<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE C_Doc_Ref SYSTEM "CNC.dtd">
<C_Doc_Ref C_Langue="lv" C_Version_doc="4.0" C_Debut_ID="LV62015C0660">
   <Properties>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0660</Property>
      <Property name="Annee">2015</Property>
      <Property name="Formation">I</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="MessInFileNumber">L_Cnc_Mess_En.xml</Property>
      <Property name="DtFilename">TRA-DT-EN-CONCL-C-0660-2015-201608963-01_00.xml</Property>
      <Property name="TypeDoc">CNC</Property>
      <Property name="NatureAff">PV</Property>
      <Property name="CreatedFrom">Litige</Property>
      <Property name="EP_Mode">0</Property>
      <Property name="EP_ModeText">DEF</Property>
      <Property name="EP_Titre1"/>
      <Property name="EP_Titre2">PROVISIONAL TEXT OF 01/08/2016</Property>
      <Property name="EP_Titre3"/>
      <Property name="EP_Mention">0</Property>
      <Property name="EP_Mention_Texte">Text for publication</Property>
      <Property name="EP_IsMention_Texte">0</Property>
      <Property name="Version"/>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Footer"/>
      <Property name="EP_FormJug_ID">-</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Texte"/>
      <Property name="NEW">0</Property>
      <Property name="FileDoc">Document1</Property>
      <Property name="TypeOrd"/>
      <Property name="TOC_Position_NotVademecum">0</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="NumSuite">1</Property>
      <Property name="LitFilePath">C:\Users\wlp\AppData\Local\Temp\canevas\Litige.xml</Property>
      <Property name="Created">Canevas 3.8.8 K 1/08/2016 10:26:10</Property>
      <Property name="FootNotes">False</Property>
      <Property name="EP_Titre0"/>
      <Property name="EP_DocDeTravail">0</Property>
      <Property name="SectionType1">CNC</Property>
      <Property name="SectionData1">§89;pos=29134:lng=LV</Property>
      <Property name="Filename">^CONVERSION^iju@TRA-DOC-LV-CONCL-C-0660-2015-201608963-06W70</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2.xml</Property>
      <Property name="watch">O:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_trad\In\</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_PC_TRAD SV2_PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_SV2_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">P:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_pub\In\</Property>
   </Properties>
   <C_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">
            <emphasis role="italc" id="A400000000">N. WAHL </emphasis>SECINĀJUMI – LIETA C‑660/15 P</para>
      </blockquote>
   </C_Header_Gauche>
   <C_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">
            <emphasis role="italc" id="A400000001">VIASAT BROADCASTING UK</emphasis>/KOMISIJA</para>
      </blockquote>
   </C_Header_Droit>
   <C_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">I - 14</para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Gauche>
   <C_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">
            <emphasis role="tab" id="A400000002"/>I - 13</para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="36Centre" id="A150000004">ĢENERĀLADVOKĀTA NILSA VĀLA [<emphasis role="italc" id="A400000003">NILS WAHL</emphasis>]</para>
            <para style="36Centre" id="A150000005">SECINĀJUMI,</para>
            <para style="36Centre" id="A150000006">sniegti 2016. gada 10. novembrī <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>1</number>
                  <para style="40FootnoteLangue" id="A150000007"> –<emphasis role="tab" id="A400000004"/>Oriģinālvaloda – angļu.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="38Centregrasgrandespacement" id="A150000008">
               <emphasis role="bold" id="A400000005">Lieta C‑660/15 P</emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000009">
               <emphasis role="bold" id="A400000006">
                  <emphasis role="italc" id="A400000007">Viasat Broadcasting UK Ltd</emphasis>
               </emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000010">
               <emphasis role="bold" id="A400000008">pret</emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000011">
               <emphasis role="bold" id="A400000009">Eiropas Komisiju</emphasis>
            </para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000012">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">Apelācija </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> Valsts atbalsts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> Atbalsts, ko Dānijas iestādes sniegušas Dānijas sabiedriskajai raidorganizācijai TV2/Danmark </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> Valsts finansējums, kas piešķirts, lai kompensētu ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi saistītas izmaksas </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000008"> Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000010"> Attiecības starp LESD 106. panta 2. punktu un 107. panta 1. punktu</phrase>
            </para>
         </section>
      </Introduction>
      <C_Conclusions role="page break">
         <C_Conc_Txt>
            <section id="B000000000">
               <blockquote id="B010000000">
                  <title id="B210000000">
                     <number>1.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000000">Ar savu apelācijas sūdzību <emphasis role="italc" id="B400000000">Viasat Broadcasting UK Ltd</emphasis> (turpmāk tekstā – “<emphasis role="italc" id="B400000001">Viasat</emphasis>”) lūdz Tiesu atcelt 2015. gada 24. septembra spriedumu lietā T‑125/12 <footnote role="fNote" id="B110000000">
                        <number>2</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000001"> –<emphasis role="tab" id="B400000002"/>Spriedums, 2015. gada 24. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000003">Viasat Broadcasting UK</emphasis>/Komisija, T‑125/12, EU:T:2015:687 (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”).</para>
                     </footnote>, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Lēmumu 2011/839/ES <footnote role="fNote" id="B110000001">
                        <number>3</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000002"> –<emphasis role="tab" id="B400000004"/>Komisijas 2011. gada 20. aprīļa Lēmums par Dānijas īstenotajiem pasākumiem (C 2/03) attiecībā uz <emphasis role="italc" id="B400000005">TV2</emphasis>/<emphasis role="italc" id="B400000006">Danmark</emphasis> (OV 2011, L 340, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).</para>
                     </footnote>, ciktāl Komisija šajā lēmumā atsevišķus pasākumus, ko Dānijas Karaliste īstenojusi par labu <emphasis role="italc" id="B400000007">TV2</emphasis>/<emphasis role="italc" id="B400000008">Danmark</emphasis> atzinusi par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu <footnote role="fNote" id="B110000002">
                        <number>4</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000003"> –	Jānorāda, ka, lai gan <emphasis role="italc" id="B400000009">Viasat</emphasis> lūdza Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu (skat. pārsūdzētā sprieduma 30. punktu), šķiet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma ievada daļā pārformulēja tajā iesniegtās prasības priekšmetu, norādot, ka <emphasis role="italc" id="B400000010">Viasat</emphasis> lūdza “<emphasis role="italc" id="B400000011">daļēji</emphasis> atcelt [apstrīdēto lēmumu]” (izcēlums mans).</para>
                     </footnote>.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000001">
                  <title id="B210000001">
                     <number>2.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000004">Aplūkojot to no valsts atbalsta jautājuma viedokļa, šajā apelācijas sūdzībā ir izvirzīts būtisks jautājums saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību finansēšanu. Būtībā <emphasis role="italc" id="B400000012">Viasat </emphasis>apšauba attiecības starp nosacījumiem, kas ir paredzēti principiālajā spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000013">Altmark</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000003">
                        <number>5</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000005"> –<emphasis role="tab" id="B400000014"/>Spriedums, 2003. gada 24. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000015">Altmark Trans </emphasis>un<emphasis role="italc" id="B400000016"> Regierungspräsidium Magdeburg</emphasis>, C‑280/00, EU:C:2003:415, 89.–93. punkts (turpmāk tekstā – “<emphasis role="italc" id="B400000017">Altmark</emphasis>” un “<emphasis role="italc" id="B400000018">Altmark</emphasis> nosacījumi”). <emphasis role="italc" id="B400000019">Altmark</emphasis> nosacījumos ir paskaidrots, kad uzņēmumi, kas pilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, nesaņem reālu finansiālu priekšrocību no kompensācijas, kas ir saņemta par šo saistību izpildi, un tādējādi nav labvēlīgākā konkurences stāvoklī kā to konkurenti. Šie nosacījumi ir šādi: <emphasis role="italc" id="B400000020">pirmkārt</emphasis>, uzņēmumam, kas saņem kompensāciju, faktiski ir jābūt uzliktām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un šīm saistībām ir jābūt skaidri definētām. <emphasis role="italc" id="B400000021">Otrkārt</emphasis>, lai izvairītos no ekonomisku priekšrocību piešķiršanas saņēmējuzņēmumam salīdzinājumā ar konkurējošajiem uzņēmumiem, kompensācijas aprēķināšanas parametriem ir jābūt iepriekš objektīvi un pārredzami noteiktiem. <emphasis role="italc" id="B400000022">Treškārt</emphasis>, izmaksātā kompensācija nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai segtu visas izmaksas vai daļu no tām, kuras rodas, izpildot sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā saistītus ieņēmumus un saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi. Ceturtkārt, kompensācija ir jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kādas būtu radušās tipiskam, labi pārvaldītam un pienācīgi ar vajadzīgajiem līdzekļiem nodrošinātam uzņēmumam, lai izpildītu šīs saistības, ņemot vērā ar tiem saistītos ieņēmumus un saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi; skat. šo nosacījumu formulējumu, kas <emphasis role="italc" id="B400000023">inter alia</emphasis> ir izklāstīts spriedumā, 2013. gada 8. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000024">Libert</emphasis> u.c., C‑197/11 un C‑203/11, EU:C:2013:288, 87., 89., 91. un 92. punkts.</para>
                     </footnote>, un tiem, kuri izriet no LESD 106. panta 2. punkta <footnote role="fNote" id="B110000004">
                        <number>6</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000006"> –<emphasis role="tab" id="B400000025"/>Saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu “uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums <emphasis role="italc" id="B400000026">de</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000027">iure</emphasis> vai <emphasis role="italc" id="B400000028">de facto</emphasis> netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm”.</para>
                     </footnote>. <emphasis role="italc" id="B400000029">Viasat</emphasis> apelācijas sūdzības mērķis ir norādīt, ka Eiropas Komisijai būtu jāpiemēro <emphasis role="italc" id="B400000030">Altmark </emphasis>nosacījumi, lemjot, vai atbalsts var tikt atzīts par saderīgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu. Vispārējā tiesa vairākkārt ir noraidījusi šo domu <footnote role="fNote" id="B110000005">
                        <number>7</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000007"> –<emphasis role="tab" id="B400000031"/>Skat. it īpaši spriedumus, 2009. gada 11. marts, <emphasis role="italc" id="B400000032">TF1</emphasis>/Komisija, T‑354/05, EU:T:2009:66, 124.–147. punkts; 2010. gada 1. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000033">M6</emphasis>/Komisija, T‑568/08 un T‑573/08, EU:T:2010:272, 127.–141. punkts; 2012. gada 7. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000034">CBI</emphasis>/Komisija, T‑137/10, EU:T:2012:584, 289.–301. punkts, un 2013. gada 16. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000035">TF1</emphasis>/Komisija, T‑275/11, nav publicēts, EU:T:2013:535, 129.–145. punkts.</para>
                     </footnote>, un Tiesai tagad par to ir jālemj pirmoreiz, kopš tika pasludināts spriedums <emphasis role="italc" id="B400000036">Altmark</emphasis> lietā.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000002">
                  <title id="B210000002">
                     <number>3.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000008">Turpmāk norādīto iemeslu dēļ uzskatu, ka Vispārējai tiesai bija taisnība, noraidot šādu domu. Līdz ar to es iesaku šo apelācijas sūdzību noraidīt.</para>
               </blockquote>
               <section id="B000000001">
                  <title style="03Titre1" id="B200000000">
                     <number>I –</number>
                     <titlecontent id="B300000000">
                        <emphasis role="bold" id="B400000037">Tiesvedības priekšvēsture</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000003">
                     <title id="B210000003">
                        <number>4.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000009">Pēc 2000. gada 5. aprīlī iesniegtās sūdzības Komisija ar 2004. gada 19. maija lēmumu uzdeva Dānijas Karalistei atgūt no autonomā valsts uzņēmuma <emphasis role="italc" id="B400000038">TV2</emphasis>/<emphasis role="italc" id="B400000039">Danmark</emphasis> summu DKK 628,2 miljonu apmērā kopā ar procentiem <footnote role="fNote" id="B110000006">
                           <number>8</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000010"> –<emphasis role="tab" id="B400000040"/>Komisijas 2004. gada 19. maija Lēmums 2006/217/EK par Dānijas īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz “TV2/Danmark” (OV 2006, L 85, 1. lpp., un labojums – OV 2006, L 368, 112. lpp.).</para>
                        </footnote>. Minēto lēmumu Vispārējā tiesa vēlāk 2008. gada oktobrī atcēla <footnote role="fNote" id="B110000007">
                           <number>9</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000011"> –<emphasis role="tab" id="B400000041"/>Spriedums, 2008. gada 22. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000042">TV2/Danmark</emphasis> u.c./Komisija, T‑309/04, T‑317/04, T‑329/04 un T‑336/04, EU:T:2008:457.</para>
                        </footnote>.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000004">
                     <title id="B210000004">
                        <number>5.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000012">Pa to laiku, tā kā minētā lēmuma sekas bija <emphasis role="italc" id="B400000043">TV2</emphasis>/<emphasis role="italc" id="B400000044">Danmark </emphasis>pēcteces (akciju sabiedrība <emphasis role="italc" id="B400000045">TV2</emphasis>/<emphasis role="italc" id="B400000046">Danmark</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000047">A/S</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000008">
                           <number>10</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000013"> –<emphasis role="tab" id="B400000048"/>Vieglākas lasāmības labad šajos secinājumos izmantošu saīsinājumu “<emphasis role="italc" id="B400000049">TV2</emphasis>”, lai atsauktos uz Dānijas sabiedrisko televīzijas raidorganizāciju <emphasis role="italc" id="B400000050">TV2</emphasis>/<emphasis role="italc" id="B400000051">Danmark</emphasis>, neatkarīgi no tā juridiskās formas.</para>
                        </footnote>) maksātnespēja, Dānijas Karaliste ar 2004. gada 23. jūlija vēstuli paziņoja Komisijai par plānoto <emphasis role="italc" id="B400000052">TV2</emphasis> rekapitalizāciju. Ar 2004. gada 6. oktobra lēmumu Komisija atzina, ka jebkurš valsts atbalsta elements, kas varētu būt saistīts ar plānoto <emphasis role="italc" id="B400000053">TV2 </emphasis>rekapitalizāciju, ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar tagadējo LESD 106. panta 2. punktu <footnote role="fNote" id="B110000009">
                           <number>11</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000014"> –<emphasis role="tab" id="B400000054"/>Komisijas Lēmums C(2004) 3632, galīgā redakcija, valsts atbalsta lietā Nr. N 313/2004 par <emphasis role="italc" id="B400000055">TV2</emphasis>/<emphasis role="italc" id="B400000056">Danmark</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000057">A/S</emphasis> rekapitalizāciju (kopsavilkums publicēts OV 2005, C 172, 3. lpp.).</para>
                        </footnote>. 2009. gada septembrī Vispārējā tiesa atzina, ka nav jālemj par atsevišķiem juridiskiem pasākumiem pret minēto lēmumu <footnote role="fNote" id="B110000010">
                           <number>12</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000015"> –<emphasis role="tab" id="B400000058"/>Rīkojumi, 2009. gada 24. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000059">SBS TV </emphasis>un<emphasis role="italc" id="B400000060"> SBS Danish Television</emphasis>/Komisija, T‑12/05, nav publicēts, EU:T:2009:357; un <emphasis role="italc" id="B400000061">Viasat Broadcasting UK</emphasis>/Komisija, T‑16/05, nav publicēts, EU:T:2009:358.</para>
                        </footnote>.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000005">
                     <title id="B210000005">
                        <number>6.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000016">Pēc iepriekš 4. punktā minētā lēmuma atcelšanas 2011. gada 4. aprīlī Komisija, atkārtoti izvērtējot attiecīgos pasākumus un apspriežoties ar ieinteresētajām personām, pieņēma apstrīdēto lēmumu. Apstrīdētais lēmums attiecas uz pasākumiem, kas tika īstenoti attiecībā uz <emphasis role="italc" id="B400000062">TV2</emphasis> laikā no 1995.–2002. gadam. Tomēr savā analīzē Komisija ņēma vērā arī rekapitalizācijas pasākumus, kas tika veikti 2004. gadā un kas ir minēti iepriekš 5. punktā (turpmāk tekstā kopā – “attiecīgie pasākumi”).</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000006">
                     <title id="B210000006">
                        <number>7.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000017">Apstrīdētajā lēmumā Komisija attiecīgos pasākumus kvalificēja kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē par labu <emphasis role="italc" id="B400000063">TV2</emphasis>. Līdz ar to Komisija secināja, ka summa DKK 628,2 miljonu apmērā bija kapitāla rezerve, kas ir piemērota <emphasis role="italc" id="B400000064">TV2</emphasis>. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 1. pantā ir noteikts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000018">“Pasākumi, ko [Dānijas Karaliste] īstenoja par labu [<emphasis role="italc" id="B400000065">TV2</emphasis>] laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam licenču maksas līdzekļu un citu pasākumu veidā, kuri aplūkoti šajā lēmumā, ir saderīgi ar iekšējo tirgu [LESD] 106. panta 2. punkta izpratnē.”</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000002">
                  <title style="03Titre1" id="B200000001">
                     <number>II –</number>
                     <titlecontent id="B300000001">
                        <emphasis role="bold" id="B400000066">Tiesvedība Vispārējā tiesā</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000007">
                     <title id="B210000007">
                        <number>8.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000019">Ar 2012. gada 14. martā iesniegto prasības pieteikumu <emphasis role="italc" id="B400000067">Viasat </emphasis>cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000008">
                     <title id="B210000008">
                        <number>9.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000020">Savas prasības pamatošanai <emphasis role="italc" id="B400000068">Viasat</emphasis> izvirzīja divus atcelšanas pamatus, proti, pirmkārt, ka Komisija, novērtējot attiecīgo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neņemot vērā otro un ceturto <emphasis role="italc" id="B400000069">Altmark </emphasis>nosacījumu, un, otrkārt, ka Komisija, apstrīdētajā lēmumā nepaskaidrojot, kāpēc LESD 106. panta 2. punkts bija piemērojams minētajā lietā, kaut arī otrais un ceturtais <emphasis role="italc" id="B400000070">Altmark </emphasis>nosacījums nebija izpildīts, ir pārkāpusi LESD 296. pantu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000009">
                     <title id="B210000009">
                        <number>10.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000021">Pēc atklātas tiesas sēdes, kas notika 2015. gada 15. janvārī, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā secināja, ka par prasību nav jālemj, ciktāl tajā ir lūgts atcelt to apstrīdētā lēmuma daļu, kurā Komisija ir atzinusi, ka ieņēmumi no reklāmas 1995. un 1996. gadā, ko <emphasis role="italc" id="B400000071">TV2</emphasis> ir samaksājis tā sauktais <emphasis role="italc" id="B400000072">TV2 Fund</emphasis>, ir valsts atbalsts (pamatojumu skat. tālāk 18. punktā), un prasību pārējā daļā noraidīja. Tā arī noteica <emphasis role="italc" id="B400000073">Viasat</emphasis> segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus un noteica, ka Dānijas Karaliste un <emphasis role="italc" id="B400000074">TV2</emphasis> savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000003">
                  <title style="03Titre1" id="B200000002">
                     <number>III –</number>
                     <titlecontent id="B300000002">
                        <emphasis role="bold" id="B400000075">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000010">
                     <title id="B210000010">
                        <number>11.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000022">Ar apelācijas sūdzību, kas Tiesā tika iesniegta 2015. gada 8. decembrī, <emphasis role="italc" id="B400000076">Viasat </emphasis>apgalvo, ka Tiesai būtu:</para>
                     <itemizedlist id="B030000000">
                        <listitem id="B060000000">
                           <blockquote id="B010000011">
                              <title id="B210000011">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000023">jāatceļ pārsūdzētais spriedums;</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                        <listitem id="B060000001">
                           <blockquote id="B010000012">
                              <title id="B210000012">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000024">jāatceļ apstrīdētais lēmums;</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                        <listitem id="B060000002">
                           <blockquote id="B010000013">
                              <title id="B210000013">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000025">jāpiespriež Komisijai atlīdzināt <emphasis role="italc" id="B400000077">Viasat</emphasis> tiesāšanās izdevumus gan pirmās instances tiesvedībā, gan tiesvedībā Tiesā;</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                     </itemizedlist>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000026">pakārtoti:</para>
                     <itemizedlist id="B030000001">
                        <listitem id="B060000003">
                           <blockquote id="B010000014">
                              <title id="B210000014">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000027">jāatceļ pārsūdzētais spriedums;</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                        <listitem id="B060000004">
                           <blockquote id="B010000015">
                              <title id="B210000015">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000028">jānodod lieta atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                        <listitem id="B060000005">
                           <blockquote id="B010000016">
                              <title id="B210000016">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000029">jāatliek lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā un apelācijas instancē pieņemšana.</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                     </itemizedlist>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000017">
                     <title id="B210000017">
                        <number>12.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000030">Ar atbildi, kas iesniegta 2016. gada 11. februārī, Komisija norāda, ka Tiesai apelācijas sūdzība būtu jānoraida kā nepieņemama, nepamatota un neatbilstoša un jāpiespriež <emphasis role="italc" id="B400000078">Viasat</emphasis> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000018">
                     <title id="B210000018">
                        <number>13.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000031">Ar atbildi, kas iesniegta 2016. gada 19. februārī, <emphasis role="italc" id="B400000079">TV2</emphasis> lūdz Tiesu apelācijas sūdzību noraidīt. Pakārtoti, ja Tiesa pieņemtu apelācijas sūdzību, <emphasis role="italc" id="B400000080">TV2</emphasis> lūdz Tiesu paturēt spēkā pārsūdzētā sprieduma un apstrīdētā lēmuma sekas saskaņā ar LESD 264. panta 2. punktu. Visbeidzot, <emphasis role="italc" id="B400000081">TV2</emphasis> lūdz Tiesu piespriest <emphasis role="italc" id="B400000082">Viasat</emphasis> atlīdzināt <emphasis role="italc" id="B400000083">TV2</emphasis> tiesāšanās izdevumus.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000019">
                     <title id="B210000019">
                        <number>14.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000032">Ar atbildi, kas iesniegta 2016. gada 22. februārī, Dānijas Karaliste lūdz Tiesu apelācijas sūdzību noraidīt.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000020">
                     <title id="B210000020">
                        <number>15.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000033">Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 76. panta 2. punktu tiesas sēde netika noturēta.</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000004">
                  <title style="03Titre1" id="B200000003">
                     <number>IV –</number>
                     <titlecontent id="B300000003">
                        <emphasis role="bold" id="B400000084">Analīze</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000005">
                     <title style="04Titre2" id="B200000004">
                        <number>A –</number>
                        <titlecontent id="B300000004">
                           <emphasis role="italc" id="B400000085">Ievada piezīmes</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000021">
                        <title id="B210000021">
                           <number>16.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000034">Jautājums par kompensāciju par <emphasis role="italc" id="B400000086">TV2</emphasis> noteiktā sabiedriskās apraides pakalpojuma izpildi Vispārējā tiesā ir izskatīts vairākkārt <footnote role="fNote" id="B110000011">
                              <number>13</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000035"> –<emphasis role="tab" id="B400000087"/>Papildus šo secinājumu I daļā minētajiem nolēmumiem atsauce ir izdarīta arī uz rīkojumiem, 2012. gada 22. marts, <emphasis role="italc" id="B400000088">Viasat Broadcasting UK</emphasis>/Komisija, T‑114/09, nav publicēts, EU:T:2012:144, un 2012. gada 10. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000089">Viasat Broadcasting UK</emphasis>/Komisija, T‑210/12, nav publicēts, EU:T:2012:660.</para>
                           </footnote>. Tomēr šī ir pirmā reize, kad Tiesa ir aicināta izskatīt šo ieilgušo strīdu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000022">
                        <title id="B210000022">
                           <number>17.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000036">Papildus šai lietai Tiesā šobrīd izskatīšanā attiecīgi ir trīs apelācijas sūdzības, ko ir iesniegušas <emphasis role="italc" id="B400000090">Viasat</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000091">TV2 </emphasis>un Komisija. Visas šīs apelācijas sūdzības ir saistītas ar nolēmumu, kas vienā un tajā pašā datumā tika pasludināts kā pārsūdzētais spriedums, kurā Vispārējā tiesa daļēji apmierināja <emphasis role="italc" id="B400000092">TV2</emphasis> celto prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl minētajā lēmumā ir atzīts, ka attiecīgie pasākumi ir valsts atbalsts <footnote role="fNote" id="B110000012">
                              <number>14</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000037"> –<emphasis role="tab" id="B400000093"/>Spriedums, 2015. gada 24. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000094">TV2/Danmark</emphasis>/Komisija T‑674/11, EU:T:2015:684 (turpmāk tekstā – “otrs pārsūdzētais spriedums”). Pašreiz izskatāmās apelācijas sūdzības ir lietās <emphasis role="italc" id="B400000095">TV2/Danmark</emphasis>/Komisija, C‑649/15 P; Komisija/<emphasis role="italc" id="B400000096">TV2/Danmark</emphasis>, C‑656/15 P, un <emphasis role="italc" id="B400000097">Viasat Broadcasting UK</emphasis>/<emphasis role="italc" id="B400000098">TV2/Danmark</emphasis>, C‑657/15 P.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000023">
                        <title id="B210000023">
                           <number>18.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000038">Citā pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa atbilstoši <emphasis role="italc" id="B400000099">TV2</emphasis> argumentiem, pirmkārt, atcēla apstrīdēto lēmumu, ciktāl Komisija tajā bija atzinusi, ka ienākumi no reklāmas 1995. un 1996. gadā, kas ir samaksāti <emphasis role="italc" id="B400000100">TV2</emphasis> ar <emphasis role="italc" id="B400000101">TV2 Fund</emphasis> starpniecību, bija valsts atbalsts, jo Vispārējā tiesa uzskatīja, ka nebija izpildīta prasība par “valsts līdzekļiem” (skat. otra pārsūdzētā sprieduma 211.–220. punktu) <footnote role="fNote" id="B110000013">
                              <number>15</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000039"> –<emphasis role="tab" id="B400000102"/>Tāpēc Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā atzina, ka nav jālemj par daļu no <emphasis role="italc" id="B400000103">Viasat</emphasis> prasības atcelt tiesību aktu.</para>
                           </footnote>. Otrkārt, Vispārējā tiesa saistībā ar otro <emphasis role="italc" id="B400000104">Altmark</emphasis> nosacījumu atzina, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, prasot <emphasis role="italc" id="B400000105">TV2</emphasis> izmaksājamo kompensāciju noteikt tādā veidā, kas nodrošina efektīvu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma izpildi (skat. otra pārsūdzētā sprieduma 106. punktu). Šie secinājumi ir Tiesā izskatāmo vienlaicīgi iesniegto apelācijas sūdzību pamatā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000024">
                        <title id="B210000024">
                           <number>19.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000040">Ja <emphasis role="italc" id="B400000106">TV2</emphasis>, tās apelācijas sūdzībā lietā C‑649/15 P apgalvojot, ka Vispārējā tiesa nepamatoti ir atzinusi, ka tikai daļa no attiecīgajiem pasākumiem nav saistīti ar valsts atbalstu, ir taisnība, tad Tiesai vairs nav nozīmes lemt par šo apelācijas sūdzību, kas ir balstīta uz viedokli, ka attiecīgie pasākumi ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000025">
                        <title id="B210000025">
                           <number>20.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000041">Līdz ar to šajā lietā tomēr ir izvirzīts svarīgs tiesību jautājums, par ko Tiesa iepriekš nav lēmusi un kam ir jāpievērš uzmanība. Neraugoties uz šo citu apelācijas tiesvedību iznākumu, es šo apelācijas sūdzību aplūkošu tās pašreizējā stāvoklī.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000026">
                        <title id="B210000026">
                           <number>21.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000042">
                           <emphasis role="italc" id="B400000107">Viasat</emphasis> izvirza trīs apelācijas pamatus. Pirmkārt, <emphasis role="italc" id="B400000108">Viasat</emphasis> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot <emphasis role="italc" id="B400000109">Viasat </emphasis>argumentu, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu. Otrkārt, <emphasis role="italc" id="B400000110">Viasat</emphasis> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Komisijai, veicot novērtējumu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, nebija jāņem vērā, ka atbalsts <emphasis role="italc" id="B400000111">TV2</emphasis> ir piešķirts, neievērojot pārskatāmības un izmaksu efektivitātes pamatprincipus. Visbeidzot, <emphasis role="italc" id="B400000112">Viasat</emphasis> apgalvo, ka Vispārējā tiesa pati ir pieļāvusi kļūdu, rūpīgi nepārbaudot un neizskatot <emphasis role="italc" id="B400000113">Viasat</emphasis> prasību.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000027">
                        <title id="B210000027">
                           <number>22.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000043">Uzskatu, ka mana analīze ir jāsāk ar otro apelācijas sūdzības pamatu.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000006">
                     <title style="04Titre2" id="B200000005">
                        <number>B –</number>
                        <titlecontent id="B300000005">
                           <emphasis role="italc" id="B400000114">Otrais apelācijas sūdzības pamats</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <section id="B000000007">
                        <title style="05Titre3" id="B200000006">
                           <number>1)</number>
                           <titlecontent id="B300000006">Lietas dalībnieku argumenti</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000028">
                           <title id="B210000028">
                              <number>23.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000044">
                              <emphasis role="italc" id="B400000115">Viasat </emphasis>apgalvo, ka, lai atbalstu atzītu par saderīgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, ir jābūt izpildītiem dažiem nosacījumiem. Pirmkārt, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu ir jābūt noteikušai dalībvalstij (“noteikšanas prasība”); otrkārt, šī pakalpojuma sniegšanu šai dalībvalstij ir jābūt uzticējušai konkrētam uzņēmumam (“uzticēšanas prasība”), un, treškārt, i) Līgumu noteikumu piemērošanai, ieskaitot noteikumus par valsts atbalstu, ir jārada šķēršļi tādu konkrētu uzdevumu izpildei, kas ir uzticēti minētajam pakalpojumu sniedzējam (“šķēršļu kritērijs”), un ii) atkāpe no šiem noteikumiem nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tādā mērā, kas būtu pretrunā Savienības interesēm (“līdzsvarošanas kritērijs”).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000029">
                           <title id="B210000029">
                              <number>24.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000045">
                              <emphasis role="italc" id="B400000116">Viasat </emphasis>apgalvo, ka šķēršļu kritērijam vienmēr ir jāatspoguļo Līguma noteikumi, no kuriem ir vēlēšanās izdarīt atkāpi. Šajā ziņā <emphasis role="italc" id="B400000117">Viasat</emphasis> norāda, ka noteikšanas un uzticēšanas prasības un pārmērīgas kompensācijas aizliegums, kas izriet no līdzsvarošanas kritērija, kas visi ir jāizpilda saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, kā tā uzskata, atbilst pirmajam un trešajam <emphasis role="italc" id="B400000118">Altmark </emphasis>nosacījumam. Līdz ar to <emphasis role="italc" id="B400000119">Viasat </emphasis>apgalvo, ka pēc sprieduma lietā <emphasis role="italc" id="B400000120">Altmark </emphasis>šķēršļu kritērijs prasa izanalizēt, vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai būtu radīti šķēršļi, ja tiktu pieprasīts, lai a) kompensācijas parametri tiktu noteikti iepriekš pārredzami un objektīvi (atbilstoši otrajam <emphasis role="italc" id="B400000121">Altmark</emphasis> nosacījumam) un b) minētais pakalpojums tiktu piešķirts pēc publiska iepirkuma vai arī kompensācija būtu ierobežota ar to, kas ir nepieciešams, lai segtu tikai rentabla un labi pārvaldīta uzņēmuma izdevumus (atbilstoši ceturtajam <emphasis role="italc" id="B400000122">Altmark </emphasis>nosacījumam). <emphasis role="italc" id="B400000123">Viasat </emphasis>apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā to nav darījusi un ka Vispārējā tiesa savukārt pārsūdzētajā spriedumā to nav kritizējusi.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000030">
                           <title id="B210000030">
                              <number>25.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000046">Turklāt <emphasis role="italc" id="B400000124">Viasat </emphasis>īpaši apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, i) pamatojoties uz spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000125">M6</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000014">
                                 <number>16</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000047"> –<emphasis role="tab" id="B400000126"/>Spriedums, 2010. gada 1. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000127">M6</emphasis>/Komisija, T‑568/08 un T‑573/08, EU:T:2010:272.</para>
                              </footnote> un vēl citiem spriedumiem, ko ir taisījusi minētā tiesa, lai noraidītu <emphasis role="italc" id="B400000128">Viasat </emphasis>prasību; ii) atzīstot, ka <emphasis role="italc" id="B400000129">Viasat </emphasis>argumenti noveda pie loģiska strupceļa, ciktāl LESD 106. panta 2. punkts <emphasis role="italc" id="B400000130">inter alia </emphasis>kļūtu par “mirušu tiesību normu”; iii) noliedzot atsevišķu to Komisijas 2005. un 2011. gada paziņojumu un lēmumu nozīmi, kas ir minēti pārsūdzētā sprieduma 67. punktā; un iv) atzīstot, ka 2001. gada apraides paziņojums <footnote role="fNote" id="B110000015">
                                 <number>17</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000048"> –<emphasis role="tab" id="B400000131"/>Komisijas Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (OV 2001, C 320, 5. lpp.).</para>
                              </footnote> neļāva Komisijai piemērot metodoloģiju, kas, kā uzskata <emphasis role="italc" id="B400000132">Viasat</emphasis>, izriet no LESD 106. panta 2. punkta.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000031">
                           <title id="B210000031">
                              <number>26.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000049">Komisija, kuru atbalsta <emphasis role="italc" id="B400000133">TV2</emphasis> un Dānijas Karaliste, apstrīd <emphasis role="italc" id="B400000134">Viasat </emphasis>apgalvojumus. Komisija it īpaši norāda, ka, ciktāl <emphasis role="italc" id="B400000135">Viasat</emphasis> apgalvo, ka 2001. gada apraides paziņojums nav spēkā, šis arguments ir novēlots un tāpēc nepieļaujams. Savukārt Dānijas Karaliste <emphasis role="italc" id="B400000136">inter alia</emphasis> norāda, ka, ciktāl <emphasis role="italc" id="B400000137">Viasat </emphasis>savā argumentācijā kritizē Vispārējo tiesu, ka tā nav pārbaudījusi, vai Komisija, apstrīdētajā lēmumā novērtējot atbalsta pasākumu saderību, bija pārliecinājusies, ka par <emphasis role="italc" id="B400000138">TV2 </emphasis>uzticēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām bija rīkots iepirkums atbilstoši pārskatāmības principam, kas izriet no LESD noteikumiem par brīvu apriti, šī argumentācija nav izvirzīta Vispārējā tiesā pirmajā instancē un tāpēc tā nav pieļaujama.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000008">
                        <title style="05Titre3" id="B200000007">
                           <number>2)</number>
                           <titlecontent id="B300000007">Vērtējums</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000032">
                           <title id="B210000032">
                              <number>27.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000050">Uzskatu par piemērotu Komisijas un Dānijas Karalistes izvirzītos iebildumus par nepieņemamību izskatīt saistībā ar argumentiem, ar kuriem tie ir saistīti. Tāpēc es nekavējoties pievērsīšos <emphasis role="italc" id="B400000139">Viasat </emphasis>apelācijas sūdzības būtībai.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000033">
                           <title id="B210000033">
                              <number>28.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000051">Ir skaidrs, ka attiecības starp LESD 106. panta 2. punktu un 107. panta 1. punktu gadu gaitā ir bijušas diezgan neskaidras. Skaidrības trūkums ir visacīmredzamākais vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu finansēšanas jomā. Tomēr spriedumā lietā <emphasis role="italc" id="B400000140">Altmark</emphasis> Tiesa, izskatot lietu plēnumā, veiksmīgi izvēlējās jaunu pieeju, uz ko daži ir atsaukušies kā uz “nosacītas kompensācijas pieeju” <footnote role="fNote" id="B110000016">
                                 <number>18</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000052"> –<emphasis role="tab" id="B400000141"/>Skat. Lynskey, O., “The Application of Article 86(2) EC to Measures Which do Not Fulfil the Altmark Criteria; Institutionalising Incoherence in the Legal Framework Governing State Compensation of Public Service Obligations”, <emphasis role="italc" id="B400000142">World Competition Law and Economic Review</emphasis>, Kluwer Law International, 2007, 30. sēj., 1. izdevums, 157. lpp.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000034">
                           <title id="B210000034">
                              <number>29.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000053">Četri nosacījumi, ko Tiesa ir noteikusi spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000143">Altmark</emphasis>, ir saistīti ar to, vai uzņēmumam ir piešķirta priekšrocība. Tādējādi tie attiecas uz “atbalsta” jēdziena sastāvdaļu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu <footnote role="fNote" id="B110000017">
                                 <number>19</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000054"> –	Šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 26. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000144">Orange</emphasis>/Komisija, C‑211/15 P, EU:C:2016:798, 44. punkts.</para>
                              </footnote>. Praksē komentētāji ir norādījuši, ka, ņemot vērā šo nosacījumu stingro raksturu, tie daudzos gadījumos netiek izpildīti <footnote role="fNote" id="B110000018">
                                 <number>20</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000055"> –<emphasis role="tab" id="B400000145"/>Skat. <emphasis role="italc" id="B400000146">inter alia</emphasis> Klasse, M., “The Impact of Altmark: The European Commission Case Law Responses”, no: Szyzyczak, E., un van de Gronden, J. W. (red.), <emphasis role="italc" id="B400000147">Financing Services of General Economic Interest</emphasis>, TMC Asser Press, Hāga, 2013, 36. lpp., un Nicolaides, P., “The Perennial Altmark Questions”, 2015. gada 27. oktobris, pieejams http://www.stateaidhub.eu/blogs/stateaiduncovered/post/3961 (pēdējo reizi apmeklēts 2016. gada 7. novembrī).</para>
                              </footnote>. Tiešas tā sekas ir tādas, ka galvenajiem noteikumiem, ar kuriem valsts atbalsts var tikt atļauts, proti, LESD 106. panta 2. punktam un 107. panta 2. un 3. punktam, joprojām ir centrāla nozīme.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000035">
                           <title id="B210000035">
                              <number>30.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000056">Šie apsvērumi, šķiet, netieši ir apstiprināti pārsūdzētajā spriedumā. Minētā sprieduma 63. punktā Vispārējā tiesa atzina, ka, pat ja abas nosacījumu grupas, kas attiecīgi izriet no sprieduma lietā <emphasis role="italc" id="B400000148">Altmark </emphasis>un no LESD 106. panta 2. punkta, kaut kādā mērā ir līdzīgas, tās atbilst pilnībā atšķirīgiem jautājumiem. Tā uzskata, ka <emphasis role="italc" id="B400000149">Altmark </emphasis>nosacījumi ir izpildāmi pirms nosacījumiem saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, kas attiecas uz saderību. Šis galvenais secinājums pārsūdzētā sprieduma 75.–99. punktā lika Vispārējai tiesai aplūkot un noraidīt dažādus argumentus, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija izvirzījusi savas teorijas pamatojumam. Apelācijas sūdzības iesniedzēja tagad vēlas, lai Tiesa apstiprina šo teoriju un atzīst, ka, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos argumentus, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000036">
                           <title id="B210000036">
                              <number>31.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000057">Tomēr Vispārējā tiesa nav pieļāvusi šādu kļūdu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000037">
                           <title id="B210000037">
                              <number>32.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000058">Vispirms jau pastāv būtisks nošķīrums starp, pirmkārt, spriedumu lietā <emphasis role="italc" id="B400000150">Altmark </emphasis>un tajā ietvertajiem nosacījumiem un, otrkārt, LESD 106. panta 2. punktu un tajā paredzētajām prasībām. Kā minēts, pirmie minētie tiek izmantoti, lai noteiktu, vai ir tikusi piešķirta priekšrocība, un tāpēc tie vispārīgāk ir saistīti ar “atbalsta” jēdzienu atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam. Tas notiek pirms vērtējuma saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, kurā ir regulēts jautājums, vai atbalsta pasākums var tikt atzīts par saderīgu. Ja <emphasis role="italc" id="B400000151">Altmark </emphasis>nosacījumi ir izpildīti, tad atbalsta nav LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un līdz ar to nav pamata apsvērt, vai ir piemērojams LESD 106. panta 2. punkts. Turklāt šim nošķīrumam ir atšķirīgas praktiskās sekas.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000038">
                           <title id="B210000038">
                              <number>33.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000059">Pirmkārt, valsts atbalsta konstatējums saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu izraisa zināmas tiesiskās sekas, piemēram, iepriekšējas paziņošanas pienākumu un īstenošanas aizliegumu, kas ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu <footnote role="fNote" id="B110000019">
                                 <number>21</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000060"> –<emphasis role="tab" id="B400000152"/>Skat. spriedumu, 2013. gada 21. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000153">Deutsche Lufthansa</emphasis>, C‑284/12, EU:C:2013:755, 35. punkts. Iepriekšējas paziņošanas pienākums attiecas arī uz pasākumiem, kas ietilpst LESD 106. panta 2. punkta piemērošanas jomā: skat. spriedumu, 2003. gada 21. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000154">van Calster</emphasis> u.c., C‑261/01 un C‑262/01, EU:C:2003:571, 61. punkts un tajā minētā judikatūra.</para>
                              </footnote>. Šie apsvērumi izskaidro, kāpēc lēmums, kas ir pamatots ar LESD 107. panta 1. un 3. punktu un kurā, lai gan attiecīgais pasākums ir kvalificēts kā valsts atbalsts, tas ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ir apstrīdams tiesību akts saskaņā ar LESD 263. pantu <footnote role="fNote" id="B110000020">
                                 <number>22</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000061"> –<emphasis role="tab" id="B400000155"/>Šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Komisija/Nīderlande, C‑279/08 P, EU:C:2011:551, 40.–42. punkts.</para>
                              </footnote>. Turklāt valsts tiesām ir jāaizsargā privātpersonu tiesības no LESD 108. panta 3. punkta pārkāpuma <footnote role="fNote" id="B110000021">
                                 <number>23</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000062"> –<emphasis role="tab" id="B400000156"/>Šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 15. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000157">PGE</emphasis>, C‑574/14, EU:C:2016:686, 31., 33. un 40. punkts un tajos minētā judikatūra.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000039">
                           <title id="B210000039">
                              <number>34.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000063">Otrkārt, vērtējums par atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu ir ekskluzīvā Komisijas kompetencē <footnote role="fNote" id="B110000022">
                                 <number>24</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000064"> –<emphasis role="tab" id="B400000158"/>Šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 21. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000159">Deutsche Lufthansa</emphasis>, C‑284/12, EU:C:2013:755, 28. punkts un tajā minētā judikatūra.</para>
                              </footnote>. Šī ekskluzīvā kompetence apstiprināt valsts atbalstu attiecas arī uz LESD 106. panta 2. punktu <footnote role="fNote" id="B110000023">
                                 <number>25</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000065"> –<emphasis role="tab" id="B400000160"/>Šajā ziņā skat. spriedumu, 1994. gada 15. marts, <emphasis role="italc" id="B400000161">Banco Exterior de España</emphasis>, C‑387/92, EU:C:1994:100, 17. punkts.</para>
                              </footnote>. Tas nozīmē, ka LESD 106. panta 2. punkts nav tieši piemērojams valsts atbalsta atļaušanas nolūkā <footnote role="fNote" id="B110000024">
                                 <number>26</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000066"> –<emphasis role="tab" id="B400000162"/>Pēc analoģijas skat. ģenerāladvokāta F. Ležē [<emphasis role="italc" id="B400000163">P. Léger</emphasis>] secinājumus lietā <emphasis role="italc" id="B400000164">Altmark Trans </emphasis>un<emphasis role="italc" id="B400000165"> Regierungspräsidium Magdeburg</emphasis>, C‑280/00, EU:C:2003:13, 56. punkts. Saistībā ar atšķirīgu viedokli skat. ģenerāladvokāta A. Ticano [<emphasis role="italc" id="B400000166">A. Tizzano</emphasis>] secinājumus lietā <emphasis role="italc" id="B400000167">Ferring</emphasis>, C‑53/00, EU:C:2001:253, 78. punkts.</para>
                              </footnote>. Ja tiktu atzīts pretējais, tiktu apdraudēts valsts atbalsta iepriekšējas kontroles sistēmas mērķis, kas prasa, lai plānotā atbalsta īstenošana tiktu atlikta, līdz Komisijas galīgajā lēmumā ir novērstas šaubas par tā saderību <footnote role="fNote" id="B110000025">
                                 <number>27</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000067"> –<emphasis role="tab" id="B400000168"/>Šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 21. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000169">Deutsche Lufthansa</emphasis>, C‑284/12, EU:C:2013:755, 26. punkts.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000040">
                           <title id="B210000040">
                              <number>35.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000068">No iepriekš izklāstītā izriet, ka LESD 106. panta 2. punkts zaudētu savu nozīmi, ja vienīgais veids, kādā Komisija saskaņā ar šo tiesību normu varētu apstiprināt atbalsta pasākumu, būtu tad, ja tas atbilstu <emphasis role="italc" id="B400000170">Altmark </emphasis>nosacījumiem.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000041">
                           <title id="B210000041">
                              <number>36.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000069">
                              <emphasis role="italc" id="B400000171">Viasat</emphasis> savukārt norāda, ka tā piekrīt viedoklim, ka LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts attiecas uz atšķirīgiem jautājumiem, bet apgalvo, ka tas nesniedz atbildi uz argumentiem, ko tā izvirzījusi pirmajā instancē. Tomēr šis apgalvojums nav pamatots, ciktāl tajā netiek atzītas sekas, ko izraisa šāda nošķiršana.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000042">
                           <title id="B210000042">
                              <number>37.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000070">Pirmkārt, vēlos atgādināt, ka sprieduma lietā <emphasis role="italc" id="B400000172">Altmark </emphasis>mērķis ir atvieglot dalībvalstu iestāžu un Komisijas uzdevumu veikt vērtējumu par to, vai uzņēmumam samaksātā kompensācija par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistību izpildi ir “priekšrocība” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā ziņā šo nosacījumu mērķis ir rast atbildi uz hipotētisku jautājumu, vai attiecīgais uzņēmums būtu saņēmis konkrēto kompensāciju parastos tirgus apstākļos, proti, apstākļos, kādi pastāv konkrētajā tirgū, ja nebūtu notikusi dalībvalsts iejaukšanās <footnote role="fNote" id="B110000026">
                                 <number>28</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000071"> –<emphasis role="tab" id="B400000173"/>Šajā ziņā skat. rīkojumu, 2015. gada 5. februāris, Grieķija/Komisija, C‑296/14 P, nav publicēts, EU:C:2015:72, 34. punkts. Lai noteiktu “parasta tirgus nosacījumus”, ir jāveic ekonomiska analīze: skat. spriedumu, 1996. gada 11. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000174">SFEI</emphasis> u.c., C‑39/94, EU:C:1996:285, 61. punkts.</para>
                              </footnote>. Turpretim LESD 106. panta 2. punkts ir balstīts uz ideju, ka dalībvalsts neiejaucas uzņēmuma darbībā, uzticot tam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000043">
                           <title id="B210000043">
                              <number>38.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000072">Otrkārt, ir jāatzīst, ka lietā <emphasis role="italc" id="B400000175">Ferring</emphasis> Tiesa nosprieda, ka kompensācija sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam ir valsts atbalsts saskaņā ar (pašreizējo) LESD 107. panta 1. punktu, ciktāl attiecīgā priekšrocība pārsniedz papildu izmaksas, kas ir radušās, izpildot noteiktās sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības, un ka, ja tas tā ir, minētā priekšrocība katrā ziņā nevar tikt uzskatīta par tādu, kas ir vajadzīga, lai uzņēmumam sniegtu iespēju veikt īpašus tam uzticētus uzdevumus, un tāpēc uz to nevar attiekties (pašreizējais) LESD 106. panta 2. punkts <footnote role="fNote" id="B110000027">
                                 <number>29</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000073"> –<emphasis role="tab" id="B400000176"/>Spriedums, 2001. gada 22. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000177">Ferring</emphasis>, C‑53/00, EU:C:2001:627, 32. un 33. punkts (turpmāk tekstā – “spriedums <emphasis role="italc" id="B400000178">Ferring</emphasis>”).</para>
                              </footnote>. Tomēr, kaut arī Tiesa spriedumā lietā <emphasis role="italc" id="B400000179">Altmark</emphasis> atsaucās uz spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000180">Ferring</emphasis>, tā jēdzienam “priekšrocība”, ko rada šāda kompensācija, saskaņā ar (pašreizējo) LESD 107. panta 1. punktu piešķīra formu, kādā tas pastāv šobrīd. Tomēr, pretēji spriedumam lietā <emphasis role="italc" id="B400000181">Ferring</emphasis>, Tiesai <emphasis role="italc" id="B400000182">Altmark </emphasis>lietā nebija jāinterpretē pašreizējais LESD 106. panta 2. punkts, kas varētu izskaidrot, kāpēc Tiesa neieņēma nostāju par šo abu tiesību normu savstarpējo saikni <footnote role="fNote" id="B110000028">
                                 <number>30</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000074"> –<emphasis role="tab" id="B400000183"/>Es arī vēlētos norādīt, ka, lai gan viens no Komisijas apelācijas sūdzības pamatiem lietā, kurā tika taisīts 2010. gada 2. septembra spriedums Komisija/<emphasis role="italc" id="B400000184">Deutsche Post</emphasis>, C‑399/08 P, EU:C:2010:481, bija gan (pašreizējā) LESD 106. panta 2. punkta, gan 107. panta 1. punkta pārkāpums, Tiesa izvērtēja tikai (pašreizējo) LESD 107. panta 1. punktu un neinterpretēja (pašreizējo) LESD 106. panta 2. punktu; skat. it īpaši minētā sprieduma 38.–48. punktu.</para>
                              </footnote>. Tomēr šis noklusējums nevar tikt saprasts tā, ka tas nozīmē, ka Tiesas nodoms bija tāds, ka <emphasis role="italc" id="B400000185">Altmark </emphasis>nosacījumi ir jāņem vērā, piemērojot LESD 106. panta 2. punktu, jo, ja tas tiktu darīts, LESD 106. panta 2. punkts zaudētu savu iedarbību <footnote role="fNote" id="B110000029">
                                 <number>31</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000075"> –<emphasis role="tab" id="B400000186"/>Šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta F. Ležē secinājumus lietā <emphasis role="italc" id="B400000187">Altmark Trans </emphasis>un<emphasis role="italc" id="B400000188"> Regierungspräsidium Magdeburg</emphasis>, C‑280/00, EU:C:2002:188, 79. un nākamie punkti.</para>
                              </footnote>. Turpretim pēc sprieduma lietā <emphasis role="italc" id="B400000189">Altmark</emphasis> Tiesa turpināja LESD 106. panta 2. punktu interpretēt tāpat kā iepriekš <footnote role="fNote" id="B110000030">
                                 <number>32</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000076"> –<emphasis role="tab" id="B400000190"/>Skat. spriedumu, 2007. gada 15. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000191">International Mail Spain</emphasis>, C‑162/06, EU:C:2007:681, 34. un 35. punkts.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000044">
                           <title id="B210000044">
                              <number>39.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000077">Treškārt, tādai LESD 106. panta 2. punkta interpretācijai, kuras veikšanai ir jānovērtē, vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai tiktu radīti šķēršļi, ja būtu prasīts izpildīt otro un ceturto <emphasis role="italc" id="B400000192">Altmark </emphasis>nosacījumu, nav rodams nekāds pamatojums ne šīs tiesību normas formulējumā, ne Tiesas judikatūrā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000045">
                           <title id="B210000045">
                              <number>40.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000078">LESD 106. panta 2. punkta mērķis ir saskaņot dalībvalstu intereses atsevišķus uzņēmumus, it īpaši publiskajā sektorā, izmantot kā ekonomikas vai nodokļu politikas (vai politiku, kurām ir ietekme ekonomikas vai nodokļu jomā) instrumentu ar Savienības interesēm nodrošināt, ka tiek ievēroti galvenokārt noteikumi par konkurenci, un saglabāt iekšējā tirgus vienotību. Lai Līgumu noteikumi, iespējams, nebūtu piemērojami uzņēmumam, kam ir uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, pietiek, ka šo noteikumu piemērošana rada šķēršļus īpašu šim uzņēmumam uzliktu saistību juridiskai vai faktiskai izpildei <footnote role="fNote" id="B110000031">
                                 <number>33</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000079"> –<emphasis role="tab" id="B400000193"/>Šajā ziņā skat. spriedumu, 1997. gada 23. oktobris, Komisija/Francija, C‑159/94, EU:C:1997:501, 55., 56. un 59. punkts.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000046">
                           <title id="B210000046">
                              <number>41.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000080">Šajā ziņā LESD 106. panta 2. punkta piemērošanai nav vajadzīgs, lai būtu apdraudēta pati uzņēmuma dzīvotspēja. Pietiek, ka, nepastāvot attiecīgajām tiesībām vai atbalsta pasākumiem, uzņēmums nespētu pildīt īpašus tam uzticētus uzdevumus, kas ir noteikti, atsaucoties uz tā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistībām. LESD 106. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti, ja attiecīgo tiesību vai atbalsta pasākuma saglabāšana ir vajadzīga, lai to īpašnieks vai adresāts spētu pildīt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumus, kas tam ir uzticēti saskaņā ar “ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem” <footnote role="fNote" id="B110000032">
                                 <number>34</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000081"> –<emphasis role="tab" id="B400000194"/>Šajā ziņā skat. spriedumu, 1993. gada 19. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000195">Corbeau</emphasis>, C‑320/91, EU:C:1993:198, 14. un 16. punkts; 1997. gada 23. oktobris, Komisija/Francija, C‑159/94, EU:C:1997:501, 59., 95. un 96. punkts, un 2007. gada 15. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000196">International Mail Spain</emphasis>, C‑162/06, EU:C:2007:681, 34. un 35. punkts.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000047">
                           <title id="B210000047">
                              <number>42.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000082">Turpretim <emphasis role="italc" id="B400000197">Viasat</emphasis> arguments ir vērsts uz to, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam sniegto kompensāciju shēmai, kas, tā kā tā neatbilst kumulatīvajiem <emphasis role="italc" id="B400000198">Altmark</emphasis> nosacījumiem, ietver atbalsta elementus, lai tā varētu tikt apstiprināta, ir jāatbilst šīm pašām objektivitātes, pārskatāmības un efektīvu izmaksu prasībām. Tas nepamatoti sašaurinātu “ekonomiski pieņemamu nosacījumu” jēdzienu. Lai gan, kā norāda <emphasis role="italc" id="B400000199">Viasat</emphasis>, LESD 106. panta 2. punkts ir tiesību norma, kas ļauj atkāpties no Līgumos ietvertajiem noteikumiem, un tādējādi tā ir jāinterpretē šauri, pastāv robežas, cik ierobežojoša var būt tā interpretācija, neapdraudot tā efektivitāti <footnote role="fNote" id="B110000033">
                                 <number>35</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000083"> –<emphasis role="tab" id="B400000200"/>Šajā ziņā skat. spriedumu, 1997. gada 23. oktobris, Komisija/Francija, C‑159/94, EU:C:1997:501, 53. punkts.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000048">
                           <title id="B210000048">
                              <number>43.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000084">
                              <emphasis role="italc" id="B400000201">Viasat</emphasis> sniegtā LESD 106. panta 2. punkta interpretācija ir īpaši nepārliecinoša saistībā ar sabiedriskās apraides pakalpojuma jomu. Patiesi, Protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs, kas ir ietverts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma <footnote role="fNote" id="B110000034">
                                 <number>36</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000085"> –	OV 1997, C 340, 109. lpp. (turpmāk tekstā – “Amsterdamas protokols”).</para>
                              </footnote> pielikumā, ir noteikts, ka pašreizējā LESD noteikumi “neskar dalībvalstu iespējas nodrošināt valsts [sabiedriskās] apraides finansējumu, ja šādu finansējumu piešķir apraides organizācijām, lai tās izpildītu valsts pasūtījumu [sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu], ko tām uzticējusi, noteikusi un organizējusi attiecīgā dalībvalsts, un ja šāds finansējums nav pretrunā kopējām interesēm, iespaidojot tirdzniecības nosacījumus un konkurenci [Savienībā], tomēr ņemot vērā valsts pasūtījuma izpildi”. Šajā protokolā, lai gan tajā ir atsauce uz līdzsvarošanas kritēriju, nav atsauces uz šķēršļu kritēriju, nemaz nerunājot par tāda veida atsauci, uz kādu norāda <emphasis role="italc" id="B400000202">Viasat</emphasis>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000049">
                           <title id="B210000049">
                              <number>44.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000086">No iepriekš minētā izriet, ka atbilstošai LESD 106. panta 2. punkta piemērošanai nav jāņem vērā otrais un ceturtais <emphasis role="italc" id="B400000203">Altmark </emphasis>nosacījums.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000050">
                           <title id="B210000050">
                              <number>45.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000087">Neviens no pamatojuma argumentiem, ko <emphasis role="italc" id="B400000204">Viasat</emphasis> ir izvirzījusi savā apelācijas sūdzībā, neliek apšaubīt šo secinājumu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000051">
                           <title id="B210000051">
                              <number>46.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000088">Pirmkārt, runājot par Vispārējās tiesas spriedumiem, ko ir kritizējusi <emphasis role="italc" id="B400000205">Viasat</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000035">
                                 <number>37</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000089"> –<emphasis role="tab" id="B400000206"/>Spriedumi, 2010. gada 1. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000207">M6</emphasis>/Komisija, T‑568/08 un T‑573/08, EU:T:2010:272; 2009. gada 11. marts, <emphasis role="italc" id="B400000208">TF1</emphasis>/Komisija, T‑354/05, EU:T:2009:66; 2012. gada 7. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000209">CBI</emphasis>/Komisija, T‑137/10, EU:T:2012:584, un 2013. gada 16. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000210">TF1</emphasis>/Komisija, T‑275/11, nav publicēts, EU:T:2013:535.</para>
                              </footnote>, Tiesai šī judikatūra nav saistoša un Tiesa, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība, arī nevar pārbaudīt, vai minētie spriedumi ir pareizi. Tāpēc arguments, kas ir pamatots ar iespējami nepareizu Vispārējās tiesas judikatūru, izskatot iepriekšējās lietas saistībā ar LESD 106. panta 2. punktu, nav atbilstošs. Tas pats attiecas uz ģenerāladvokāta secinājumiem <footnote role="fNote" id="B110000036">
                                 <number>38</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000090"> –<emphasis role="tab" id="B400000211"/>Ģenerāladvokāta Dž. Tezauro [<emphasis role="italc" id="B400000212">G. Tesauro</emphasis>] secinājumi lietā <emphasis role="italc" id="B400000213">Corbeau</emphasis>, C‑320/91, EU:C:1993:52, un ģenerāladvokāta A. Ticano secinājumi lietā <emphasis role="italc" id="B400000214">Ferring</emphasis>, C‑53/00, EU:C:2001:253. <emphasis role="italc" id="B400000215">Viasat</emphasis> kritizē arī spriedumu, 1997. gada 27. februāris, <emphasis role="italc" id="B400000216">FFSA</emphasis> u.c./Komisija, T‑106/95, EU:T:1997:23, kurā ir atsauce uz minētajiem secinājumiem.</para>
                              </footnote>, ko <emphasis role="italc" id="B400000217">Viasat </emphasis>apstrīd; arī tie Tiesai nav saistoši <footnote role="fNote" id="B110000037">
                                 <number>39</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000091"> –<emphasis role="tab" id="B400000218"/>Spriedums, 2016. gada 9. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000219">Pesce</emphasis> u.c., C‑78/16 un C‑79/16, EU:C:2016:428, 25. punkts un tajā minētā judikatūra.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000052">
                           <title id="B210000052">
                              <number>47.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000092">Otrkārt, runājot par <emphasis role="italc" id="B400000220">Viasat</emphasis> argumentu, ka – pretēji nostājai, ko Vispārējā tiesa ieņēma pārsūdzētā sprieduma 91. punktā, – tās viedoklis nenoved pie loģiska strupceļa, pietiek norādīt, ka minētais punkts sākas ar vārdu “turklāt”, kas norāda uz šī iemesla pakārtoto raksturu. Tādējādi šis arguments nav efektīvs. Katrā ziņā <emphasis role="italc" id="B400000221">Viasat</emphasis> nonāk pretrunā ar sevi, apgalvojot, ka tās piedāvātā LESD 106. panta 2. punkta interpretācija nepadara minēto tiesību normu par “mirušu tiesību normu”: <emphasis role="italc" id="B400000222">Viasat </emphasis>nevar apgalvot, ka Komisijai katrā atsevišķā gadījumā ir iespēja savā saderības novērtējumā atmest kādu no <emphasis role="italc" id="B400000223">Altmark</emphasis> nosacījumiem, un vienlaikus apgalvot, ka šķēršļu kritērijs saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu prasa LESD 107. panta 1. punkta atspoguļošanas nolūkā piemērot <emphasis role="italc" id="B400000224">Altmark </emphasis>nosacījumus, ciktāl šie nosacījumi ir kumulatīvi saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000053">
                           <title id="B210000053">
                              <number>48.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000093">Treškārt, runājot par Komisijas 2005. un 2011. gada paziņojumiem un lēmumiem, kas ir minēti pārsūdzētā sprieduma 67. punktā, <emphasis role="italc" id="B400000225">Viasat </emphasis>pieļauj iespēju, ka šie paziņojumi un lēmumi nav piemērojami, kā to ir noteikusi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 93. punktā. No tā izriet, ka tiem nav nozīmes šajā strīdā, kas attiecas uz to, vai Vispārējā tiesa pareizi ir atzinusi, ka Komisijai nav jāizskata otrais un ceturtais <emphasis role="italc" id="B400000226">Altmark</emphasis> nosacījums, novērtējot atbalsta pasākuma saderību saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000054">
                           <title id="B210000054">
                              <number>49.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000094">Ceturtkārt, runājot par argumentu, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 97.–99. punktā nav ņēmusi vērā 2001. gada apraides paziņojuma nozīmi, – pretēji tam, ko netieši norāda Komisija, – nešķiet, ka <emphasis role="italc" id="B400000227">Viasat</emphasis> apstrīd šī paziņojuma spēkā esamību. Runājot par minētā argumenta būtību, tas, ka Komisijai, ņemot vērā nesenos paziņojumus un vadlīnijas, varētu būt bijusi iespēja pieņemt interpretāciju, kas vairāk atbilst apelācijas sūdzības iesniedzējas domāšanas veidam, nepierāda, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, atzīstot, ka Komisijai tas nebija jādara.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000055">
                           <title id="B210000055">
                              <number>50.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000095">Visbeidzot, runājot par <emphasis role="italc" id="B400000228">Viasat</emphasis> argumentu, ka LESD 106. panta 2. punkts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma piešķiršanai prasa rīkot iepirkuma procedūru, Dānijas Karalistes izvirzītais iebildums par pieņemamību, kas ir minēts iepriekš 26. punktā, ir jānoraida, jo šķiet, ka <emphasis role="italc" id="B400000229">Viasat </emphasis>ļoti līdzīgu argumentu ir izvirzījusi pirmajā instancē. Tomēr konkrētais <emphasis role="italc" id="B400000230">Viasat</emphasis> apgalvojums, ka sabiedriskās apraides pakalpojuma līgums, kas ir aplūkots apstrīdētajā lēmumā, ir saistīts ar pārrobežu interesēm, neizriet no pārsūdzētā sprieduma, un <emphasis role="italc" id="B400000231">Viasat</emphasis>, šķiet, šādu viedokli nav paudusi pirmajā instancē. Turklāt šāda vērtējuma veikšanai ir jāveic faktisks vērtējums, kas nav Tiesas kompetencē apelācijas tiesvedībā. Līdz ar to šis konkrētais apgalvojums nav pieļaujams.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000056">
                           <title id="B210000056">
                              <number>51.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000096">Runājot par minētajā argumentā izvirzīto tiesību jautājumu, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 99. punktā norādot, ka LESD 106. panta 2. punktā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma piešķiršanai nav prasīts rīkot iepirkuma procedūru. Kā to ir norādījusi Komisija, LESD 106. panta 2. punktā ir ļauts atkāpties no “Līgumos ietvertajiem noteikumiem”, kuros ietilpst noteikumi par brīvu apriti un vispārējie principi, kas no tiem izriet, ciktāl minētā iestāde ir pārliecinājusies, ka šķēršļu un līdzsvarošanas kritēriji ir izpildīti un tos var pārbaudīt ES tiesas. Šajā ziņā Amsterdamas protokols nevar tikt saprasts citādāk kā vien, ka tajā ir apstiprināts princips, ka dalībvalstis sabiedrības interesēs var uzņēmumam tieši piešķirt īpašas vai ekskluzīvas tiesības sabiedriskās apraides pakalpojumu koncesijas formā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000057">
                           <title id="B210000057">
                              <number>52.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000097">No visa iepriekš minētā izriet, ka otrais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
                  <section id="B000000009">
                     <title style="04Titre2" id="B200000008">
                        <number>C –</number>
                        <titlecontent id="B300000008">
                           <emphasis role="italc" id="B400000232">Pirmais apelācijas sūdzības pamats</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000058">
                        <title id="B210000058">
                           <number>53.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000098">Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu <emphasis role="italc" id="B400000233">Viasat</emphasis> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, noraidot tās atcelšanas pamatu, kurā bija apgalvots, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000059">
                        <title id="B210000059">
                           <number>54.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000099">Pārsūdzētā sprieduma 103. punktā Vispārējā tiesa šo atcelšanas pamatu noraidīja, norādot, ka tas, ka “[apstrīdētajā] lēmumā [nekas nav teikts] attiecībā uz otrā un ceturtā <emphasis role="italc" id="B400000234">Altmark</emphasis> nosacījuma lomu attiecīgo pasākumu saderības ar iekšējo tirgu vērtējumā, nav saistīt[s] ar Komisijas pieļautu spriešanas kļūdu vai pamatojuma nenorādīšanu apstrīdētajā lēmumā, bet ar to, ka šajā lēmumā ir piemērota analīzes metode, kas atšķiras no tās, kuru ir izvēlējusies [<emphasis role="italc" id="B400000235">Viasat</emphasis>]”.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000060">
                        <title id="B210000060">
                           <number>55.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000100">Kā atzīst <emphasis role="italc" id="B400000236">Viasat</emphasis>, apstrīdētais lēmums būtu neatbilstoši pamatots tikai tad, ja Komisijai būtu bijis pienākums piemērot analīzes metodi, kas, kā uzskata <emphasis role="italc" id="B400000237">Viasat</emphasis>, izriet no LESD 106. panta 2. punkta.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000061">
                        <title id="B210000061">
                           <number>56.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000101">Tomēr Vispārējā tiesa nav ne pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Komisijai nebija šāda pienākuma, ne arī tāpēc pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka apstrīdētais lēmums bija pietiekami pamatots. Tādējādi šis apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000010">
                     <title style="04Titre2" id="B200000009">
                        <number>D –</number>
                        <titlecontent id="B300000009">
                           <emphasis role="italc" id="B400000238">Trešais apelācijas sūdzības pamats</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000062">
                        <title id="B210000062">
                           <number>57.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000102">Savas apelācijas sūdzības nobeiguma daļā <emphasis role="italc" id="B400000239">Viasat</emphasis>, starp citu, apgalvo, ka “Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nepārbaudot <emphasis role="italc" id="B400000240">Viasat </emphasis>apgalvojumu atbilstoši [prasītajam] standartam”, un ka “šajā lietā Vispārējās tiesas pārbaude attiecībā uz <emphasis role="italc" id="B400000241">Viasat</emphasis> apgalvojumu neatbilst standartam, kas ir izklāstīts [..] judikatūrā”.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000063">
                        <title id="B210000063">
                           <number>58.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000103">Argumentācijas labad pieņemot, ka šis apelācijas sūdzības pamats ir vērsts uz visiem pārsūdzētā sprieduma punktiem, es piekrītu Komisijai, ka tas katrā ziņā nav pietiekami detalizēts, lai pārējie lietas dalībnieki uz to varētu atbildēt vai lai Tiesa par to varētu lemt. Tādējādi tas nav pieņemams <footnote role="fNote" id="B110000038">
                              <number>40</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000104"> –	Šajā ziņā skat. rīkojumu, 2014. gada 6. februāris, <emphasis role="italc" id="B400000242">Thesing </emphasis>un<emphasis role="italc" id="B400000243"> Bloomberg Finance</emphasis>/ECB, C‑28/13 P, EU:C:2014:230, 25. punkts un tajā minētā judikatūra.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000011">
                     <title style="04Titre2" id="B200000010">
                        <number>E –</number>
                        <titlecontent id="B300000010">
                           <emphasis role="italc" id="B400000244">Secinājums</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000064">
                        <title id="B210000064">
                           <number>59.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000105">Manuprāt no visa iepriekš izklāstītā izriet, ka neviens no <emphasis role="italc" id="B400000245">Viasat </emphasis>apelācijas sūdzības pamatiem nav apmierināms. Tādējādi apelācijas sūdzība ir jānoraida kopumā.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000012">
                  <title style="03Titre1" id="B200000011">
                     <number>V –</number>
                     <titlecontent id="B300000011">
                        <emphasis role="bold" id="B400000246">Tiesāšanās izdevumi</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000065">
                     <title id="B210000065">
                        <number>60.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000106">Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija un <emphasis role="italc" id="B400000247">TV2</emphasis> ir lūgušas piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un apelācijas sūdzības iesniedzējai spriedums ir nelabvēlīgs, <emphasis role="italc" id="B400000248">Viasat </emphasis>būtu jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Komisijas un <emphasis role="italc" id="B400000249">TV2</emphasis> tiesāšanās izdevumus. Turklāt no šī reglamenta 140. panta 1. punkta, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībai saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu, izriet, ka Dānijas Karalistei ir jāatlīdzina savi tiesāšanās izdevumi pašai.</para>
                  </blockquote>
               </section>
            </section>
         </C_Conc_Txt>
         <C_Conc_Conc>
            <section id="C000000000">
               <title style="03Titre1" id="C200000000">
                  <number>VI –</number>
                  <titlecontent id="C300000000">
                     <emphasis role="bold" id="C400000000">Secinājumi</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="C010000000">
                  <title id="C210000000">
                     <number>61.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="C150000000">Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, es iesaku Tiesai spriest šādi:</para>
                  <itemizedlist id="C030000000">
                     <listitem id="C060000000">
                        <blockquote id="C010000001">
                           <title id="C210000001">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="10Tiretlong1" id="C150000001">apelācijas sūdzību noraidīt;</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="C060000001">
                        <blockquote id="C010000002">
                           <title id="C210000002">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="10Tiretlong1" id="C150000002">piespriest <emphasis role="italc" id="C400000001">Viasat Broadcasting UK Ltd </emphasis>segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt Eiropas Komisijas un <emphasis role="italc" id="C400000002">TV2/Danmark A/S</emphasis> tiesāšanās izdevumus;</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="C060000002">
                        <blockquote id="C010000003">
                           <title id="C210000003">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="10Tiretlong1" id="C150000003">piespriest Dānijas Karalistei segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                  </itemizedlist>
               </blockquote>
            </section>
         </C_Conc_Conc>
      </C_Conclusions>
   </Affaire>
</C_Doc_Ref>