<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
  <head>
    <title>2018-07-201807C110201700250-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0025-17-201711900-07_00</title>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="20/12/2017" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="21/02/2018 16:06:23" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="QGdsl9GiYQuMTlMutA8P3vN7BJWXxucI88hqv8elNTrT+AxZjztGO8wngN5nZBOJpieJ4OlleXYxhZ6PBWuudjNXzhpOmBCiEYI2f2izAcHDduJOhXk0JXFRdgGG53eO58exx6AMy2XnhsrBa1TpnnIcWQgDA/lVVc++kVkUpWM=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="flgi" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="" name="HasGenDocEndNote"/>
    <meta content="0025" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2017" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 06/11/2017 09:43:58" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="a6933cb58de54cd98a8b1b521a942433" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0025" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="r2Ibq7x5PjpLdtshfzrAHMB8AbmplwRlfjlV4eTWkHbvTywio5K4SBHiRWgj3Q6/rwETlBk1vilhlDk1VXNhbu3O+tLqMAgiRP2+AmbC3CWtFpP5JQQyINweACcI1oqK" name="GeneratedGenDocVersion"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId26" style="first"/>
      <div id="rId22" style="even">P. Mengozzi secinājumi – Lieta C‑25/17</div>
      <div id="rId23" style="default">Jehovan todistajat</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA PAOLO MENGOCI [PAOLO MENGOZZI]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2018. gada 1. februārī  (<span class="note">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑25/17
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Tietosuojavaltuutettu
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Jehovan todistajat – uskonnollinen yhdyskunta
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46/EK – Piemērošanas joma – Jēdziens “tikai un vienīgi personisks vai mājsaimniecisks pasākums” – Dati, ko vāc un apstrādā reliģiskas kopienas locekļi sludinot, apstaigājot mājas – Ticības brīvība – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pants – Kartotēkas jēdziens – Personas datu apstrādātāja jēdziens
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai Jehovas liecinieku kopienai ir jāievēro Savienības tiesību normas par personas datu apstrādi tādēļ, ka tās locekļiem sludinot, apstaigājot mājas, var nākties veikt pierakstus, aprakstot sarunas saturu un it īpaši – apmeklēto personu reliģisko piederību? Tāds būtībā ir šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatjautājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti  (<span class="note">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) preambulas 12. apsvēruma izriet, ka “aizsardzības principus jāpiemēro jebkuras personas, kuras darbību reglamentē Kopienas tiesību akti, personas datu visu veidu apstrādei; tā kā no šīs jomas būtu jāizslēdz fiziskas personas veiktā datu apstrāde, realizējot vienīgi un tikai personiska vai sadzīves rakstura pasākumus, tādus kā sarakste un adrešu reģistri”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 95/46 preambulas 27. apsvērumu “personu aizsardzība jāpiemēro gan datu automatizētajai, gan manuālajai apstrādei; [..] šīs aizsardzības darbības sfēra būtībā nedrīkst būt atkarīga no izmantotajiem paņēmieniem, jo pretējā gadījumā tas radītu nopietnu likumu apiešanas risku; [..] attiecībā uz manuālo apstrādi šī direktīva attiecas tikai uz sistematizētām kartotēkām, nevis uz nesakārtotiem iegrāmatojumiem; [..] sistematizētas kartotēkas saturs jāsakārto atbilstoši speciāliem kritērijiem attiecībā uz personām, atļaujot vieglu piekļuvi personu datiem; [..] atbilstot 2. panta c) punktā sniegtajai definīcijai, dažādos kritērijus personas datu sakārtota kopuma sastāvdaļu noteikšanai un dažādos kritērijus, kuri reglamentē piekļuvi šādam kopumam, var izvirzīt katra dalībvalsts; [..] šī direktīva nekādos apstākļos neattiecas uz kartotēkām vai kartotēku kopumiem, kā arī uz to ievadlapām, kuras nav sakārtotas atbilstoši speciāliem kritērijiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 95/46 2. pants ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-3">
      “Šajā direktīvā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-18" title="page-3">
      a) “personas dati” ir jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjektu”); identificējama persona ir tā, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-19" title="page-4">
      b) “personu datu apstrāde” (“apstrāde”) ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums ar vai bez automatizētiem līdzekļiem – kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, labošana, konsultēšana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupēšana vai savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-20" title="page-4">
      c) “personu datu kartotēka” (“kartotēka”) ir jebkurš sakārtots personas datu kopums, kurā šie dati ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem – centralizētiem, decentralizētiem vai izkliedētiem, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-21" title="page-4">
      d) “personas datu apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita institūcija, kura viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka valsts vai Kopienas tiesību akti vai noteikumi, personas datu apstrādātāju vai viņa iecelšanas konkrētos kritērijus var noteikt valsts vai Kopienas tiesību akti;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-22" title="page-4">
      e) “apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kura personas datu apstrādātāja interesēs apstrādā personas datus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-23" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 95/46 3. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-4">
      “1. Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem un uz personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi, kura netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      2. Šī direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tādu pasākumu gaitā, uz kur[iem] neattiecas Kopienas tiesību akti, kā Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļā paredzētie pasākumi, un jebkurā gadījumā uz apstrādes operācijām attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību (ieskaitot valsts ekonomisko labklājību, ja apstrādes operācija attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un uz valsts pasākumiem krimināltiesību jomā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ko veic fiziska persona tikai un vienīgi personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 95/46 8. panta 1. punktā ir noteikts, ka “dalībvalstis aizliedz tādu personas datu apstrādi, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrādi”. Turpinājumā šā paša panta 2. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka “šā panta 1. punktu nepiemēro, ja [..] apstrādi veic kā likumīgu darbību ar fonda, apvienības vai jebkuras citas bezpeļņas institūcijas, kam ir politisks, filozofisks, reliģisks vai arodbiedrību darbības mērķis, atbilstošām garantijām un ar noteikumu, ka apstrāde attiecas tikai un vienīgi uz šīs struktūras locekļiem vai personām, kurām ir regulāri kontakti ar šo struktūru sakarā ar tās mērķiem, un ka datus neatklāj trešajām personām bez datu subjektu piekrišanas [..]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 95/46 Somijas tiesībās ir transponēta ar henkilötietolaki 523/1999 (Likums 523/1999 par personas datiem).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likuma par personas datiem 3. panta 3. punktā personas datu kartotēka ir definēta kā “personas datu kopums, ko veido pēc to mērķa sakārtoti ieraksti un kas daļēji vai pilnībā tiek apstrādāti ar automatizētas datu apstrādes metodi vai tiek organizēti kartotēkas, reģistra vai līdzīgā veidā, lai varētu viegli un bez nesamērīgiem izdevumiem atrast personu datus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likuma par personas datiem 11. pantā ir aizliegts apstrādāt sensitīvus datus, tostarp datus par reliģiskiem uzskatiem. Tomēr Likuma par personas datiem 12. pantā ir paredzēts, ka šādu datu apstrāde ir iespējama, ja – attiecībā uz datiem par reliģiskiem uzskatiem – tie ir iegūti saistībā ar darbību, ko veic apvienības vai citas struktūras, kuras pārstāv šos uzskatus, un ja šie dati attiecas uz šo asociāciju vai citu struktūru biedriem vai personām, kas regulāri ar tām sazinās saistībā ar šo apvienību vai citu struktūru darbības mērķi, un tie netiek atklāti trešajām personām bez attiecīgās personas piekrišanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likuma par personas datiem 44. pantā ir noteikts, ka Datu aizsardzības komisija pēc datu aizsardzības inspektora pieprasījuma var aizliegt tādu personas datu apstrādi, kas ir pretrunā šim likumam vai saskaņā ar to pieņemtiem noteikumiem un normām, un ar rīkojumu attiecīgajām personām uzdot saprātīgā termiņā novērst nelikumīgo darbību vai nolaidību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība pamatlietā, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2013. gada 17. septembrī Somijas Datu aizsardzības komisija (turpmāk tekstā – “komisija”) pēc Tietosuojavaltuutettu (datu aizsardzības inspektors, Somija, prasītājs pamatlietā) pieprasījuma pieņēma lēmumu, ar kuru tā aizliedza Jehovas liecinieku reliģiskajai kopienai (atbildētāja pamatlietā, turpmāk tekstā – “kopiena”) vākt vai apstrādāt personas datus saistībā ar sludināšanu, apstaigājot mājas, ja nav izpildīti Likumā par personas datiem paredzētie personas datu apstrādes nosacījumi. Tādējādi komisija uzskatīja, ka kopiena un tās locekļi ir sensitīvu personas datu apstrādātāji Likuma par personas datiem izpratnē. Lēmumā bija noteikts, ka kopienai ir seši mēneši tā izpildei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopiena par šo lēmumu cēla prasību pirmās instances tiesā, atsaucoties uz to, ka runa esot par tādu datu apstrādi, kas veikta tikai individuālām vajadzībām Likuma par personas datiem izpratnē. Ar 2014. gada 18. decembra spriedumu šī tiesa atcēla komisijas lēmumu, uzskatot, ka kopiena nav datu apstrādātājs attiecībā uz nelikumīgu personas datu apstrādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Datu aizsardzības inspektors vērsās iesniedzējtiesā ar prasību, kurā tā lūdza atcelt 2014. gada 18. decembra spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa kopienas locekļu darbību apraksta šādi. Sludināšanas darbības ietvaros šie locekļi apstaigā mājas, veic pierakstus par tikšanos ar personām, ar kurām tie principā nav pazīstami. Šie dati tiek vākti kā atgādinošas piezīmes, lai tajās varētu rast turpmākiem apmeklējumiem noderīgu informāciju. Šādi apmeklētās personas, kuru dati tiek norādīti kopienas locekļu piezīmēs, netiek informētas ne par šo datu vākšanu, ne par to personas datu apstrādi. Dati tiek vākti piezīmju grāmatiņās vai uz kartotēkas lapiņām. Attiecīgie dati ir vārds, adrese un kopsavilkums par sarunas saturu, kas tostarp skar personas reliģiskos uzskatus un ģimenes apstākļus. Iesniedzējtiesa norāda, ka kopiena sludināšanas darbību organizē tādā ziņā, ka tā izveido zonu kartes un teritorijas sadala starp locekļiem evaņģelizācijas mērķiem. Draudzēm ir sludinātāju reģistri, kuros tiek ierakstīts, cik publikāciju tie ir izdalījuši, un uzskaitīts, cik daudz laika katrs loceklis ir veltījis sludināšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopiena jau ir izmantojusi vienu no savām publikācijām, lai izplatītu norādes par piezīmju veikšanu  (<span class="note">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>). Dati sākotnēji tika vākti ar veidlapu palīdzību, kuru izmantošanu kopiena beidza pēc datu aizsardzības inspektora ieteikuma. Turklāt kopienas draudzēm ir t.s. “aizliegumu saraksti” ar personām, kuras ir paudušas vēlmi, lai kopienas locekļi tās vairs neapmeklētu. Saskaņā ar datu aizsardzības inspektora teikto šis saraksts šķiet atbilstam Likumam par personas datiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Datu aizsardzības inspektors iesniedzējtiesā apgalvo, ka dati, kurus kopienas locekļi savāc sludināšanas darbības gaitā, veido kartotēku, jo tiem ir viens un tas pats mērķis un tie tiek reģistrēti, lai tos izmantotu kā atgādinošas piezīmes vēlāka apmeklējuma laikā. Datu apstrādi, kas tiek veikta, balstoties uz individuālajām piezīmēm, vada un organizē pati kopiena, kurai ir faktiska kontrole pār datu vākšanu un apstrādi. Kopiena un tās locekļi, kad tie sludināšanas gaitā veic individuālas piezīmes, kopā ņemti, būtu jāuzskata par datu “apstrādātāju”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopiena savukārt apgalvo, ka sludināšanas darbība, kuras gaitā attiecīgā gadījumā kopienas loceklis veic piezīmes, esot individuāla reliģijas praktizēšana. Šādi veiktās piezīmes esot tīri personiskas. Piezīmju veikšana un iespējamā tai sekojoša savākto datu apstrādāšana tiekot veiktas neatkarīgi no kopienas pastāvēšanas, kura neīstenojot nekādu kontroli, lai gan tā tomēr atzīst, ka formulē ieteikumus un sniedz garīgas norādes par katra locekļa pienākumu piedalīties evaņģelizācijas darbā. Turklāt kopienas locekļu veiktās piezīmes netiekot nodotas kopienai, kurai tām nav pieejas. Nepastāvot sistēma datu grupēšanai, kas ļautu veikt meklēšanu. Kopienai neesot zināms, kuri no tās locekļiem pēc apmeklējumiem veic piezīmes. Datu vākšana attiecoties tikai uz datiem, kas ir iegūstami no publiski pieejamiem avotiem, tādiem kā telefonu grāmata, un tie tiekot iznīcināti, kad vairs nav noderīgi. Dati, kas savākti vienīgi pēc kopienas locekļu individuālas un personiskas iniciatīvas, neesot kartotēka, un kopiena nevarot tikt uzskatīta par personas datu apstrādātāju. Turklāt tā uzskatot Dānijas, Nīderlandes un Norvēģijas iestādes, kuru viedoklis ir, ka darbība pamatlietā vai nu neietilpst valsts likuma, kas reglamentē personas datu vākšanu un apstrādi, piemērošanas jomā, vai arī nav šādam likumam pretrunā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzskata, ka tādējādi, pirmkārt, ir jānosaka Likuma par personas datiem piemērošanas joma, kas atbilst Direktīvas 95/46 piemērošanas jomai  (<span class="note">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>). To skatot Tiesas judikatūras gaismā, nešķiet, ka uz personas datu vākšanas un apstrādes darbību, kas veikta tādas reliģijas praktizēšanas kā sludināšana ietvaros, attiektos Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā izslēgšana, bet turpina pastāvēt nenoteiktība jautājumā par to, vai sludināšanas darbība var tikt uzskatīta par personisku vai mājsaimniecisku pasākumu Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma izpratnē. Lai tiktu veikts šāds vērtējums, iesniedzējtiesa šaubās par Direktīvas 95/46 preambulas 12. apsvērumā ietverto norāžu ietekmi, lai gan šķiet, ka savāktie dati neietilpst tajos, kas tradicionāli tiek savākti adrešu grāmatas turēšanai, it īpaši tāpēc, ka tie var būt sensitīvi un tiek vākti attiecībā uz kopienas locekļiem nepazīstamām personām, ņemot vērā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46  (<span class="note">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>), preambulas 18. apsvērumu izdarīto precizējumu un, visbeidzot, ņemot vērā kopienas lomu. Pēc iesniedzējtiesas domām, Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma piemērošanas jomas noteikšana prasīs, lai tiktu izsvērtas, no vienas puses, pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, ne mazāk fundamentālā ticības brīvība, viens no kuras izpausmes veidiem ir sludināšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, iesniedzējtiesai ir šaubas par “kartotēkas” jēdzienu Direktīvas 95/46 2. panta c) punkta nozīmē, jo, ja darbība pamatlietā neietilpst šīs direktīvas 3. panta 2. punkta otrajā ievilkumā paredzētā izņēmuma darbības jomā, šī direktīva, nepastāvot attiecīgo datu automatizētai apstrādei, ir piemērojama tikai tad, ja šie dati ir iekļauti “kartotēkā”. Šajā kontekstā šī tiesa uzsver kopienas locekļu piezīmju kopīgo mērķi, proti, tikt izmantotām par atgādinošām piezīmēm vēlāku apmeklējumu laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot un treškārt, iesniedzējtiesa vēl šaubās, vai kopiena – viena pati vai kopā ar saviem locekļiem – var tikt uzskatīta par “personas datu apstrādātāju” Direktīvas 95/46 2. panta d) punkta nozīmē, lai gan šķiet, ka tā faktiski kontrolē datu vākšanas darbību, kaut arī šobrīd nepastāv tās sniegti rakstiski ieteikumi vai norādījumi par to. Šis “personas datu apstrādātāja” jēdziens Tiesas judikatūrā  (<span class="note">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), šķiet, tiek interpretēts plaši, un iesniedzējtiesa īpaši uzsver kopienas pamudinošo lomu attiecībā uz sludināšanu, apstaigājot mājas, neraugoties uz to, ka kopienai, iespējams, nav pieejas savāktajiem datiem, kā arī to, ka pagātnē tā šai nolūkā saviem locekļiem ir sniegusi norādījumus un varētu būt tos apgādājusi ar veidlapām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un ar lēmumu lūgt sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Tiesas kancelejā saņemts 2017. gada 19. janvārī, uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-8">
      “1) Vai Direktīvas [95/46] 3. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā paredzētie izņēmumi, kas attiecas uz tās piemērošanas jomu, ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu vākšana un citāda apstrāde, ko reliģiskās organizācijas biedri veic saistībā ar sludināšanu, apstaigājot mājas, neietilpst šajā piemērošanas jomā? Kāda nozīme, novērtējot Direktīvas [95/46] piemērojamību, ir tam, ka, pirmkārt, sludināšanu, saistībā ar kuru tiek vākti dati, organizē reliģiskā organizācija un tās draudzes un ka, otrkārt, vienlaikus runa ir arī par reliģiskās organizācijas biedru individuālu reliģijas praktizēšanu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-8">
      2) Vai jēdziena “kartotēka” definīcija Direktīvas [95/46] 2. panta c) punktā, ņemot vērā šīs direktīvas preambulas 26. un 27. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu personas datu (vārds, uzvārds un adrese, kā arī citi iespējamie ar personu saistītie dati un raksturojumi) kopums, kuri saistībā ar iepriekš minēto sludināšanu, apstaigājot mājas, netiek vākti automatizēti,
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-49" title="page-8">
      a) nav šāda kartotēka, jo tajā nav kartotēkas kartīšu vai reģistru, vai līdzīgu meklēšanai paredzētu sakārtotu sistēmu Somijas Likumā par personas datiem sniegtās definīcijas izpratnē, vai
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-50" title="page-8">
      b) ir šāda kartotēka, jo no datiem, ņemot vērā to mērķi, faktiski viegli un bez nesamērīgiem izdevumiem var piekļūt informācijai, kas vajadzīga vēlākai izmantošanai, kā tas ir paredzēts Somijas Likumā par personas datiem?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-9">
      3) Vai vārdkopa Direktīvas [95/46] 2. panta d) punktā “kura viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus” ir jāinterpretē tādējādi, ka reliģiskā organizācija, kas organizē pasākumu, kura gaitā (tostarp, sadalot sludinātāju darbības zonas, sekojot šo sludinātāju darbībai un kārtojot reģistru par personām, kas nevēlas, lai pie tām ierastos sludinātāji) tiek vākti personas dati, attiecībā uz šo savu biedru darbību var tikt uzskatīta par personas datu apstrādātāju, kaut arī reliģiskā organizācija apgalvo, ka tikai atsevišķiem sludinātājiem ir pieejama pierakstītā informācija?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-9">
      4) Vai minētais Direktīvas [95/46] 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka reliģiskā organizāciju var tikt atzīta par personas datu apstrādātāju tikai tad, ja tā veic citus īpašus pasākumus, piemēram, dod uzdevumus vai rakstveida norādījumus, ar kuriem tā vada datu vākšanu, vai arī pietiek ar to, ka reliģiskā organizācija ir savu biedru darbības faktiskā vadītāja?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā rakstveida apsvērumus iesniedza atbildētāja pamatlietā, Somijas, Čehijas un Itālijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2017. gada 28. novembra tiesas sēdē mutvārdu apsvērumus sniedza prasītājs pamatlietā datu aizsardzības inspektors, atbildētāja pamatlietā, Somijas valdība, kā arī Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Tiesas kompetenci</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu raksturo tas, ka atbildētāja pamatlietā kaismīgi apstrīd faktus, kādus tos ir konstatējis datu aizsardzības inspektors un aprakstījusi iesniedzējtiesa. Kopiena apgalvo, ka Tiesai, piemērojot spriedumu Meilicke  (<span class="note">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>), nebūtu jāpiekrīt atbildēt uz Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) uzdotajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgādinājumam – minētajā spriedumā Tiesa atgādināja prejudiciālā dialoga “spēles noteikumus”. Tā, lai gan Tiesai principā ir pienākums atbildēt uz jautājumiem, kurus uzdevusi valsts tiesa, kurai vienīgajai ir nepastarpināti zināmi lietas faktiskie apstākļi un kura tādējādi ir vispiemērotākajā situācijā, lai novērtētu vajadzību pēc prejudiciālā nolēmuma tās sprieduma taisīšanai, Tiesa tomēr var pārbaudīt savu kompetenci, lai pārliecinātos, ka tās prejudiciālais nolēmums nevis palīdzēs izteikt konsultatīvus viedokļus par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem, bet gan patiešām sekmēs tiesu varas īstenošanu dalībvalstīs. Tādējādi valsts tiesai ir jākonstatē lietas fakti tā, lai ļautu Tiesai iepazīties ar visiem faktu un tiesību elementiem, kuriem var būt nozīme Savienības tiesību interpretācijā, ko tai tiek lūgts sniegt  (<span class="note">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Spriedumā Meilicke  (<span class="note">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>) Tiesa tieši uzskatīja, ka tai tiek lūgts spriest par hipotētiska rakstura problēmu, tās rīcībā neesot informācijai par faktiem vai tiesībām, kas ir nepieciešama, lai lietderīgi atbildētu uz tai uzdotajiem jautājumiem, un nolēma tiesvedību izbeigt pirms sprieduma taisīšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atsaukdamās uz šo judikatūru, atbildētāja pamatlietā zina, ka princips, kas saglabājas, ir – spēcīga iesniedzējtiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu atbilstības prezumpcija – un ka Tiesa var atteikties atbildēt uz tiem vienīgi ārkārtējos gadījumos  (<span class="note">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>). Taču šajā lietā Tiesai nodotajos lietas materiālos, it īpaši lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, nav tādu trūkumu, ka Tiesa, ja tā nolemtu atbildēt uz iesniedzējtiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, pārsniegtu sava uzdevuma robežas  (<span class="note">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Katrā ziņā šai pēdējai, ja tas ietilpst tās pilnvarās  (<span class="note">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>), ir jāveic galīgā faktu noskaidrošana. Katrā ziņā lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu ietvertie fakti ir pietiekami, lai tiesa spētu lemt, pārzinot lietas apstākļus  (<span class="note">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Jehovas liecinieku darbībai var netikt piemēroti Direktīvas 95/46 noteikumi, pamatojoties, pirmkārt, uz šīs direktīvas 3. panta 2. punkta pirmo ievilkumu. Šajā ziņā atbildētāja pamatlietā apgalvo, ka pamatlietā aplūkotā darbība, kas attiecas uz ticības brīvību un reliģiskās pārliecības privātas un miermīlīgas paušanas brīvību, izriet no šā izņēmuma. Otrkārt, iesniedzējtiesa šaubās, vai šai darbībai varētu netikt piemēroti Direktīvas 95/46 noteikumi, pamatojoties uz tās 3. panta 2. punkta otro ievilkumu, ar kuru no direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgta personas datu apstrāde, ko veic “fiziska persona tikai un vienīgi personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā”  (<span class="note">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sludināšana nav izslēgta no Direktīvas 95/46 piemērošanas jomas, pamatojoties uz tās 3. panta 2. punkta pirmo ievilkumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā ir paredzēts, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā neietilpst personas datu apstrāde “tādu pasākumu gaitā, uz kur[iem] neattiecas Kopienas tiesību akti, kā Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļā paredzētie pasākumi, un jebkurā gadījumā uz apstrādes operācijām attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību (ieskaitot valsts ekonomisko labklājību, ja apstrādes operācija attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un uz valsts pasākumiem krimināltiesību jomā”. Atbildētāja pamatlietā būtībā apgalvo, ka sludināšana, kuras ietvaros notikusi to personu, kuras ir apciemojuši kopienas locekļi, personas datu vākšana un apstrāde, ir darbība, uz kuru neattiecas Savienības tiesību akti šīs tiesību normas nozīmē  (<span class="note">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>). Savukārt Itālijas valdība balstās uz LESD 17. pantu, kurā ir paredzēta dalībvalstu ekskluzīva kompetence reglamentēt reliģiskās organizācijas, nonākdama pie tāda paša secinājuma kā atbildētāja pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visupirms ir jāatgādina, ka no Tiesas atkārtotas judikatūras izriet, ka Direktīvā 95/46 tās piemērošanas joma ir definēta “ļoti plaši”, tostarp tā, lai noteikumu par aizsardzību piemērošana nebūtu atkarīga no tā, vai apstrādei ir faktiska saite ar brīvu pārvietošanos starp dalībvalstīm  (<span class="note">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>). Turklāt Tiesa ir arī atgādinājusi, ka direktīvā nav paredzēti nekādi tās piemērojamības papildu ierobežojumi bez tiem, kas ir paredzēti tās 3. pantā  (<span class="note">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>). Ņemot vērā Direktīvas 95/46 mērķi nodrošināt fizisko personu pamattiesību un brīvību, it īpaši viņu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi, augstu aizsardzības līmeni  (<span class="note">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>), šī aizsardzība prasa, lai “atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi tiktu īstenoti, stingri ievērojot vajadzīgās robežas”  (<span class="note">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmais ievilkums kā jebkurš atkāpi paredzošs noteikums ir jāinterpretē šauri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēl Tiesa ir nospriedusi, ka “Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā piemēram minētās darbības katrā ziņā ir valsts vai valsts iestāžu pasākumi, kas neietilpst privātpersonu darbības lokā”  (<span class="note">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>). Turpinājumā tā ir precizējusi, ka šīs darbības “ir paredzētas, lai definētu minētajā tiesību normā paredzētā izņēmuma tvērumu, un tādējādi šis izņēmums ir piemērojams tikai tajā skaidri minētajām darbībām vai darbībām, kuras var ierindot tajā pašā kategorijā (ejusdem generis)”  (<span class="note">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtiskākais – lietā, kas attiecās uz katehētes darbību kādā Zviedrijas draudzē, ko veidoja interneta lapas izveide, kurā bija sniegta informācija draudzes locekļiem, kuri gatavojās iesvētībām, Tiesa nosprieda, ka “[prasītājas attiecīgajā pamatlietā] veiktās brīvprātīgās vai reliģiska rakstura darbības nav pielīdzināmas Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētajām darbībām un tādējādi uz tām šis izņēmums neattiecas”  (<span class="note">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Lai gan ģenerāladvokāts A. Ticano [A. Tizzano] secinājumos šajā lietā bija apgalvojis pretējo, tas tā nebija prasītājas pamatlietā veiktās darbības reliģiskā konteksta dēļ, bet gan tāpēc, ka trūka peļņas mērķa, pārrobežu elementa un jebkādu darba attiecību, citiem vārdiem – tāpēc, ka trūka jebkādas šīs darbības saiknes ar Līgumā garantēto pamattiesību īstenošanu  (<span class="note">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>). Spriedumā Lindqvist  (<span class="note">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>) Tiesa ne vien nosprieda, ka, ņemot vērā Direktīvas 95/46 pamatmērķi, pirms to piemērot, nav jāpārbauda, vai konkrētā darbība tieši ietekmē brīvu apriti starp dalībvalstīm  (<span class="note">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>), bet arī, vismaz netieši, atzina, ka prasītājas pamatlietā darbība, kas bija daļa no tās ticības brīvības īstenošanas, drīzāk ietilpa “indivīdu darbības jomā”, nevis bija “valsts darbības vai arī darbības, kuras veic valsts [..] iestādes”  (<span class="note">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>), kas ir vienīgās, uz kurām attiecas Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā izslēgšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai ar Lisabonas līgumu veiktā papildināšana ar LESD 17. pantu ir jauns apstāklis, kas var ietekmēt Tiesas sniegto interpretāciju spriedumā Lindqvist  (<span class="note">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>)?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, tas tā nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir noderīgi atgādināt, ka brīdī, kad Tiesa pasludināja šo spriedumu, tās uzmanību neizbēgami piesaistīja fakts, ka strīds pamatlietā bija par reliģisku darbību. Tai arī bija zināms par Amsterdamas līgumam pievienoto Deklarāciju Nr. 11 par baznīcu un nekonfesionālo organizāciju statusu  (<span class="note">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>), atbilstoši kurai Savienība jau bija uzņēmusies ievērot un neierobežot baznīcu un reliģisko apvienību vai kopienu statusu, kas noteikts katras dalībvalsts likumos. Šķiet grūti apgalvot, ka likumdevējs, pamatojoties uz Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, būtu vēlējies no šīs direktīvas piemērošanas jomas izslēgt ar ticības brīvību saistītas indivīdu darbības, tai pat laikā dažas tiesību normas tālāk paredzot īpašu kārtību reliģiskas organizācijas veiktai datu apstrādei  (<span class="note">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>). Tomēr varētu iebilst, ka Direktīva 95/46 tika pieņemta pirms Amsterdamas līgumam pievienotās Deklarācijas Nr. 11. Taču, neraugoties uz Līguma papildināšanu ar LESD 17. pantu, kas būtībā ir atgādināts Regulas 2016/679 preambulas 165. apsvērumā, jāatzīst, ka Savienības likumdevējs turpināja uzstāt uz šo virzienu un nesaskatīja pretrunu starp, no vienas puses, reliģisko kopienu statusa atzīšanu, kādu to noteikušas dalībvalstis, un, no otras puses, apstiprinājumu, ka šo pašu kopienu veiktā datu apstrāde ir pakļauta īpašai kārtībai  (<span class="note">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>). Katrā ziņā man ir grūti reliģisku darbību – vismaz tādu, par kādām ir runa pamatlietā, – izslēgšanā no Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmā ievilkuma piemērošanas jomas saskatīt jebkādu apdraudējumu dalībvalstu likumos noteiktajam reliģisku apvienību “statusam”  (<span class="note">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi uz darbību pamatlietā neattiecas Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā izslēgšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sludināšana nav izslēgta no Direktīvas 95/46 piemērošanas jomas saskaņā ar tās 3. panta 2. punkta otro ievilkumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No valodnieciska viedokļa raugoties, Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrajā ievilkumā ir paredzēts, ka šī direktīva nav piemērojama personas datu apstrādei, “ko veic fiziska persona tikai un vienīgi personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā”  (<span class="note">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzreiz ir jānoraida interpretāciju, kādu tiesas sēdē ierosināja atbildētāja pamatlietā un saskaņā ar kuru šajā tiesību normā paredzētais personiskais vai mājsaimnieciskais raksturs ir jānovērtē no tās personas skatupunkta, kuras dati tiek vākti. Tā kā kopienas locekļi – sludinātāji – ierodas “apmeklēto” personu mājvietās, tad attiecīgā darbība katrā ziņā esot mājsaimnieciska rakstura. Šādu pieeju Tiesa nekad nav izmantojusi, pārbaudot, vai darbība patiešām ir “personiska vai mājsaimnieciska” Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma nozīmē, un skatupunkts, kurš vienmēr ir ticis izmantots, ir tās personas skatupunkts, kura vāc vai – plašāk – apstrādā personas datus  (<span class="note">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā jāatgādina, ka iepriekš izdarītais secinājums, ka Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā ietvertā atkāpe no šīs direktīvas piemērojamības katrā ziņā ir jāinterpretē šauri, (<span class="note">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>) attiecas arī uz tā otrā ievilkuma interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma tvērumu var noderīgi palīdzēt noskaidrot šīs direktīvas preambulas 12. apsvērums, kurā kā piemēri fiziskas personas īstenotai datu apstrādei, veicot tikai personiska vai mājsaimnieciska rakstura darbības, ir minēta sarakste un adrešu reģistru glabāšana  (<span class="note">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>). Tādējādi “šis izņēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz darbībām, kas ietilpst personu privātajā vai ģimenes dzīvē”  (<span class="note">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>), proti, “tiek veikta tikai un vienīgi tās personas, kura veic šo apstrādi, personiskā vai sadzīviskā sfērā”  (<span class="note">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>). Tiesa uzskata, ka tas tā acīmredzami nav gadījumā, kad personas dati tiek apstrādāti, “tos publicējot internetā, un tādējādi šie dati tiek padarīti pieejami nenoteiktam personu skaitam”  (<span class="note">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>), vai ja apstrādes “mērķis ir savāktos datus darīt zināmus neierobežotam personu lokam”  (<span class="note">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>). Tādējādi viss, kas ir “vērsts uz personas, kura [..] veic datu apstrādi, privātās sfēras ārpusi”, nevar tikt uzskatīts par tikai un vienīgi personisku vai mājsaimniecisku darbību Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma izpratnē  (<span class="note">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No faktiem, kādus tos Tiesai ir izklāstījusi iesniedzējtiesa, izriet, ka sludināšana, kuras gaitā, kā tiek uzskatīts, tiek vākti apciemoto personu personas dati, pārsniedz vismaz datu apstrādātāja mājsaimniecības sfēru, jo sludināšanu pēc tās rakstura definē attiecību veidošana ar personām, kuras sludinātājam principā nav pazīstamas un kura ticībai tās nepieder. Pretēji adrešu reģistra uzturēšanai, piemēram, sludināšana katrā ziņā izraisa “konfrontāciju” ar sfēru, kas iziet ārpus viņa mājsaimniecības un ģimenes vienības. Vākto datu – kuri ietver datus, kuri saskaņā ar Direktīvu 95/46 tiek pastiprināti aizsargāti  (<span class="note">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>), – raksturs arī atbalsta skaidru nošķiršanu attiecībā uz Direktīvas 95/46 preambulas 12. apsvērumā minēto piemēru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šiem pašiem faktiem izriet arī, ka loma, kas ar pirmā prejudiciālā jautājuma formulējumu ir piešķirta reliģiskajai kopienai un tās draudzēm attiecībā uz sludināšanas organizēšanu, neizbēgami liek nonākt pie secinājuma, ka tiek pārsniegta ne vien sludināšanu veicošo personu mājsaimniecības sfēra, bet arī privātā sfēra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā sludināšanas darbības kopienas dimensiju  (<span class="note">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>) un to, ka tā katrā ziņā paredz, ka persona, kura šajā kontekstā apstrādā datus, iziet ārpus savas privātās un ģimenes sfēras, lai to mājvietā sastaptu personas, kas nepieder pie tās tuvākā loka, tāda personas datu vākšana un apstrāde, kuru sludinot, apstaigājot mājas, veic reliģiskas kopienas locekļi, nevar tikt izslēgta no Direktīvas 95/46 piemērošanas jomas atbilstoši tās 3. panta 2. punkta otrajam ievilkumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda interpretācija pilnībā atbilst prasībai atkāpes no Direktīvas 95/46 piemērošanas jomas interpretēt šauri un tās ierobežot ar to, kas ir stingri nepieciešams, un pilnībā saskan ar šīs direktīvas mērķi nodrošināt fizisko personu pamattiesību un brīvību, it īpaši viņu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi, augstu aizsardzības līmeni  (<span class="note">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr vēl ir jāpārbauda, vai šāda interpretācija nav pretrunā citām pamattiesībām, ar kurām ir jāsaskaņo privātās dzīves neaizskaramības un personas datu aizsardzība  (<span class="note">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>), un vai ar to tiek panākts līdzsvars starp šo aizsardzību, no vienas puses, un ticības brīvību, kuras sastāvdaļa ir sludināšanas brīvība, no otras puses. Lai gan Tiesa līdz šim ir nospriedusi, ka Direktīvas 95/46 normas noteikti ir jāinterpretē, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesības hartā  (<span class="note">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>) (turpmāk tekstā – “Harta”) ietvertās pamattiesības, atsaukdamās vienīgi uz tās 7. un 8. pantu  (<span class="note">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>), ir acīmredzami, ka ir jāievēro arī pārējās Hartas normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Hartas 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka “ikvienam ir tiesības uz [..] ticības brīvību. Šīs tiesības ietver brīvību mainīt ticību vai pārliecību un brīvību individuāli vai kolektīvi un publiski vai privāti paust ticību vai pārliecību lūgšanās, mācībās, ieražās un ceremonijās”. Paskaidrojumā par Hartas 10. pantu  (<span class="note">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>) ir precizēts, ka šīs tiesības atbilst tiesībām, kas garantētas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 9. pantā un ka saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu tām ir tāda pati nozīme un tvērums. Tādējādi ticības brīvība var tikt ierobežota tikai ECPAK 9. panta 2. punktā minētajos apstākļos, proti, tikai tiesību aktos paredzētajā kārtībā un tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselību un tikumību vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā mācība, ko mēs varam gūt no ECPAK 9. panta 2. punkta, ir tāda, ka pretēji rezultātam, pie kāda savas argumentācijas beigās nonāk atbildētāja pamatlietā, ticības brīvība un sludināšanas brīvība, kas no tās izriet, lai cik fundamentālas tās nebūtu, nav kāda veida “meta-pamattiesības”, kas būtu hierarhiski augstākas par visām pārējām un kas nekādi nevar tikt aizskartas. Tādējādi sludināšanas brīvības saskaņošana ar privātās dzīves neaizskaramības aizsardzību ir ne vien iespējama, bet arī nepieciešama, lai “aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības”, kā prasīts šajā tiesību normā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz ticības brīvību Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā – “ECT”) ir nospriedusi, ka, lai gan tā “pirmām kārtām attiecas uz personas iekšējo dzīvi, tā paredz arī brīvību paust savu ticību individuāli un privāti, kopā ar citiem, publiski vai to personu lokā, kas pieder tai pašai ticībai. Turklāt [ECT] jau ir bijusi iespēja nostiprināt [ECPAK] 9. pantā ietvertās negatīvās tiesības, tostarp tiesības nepiederēt nevienai ticībai un to nepraktizēt”  (<span class="note">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču sludināšana, apstaigājot mājas, man, stingri ņemot, nešķiet apdraudam ticības brīvības negatīvo aspektu, kā to ir definējusi ECT. Piebildīšu, ka, manuprāt, nevar pastāvēt sludināšanas brīvības negatīvais aspekts, jo tā katrā ziņā paredz mēģinājumu pārliecināt personu, kura nepieder tai pašai ticībai vai vispār nevienai ticībai. Ja es drīkstu šādi izteikties, sludināšanas brīvība katrā ziņā paredz “mērķauditorijas” pastāvēšanu, kurai nevar atzīt negatīvās tiesības netikt pakļautai sludināšanai vai prozelītisma mēģinājumiem, tai pat laikā nelaupot jēgu attiecīgajai brīvībai un tās potenciālajām sekām, kura arī ir aizsargāta gan ECPAK 9. pantā, gan Hartas 10. panta 1. punktā, proti, brīvībai mainīt ticību  (<span class="note">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Man arī nešķiet, ka iesniedzējtiesas aprakstītā sludināšana, apstaigājot mājas, pārsniegtu ECT noteiktās robežas, jo tā ir aizliegusi vienīgi ļaunprātīgu  (<span class="note">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>) vai neatbilstošu prozelītismu  (<span class="note">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai šo secinājumu 42. punktā piedāvāto Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma interpretāciju grozītu, ņemot vērā ECPAK 9. pantu un līdz ar to – Hartas 10. panta 1. punktu, būtu jākonstatē, ka, prasot, lai ar darbību pamatlietā tiktu ievēroti minētās direktīvas noteikumi, notiek nepaciešama vai nesamērīga iejaukšanās sludināšanas brīvībā. Taču mūsu šobrīd izskatāmajā lietā man ir grūti konstatēt šādu iejaukšanos, jo piezīmju veikšana un to nodošana reliģiskas kopienas ietvaros nekādā ziņā nav sludināšanas darba neatņemama sastāvdaļa. Tomēr, pieņemot, ka šāda iejaukšanās tiktu konstatēta, būtu jāpārbauda, vai tā ir paredzēta tiesību aktos un ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu leģitīmo mērķi aizsargāt citu cilvēku tiesības un brīvības. Taču jebkāda iespējamā iejaukšanās, kuru izraisa nepieciešamība ievērot Direktīvas 95/46 noteikumus, ir paredzēta tiesību aktos, jo tā ir paredzēta Direktīvā 95/46, un iepriekš minēto iemeslu dēļ ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, it īpaši apmeklēto personu tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību, kas ir tiesības, kurām ir pievēršama līdzvērtīga uzmanība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no Hartas 10. panta 1. punkta izrietošā aizsardzība nav tāda, kas varētu likt apšaubīt secinājumu, ka kopienas locekļu sludināšana, apstaigājot mājas, nav tikai personiska vai mājsaimnieciska rakstura Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, uz pirmo iesniedzējtiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka tāda sludināšana, apstaigājot mājas, kā pamatlietā nav tikai personiska vai mājsaimnieciska darbība Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro iesniedzējtiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu Tiesai tiek lūgts aplūkot arī Direktīvas 95/46 piemērošanas jomu, šoreiz no tās 3. panta 1. punkta, kurā noteikts, ka šī direktīva “attiecas uz [..] personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi [..]”, viedokļa. Tā kā, šķiet, nav strīda, ka kopienas locekļu savākto datu apstrāde ne pilnībā, ne daļēji nav automatizēta, Direktīva 95/46 ir piemērojama tikai tad, ja ir runa par “kartotēku”, kas Direktīvas 95/46 2. panta c) punktā ir definēta kā “jebkurš sakārtots personas datu kopums, kurā šie dati ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem – centralizētiem, decentralizētiem vai izkliedētiem, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju”. Iesniedzējtiesa apgalvo, ka Likuma par personas datiem izpratnē tas, ka nav kartīšu indeksu vai īpašu reģistru, vai kādas citas salīdzināmas meklēšanas sistēmas, neļauj kopienas locekļu apstrādātos datus kvalificēt kā “kartotēku”. Tomēr tā pati tiesa izvirza jautājumu par to, kāda ietekme uz šādu kvalifikāciju ir tam, ka datos viegli var tikt veikta meklēšana vēlākai izmantošanai bez nesamērīgiem izdevumiem – kas ir divi Likumā par personas datiem noteiktie kritēriji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildētāja pamatlietā atkal uzsver, ka šis otrais jautājums, ņemot vērā, ka nav konstatēts, ka tās locekļi patiešām veic šos pierakstus sludināšanas, apstaigājot mājas, gaitā, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, esot ļoti teorētisks. Attiecībā uz šo atkārtoto pārmetumu es atsaukšos uz šo secinājumu 25. un nākamajiem punktiem. Atbilstoši iesniedzējtiesas analīzei turpmākie argumenti balstās uz pieņēmumu, ka ir ticams, ka kopienas locekļi šīs darbības laikā veic pierakstus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir svarīgi novirzīt diskusijas fokusu uz Direktīvu 95/46 un tās sniegto kartotēkas definīciju. Direktīvas 95/46 2. panta c) punkts, kura formulējums ir visai neskaidrs  (<span class="note">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>), ir jāskata kopā ar šīs pašas direktīvas preambulas 27. apsvērumu, kurā norādīts, pirmkārt, ka personas datu aizsardzības joma nedrīkst būt atkarīga no izmantotajiem paņēmieniem, jo pretējā gadījumā tas radītu nopietnu apiešanas risku, un, otrkārt, ka attiecībā uz manuālo apstrādi šī direktīva attiecas tikai uz sistematizētām kartotēkām, kas ir sakārtotas atbilstoši speciāliem kritērijiem attiecībā uz personām, atļaujot vieglu piekļuvi personas datiem. Turklāt dažādos kritērijus personas datu sakārtota kopuma sastāvdaļu noteikšanai un dažādos kritērijus, kuri reglamentē piekļuvi šādam kopumam, var noteikt katra dalībvalsts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas judikatūru Direktīvas 95/46 piemērošanas joma tās 3. panta 1. punktā ir definēta ļoti plaši  (<span class="note">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>). Tādējādi šī tiesību norma nebūtu interpretējama veidā, kas apdraudētu ar Direktīvu 95/46 paredzēto augsto aizsardzības līmeni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Man šķiet, ka, neraugoties uz acīmredzamu decentralizāciju  (<span class="note">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>), attiecīgā gadījumā kopienas locekļu veiktie pieraksti var veidot “kartotēku” Direktīvas 95/46 nozīmē. Viens no pašiem pirmajiem kritērijiem šā kopuma strukturēšanai ir ģeogrāfiskais kritērijs. Zināmā mērā pats šis loceklis kļūst par datu kopumu strukturējošu kritēriju, jo kopiena teritorijas iedala ģeogrāfiski. Tādējādi tai ir zināms, ka datus par noteiktā rajonā dzīvojošu personu var būt savācis noteikts loceklis. Pieņemot, ka kopiena saviem locekļiem nenorāda vākto datu raksturu, to de facto nosaka izvirzītais mērķis, proti, sagatavošanās nākamajiem apmeklējumiem. Iesniedzējtiesa Tiesai ir norādījusi, ka runa ir par vārdu, adresi un kopsavilkumu par sarunas saturu, kas tostarp skar personas reliģiskos uzskatus un ģimenes apstākļus. Šāda struktūra, lai arī nebūdama īpaši smalki izstrādāta, ļauj viegli piekļūt savāktajiem datiem. Tā arī nodrošina atmiņas par kopienas sludināšanas darbību turpinātību, un var arī viegli iedomāties, ka gadījumā, ja kāds kopienas loceklis pārceļas uz citurieni, viņš var nodot savākto informāciju jaunajam loceklim, kas stāsies viņa vietā attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā. Tādējādi kritērijs par datu pieejamību šķiet esam izpildīts  (<span class="note">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos šķiet, ka Somijas tiesībās tiek prasīts augstāks izstrādātības līmenis nekā Direktīvā 95/46 prasītais, kvalificējot kā “kartotēkas” indeksus vai īpašus reģistrus, vai kādas citas līdzīgas meklēšanas sistēmas. Tādējādi nevar izslēgt, ka Likumā par personas datiem ir ietverts papildu ierobežojums attiecībā uz Direktīvā 95/46 paredzētajiem. Tomēr iesniedzējtiesa šādu jautājumu Tiesai nav uzdevusi, un tās ziņā būs no atbildes, ko Tiesa sniegs uz šo otro jautājumu, izdarīt visus secinājumus, tostarp attiecībā uz tās valsts tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jākonstatē, ka Direktīvas 95/46 3. panta 1. punkts, to skatot kopā ar tās 2. panta c) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu kopums, ko, neizmantojot automatizētus līdzekļus, ir savākuši reliģiskas kopienas locekļi tādas darbības kā pamatlietā ietvaros atbilstoši noteiktam ģeogrāfiskam sadalījumam un nolūkā sagatavot vēlākus apmeklējumus pie personām, ar kurām ir uzsākts garīgs dialogs, var būt kartotēka.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo un ceturto prejudiciālo jautājumu, aplūkojot tos kopā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo un ceturto prejudiciālo jautājumu, kas jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā Tiesu lūdz noteikt, vai Direktīvas 95/46 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka reliģiska kopiena, kas organizē sludināšanu, kuras gaitā tiek vākti personas dati, kuri ir pieejami vienīgi sludinātājiem, var tikt uzskatīta par “personas datu apstrādātāju” šīs direktīvas izpratnē. Šīs pašas kvalificēšanas nolūkiem iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot arī, vai ir jābūt specifiskiem kopienas noteiktiem pasākumiem, tādiem kā tās locekļiem adresētie rakstiski norādījumi, vai arī var būt pietiekami ar to, ka šī kopiena faktiski spēj vadīt savu locekļu darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms analīzes uzsākšanas vēlos izteikt ievadpiezīmi. Atbildētāja pamatlietā gan savos rakstveida apsvērumos, gan savos mutvārdu paskaidrojumos Tiesā noliedza, ka tā būtu tās locekļu savākto “personas datu apstrādātāja” Direktīvas 95/46 nozīmē, un izrādīja zināmu aizkaitinājumu par apgalvojumu, ka tās locekļi rīkojoties saskaņā ar tās instrukcijām, nevis atsaucoties dievišķam aicinājumam. Tomēr atkārtošu, ka Direktīvas 95/46 piemērojamības šai lietai konstatēšanai, tāpat kā iespējamajai kopienas atzīšanai par “personas datu apstrādātāju” šīs pašas direktīvas izpratnē nav jāpiešķir nozīme, kas pārsniegtu to nozīmi, kāda tām, proti, juridiskās kvalifikācijas darbībām, ir. No Tiesas judikatūras izriet, ka “personas datu apstrādātājam” Direktīvas 95/46 izpratnē “savas atbildības, kompetenču un iespēju ietvaros ir jānodrošina, lai [datu apstrādes darbība] atbilstu Direktīvas 95/46 prasībām, lai tajā paredzētās garantijas varētu tikt pilnībā nodrošinātas un lai faktiski varētu tikt realizēta tostarp attiecīgo personu efektīva un pilnīga privātās dzīves aizsardzība”  (<span class="note">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>). Tādējādi runa ir par juridisko kvalificēšanu, nevis par kopienas lomas vai sludināšanas sākotnējā pamata apšaubīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šī precizējuma pievērsīšos analīzei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 95/46 2. panta d) punkta izpratnē personas datu apstrādātājs ir “fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita institūcija, kura viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus [..]”. No Tiesas judikatūras izriet, ka, lai sasniegtu ar Direktīvu 95/46 izvirzīto efektīvas un pilnīgas aizsardzības mērķi  (<span class="note">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>) un ņemot vērā datu apstrādātāja noteicošo lomu ar Direktīvu 95/46 izveidotajā sistēmā  (<span class="note">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>), šis jēdziens ir jādefinē plaši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">29. panta datu aizsardzības darba grupa (turpmāk tekstā – “29. panta darba grupa”)  (<span class="note">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>) uzskata, ka personas datu apstrādātāja Direktīvas 95/46 2. panta d) punkta izpratnē noteikšanas “pamatā ir drīzāk faktiska, nevis formāla analīze”  (<span class="note">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>), kas “nozīmē atbildēt attiecīgi uz jautājumu, “kāpēc” un “kā” tiek veiktas konkrētas datu apstrādes darbības”  (<span class="note">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi ir jāpārbauda, vai kopiena nosaka tās locekļu savākto datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Šai nolūkā jāatgādina, ka no trešā prejudiciālā jautājuma formulējuma izriet, ka kopiena “organizē” darbību, kuras ietvaros tās locekļi vāc personas datus, tādā ziņā, ka tā sadala darbības zonas starp dažādajiem sludinātājiem, uzrauga to darbību  (<span class="note">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>) un uztur to personu reģistru, kuras nevēlas tikt apmeklētas. Šie elementi liecina par to, ka kopiena centralizē sludināšanas darbību. Šādos apstākļos ir grūti turpināt apgalvot, ka šī darbība un attiecīgā gadījumā to pavadošā personas datu vākšana joprojām būtu tikai individuālas un ar kopienu pilnīgi nesaistītas  (<span class="note">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, – ņemot vērā nepieciešamību plaši interpretēt “personas datu apstrādātāja” jēdzienu Direktīvas 95/46 nozīmē un centienus sasniegt augstu aizsardzības līmeni – pastāv pietiekams netiešu pierādījumu kopums, lai uzskatītu, ka kopiena nosaka tās locekļu savākto personas datu apstrādes nolūku pastāvīgi censties palielināt tās locekļu skaitu, izmantojot efektīvāku sludināšanas darbu, kas paredz optimālu sagatavošanos apmeklējumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kas attiecas uz to, ka kopiena nosaka izmantotos līdzekļus, tas man šķiet grūti apstrīdams attiecībā uz laikposmu, kad šī kopiena savus locekļus apgādāja ar veidlapām un sniedza ļoti konkrētus norādījumus par piezīmju veikšanu ar savā žurnālā publicētu rakstu palīdzību. Norādīšu, ka, lai gan šķiet, ka veidlapu izmantošana ir beigusies, šīs publikācijas savukārt joprojām ir pieejamas tiešsaistē un ka pēc pamatlietā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas vēl ir sniegti norādījumi piezīmju veikšanai  (<span class="note">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā prejudiciālais jautājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka rakstiski norādījumi nepastāv. Attiecībā uz “personas datu apstrādātāja” Direktīvas 95/46 nozīmē noteikšanu es līdz ar Somijas, Čehijas un Itālijas valdību sliecos uzskatīt, ka pārmērīgs formālisms ļautu viegli apiet Direktīvas 95/46 normas un ka tādējādi, lai novērtētu, vai kopienai ir faktiska loma datu apstrādes mērķu un kārtības noteikšanā, ir jābalstās drīzāk uz faktisku, nevis formālu analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu interpretāciju apstiprina arī Direktīvas 95/46 2. panta d) punkts, kurā nav ietverta tieša atsauce uz rakstiskām norādēm. Šķiet, ka tā ir arī nozīme, ko šai tiesību normai piešķir 29. panta darba grupa, kas uzskata, ka, nosakot personas datu apstrādātāju, faktiskā ietekme var būt pietiekama  (<span class="note">
<a id="c-65" href="#t-65">65</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir skaidrs, ka faktiskās ietekmes konstatēšana nav Tiesas kompetencē un ir iesniedzējtiesas ziņā. Tomēr šai pēdējai būtu jāpatur prātā, ka “personas datu apstrādātāja” jēdziens Direktīvas 95/46 nozīmē ir jādefinē plaši. Lai gan es tikko secināju, ka, lai šo jēdzienu neierobežotu ar pārlieku lielu formālismu, nevar tikt prasīta rakstisku norādījumu pastāvēšana, faktiskās ietekmes pastāvēšanas konstatēšana būtu jāveic atbilstoši saprātīgi pārbaudāmiem standartiem. Šajā ziņā atzīšos, ka mani nepārliecina Komisijas nostāja, atbilstoši kurai iesniedzējtiesa ir tā, kurai jāpārliecinās, vai kopienas norādījumus tās locekļi uztver kā “morāli pietiekami saistošus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz jautājumu par to, vai personas datu apstrādātājam katrā ziņā ir jābūt piekļuvei šiem datiem, jau atkal norādīšu, ka šāda prasība neveido daļu no Direktīvā 95/46 sniegtās definīcijas. Tā uzskata arī 29. panta darba grupa, kuras viedoklis ir tāds, ka nespēja tieši izpildīt visus personas datu apstrādātāja pienākumus, kā, piemēram, nodrošināt piekļuves tiesības, nenozīmē, ka attiecīgā persona nevar būt personas datu apstrādātājs  (<span class="note">
<a id="c-66" href="#t-66">66</a>
</span>). Tieši attiecībā uz šāda veida situāciju Direktīvā 95/46 ir skaidri paredzēts, ka kontrole var tikt īstenota kopīgi  (<span class="note">
<a id="c-67" href="#t-67">67</a>
</span>). Tādējādi es šeit pilnībā piekrītu ģenerāladvokāta Ī. Bota paustajam viedoklim, ka “interpretācija, kurā priekšroka tiek dota tam, ka pastāv pilnīga kontrole pār visiem apstrādes aspektiem, varētu radīt nopietnus robus personas datu aizsardzības jomā”  (<span class="note">
<a id="c-68" href="#t-68">68</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi analīzi noslēgšu, precizējot, ka pamatlietas kontekstā iespējamā kopienas kontroles atzīšana nekādi neizslēdz paralēlu šīs kopienas locekļu kopīgas kontroles atzīšanu, jo “kopīgās kontroles novērtējumā tāpat kā “atsevišķās” kontroles novērtējumā jāizmanto substantīva un funkcionāla pieeja, lai noskaidrotu, vai datu apstrādes nolūkus un līdzekļu pamatelementus nosaka vairākas puses. Kopīgas kontroles gadījumā pušu līdzdalībai, kopīgi nosakot nolūkus un līdzekļus, var būt dažādas izpausmes, un tā var nebūt līdzvērtīga”  (<span class="note">
<a id="c-69" href="#t-69">69</a>
</span>). No faktiem, kādus tos Tiesai ir izklāstījusi iesniedzējtiesa, šķiet izrietam, ka kopienas locekļiem ir iespēja konkrēti ietekmēt apstrādes līdzekļus (izvēloties apmeklējamās personas, izlemjot, vai ir lietderīgi veikt pierakstus, izvēloties šo pierakstu veikšanas veidu, nosakot vācamo datu apjomu utt.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai atbildēt, ka Direktīvas 95/46 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka reliģiska kopiena, kas organizē sludināšanu, kuras gaitā tiek vākti personas dati, var tikt uzskatīta par datu apstrādātāju, neraugoties uz to, ka tai pašai nav piekļuves tās locekļu savāktajiem personas datiem. Lai noteiktu “personas datu apstrādātāju” Direktīvas 95/46 izpratnē, netiek prasīts, lai pastāvētu rakstiski norādījumi, bet ir jākonstatē, attiecīgā gadījumā – ar netiešu pierādījumu kopumu –, ka datu apstrādātājs spēj īstenot faktisku ietekmi uz personas datu vākšanu un apstrādi, un par to ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem sniegt šādas atbildes:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-115" title="page-24">
      1) Uz tādu sludināšanu, apstaigājot mājas, kā pamatlietā neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 3. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā paredzētais izņēmums.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-116" title="page-24">
      2) Direktīvas 95/46 3. panta 1. punkts, to skatot kopā ar šīs direktīvas 2. panta c) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu kopums, ko, neizmantojot automatizētus līdzekļus, ir savākuši reliģiskas kopienas locekļi tādas darbības kā pamatlietā ietvaros atbilstoši noteiktam ģeogrāfiskam sadalījumam un nolūkā sagatavot vēlākus apmeklējumus pie personām, ar kurām ir uzsākts garīgs dialogs, var būt kartotēka.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-117" title="page-24">
      3) Direktīvas 95/46 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka reliģiska kopiena, kas organizē sludināšanu, kuras gaitā tiek vākti personas dati, var tikt uzskatīta par datu apstrādātāju, neraugoties uz to, ka tai pašai nav piekļuves tās locekļu savāktajiem personas datiem. Lai noteiktu “personas datu apstrādātāju” Direktīvas 95/46 izpratnē, netiek prasīts, lai pastāvētu rakstiski norādījumi, bet ir jākonstatē, attiecīgā gadījumā – ar netiešu pierādījumu kopumu –, ka datu apstrādātājs spēj īstenot faktisku ietekmi uz personas datu vākšanu un apstrādi, un par to ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>)Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>)OV 1995, L 281, 31. lpp.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>)Iesniedzējtiesa šeit atsaucas uz diviem rakstiem, kas publicēti žurnālā “Kalpošana Valstībai” 2011. gada novembrī un 2012. gada jūnijā.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>)Iesniedzējtiesa šajā ziņā atsaucas uz spriedumiem, 2003. gada 6. novembris, Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596), un 2003. gada 20. maijs, Österreichischer Rundfunk u.c. (C465/00, C138/01 un C139/01, EU:C:2003:294).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>)OV 2016, L 119, 1. lpp. Atbilstoši šim preambulas apsvērumam šī regula nav piemērojama datu apstrādei, ko fiziska persona veic “tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā un kura tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību”. Uzreiz precizēšu – Regula 2016/679, kā paredzēts tās 99. pantā, būs piemērojama tikai no 2018. gada 25. maija, un šī iemesla dēļ manas analīzes centrā būs Direktīva 95/46, uz kuru expressis verbis attiecas Tiesai uzdotie prejudiciālie jautājumi.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>)Iesniedzējtiesa šeit min spriedumu, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google (C131/12, EU:C:2014:317).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>)Spriedums, 1992. gada 16. jūlijs (C83/91, EU:C:1992:332).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>)Skat. spriedumu, 1992. gada 16. jūlijs, Meilicke (C83/91, EU:C:1992:332, 26. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>)Spriedums, 1992. gada 16. jūlijs (C83/91, EU:C:1992:332).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>)Skat. spriedumus, 1998. gada 18. jūnijs, Corsica Ferries France (C266/96, EU:C:1998:306, 27. punkts); 2006. gada 28. septembris, Gasparini u.c. (C467/04, EU:C:2006:610, 44. punkts), kā arī 2011. gada 20. oktobris, Interedil (C396/09, EU:C:2011:671, 23. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>)A contrario skat. spriedumu, 1992. gada 16. jūlijs, Meilicke (C83/91, EU:C:1992:332, 33. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>)Iesniedzējtiesa ir augstākā tiesa, kuras kontrole pār pirmās instances tiesas konstatētajiem faktiem varētu būt ierobežota.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>)Šajā ziņā – pretēji atbildētājas pamatlietā apgalvotajam – nav iespējams salīdzinājums starp izskatāmo lietu un lietu, kurā pasludināts spriedums Benedetti (spriedums, 1977. gada 3. februāris (52/76, EU:C:1977:16)), kuru raksturo ievērojams precizitātes un sīku konstatāciju par faktiem trūkums (skat. spriedumu, 1977. gada 3. februāris, Benedetti (52/76, EU:C:1977:16, 10., 14., 16., 19. un 22. punkts)), kas tolaik Tiesai liedza atbilstoši un lietderīgi veikt savu uzdevumu. Turklāt nav šaubu, ka atbildētājai pamatlietā patiešām ir lietas dalībnieces pamatlietā statuss un ka tai bija iespējams izklāstīt savu viedokli, jo tā pati vērsās pirmās instances tiesā, kura – atgādināšu – tās prasību apmierināja (a contrario skat. spriedumu, 1977. gada 3. februāris, Benedetti (52/76, EU:C:1977:16, 12. punkts)).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>)Mans izcēlums.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>)Lai pamatotu apgalvojumu, ka ar Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmo ievilkumu ir izslēgti ne vien LES V un VI sadaļā minētie pasākumi, bet plašāk – jebkuras darbības, uz kurām neattiecas Savienības tiesību akti, atbildētāja pamatlietā balstās uz Regulas 2016/679 2. panta 2. punkta tekstu. Man tomēr šķiet, ka Regulas 2016/679 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertais precizējums ir drīzāk lieks, jo katrā ziņā neviena Savienības tiesību norma nevar tikt piemērota jomā, uz kuru neattiecas Savienības tiesību akti.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 20. maijs, Österreichischer Rundfunk u.c. (C465/00, C138/01 un C139/01, EU:C:2003:294, 43. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>)Spriedums, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia (C73/07, EU:C:2008:727, 46. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>)Skat. spriedumus, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google (C131/12, EU:C:2014:317, 66. punkts un tajā minētā judikatūra); 2014. gada 11. decembris, Ryneš (C212/13, EU:C:2014:2428, 27. punkts), kā arī 2017. gada 9. marts, Manni (C398/15, EU:C:2017:197, 37. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>)Spriedums, 2014. gada 11. decembris, Ryneš (C212/13, EU:C:2014:2428, 28. punkts). Skat. arī spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Schrems (C362/14, EU:C:2015:650, 92. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 6. novembris, Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596, 43. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 6. novembris, Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596, 44. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 6. novembris, Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596, 45. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>)Skat. ģenerāladvokāta A. Ticano secinājumus lietā Lindqvist (C101/01, EU:C:2002:513, 36. un nākamie punkti un 44. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 6. novembris (C101/01, EU:C:2003:596).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 6. novembris, Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596, 42. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>)Atbilstoši Tiesas izmantotajiem izteikumiem 2003. gada 6. novembra sprieduma Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596) 43. punktā.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 6. novembris (C101/01, EU:C:2003:596).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>)OV 1997, C 340, 133. lpp.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>)Skat. Direktīvas 95/46 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>)Skat. Regulas 2016/679 9. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kā arī šīs regulas 91. pantu, kurā skaidri paredzēts, ka reliģiskās apvienības attiecībā uz noteikumu par datu aizsardzību ievērošanu ir pakļautas neatkarīgas iestādes pārraudzībai.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>)Šeit es vēlos norādīt, ka reliģijas aspekts kā tāds nav izslēgts no Savienības tiesību jomas, vai tā rīkojas – minēšu tikai šos piemērus –, lai aizsargātu indivīdu ticības un reliģiskās izteiksmes brīvību darba vietā (skat. nesenos spriedumus, 2017. gada 14. marts, Bougnaoui un ADDH (C188/15, EU:C:2017:204), un 2017. gada 14. marts, G4S Secure Solutions (C157/15, EU:C:2017:203)), vai lai pakļautu baznīcu darbības konkurences tiesību noteikumiem, ja šīm darbībām nav strikti reliģiska mērķa (skat. spriedumu, 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania (C74/16, EU:C:2017:496, 43. punkts)).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>)Mans izcēlums.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>)Skat. spriedumu, 2014. gada 11. decembris, Ryneš (C212/13, EU:C:2014:2428, 31. un 33. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>)Skat. šo secinājumu 29. punktu.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>)Skat. spriedumus, 2003. gada 6. novembris, Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596, 46. punkts), kā arī 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia (C73/07, EU:C:2008:727, 43. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 6. novembris, Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596, 47. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>)Spriedums, 2014. gada 11. decembris, Ryneš (C212/13, EU:C:2014:2428, 31. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 6. novembris, Lindqvist (C101/01, EU:C:2003:596, 47. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>)Spriedums, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia (C73/07, EU:C:2008:727, 44. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>)Spriedums, 2014. gada 11. decembris, Ryneš (C212/13, EU:C:2014:2428, 33. punkts). Vēlos šeit norādīt, ka man par nožēlu jānorāda uz sajukumu, ko rada Regulas 2016/679 preambulas 18. apsvērums, saskaņā ar kuru darbība personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā “tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību”, jo šis preambulas apsvērums varētu likt domāt, ka, ja kāda darbība nav ne profesionāla, ne komerciāla, tā katrā ziņā ir personiska vai mājsaimnieciska un tādējādi regula uz to neattiecas. Šāda interpretācija nepārprotami apdraudētu ar Savienības tiesībām nodrošinātās aizsardzības līmeni, jo ar to no Regulas 2016/679 piemērošanas jomas tiktu izslēgta jebkāda, piemēram, brīvprātīga darbība.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>)Skat. Direktīvas 95/46 8. panta 1. punktu.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>)Precizēšu, ka pilnībā piekrītu nostājai, kādu atbildētāja pamatlietā pauda tiesas sēdē Tiesā un saskaņā ar kuru reliģiskas kopienas locekļi nododas sludināšanas darbam brīvprātīgi, attiecīgā gadījumā – atsaucoties dievišķam aicinājumam, un draudzes kā tādas nav [par to] atbildīgas, un tādējādi sludināšana var pilnībā pastāvēt, arī nepastāvot kopienas struktūrai. Tomēr strīds nav par to, ņemot vērā, ka atbilstoši iesniedzējtiesas veiktajam faktu vērtējumam šobrīd šāda struktūra pastāv un tā veicina, sekmē un organizē sludināšanu.Turklāt, kvalificējot darbību, par kuru ir runa pamatlietā, zināmu iedvesmu var smelties no ģenerāladvokāta A. Ticano secinājumiem lietā Lindqvist (C101/01, EU:C:2002:513), kuros tika izslēgts, ka prasītājas pamatlietā katehētes darbība varētu ietilpt Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma piemērošanas jomā, jo īpaši tāpēc, ka šai darbībai draudzes kopienā ir “nozīmīga sociāla dimensija” (skat. minēto secinājumu 34. punktu). Piekrītu viņa netieši izteiktajai idejai, ka reliģiska kopiena, neraugoties uz jebkādas reliģiskas izvēles dziļi intīmo raksturu, nav tās locekļu privātās vai mājsaimniecības sfēras turpinājums.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>)Skat. spriedumus, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google (C131/12, EU:C:2014:317, 66. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2017. gada 9. marts, Manni (C398/15, EU:C:2017:197, 37. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>)Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia (C73/07, EU:C:2008:727, 53. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>)OV 2007, C 303, 1. lpp.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>)Skat. spriedumus, 2014. gada 11. decembris, Ryneš (C212/13, EU:C:2014:2428, 29. punkts), un 2017. gada 9. marts, Manni (C398/15, EU:C:2017:197, 39. punkts). Attiecībā uz laikposmu pirms Hartas pieņemšanas skat. spriedumu, 2003. gada 20. maijs, Österreichischer Rundfunk u.c. (C465/00, C138/01 un C139/01, EU:C:2003:294, 68. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>)OV 2007, C 303, 17. lpp.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>)ECT, 2008. gada 21. februāris, Alexandridis pret Grieķiju (CE:ECHR:2008:0221JUD001951606, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>)Skat. ECT, 1993. gada 25. maijs, Kokkinakis pret Grieķiju (CE:ECHR:1993:0525JUD001430788, 31. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>)ECT, 1993. gada 25. maijs, Kokkinakis pret Grieķiju (CE:ECHR:1993:0525JUD001430788, 48. punkts: “Visupirms ir jānošķir kristīgā vēsts no ļaunprātīga prozelītisma: pirmā atbilst patiesai evaņģelizācijai, ko Pasaules baznīcu padome savā ziņojumā apraksta kā “ikviena kristieša un ikvienas baznīcas pamatuzdevumu” un “atbildību”. Otrais pārstāv tās korupciju vai deformāciju. Tas var parādīties tādu darbību formā, kas “[piedāvā] materiālas vai sociālas priekšrocības, lai panāktu piesliešanos [kādai] baznīcai, vai izdara ļaunprātīgu spiedienu uz grūtībās vai trūkumā nonākušām personām”, vai saskaņā ar šo pašu ziņojumu tas pat var ietvert vardarbības izmantošanu vai “smadzeņu skalošanu”; vispārīgāk runājot, tas nav saderīgi ar cieņu pret citas personas domu, pārliecības un ticības brīvību [..]”).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>)ECT, 1998. gada 24. februāris, Larissis u.c. pret Grieķiju (CE:ECHR:1998:0224JUD002337294, 45. punkts): “[ECT] uzreiz uzsver, ka, lai gan ticības brīvība pirmām kārtām attiecas uz personas iekšējo dzīvi, tā turklāt paredz arī brīvību “paust savu ticību”, tostarp tiesības mēģināt pārliecināt savu tuvāko, piemēram, ar “mācības” palīdzību [..]. Tomēr 9. pants neaizsargā jebkuru darbību, kas ir ticības vai pārliecības motivēta vai iedvesmota. Tā, piemēram, tas neaizsargā neatbilstošu prozelītismu, kad tiek piedāvātas materiālas vai sociālas priekšrocības vai tiek izdarīts ļaunprātīgs spiediens, lai panāktu iesaistīšanos baznīcā”.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>)Regula 2016/679 nerada nekādu skaidrību, jo tajā precīzi ir pārņemts Direktīvas 95/46 2. panta c) punkts un 3. panta 1. punkts (skat. Regulas 2016/679 2. panta 1. punktu un 4. panta 6. punktu).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>)Spriedums, 2003. gada 20. maijs, Österreichischer Rundfunk u.c. (C465/00, C138/01 un C139/01, EU:C:2003:294, 43. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>)Kas jebkurā gadījumā neizslēdz kartotēkas pastāvēšanu Direktīvas 95/46 izpratnē.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>)Skat. arī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 6. punktu.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>)Spriedums, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google (C131/12, EU:C:2014:317, 38. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>)Skat. spriedumu, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google (C131/12, EU:C:2014:317, 34. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>)Skat. ģenerāladvokāta Ī. Bota [Y. Bot] secinājumus lietā Wirtschaftsakademie Schleswig-Holstein (C210/16, EU:C:2017:796, 44. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>)Kā norāda tās nosaukums, tā ir darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota, pamatojoties uz Direktīvas 95/46 29. pantu, un kuras atzinumiem ir tikai konsultatīvs raksturs (skat. minētās direktīvas 29. panta 1. punkta otro daļu).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>)Atzinums 1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu, ko 29. panta darba grupa pieņēmusi 2010. gada 16. februārī (00264/10/LV, WP 169, 1. lpp.).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>)Atzinums 1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu, ko 29. panta darba grupa pieņēmusi 2010. gada 16. februārī (00264/10/LV, WP 169, 14. lpp.).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>)No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka kopiena uztur reģistrus, kuros ir norādīts to kopienas publikāciju skaits, ko tās loceklis ir izplatījis, un laiks, ko viņš ir veltījis sludināšanas darbam.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>)Tiesas sēdē Komisija apgalvoja – un atbildētāja pamatlietā to neapstrīdēja –, ka piedalīšanās sludināšanā ir priekšnoteikums kristīšanai.</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>)Lai gan iesniedzējtiesa ir tā, kurai ir jālemj par šajā lietā nozīmīgajiem faktiem, īsa meklēšana kopienas interneta lapā, kas ir pieejama virknē valodu, ieskaitot somu, un it īpaši tās žurnāla arhīvos, liecina, ka kopiena ne vien organizē sludināšanas darbību, šai nolūkā sniedzot padomus, bet arī mudina tās gaitā veikt pierakstus: skat., piemēram, žurnāla “Kalpošana Valstībai” 2014. gada janvāra numura 3. lappusē sadaļu “Laistīsim patiesības graudus” (“Atzīmējiet katra apmeklējuma datumu, atstātās publikācijas, skartās tēmas un aplūkotos [Bībeles] pantus”) (pieejams https://www.jw.org/lv/literatūra/valstībaskalpošana un somiski https://www.jw.org/fi/julkaisut/valtakunnanpalveluksemme/).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-65" href="#c-65">65</a>
</span>)Atzinums 1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu, ko 29. panta darba grupa pieņēmusi 2010. gada 16. februārī (00264/10/LV, WP 169, 9. lpp.). Šajā pašā nozīmē skat. ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumus lietā Wirtschaftsakademie Schleswig-Holstein (C210/16, EU:C:2017:796, 46. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-66" href="#c-66">66</a>
</span>)Atzinums 1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu, ko 29. panta darba grupa pieņēmusi 2010. gada 16. februārī (00264/10/LV, WP 169, 23. lpp.).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-67" href="#c-67">67</a>
</span>)Skat. Atzinumu 1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu, ko 29. darba grupa pieņēmusi 2010. gada 16. februārī (00264/10/LV, WP 169, 23. lpp.)</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-68" href="#c-68">68</a>
</span>)Ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumi lietā Wirtschaftsakademie Schleswig-Holstein (C210/16, EU:C:2017:796, 62. punkts).</p>
<p class="note">(<span class="note">
<a id="t-69" href="#c-69">69</a>
</span>)Atzinums 1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu, ko 29. panta darba grupa pieņēmusi 2010. gada 16. februārī (00264/10/LV, WP 169, 35. lpp.).</p>
</body>
</html>
