European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/2327

22.10.2026

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/2327

(2026. gada 21. oktobris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1355/2008 (2) Padome noteica galīgu antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tiek saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pasākumi tika noteikti īpaša maksājuma veidā, kura summa vienam uzņēmumam bija no 361,4 līdz 531,2 EUR par tonnu ražojuma neto svara.

(3)

Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 22. martā atcēla šos pasākumus (3), tomēr 2013. gada 18. februārī ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 158/2013 (4) tie tika noteikti atkārtoti.

(4)

Pasākumi tika saglabāti ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 1313/2014 (5) un (ES) 2020/1534 (6) pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(5)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (7), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2025. gada 21. jūlijā iesniedza Federación Nacional de Asociaciones de Transformados Vegetales y Alimentos Procesados (“Fenaval” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv 100 % no dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) kopējā ražošanas apjoma Savienībā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1.3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2025. gada 21. oktobrī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes citrusaugļu importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu un tā labojumu (8) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(8)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim (“attiecīgais periods”).

1.5.   Ieinteresētās personas

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos ražotājus ĶTR un ĶTR iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

1.6.   Atlase

(11)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veidot ĶTR ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju izlasi.

1.6.1.   Savienības ražotāju atlase

(12)

Kā minēts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija darīja pieejamas anketas vienīgajiem diviem zināmajiem Savienības ražotājiem, proti, Agricultura y Conservas, S.A. un Industrias Videca, S.A. Tika uzskatīts, ka Savienības ražotāju atlase nav nepieciešama.

1.6.2.   Importētāju atlase

(13)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(14)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama. Par šo lēmumu nekādas piezīmes netika saņemtas.

1.6.3.   Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju atlase

(15)

Lai lemtu, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(16)

Tikai viens ražotājs eksportētājs no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama.

(17)

Uzņēmums tika uzaicināts iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem, tomēr 2025. gada 17. novembrī ražotājs eksportētājs oficiāli informēja Komisiju par savu nodomu nesadarboties.

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(18)

Izmeklēšanas sākšanas dienā Komisija savā tīmekļa vietnē (9) darīja pieejamas anketas ražotājiem eksportētājiem, Savienības ražotājiem, nesaistītajiem importētājiem Savienībā un lietotājiem Savienībā. Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja arī anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no Savienības ražotājiem. Atbildes netika saņemtas no citām ieinteresētajām personām, piemēram: ražotājiem eksportētājiem, nesaistītajiem Savienības importētājiem un/vai lietotājiem un ĶV.

1.8.   Pārbaude

(20)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

Savienības ražotāji

—

Agricultura y Conservas S.A., Algemesi (Valensija), Spānija,

—

Industrias Videca S.A., Villanueva de Castellón (Valensija), Spānija.

1.9.   Datu noformējums

(21)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās un ņemot vērā Savienības ražotāju ierobežoto skaitu, daži no turpmāk norādītajiem skaitļiem ir sniegti diapazonos, lai izvairītos no konfidencialitātes pārkāpumiem.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(22)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, sagatavoti vai konservēti mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi, arī ar spirta, cukura vai cita saldinātāja piedevu, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 2008 30 55 , 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (Taric kodi 2008 30 90 61, 2008 30 90 63, 2008 30 90 65, 2008 30 90 67 un 2008 30 90 69) (“konservēti mandarīni”).

(23)

Pārskatāmo ražojumu iegūst, nomizojot un sadalot daiviņās konkrētu šķirņu mazos citrusaugļus (galvenokārt sacumas), ko pēc tam, ievietotus cukura sīrupā, sulā vai ūdenī, iepako dažādu izmēru iepakojumos, lai apmierinātu dažādu tirgu konkrēto pieprasījumu.

(24)

Sacumas, klementīni un citi mazie citrusaugļi ir plaši pazīstami ar kopējo nosaukumu “mandarīns”. Lielākā daļa šo dažādo šķirņu augļu ir piemēroti patēriņam svaigā veidā vai pārstrādei. Tie ir līdzīgi, tāpēc uzskata, ka tie sagatavotā vai konservētā veidā ir viens un tas pats ražojums.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(25)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojums, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 2008 30 55 , 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (Taric kodi 2008 30 90 61, 2008 30 90 63, 2008 30 90 65, 2008 30 90 67 un 2008 30 90 69).

2.3.   Līdzīgais ražojums

(26)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas reizēs, šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

ĶTR ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam attiecīgajam ražojumam,

—

pārskatāmajam ražojumam, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod pārējām pasaules valstīm, un

—

pārskatāmajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(27)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   Iepriekšējas piezīmes

(28)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu (kas bija no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim) samazinājās. Eurostat dati liecina, ka konservētu mandarīnu imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni [32–35] % no Savienības tirgus, savukārt sākotnējā izmeklēšanā tirgus daļa bija 71,1 %, pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā tā bija 43,3 % un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā – [30–41] %. Absolūtā izteiksmē importa apjoms no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 15 188 t.

(29)

Kā minēts 19. apsvērumā, neviens no attiecīgās valsts eksportētājiem /ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ tā, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, var piemērot pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu Komisija nesaņēma ne piezīmes, ne uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās pieprasījumus.

(30)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, konkrētāk, uz Eurostat datiem, pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”), informāciju pārskatīšanas pieprasījumā un informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja un Savienības ražotājiem). Turklāt Komisija izmantoja citus publiski pieejamas informācijas avotus, piemēram, datus no Turcijas, kas tika izraudzīta par reprezentatīvo valsti, tostarp Turcijas Statistikas institūta (10) datus, kā arī Orbis Bureau van Dijk (11) (“Orbis”) un Global Trade Atlas (12) (“GTA”) datus.

3.2.   Procedūra, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izmanto, lai noteiktu ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importa normālo vērtību

(31)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(32)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(33)

Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam 2026. gada 14. janvārī Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi. ĶV šajā sakarā piezīmes nesniedza.

(34)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(35)

Komisija 2026. gada 21. janvārī ar paziņojumu (“paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija par attiecīgu reprezentatīvo valsti noteica Turciju. Turklāt tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Frigo-Pak, kas ir ražotājs reprezentatīvajā valstī. Nekādas piezīmes netika saņemtas.

3.3.   Normālā vērtība

(36)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(37)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA”).

(38)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(39)

Lai lemtu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kuru dēļ nebūtu pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas minētajā valstī, Komisija pārbaudīja pierādījumus lietas materiālos. Minētā analīze aptvēra šādus pierādījumus par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai konstatētu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(40)

Pirmkārt, pieprasījumā iekļautie pierādījumi ietvēra tālāk minētos faktorus, kas liecina, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

—

Pieprasījumā bija minēts Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations  (13) (“Ziņojums”).

—

Pieprasījumā arī konstatēts, ka konservētu mandarīnu ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Precīzāk, attiecīgajam ražojumam galvenokārt ir vajadzīgi i) svaigi mandarīni, ii) tērauda skārds (konservu kārbas, vāciņi un vāki), iii) darbaspēks, iv) materiāli, piemēram, etiķetes ar iespiestu tekstu un kartona kastes, v) cukurs un vi) enerģija. Visi šie izejresursi ir pakļauti kropļojumiem, tāpēc ka to cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās (14).

—

Turklāt pieprasījumā apgalvots, ka Ķīnas valdība iejaucas Ķīnas ekonomikā saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tāpēc attiecīgā ražojuma ražošana Ķīnā ir pakļauta nozīmīgiem kropļojumiem. Konkrētāk, pieprasījumā ir norādīts, ka valdības noteiktie ekonomiskie rezultāti neatspoguļo tirgus spēkus, bet drīzāk ir vērsti uz valsts plānošanas mērķu sasniegšanu. Ķīnas valdības iejaukšanās ekonomikā ietekmē lielāko daļu ekonomikas nozaru, tostarp konservētu augļu nozari (15).

—

Pieprasījumā arī apgalvots, ka Ķīnas tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder Ķīnas iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga un sniedz tiem norādes (16). Konkrētāk, Ķīnas lauksaimniecības tirgu lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kuri pieder Ķīnas iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga un sniedz tiem norādes (17).

—

Pieprasījumā arī minēts, ka Ķīnā sistemātiski netiek pietiekami īstenoti bankrota tiesību un īpašuma tiesību akti, un tas rada nozīmīgus kropļojumus Ķīnas tirgū. Izmaksas un cenas Ķīnas tirgū netiek noteiktas saskaņā ar brīvā tirgus spēkiem, bet gan Ķīnas valdības iejaukšanās rezultātā (18).

—

Pieprasījumā attiecībā uz piekļuvi finansējumam Ķīnā apgalvots, ka to piešķir iestādes, kas īsteno valsts politikas mērķus vai citādi nerīkojas neatkarīgi no valsts, tādējādi piekļuve finansējumam netiek piešķirta saskaņā ar brīvā tirgus spēkiem (19).

(41)

Otrkārt, iepriekšējās izmeklēšanās par konservētu augļu nozari ĶTR (20) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu sadali, neļaujot to veikt efektīvi un atbilstoši tirgus principiem (21). Konkrētāk, Komisija secināja, ka konservētu augļu nozarē ĶV ne tikai joprojām pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē, bet ĶV var arī iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (22). Komisija turklāt konstatēja, ka valsts klātbūtne finanšu tirgos un valsts iejaukšanās to darbībā, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR tiešām panāk, ka resursi tiek novirzīti tām nozarēm, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski svarīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem. Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota tiesību un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (23). Līdzīgā kārtā Komisija konservētu augļu nozarē konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (24), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (25).

(42)

Treškārt, nesenākajā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz pārskatāmo ražojumu20 Komisija secināja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijai nav zināms par būtiskām strukturālām izmaiņām ĶTR kopumā un/vai attiecīgajā nozarē, kas varētu ietekmēt šo secinājumu.

(43)

Ceturtkārt, papildu pierādījumi, kas pieejami Ziņojumā (26), kuru Komisija sagatavoja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, liecina par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu arī laikposmā no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

(44)

Piektkārt, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(45)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, tāpat kā izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(46)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

3.3.2.   Reprezentatīvā valsts

3.3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

(47)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (27), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR,

—

pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī (28),

—

attiecīgo datu esība un viegli pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—

ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā būtu jādod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(48)

Kā paskaidrots 35. apsvērumā, Komisija 2026. gada 21. janvārī lietas materiālos publicēja paziņojumu par avotiem, ko izmantos normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā ir aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā, un informētas ieinteresētās personas, ka plānots apsvērt iespēju šajā lietā par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ierosināto Turciju, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktā uzskaitītajiem kritērijiem Komisija noteica, ka Turcija ir valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR. Pasaules Banka klasificē Turciju par valsti ar vidēji augstiem ienākumiem, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu. Turklāt Turcija tika identificēta kā valsts, kurā ražo pārskatāmo ražojumu un par kuru attiecīgie dati ir viegli pieejami.

(50)

Visbeidzot, ņemot vērā nesadarbošanos un to, ka, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem elementiem, tika konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.3.2.2.   Secinājums

(51)

Tā kā sadarbības nebija, ņemot vērā ierosinājumu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un to, ka Turcija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, Komisija izvēlējās Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.4.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(52)

Paziņojumā Komisija uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko Savienības ražošanas nozare izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt viegli pieejamu informāciju par neizkropļotu vērtību katram paziņojumā norādītajam ražošanas faktoram.

(53)

Komisija paziņojumā arī norādīja, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantos GTA (29), lai noteiktu neizkropļotas izmaksas ražošanas faktoriem, īpaši izejvielām.

(54)

Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu izmaksu noteikšanai tā izmantos Eurostat (30) datus par elektroenerģiju, proti, Turcijas Dabasgāzes un darbaspēka statistikas institūta (31) datus. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka PVA izmaksu un peļņas noteikšanai izmantos iepriekš 35. apsvērumā minētā Turcijas ražotāja finanšu datus.

(55)

Komisija no ieinteresētajām personām piezīmes par paziņojumā iekļauto ražošanas faktoru sarakstu nav saņēmusi.

3.4.1.   Ražošanas faktori

(56)

Ņemot vērā visu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un informāciju, ko vēlāk iesniedza pieprasījuma iesniedzējs un kas tika savākta pārbaudes apmeklējumos, un to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un netika sniegtas piezīmes par paziņojumu, nolūkā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikt normālo vērtību ir identificēti šādi ražošanas faktori un to avoti:

1. tabula

Konservētu mandarīnu ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preces kods Turcijā

Datu avots

Mērvienība

Neizkropļota vienības vērtība (CNY)

IZEJVIELAS

Mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), svaigi vai žāvēti

0805 21 10

GTA

kg

2,725

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā, izņemot jēlcukuru, bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, baltais cukurs

1701 99 10

GTA

kg

10,16

Dzelzs vai tērauda konservu kārbas, kas aizvākojamas lodējot vai atlokojot un kas izmantojamas pārtikas produktu uzglabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 50 l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

7310 21 11

GTA

kg

42,86

Aizbāžņi, vāciņi no parastā metāla (izņemot pudeļu vāciņus)

8309 90

GTA

kg

52,44

Kastes un kārbas no gofrēta papīra vai kartona

4819 10

GTA

kg

14,54

ENERĢIJA

Elektroenerģija

Neattiecas

Eurostat

kWh

0,741

Dabasgāze

Neattiecas

Turcijas Statistikas institūts

m3

1,50 –3,57

DARBASPĒKS

Darbaspēka izmaksas

Neattiecas

Turcijas Statistikas institūts

stunda

45,91

3.4.1.1.   Izejvielas

(57)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas (ja tās bija pieejamas, kā paskaidrots 61. apsvērumā).

(58)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (32) I pielikumā minētās valstis. Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 39.–46. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas.

(59)

Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz izejvielām, ko izmanto eksportam paredzēto ražojumu ražošanā, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Kad imports no ĶTR reprezentatīvajā valstī netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(60)

Ar vairākiem ražošanas faktoriem (piem., sulu) saistītās faktiskās izmaksas, kas radās Savienības ražotājiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas kategorijā “palīgmateriāli”. Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(61)

Minētajām importa cenām parasti būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta cenas. Tomēr, ņemot vērā tālāk aprēķināto dempinga starpību līmeni, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kuras uzdevums ir noskaidrot, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav vajadzīgas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu, ja informācija nav pieejama. Tika izmantotas tikai tās transporta izmaksas, ko Savienības ražotāji paziņojuši saistībā ar mandarīnu piegādi, nevis visām izejvielām. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību, un tādējādi dempinga starpība būtu lielāka.

3.4.1.2.   Darbaspēks

(62)

Turcijas Statistikas institūts publicē sīku informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Vidējās darbaspēka stundas izmaksas uz vienu pilnslodzes ekvivalentu (“FTE”) ir 45,91 CNY stundā. Komisija atsauces vērtību izmeklēšanas periodam noteica, pamatojoties uz 2022. gada vidējām darbaspēka izmaksām stundā attiecībā uz apstrādes rūpniecību NACE 2. red. saimnieciskajai darbībai ar kodu C.10 (33), un indeksēja tās līdz 2024. gadam, pamatojoties uz korekcijas indeksiem apstrādes rūpniecībā Turcijā (NACE C).

(63)

Komisija konstatēja, ka atsauce uz saimniecisko darbību, kas norādīta paziņojumā par ražošanas faktoriem (NACE C.23), ir nepareiza, ņemot vērā atsauci (NACE C.10), kura izmantota pamatā esošajā aprēķinā. Tādējādi Komisija apstiprina, ka NACE C.10 ir pareizā saimnieciskā darbība darbaspēka izmaksu atsauces vērtības noteikšanai. Enerģija (elektroenerģija, dabasgāze)

(64)

Komisija izmantoja jaunākos pieejamos Eurostat publicētos datus par rūpnieciskajiem lietotājiem noteiktajām elektroenerģijas cenām, kas piemērojamas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (“PIP”) Turcijā. Informācija liecina, ka vidējais rūpniecības tarifs 2024. gadā ir 0,741 CNY par kWh (34).

(65)

Attiecībā uz dabasgāzi – Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem noteikto gāzes cenu Turcijā, ko publicējis Turcijas Statistikas institūts (35) savos regulārajos paziņojumos presei. Komisija izmantoja datus par gāzes cenām attiecīgajā patēriņa grupā kurušos/m3, kas tika pienācīgi koriģētas atbilstoši inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto ražotāju cenu indeksu, lai pielāgotos pārskatīšanas izmeklēšanas periodam (2024. gada oktobris–2025. gada septembris). Cena tika koriģēta, ņemot vērā 18 % PVN, jo norādītajā cenā bija iekļauts PVN.

3.5.   Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(66)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(67)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz pārbaudītajiem Savienības ražotāju datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām tiešajām izmaksām, t. i., izmaksām, kas ietver izejvielu un enerģijas patēriņu, un tiešajām un netiešajām darbaspēka izmaksām. Pēc tam atkarībā no ražotā modeļa šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(68)

Lai noteiktu PVA izmaksu un peļņas vērtību, ko nav skāruši kropļojumi, Komisija izmantoja Turcijas uzņēmuma Frigo-Pak finanšu datus par 2025. gadu, kas norādīti uzņēmuma revidētajos pārskatos (36). Neizkropļotām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

a)

PVA izmaksas 21 % apmērā, izteikta pārdoto preču izmaksām, piemērotas ražošanas izmaksu summai;

b)

peļņa 29 % apmērā, izteikta no pārdoto preču izmaksām, piemērota ražošanas izmaksām.

3.6.   Normālās vērtības aprēķins

(69)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(70)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija paļāvās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (izejvielu, enerģijas un darbaspēka) izmantošanu konservētu mandarīnu ražošanā sniedzis pieprasījuma iesniedzējs un kas tika salīdzināta ar Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Katra ražošanas faktora vienības patēriņš tika reizināts ar neizkropļotām izmaksām, balstoties uz reprezentatīvās valsts datiem. Neizkropļotu izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksu summa atspoguļo neizkropļotas izgatavošanas izmaksas.

(71)

Pēc tam kad bija noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija tām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu.

(72)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas pēc pārbaudītiem Savienības ražotāju datiem un tika izteiktas kā daļa no to izgatavošanas izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas veidoja [15–19] % no izgatavošanas izmaksām. Neizkropļotām izgatavošanas izmaksām pieskaitot neizkropļotās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz Turcijas uzņēmuma Frigo-Pak 2025. gada finanšu informāciju, kā paskaidrots 68. apsvērumā, un tās bija attiecīgi 21 % un 29 % no pārdoto preču izmaksām. Neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas attiecīgās procentuālā daļa tika piemērotas kopējām neizkropļotām izgatavošanas izmaksām.

(73)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās un līdz ar to nebija iespējams iegūt cenu eksportam uz Savienību vai trešām valstīm pa ražojuma veidiem, tad Komisija noteica vienu normālo vērtību, kas iegūta kā vidējais rādītājs pa ražojuma veidiem noteiktajām normālajām vērtībām.

3.7.   Eksporta cena

(74)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī, kuri tika koriģēti uz EXW līmeni. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitīta jūras vedmaksa un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. Ķīnas iekšzemes un starptautiskās transporta izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju.

3.8.   Salīdzinājums

(75)

Komisija apkopotā līmenī salīdzināja normālās vērtības, kas noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ar iepriekš tekstā noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

3.9.   Dempinga starpība

(76)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka eksporta cenas un saliktās normālās vērtības starpība ir ievērojama (virs 160 %). Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

4.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(77)

Ņemot vērā konstatējumu, kas liecināja par dempinga esību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu faktori: i) ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, ii) attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un iii) Savienības tirgus pievilcīgums.

4.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(78)

Tā kā sadarbība nenotika, Komisija noteica ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ĶTR, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un novērtējumu, kas veikts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju grupu, kura pieteicās un aizpildīja atlases veidlapu.

(79)

Saskaņā ar pieejamajiem datiem par 2019. gada sezonu ir aplēsts, ka konservētu mandarīnu gada ražošanas apjoms Ķīnā bija 80 000–110 000 t (37) un ražošanas jauda – 120 000–170 000 t, tādējādi aplēstā neizmantotā jauda bija 40 000–60 000 t. Šis konservētu mandarīnu jaudas pārpalikums ir ievērojams, ņemot vērā to, ka patēriņš Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 44 000 t un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bija [7 000–10 000] t. Konservētu mandarīnu iekšzemes tirgus Ķīnā ir neliels (2019. gadā aptuveni 9 000–13 000 t). Pat pieņemot, ka konservētus mandarīnus Ķīnas iekšzemes tirgū varētu pārdot par augstām cenām, nekas neliecina, ka Ķīnas tirgus vērā ņemami augs vai absorbēs neizmantoto jaudu. Tāpēc Ķīnas konservētu mandarīnu ražošanas nozari varētu uzskatīt par orientētu uz eksportu. Ķīnas aplēstā neizmantotā jauda jau ir 5–6 reizes lielāka nekā Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū.

(80)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīna ir viena no lielākajām konservētu mandarīnu ražotājām pasaulē un tai ir ievērojama neizmantotā jauda, ko, gadījumā ja pasākumi tiktu atcelti, varētu viegli iedarbināt, lai eksportētu uz Savienību.

4.2.   Savienības tirgus pievilcīgums

(81)

Komisija pārbaudīja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, būtu iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji palielinātu eksporta pārdošanas apjomus par dempinga cenām Savienības tirgū.

(82)

Savienības tirgus ir ceturtais lielākais pasaulē. Tas joprojām ir ļoti pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem cenas un apjoma ziņā. Cena ir augstāka nekā citos Ķīnas eksporta tirgos, izņemot Japānu, par ko liecina pastāvīgais imports, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem (38). Papildu stimulus rada augstākas Savienības cenas un tirdzniecības ierobežojumi citos tirgos, jo īpaši Amerikas Savienoto Valstu noteiktie 25 % ad valorem tarifi (39), kas var novirzīt eksportu uz Savienību.

(83)

Ja pasākumi tiks atcelti, Ķīnas imports, ko atbalsta ievērojama jauda, iespējams, radīs ievērojamu cenu spiedienu. Savienības ražošanas nozare tādēļ būtu spiesta vai nu pazemināt cenas, kā rezultātā palielinātos zaudējumi rentabilitātes ziņā (–5 % 2023. gadā un –10 % 2024. gadā), vai samazināt apjomus, palielinot vienības izmaksas un vēl vairāk apdraudot rentabilitāti. Laika gaitā tas mazinātu jaudu.

(84)

Ņemot vērā jau tā nestabilo Savienības ražošanas nozares situāciju, jebkāds importa par dempinga cenām pieaugums no Ķīnas, visticamāk, izraisītu tās jau tā nestabilā finansiālā stāvokļa strauju pasliktināšanos.

4.3.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā

(85)

Ķīnas eksporta cena uz trešo valstu tirgiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikta, pamatojoties uz datiem, kas pieejami no GTA eksporta statistikas, kā arī datiem, ko ieguvuši Savienības ražotāji (40), proti, pamatojoties uz ĶTR eksporta daudzumiem un vērtībām (FOB līmenī). Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem, 2024. gadā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienība ir ceturtais nozīmīgākais eksporta tirgus. Vidējā vienības cena eksportam uz Savienību ir 1 210 EUR/t. Trīs svarīgākie eksporta tirgi ir ASV, Japāna un Indonēzija. Vidējā vienības cena ASV ir 1 130 EUR/t, Japānai – 4 120 EUR/t un Indonēzijai – 910 EUR/t.

(86)

Saskaņā ar GTA datiem eksporta apjoms no ĶTR uz Indonēziju laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam ievērojami samazinājās (starpība 3 493 t apmērā, kas veido aptuveni [7,6–8,5] % no Savienības patēriņa izmeklēšanas periodā). Šo samazinājumu, iespējams, var novirzīt uz Savienību.

(87)

Ņemot vērā ievērojamos eksporta apjomus no ĶTR uz lielākajiem trešo valstu tirgiem, Savienībai piedāvātās salīdzinoši zemās cenas un neseno eksporta samazinājumu uz Indonēziju, ko varētu novirzīt, pastāv nepārprotams risks, ka papildu imports par zemām cenām varētu tikt virzīts uz Savienības tirgu, tādējādi palielinot konkurences spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

4.4.   Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(88)

Ņemot vērā iepriekšējo dempinga praksi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām konstatēto augsto dempinga līmeni, ievērojamo neizmantoto jaudu ĶTR, Ķīnas eksportētāju rīcību trešo valstu tirgos, saistību starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un Savienības tirgus pievilcīgumu, mēs secinām, ka, ja pasākumi tiks izbeigti, dempings, visticamāk, turpināsies.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(89)

Attiecīgajā periodā Savienībā bija divi līdzīgā ražojuma ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(90)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni [8 000–10 000] t. Komisija šo skaitlisko rādītāju noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 12. apsvērumā, abi Savienības ražotāji pārstāv visu Savienības ražošanas nozari.

5.2.   Patēriņš Savienībā

(91)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, balstoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu KN koda un Taric koda līmenī. Minētie pārdošanas apjomi tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, kas bija iegūta no Savienības ražotājiem.

(92)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

[46 000 –51 000 ]

[40 000 –44 000 ]

[32 000 –35 000 ]

[41 000 –46 000 ]

Indekss

100

86

68

89

Avots:

Eurostat, pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(93)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā attīstījās atkarībā no ražas kvalitātes Savienībā. Šos skaitliskos rādītājus var ietekmēt krājumu veidošanas ietekme, kas var nedaudz izkropļot ES patēriņa skaitliskos rādītājus. Attiecīgajā periodā tika reģistrēts pieprasījuma samazinājums par 11 %.

5.3.   Imports no attiecīgās valsts

5.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(94)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kas sniegts iepriekš 2. tabulā.

(95)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa apjoms no ĶTR (t)

11 102

11 388

8 639

15 188

Indekss

100

103

78

137

Tirgus daļa (%)

[21 –23 ]

[25 –27 ]

[24 –26 ]

[32 –35 ]

Indekss

100

119

114

154

Avots:

Eurostat, pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(96)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR pieauga par 37 %. Tomēr, ņemot vērā patēriņa samazināšanos Savienībā, tirgus daļas pieaugums bija ievērojami lielāks, proti, 54 % līmenī, kas nozīmē, ka attiecīgajā periodā tirgus daļa pieauga par aptuveni 12 procentpunktiem.

5.3.2.   Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums

(97)

Importa cenas no attiecīgās valsts Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importam no attiecīgās valsts Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

ĶTR

1 343

1 365

1 218

1 167

Indekss

100

102

91

87

Avots:

Eurostat

(98)

Kā parādīts tabulā iepriekš, attiecīgajā periodā cenas importam no Ķīnas samazinājās par 13 %.

(99)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija salīdzināja vidējo svērto pārdošanas cenu, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti, un vidējo svērto pārskatāmā ražojuma importa cenu no ĶTR, kura iegūta no Eurostat, noteikta CIF līmenī un ietver antidempinga maksājumu.

(100)

Šis cenu salīdzinājums liecināja, ka vidējās eksporta pārdošanas cenas un Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas starpība ir 8,9 %. Bez antidempinga maksājumiem starpība bija 30,1 %.

5.4.   Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(101)

Importa apjomi, kā arī tirgus daļa un cenu tendences konservētu mandarīnu importam no citām trešām valstīm bija šādi:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Turcija

Apjoms (t)

23 001

19 717

17 874

19 531

Indekss

100

86

78

85

Tirgus daļa (%)

[43 –47 ]

[43 –47 ]

[49 –54 ]

[41 –45 ]

Vidējā cena (EUR/t)

1 685

1 846

1 660

1 522

Indekss

100

100

114

96

Citas trešās valstis

Apjoms (t)

992

668

218

995

Indekss

100

68

22

100

Tirgus daļa (%)

[1,8 –2,2 ]

[1,8 –2,2 ]

[1,8 –2,2 ]

[1,8 –2,2 ]

Vidējā cena (EUR/t)

1 022

1 036

1 689

1 442

Indekss

100

101

165

141

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR

Apjoms (t)

23 993

20 386

18 092

20 526

Indekss

100

85

75

86

Tirgus daļa (%)

[48 –55 ]

[47 –54 ]

[52 –58 ]

[45 –50 ]

Indekss

100

99

111

96

Vidējā cena (EUR/t)

1 657

1 819

1 661

1 518

Indekss

100

109

100

91

Avots:

Eurostat

(102)

Attiecīgajā periodā imports no Turcijas, kas veidoja 62 % no importa Savienībā no citām trešām valstīm, samazinājās par 15 %. Samazinājums ir lielāks nekā patēriņa samazinājums par 11 %.

(103)

Tirgus daļa importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR, samazinājās par 4 %.

(104)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa cena no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR, bija par [400–600] EUR/t mazāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

5.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie faktori un indeksi, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

5.5.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(106)

Kopējam ražošanas apjomam Savienībā, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (t)

[15 000 –19 000 ]

[9 000 –11 000 ]

[6 000 –9 000 ]

[8 000 –10 000 ]

Indekss

100

60

44

54

Ražošanas jauda (t)

[48 000 –57 000 ]

[48 000 –57 000 ]

[48 000 –57 000 ]

[48 000 –57 000 ]

Indekss

100

100

100

100

Jaudas izmantojums

[30 –33 ]

[18 –20 ]

[13 –15 ]

[16 –18 ]

Indekss

100

60

44

54

Avots:

pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(107)

Pārskatāmā ražojuma kopējais ražošanas apjoms Savienībā pastāvīgi samazinājās par 56 % attiecīgā perioda pirmajos trīs gados un pieauga par desmit procentpunktiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 46 %. Šo ražošanas apjoma samazinājumu var saistīt ar tirgus daļas zaudējumu, ko izraisījis imports par dempinga cenām, un mazākā mērā – ar patēriņa samazināšanos.

(108)

Vidējam jaudas izmantojumam bija līdzīga tendence kā ražošanas apjomam un pieprasījumam. Ņemot vērā stabilo ražošanas jaudu, jaudas izmantojums kopumā samazinājās par 46 %, līdzīgi ražošanas apjoma samazinājumam.

5.5.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(109)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)

[13 000 –16 000 ]

[9 000 –12 000 ]

[6 000 –8 000 ]

[7 000 –10 000 ]

Indekss

100

75

49

58

Tirgus daļa (%)

[28 –31 ]

[22 –25 ]

[18 –20 ]

[19 –21 ]

Indekss

100

80

66

66

Avots:

Eurostat, pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(110)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam bija līdzīga tendence kā patēriņam Savienībā. Kopumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 42 % attiecīgajā periodā: pirmajos trijos gados samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sāka nedaudz atgūties.

(111)

Savienības ražošanas nozares kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 34 %.

5.5.3.   Izaugsme

(112)

Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 11 %. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, turpretim imports no attiecīgās valsts bija vienīgais, kas pieauga, iegūstot 54 % lielu tirgus daļu. Imports no citām trešām valstīm (proti, Turcijas), gluži pretēji, samazinājās par 4 %.

5.5.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(113)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

[260 –290 ]

[200 –220 ]

[160 –180 ]

[190 –210 ]

Indekss

100

76

62

70

Darba ražīgums (tonnas uz nodarbināto)

[56 –63 ]

[44 –50 ]

[40 –45 ]

[43 –49 ]

Indekss

100

79

71

77

Avots:

pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(114)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā saruka par 30 %. Samazinājās (par 23 %) arī Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mēra kā izlaidi (t uz vienu nodarbināto gadā), tāpēc ka ražošanas apjoms samazinājās lielākā mērā (–46 %) nekā nodarbinātība (–30 %).

5.5.5.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(115)

Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena visā Savienības tirgū

[1 640 –1 820 ]

[1 990 –2 210 ]

[1 850 –2 050 ]

[1 850 –2 040 ]

Indekss

100

121

113

113

Vienības ražošanas izmaksas

[1 460 –1 620 ]

[1 900 –2 100 ]

[1 970 –2 180 ]

[2 040 –2 260 ]

Indekss

100

130

135

139

Avots:

pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(116)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas pieauga par 39 %. Ražošanas izmaksu ievērojamo pieaugumu 2022./2023. un 2023./2024. gadā galvenokārt izraisīja inflācijas spiediena ietekme uz ekonomiku. Turklāt, pieprasījumam sarūkot, kā aprakstīts 93. apsvērumā, pieauga netiešās izmaksas (izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas) par vienību. Tajā pašā laikā cenas pieauga tikai par 13 %, tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja segt izmaksu pieaugumu.

5.5.6.   Darbaspēka izmaksas

(117)

Savienības ražošanas nozares vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR)

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

[22 500 –24 900 ]

[23 100 –25 600 ]

[24 300 –26 900 ]

[26 100 –28 900 ]

Indekss

100

103

108

116

Avots:

pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(118)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā pastāvīgi pieauga par 16 %.

5.5.7.   Krājumi

(119)

Savienības ražošanas nozares krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

[3 900 –4 400 ]

[2 100 –2 400 ]

[1 800 –2 100 ]

[1 500 –1 800 ]

Indekss

100

55

46

41

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

[23 –25 ]

[21 –23 ]

[24 –26 ]

[17 –19 ]

Indekss

100

91

104

75

Avots:

pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(120)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ievērojami samazināja krājumu līmeni (–59 %), kā arī krājumus, kas aprēķināti procentos no ražošanas apjoma (–25 %). Tāpēc tas nevar būt par pazīmi, kas liecina par situāciju, kura rada kaitējumu.

5.5.8.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(121)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Pārdošanas rentabilitāte Savienībā brīvajā tirgū (% no pārdošanas apgrozījuma)

[11 –12,1 ]

[12,6 –13,9 ]

[no –4,8 līdz –5,3 ]

[no –9,4 līdz –10,4 ]

Indekss

100

115

–44

–86

Naudas plūsma (tūkst. EUR)

[2 800 –3 200 ]

[4 800 –5 400 ]

[500 –700 ]

[no – 600 līdz – 800 ]

Indekss

100

169

20

–23

Ieguldījumi (tūkst. EUR)

[1 500 –1 800 ]

[2 500 –2 900 ]

[700 –900 ]

[1 200 –1 400 ]

Indekss

100

162

47

78

Ienākums no ieguldījumiem

[34 –38 ]

[33 –37 ]

[no –8 līdz –9 ]

[no –18 līdz –20 ]

Indekss

100

98

–23

–53

Avots:

pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(122)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražotāju rentabilitāte ievērojami samazinājās no ļoti stabila rentabilitātes līmeņa attiecīgā perioda pirmajos divos gados līdz lieliem zaudējumiem, jo īpaši pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā periodā rentabilitāte vēl vairāk pasliktinājās, zaudējumiem svārstoties no –9,4 % līdz –10,4 %. Šī tendence atbilda tām, kas iepriekš 107. un 110. apsvērumā aprakstītas saistībā ar ražošanas un pārdošanas apjomiem.

(123)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma uzrādīja tendenci samazināties līdzīgi rentabilitātei un kļuva negatīva.

(124)

Ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %.

(125)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tam bija tāda pati dinamika kā rentabilitātei, kas aprakstīta iepriekš 122. apsvērumā.

5.6.   Secinājums par kaitējumu

(126)

Attiecīgajā periodā samazinājās lielākā daļa kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas apjoms, ražīgums, pārdošanas apjoms, nodarbinātība, jaudas izmantojums, ražīgums, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma.

(127)

Turklāt Savienības ražošanas nozarei kaitējumu nodarīja importa, jo īpaši importa no Ķīnas, tirgus daļas pieaugums.

(128)

Ņemot vērā aprakstīto Savienības ražošanas nozares situāciju, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozares jau tā nestabilais finansiālais stāvoklis, visticamāk, strauji un vēl vairāk pasliktinātos neatkarīgi no tā, vai nozare izvēlētos konkurēt ar apjomu vai cenu.

(129)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

(130)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un pieprasījuma samazināšanās.

6.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(131)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus Savienības tirgū, jo tās pārdošanas apjomi samazinājās par 42 %. Patēriņam samazinoties par 11 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 34 %.

(132)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu varēja skaidrot ar paralēlo importa pieaugumu no attiecīgās valsts, jo nebija citu importa avotu, kas attiecīgajā periodā iegūtu tirgus daļu. Importa no Ķīnas tirgus daļa tik tiešām pieauga par 54 % no [21–23] % līdz [32–35] %. Imports no Ķīnas joprojām pieauga un ieguva tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(133)

Tajā pašā laikā Ķīnas importa cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par [28–33] % (bez antidempinga maksājumiem) un par [8–13] % (ar antidempinga maksājumiem) zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Ķīnas importa cenas arī nospieda Savienības ražošanas nozares cenas laikā, kad pieauga ražošanas izmaksas, tādējādi negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus.

(134)

Zaudēto pārdošanas apjomu dēļ ievērojami – par 46 % – samazinājās arī Savienības ražošanas nozares ražošanas daudzumi.

(135)

Tāpēc tika secināts, ka konservētu mandarīnu imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

6.2.   Citu faktoru ietekme

6.2.1.   Imports no trešām valstīm

(136)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija 101. apsvērumā norādītā dinamika. Šis imports galvenokārt bija no Turcijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa bija [41–45] %, visām pārējām valstīm (t. i., Meksikai, Peru, Apvienotajai Karalistei u. c. pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa bija [1,8–2,2] %).

(137)

Imports no Turcijas nedaudz samazinājās gan cenas (–10 %), gan apjoma ziņā (–15 %), savukārt no citām valstīm importa apjoms saglabājās diezgan stabils, bet cena pieauga par 41 %.

(138)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no citām valstīm (izņemot Turciju), ņemot vērā tā nelielo apjomu un lielo cenu pieaugumu, neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. No otras puses, importa apjomi no Turcijas ir samazinājušies (–15 %), pēc tam samazinājās cena (–10 %). Šī Turcijas importa cenas samazināšanās rada lejupvērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi veicinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

6.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(139)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2021/2022

2022/2023

2023/2024

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (t)

[1 800 –2 000 ]

[1 100 –1 300 ]

[700 –900 ]

[900 –1 100 ]

Indekss

100

66

42

56

Vidējā cena (EUR/t)

[1 300 –1 500 ]

[1 700 –1 900 ]

[1 900 –2 100 ]

[1 900 –2 100 ]

Indekss

100

131

146

144

Avots:

pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(140)

Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi samazinājās par 44 % attiecīgajā periodā (lielākais kritums bija 2023./2024. gadā), taču salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares kopējiem pārdošanas apjomiem šie apjomi nebija ievērojami. Eksporta apjoma samazināšanās tendences būtībā sakrita ar pārdošanas tendencēm Savienības tirgū, un eksporta pārdošanas apjoma īpatsvars Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjomā saglabājās diezgan stabils [9,8–11,1] %. Turklāt vidējās eksporta cenas 2023./2024. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija līdzīgas Savienības pārdošanas cenām.

(141)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un konstatēto būtisko kaitējumu.

6.2.3.   Patēriņa samazinājums

(142)

Kā paskaidrots 4.2. iedaļā, Savienības tirgus attiecīgajā periodā svārstījās. Laikposmā no 2021./2022. līdz 2023./2024. gadam tas strauji samazinājās, proti, par 32 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā patēriņš daļēji atjaunojās, lai gan tas saglabājās zem 2021./2022. gada līmeņa, samazinoties par 11 %. Ķīnas importa apjomi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2021./2022. gadu pieauga par 37 % un šajā pieprasījuma samazināšanās periodā ieguva ievērojamu tirgus daļu, un turklāt Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt tirgus daļu. Ja Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums būtu proporcionāls pieprasījuma samazinājumam, tad šāds samazinājums būtu bijis aptuveni 1 500–2 500 t, taču, importam no Ķīnas pieaugot, samazinājums faktiski trīskāršojās un sasniedza 4 500–7 500 t. Tādējādi Komisija secināja, ka pieprasījuma samazināšanās tirgū nemazināja cēloņsakarību.

7.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(143)

Komisija 129. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no ĶTR.

(144)

Tā kā neviena no ĶTR personām nesadarbojās, Komisija izmantoja lietas materiālos pieejamo informāciju. Komisija izvērtēja ĶTR ražošanas apjomus un neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcīgumu un cenu dinamikas iespējamo ietekmi uz importa apjomiem un cenām no Ķīnas, kā arī šādas dinamikas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, cenām un rentabilitāti.

7.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(145)

Kā jau izklāstīts iepriekš 78.–80. apsvērumā, ĶTR ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda. ĶTR ir lielākā svaigu mandarīnu ražotāja pasaulē, un tās ražotāji eksportētāji spēj apgādāt tirgus, kas ir vairākas reizes lielāki par Savienības tirgu. Šiem ražotājiem ir spēcīga orientācija un stimuls savus ražojumus lielos apjomos pārdot eksporta tirgos. Nesenā pagātne ir arī parādījusi, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji spēj ātri pielāgoties, lai apgādātu Savienības tirgu ar importu par dempinga cenām. Jāatgādina, ka attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa apjomi eksponenciāli pieauga pēc Regulas (EK) Nr. 1355/2008 atcelšanas 2012. gada martā (sk. 3. apsvērumu).

7.2.   Dempinga no Ķīnas ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(146)

Attiecībā uz importa cenas līmeņiem izmeklēšana parādīja, ka tad, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi un ja pieņemtu, ka cena importam no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozares cena saglabājas tāda pati, kāda tā ir bijusi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, importa cenas būtu par [9–11] % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (visiem attiecīgā ražojuma veidiem). Tādējādi Savienības ražošanas nozare varētu zaudēt pārdošanas apjomu, kā arī tirgus daļas Savienības tirgū.

(147)

Komisija īstenoja simulāciju, lai novērtētu, kā Savienības ražošanas nozari varētu ietekmēt importa apjomu pieaugums no Ķīnas. Tiklīdz, pieaugot konservētu mandarīnu importam no Ķīnas, Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjoms būtu samazinājies par 6 200 t, vienības ražošanas izmaksas palielinātos par 7,1 %, pasliktinot Savienības ražotāju stāvokli un liekot tiem ciest zaudējumus. Tā kā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir liela neizmantotā jauda, kā konstatēts iepriekš 4.1. iedaļā, tie šādu apjoma pieaugumu spētu viegli sasniegt.

(148)

Ņemot vērā, ka 95 % importa no trešām valstīm, kas nav ĶTR, ir no Turcijas, nevar izslēgt, ka Ķīnas konservētie mandarīni par dempinga cenām aizstātu daļu šā importa apjoma. Tomēr vidējā pārdošanas cena importam no Turcijas Savienībā ir zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, tātad tad, ja Savienības tirgū palielinātos konservētu mandarīnu importa apjoms no Ķīnas par dempinga cenām, tas, visticamāk, vispirms palielinātu savu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina un tikai pēc tam pārņemtu tirgus daļu, ko ieņem Turcijas ražotāju veiktais eksports uz Savienību. Tomēr katrā ziņā, ņemot vērā Ķīnas ražotāju neizmantoto jaudu, tie varētu viegli pārņemt gan citu trešo valstu (arī Turcijas), gan Savienības ražotāju tirgus daļu.

7.3.   Savienības tirgus pievilcīgums

(149)

Savienības tirgus lielums (ceturtais lielākais pasaulē) nepārprotami ir svarīgs faktors, kas vairo tā pievilcīgumu. Turklāt tas, ka imports no ĶTR ir turpinājies, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, parāda, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji uzskata Savienības tirgu par pievilcīgu un vēlas tajā pārdot arī turpmāk. Tāpat arī, kā tika novērots pēc Regulas (EK) Nr. 1355/2008 atcelšanas 2012. gada martā, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem spēkā esošo pasākumu atcelšanas gadījumā ir stimuls pārvirzīt eksportu no citām trešām valstīm uz Savienības tirgu, kurā cena ir augstāka. Papildu stimuli izriet no tirdzniecības ierobežojumiem citos tirgos, jo īpaši no 25 % tarifiem, ko Amerikas Savienotās Valstis noteica no 2018. gada 24. septembra (41) un kas var novirzīt eksportu uz Savienību.

7.4.   Secinājums par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(150)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pasākumu izbeigšana, visticamāk, izraisītu tūlītēju un krasu cenu spiedienu no ĶTR, ko tai palīdzētu īstenot tai pieejamie ievērojamie krājumi un jauda. Tas Savienības ražošanas nozarei liktu samazināt cenas vai apjomus. Ja ražošanas nozare pazeminātu savas cenas, tā īstermiņā vairs negūtu peļņu, bet ciestu zaudējumus. Ja ražošanas nozare zaudētu pārdošanas apjomu, pieaugtu tās vienības izmaksas un vēl vairāk samazinātos rentabilitāte. Ilgtermiņā Savienības ražošanas nozarei būtu jāpielāgo (jāsamazina) ražošanas jauda.

(151)

Savienības ražošanas nozares samērā nestabilā situācija, kā paskaidrots iepriekš 126.–129. apsvērumā, apvienojumā ar pašreizējo importa apjomu par dempinga cenām no Ķīnas pieaugumu, visticamāk, radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozares stāvoklim, novedot pie tās finanšu stāvokļa straujas pasliktināšanās. Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu kaitējuma turpināšanos Savienības ražošanas nozarei.

8.   SAVIENĪBAS INTERESES

(152)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

8.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(153)

Kā secināts iepriekš 4. iedaļā, Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Kā secināts 5. iedaļā, pasākumu atcelšana izraisītu jaunu importa par dempinga cenām pieplūdumu no Ķīnas un tas ātri izraisītu jau tā nestabilā finansiālā stāvokļa strauju un turpmāku pasliktināšanos. Tāpēc pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražošanas nozarei, jo Savienības ražotāji varētu saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, uzlabot rentabilitāti un vispārējo ekonomisko stāvokli. Turpretī, ja pasākumi netiktu turpināti, tiktu apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja, jo ir pamats uzskatīt, ka eksports no Ķīnas tiks novirzīts uz Savienības tirgu par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, tā izraisot kaitējuma turpināšanos.

8.2.   Nesaistītu importētāju intereses

(154)

Neviens importētājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda ievērojama negatīva ietekme uz importētājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

8.3.   Lietotāju intereses

(156)

Lietotāji nesadarbojās izmeklēšanā. Tāpēc Komisija nevarēja analizēt spēkā esošo pasākumu ietekmi uz lietotāju situāciju.

(157)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda ievērojama negatīva ietekme uz lietotājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

8.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(158)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt ĶTR izcelsmes konservētu mandarīnu importam noteiktos spēkā esošos pasākumus.

9.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(159)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās iespējamību un Savienības interesēm, ĶTR izcelsmes konservētu mandarīnu importam noteiktie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā.

(160)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju lielo atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(161)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(162)

Ja uzņēmumiem, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc tam, kad tiek noteikts, ka attiecīgie pasākumi tiks turpināti, būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo maksājuma likmi un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(163)

Ja uzņēmums pēc tam maina nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (42). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj apliecināt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(164)

Komisija 2026. gada 13. jūlijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata plāno saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(165)

Divi 12. apsvērumā minētie Savienības ražotāji piekrita Komisijas lēmumam. Nekādas citas piezīmes netika saņemtas.

(166)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (43) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(167)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mandarīnu (arī tanžerīnu un sacumu), klementīnu, vilkingu un tamlīdzīgu citrusaugļu hibrīdu bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, importam, kuri patlaban definēti HS pozīcijā 2008 un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 2008 30 55 , 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (Taric kodi 2008 30 90 61, 2008 30 90 63, 2008 30 90 65, 2008 30 90 67 un 2008 30 90 69).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstīto un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums

EUR/t ražojuma neto svara

Taric papildu kods

Yichang Rosen Foods Co., Ltd, Ičana, Džedzjana

531,2

A886

Zhejiang Taizhou Yiguan Food Co. Ltd, Huanjuaņa, Džedzjana

361,4

A887

Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd, Dangyang City, Hubei province

489,7

A888

Zhejiang Juzhou Foods Co., Ltd, Saņmeņa, Džedzjana

499,9

C528

Pielikumā uzskaitītie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

499,6

A889

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

531,2

A999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālo maksājuma likmi piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos eksportam uz Eiropas Savienību pārdotās (apjoms tonnās) [attiecīgā ražojuma] ir ražojis [uzņēmuma nosaukums un adrese] [Taric papildu kods] Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam” piemērojamo maksājuma likmi.

2. pants

1.   Gadījumos, kad pirms laišanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas un tāpēc cena, kas par tām ir faktiski samaksāta vai maksājama, tiek koriģēta, lai, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (44) 132. pantu, varētu noteikt muitas vērtību, antidempinga maksājuma apjoms, kas aprēķināts, pamatojoties uz šīs regulas 1. pantu, tiek procentuāli samazināts atbilstoši koriģētajai faktiski samaksātajai vai maksājamajai cenai.

2.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, pievienojot jaunu ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un uz kuriem tādējādi attiecas vidējā svērtā maksājuma likme 499,6 EUR/t ražojuma neto svara, ja jaunais ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka tas:

a)

sākotnējā izmeklēšanas periodā (no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim) nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu;

b)

nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi, un

c)

pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ir faktiski eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu vai arī ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību attiecīgo ražojumu ievērojamā apjomā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 21. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1355/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu (OV L 350, 30.12.2008., 35. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1355/oj).

(3)  Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 22. marta spriedums C-338/10, ECLI:EU:C:2012:158.

(4)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 158/2013 (2013. gada 18. februāris), ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam (OV L 49, 22.2.2013., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/158/oj).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1313/2014 (2014. gada 10. decembris), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam (OV L 354, 11.12.2014., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/1313/oj).

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1534 (2020. gada 21. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam (OV L 351, 22.10.2020., 2. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/1534/oj).

(7)   OV C, C/2025/862, 3.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/862/oj.

(8)  Labojums (OV C, C/2025/90108, 12.12.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5628/corrigendum/2025-12 12/oj) paziņojumā par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C, C/2025/5628, 21.10.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5628/oj).

(9)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2816.

(10)   https://www.tuik.gov.tr/Home/Index.

(11)   https://login.bvdinfo.com/R1/Orbis.

(12)   http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm.

(13)  Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2024. gada 10. aprīlis, SWD(2024) 91 final. Pieprasījuma 13. lpp.

(14)  Pieprasījuma 14. lpp.

(15)  Pieprasījuma 14. un 15. lpp.

(16)  Pieprasījuma 15.–21. lpp.

(17)  Pieprasījuma 16. lpp.

(18)  Pieprasījuma 29. un 30. lpp.

(19)  Pieprasījuma 31.–34. lpp.

(20)  Īstenošanas regula (ES) 2020/1534.

(21)  Īstenošanas regula (ES) 2020/1534, 68.–70. apsvērums.

(22)  Īstenošanas regula (ES) 2020/1534, 71.–76. apsvērums.

(23)  Īstenošanas regula (ES) 2020/1534, 84.–89. apsvērums.

(24)  Īstenošanas regula (ES) 2020/1534, 90.–94. apsvērums.

(25)  Īstenošanas regula (ES) 2020/1534, 95.–106. apsvērums.

(26)  Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2024. gada 10. aprīlis, SWD(2024) 91 final.

(27)   World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(28)  Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, pārskatāmais ražojums netiek ražots, var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(29)   http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm.

(30)   https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_pc_205/default/table?lang=en.

(31)   TÜİK - Veri Portalı (tuik.gov.tr).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj).

(33)  Saskaņā ar NACE kods C.10 “Pārtikas produktu ražošana” ietver NACE kodu C.10.39 “Cita augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana”. Sīkāku informāciju par NACE sk. “NACE 2.red. – Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija”, Eurostat; pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-manuals-andguidelines/-/KS-RA-07-015 (dati tika izgūti 2026. gada janvārī).

(34)  Lai aprēķinātu vidējo cenu pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, Komisija aprēķināja vidējo vienības cenu (EUR/kWh) 2024. gada otrajai pusei un 2025. gada pirmajai pusei, un konvertēja to CNY. Dati tika izgūti no Eurostat 2026. gada 16. janvārī, izmantojot šādu saiti: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_pc_205/default/table?lang=en.

(35)   TÜİK Kurumsal (pēdējo reizi skatīts 2026. gada 16. janvārī).

(36)  Konsolidēti finanšu pārskati un neatkarīga revidenta 2023. gada ziņojums, https://www.frigo-pak.com.tr/.

(37)  Aprēķināts, pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa, kura piedalījās iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, un tas aplēsts visas Ķīnas ražošanas nozares līmenī.

(38)  Saskaņā ar S&P Global Market Intelligence datiem par sagatavotu/konservētu citrusaugļu eksportu (tarifa pozīcijas kodi 2008 30 10 un 2008 30 90 ) no ĶTR 2024. ražošanas gadā Ķīnas ražotāju galvenie eksporta galamērķi ir Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Indonēzija un ES. Vidējā vienības cena 2024. ražošanas gadā bija šāda: i) 1,13 EUR par kilogramu eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm, ii) 1,21 EUR par kilogramu eksportam uz ES un iii) 4,12 EUR par kilogramu eksportam uz Japānu – www.spglobal.com/en (pēdējo reizi skatīts 2026. gada maijā).

(39)  301. iedaļa, tarifs: 25 % (ad valorem – preces vērtības procentuālā daļa).

(40)  Datubāzē ir uzskaitīti vairāk nekā 112 eksporta galamērķi.

(41)  Skatīt: China Section 301 – Tariff Actions and Exclusion Process; pieejams: https://ustr.gov/issue-areas/enforcement/section-301-investigations/search (meklēt pēc astoņu ciparu HTS apakšpozīcijas: 2008 30 55 ). Lapa pēdējo reizi skatīta 2026. gada 8. jūlijā.

(42)   European Commission, Directorate-General for Trade and Economic Security, Directorate G, Rue de la Loi/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/ BELGIË.

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).

(44)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/2447/oj).


PIELIKUMS

Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē:

Hunan Pointer Foods Co., Ltd., Yongzhou, Hunan

Ningbo Pointer Canned Foods Co., Ltd., Xiangshan, Ningbo

Yichang Jiayuan Foodstuffs Co., Ltd., Yichang, Hubei

Ninghai Dongda Foodstuff Co., Ltd., Ningbo, Zhejiang

Huangyan No.2 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang

Zhejiang Fomdas Foods Co., Ltd., Xinchang, Zhejiang

Toyoshima Share Yidu Foods Co., Ltd., Yidu, Hubei

Guangxi Guiguo Food Co., Ltd., Guilin, Guangxi

Zhejiang Juda Industry Co., Ltd., Quzhou, Zhejiang

Zhejiang Iceman Group Co., Ltd., Jinhua, Zhejiang

Ningbo Guosheng Foods Co., Ltd., Ninghai

Yi Chang Yin He Food Co., Ltd., Yidu, Hubei

Yongzhou Quanhui Canned Food Co., Ltd., Yongzhou, Hunan

Ningbo Orient Jiuzhou Food Trade & Industry Co., Ltd., Yinzhou, Ningbo

Guangxi Guilin Huangguan Food Co., Ltd., Guilin, Guangxi

Ningbo Wuzhouxing Group Co., Ltd., Mingzhou, Ningbo


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/2327/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)