|
31.5.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/16 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1050
(2023. gada 30. maijs),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Baltkrievijas Republikas izcelsmes stiegrojuma stieņu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējā izmeklēšana un spēkā esošie pasākumi
|
(1) |
Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) 2017/1019 (2) noteica antidempinga maksājumus konkrētu Baltkrievijas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu (“stiegrojuma stieņi”) importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”. |
|
(2) |
Patlaban spēkā esošais antidempinga maksājums importam no Baltkrievijas Republikas (“Baltkrievija” jeb “attiecīgā valsts”) ir 10,6 %. |
1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums
|
(3) |
Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. |
|
(4) |
Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu (“pieprasījums”) 2022. gada 16. martā iesniedza Eiropas Tērauda apvienība (“Eurofer” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības stiegrojuma stieņu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisīs dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos. |
1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
|
(5) |
Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2022. gada 15. jūnijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Baltkrievijas izcelsmes stiegrojuma stieņu importu Savienībā. Paziņojumu par procedūras sākšanu Komisija publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(6) |
Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.5. Ieinteresētās personas
|
(7) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmo ražotāju eksportētāju, Baltkrievijas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus un aicināja tos piedalīties. |
|
(8) |
Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
1.6. Reprezentatīvā valsts
|
(9) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, tā kā Baltkrievija nav PTO dalībvalsts un ir minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (5) I pielikumā, normālā vērtība ir jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā attiecīgā reprezentatīvā valstī. |
|
(10) |
Lai izveidotu sadarbību ar kādas attiecīgās reprezentatīvās valsts ražotājiem eksportētājiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu sazinājās ar iespējamiem stiegrojuma stieņu ražotājiem Bosnijā un Hercegovinā, Dienvidkorejā, Dominikānas Republikā, Šveicē, Norvēģijā, Turcijā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Dienvidāfrikā. Tā saņēma atbildi tikai no viena ražotāja ASV. |
|
(11) |
Tā kā ražotāji, kas atrodas kādā citā iespējamā reprezentatīvā valstī, nesadarbojās, Komisija nolēma noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no šā ražotāja ASV. |
|
(12) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu personas tika informētas un tām tika dotas 10 dienas piezīmju sniegšanai par ASV kā attiecīgās reprezentatīvās valsts izvēli. No ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes. |
1.7. Atlase
|
(13) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. |
1.7.1. Savienības ražotāju atlase
|
(14) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ņemot vērā ģeogrāfisko izplatību. Šajā izlasē ietilpa trīs Savienības ražotāji, kas veidoja vairāk nekā 17 % no līdzīgā ražojuma lēstā kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, tāpēc provizoriskā izlase tika apstiprināta. |
1.7.2. Importētāju atlase
|
(15) |
Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens nesaistītais importētājs nesniedza pieprasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. |
1.7.3. Baltkrievijas ražotāju atlase
|
(16) |
Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Baltkrievijas ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Baltkrievijas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. |
|
(17) |
Pieteicās tikai viens stiegrojuma stieņu ražotājs no Baltkrievijas, proti, Byelorussian Steel Works (“BMZ”). Tāpēc atlase nebija nepieciešama. |
1.8. Atbildes uz anketas jautājumiem
|
(18) |
Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzējam, BMZ un ražotājam reprezentatīvajā valstī, kurš sadarbojās. Procedūras sākšanas dienā anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (6). |
|
(19) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzēja un ražotāja ASV. |
|
(20) |
BMZ nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc tika uzskatīts, ka tas šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tas nesadarbojas ar Komisiju. |
|
(21) |
Tādējādi, tā kā Baltkrievijas ražotājs nesadarbojās, Komisija piemēroja pamatregulas 18. pantu un termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā savus konstatējumus pamatoja ar pieejamajiem faktiem. |
1.9. Pārbaude uz vietas
|
(22) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās:
|
1.10. Turpmākā procedūra
|
(23) |
Komisija 2023. gada 17. aprīlī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. |
|
(24) |
Tikai pieprasījuma iesniedzējs iesniedza piezīmes, kas atbalstīja Komisijas konstatējumus un secinājumus. |
2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Pārskatāmais ražojums
|
(25) |
Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, tādi konkrēti Baltkrievijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda betona stiegrojuma stieņi, pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas tālāk neapstrādāti, pēc velmēšanas liekti vai neliekti, ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citām deformācijām, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7214 10 00, ex 7214 20 00, ex 7214 30 00, ex 7214 91 10, ex 7214 91 90, ex 7214 99 10 un ex 7214 99 95 (“pārskatāmais ražojums”). Betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, ir izslēgti. Citi gari ražojumi, piemēram, apaļi stieņi, ir izslēgti. |
2.2. Līdzīgais ražojums
|
(26) |
Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:
|
|
(27) |
Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(28) |
Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Baltkrievijas varētu turpināties vai atkārtoties. |
3.1. Iepriekšējas piezīmes
|
(29) |
Eurostat datubāze Comext liecina, ka PIP laikā imports no Baltkrievijas kopā sasniedza aptuveni 206 200 tonnu un tā tirgus daļa bija aptuveni 1,9 %. Galvenās importētājas dalībvalstis bija šādas: Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu imports un tirgus daļa bija samazinājies vairāk nekā uz pusi (t. i., 488 700 tonnu un 5,0 % tirgus daļa). |
|
(30) |
Kā norādīts 20. apsvērumā, vienīgais zināmais Baltkrievijas ražotājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Baltkrievijas iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Baltkrieviju varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija nesaņēma piezīmes. |
|
(31) |
Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši Eurostat, datubāzi, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”), Global Trade Atlas (“GTA”) un pieprasījumu. |
|
(32) |
Importa apjoms un cena no Baltkrievijas tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no 14. panta 6. punkta datubāzes. |
3.2. Normālās vērtības noteikšanas procedūra saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu
|
(33) |
Kā norādīts iepriekš 1.6. sadaļā – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, tā kā Baltkrievija nav PTO dalībvalsts un ir minēta Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā attiecīgā reprezentatīvā valstī. |
|
(34) |
Tā kā Komisija saņēma atbildi tikai no viena ražotāja ASV, tā nolēma noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no šā ražotāja ASV, t. i., pamatojoties uz minētā ražotāja, kas sadarbojās, faktiskajām cenām. |
3.3. Normālā vērtība
|
(35) |
Pirmkārt, Komisija pārbaudīja, vai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ražotāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem ASV ir reprezentatīvs. Kopējais pārdošanas apjoms ASV tika salīdzināts ar kopējo importa apjomu no Baltkrievijas Savienībā, kas norādīts 14. panta 6. punkta datubāzē. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka ASV tirgū līdzīgo ražojumu pārdod reprezentatīvos daudzumos. |
|
(36) |
Pēc tam Komisija attiecībā uz ASV ražotāju, kas sadarbojās, pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katra līdzīgā ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas ASV ražotāja ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam PIP laikā. |
|
(37) |
Pārdošanas apjoms, kas pārdots par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām (izgatavošanas izmaksas plus PVA izmaksas) vai lielāka par tām, bija lielāks par 80 % no kopējā iekšzemes pārdošanas apjoma, tāpēc normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz ASV ražotāja, kas sadarbojās, faktisko iekšzemes cenu. |
3.4. Eksporta cena
|
(38) |
Kā norādīts 32. apsvērumā, eksporta cenas no Baltkrievijas tika noteiktas, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes importa vērtībām, kas tika koriģētas līdz EXW līmenim. Šajā nolūkā atskaitītās transporta izmaksas pamatojās uz informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs bija sniedzis pieprasījumā. |
3.5. Salīdzinājums
|
(39) |
Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenām, par pamatu ņemot EXW cenu. |
3.6. Dempinga starpība
|
(40) |
Salīdzinājums liecināja, ka eksporta no Baltkrievijas valsts mēroga dempinga starpība, izteikta procentos no Savienības muitas vērtības, ir 41,1 %. |
4. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(41) |
Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Baltkrievijā, attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un Savienības tirgus pievilcīgums. Tiek atgādināts, ka Baltkrievijas ražotāja eksportētāja un Baltkrievijas valdības nesadarbošanās dēļ analīze saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīta uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs, un statistikas datubāzi Global Trade Atlas (“GTA”). |
4.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Baltkrievijā
|
(42) |
Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Baltkrievijā tika noteikta, pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju. |
|
(43) |
Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem datiem, kas pārbaudīti, tos salīdzinot ar publiskiem avotiem, ražošanas jauda Baltkrievijā 2021. gadā tika lēsta vairāk nekā 2,6 miljonu tonnu stiegrojuma stieņu apmērā, un to varētu palielināt vēl par 300 tūkstošiem tonnu, t. i., kopumā iegūtu 3 miljonus tonnu (7). Saskaņā ar pieejamajiem datiem Baltkrievijas pārdošanas apjoms bija 1,7 miljoni tonnu, no kuriem 700 tūkstoši tika patērēti iekšzemē un aptuveni 1 miljons tika eksportēts (8). Tādējādi tika lēsts, ka neizmantotā jauda bija vairāk nekā 900 000 tonnu, kas veidoja vairāk nekā 8 % no Savienības patēriņa PIP laikā. Šī neizmantotā jauda varētu tikt izmantota, lai ražotu pārskatāmo ražojumu eksportam uz Savienību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. |
4.2. Savienības tirgus pievilcīgums
|
(44) |
Pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju, stiegrojuma stieņu ražošanas nozare Baltkrievijā ir orientēta uz eksportu, jo aptuveni 85 % no Baltkrievijas tērauda ražošanas jaudas ir paredzēti eksportam. Saskaņā ar GTA datubāzi Savienības tirgus bija galvenais Baltkrievijas eksporta tirgus. Tika konstatēts, ka eksporta cenas no Baltkrievijas uz trešām valstīm (551 EUR/t) bija vidēji par 10 euro par tonnu zemākas nekā vidējās eksporta pārdošanas cenas uz Savienības tirgu un par 15 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū (651 EUR/t). Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Baltkrievijas eksportētājiem potenciāli būtu pievilcīgāks nekā eksports uz lielāko daļu citu tirgu. Turklāt liels skaits eksporta valstu (t. i., ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Turcija, Ukraina, Malaizija, Meksika, Maroka, Persijas līča valstis, Ēģipte un citas valstis) Baltkrievijai kļuva arvien nepieejamākas lielā iekšzemes piedāvājuma un pret importu no Baltkrievijas vērsto tirdzniecības pasākumu dēļ. |
|
(45) |
Savienības tirgus ir pievilcīgs Baltkrievijas ražotājam arī tā ģeogrāfiskā tuvuma un lieluma dēļ – kopējais patēriņš tajā ir aptuveni 11 miljoni tonnu. |
|
(46) |
Tāpēc lieluma, cenu un tuvuma ziņā Savienības tirgus salīdzinājumā ar citiem tirgiem joprojām bija pievilcīgs Baltkrievijas ražotājam eksportētājam. |
4.3. Pret Baltkrieviju vērsto sankciju ietekme
|
(47) |
Komisija norādīja, ka Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ Savienība pret Krieviju un Baltkrieviju ir noteikusi secīgas sankciju paketes, kas pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām attiecās arī uz tērauda ražojumiem un/vai tērauda uzņēmumiem, kuri ražo un eksportē pārskatāmo ražojumu. 2022. gada martā tika noteiktas sankcijas, un no 2022. gada jūnija tika pārtraukts imports no Baltkrievijas. Tomēr pašreizējo situāciju nevar uzskatīt par ilglaicīgu. Ņemot vērā to, ka minētās sankcijas ir saistītas ar militāro agresiju un pamatā esošo ģeopolitisko situāciju, to tvērums, izmaiņas un/vai ilgums nav paredzami. Turklāt antidempinga pasākumu darbības laiks ir pieci gadi. Ņemot vērā iepriekš minēto nenoteiktību un to, ka Padome jebkurā brīdī var papildus grozīt sankciju precīzo tvērumu un ilgumu, Komisija konstatēja, ka sankcijas nevar ietekmēt tās secinājumus šajā izmeklēšanā. Jo īpaši Komisija konstatēja, ka, neskatoties uz pašreizējām sankcijām, pasākumi joprojām ir nepieciešami pamatregulas 11. panta 1. un 2. punkta nozīmē. |
4.4. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību
|
(48) |
Izmeklēšanā tika atklāts, ka PIP laikā Savienības tirgū no Baltkrievijas turpināja ieplūst imports par dempinga cenām. |
|
(49) |
Turklāt Baltkrievijas neizmantotā jauda bija būtiska salīdzinājumā ar Savienības patēriņu PIP laikā. Bez tam Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā norādīja uz iespējamību, ka Baltkrievijas eksports tiktu novirzīts uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku, un arī neizmantotā jauda tiktu izmantota, lai palielinātu ražošanu un eksportu uz Savienību. |
|
(50) |
Tādējādi Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām varētu ievērojami pieaugt pārskatāmā ražojuma imports par dempinga cenām no Baltkrievijas Savienībā. |
|
(51) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām iespējama dempinga turpināšanās. |
5. KAITĒJUMS
5.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(52) |
Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja aptuveni 25 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(53) |
Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms PIP laikā bija apmēram 11 200 000 tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajām atbildēm uz makroekonomisko anketu. Kā norādīts iepriekš 14. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas pārstāvēja vairāk nekā 17 % no kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā. |
5.2. Patēriņš Savienībā
|
(54) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz kopējo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, tam pieskaitot kopējo importa apjomu Savienībā. Informācija par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū tika iegūta no pieprasījuma iesniedzēja un vajadzības gadījumā koriģēta atbilstoši pārbaudītiem datiem, kas attiecībā uz PIP sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs. Attiecībā uz importu Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzi. |
|
(55) |
Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņam Savienībā bija šāda dinamika: 1. tabula Patēriņš Savienībā
|
||||||||||||||||||||||
|
(56) |
Patēriņš Savienībā laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam palielinājās par 5 %, 2020. gadā nedaudz samazinājās un PIP laikā atkal palielinājās. Patēriņa svārstības 2020. gadā un PIP laikā bija Covid-19 uzliesmojuma sekas, kā rezultātā ekonomikas dalībnieku aktivitāte mazinājās un patēriņš saruka, bet pēc tam saimnieciskā darbība atkal atsākās. |
|
(57) |
Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 8 %. |
5.3. Imports no attiecīgās valsts
5.3.1. Importa apjoms no attiecīgās valsts un tā tirgus daļa
|
(58) |
Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Kā izklāstīts 5.2. iedaļā, importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz šā importa īpatsvaru no kopējā patēriņa Savienībā. |
|
(59) |
Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda dinamika: 2. tabula Importa apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(60) |
Pārskatāmā ražojuma imports no Baltkrievijas attiecīgajā periodā vairāk nekā divkāršojās – no 72 000–80 000 tonnām 2018. gadā līdz 200 000–210 000 tonnām PIP laikā. Importa no Baltkrievijas tirgus daļas dinamika bija līdzīga importa apjoma dinamikai, un tā ievērojami palielinājās katru gadu – no 0,6–0,8 % 2018. gadā līdz 1,8–2,1 % PIP laikā. |
5.3.2. Importa no Baltkrievijas vidējās cenas
|
(61) |
Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. |
|
(62) |
No Baltkrievijas Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika: 3. tabula Importa cenas
|
||||||||||||||||||||||
|
(63) |
Importa vidējās cenas samazinājās no 420–440 EUR/t 2018. gadā līdz 345–365 EUR/t 2020. gadā, bet pēc tam PIP laikā palielinājās līdz 550–570 EUR/t. Kopumā pieaugums no 2018. gada līdz PIP bija 28 %, t. i., cenu pieaugums bija par 120–130 EUR par tonnu. Šis kopējais cenu pieaugums atbilda vispārējai stiegrojuma stieņu cenu tendencei Savienības tirgū. |
|
(64) |
Tomēr, kā aprakstīts turpmāk 5.5.3.1. iedaļā, importa no Baltkrievijas vidējā cena CIF līmenī visā attiecīgajā periodā bija zemāka par Savienības ražotāju vienības izmaksām. |
5.3.3. Cenu samazinājums
|
(65) |
Komisija noteica, kāds bija cenu samazinājums PIP laikā, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, pamatojoties uz izmaksām, apdrošināšanu un vedmaksu (“CIF”), kas koriģēta, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas (9) (ieskaitot antidempinga maksājumu), ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo svērto pārdošanas cenu, kas koriģēta EXW līmenī un ko maksā nesaistīti pircēji Savienībā. |
|
(66) |
Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma PIP laikā, un tas parādīja, ka Baltkrievijas importa cenas bija par 2,5–3 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Komisijas noteiktais cenu samazinājums bez antidempinga maksājuma bija 11,8–12 %. |
5.4. Imports no trešām valstīm, izņemot Baltkrieviju
|
(67) |
Stiegrojuma stieņu imports no trešām valstīm, izņemot Baltkrieviju, galvenokārt bija no Norvēģijas, Krievijas un Turcijas. |
|
(68) |
Agregētajam stiegrojuma stieņu importa apjomam Savienībā no citām trešām valstīm, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika: 4. tabula Importa apjoms no citām trešām valstīm un tā tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(69) |
PIP laikā importa no trešām valstīm, izņemot Baltkrieviju, tirgus daļa veidoja 4,1 % no Savienības patēriņa. Importa apjoms 2020. gadā ievērojami samazinājās un PIP laikā palielinājās, bet nesasniedza 2019. gada līmeni, kā rezultātā tā tirgus daļa attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 3,2 procentpunktiem. Attiecīgajā periodā vidējā importa cena palielinājās par 14 %. PIP laikā importa no trešām valstīm, izņemot Baltkrieviju, vidējā cena bija augstāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena (+ 2 %) un augstāka nekā importa no Baltkrievijas vidējā cena (+ 17–20 %). |
5.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
5.5.1. Vispārīgas piezīmes
|
(70) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
|
(71) |
Lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota 14. apsvērumā minētā atlase. |
|
(72) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz makroekonomiskajiem datiem, ko sniedza Savienības ražotāju apvienība, un tiem datiem par visiem Savienības ražotājiem, kas norādīti pārbaudītajās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas norādīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. |
|
(73) |
Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
|
(74) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
5.5.2. Makroekonomiskie rādītāji
5.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
(75) |
Savienības ražošanas kopējam apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 5. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(76) |
Kopumā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 2 %. No 2018. gada līdz 2019. gadam ražošanas apjoms palielinājās par 7 %. Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gadā ražošanas apjoms samazinājās par 5 % salīdzinājumā ar 2019. gadu un saglabājās tāds arī PIP laikā. |
|
(77) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā pieauga par 5 %. Jaudas izmantojums samazinājās no 67 % 2018. gadā līdz 65 % PIP laikā. |
5.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
(78) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 6. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(79) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. No 2018. līdz 2019. gadam tas palielinājās par 8 %, pēc tam 2020. gadā nedaudz samazinājās (par 2 %) un PIP laikā atkal palielinājās, proti, par 4 %. |
|
(80) |
Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā nedaudz pieauga (par 2 %). No 2018. līdz 2020. gadam tā palielinājās par 5 %, bet PIP laikā samazinājās. |
5.5.2.3. Izaugsme
|
(81) |
Patēriņa pieaugums Savienībā attiecīgajā periodā bija 8 %. Savienības ražošanas nozare guva labumu no šā patēriņa pieauguma un attiecīgajā periodā pat nedaudz palielināja savu tirgus daļu (par 2 %). |
5.5.2.4. Nodarbinātība un ražīgums
|
(82) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 7. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(83) |
Attiecīgajā periodā nodarbināto skaits svārstījās. No 2018. līdz 2019. gadam tas palielinājās par 12 % un pēc tam 2020. gadā un PIP laikā pakāpeniski samazinājās līdz līmenim, kas nedaudz pārsniedza 2018. gada līmeni. Ražīgums no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 7 % un no 2020. gada līdz PIP palielinājās par 8 %. Attiecīgajā periodā ražīgums palielinājās par 1 %. |
5.5.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga
|
(84) |
PIP laikā noteiktā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni, savukārt importa no Baltkrievijas līmenis PIP laikā bija 1,9 % no Savienības patēriņa. |
5.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji
5.5.3.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē
|
(85) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 8. tabula Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(86) |
Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 17 %, atspoguļojot vienības ražošanas izmaksu samazinājumu. Salīdzinājumā ar 2020. gadu PIP laikā cena palielinājās par 45 %. Cenu pieaugumu veicināja vienības ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma pieaugums pēc atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas. |
|
(87) |
Spēkā esošie antidempinga maksājumi ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt konkurētspēju pašreizējā cenu līmenī, jo, kā paskaidrots 64. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā Savienības ražotāju vienības izmaksas bija augstākas nekā importa no Baltkrievijas vidējā cena. |
5.5.3.2. Darbaspēka izmaksas
|
(88) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 9. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku
|
||||||||||||||||||||||
|
(89) |
Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %, bet 2020. gadā, galvenokārt tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tika apturēta ražošana, tās uz laiku samazinājās par 3 %. |
5.5.3.3. Krājumi
|
(90) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 10. tabula Krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(91) |
Attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 4 %. |
5.5.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
|
(92) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un peļņai no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 11. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(93) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās no 8,4 % līdz 4,9 %, kam sekoja straujš kāpums laikposmā no 2020. gada līdz PIP, sasniedzot 15,3 %. PIP laikā pieprasījuma pieaugums, kas skaidrojams ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19, ļāva ražošanas nozarei paaugstināt cenas straujāk, nekā auga ražošanas izmaksas, kā rezultātā palielinājās rentabilitāte. Spēkā esošie antidempinga maksājumi ļāva Savienības ražošanas nozarei atjaunot stabilu uzņēmējdarbības stāvokli. Visā attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte bija augstāka nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā mērķa peļņa (4,8 %). |
|
(94) |
Izmeklēšanā atklājās, ka PIP bija raksturīgi ārkārtas apstākļi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu, kam sekoja strauja ekonomikas atveseļošanās. Jo īpaši 2020. gadā Savienības stiegrojuma stieņu tirgus Covid-19 dēļ piedzīvoja lielus traucējumus ar ārkārtējām svārstībām. 2020. gada pirmajā pusē ražošana tika uz laiku apturēta, jo nebija pasūtījumu. Vēlāk, 2020. gada otrajā pusē un PIP, Savienības stiegrojuma stieņu ražotāju rentabilitāte uzlabojās, jo pieprasījums turpināja atgūties straujāk, nekā gaidīts. Šajā ziņā Savienības ražotāju rentabilitātes uzlabošanās PIP laikā, visticamāk, bija īslaicīga, jo tā galvenokārt bija saistīta ar ārkārtīgi strauju un spēcīgu pieprasījuma pieaugumu, kā rezultātā palielinājās cenu līmenis. |
|
(95) |
Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence palielinājās par 40 %, ko veicināja rentabilitāte, tomēr mazākā apmērā, atkal atspoguļojot antidempinga maksājumu un 94. apsvērumā aprakstīto PIP laikā pastāvošo ārkārtas apstākļu pozitīvo ietekmi. |
|
(96) |
Ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %. |
|
(97) |
Peļņa no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. No 2018. līdz 2020. gadam tā samazinājās no 102 % līdz 51 % un no 2020. gada līdz PIP strauji palielinājās. Kopumā peļņa no ieguldījumiem attiecīgajā periodā vairāk nekā divkāršojās. |
5.6. Secinājums par kaitējumu
|
(98) |
Lielākajai daļai kaitējuma rādītāju, piemēram, pārdošanas apjomam Savienībā, tirgus daļai, nodarbinātībai, rentabilitātei un naudas plūsmai, attiecīgajā periodā bija pozitīva dinamika. Lai gan tādu rādītāju tendence kā krājumi perioda beigās un ieguldījumi šajā periodā bija negatīva, to absolūtais līmenis ir apmierinošs un tādējādi neliecina par būtisku kaitējumu. |
|
(99) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā kaitējuma un tai nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
6. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(100) |
Komisija 99. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei PIP laikā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no Baltkrievijas. |
|
(101) |
Lai noteiktu, vai pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, Komisija pārbaudīja: i) ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Baltkrievijā un ii) iespējamos no Baltkrievijas veiktā importa cenu līmeņus un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. |
6.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Baltkrievijā
|
(102) |
Kā norādīts iepriekš 49. apsvērumā, tika lēsts, ka neizmantotā jauda Baltkrievijā ir vairāk nekā 900 000 tonnu, kas veidoja vairāk nekā 8 % no Savienības patēriņa PIP laikā. Šī neizmantotā jauda varētu tikt izmantota, lai apgādātu Savienības tirgu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku. |
6.2. Savienības tirgus pievilcīgums, iespējamie no Baltkrievijas veiktā importa cenu līmeņi un to ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku
|
(103) |
Kā konstatēts 44.–46. apsvērumā, Savienības tirgus lieluma, cenu un tuvuma ziņā joprojām bija pievilcīgs Baltkrievijas ražotājiem eksportētājiem. |
|
(104) |
Komisija analizēja Baltkrievijas importa cenu līmeni Savienībā. Ja antidempinga maksājumu nebūtu, vidējās svērtās importa no Baltkrievijas cenas visā attiecīgajā periodā būtu ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. PIP laikā importa no Baltkrievijas (10) cenas bija par 13–15 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt, kā paskaidrots un 64. un 87. apsvērumā, Baltkrievijas importa cenu līmenis bija zemāks pat par Savienības ražošanas izmaksām. Līdz ar to ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgus Baltkrievijai kļūtu vēl pievilcīgāks. |
|
(105) |
Tāpat, lai novērtētu turpmākā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija arī uzskatīja, ka pamatots turpmākā cenu līmeņa Savienības tirgū rādītājs būtu uz citiem trešo valstu tirgiem veiktā Baltkrievijas eksporta cenu līmenis. |
|
(106) |
Kā izklāstīts iepriekš 44. apsvērumā, Komisija analizēja Baltkrievijas eksporta cenu līmeni uz trešo valstu tirgiem un konstatēja, ka šīs eksporta cenas bija ievērojami (par 15 %) zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tāpēc Savienības tirgus Baltkrievijas ražotājiem cenu ziņā joprojām ir ļoti pievilcīgs. |
|
(107) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības ražotāji importa par zemām cenām no Baltkrievijas pieauguma gadījumā, mēģinādami saglabāt pārdošanas apjomus un tirgus daļas, būtu spiesti samazināt savas cenas. Tas ietekmētu nozares vispārējo rentabilitāti, kas pasliktinātos. |
|
(108) |
No otras puses, ja Savienības ražošanas nozare saglabātu savu pašreizējo cenu līmeni, tam būtu gandrīz tūlītēja negatīva ietekme uz tās pārdošanas un ražošanas apjomu un tirgus daļu. Turklāt, samazinoties ražošanas apjomam, pieaugtu ražošanas izmaksas par vienību, jo samazinātos apjomradīto ietaupījumu radītās priekšrocības. Tas vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Samazinoties rentabilitātei, Savienības ražošanas nozare nevarētu veikt nepieciešamos ieguldījumus. Galu galā tiktu zaudētas darbvietas un rastos risks, ka tiks slēgtas ražošanas līnijas. |
|
(109) |
Pārskatāmo ražojumu ietekmē sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, tomēr, kā minēts 47. apsvērumā, pašreizējo situāciju nevar uzskatīt par ilglaicīgu. Komisija konstatēja, ka tās nevar ietekmēt šīs izmeklēšanas secinājumus. |
6.3. Secinājums par kaitējuma atkārtošanās iespējamību
|
(110) |
Pamatojoties uz to, tika secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no Baltkrievijas par kaitējumu izraisošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums. |
7. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(111) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
7.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(112) |
Kā norādīts 99. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, kuru radīja iepriekšējais dempings. Gadījumā, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozare, iespējams, saskartos ar pieaugošu negodīgu konkurenci, kādu radītu Baltkrievijas ražotāji, un tādējādi, ļoti iespējams, tiktu apturēta Savienības ražošanas nozares atgūšanās. |
|
(113) |
Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. |
7.2. Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses
|
(114) |
Kā minēts 15. apsvērumā, pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un izmeklēšanas laikā neviens importētājs nepieteicās. Lai gan nevar izslēgt, ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmēja importētāju darbību, tie nebija atkarīgi no Baltkrievijas un varēja iegādāties pārskatāmo ražojumu no citām valstīm, piemēram, no Norvēģijas un Turcijas. Tāpēc Komisija secināja, ka, no importētāju viedokļa, nav pārliecinošu iemeslu nepagarināt spēkā esošos pasākumus. |
7.3. Lietotāju intereses
|
(115) |
Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un izmeklēšanas laikā neviens lietotājs nepieteicās. Tāpēc nekas neliecināja par to, ka sākotnējā izmeklēšanā (11) izdarītais secinājums vairs nav spēkā un ka pasākumu saglabāšanai būtu negatīva ietekme uz lietotājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi. |
7.4. Secinājums par Savienības interesēm
|
(116) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt Baltkrievijas izcelsmes stiegrojuma stieņu importam noteiktos spēkā esošos pasākumus. |
8. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(117) |
Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz stiegrojuma stieņiem no Baltkrievijas būtu jāsaglabā. |
|
(118) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (12) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir tā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
|
(119) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts antidempinga maksājums tādu konkrētu Baltkrievijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda betona stiegrojuma stieņu, pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas tālāk neapstrādātu, pēc velmēšanas liektu vai neliektu, ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citām deformācijām, importam, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7214 10 00, ex 7214 20 00, ex 7214 30 00, ex 7214 91 10, ex 7214 91 90, ex 7214 99 10 un ex 7214 99 95 (Taric kodi: 7214100010, 7214200020, 7214300010, 7214911010, 7214919010, 7214991010, 7214999510). Betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, ir izslēgti. Citi gari ražojumi, piemēram, apaļi stieņi, ir izslēgti.
2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai par 1. punktā aprakstīto ražojumu pirms nodokļa samaksas, ir 10,6 %.
3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 30. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1019 (2017. gada 16. jūnijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Baltkrievijas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu importam (OV L 155, 17.6.2017., 6. lpp.).
(3) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 372, 16.9.2021., 9. lpp.).
(4) Paziņojums par Baltkrievijas Republikas izcelsmes stiegrojuma stieņu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C 231, 15.6.2022., 21. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).
(6) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2607
(7) Ražotājs eksportētājs: https://eng.belsteel.com/about/rolling-production.php.
(8) CRU grupas datubāze, https://www.crugroup.com/.
(9) Sākotnējā izmeklēšanā pēcimportēšanas izmaksas tika noteiktas 2 % līmenī.
(10) Ja tiktu iekļautas 2 % pēcimportēšanas izmaksas, cenu starpība būtu 11,8–12 %, kā izklāstīts 66. apsvērumā.
(11) Kopumā nebija pārliecinošu iemeslu pret pasākumu noteikšanu attiecīgā ražojuma importam no Baltkrievijas.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).