|
23.4.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 104/37 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 26. februāris)
par Apvienotās Karalistes pieprasījumu, kas iesniegts, ievērojot 9. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 411)
(Autentiski ir tikai teksti angļu, franču un holandiešu valodā)
(2005/322/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 9. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Apvienotā Karaliste, ievērojot 9. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002, 2005. gada 27. janvārī apspriedās ar Komisiju par iekšzemes aizlieguma zvejot labraku ar jūga trali 12 jūras jūdzēs no Anglijas dienvidrietumu krasta attiecināšanu uz citu dalībvalstu kuģiem, kam ir pieeja šim zvejas apgabalam, lai pagaidām samazinātu vaļveidīgo piezveju, kā pagaidu pasākumu, kamēr Kopienas līmenī būs iespējama efektīvāka saskaņota darbība. Iesniedzot šo pieprasījumu, AK iestādes pauda bažas par delfīnu Delphinus Delphis piezvejas līmeņiem attiecībā uz labraka zveju ar jūga trali un atsaucās uz Komisijas lēmumu noraidīt viņu pieprasījumu par šādas zvejas ārkārtas pārtraukšanu Lamanša rietumu daļā (ICES VIIe rajons) (2). |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 17. panta 2. punktu Francijas un Beļģijas kuģiem ir atļauts zvejot bentālo zivju sugas 6–12 jūras jūdžu zonā un tādēļ uz tām attiektos AK ierosināto pasākumu projekts. |
|
(3) |
Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 9. pantā izvirzītajiem noteikumiem Apvienotā Karaliste ir darījusi zināmu savu pieprasījumu attiecīgajām dalībvalstīm. Regulas (EK) Nr. 2371/2002 9. pantā noteiktajā piecu darba dienu termiņā Komisija ir saņēmusi rakstiskas atsauksmes no Francijas, kas aicināja Komisiju noraidīt AK pieprasījumu. |
|
(4) |
Komisijai ir bažas par to vaļveidīgo piezveju, ko aizsargā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (3), kura novērota dažās zivsaimniecībās, un ir cieši apņēmusies cik iespējams samazināt to šādu dzīvnieku skaitu, kas noslīkst zvejas rīkos. Kopiena nesen ir rīkojusies, pieņemot Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz nejaušu vaļveidīgo nozveju zivsaimniecībās un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 88/98 (4). |
|
(5) |
Iepriekš minētajā regulā ir noteikts, ka no 2005. gada 1. janvāra uz kuģiem, kas zvejo ar jūga trali, ir novērotāji. Jautājums par vaļveidīgo piezveju, zvejojot ar pelaģisko jūga trali, ir sarežģīts, un tam pievērsa īpašu uzmanību, jo tas ir daļa no visaptverošas zinātniskas analīzes un padoma, ko sniedza Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) par vaļveidīgo piezveju zivsaimniecībās (5). ICES norādīja, ka “delfīnus noķer, zvejojot arī bez jūga traļa,” un ka “biežā zveja ar trali, kas notiek šajā reģionā, rūpīgi jāuzrauga, pirms var precizēt risku mazinošās prasības”. ICES jo īpaši uzskatīja, ka “aizliegums zvejot labraku ar pelaģisko jūga trali” būtu “patvaļīgs pasākums, ar ko vēlamā rezultāta sasniegšana būtu maz ticama”. Aizliegums izmantot jūga traļus labraka ķeršanai AK piekrastes ūdeņos Lamanša rietumu daļā varētu būt iemesls intensīvākai zvejai blakus apgabalos, pat, iespējams, nemazinot delfīnu Delphinus Delphis piezveju. |
|
(6) |
Lai gan saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 9. pantu dalībvalsts var veikt pasākumus, lai samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām atbilstīgi pieejamajai zinātniskai informācijai, ir maz ticams, ka ieteiktais pasākums palīdzēs sasniegt šo mērķi. |
|
(7) |
Šāds pamatojums bija viens no iemesliem, kura dēļ Komisija nolēma noraidīt AK pieprasījumu par labraka zvejas ārkārtas slēgšanu Lamanša rietumu daļā 2004. gada augustā. Kopš tā laika nav darīta zināma jauna zinātniska informācija, kas pamato šīs analīzes pārmainīšanu. |
|
(8) |
Komisija uzskata, ka jautājums par vaļveidīgo piezveju ar pelaģisko trali jāizskata efektīvi un saskaņoti, pamatojoties uz tīri zinātnisku problēmas būtības un mēroga izpratni. Lai to panāktu, Komisija finansiāli atbalsta zinātniskus pētījumus un izpēti, lai izstrādātu risku mazinošus pasākumus vaļveidīgo piezvejai ar pelaģisko trali vai precizētu zinātniskos novērtējumus par mazo vaļveidīgo pārpilnību Atlantijas okeāna ūdeņos Eiropā. Šie pētniecības un izpētes projekti un dati par vaļveidīgo piezveju daudzās zivsaimniecībās, kas būs pieejami, pateicoties Kopienas novērotāju programmai, paredzēti, lai pienācīgos termiņos nodrošinātu tehnisku bāzi mērķtiecīgiem un efektīviem pasākumiem vaļveidīgo zvejas radīto seku mazināšanai. Tiklīdz šī informācija būs pieejama, Komisija attiecīgā gadījumā ierosinās pasākumus, kas jāveic, cieši sadarbojoties ar visām ieinteresētajām pusēm. |
|
(9) |
Tādēļ Apvienotās Karalistes iesniegto pieteikumu nevar apstiprināt, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tiek noraidīts Apvienotās Karalistes pieprasījums, kas iesniegts, ievērojot 9. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002, attiecināt aizliegumu zvejot labraku ar jūga trali 12 jūras jūdzēs no Anglijas dienvidrietumu krasta uz citu dalībvalstu kuģiem.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Francijas Republikai un Apvienotajai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karalistei.
Briselē, 2005. gada 26. februārī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joe BORG
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) Komisijas 2004. gada 24. augusta Lēmums par Apvienotās Karalistes pieprasījumu, kas iesniegts, ievērojot 7. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002 – K(2004) 3229.
(3) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(4) OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.
(5) ICES Padomdevēja komitejas ekosistēmu jautājumos (ACE) ziņojumi, 2002. un 2003. gads, kas pieejami http://www.ices.dk