(1)

Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību (1) kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2) un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par dalībvalstu budžeta struktūrām (3). Sistēmas mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā arī veicina valstu atbildību, un tajā ir likts lielāks uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvāku un konsekventāku izpildi.

(2)

Jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas centrā ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem būtu jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt cita starpā, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgos līmeņos un ka valdības budžeta deficīts vidējā termiņā tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu (4) virzību, kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir četri vai pieci gadi (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tai skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā plānā tiks risinātas Savienības kopīgās prioritātes. Fiskālās korekcijas periods ir četri gadi, taču to var pagarināt par ilgākais trim gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulā (ES) 2024/1263 noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisija saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263 novērtē, vai tas atbilst minētās regulas prasībām.

(4)

Pēc Komisijas ieteikuma Padome pieņem ieteikumu, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību, un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai.

(5)

Rumānija vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2024. gada 25. oktobrī. Iesniegšana notika Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā noteiktā termiņa pagarinājumā, kam bija piekritusi Komisija. Ņemot vērā Rumānijas sniegtos iemeslus, iesniegšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar vienošanos ar Komisiju.

(6)

Lai veidotu dialogu, kura rezultātā tiek iesniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, Komisija 2024. gada 21. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 9. pantu nosūtīja Rumānijai atsauces trajektoriju (5). Komisija publicēja šo atsauces trajektoriju 25. oktobrī (6). Atsauces trajektorija ir balstīta uz risku un ļauj nodrošināt, ka līdz fiskālās korekcijas perioda beigām un, ja netiek veikti papildu budžeta pasākumi, pēc korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds vidējā termiņā ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā saglabājas zem minētās atsauces vērtības. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu laikposms, kas seko korekcijas perioda beigām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 6. panta d) punktu, 7. un 8. pantu atsauces trajektorija atbilst arī deficīta kritērijam, parāda ilgtspējas nosacījumam un deficīta noturības nosacījumam. Rumānijas atsauces trajektorija, balstoties uz Komisijas pieņēmumiem, kas ir 2024. gada jūnijā nosūtīto iepriekšējo norādījumu pamatā, un pieņemot septiņu gadu korekcijas periodu, paredz, ka neto izdevumu pieaugums nedrīkstētu pārsniegt 1. tabulā sniegtās vērtības. Tas nozīmē, ka neto izdevumu vidējais pieaugums korekcijas periodā (2025.–2031. gadā) ir 5,2 % un 2025.–2028. gada periodā ir 5,5 %.

1. tabula. Atsauces trajektorija, ko Komisija Rumānijai iesniedza 2024. gada 21. jūnijā

(7)

Rumānija un Komisija laikposmā no 2024. gada jūlija līdz oktobrim risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialogā galvenā uzmanība tika pievērsta Rumānijas plānotajai neto izdevumu virzībai un tās pamatā esošajiem pieņēmumiem, kā arī paredzētajam reformu un investīciju saistību kopumam, kas ir Rumānijas lūguma pagarināt korekcijas periodu pamatā. Apspriedēs galvenā uzmanība tika pievērsta nodokļu reformai, nodokļu administrēšanas reformai, mikrouzņēmumu nodokļu režīma reformai un izdevumu pārskatīšanai. Tajā tika aplūkotas arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgada gaitā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, sociālo un ekonomisko noturību, enerģētisko drošību un aizsardzības spēju palielināšanu.

(8)

Rumānija 2024. gada oktobrī saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 11. panta 3. punktu un 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu un atbilstīgi tās plānā sniegtajai informācijai rīkoja apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem. Saskaņā ar Rumānijas plānā sniegto informāciju 2024. gada 16. oktobrī plāns tika publiski apspriests ar uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

(9)

Rumānijai patlaban piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (7). Padome 2020. gada 3. aprīlī pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu pieņēma Lēmumu (ES) 2020/509 par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Rumānijā, ņemot vērā plānoto neatbilstību LESD budžeta deficīta kritērijam, un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu izdeva ieteikumu vēlākais līdz 2022. gadam novērst pārmērīga valdības budžeta deficīta situāciju. Ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes ievērojamo samazināšanos saistībā ar Covid-19 pandēmiju, Padome 2021. gada 18. jūnijā saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu Rumānijai, pagarinot korekcijas termiņu līdz 2024. gadam. Komisija 2021. gada 24. novembrī secināja, ka Rumānija ir efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2021. gada 18. jūnija ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, un pauda uzskatu, ka tobrīd pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā nebija vajadzīgi papildu pasākumi. Tomēr 2023. gadā visi 2021. gadā Rumānijai adresētā Padomes ieteikuma apakškomponenti netika izpildīti, un trūkumi izpildē bija ievērojami. Nominālais deficīts bija ievērojami lielāks (6,5 % no IKP salīdzinājumā ar 4,4 % no IKP Padomes ieteikumā), strukturālie pasākumi bija daudz mazāki, nekā ieteikts, un neto izdevumu pieaugums bija daudz lielāks, nekā ieteikts.

(10)

Tāpēc Padome 2024. gada 26. jūlijā konstatēja, ka Rumānija nav veikusi efektīvus pasākumus, reaģējot uz Padomes 2021. gada 18. jūnija ieteikumu (8). Šis ieteikums sakrīt ar pārskatīto Padomes ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu par pārmērīga valsts budžeta deficīta situācijas novēršanu Rumānijā (9). Minēto ieteikumu vienlaicīga pieņemšana sakarā ar pielāgošanos jaunajai ekonomikas pārvaldības sistēmai un pārejai uz to nodrošina saskanību starp ieteiktajām korekcijām.

(11)

Komisija 2024. gada 19. jūnijā secināja, ka Rumānijā pastāv pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Proti, Rumānija ārējo kontu jautājumā saskaras ar neaizsargātību, kas galvenokārt saistīta ar lielu un pieaugošu valdības budžeta deficītu, savukārt ievērojami ir pastiprinājies cenu un izmaksu spiediens, un politikas rīcība ir bijusi vāja (10).

(12)

Padome 2024. gada 21. oktobrī adresēja Rumānijai vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros (11).

(13)

Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.

(14)

Iekšzemes pieprasījuma ietekmē ekonomiskā aktivitāte Rumānijā 2023. gadā pieauga par 2,4 %. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi paredzams, ka 2024. gadā ekonomika pieaugs par 1,4 %, un šī lejupslīde atspoguļo mērenāku attīstību rūpnieciskajā ražošanā, mājokļu būvniecībā, informācijas tehnoloģiju un transporta pakalpojumu jomā. Paredzams, ka 2025. gadā reālais IKP palielināsies par 2,5 %, ko veicinās noturīgs privātais patēriņš un privāto investīciju paātrināšana, un tos abus veicinās labvēlīgāki finanšu apstākļi. Paredzams, ka 2026. gadā reālais IKP palielināsies par 2,9 %, jo, sākoties ANM programmas noslēguma posmam, ES finansētajām investīcijām publiskajā infrastruktūrā vajadzētu būt spēcīgam stimulam izaugsmei. Paredzams, ka prognozes periodā (t. i., 2024.–2026. gadā) potenciālā IKP pieaugums Rumānijā būs vidēji 2,2 % – to veicinās kapitāla intensitātes palielināšana un kopējās faktoru produktivitātes pieaugums. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 5,6 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2024. gadā būs 5,5 %, 2025. gadā 5,5 % un 2026. gadā 5,4 %. Paredzams, ka inflācija (IKP deflators), kas 2023. gadā bija 12,8 %, 2024. gadā būs samazinājusies līdz 9,0 % un sasniegs 5,9 % 2025. gadā un 5,3 % 2026. gadā.

(15)

Kas attiecas uz fiskālajām norisēm, Rumānijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 6,5 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi tas būs sasniedzis 8,0 % no IKP 2024. gadā, 7,9 % no IKP 2025. gadā un, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, 7,9 % no IKP 2026. gadā. Komisijas prognoze neatspoguļo Rumānijas 2025. gada budžeta projektu, jo tas vēl nav sagatavots. Vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās bija 48,9 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas prognozi parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs pieaugusi līdz 52,2 %. Prognozēts, ka 2025. gada beigās tā pieaugs līdz 56,1 % un 2026. gada beigās līdz 59,7 %. Komisijas fiskālajā prognozē netiek ņemtas vērā vidēja termiņa plānos norādītās politikas saistības, kamēr tās nav papildinātas ar ticami paziņotiem un pietiekami precīzi formulētiem konkrētiem politikas pasākumiem.

(16)

Rumānijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2028. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija septiņu gadu laikā.

(17)

Plānā ir ietverta visa informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. pantu.

(18)

Plānā valsts uzņemas saistības panākt 2. tabulā sniegto neto izdevumu virzību, kas laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam atbilst neto izdevumu vidējam pieaugumam 4,8 % apmērā. Papildus Rumānija uzņemas saistības veikt reformas un investīcijas, lai korekcijas periodu pagarinātu līdz septiņiem gadiem (2025.–2031. gads), kuros plānotais neto izdevumu vidējais pieaugums ir 4,4 %. Korekcijas perioda (2025.–2031. gads) neto izdevumu vidējais pieaugums, kas paredzēts plānā, ir mazāks nekā neto izdevumu vidējais pieaugums, kas norādīts atsauces trajektorijā, kuru Komisija nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā (5,2 %). Plānā ir pieņemts, ka potenciālais reālā IKP pieaugums pakāpeniski samazināsies no 2,7 % 2024. gadā līdz 2,0 % 2031. gadā. Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps samazināsies no 7,2 % 2024. gadā līdz 5,0 % 2025. gadā un līdz 2031. gadam pakāpeniski nokritīsies līdz 4,4 %.

2. tabula. Rumānijas plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie pieņēmumi

(19)

Ja plānā norādītā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu palielināsies no 52,2 % no IKP 2024. gadā līdz 62,6 % no IKP 2029. gadā un pēc tam samazināsies līdz 61,4 % no IKP 2031. gadā, kā norādīts nākamajā tabulā. Prognozes liecina, ka pēc tam – 10 gados pēc plāna aptvertā perioda beigām – tas pastāvīgi samazināsies līdz līmenim, kas ir krietni zem 60 % no IKP.

3. tabula. Rumānijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība

Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāda attiecība vidējā termiņā tiktu samazināta zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP. Balstoties uz plānā norādītajiem pieņēmumiem, tas ir ticami, jo saskaņā ar visiem Komisijas parāda ilgtspējas analīzes deterministiskajiem stresa testiem tiek prognozēts, ka parāds līdz 2041. gadam būs zem 60 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta a) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu.

(20)

Balstoties uz plānā norādīto neto izdevumu virzību un pieņēmumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts samazināsies no 7,9 % no IKP 2024. gadā līdz 2,5 % no IKP 2031. gadā, kas ir pirmais gads, kad tas būtu zem 3 % no IKP. Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās (2031. gadā) nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2041. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta b) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu.

(21)

Fiskālās korekcijas profils laikā, ko nosaka kā plānā norādītās strukturālās primārās bilances izmaiņas, ir lineārs, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punkts. Rezultātā plāna pirmajos četros gados fiskālā korekcija ir proporcionāla kopējiem korekcijas centieniem. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas jomas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā un 36. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajam neatlikšanas nosacījumam un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārejas noteikumam.

4. tabula. Rumānijas plānā norādītā strukturālās primārās bilances attīstība

(22)

Plānā noteiktā neto izdevumu virzība atbilst pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras prasībām (jo īpaši minimālajai ikgadējai strukturālajai korekcijai, kas noteikta Padomes Regulas (EK) 1467/97 3. panta 4. punkta trešajā daļā).

(23)

Regulas (ES) 2024/1263 8. pantā noteiktā preventīvās daļas prasība attiecībā uz deficīta noturības nosacījumu, kuras mērķis ir nodrošināt kopēju rezervi attiecībā pret deficīta atsauces vērtību 3 % no IKP, uz Rumāniju neattiecas, jo deficītu ir plānots samazināt zem 3 % no IKP tikai pēdējā korekcijas perioda gadā.

(24)

Saskaņā ar plānu valdības parāds laikposmā no 2027. līdz 2031. gadam būs 60–90 % no IKP. Tomēr, tā kā saskaņā ar plānu valdības budžeta deficīts 2031. gadā samazināsies zem 3 % no IKP, kā rezultātā nākamajā gadā pēc korekcijas perioda beigām tiktu atcelts lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, parāda ilgtspējas nosacījums plāna periodā nav piemērojams.

(25)

Plāna pamatā ir pieņēmumi, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, kurus tā Rumānijai nosūtīja 21. jūnijā. Konkrētāk, plānā ir izmantoti atšķirīgi pieņēmumi pieciem mainīgajiem lielumiem, proti, sākumpunktam (strukturālā primārā bilance 2024. gadā), potenciālā un reālā IKP pieaugumam, IKP deflatora pieaugumam, un tajā ir ņemts vērā pieņemtais valsts valūtas vērtības samazinājums. Tālāk sniegts šo pieņēmumu atšķirību novērtējums. Pieņēmumu atšķirības, kurām ir būtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo pieaugumu, ir norādītas tālāk, par katru no tām sniedzot atsevišķu novērtējumu.

Pārējām pieņēmumu atšķirībām nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem. Kopumā visas pieņēmumu atšķirības kopā plānā rada vidējo neto izdevumu pieaugumu, kas ir mazāks par atsauces trajektoriju. Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību šim ieteikumam.

(26)

Saskaņā ar plānā sniegto fiskālo stratēģiju saistības attiecībā uz neto izdevumiem tiks īstenotas, galvenokārt iegrožojot izdevumus. Tiek prognozēts, ka valdības primāro izdevumu attiecība pret IKP samazināsies no 40,6 % 2024. gadā līdz 34,6 % 2031. gadā, t. i., par 6 procentpunktiem 7 gadu laikā. Saskaņā ar prognozēm visas izdevumu kategorijas samazināsies kā daļa no IKP. Šīs saistības zināmā mērā atbalsta plānā izklāstītās izdevumu reformas (izdevumu pārskati, pensiju reformas, valstij piederošu uzņēmumu pārvaldības reforma), taču mērķrādītāju sasniegšanai būs nepieciešama stingra īstenošana un papildu pasākumi līdztekus plānā iekļautajiem. Veicamie politikas pasākumi tiks apstiprināti vai koriģēti un skaitliski izteikti gada budžetos.

(27)

Tajā pašā laikā joprojām pastāv riski attiecībā uz plānā paredzētās orientējošās fiskālās stratēģijas īstenošanu. Lielākā daļa šo saistību būs jāīsteno jaunai valdībai. Turklāt 2024. gada 20. novembrī darba un sociālās solidaritātes ministrs paziņoja par pensiju atsauces vērtības palielināšanu par 12,1 %. Šis paziņojums nozīmē daudz lielāku pensiju pieaugumu (aptuveni 1 % no IKP), nekā, šķiet, paredzēts plānā, t. i., pensiju nominālu iesaldēšanu 2025. gadā.

(28)

Kā pamatu fiskālās korekcijas perioda pagarinājumam no 4 līdz 7 gadiem Rumānija plānā uzņemas saistības veikt reformu un investīciju kopumu ar mērķi palielināt potenciālo izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Reformu un investīciju kopumu, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, veido vairākas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) iekļautās saistības, dažas ANP iekļautās saistības ar papildu specifikācijām, kā arī dažas jaunas reformas. Šo kopumu veido turpmāk aprakstītie pasākumi (skatīt arī II pielikumu).

(29)

Kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 3. punktā, katra reforma un investīcija, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, ir pietiekami detalizēta, savlaicīga, ar noteiktu termiņu un pārbaudāma.

(30)

ANP iekļautās saistības, kas ir pamats pagarinājumam, ietver būtiskas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot fiskālo stabilitāti un palielināt ekonomikas izaugsmes potenciālu. Turklāt Rumānija uzņemas saistības turpināt reformas visā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna periodā un noturēt valsts finansētās investīcijas līmenī, kāds tika sasniegts ANP periodā (skatīt 5. tabulu). Saistības tiks uzraudzītas visā plāna īstenošanas periodā. Tāpēc ANP paredzētās saistības var ņemt vērā korekcijas perioda pagarināšanas nolūkā, kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(31)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, ilgtspējīgi palielinās Rumānijas ekonomikas izaugsmes un noturības potenciālu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts. Plānā nav sniegtas kvantitatīvi izteiktas aplēses par reformu un investīciju ietekmi uz potenciālo izaugsmi. Tomēr pensiju reformām (vispārējās pensiju sistēmas reformai un īpašo pensiju reformai) laika gaitā būtu jāveicina darbaspēka pieaugums salīdzinājumā ar scenāriju bez reformām un tādējādi jāpalielina potenciālais IKP. Piedevām plānā ir paredzēts liels publisko investīciju pieaugums, jo īpaši plāna aptvertā perioda pirmajos gados, proti, no 5,4 % no IKP 2023. gadā līdz 7,1 % 2025. gadā un 7,3 % 2026. gadā. Šīs investīcijas visās jomās, arī galvenajā infrastruktūrā, palīdzēs palielināt ekonomikas izaugsmes potenciālu un noturību. Izdevumu pārskatīšanai būtu arī jāveicina budžeta resursu pārdalīšana izaugsmi veicinošām prioritātēm.

(32)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, atbalstīs fiskālo stabilitāti, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta b) apakšpunkts. Ievērojamus papildu ieņēmumus valdībai nodrošinās reformas, kas saistītas ar budžeta ieņēmumu daļu. Kad nodokļu reforma, nodokļu administrēšanas reforma un mikrouzņēmumu nodokļa režīma reforma būs pilnībā īstenotas, to kumulatīvajai ietekmei būtu jārada papildu ieņēmumi no 2,0 % līdz 2,5 % no IKP. Attiecībā uz izdevumiem paredzams, ka reformas, kuru mērķis ir stiprināt izdevumu pārskatīšanu un valsts/vietējo ekonomikas dalībnieku (VPU) pārvaldību, radīs ietaupījumus 0,5–1,0 % apmērā no IKP, pat ja dažas no plāna aplēsēm šķiet pārāk augstas. Turklāt likumam par publiskā sektora darbinieku vienotu darba samaksu, ja to īsteno plānā paredzētā finansējuma ietvaros, būtu jāļauj laikposmā no 2024. līdz 2031. gadam jēgpilni samazināt publiskā sektora algu izdevumus kā daļu no IKP par 1,5 % no IKP. Visbeidzot, pensiju reformas (vispārējās pensiju sistēmas reforma un īpašo pensiju reforma) jau radīs ietaupījumus līdz plāna septiņu gadu perioda beigām, bet lielākā daļa ietaupījumu radīsies ilgākā termiņā.

(33)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Lielākā daļa reformu, kas ir pagarinājuma pieprasījuma pamatā, veicina sociālo un ekonomisko noturību, nodrošinot fiskālo stabilitāti, uzlabojot publiskā sektora efektivitāti un veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Saistībām nodokļu administrēšanas uzlabošanas un rūpīgas izdevumu pārskatīšanas īstenošanas jomā laika gaitā būtu jāļauj pārdalīt resursus prioritātēm, kas veicina ekonomikas sniegumu un sociālos uzlabojumus. Minimālās algas noteikšanas mehānisma reformai būtu jānodrošina pienācīgs minimālās algas līmenis, kas atbilst sociālajām un ekonomiskajām prioritātēm. Pensiju reformas (vispārējās pensiju sistēmas reforma un īpašo pensiju reforma) nodrošinās sistēmas ilgtspēju un palielinās pensiju līmeņu vienlīdzību un taisnīgumu. Visbeidzot, uzlabojumiem nodokļu administrēšanas digitalizācijā būtu jāveicina digitālā pārkārtošanās. Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, nepievēršas pārējām Savienības kopīgajām prioritātēm, konkrēti, enerģētiskās drošības nodrošināšanai un aizsardzības spēju palielināšanai, lai gan pirmā no minētajām ir risināta Rumānijas ANP.

(34)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, pievēršas dažiem no attiecīgajiem (12) KVAI, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta d) apakšpunkts. Konkrētāk, paredzams, ka reformas palīdzēs īstenot 2023. gadā sniegto KVAI par to, kā īstenot fiskālo ieteikumu, kurā Rumānijai prasīts novērst tās pārmērīgo budžeta deficītu un pārmērīgu nelīdzsvarotību. Plāna pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā tiek prognozēts, ka tekošā konta deficīts samazināsies no 7,7 % no IKP 2024. gadā līdz 4,1 % no IKP 2031. gadā. Lielāko ietekmi rada valsts budžeta deficīta samazinājums, ko atbalsta reformas, kas ir pamatā pieprasījumam par korekcijas perioda pagarināšanu. Paredzams, ka lēnāks valsts izdevumu pieaugums un piesardzīga ienākumu politika (mērens pensiju un valsts sektora darbinieku algu pieaugums, minimālās algas reforma) veicinās konkurētspēju.

(35)

Paredzams, ka minimālās algas reforma un pensiju reforma palīdzēs īstenot 2019. gada KVAI par nepieciešamību noteikt minimālo algu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ir saderīgi ar darbvietu radīšanu un konkurētspēju. Paredzams, ka publisko izdevumu sistēmas pārstrukturēšanas reformas (izdevumu pārskatīšanas) un publiskā sektora algu sistēmas reforma palīdzēs īstenot 2019. un 2020. gada KVAI par nepieciešamību uzlabot publiskā iepirkuma efektivitāti un publiskās pārvaldes kvalitāti un rezultativitāti. Turklāt pensiju reforma un īpašo pensiju reforma palīdzēs īstenot 2019. gadā sniegto KVAI par valsts pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu un otrā līmeņa pensiju fondu ilgtermiņa dzīvotspēju, savukārt nodokļu reforma un nodokļu administrēšanas reforma palīdzēs īstenot 2019. un 2020. gada KVAI par fiskālās ilgtspējas nodrošināšanu un nodokļu saistību izpildes un iekasēšanas stiprināšanu. Lielākajai daļai pasākumu, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā, būtu arī jāpalīdz īstenot 2022. un 2023. gada KVAI par fiskālās politikas īstenošanu, lai izbeigtu pārmērīga valdības budžeta deficīta situāciju.

(36)

Plāns nodrošina, ka plānotais valsts finansēto publisko investīciju vispārējais līmenis tiek noturēts vidējā līmenī, kāds tika sasniegts atveseļošanas un noturības plāna periodā, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 4. punkts.

5. tabula. Plānā paredzētās valsts finansētās publiskās investīcijas (% no IKP)

(37)

Visbeidzot, reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, var tikt uzskatīts par saskanīgu ar ANP iekļautajām saistībām un ar partnerības nolīgumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta d) apakšpunkts. Proti, saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 prasībām paredzēts, ka katras saistības darbosies nepārtraukti un papildinoši ar Rumānijas Eiropas kohēzijas politikas ANP vai partnerības nolīgumu un reaģēs uz KVAI un vienu vai vairākām ES kopīgajām prioritātēm.

(38)

Tādējādi jāsecina, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, ir kopumā vērtējams kā atbilstīgs Regulas (ES) 2024/1263 14. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka korekcijas periodu var pagarināt no četriem līdz septiņiem gadiem, kā ierosināts plānā.

(39)

Papildus reformu un investīciju kopumam, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz citām investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz dažām no problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši KVAI, tai skaitā attiecībā uz MNNP, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm.

(40)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, ieskaitot Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos klimata mērķus” plānā ir iekļautas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir atbalstīt lielo nozaru (tērauda un ķimikāliju) dekarbonizāciju, elektrificējot ražošanas procesus un pārejot uz atjaunīgā ūdeņraža vai atjaunīgā ūdeņraža degvielu izmantošanu. Shēmas kopējais budžets ir viens miljards EUR, un maksājumi jāveic 2025.–2031. gada periodā. Šīs sistēmas finansējums tiks nodrošināts, pārdodot siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas (CO2 kvotas). Plānā ir iekļauta arī investīciju programma galvenās apūdeņošanas infrastruktūras atjaunošanai (2,3 miljardi EUR) un meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai (34 miljoni EUR). Šie pasākumi palīdzēs izpildīt 2022. un 2023. gadā sniegtos KVAI saistībā ar nepieciešamību samazināt atkarību no fosilajām degvielām un paātrināt enerģētikas pārkārtošanu, ātrāk ieviešot atjaunīgos energoresursus un palielinot tīkla jaudu, lai tirgū varētu iekļaut jaunas jaudas. Plānā nav aprakstīti aspekti, kas saistīti ar zaļās un digitālās pārkārtošanās taisnīgumu.

(41)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” plānā ir iekļauta jauna valsts atbalsta shēma investīcijām reģionālās attīstības atbalstam, izmantojot liela mēroga investīciju projektus, kas vērsti uz progresīvo tehnoloģiju nozarēm un atbalsta saimniecisko darbību dažādošanu mazāk labvēlīgos reģionos. Kopējais piešķirtais budžets ir 450 miljoni EUR. Plānā ir iekļauta arī valsts atbalsta shēma stratēģiskām investīcijām, paredzot dotācijas, nodokļu atvieglojumus un administratīvās vienkāršošanas pasākumus (atļauju termiņu saīsināšana, valsts iestādēm / vietējām pašvaldībām piederošas zemes tieša piešķiršana investīciju īstenošanai publiskajā vai privātajā sektorā, nepieciešamās transporta infrastruktūras un komunālo pakalpojumu nodrošināšana). Shēmas kopējais budžets ir viens miljards EUR, un maksājumi jāveic 2025.–2031. gada periodā. Nozares, kas varēs izmantot šo shēmu: pārtikas rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, farmācijas rūpniecība, metalurģijas rūpniecība, aizsardzības industrija, metāla konstrukciju rūpniecība, mašīnu un iekārtu būvniecība, mašīnu un aprīkojuma ražošana, kā arī elektroiekārtu ražošana. Šie pasākumi palīdzēs īstenot 2020. gada KVAI nodrošināt likviditātes atbalstu uzņēmumiem ekonomikā.

(42)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā minēta Rumānijas dalība starpvalstu enerģijas transporta infrastruktūras iniciatīvās, kuru mērķis ir palielināt Eiropas enerģētisko drošību, arī Dienvidu koridorā, BRUA koridorā (Bulgārija–Rumānija–Ungārija–Austrija) un Transbalkānu koridorā.

(43)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā ir minētas jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir reglamentēt vispārējo tiesisko regulējumu tādu investīciju piešķiršanas mehānismiem, kam ir būtiska ietekme ražošanas jomā. Viens no šiem mehānismiem ir valsts atbalsta shēma, kuras mērķis cita starpā ir aptvert aizsardzības industriju.

(44)

Plānā ir sniegta informācija par saskanību un attiecīgā gadījumā papildināmību ar kohēzijas politikas fondiem un Rumānijas ANP, un to radītajiem ieguvumiem Rumānijai, kā arī uzsvērta valsts un Eiropas fondu savstarpējā papildināmība, jo īpaši attiecībā uz lieliem infrastruktūras un lauku attīstības projektiem, un tas, ka Eiropas fondu izmantošanas panākumi ir atkarīgi no Eiropas fondu un Rumānijas konsolidētā vispārējā budžeta ietvaros piešķirto līdzekļu efektīvas pārvaldības.

(45)

Plānā ir sniegts pārskats par Rumānijas publisko investīciju vajadzībām attiecībā uz ES kopīgajām prioritātēm. Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās” plānā ir atsauce uz atbalsta shēmu rūpnieciskās ražošanas procesu dekarbonizācijai, elektrificējot ražošanas procesus un pārejot uz atjaunīgā ūdeņraža vai atjaunīgā ūdeņraža degvielu izmantošanu. Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” plānā konkrēti ziņots par nepieciešamību īstenot investīciju programmu galvenās apūdeņošanas infrastruktūras atjaunošanai, valsts atbalsta shēmu investīciju projektu atbalstam ražošanas nozarē un investīcijas reģionālās attīstības nodrošināšanai, arī liela mēroga investīciju projektus. Attiecībā uz aizsardzības spēju palielināšanu plānā ir ziņots par nepieciešamību pilnībā īstenot valsts atbalsta shēmu stratēģiskām investīcijām, paredzot dotācijas, nodokļu atvieglojumus un citus atbalsta veidus, kas cita starpā atbalstīs aizsardzības nozari.

(46)

Kopumā Komisija uzskata, ka Rumānijas plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(47)

Padome atzinīgi vērtē Rumānijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un uzskata, ka tā pilnīga īstenošana palīdzētu nodrošināt stabilas publiskās finanses un atbalstīt valsts parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(48)

Padome pieņem zināšanai Komisijas veikto plāna novērtējumu. Tomēr Padome aicina Komisiju iesniegt savu novērtējumu par turpmākajiem plāniem atsevišķā dokumentā, kas nav Komisijas ieteikumi Padomes ieteikumiem.

(49)

Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu par neto izdevumu virzību un galvenajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem plānā, tostarp saistībā ar Komisijas iepriekšējiem norādījumiem, kā arī plāna neto izdevumu virzības ietekmi uz valsts budžeta deficītu un parādu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka makroekonomiskie un fiskālie pieņēmumi – lai gan dažos gadījumos tie atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, tostarp, lai ņemtu vērā atjauninātus makroekonomiskos un fiskālos datus, – kopumā ir pienācīgi pamatoti un ir balstīti uz pārliecinošiem ekonomiskiem argumentiem. Padome pieņem zināšanai plāna plašo fiskālo stratēģiju un riskus attiecībā uz perspektīvu, kas varētu ietekmēt makroekonomikas scenārija un pamatā esošo pieņēmumu īstenošanu un plāna neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome arī atzīmē, ka ģeopolitiskie riski var radīt spiedienu uz aizsardzības izdevumiem.

(50)

Padome sagaida, ka Rumānija būs gatava vajadzības gadījumā pielāgot savu fiskālo stratēģiju, lai nodrošinātu neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome apņemas cieši uzraudzīt ekonomikas un fiskālās norises, tostarp tās, kas ir plāna scenārija pamatā.

(51)

Padome uzskata, ka ir pamatoti turpināt diskusijas, lai panāktu kopīgu izpratni par kumulatīvo neto izdevumu pieauguma tempu ietekmi uz gada uzraudzību, gatavojoties nākamajai fiskālās uzraudzības kārtai.

(52)

Padome apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, ko Rumānija ir izklāstījusi savā vidēja termiņa plānā un kuras ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, un pauž gandarījumu par centieniem kvantitatīvi noteikt ietekmi uz izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Padome piekrīt Komisijai, ka Rumānijas iesniegtais reformu un investīciju saistību kopums pamato korekcijas perioda pagarināšanu no četriem līdz septiņiem gadiem. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ar reformu un investīciju kopumu, kas ir pagarinājuma pamatā, kopumā ir izpildīti Regulas (ES) 2024/1263 14. panta kritēriji, ņemot vērā arī Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1.d punkta pārejas noteikumu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ir paredzams, ka reformu un investīciju saistības ilgtspējīgā veidā uzlabos izaugsmes potenciālu un ekonomikas noturību un atbalstīs fiskālo ilgtspēju. Padome iesaka Rumānijai pilnībā īstenot reformu un investīciju saistību kopumu, lai saglabātu korekcijas perioda pagarinājumu.

(53)

Padome pieņem zināšanai Komisijas aprakstu par reformām un investīciju vajadzībām un nodomiem, papildus to reformu un investīciju saistību kopuma novērtējumam, kuras ir korekcijas perioda pagarinājuma pamatā, ar ko reaģē uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šādu reformu un investīciju īstenošanu. Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem ziņojumiem, izvērtēs šādas reformas un investīcijas un uzraudzīs to īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros.

(54)

Padome gaida Rumānijas gada progresa ziņojumus, kuros jo īpaši ir ietverta informācija par progresu Padomes noteiktās neto izdevumu virzības īstenošanā un plašāku reformu un investīciju īstenošanā Eiropas pusgada kontekstā, kā arī tā reformu un investīciju kopuma īstenošanā, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

(55)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Rumānijai plānā noteiktā neto izdevumu virzība un būtu jāapstiprina reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai līdz 7 gadiem,

1.

2.