11.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 208/311


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/834

(2021. gada 26. marts)

par statistisko informāciju, kas jāsniedz par vērtspapīru emisijām (ECB/2021/15)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,

tā kā:

(1)

Vērtspapīru emisiju statistika papildina monetāro statistiku, uzlabo dalībvalstu, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zona”), monetāro un finanšu analīzi, un to izmanto, lai novērtētu euro nozīmi starptautiskajos finanšu tirgos. Attiecīgi NCB vāktā euro zonas rezidentu vērtspapīru emisiju statistika jāsniedz ECB.

(2)

Vērtspapīru emisiju statistika aptver tādu uzņēmumu, t. sk. ārvalstu uzņēmumu, kas ir euro zonas rezidenti, emisijas. Tādu uzņēmumu emisijas, kas atrodas ārpus euro zonas, bet pieder euro zonas rezidentiem, būtu jāuzskata par ārpus euro zonas rezidentu emisijām saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (1).

(3)

Definīcijas Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (2) attiecas arī uz pārskatu sniegšanu saskaņā ar šo pamatnostādni, un tāpēc tās būtu jāpiemēro.

(4)

Lai ECB varētu veikt savus uzdevumus, ir lietderīgi noteikt, ka NCB sniedz prasīto informāciju līdz noteiktam datumam.

(5)

Lai nodrošinātu ECB vāktās statistiskās informācijas precizitāti un kvalitāti, jāparedz NCB sniegtās statistiskās informācijas uzraudzība, pārbaude un attiecīgā gadījumā labojumi.

(6)

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz, ka ārpus euro zonas dalībvalstīm, kuras plāno ieviest euro, būtu jāizstrādā un jāīsteno pasākumi tādas statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības, gatavojoties euro ieviešanai. Tādēļ šo pamatnostādni noteiktā pārskata periodā var piemērot arī ārpus euro zonas dalībvalstu NCB. Turklāt, lai ECB varētu visaptveroši pārraudzīt savākto statistisko informāciju un veikt attiecīgu analīzi, būtu jānosaka prasība ārpus euro zonas dalībvalstu, kuras ievieš euro, NCB sniegt statistisko informāciju ECB par konkrētu laikposmu pirms euro ieviešanas.

(7)

Būtu jānosaka kopīgi noteikumi par to, kā NCB publicē statistisko informāciju par vērtspapīru emisijām, lai nodrošinātu pienācīgu attiecīgo galveno kopsavilkuma rādītāju publiskošanu.

(8)

Ir lietderīgi attiecībā uz visām NCB paredzēt kopēju metodi sniedzamās statistiskās informācijas nosūtīšanai ECB. Tādēļ ECBS būtu jāvienojas par saskaņotu elektroniskās nosūtīšanas formātu un jānosaka šis formāts.

(9)

Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumā, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Tādēļ NCB ar Statistikas komitejas starpniecību būtu jāierosina šādi tehniski grozījumi, un, piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas viedoklis.

(10)

Juridiskās noteiktības labad NCB būtu jānodrošina atbilstība šīs pamatnostādnes noteikumiem no tās pašas dienas, kura minēta Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2021/835 2. pantā (ECB/2021/16) (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šī pamatnostādne nosaka pārskatu sniegšanas prasības nacionālajām centrālajām bankām (“NCB”) saistībā ar vērtspapīru emisijām, ko veic to dalībvalstu rezidenti, kuru valūta ir euro. Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka ECB iesniedzamo statistisko informāciju, pārskatu sniegšanas biežumu un standartus, kas jāpiemēro šādai pārskatu sniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē piemēro Regulas (ES) Nr. 2533/98 1. pantā noteiktās definīcijas.

3. pants

Par vērtspapīru emisijām sniedzamā statistiskā informācija

1.   NCB saskaņā ar pielikumu sniedz ECB statistisko informāciju par visām vērtspapīru emisijām jebkurā valūtā, ko veic to dalībvalstu rezidenti, kuru valūta ir euro.

2.   Sniedzot ECB statistisko informāciju saskaņā ar šo pantu, NCB sniedz paskaidrojumus, kā norādīts pielikuma 3. iedaļā.

4. pants

Pārskatu sniegšanas biežums

1.   NCB sniedz ECB 3. pantā minēto statistisko informāciju reizi mēnesī un ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas statistiskā informācija.

2.   ECB paziņo NCB konkrētus pārskatu sniegšanas datumus pārskatu sniegšanas kalendāra veidā.

5. pants

Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā

Ja dalībvalsts, kuras valūta nav euro, ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, šādas dalībvalsts NCB, cik vien iespējams, sniedz ECB pielikumā norādīto statistisko informāciju par pieciem gadiem, t. sk. pēdējo pārskata gadu.

6. pants

Pārbaude

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 2533/98 prasības, NCB uzrauga un pārbauda saskaņā ar šo pamatnostādni ECB iesniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību.

7. pants

Labojumi

NCB var veikt labojumus saskaņā ar 3. pantu sniegtajā statistiskajā informācijā 4. panta 1. punktā minētās regulārās pārskatu sniegšanas laikā.

8. pants

Nosūtīšanas standarti

1.   Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais statistikas ziņojuma formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.

2.   Ja nepiemēro 1. punktu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.

9. pants

Publicēšana

Ja NCB publicē nacionālos datus, kas sniegti, lai sagatavotu euro zonas kopējos mēneša rādītājus, tie ir tie paši dati, kas saskaņā ar šo pamatnostādni sniegti ECB. Ja NCB reproducē ECB publicētos apkopotos euro zonas rādītājus, tās reproducē tos patiesi.

10. pants

Vienkāršotā grozījumu procedūra

ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumā ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem šādiem grozījumiem.

11. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NCB dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

2.   Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, NCB un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri.

12. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 26. martā

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/835 (2021. gada 26. marts), ar ko atceļ Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2021/16) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 335. lpp.).


PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANAS KĀRTĪBA

1. iedaļa. Ievads

Vērtspapīru emisijas statistikā attiecībā uz euro zonu tiek sniegti divi galvenie rādītāji:

—

visas euro zonas rezidentu emisijas jebkurā valūtā un

—

visas emisijas euro pasaulē kopumā, gan iekšzemes, gan starptautiskās.

Principiāla atšķirība jānorāda, pamatojoties uz emitenta rezidenci, Eurosistēmas NCB kolektīvi aptverot visas rezidentu emisijas euro zonā (1). Starptautisko norēķinu banka (SNB) sniedz pārskatu par “pārējās pasaules” (PP) emisijām, kas attiecas uz visiem ārpus euro zonas rezidentiem (t. sk. starptautiskajām organizācijām).

Šī tabula apkopo pārskatu sniegšanas prasības.

 

 

 

Vērtspapīru emisijas

 

Euro zonas rezidentu

(katra NCB sniedz pārskatu par tās iekšzemes rezidentiem)

PP rezidentu

(SNB)

 

Ārpus euro zonas dalībvalstis

Pārējās valstis

Euro/nacionālajās denominācijās

A bloks

B bloks

Pārējās valūtās  (*1)

C bloks

D bloks

netiek prasīts

2. iedaļa. Pārskatu sniegšanas prasības

1. tabula. A bloka pārskatu sniegšanas veidne NCB

 

 

 

EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS

 

Atlikumi

Emisiju bruto apjoms

Dzēšana

Neto emisijas  (*3)

 

A1

A2

A3

A4

1.

ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI  (*2)

 

 

 

 

Kopā

S1

S68

S135

S202

Centrālā banka

S2

S69

S136

S203

MFI, izņemot centrālās bankas

S3

S70

S137

S204

CFS

S4

S71

S138

S205

t.sk. FIS

S5

S72

S139

S206

Finanšu palīgsabiedrības

S6

S73

S140

S207

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S7

S74

S141

S208

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S8

S75

S142

S209

Nefinanšu sabiedrības

S9

S76

S143

S210

Centrālā valdība

S10

S77

S144

S211

Pavalstu un vietējā valdība

S11

S78

S145

S212

Sociālās nodrošināšanas fondi

S12

S79

S146

S213

 

 

 

 

 

2.

ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI  (*2)

 

 

 

 

Kopā

S13

S80

S147

S214

Centrālā banka

S14

S81

S148

S215

MFI, izņemot centrālās bankas

S15

S82

S149

S216

CFS

S16

S83

S150

S217

t.sk. FIS

S17

S84

S151

S218

Finanšu palīgsabiedrības

S18

S85

S152

S219

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S19

S86

S153

S220

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S20

S87

S154

S221

Nefinanšu sabiedrības

S21

S88

S155

S222

Centrālā valdība

S22

S89

S156

S223

Pavalstu un vietējā valdība

S23

S90

S157

S224

Sociālās nodrošināšanas fondi

S24

S91

S158

S225

 

 

 

 

 

2.1.

t.sk., fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:

 

 

 

 

Kopā

S25

S92

S159

S226

Centrālā banka

S26

S93

S160

S227

MFI, izņemot centrālās bankas

S27

S94

S161

S228

CFS

S28

S95

S162

S229

t.sk. FIS

S29

S96

S163

S230

Finanšu palīgsabiedrības

S30

S97

S164

S231

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S31

S98

S165

S232

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S32

S99

S166

S233

Nefinanšu sabiedrības

S33

S100

S167

S234

Centrālā valdība

S34

S101

S168

S235

Pavalstu un vietējā valdība

S35

S102

S169

S236

Sociālās nodrošināšanas fondi

S36

S103

S170

S237

 

 

 

 

 

2.2.

t.sk., mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:

 

 

 

 

Kopā

S37

S104

S171

S238

Centrālā banka

S38

S105

S172

S239

MFI, izņemot centrālās bankas

S39

S106

S173

S240

CFS

S40

S107

S174

S241

t.sk. FIS

S41

S108

S175

S242

Finanšu palīgsabiedrības

S42

S109

S176

S243

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S43

S110

S177

S244

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S44

S111

S178

S245

Nefinanšu sabiedrības

S45

S112

S179

S246

Centrālā valdība

S46

S113

S180

S247

Pavalstu un vietējā valdība

S47

S114

S181

S248

Sociālās nodrošināšanas fondi

S48

S115

S182

S249

 

 

 

 

 

2.3

t.sk., nulles kupona obligācijas:

 

 

 

 

Kopā

S49

S116

S183

S250

Centrālā banka

S50

S117

S184

S251

MFI, izņemot centrālās bankas

S51

S118

S185

S252

CFS

S52

S119

S186

S253

t.sk. FIS

S53

S120

S187

S254

Finanšu palīgsabiedrības

S54

S121

S188

S255

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S55

S122

S189

S256

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S56

S123

S190

S257

Nefinanšu sabiedrības

S57

S124

S191

S258

Centrālā valdība

S58

S125

S192

S259

Pavalstu un vietējā valdība

S59

S126

S193

S260

Sociālās nodrošināšanas fondi

S60

S127

S194

S261

 

 

 

 

 

3.

BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS  ((†))

 

 

 

 

Kopā

S61

S128

S195

S262

Centrālā banka

S62

S129

S196

S263

MFI, izņemot centrālās bankas

S63

S130

S197

S264

CFS

S64

S131

S198

S265

Finanšu palīgsabiedrības

S65

S132

S199

S266

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S66

S133

S200

S267

Nefinanšu sabiedrības

S67

S134

S201

S268

 

 

 

 

 


2. tabula. C bloka pārskatu sniegšanas veidne NCB

 

EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//PĀRĒJĀS VALŪTAS

 

Atlikumi

Emisiju bruto apjoms

Dzēšana

Neto emisijas

 

C1

C2

C3

C4

4.

ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

 

Kopā

S269

S335

S401

S467

Centrālā banka

S270

S336

S402

S468

MFI, izņemot centrālās bankas

S271

S337

S403

S469

CFS

S272

S338

S404

S470

t.sk. FIS

S273

S339

S405

S471

Finanšu palīgsabiedrības

S274

S340

S406

S472

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S275

S341

S407

S473

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S276

S342

S408

S474

Nefinanšu sabiedrības

S277

S343

S409

S475

Centrālā valdība

S278

S344

S410

S476

Pavalstu un vietējā valdība

S279

S345

S411

S477

Sociālās nodrošināšanas fondi

S280

S346

S412

S478

 

 

 

 

 

5.

ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

 

Kopā

S281

S347

S413

S479

Centrālā banka

S282

S348

S414

S480

MFI, izņemot centrālās bankas

S283

S349

S415

S481

CFS

S284

S350

S416

S482

t.sk. FIS

S285

S351

S417

S483

Finanšu palīgsabiedrības

S286

S352

S418

S484

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S287

S353

S419

S485

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S288

S354

S420

S486

Nefinanšu sabiedrības

S289

S355

S421

S487

Centrālā valdība

S290

S356

S422

S488

Pavalstu un vietējā valdība

S291

S357

S423

S489

Sociālās nodrošināšanas fondi

S292

S358

S424

S490

 

 

 

 

 

5.1.

t.sk., fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:

 

 

 

 

Kopā

S293

S359

S425

S491

Centrālā banka

S294

S360

S426

S492

MFI, izņemot centrālās bankas

S295

S361

S427

S493

CFS

S296

S362

S428

S494

t.sk. FIS

S297

S363

S429

S495

Finanšu palīgsabiedrības

S298

S364

S430

S496

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S299

S365

S431

S497

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S300

S366

S432

S498

Nefinanšu sabiedrības

S301

S367

S433

S499

Centrālā valdība

S302

S368

S434

S500

Pavalstu un vietējā valdība

S303

S369

S435

S501

Sociālās nodrošināšanas fondi

S304

S370

S436

S502

 

 

 

 

 

5.2.

t.sk., mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:

 

 

 

 

Kopā

S305

S371

S437

S503

Centrālā banka

S306

S372

S438

S504

MFI, izņemot centrālās bankas

S307

S373

S439

S505

CFS

S308

S374

S440

S506

t.sk. FIS

S309

S375

S441

S507

Finanšu palīgsabiedrības

S310

S376

S442

S508

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S311

S377

S443

S509

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S312

S378

S444

S510

Nefinanšu sabiedrības

S313

S379

S445

S511

Centrālā valdība

S314

S380

S446

S512

Pavalstu un vietējā valdība

S315

S381

S447

S513

Sociālās nodrošināšanas fondi

S316

S382

S448

S514

 

 

 

 

 

5.3.

t.sk., nulles kupona obligācijas:

 

 

 

 

Kopā

S317

S383

S449

S515

Centrālā banka

S318

S384

S450

S516

MFI, izņemot centrālās bankas

S319

S385

S451

S517

CFS

S320

S386

S452

S518

t.sk. FIS

S321

S387

S453

S519

Finanšu palīgsabiedrības

S322

S388

S454

S520

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S323

S389

S455

S521

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S324

S390

S456

S522

Nefinanšu sabiedrības

S325

S391

S457

S523

Centrālā valdība

S326

S392

S458

S524

Pavalstu un vietējā valdība

S327

S393

S459

S525

Sociālās nodrošināšanas fondi

S328

S394

S460

S526

 

 

 

 

 

6.

BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS

 

 

 

 

Kopā

S329

S395

S461

S527

MFI, izņemot centrālās bankas

S330

S396

S462

S528

CFS

S331

S397

S463

S529

Finanšu palīgsabiedrības

S332

S398

S464

S530

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S333

S399

S465

S531

Nefinanšu sabiedrības

S334

S400

S466

S532


3. tabula. A bloka ārpusbilances posteņu pārskatu sniegšanas veidne NCB

 

EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS

 

Atlikumi

Emisiju bruto apjoms

Dzēšana

Neto emisijas

 

A1

A2

A3

A4

6.

BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS

 

 

 

 

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S533

S544

S555

S566

 

 

 

 

 

7.

BIRŽAS SARAKSTĀ NEIEKĻAUTAS AKCIJAS

 

 

 

 

Kopā

S534

S545

S556

S567

MFI, izņemot centrālās bankas

S535

S546

S557

S568

CFS

S536

S547

S558

S569

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S537

S548

S559

S570

Nefinanšu sabiedrības

S538

S549

S560

S571

 

 

 

 

 

8.

PĀRĒJIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

 

Kopā

S539

S550

S561

S572

MFI, izņemot centrālās bankas

S540

S551

S562

S573

CFS

S541

S552

S563

S574

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S542

S553

S564

S575

Nefinanšu sabiedrības

S543

S554

S565

S576

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.   Emitenta rezidence

Pārskatu sniedzējas valsts nerezidentiem piederošu meitasuzņēmumu, kuri darbojas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā, emisijas klasificē kā pārskatu sniedzējas valsts rezidējošu vienību emisijas.

Galveno biroju, kas atrodas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā un kas darbojas starptautiskā mērogā, emisijas arī uzskata par rezidējošu vienību emisijām. Galveno biroju vai meitasuzņēmumu, kas atrodas ārpus pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskās teritorijas, bet kas pieder pārskatu sniedzējas valsts rezidentiem, uzskata par nerezidentu emisijām. Piemēram, Volkswagen Brazil emisijas uzskata par tādām, ko veikušas vienības, kuras reģistrētas Brazīlijā, nevis pārskatu sniedzējas valsts teritorijā. Ja uzņēmumam nepiemīt jebkāda fiziskā komponente, tā rezidenci nosaka pēc tās ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras likumiem šāds uzņēmums nodibināts vai reģistrēts (2).

Lai novērstu divkāršu uzskaiti vai nepilnības, pārskatu sniegšanu par īpaša mērķa vienību (SPE) emisijām aplūko divpusēji, iesaistot attiecīgos pārskatu sniedzējus. NCB, nevis SNB, jāsniedz dati par tādu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību emisijām, kuras atbilst Eiropas nacionālo un reģionālo kontu pārskatītās sistēmas (“EKS 2010”) rezidences kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (3) A pielikumā un klasificēti kā euro zonas rezidenti..

2.   Emitentu sektoru dalījums

Emisijas klasificē pēc sektoriem, kuri uzņemas saistības par emitētajiem vērtspapīriem. Sektoru klasifikācija aptver šādus divpadsmit emitentu veidus:

—

Centrālā banka,

—

pārējās MFI (4),

—

CFS (5),

—

t.sk. vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības,

—

finanšu palīgsabiedrības,

—

piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji,

—

apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (6),

—

nefinanšu sabiedrības,

—

centrālā valdība,

—

pavalsts un vietējā valdība,

—

sociālā nodrošinājuma fondi,

—

starptautiskās institūcijas.

Vērtspapīri, kas emitēti, izmantojot SPE un atbildībai par emisiju gulstoties uz mātesuzņēmumu un nevis uz SPE, jāsaista ar mātesuzņēmumu un nevis ar SPE. Piemēram, A valstī atrodošas euro zonas nefinanšu sabiedrības AJAX Electronics SPE emisijas iedala nefinanšu sabiedrību sektorā un par tām datus sniedz A valstī. Tomēr SPE un tās mātesuzņēmumam jābūt rezidentiem tajā pašā valstī. Tātad, ja mātesuzņēmums nav pārskatu sniedzējas valsts rezidents, FIS uzskata par nosacītu rezidentu pārskatu sniedzējā valstī, un emitenta sektors ir CFS. Piemēram, ja ACME Motors ir automobiļus ražojoša nefinanšu sabiedrība, kas rezidē Japānā un ACME Motor Finance ir filiāle, kas rezidē euro zonas B valstī, ACME Motor Finance emisijas pieskaita B valsts piesaistītām finanšu iestādēm un naudas aizdevējiem, jo ACME Motors sabiedrība nerezidē tajā pašā valstī. Vienīgais izņēmums pastāv, ja SPE pieder valdībai, kā gadījumā vērtspapīru grāmato kā mātesuzņēmuma valstī emitētu valdības vērtspapīru (7).

Ja valsts sabiedrība tiek privatizēta, emitējot biržas sarakstā iekļautas akcijas, to iekļauj nefinanšu sabiedrību sektorā. Līdzīgi, ja valsts kredītiestāde (VI) tiek privatizēta, to iekļauj MFI, izņemot centrālās bankas, sektorā. Mājsaimniecību vai bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, emisijas klasificē kā “nefinanšu sabiedrību” emisijas.

3.   Emisiju termiņi

Īstermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, pat ja tie ir emitēti kā ilgāka termiņa instrumenti.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads. Emisijas ar izvēles atmaksāšanas termiņiem, no kuriem vēlākais ir vairāk nekā pēc viena gada, un emisijas ar nenoteiktiem atmaksāšanas datumiem klasificē kā ilgtermiņa.

Divu gadu iedalījums pēc termiņa, kā tas ir MFI bilances statistikā, netiek uzskatīts par nepieciešamu.

4.   Ilgtermiņa parāda vērtspapīru klasifikācija pēc procentu likmes

Ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas iedala šādi:

Parāda vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, t. sk. parāda vērtspapīri, kurus emitē un izpērk par nominālvērtību, un parāda vērtspapīri, kurus emitē ar diskontu vai prēmiju no to nominālvērtības.

Parāda vērtspapīri ar mainīgu procentu likmi, t. i., parāda vērtspapīri, kuru kupona likme vai pamatā esošais aktīvs saistīts ar vispārējo preču un pakalpojumu cenu indeksu (t. sk. patēriņa cenu indeksu), procentu likmi vai aktīva cenu, kā rezultātā vērtspapīru pastāvēšanas laikā tiem ir mainīgs nominālais kupona maksājums. No vērtspapīru emisijas statistikas viedokļa parāda vērtspapīrus ar jaukto procentu likmi klasificē kā parāda vērtspapīrus ar mainīgo procentu likmi (8).

Ar diskontu emitētās nulles kupona obligācijas, t. i., instrumenti, par ko nemaksā procentus un kurus emitē ar diskontu no tā nominālvērtības. Lielākā diskonta daļa ir līdzvērtīga obligācijas pastāvēšanas laikā uzkrātajiem procentiem.

5.   Emisiju klasifikācija

Emisijas analizē divās plašās grupās: a) parāda vērtspapīri (9), un b) biržas sarakstā iekļautas akcijas (10). Pēc iespējas tiek aptverti privāti izvietoti vērtspapīri. Naudas tirgus vērtspapīrus iekļauj kā daļu no parāda vērtspapīriem. Datus par biržas sarakstā neiekļautām akcijām (11) un pārējiem pašu kapitāla vērtspapīriem (12) sniedz uz brīvprātības pamata kā divus atsevišķus ārpusbilances posteņus. Netiek iekļautas akcijas/daļas, kuras emitējuši naudas tirgus un citi ieguldījumu fondi.

Šāds ir nepilns instrumentu saraksts vērtspapīru emisijas statistikā:

a)

parāda vērtspapīri

i)

īstermiņa parāda vērtspapīri

Iekļauj vismaz šādus instrumentus:

—

valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un citus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējusi valdība,

—

apgrozāmus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējušas finanšu un nefinanšu sabiedrības. Šādu vērtspapīru apzīmēšanai izmanto daudzus terminus, t. sk. īstermiņa parāda vērtspapīri, komercvekseļi, vekseļi, tirdzniecības vekseļi, pārvedu vekseļi un depozītu sertifikāti,

—

īstermiņa vērtspapīrus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa apdrošināšanas parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļiem,

—

bankas akceptētus pārvedu vekseļus;

ii)

ilgtermiņa parāda vērtspapīri

Piemēram, iekļauj vismaz šādus instrumentus:

—

uzrādītāja obligācijas,

—

pakārtotās obligācijas,

—

obligācijas ar maksājuma termiņa datumiem pēc izvēles, no kuriem vēlākais iestājas vairāk nekā pēc gada,

—

nedatētas vai beztermiņa obligācijas,

—

mainīgas likmes parādzīmes,

—

konvertējamas obligācijas,

—

nodrošinātās obligācijas,

—

indeksētus vērtspapīrus, kuru pamatsummas vērtība piesaistīta cenas indeksam, preces cenai vai valūtas maiņas kursa indeksam,

—

augsta diskonta obligācijas ar zemu kupona maksājumu un kuras emitē ar diskonta vai norādīto vērtību,

—

nulles kupona obligācijas,

—

euroobligācijas,

—

globālās obligācijas,

—

privāti emitētas obligācijas,

—

vērtspapīrus, kas rodas kredītu konversijas rezultātā,

—

kredītus, kas de facto kļuvuši apgrozāmi,

—

emitentsabiedrības vai kādas citas sabiedrības akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, ciktāl tie vēl nav konvertēti. Ja tā nošķirama no pamatā esošās obligācijas, izslēdz konvertācijas iespēju, kuru uzskata par atvasināto finanšu instrumentu,

—

akcijas vai kapitāla daļas, kas dod tiesības uz fiksētu ienākumu, bet kas neparedz dalību sabiedrības atlikumvērtības sadalē tās likvidācijas gadījumā, t. sk. priekšrocību akcijas, kas nav iekļautas tādā dalībā,

—

finanšu aktīvus, kas emitēti kā daļa no kredītu, hipotēku, kredītkaršu parādu, debitoru parādu un citu aktīvu pārvēršanas vērtspapīros.

Neiekļauj šādus instrumentus:

—

vērtspapīru darījumus, kas ir repo darījumu daļa,

—

neapgrozāmu vērtspapīru turējumus,

—

neapgrozāmus kredītus;

b)

biržas sarakstā iekļautas akcijas

Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir:

—

sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās kapitāla daļas,

—

sabiedrību ar ierobežotu atbildību dzēstās daļas,

—

sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu daļas,

—

priekšrocību akcijas, kas sabiedrības likvidācijas gadījumā ļauj piedalīties atlikušās vērtības sadalē. Tās var būt atzītās biržas sarakstā iekļautas akcijas vai atzītas biržas sarakstā neiekļautas akcijas,

—

privāti kapitālieguldījumi, ja iespējams.

Ja uzņēmums ir privatizēts un daļa akciju paliek valdības īpašumā, bet pārējās tiek kotētas regulētā tirgū, visu uzņēmuma kapitāla vērtību grāmato kā apgrozībā esošās kotētās akcijas, jo akcijas iespējams jebkurā laikā pārdot par to tirgus vērtību. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja daļa akciju pārdota investoriem un tikai atlikusī daļa tiek tirgota biržā.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas neietver:

—

akcijas, ko piedāvā pārdošanai, bet kas nav parakstītas emisijas laikā,

—

akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, kurus iekļauj tad, kad tie pārvērsti akcijās,

—

partneru pašu kapitālu ar neierobežotu atbildību reģistrētās personālsabiedrībās,

—

valdības ieguldījumus starptautisku organizāciju kapitālā, kas juridiski izveidotas kā sabiedrības ar akciju kapitālu,

—

prēmijakcijuas emisijas brīdī un akciju dalīto emisiju; prēmijakcijas un dalītās emisijas akcijas tomēr bez izšķirības iedala kopējā biržas sarakstā iekļauto akciju krājumā.

6.   Emisijas valūta

Paralēlo valūtu obligācijas klasificē pēc obligācijas valūtas. Paralēlo valūtu obligācijas definē kā obligācijas, kuras dzēš vai kuru kuponu maksā valūtā, kas atšķiras no obligācijas denominācijas valūtas. Ja globālā obligācija emitēta vairāk nekā vienā valūtā, par katru emisijas daļu sniedz pārskatu kā par atsevišķu emisiju atbilstoši tās emisijas valūtai. Ja emisijas denominētas divās valūtās, piemēram, 70 % euro un 30 % ASV dolāros, attiecīgās emisijas daļas, ja iespējams, norāda atsevišķi saskaņā ar denominācijas valūtu. Proti, par 70 % emisijas sniedz pārskatu kā par emisiju euro/nacionālajās denominācijās (13) un par 30 % sniedz pārskatu kā par emisiju citās valūtās. Ja emisijas valūtas komponentu nav iespējams identificēt atsevišķi, pārskatu sniedzējas valsts veikto faktisko dalījumu norāda attiecīgās valsts paskaidrojumā.

7.   Emisijas grāmatošanas laiks

Uzskata, ka emisija notikusi tad, kad emitents saņēmis maksājumu, nevis tad, kad sindikāts uzņēmies saistības.

8.   Krājumu un plūsmu saskaņošana

NCB iesniedz informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīru nenomaksātajām summām, bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām, kā arī par kotētajām akcijām.

Tabula ilustrē saikni starp krājumiem (t. i., nenomaksātajām summām) un plūsmām (t. i., bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām). Praksē šī saikne ir sarežģītāka sakarā ar cenas un valūtas kursa novērtējuma izmaiņām, reinvestētajiem (uzkrātajiem) procentiem, pārklasificēšanu, pārskatīšanu un citām korekcijām.

i)

Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās

≈

Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās

+

Bruto emisijas pārskata periodā

-

Dzēšana pārskata periodā

+

Pārklasificēšanas un citas korekcijas

ii)

Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās

≈

Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās

+

Neto emisijas pārskata periodā

 

 

+

Pārklasificēšanas un citas korekcijas

a)   bruto emisijas

Bruto emisijas, kas veiktas pārskata periodā, ietver visas parāda vērtspapīru un kotēto akciju emisijas, ja emitents jaunus vērtspapīrus pārdod par skaidru naudu. Tās attiecas uz regulāru jaunu instrumentu veidošanu. Brīdi, kurā emisijas ir noslēgtas, nosaka kā laiku, kad tiek veikts maksājums; tādēļ emisiju reģistrācija iespējami tuvu atspoguļo laiku, kad tiek veikts maksājums par attiecīgo emisiju.

Bruto emisijas aptver jaunas akcijas, ko sabiedrības emitējušas pārdošanai par skaidru naudu un ko pirmoreiz kotē biržā, tostarp jaunizveidotu sabiedrību vai privātu sabiedrību, kas kļūst par atklātām sabiedrībām, akcijas. Bruto emisijas aptver arī jaunas akcijas, ko emitē pārdošanai par skaidru naudu atklāto sabiedrību privatizācijas gaitā, sabiedrības akcijām tiekot kotētām biržā. Prēmijakciju emisija netiek iekļauta (14). Datus par bruto emisijām nav jāsniedz, sabiedrību iekļaujot biržas sarakstā, ja netiek piesaistīts jauns kapitāls.

Esošo vērtspapīru apmaiņa vai nodošana pārņemšanas vai apvienošanās laikā netiek iekļauta (15) bruto emisijā vai dzēšanā, izņemot jaunus instrumentus, kurus euro zonā rezidējoša struktūra radījusi un emitējusi pārdošanai par naudu.

Tādu vērtspapīru emisijas, kurus vēlāk var pārvērst citos instrumentos, reģistrē kā emisijas to sākotnējo instrumentu kategorijā; pārvēršot tās reģistrē kā tādas, kas dzēstas no šīs instrumentu kategorijas, identisku summu vēlāk uzskatot par bruto emisijām jaunajā kategorijā (16).

b)   dzēšana

Dzēšana pārskata periodā ietver visus emitenta veiktas parāda vērtspapīru un kotēto akciju atpirkšanas gadījumus, kad ieguldītājs saņem par vērtspapīriem skaidru naudu. Tie attiecas uz instrumentu regulāru dzēšanu. Tie aptver visus parāda vērtspapīrus, kam pienācis dzēšanas termiņš, kā arī pirmstermiņa dzēšanu. Šeit iekļauj arī sabiedrību akciju atpirkšanu, ja sabiedrība atpērk visas akcijas par skaidru naudu pirms tās juridiskās formas maiņas vai daļu akciju par skaidru naudu, kā rezultātā samazinās kapitāls. Sabiedrību akciju atpirkšanu šeit neaplūko, ja tie ir ieguldījumi pašu akcijās (17).

Dzēšanu datus nesniedz gadījumā, ja sabiedrība tiek svītrota no biržas saraksta.

c)   neto emisijas

Neto emisijas ir visu veikto emisiju atlikums, atskaitot visas dzēšanas, kas notikušas pārskata periodā.

Apgrozījumā esošo kotēto akciju summa aptver rezidējošo struktūru visu kotēto akciju tirgus vērtību. Tādēļ euro zonas valsts norādītā apgrozībā esošo kotēto akciju summa var palielināties vai samazināties, biržas sarakstā esošai struktūrai mainot atrašanās vietu. Tas attiecas arī uz pārņemšanas vai apvienošanās gadījumiem, ja instrumenti tiek radīti un emitēti pārdošanai par skaidru naudu un/vai dzēsti par skaidru naudu un anulēti. Lai novērstu dubulto uzskaiti vai nepilnības attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kotētajām akcijām, emitentam pārceļoties uz citu rezidences valsti, NCB koordinē šāda notikuma divpusējas paziņošanas laiku.

9.   Novērtēšana

Vērtspapīru emisiju vērtība ietver cenas komponentu un, ja emisijas ir izteiktas valūtās, kas atšķiras no pārskata valūtas, – valūtas kursa komponentu.

NCB sniedz datus par visiem īstermiņa parāda vērtspapīriem pēc norādītās vērtības (18) un par biržas sarakstā iekļautām akcijām pēc tirgus vērtībās. Ilgtermiņa vērtspapīrus var novērtēt ar dažādām metodēm atkarībā no procentu likmes veida, kā rezultātā kopsummai tiek izmantots jaukts novērtējums. Piemēram, nemainīgas un mainīgas likmes emisijas parasti novērtē pēc norādītās vērtības un nulles kupona obligācijas – pēc spēkā esošās samaksātās summas. Parasti relatīvais nulles kupona obligāciju daudzums ir mazs, līdz ar to kodu sarakstā nav paredzēts jaukts novērtējums; ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopsummu norāda pēc norādītās vērtības. Gadījumos, ja ir būtisks fenomena apmērs, izmanto vērtību “nav noteikts” (Z). Visās situācijās, kad notiek jaukts novērtējums, valstu centrālās bankas sniedz ziņas raksturlielumu līmenī.

a)   cenas novērtēšana

Datus par biržas sarakstā iekļauto akciju krājumiem un plūsmām sniedz pēc tirgus vērtības.

Izņēmumu parāda vērtspapīru krājumu un plūsmu reģistrēšanai pēc norādītās vērtības pieļauj attiecībā uz augsta diskonta un nulles kupona obligācijām, ja emisijas tiek reģistrētas pēc spēkā esošās samaksātās summas, proti, pēc diskontētās cenas pirkuma brīdī un dzēšanas termiņā par norādīto vērtību. Nulles kupona obligāciju nominālvērtību aprēķina, kā norādīts tālāk:

Image 1

kur:

A

=

faktiski samaksātā summa un uzkrātie procenti,

E

=

diskontētā cena emisijas brīdī (summa, kas samaksāta emisijas brīdī),

P

=

norādītā vērtība (kas tiek atmaksāta termiņa beigās),

T

=

laiks līdz termiņam no emisijas dienas (dienās),

t

=

laiks, kas pagājis kopš emisijas dienas (dienās).

Cenas novērtēšanas procedūra dažādās valstīs var atšķirties.

Šajā sakarā nepiemēro cenu novērtēšanu saskaņā ar EKS 2010, kas attiecībā uz parāda vērtspapīriem un akcijām pieprasa reģistrēt plūsmas pēc darījuma vērtības un krājumus – pēc tirgus vērtības.

Augsta diskonta un nulles kupona obligācijām pārskatu sniedzējai NCB, ja iespējams, jāaprēķina uzkrātie procenti.

b)   pārskata valūta un valūtas kursa novērtēšana

NCB sniedz ECB visus datus euro, tostarp attiecībā uz vēsturiskām sērijām. Lai pārvērstu euro vērtspapīrus, ko iekšzemes rezidenti emitējuši citās valūtās (C bloks) (19), valstu centrālās bankas iespējami cieši ievēro valūtas kursa novērtēšanas principus, kuru pamatā ir EKS 2010 (20).

i)

apgrozībā esošās emisijas ir jāpārvērš euro/nacionālajās valūtās pēc attiecīga tirgus vidus valūtas kursa, kas dominē pārskata perioda beigās, proti, pārskata perioda pēdējās darbdienas beigās.

ii)

bruto emisijas un dzēšanas jāpārvērš euro/nacionālajās valūtās, izmantojot tirgus vidus valūtas kursu, kas dominē maksājuma brīdī. Ja nav iespējams identificēt precīzo valūtas kursu, kas piemērojams pārvēršanai, var izmantot valūtas kursu, kas ir iespējami tuvs tirgus vidus kursam maksājuma brīdī.

10.   Konceptuālā atbilstība

Vērtspapīru emisiju statistika un MFI bilances statistika ir saistītas tiktāl, ciktāl tas attiecas uz MFI apgrozāmo instrumentu emisijām. Instrumentu un MFI, kas tos emitē, aptvērums ir konceptuāli atbilstīgs, tāpat arī instrumentu iedalījums pēc termiņu grupām un valūtas dalījuma. Atšķirības vērtspapīru emisiju statistikas un MFI bilances statistikas starpā pastāv attiecībā uz novērtēšanas principiem (t. i., attiecībā uz parāda vērtspapīriem, nominālvērtību vērtspapīru emisijas statistikai un tirgus vērtību MFI bilances statistikai). Izņemot novērtēšanas atšķirības, katrai valstij MFI emitēto vērtspapīru neatmaksātā summa, ko norāda vērtspapīru statistikas nolūkā, atbilst 11. (“emitētie parāda vērtspapīri”) postenim MFI bilances pasīvu daļā. Īstermiņa emisijas, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikai, atbilst viena gada laikā emitētu naudas tirgus vērtspapīru un parāda vērtspapīru summai. Ilgtermiņa vērtspapīri, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikas nolūkā, ir vienādi ar parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs viena gada un līdz diviem gadiem, un parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs diviem gadiem, summu.

Valstu centrālās bankas pārskata vērtspapīru emisijas statistikas un MFI bilances statistikas aptveramību un norāda ECB jebkādas konceptuālas atšķirības. Tiek veiktas triju veidu atbilstības pārbaudes emisijām, ko veic: a) NCB euro/nacionālajās valūtās; b) MFI, izņemot centrālās bankas, euro/nacionālajās valūtās; un c) MFI, izņemot centrālās bankas, citās valūtās. Nelielas atšķirības ir iespējamas, tā kā vērtspapīru emisijas statistiku un MFI bilances statistiku iegūst no pārskatu sniegšanas sistēmām valsts līmenī, kas kalpo dažādiem mērķiem.

11.   Pieprasītie dati

Statistikas pārskatus sagaida no katras valsts katrai piemērotajai laikrindai. NCB sniedz ECB rakstiskus paskaidrojumus, ja kāds postenis konkrētajā valstī nav piemērojams. Ja attiecīgais fenomens nepastāv, NCB laikrindu var pagaidām nesniegt. NCB paziņo par šādu notikumu, kā arī par jebkurām citām izmaiņām šajā pielikumā aprakstītajās kodu shēmās. Turklāt tās informē ECB, nosūtot labojumus līdz ar paskaidrojumiem, par šo labojumu raksturu.

3. iedaļa. Nacionālās paskaidrojošās piezīmes

Katra NCB iesniedz ziņojumu, kurā aprakstīti šīs pārskatu sniegšanas sakarā iesniegtie dati. Ziņojums aptver tālāk izklāstītās tēmas, un tajā iespējami stingri ievērots piedāvātais izkārtojums. NCB sniedz papildu informāciju par gadījumiem, kuros sniegtie dati neatbilst šai pamatnostādnei, vai kad dati netiek sniegti, un tā iemesliem Ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā datus.

1.

Datu avoti/datu vākšanas sistēma: tiek sniegtas ziņas par datu avotiem, kuri izmantoti vērtspapīru emisiju statistikas apkopošanai: administratīvie avoti valdības emisijām, tiešie ziņojumi no MFI un citām iestādēm, laikraksti un tādi datu sniedzēji kā Starptautiskais finanšu pārskats u. tml. NCB norāda, vai dati tiek vākti un glabāti katrai emisijai atsevišķi un, ja tā, tad kādi kritēriji tiek piemēroti. Kā alternatīvu norāda, vai dati ir vākti un glabāti, atsevišķi neizdalot, kā daudzumi, ko pārskata periodā emitējuši atsevišķi emitenti, piemēram, tiešās datu vākšanas sistēmu gadījumā. NCB sniedz informāciju par kritērijiem, kas tiešajā pārskatu sniegšanā izmantoti, lai identificētu pārskatu sniedzējus un iesniedzamo informāciju.

2.

Apkopošanas procedūras: īsi apraksta datu apkopošanai izmantoto metodi, piemēram, informācijas apkopošana par atsevišķām vērtspapīru emisijām, esošo laikrindu kārtība neatkarīgi no tā, vai tās publicē.

3.

Emitenta rezidence: NCB precizē, vai emisiju klasifikācijā ir iespējams pilnībā piemērot EKS 2010 (un SVF) rezidences definīciju. Ja tas nav iespējams vai ir iespējams tikai daļēji, NCB sniedz pilnu faktiski izmantoto kritēriju skaidrojumu.

4.

Emitentu sektoru dalījums: NCB norāda atkāpes no emitentu klasifikācijas pēc 2. sadaļas 2. punktā noteiktā sektoru dalījuma. Piezīmēs paskaidro identificētās atkāpes un jebkādas pelēkās zonas.

5.

Emisijas valūta: ja nav iespējams atsevišķi identificēt emisijas valūtu komponentus, NCB izskaidro atkāpes no noteikumiem. Turklāt NCB, kuras attiecībā uz visiem vērtspapīriem nevar nodalīt emisijas vietējās valūtās, citās euro/valstu valūtās un citās valūtās, sniedz aprakstu tur, kur šādas emisijas ir klasificētas, un norāda to emisiju kopējo apjomu, kas nav tikušas pienācīgi iedalītas, lai ilustrētu nepilnību apjomu.

6.

Emisiju klasifikācija: NCB sniedz visaptverošu informāciju par vērtspapīru veidu, uz ko attiecas valsts dati, tostarp valsts noteikumiem attiecībā uz tiem. Ja zināms, ka aptveramība ir daļēja, NCB paskaidro esošās nepilnības. Jo īpaši NCB sniedz šādu informāciju:

—

privātie kapitālieguldījumi: NCB norāda, vai tie ir ietverti sniegtajos datos,

—

bankas akceptēti pārvedu vekseļi: ja bankas akceptēti pārvedu vekseļi ir apgrozāmi un iekļauti sniegtajos datos par īstermiņa parāda vērtspapīriem, pārskatu sniedzēja valsts paskaidrojumos izskaidro valsts procedūras šo instrumentu reģistrēšanai un šo instrumentu raksturu,

—

biržas sarakstā iekļautas akcijas: NCB norāda, vai sniegtajos datos ir ietvertas nekotētas akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri, sniedzot nekotēto akciju un/vai citu kapitāla vērtspapīru summas provizorisko aprēķinu, lai ilustrētu nepilnību apjomu. NCB savos paskaidrojumos norāda jebkādas zināmas nepilnības kotēto akciju aptveramībā.

7.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīru instrumentu analīze: ja nemainīgās likmes, mainīgās likmes un nulles kupona obligāciju summa neveido ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopumu, NCB norāda ilgtermiņa vērtspapīru, par kuriem nav pieejams šāds dalījums, veidu un daudzumu.

8.

Emisiju termiņi: ja nav iespējams stingri ievērot īstermiņa un ilgtermiņa definīcijas, NCB norāda, kur sniegtajos datos ir atkāpes.

9.

Dzēšana: NCB norāda, kā tās iegūst informāciju par dzēšanu un vai informāciju vāc tieši no pārskatiem vai aprēķina pēc atlikuma.

10.

Cenas novērtēšana: NCB savos paskaidrojumos sīki precizē novērtēšanas procedūru, kuru izmanto a) īstermiņa parāda vērtspapīriem; b) ilgtermiņa parāda vērtspapīriem; c) diskonta obligācijām; un d) biržas sarakstā iekļautām akcijām. Krājumu un plūsmu novērtēšanas starpību paskaidro.

11.

Pārskatu sniegšanas biežums, laicīgums un laika diapazons: NCB norāda to, ciktāl šā pārskata nolūkā apkopotos datus bija iespējams sniegt atbilstoši lietotāja prasībām, t. i., mēneša datiem – ar piecu nedēļu laicīgumu. Norāda arī sniegto laikrindu garumu. Paziņo par jebkādiem pārrāvumiem sērijās, piemēram, atšķirībām vērtspapīru aptveramības ziņā laika gaitā.

12.

Korekcijas: NCB īsos paskaidrojumos norāda korekciju iemeslu un apjomu.

13.

Aplēstā aptveramība katram iekšzemes rezidentu emitētajam instrumentam: NCB sniedz provizoriskos aprēķinus katrai iekšzemes rezidentu emisiju kategorijai, proti, īstermiņa vērtspapīru, ilgtermiņa vērtspapīru un kotēto akciju emisijām, vietējā valūtā, citās euro/valstu valūtās, tostarp ECU, un citās valūtās saskaņā ar tālāk norādīto tabulu. Provizoriskie “procentuālās aptveramības” aprēķini norāda katrā instrumentu kategorijā aplūkoto vērtspapīru daļu procentuāli no visas emisijas, par kuru pārskatu jāsniedz attiecīgā sadaļā, ievērojot pārskatu sniegšanas noteikumus. Īsus aprakstus var sniegt “piezīmēs”. NCB arī norāda jebkādas izmaiņas aptveramībā, kas radušās, pievienojoties monetārajai savienībai.

 

 

 

Aptveramība %:

Piezīmes:

Emisijas euro/nacionālajās valūtās

Vietējā

nominālvērtība

STS

 

 

LTS

 

 

QUS

 

 

Euro/nacionālās valūtas, izņemot vietējo valūtu, t. sk. ECU

STS

 

 

LTS

 

 

Citās valūtās

 

STS

 

 

LTS

 

 

STS

=

īstermiņa parāda vērtspapīri.

LTS

=

ilgtermiņa parāda vērtspapīri.

QUS

=

biržas sarakstā iekļautas akcijas.

4. iedaļa. Prasības Starptautisko norēķinu bankai

SNB pārskatu sniegšanas prasībām piemēro tādus pašus principus, kādi attiecināti uz NCB, kas izklāstīti 1.–3. iedaļā, izņemot sekojošo:

4. tabula. B bloka pārskatu sniegšanas veidlapa SNB

 

EMITENTI, KAS IR PP REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS

 

Atlikumi

Emisiju bruto apjoms

Dzēšana

 

B1

B2

B3

9.

ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

Kopā

S577

S642

S707

Centrālā banka

S578

S643

S708

MFI, izņemot centrālās bankas

S579

S644

S709

CFS

S580

S645

S710

t.sk. FIS

S581

S646

S711

Finanšu palīgsabiedrības

S582

S647

S712

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S583

S648

S713

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S584

S649

S714

Nefinanšu sabiedrības

S585

S650

S715

Centrālā valdība

S586

S651

S716

Pavalstu un vietējā valdība

S587

S652

S717

Sociālās nodrošināšanas fondi

S588

S653

S718

Starptautiskās organizācijas

S589

S654

S719

 

 

 

 

10.

ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

Kopā

S590

S655

S720

Centrālā banka

S591

S656

S721

MFI, izņemot centrālās bankas

S592

S657

S722

CFS

S593

S658

S723

t.sk. FIS

S594

S659

S724

Finanšu palīgsabiedrības

S595

S660

S725

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S596

S661

S726

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S597

S662

S727

Nefinanšu sabiedrības

S598

S663

S728

Centrālā valdība

S599

S664

S729

Pavalstu un vietējā valdība

S600

S665

S730

Sociālās nodrošināšanas fondi

S601

S666

S731

Starptautiskās organizācijas

S602

S667

S732

 

 

 

 

10.1.

t.sk., fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:

 

 

 

Kopā

S603

S668

S733

Centrālā banka

S604

S669

S734

MFI, izņemot centrālās bankas

S605

S670

S735

CFS

S606

S671

S736

t.sk. FIS

S607

S672

S737

Finanšu palīgsabiedrības

S608

S673

S738

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S609

S674

S739

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S610

S675

S740

Nefinanšu sabiedrības

S611

S676

S741

Centrālā valdība

S612

S677

S742

Pavalstu un vietējā valdība

S613

S678

S743

Sociālās nodrošināšanas fondi

S614

S679

S744

Starptautiskās organizācijas

S615

S680

S745

 

 

 

 

10.2.

t.sk., mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:

 

 

 

Kopā

S616

S681

S746

Centrālā banka

S617

S682

S747

MFI, izņemot centrālās bankas

S618

S683

S748

CFS

S619

S684

S749

t.sk. FIS

S620

S685

S750

Finanšu palīgsabiedrības

S621

S686

S751

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S622

S687

S752

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S623

S688

S753

Nefinanšu sabiedrības

S624

S689

S754

Centrālā valdība

S625

S690

S755

Pavalstu un vietējā valdība

S626

S691

S756

Sociālās nodrošināšanas fondi

S627

S692

S757

Starptautiskās organizācijas

S628

S693

S758

 

 

 

 

10.3.

t.sk., nulles kupona obligācijas:

 

 

 

Kopā

S629

S694

S759

Centrālā banka

S630

S695

S760

MFI, izņemot centrālās bankas

S631

S696

S761

CFS

S632

S697

S762

t.sk. FIS

S633

S698

S763

Finanšu palīgsabiedrības

S634

S699

S764

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

S635

S700

S765

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S636

S701

S766

Nefinanšu sabiedrības

S637

S702

S767

Centrālā valdība

S638

S703

S768

Pavalstu un vietējā valdība

S639

S704

S769

Sociālās nodrošināšanas fondi

S640

S705

S770

Starptautiskās organizācijas

S641

S706

S771

 

 

 

 

Emisiju termiņi

Starptautisko norēķinu banka uzskata euro īstermiņa parāda vērtspapīrus un citas euro parādzīmes, kas emitētas saskaņā ar īstermiņa programmu, par īstermiņa vērtspapīriem un visus instrumentus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa dokumentāciju, par ilgtermiņa vērtspapīriem neatkarīgi no to sākotnējā termiņa.

Emitentu sektoru dalījums

SNB ievēro izkārtojumu starp SNB datu bāzē pieejamo emitentu sektoru dalījumu un pārskata veidlapās prasīto dalījumu, kā tas norādīts tālāk.

Sektoru iedalījums SNB datu bāzē

 

Klasifikācija pārskatu sniegšanas veidlapās

Centrālā banka

→

Centrālā banka

Komercbankas

→

MFI

CFS

→

CFS

Centrālā valdība

→

Centrālā valdība

Pārējā valdība

Valsts aģentūras

→

Pavalstu un vietējā valdība

Sabiedrības

→

Nefinanšu sabiedrības

Starptautiskās organizācijas

→

Starptautiskās organizācijas (PP)

Emisiju klasifikācija

Šādus SNB datubāzē iekļautus instrumentus vērtspapīru emisijas statistikā klasificē kā parāda vērtspapīrus:

—

noguldījumu sertifikātus,

—

īstermiņa parāda vērtspapīrus,

—

valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes,

—

obligācijas,

—

euro īstermiņa parāda vērtspapīrus,

—

vidēja termiņa parādzīmes,

—

citus īstermiņa vērtspapīrus.

Novērtēšana

Pašreizējie SNB novērtēšanas noteikumi paredz norādīto vērtību parāda vērtspapīriem un emisijas cenu kotētajām akcijām.

Starptautisko norēķinu banka sniedz pārskatu ECB par visām pārējo valstu rezidentu emisijām euro/valstu valūtās (B bloks) ASV dolāros, izmantojot perioda beigu valūtas kursus neatmaksātajām summām un perioda vidējo valūtas kursu emisijām un izpirkumiem. ECB pārvērš visus datus euro, izmantojot to pašu principu, ko sākumā piemēroja SNB. Līdz 1999. gada 1. janvārim kā tuvinājumu izmanto valūtas kursu starp ECU un ASV dolāru.

VĀRDNĪCA

Kapitāla akcijas, ko emitējušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (capital shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kas dod to turētājiem līdzīpašnieku statusu un dod viņiem tiesības gan uz daļu kopējā sadalītajā peļņā, gan uz daļu tīrajos aktīvos likvidācijas gadījumā.

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (captive financial institutions and money lenders) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav iesaistītas finanšu starpniecībā un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un ar kuru aktīvu vai pasīvu lielāko daļu nenotiek darījumi atvērtā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t.i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98.–2.99. punkts).

Centrālā banka (central bank) ir finanšu sabiedrība un kvazisabiedrība, kuras pamatfunkcija ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības uzturēšana un valsts starptautisko rezervju vai to daļas turēšana.

Centrālā valdība (central government) sastāv no valsts un citu centrālo aģentūru administratīvajiem departamentiem, kuru kompetencē ir visa ekonomikas zona, izņemot sociālās apdrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114. punkts).

Parāda vērtspapīri (debt securities) ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu akcijas (dividend shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kam atkarībā no valsts un apstākļiem, kuros tie radušies, ir dažādi nosaukumi, piemēram, dibinātāju akcijas, peļņas akcijas, dividenžu akcijas utt. Šie vērtspapīri: a) nav daļa no reģistrētā kapitāla; b) to turētājiem strikti interpretējot nenodrošina kopīpašnieku statusu; c) turētājiem nedod tiesības uz jebkuras tādas peļņas daļu, kura paliek pēc dividenžu par reģistrēto kapitālu izmaksas, un daļu no pārpalikuma likvidācijas gadījumā.

Euro obligācijas (euro bonds) ir obligācijas, kuras laiž tirgū vienlaikus vismaz divās valstīs un kas denominētas valūtā, kam nav jābūt kādai no minēto valstu valūtām, parasti ar vairāku valstu starptautisku finanšu sabiedrību sindikāta starpniecību.

Finanšu palīgsabiedrības (financial auxiliaries) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras galvenokārt veic darbības, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Finanšu palīgsabiedrības ir arī centrālie biroji, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.–2.97. punkts).

Finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FIS) (financial vehicle corporations engaged in securitisation transactions (FVCs)) definētas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 1. punktā.

Fiksētas likmes emisijas (fixed rate issues) ietver visas emisijas, kuru kupona maksājums, kas balstās uz vērtspapīra galveno procentu likmi, nemainās šīs emisijas vērtspapīru pastāvēšanas laikā.

Vispārējā valdība (general government) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts) Vispārīgā valdība ietver centrālo valdību, pavalsts valdību, pašvaldību un sociālās nodrošināšanas fondus (EKS 2010, 2.114.–2.117. punkts).

Globālās obligācijas (global bonds) ir obligācijas, ko emitē reizē gan iekšzemes, gan euro tirgū.

Mājsaimniecības (households) ir indivīdi vai indivīdu grupas, kas ir patērētāji un uzņēmēji, kuri ražo preces tirgum un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji), ar nosacījumu, ka preču ražošana un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Šis sektors ietver tādas personas vai personu grupas kā preču ražotājus un nefinanšu pakalpojumu sniedzējus tikai pašu vajadzībām (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts)

Apdrošināšanas sabiedrības (insurance corporations) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts).

Starptautiskās institūcijas (international institutions) ietver pārvalstiskas un starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, SVF un Pasaules Banku.

Vērtspapīru emitentus (issuers of securities) definē kā tās sabiedrības un kvazisabiedrības, kas iesaistās vērtspapīru emisijā un uzņemas juridiskas saistības pret šo instrumentu uzrādītājiem saskaņā ar emisijas noteikumiem.

Bonus akciju emisija (issue of bonus shares) ir jaunu akciju izsniegšana akcionāriem proporcionāli to esošajiem turējumiem.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas, sauktas arī par kotētām akcijām, izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas (listed shares, also referred to as quoted shares, excluding investment fund’s shares/units), ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Kotācijas cenas esamība biržas sarakstā iekļautām akcijām nozīmē, ka pašreizējā tirgus cena parasti ir viegli pieejama.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (long-term debt securities) aptver visas vērtspapīru emisijas ar sākotnējo termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu; ilgtermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar kuponu.

Monetārās finanšu iestādes (MFI), izņemot centrālās bankas (monetary financial institutions (MFIs) other than central banks), definētas Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā.

Nefinanšu sabiedrības (non-financial corporations) ir institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus veidotāji, kuru pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumi. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts).

Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (non-profit institutions serving households) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskas personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129.–2.130. punkts)

Nerezidējoši emitenti (non-resident issuers) ietver vienības, kuras: a) atrodas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā, bet kuras neveic un neplāno veikt saimniecisko darbību vai darījumus pārskatu sniedzējas valsts teritorijā vienu gadu vai ilgāk, vai arī b) atrodas ārpus pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskās teritorijas.

Nosacītās rezidentu vienības (notional resident units) definē kā: a) nerezidentu vienību daļas, kurām valsts ekonomiskajā teritorijā ir galveno ekonomisko interešu centrs (kas parasti nozīmē, ka tās veic saimnieciskos darījumus gadu vai ilgāk); b) nerezidentu vienības kā zemes vai ēku īpašnieki valsts ekonomiskajā teritorijā, bet tikai attiecībā uz darījumiem, kas skar šādu zemi vai ēkas.

Pārējais pašu kapitāls (other equity) ir visi darījumi ar citu pašu kapitālu, uz ko neattiecas biržas sarakstā iekļautas un biržas sarakstā neiekļautas akcijas.

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS) (other financial intermediaries, except insurance corporations and pension funds (OFIs)), ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas ir galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties pret institucionālām vienībām saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts)

Pensiju fondi (pension funds) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir sociālo risku un apdrošināto vajadzību (sociālās apdrošināšanas) apkopošanas rezultāts. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts).

Privāti izvietoti vērtspapīri (private placements) ir pašu kapitāla emisijas pārdošana vienam pircējam vai ierobežotam pircēju skaitam bez publiskā piedāvājuma.

Privāti emitētas obligācijas (privately issued blonds) ir obligācijas, kas ar divpusēja līguma palīdzību ierobežotas noteiktiem ieguldītājiem, ja obligācijas vismaz potenciāli ir pārvedamas.

Dzēstās daļas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (redeemed shares in limited liability companies) ir daļas, kuru kapitāls ir atmaksāts, bet ko patur to turētāji, kuri turpina būt par līdzīpašniekiem un saglabā tiesības gan uz daļu peļņā, kas paliek pēc dividenžu samaksas par atlikušo reģistrēto kapitālu, gan uz daļu jebkurā pārpalikumā, kas var palikt likvidācijas gadījumā,

Emitenta rezidence (residency of issuer): emitējošo vienību definē kā pārskatu sniedzējas valsts rezidentu, ja tai pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, tas ir, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) šajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Vērtspapīrošana (securitisation) definēta Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 2. punktā.

Īstermiņa parāda vērtspapīri (short-term debt securities) aptver visas vērtspapīru emisijas ar sākotnējo termiņu, kas ir viens gads vai īsāks par vienu gadu; īstermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar diskontu. Šajā apakšpozīcijā neietilpst vērtspapīri, kuru apgrozāmība, lai gan teorētiski ir iespējama, praksē ir ļoti ierobežota.

Sociālās nodrošināšanas fondi (social security funds) ir centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kuri atbilst abiem šiem kritērijiem: a) likumi vai noteikumi noteiktām sabiedrības grupām uzliek par pienākumu piedalīties shēmā vai veikt iemaksas un b) vispārējā valdība atbild par iestādes pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās uzraudzības iestādes vai darba dēvēja statusa (EKS 2010, 2.117. punkts).

Dalītās akciju emisijas (split share issues) ir akciju emisijas, kurās sabiedrība vai kvazisabiedrība akciju skaitu palielina, izmantojot koeficientu vai reizinātāju.

Pavalsts un vietējā valdība (state and local government): pavalsts valdība ir valsts pārvaldes iestādes, kas kā atsevišķas institucionālās vienības īsteno daļu no valdības funkcijām, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi, līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālajām vienībām vietējā līmenī. Vietējā valdība ir tās valsts pārvaldes iestādes, kuru kompetencē ietilpst tikai vietējā ekonomikas daļa, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.115.–2.116. punkts).

Pakārtotās obligācijas, bieži sauktas par pakārtotajiem parāda instrumentiem (subordinated bonds, often referred to as subordinated debt) nodrošina pakārtotus prasījumus pret iestādi emitenti, kuras var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (piemēram, noguldījumi/aizdevumi vai parāda vērtspapīri), tādējādi dažos gadījumos tās tie iegūst dažas „akciju un cita pašu kapitāla” īpašības.

Meitasuzņēmumi (subsidiaries) ir atsevišķas reģistrētas vienības, kurās citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība.

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas (unlisted shares, excluding investment fund shares), ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas nav iekļauti biržas sarakstā.

Mainīgas likmes emisijas (variable rate issues) ir visas kuponus maksājošās emisijas, kurās kuponu vai pamatsummu periodiski nosaka pa jaunam, atsaucoties uz neatkarīgu procentu likmi vai indeksu.

Nulles kupona obligācijas (zero coupon bonds) ietver visas emisijas bez kuponu izmaksām. Šādas obligācijas parasti emitē ar diskontu un dzēš par nominālvērtību. Šeit ir iekļautas arī obligācijas, ko emitē par nominālvērtību un dzēš ar uzcenojumu, piem., obligācijas, kuru dzēšanas vērtība ir piesaistīta valūtas kursam vai indeksam. Lielākā daļa diskonta vai uzcenojuma atbilst obligācijas darbības laikā uzkrāto procentu ekvivalentam.


(1)  Ja pārskatu sniedzēji saskaras ar metodoloģisku problēmu, kas nav skaidri noteikta šajā pamatnostādnē, tiem būtu jāpiemēro pārskatītā Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (“EKS 2010”), kas noteikta A pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(*1)   “Pārējās valūtas” ir visas citas valūtas, t. sk. ārpus euro zonas dalībvalstu nacionālās valūtas.

(*2)  Neakciju parāda vērtspapīri ir “neakciju vērtspapīri, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus”.

(*3)  Neto emisijas sniedz tikai tad, ja NCB nespēj sniegt emisiju bruto apjomu vai dzēsto apjomu.

((†))  Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir “biržas sarakstā iekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas un naudas tirgus fondu akcijas/daļas”.

(2)  Sk. EKS 2010 2.07. punktu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(4)  Par naudas tirgus fondu sektoru dati netiek vākti.

(5)  Par ieguldījumu fondu sektoru dati netiek vākti.

(6)  Praksē pensiju fondi neemitē parāda vērtspapīrus.

(7)  Sk. EKS 2010 2.17.–2.20. punktu.

(8)  Sk. EKS 2010 5.102. punktu.

(9)  EKS 2010 F.3 kategorija

(10)  EKS 2010 F.511 kategorija

(11)  EKS 2010 F.512 kategorija

(12)  EKS 2010 F.519 kategorija

(13)  A bloks attiecībā uz NCB un B bloks attiecībā uz SNB.

(14)  Nedefinē kā finanšu darījumu; skatīt EKS 2010, 5.158. un 6.59. punktu un šī pielikuma 2. iedaļas 5. punkta b) apakšpunktu.

(15)  Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.

(16)  Uzskata par diviem finanšu darījumiem; sk. EKS 2010 5.96. un 6.25. punktu un šī pielikuma 2. iedaļas 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(17)  Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.

(18)  Vairāk par definīcijām “norādītā vērtība”, “tirgus vērtība” un “nominālvērtība” sk. EKS 2010 5.90., 7.38. un 7.39. punktu.

(19)  Kopš 1999. gada 1. janvāra vērtspapīriem, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro (A bloka daļa), netiek prasīts valūtas kursa novērtējums, un vērtspapīrus, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro/valstu valūtās (A bloka atlikusī daļa), pārvērš euro, piemērojot neatsaucamas konvertācijas likmes no 1998. gada 31. decembra.

(20)  Sk. EKS 2010 6.64. punktu.