraides finansējumu, ja šādu finansējumu piešķir apraides organizācijām, lai tās izpildītu valsts pasūtījumu [sabiedriskā<?PAGE NO="9"?> pakalpojuma uzdevumu], ko tām uzticējusi, noteikusi un organizējusi attiecīgā dalībvalsts, un ja šāds finansējums nav pretrunā kopējām interesēm, iespaidojot tirdzniecības nosacījumus un konkurenci [Savienībā], tomēr ņemot vērā valsts pasūtījuma izpildi<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>. Šajā protokolā, lai gan tajā ir atsauce uz līdzsvarošanas kritēriju, nav atsauces uz šķēršļu kritēriju, nemaz nerunājot par tāda veida atsauci, uz kādu norāda <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka atbilstošai LESD 106. panta 2. punkta piemērošanai nav jāņem vērā otrais un ceturtais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Neviens no pamatojuma argumentiem, ko <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> ir izvirzījusi savā apelācijas sūdzībā, neliek apšaubīt šo secinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par Vispārējās tiesas spriedumiem, ko ir kritizējusi <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">M6</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑568/08 un T‑573/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:272">EU:T:2010:272</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090311">2009. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TF1</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑354/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:66">EU:T:2009:66</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121107">2012. gada 7. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CBI</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑137/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:584">EU:T:2012:584</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131016">2013. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TF1</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑275/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:535">EU:T:2013:535</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, Tiesai šī judikatūra nav saistoša un Tiesa, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība, arī nevar pārbaudīt, vai minētie spriedumi ir pareizi. Tāpēc arguments, kas ir pamatots ar iespējami nepareizu Vispārējās tiesas judikatūru, izskatot iepriekšējās lietas saistībā ar LESD 106. panta 2. punktu, nav atbilstošs. Tas pats attiecas uz ģenerāladvokāta secinājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Ģenerāladvokāta Dž. Tezauro [<HT TYPE="ITALIC">G. Tesauro</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑320/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:52">EU:C:1993:52</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un ģenerāladvokāta A. Ticano secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑53/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:253">EU:C:2001:253</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>. <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> kritizē arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970227">1997. gada 27. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FFSA</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑106/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1997:23">EU:T:1997:23</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, kurā ir atsauce uz minētajiem secinājumiem.</P></NOTE>, ko <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apstrīd; arī tie Tiesai nav saistoši<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160609">2016. gada 9. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pesce</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑78/16 un C‑79/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:428">EU:C:2016:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Otrkārt, runājot par <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> argumentu, ka – pretēji nostājai, ko Vispārējā tiesa ieņēma pārsūdzētā sprieduma 91. punktā, – tās viedoklis nenoved pie loģiska strupceļa, pietiek norādīt, ka minētais punkts sākas ar vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>turklāt<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, kas norāda uz šī iemesla pakārtoto raksturu. Tādējādi šis arguments nav efektīvs. Katrā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> nonāk pretrunā ar sevi, apgalvojot, ka tās piedāvātā LESD 106. panta 2. punkta interpretācija nepadara minēto tiesību normu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>mirušu tiesību normu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>: <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> nevar apgalvot, ka Komisijai katrā atsevišķā gadījumā ir iespēja savā saderības novērtējumā atmest kādu no <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumiem, un vienlaikus apgalvot, ka šķēršļu kritērijs saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu prasa LESD 107. panta 1. punkta atspoguļošanas nolūkā piemērot <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījumus, ciktāl šie nosacījumi ir kumulatīvi saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Treškārt, runājot par Komisijas 2005. un 2011. gada paziņojumiem un lēmumiem, kas ir minēti pārsūdzētā sprieduma 67. punktā, <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> pieļauj iespēju, ka šie paziņojumi un lēmumi nav piemērojami, kā to ir noteikusi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 93. punktā. No tā izriet, ka tiem nav nozīmes šajā strīdā, kas attiecas uz to, vai Vispārējā tiesa pareizi ir atzinusi, ka Komisijai nav jāizskata otrais un ceturtais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījums, novērtējot atbalsta pasākuma saderību saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ceturtkārt, runājot par argumentu, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 97.–99. punktā nav ņēmusi vērā 2001. gada apraides paziņojuma nozīmi, – pretēji tam, ko netieši norāda Komisija, – nešķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apstrīd šī paziņojuma spēkā esamību. Runājot par minētā argumenta būtību, tas, ka Komisijai, ņemot vērā nesenos paziņojumus un vadlīnijas, varētu būt bijusi iespēja pieņemt interpretāciju, kas vairāk atbilst apelācijas sūdzības iesniedzējas domāšanas veidam, nepierāda, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, atzīstot, ka Komisijai tas nebija jādara.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Visbeidzot, runājot par <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> argumentu, ka LESD 106. panta 2. punkts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma piešķiršanai prasa rīkot iepirkuma procedūru, Dānijas Karalistes izvirzītais iebildums par pieņemamību, kas ir minēts iepriekš 26. punktā, ir jānoraida, jo šķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> ļoti līdzīgu argumentu ir izvirzījusi pirmajā instancē. Tomēr konkrētais <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT><?PAGE NO="10"?> apgalvojums, ka sabiedriskās apraides pakalpojuma līgums, kas ir aplūkots apstrīdētajā lēmumā, ir saistīts ar pārrobežu interesēm, neizriet no pārsūdzētā sprieduma, un <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>, šķiet, šādu viedokli nav paudusi pirmajā instancē. Turklāt šāda vērtējuma veikšanai ir jāveic faktisks vērtējums, kas nav Tiesas kompetencē apelācijas tiesvedībā. Līdz ar to šis konkrētais apgalvojums nav pieļaujams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Runājot par minētajā argumentā izvirzīto tiesību jautājumu, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 99. punktā norādot, ka LESD 106. panta 2. punktā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma piešķiršanai nav prasīts rīkot iepirkuma procedūru. Kā to ir norādījusi Komisija, LESD 106. panta 2. punktā ir ļauts atkāpties no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Līgumos ietvertajiem noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, kuros ietilpst noteikumi par brīvu apriti un vispārējie principi, kas no tiem izriet, ciktāl minētā iestāde ir pārliecinājusies, ka šķēršļu un līdzsvarošanas kritēriji ir izpildīti un tos var pārbaudīt ES tiesas. Šajā ziņā Amsterdamas protokols nevar tikt saprasts citādāk kā vien, ka tajā ir apstiprināts princips, ka dalībvalstis sabiedrības interesēs var uzņēmumam tieši piešķirt īpašas vai ekskluzīvas tiesības sabiedriskās apraides pakalpojumu koncesijas formā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka otrais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C</NO.P><TXT>–<HT TYPE="ITALIC">Pirmais apelācijas sūdzības pamats</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, noraidot tās atcelšanas pamatu, kurā bija apgalvots, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 103. punktā Vispārējā tiesa šo atcelšanas pamatu noraidīja, norādot, ka tas, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>[apstrīdētajā] lēmumā [nekas nav teikts] attiecībā uz otrā un ceturtā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījuma lomu attiecīgo pasākumu saderības ar iekšējo tirgu vērtējumā, nav saistīt[s] ar Komisijas pieļautu spriešanas kļūdu vai pamatojuma nenorādīšanu apstrīdētajā lēmumā, bet ar to, ka šajā lēmumā ir piemērota analīzes metode, kas atšķiras no tās, kuru ir izvēlējusies [<HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>]<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Kā atzīst <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>, apstrīdētais lēmums būtu neatbilstoši pamatots tikai tad, ja Komisijai būtu bijis pienākums piemērot analīzes metodi, kas, kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>, izriet no LESD 106. panta 2. punkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Tomēr Vispārējā tiesa nav ne pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Komisijai nebija šāda pienākuma, ne arī tāpēc pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka apstrīdētais lēmums bija pietiekami pamatots. Tādējādi šis apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>D</NO.P><TXT>–<HT TYPE="ITALIC">Trešais apelācijas sūdzības pamats</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Savas apelācijas sūdzības nobeiguma daļā <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>, starp citu, apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nepārbaudot <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvojumu atbilstoši [prasītajam] standartam<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, un ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>šajā lietā Vispārējās tiesas pārbaude attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apgalvojumu neatbilst standartam, kas ir izklāstīts [..] judikatūrā<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Argumentācijas labad pieņemot, ka šis apelācijas sūdzības pamats ir vērsts uz visiem pārsūdzētā sprieduma punktiem, es piekrītu Komisijai, ka tas katrā ziņā nav pietiekami detalizēts, lai pārējie lietas dalībnieki uz to varētu atbildēt vai lai Tiesa par to varētu lemt. Tādējādi tas nav pieņemams<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Šajā ziņā skat. rīkojumu, 2014. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Thesing</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bloomberg Finance</HT>/ECB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑28/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:230">EU:C:2014:230</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>E</NO.P><TXT>–<HT TYPE="ITALIC">Secinājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Manuprāt no visa iepriekš izklāstītā izriet, ka neviens no <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> apelācijas sūdzības pamatiem nav apmierināms. Tādējādi apelācijas sūdzība ir jānoraida kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesāšanās izdevumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija un <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> ir lūgušas piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un apelācijas sūdzības iesniedzējai spriedums ir nelabvēlīgs, <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> būtu jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> tiesāšanās izdevumus. Turklāt no šī reglamenta 140. panta 1. punkta, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībai saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu, izriet, ka Dānijas Karalistei ir jāatlīdzina savi tiesāšanās izdevumi pašai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, es iesaku Tiesai spriest šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>apelācijas sūdzību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK Ltd</HT> segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt Eiropas Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark A/S</HT> tiesāšanās izdevumus;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Dānijas Karalistei segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>