European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2024/6185

15.10.2024

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(C/2024/6185)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Côtes du Rhône”

PDO-FR-A0325-AM05

Paziņojuma datums: 24.7.2024.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā “Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes” ir papildināts papildu šķirņu saraksts.

a)   Baltvīniem:

ir pievienotas vīnogu šķirnes “Carignan B”, “Floréal B” un “Rolle B”, un to īpatsvars ir ierobežots līdz 5 % izmantotajās vīnogu šķirnēs un līdz 10 % maisījumos.

b)   Sarkanvīniem un sārtvīniem:

ir pievienotas vīnogu šķirnes “Carignan B”, “Floréal B”, “Rolle B” un “Vidoc N”, un to īpatsvars ir ierobežots līdz 5 % izmantotajās vīnogu šķirnēs un līdz 10 % maisījumos.

Minēto šķirņu iekļaušana ir viens no risinājumiem, ko šā nosaukuma vīna ražotāji ieviesuši, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un samazinātu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Šīs šķirnes, kas tiek iekļautas kā papildu šķirnes, atbilst nosaukuma vīnu profilam un nodrošina iespēju pielāgoties sausumam un sēnīšu slimībām. Tās ļauj mazāk izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

Vienotais dokuments ir papildināts iedaļā “Vīna vīnogu šķirnes”, pievienojot šīs šķirnes.

Vīnogu šķirņu “Carignan B”, “Floréal B”, “Rolle B” un “Vidoc N” īpatsvars līdz 5 % izmantotajās vīnogu šķirnēs ir norādīts specifikācijas V iedaļas 2. punktā “Noteikumi par proporcijām ekspluatācijas gaitā”. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Vīnogu šķirņu “Carignan B”, “Floréal B”, “Rolle B” un “Vidoc N” īpatsvars līdz 10 % maisījumos ir norādīts specifikācijas IX iedaļas 1. punktā “Vīnogu šķirņu maisījumi”. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2.   Marķēšanas noteikumi

Specifikācijas I nodaļas XII iedaļā “Noformējuma un marķēšanas noteikumi” ir norādīti lielākas ģeogrāfiskās vienības “Vignobles de la Vallée du Rhône” marķēšanas nosacījumi. Šai norādei ir jāatrodas tajā pašā vizuālajā laukā, kurā atrodas visas obligātās norādes, un tās rakstzīmēm jābūt tādā pašā grafiskajā izpildījumā un tādā pašā krāsā kā cilmes vietas nosaukumam, bet šīs norādes izmēri nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no cilmes vietas nosaukuma izmēriem.

Šis grozījums ir pārņemts vienotā dokumenta iedaļā “Papildu nosacījumi”.

Specifikācijas I nodaļas XII iedaļā “Noformējuma un marķēšanas noteikumi” ir norādīts, ka pielāgošanās nolūkos ieviestās vīnogu šķirnes “Carignan B”, “Floréal B”, “Rolle B” un “Vidoc N” nedrīkst norādīt marķējumā.

Šis grozījums ir pārņemts vienotā dokumenta iedaļā “Papildu nosacījumi”.

3.   Paziņošanas pienākumi

Specifikācijas II nodaļa par paziņošanas pienākumiem ir saskaņota ar cilmes vietas nosaukuma pārbaudes plānu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4.   Atsauce uz iestādi, kas atbildīga par pārbaudi

Specifikācijas III nodaļa par iestādi, kas atbildīga par pārbaudi, ir papildināta, norādot, ka šīs specifikācijas ievērošanas uzraudzību veic, pamatojoties uz apstiprinātu pārbaudes plānu, un to īsteno trešā struktūra, kas, saņēmusi par uzraudzību atbildīgās iestādes, proti, INAO, pilnvarojumu, garantē kompetenci, objektivitāti un neatkarību.

Šis precizējums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Côtes du Rhône

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīna produktu kategorijas

1.

Vīns

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

—

22. DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶI

2204. Dabiskie vīnogu vīni, ieskaitot spirtotus; vīnogu misa, izņemot 2009. preču pozīcijā minēto

4.   Vīna vai vīnu apraksts

Sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie sausie vīni.

Sarkanvīni veido lielāko daļu produkcijas (93 %). Tie ir augļaini un bagātīgi, ar īpaši spilgtu krāsu un uzglabāšanas ilgumu, kas mainās atkarībā no augsnes tipa (vieglāki – smilšainās vai smilšmāla augsnēs, bagātīgāki, ar augstu tanīnu līmeni – akmeņainās vai mālainās augsnēs) un vīnā izmantoto šķirņu salikuma, kuru ražotājs ir veidojis, pamatojoties uz savu zinātību.

Sārtvīni (4 % produkcijas) dažos sektoros jau ļoti sen ir ieguvuši labu slavu. Tiem ir raksturīgi augļu vai ziedu aromāti.

Baltvīnus (3 % produkcijas) raksturo ziedu aromāts un piesātināta garša, kuru reizumis papildina svešzemju augļiem raksturīgās notis.

Vīni atbilst šādiem analītiskajiem kritērijiem:

1.

Dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 10,5 %.

2.

Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 3 g/l, ja dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 14 %.

3.

Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 4 g/l, ja dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 14 %.

4.

Sarkanvīniem: ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 g/l; krāsojuma intensitāte (DO 420 + 520 + 620 nm) iepakošanas posmā ir lielāka par vai vienāda ar 4,5; kopējais polifenolu saturs (DO 280 nm) iepakošanas posmā ir lielāks par vai vienāds ar 35.

Pārējie analītiskie rādītāji atbilst Eiropas tiesību normās noteiktajiem ierobežojumiem.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): 14,5

—

Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): –

—

Minimālais kopējais skābums: miliekvivalentos uz litru

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 16,33

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): –

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Atstatums starp rindām un starp vīnkokiem

Audzēšanas prakse

Atstatums starp rindām nepārsniedz 2,50 metrus. Ap katru vīnkoku ir ne vairāk kā 2,50 kvadrātmetru liela platība. Atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir robežās no 0,80 līdz 1,25 metriem.

2.   Vīnkoku vainaga veidošana

Audzēšanas prakse

Vīnkoki tiek apgriezti, atstājot ne vairāk kā sešus augļzarus uz katra vīnkoka. Uz katra augļzara atstāj ne vairāk kā divus vīnstīgu pumpurus. Vainaga pilnveidei velta ne vairāk kā divus gadus; vainaga apgriešanas metode ir identiska šķirnes “Viognier B” vainaga apgriešanas metodei.

Vīnogulāju šķirni “Viognier B” var apgriezt, vai nu atstājot ne vairāk kā astoņus vīnstīgu pumpurus uz gari apgrieztā augļzara un ne vairāk kā divus vīnstīgu pumpurus uz viena vai diviem īsajiem augļzariem, vai uz katra gari apgrieztā augļzara atstājot ne vairāk kā sešus vīnstīgu pumpurus un ne vairāk kā divus vīnstīgu pumpurus uz viena vai diviem īsajiem augļzariem.

3.   Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošanu drīkst atļaut.

4.   Audzēšanas metodes, kuru mērķis ir saglabāt reģiona zemju fiziskās un bioloģiskās vides īpašības

Audzēšanas prakse

Lai saglabātu fiziskās un bioloģiskās vides īpašības, kas nosaka reģiona zemju kolorītu:

—

nezāļu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem laukmalēs ir aizliegta;

—

ir aizliegta arī nezāļu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem, ja tā tiek veikta vairāk nekā pusē no vīnogulāju zemesgabalu platības (neskaitot laukmales);

—

ir aizliegta plastmasas pārseguma izmantošana (mulčēšana);

—

ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai paredzētajos zemesgabalos ir aizliegts jebkādā veidā būtiski mainīt reljefa formu un dabisko augsnes struktūras sastāvu.

5.   Vīnu bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Sarkanvīnu bagātināšanā atļauts izmantot reduktīvās bagātināšanas metodes, taču nepārsniedzot 10 % koncentrācijas līmeni.

Sārtvīnu gatavošanā vīndaris drīkst izmantot vīndarības kokogles, taču tās drīkst pievienot tikai presēto vīnogu misai un tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no kopējā vīnā pārraudzētā apjoma, kas iegūts no attiecīgās ražas.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

Vīni

60 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana tiek nodrošināta šādu pašvaldību teritorijā, pamatojoties uz oficiālo 2022. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

—

Ardēšas [Ardèche] departamentā: Andance, Ardoix, Arras-sur-Rhône, Bourg-Saint-Andéol, Champagne, Charnas, Châteaubourg, Cornas, Félines, Glun, Guilherand-Granges, Lemps, Limony, Mauves, Ozon, Peyraud, Saint-Désirat, Saint-Etienne-de-Valoux, Saint-Jean-de-Muzols, Saint-Julien-en-Saint-Alban, Saint-Just-d’Ardèche, Saint-Marcel-d’Ardèche, Saint-Martin-d’Ardèche, Saint-Péray, Sarras, Sécheras, Serrières, Talencieux, Toulaud, Tournon-sur-Rhône un Vion;

—

Dromas [Drôme] departamentā: Beaumont-Monteux, Bouchet, Chanos-Curson, Crozes-Hermitage, Erôme, Gervans, Larnage, Livron-sur-Drôme, Mercurol-Veaunes (vienīgi deleģētās pašvaldības Mercurol teritorijā), Mérindol-les-Oliviers, Mirabel-aux-Baronnies, Mollans-sur-Ouvèze, Montbrison-sur-Lez, Nyons, Le Pègue, Piégon, Pont-de-l’Isère, La Roche-de-Glun, Rochegude, Rousset-les-Vignes, Saint-Maurice-sur-Eygues, Saint-Pantaléon-les-Vignes, Serves-sur-Rhône, Suze-la-Rousse, Tain-l’Hermitage, Taulignan, Tulette, Venterol un Vinsobres;

—

Gāras [Gard] departamentā: Aiguèze, Aramon, Bagnols-sur-Cèze, Carsan, Castillon-du-Gard, Cavillargues, Chusclan, Codolet, Comps, Connaux, Cornillon, Domazan, Estézargues, Fournès, Gaujac, Laudun-l’Ardoise, Laval-Saint-Roman, Lirac, Montfaucon, Montfrin, Orsan, Le Pin, Pont-Saint-Esprit, Pougnadoresse (1934. gadā atjauninātā kadastra A nodalījumā minētajā teritorijā), Pouzilhac, Pujaut, Remoulins, Rochefort-du-Gard, Roquemaure, La Roque-sur-Cèze, Sabran, Saint-Alexandre, Saint-André-d’Olérargues, Saint-Etienne-des-Sorts, Saint-Géniès-de-Comolas, Saint-Gervais, Saint-Hilaire-d’Ozilhan, Saint-Julien-de-Peyrolas, Saint-Laurent-de-Carnols, Saint-Laurent-des-Arbres, Saint-Marcel-de-Careiret, Saint-Michel-d’Euzet, Saint-Nazaire, Saint-Paul-les-Fonts, Saint-Paulet-de-Caisson, Saint-Pons-la-Calm, Saint-Victor-la-Coste, Sauveterre, Saze, Tavel, Théziers, Tresques, Valliguières, Vénéjan un Villeneuve-lès-Avignon;

—

Luāras [Loire] departamentā: Chavanay, Malleval, Saint-Michel-sur-Rhône, Saint-Pierre-de-Bœuf un Vérin;

—

Ronas [Rhône] departamentā: Ampuis, Condrieu, Saint-Cyr-sur-le-Rhône un Tupin-et-Semons;

—

Voklīzas [Vaucluse] departamentā: Avignon, Beaumes-de-Venise, Bédarrides, Bollène, Buisson, Cairanne, Camaret-sur-Aigues, Caumont-sur-Durance, Châteauneuf-de-Gadagne, Châteauneuf-du-Pape, Courthézon, Faucon, Gigondas, Grillon, Jonquerettes, Jonquières, Lafare, Lagarde-Paréol, Mondragon, Morières-lès-Avignon, Mornas, Orange, Piolenc, Puyméras, Rasteau, Richerenches, Roaix, La Roque-Alric, Sablet, Sainte-Cécile-les-Vignes, Saint-Marcellin-lès-Vaison, Saint-Romain-en-Viennois, Saint-Roman-de-Malegarde, Saint-Saturnin-lès-Avignon, Sarrians, Séguret, Sérignan-du-Comtat, Sorgues, Suzette, Travaillan, Uchaux, Vacqueyras, Vaison-la-Romaine, Valréas, Vedène, Villedieu, Violès un Visan.

7.   Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes

“Bourboulenc B” jeb “Doucillon blanc”

“Brun argenté N” jeb “Vaccarèse”

“Caladoc N”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Cinsaut N” jeb “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Counoise N”

“Couston N”

“Floreal B”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mourvèdre N” jeb “Monastrell”

“Muscardin N”

“Piquepoul blanc B”

“Piquepoul noir N”

“Roussanne B”

“Syrah N” jeb “Shiraz”

“Terret noir N”

“Ugni blanc B”

“Vermentino B” jeb “Rolle”

“Vidoc N”

“Viognier B”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Dabas apstākļi un cilvēkfaktori, kas nodrošina saikni

Ģeogrāfiskais apgabals atbilst dabiskajam Ronas upes ielejas reģionam. Upe ir šīs ielejas sirds, un tā ir ļāvusi atvērt svarīgu satiksmes ceļu.

Ģeogrāfiskais apgabals ir izvietots starp Vjennu [Vienne] un Aviņonu [Avignon] sešu departamentu teritorijā, kas robežojas ar Ronas upi tās rietumu un austrumu krastos.

Terciārajā laikmetā Ronas upes ieleja bija Vidusjūras līcis, kas stiepās līdz pat Vjennai [Vienne]. Šajā periodā izveidojās daudzi nogulumiežu baseini, kas bija atvērti dienvidu virzienā, un tos ietvēra sekundārā laikmeta reljefi. Pēc jūras atkāpšanās, kvartāra laikmetā, erozijas parādību (lietus, vēju un plūdmaiņu izraisītās erozijas) iedarbībā tika noformētas ainavas morfoloģijas pašreizējās iezīmes. Tādējādi ainavā dominē kalnu nogāzes un terases.

Augsnes šajā apvidū būtībā ir ļoti atšķirīgas:

—

augsnes, kas veidojušās upju izgrauztajās terasēs;

—

augsnes, kas veidojušās uz merģeļa un mīksta kaļķakmens;

—

vai arī augsnes, kas veidojušās erozijas rezultātā (merģelis, smilts, smilšakmens vai melase).

Ronas upes ielejas dienvidu daļā valda Vidusjūras klimats ar karstām, sausām vasarām un nelielu ikgadējo nokrišņu daudzumu, bet ziemeļu daļā ir mērens kontinentālais klimats un nokrišņu daudzums ir līdzīgs dienvidu daļā novērotajam.

Nokrišņi galvenokārt ir rudeņos un ziemas beigās.

Tādējādi vīnogulāju veģetācijas periodā iztvaikošanu tikai retumis kompensē nokrišņi, vasarās – vētru veidā. Šis ūdens deficīts pakāpeniski izsmeļ augsnes ūdens rezerves, izraisot augu augšanas palēnināšanos un pēc tam arī apstāšanos.

Klimatam ir raksturīga arī ziemeļvēja mistrāla iedarbība, kas bieži vien ir skarba un vienmēr izsausina zemi. Šis vējš pūš vidēji 120 dienas gadā, padarot debesis skaidras un veicinot bagātīgu saules gaismu, kas ilguma ziņā vienmēr pārsniedz 2 500 stundas gadā. Kalni un pakalni, kas ietver šo ieleju, rada “koridora efektu” (Ronas upes koridora Venturi efektu), pastiprinot vēja spēku.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums tika atzīts un reģistrēts 1937. gadā. Šajā pēc platības otrajā lielākajā Francijas vīndārzā kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Rhône” ir galvenā iezīme, un visam vīndārzam tas nozīmē to pašu, ko Ronas upe nozīmē apgabala ainavai.

2010. gadā tika saražoti aptuveni 1,5 miljoni hektolitru, tostarp 60 000 hektolitru sārtvīna un 45 000 hektolitru baltvīna.

Lielākoties to ražo ģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā, no Aviņonas līdz Donzērai [Donzère], bet ziemeļu daļā vīnkopji īpaši pievēršas tāda kvalitatīva vīna ražošanai, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Crus des Côtes du Rhône”. Dabas apstākļi un audzēšanas zinātība šajā vīndārza daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no tā sauktās Montelimāras [Montélimar] paralēles (44°33'), tomēr paredz pielāgojumus attiecībā uz vīnogu šķirņu izvēli un prasībām vīnogu nobriedināšanas jomā šajā “Côtes du Rhône” apgabalā.

8.2.   Cēloniskā saikne

“Côtes du Rhône” vīndārzs, būdams unikāls savā daudzveidībā, ir kopīgās vēstures un zinātības apmaiņas rezultāts, kas pakāpeniski izveidojis savu ražotāju kopienu – tā rūpējas par upes radītās vienotības saglabāšanu, vienlaikus cienot identitāti, kas piemīt vairākiem mikroreģioniem, no kā šis vīndārzs sastāv vai ar ko tas robežojas.

Līdz ar to saražotie vīni ir šīs “unikālās daudzveidības” apliecinājums un rezultāts, ko sasnieguši ražotāji, meistarīgi pielāgojot vīnogu šķirnes un tā izvēloties stādījumu vietas, lai varētu izmantot labvēlīgos klimatiskos apstākļus un Ronas upes klātbūtni.

Vēsturiski vīnogu šķirni “Grenache N” audzē ģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā, savukārt ziemeļu daļā priekšroka tiek dota vīnogu šķirnei “Syrah N”, jo tā ir mazāk prasīga pret temperatūru. Vīnogu audzētājiem pieejamais vīnogu šķirņu klāsts ļauj optimizēt audzēšanas vietu atbilstoši augsnes īpašībām un katra zemesgabala novietojumam.

Ronas upes ielejas klimats nodrošina piemērotus audzēšanas apstākļus, pateicoties mistrāla skarbajai, aukstajai un sausajai “sanitārajai” iedarbībai, kas aizsargā vīnogulājus no sēnīšu slimību uzliesmojumiem, kā arī lielajam saules gaismas daudzumam, kas nodrošina pietiekamu vīnogu nobriešanu, un tam, ka ir notikusi pielāgošanās nokrišņu daudzumam un koncentrācijai, ko sekmē arī mistrāla noturīgais raksturs.

Šis īpašais klimats ļauj iegūt bagātīgus, krāsainus un pareizi strukturētus sarkanvīnus ar aromātiskām augļu notīm; sārtvīnos un baltvīnos tas ļauj izpausties ziedu aromātiem.

Ronas upes ielejas dziļvaga, kas ir galvenais satiksmes ceļš, jūras un pēc tam arī dzelzceļa un sauszemes ceļi ir nodrošinājuši vīna tirdzniecību kopš Grieķijas kolonistu laikiem un ļāvuši saglabāt vīnkopības tradīcijas ilgāk nekā divus tūkstošus gadu.

Vairāku paaudžu laikā iegūtā ražotāju zinātība un viņiem pieejamā teritorija, kā arī noteikto zemesgabalu izvēle, ir radījusi “Côtes du Rhône” vīnu saimei savu identitāti. Pie šīs vīnu saimes pieder vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Rhône Villages”, kas ir vai nav papildināts ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu, un tādi kontrolētie cilmes vietas nosaukumi kā “Crus des Côtes du Rhône”, turklāt gan ģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā, gan tā ziemeļu daļā.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Vīnu noformējuma un marķēšanas noteikumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

a)

vīniem, kas apzīmēti ar norādi “pirmā spieduma” (primeur) vai “jauns” (nouveau), noformējumā obligāti jāiekļauj norāde par ražas gadu;

b)

vīniem, kas apzīmēti ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, marķējumā var norādīt lielāku ģeogrāfisko vienību “Vignobles de la Vallée du Rhône”, ievērojot nosacījumus, kas noteikti līgumā starp dažādām attiecīgajām aizsardzības un pārvaldības struktūrām. Šai norādei ir jāatrodas tajā pašā vizuālajā laukā, kurā atrodas visas obligātās norādes, un tās rakstzīmēm jābūt tādā pašā grafiskajā izpildījumā un tādā pašā krāsā kā cilmes vietas nosaukumam, bet šīs norādes izmēri nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no cilmes vietas nosaukuma izmēriem;

c)

pielāgošanās nolūkos ieviestās vīnogu šķirnes “Carignan B”, “Floréal B”, “Rolle B” un “Vidoc N” nedrīkst norādīt marķējumā.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabals, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju un vīnu gatavošanu, sastāv no šādu pašvaldību teritorijām, pamatojoties uz oficiālo 2022. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

—

Ardēšas [Ardèche] departamentā: Alboussière, Arlebosc, Baix, Beauchastel, Bidon, Boffres, Bogy, Champis, Charmes-sur-Rhône, Cheminas, Colombier-le-Cardinal, Eclassan, Etables, Flaviac, Gilhac-et-Bruzac, Gras, Labastide-de-Virac, Peaugres, Plats, Le Pouzin, Quintenas, Rompon, Saint-Barthélemy-le-Plain, Saint-Cierge-la-Serre, Saint-Cyr, Saint-Georges-les-Bains, Saint-Laurent-du-Pape, Saint-Montan, Saint-Remèze, Saint-Romain-d’Ay, Saint-Romain-de-Lerps, Saint-Symphorien-sous-Chomérac, Saint-Vincent-de-Durfort, Savas, Soyons, Thorrenc, Vernosc-lès-Annonay, Vinzieux un La Voulte-sur-Rhône;

—

Dromas [Drôme] departamentā: Albon, Aleyrac, Allex, Ambonil, Andancette, Aubres, La Baume-de-Transit, Beausemblant, Benivay-Ollon, Bourg-lès-Valence, Chamaret, Chantemerle-les-Blés, Chantemerle-les-Grignan, Châteauneuf-de-Bordette, Châteauneuf-sur-Isère, Chavannes, Clansayes, Clérieux, Colonzelle, Condorcet, Donzère, Etoile-sur-Rhône, La Garde-Adhémar, Grane, Granges-les-Beaumont, Les Granges-Gontardes, Grignan, Laveyron, Loriol-sur-Drôme, Mercurol-Veaunes (tikai attiecībā uz deleģētās pašvaldības Veaunes teritoriju), Montaulieu, Montjoux, Montoison, Montségur-sur-Lauzon, La Penne-sur-l’Ouvèze, Pierrelatte, Pierrelongue, Le Poët-Laval, Les Pilles, Ponsas, Propiac, Roche-Saint-Secret-Beconne, Roussas, Saint-Barthélemy-de-Vals, Saint-Donat-sur-l’Herbasse, Saint-Gervais-sur-Roubion, Saint-Jean-de-Galaure (tikai attiecībā uz deleģētās pašvaldības La Motte-de-Galaure teritoriju), Saint-Paul-Trois-Châteaux, Saint-Rambert-d’Albon, Saint-Restitut, Saint-Uze, Saint-Vallier, Salles-sous-Bois, Solérieux, Teyssières, Triors, Valaurie un Valence;

—

Gāras [Gard] departamentā: Les Angles, Argilliers, La Bastide-d’Engras, Beaucaire, Bellegarde, La Capelle-et-Masmolène, Collias, Flaux, Le Garn, Goudargues, Issirac, Jonquières-Saint-Vincent, Meynes, Pougnadoresse (izņemot 1934. gadā atjauninātā kadastra A nodalījumā minēto teritoriju), Saint-André-de-Roquepertuis, Saint-Bonnet-du-Gard, Saint-Christol-de-Rodières, Saint-Laurent-la-Vernède, Salazac, Sernhac, Vallabrix, Verfeuil un Vers-Pont-du-Gard;

—

Izēras [Isère] departamentā: Chonas-l’Amballan, Les Côtes d’Arey, Le-Péage-de-Roussillon, Reventin-Vaugris, Les Roches-de-Condrieu, Sablons, Saint-Alban-du-Rhône, Saint-Clair-du-Rhône, Saint-Maurice-l’Exil, Salaise-sur-Sanne, Seyssuel un Vienne;

—

Luāras [Loire] departamentā: Bessey, La Chapelle-Villars, Chuyer, Lupe, Maclas, Pélussin, Roisey un Saint-Romain-en-Jarez;

—

Ronas [Rhône] departamentā: Les Haies, Loire-sur-Rhône, Longes, Sainte-Colombe un Saint-Romain-en-Gal;

—

Voklīzas [Vaucluse] departamentā: Althen-les-Paluds, Aubignan, Le Barroux, Beaumont-du-Ventoux, Bédoin, Blauvac, Brantes, Caderousse, Caromb, Carpentras, Cavaillon, Le Crestet, Crillon-le-Brave, Entraigues-sur-la-Sorgue, Entrechaux, Flassan, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Loriol-du-Comtat, Malaucène, Malemort-du-Comtat, Mazan, Méthamis, Modène, Monteux, Mormoiron, Pernes-les-Fontaines, Le Pontet, Saint-Hippolyte-le-Graveyron, Saint-Léger-du-Ventoux, Saint-Pierre-de-Vassols, Savoillan, Le Thor un Villes-sur-Auzon.

Turpinājums... Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

—

Izēras [Isère] departamentā: Chonas-l’Amballan, Le-Péage-de-Roussillon, Reventin-Vaugris, Les Roches-de-Condrieu, Sablons, Saint-Alban-du-Rhône, Saint-Clair-du-Rhône, Saint-Maurice-l’Exil, Salaise-sur-Sanne, Seyssuel un Vienne;

—

Luāras [Loire] departamentā: Bessey, La Chapelle-Villars, Chuyer, Lupe, Maclas, Pélussin, Roisey un Saint-Romain-en-Jarez;

—

Ronas [Rhône] departamentā: Les Haies, Loire-sur-Rhône, Longes, Sainte-Colombe un Saint-Romain-en-Gal;

—

Voklīzas [Vaucluse] departamentā: Althen-les-Paluds, Aubignan, Le Barroux, Beaumont-du-Ventoux, Caderousse, Caromb, Carpentras, Cavaillon, Le Crestet, Entraigues-sur-la-Sorgue, Entrechaux, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Loriol-du-Comtat, Malaucène, Mazan, Monteux, Pernes-les-Fontaines, Le Pontet, Saint-Hippolyte-le-Graveyron, Saint-Léger-du-Ventoux un Le Thor. ”

Turpinājums... Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

—

Dromas [Drôme] departamentā: Albon, Aleyrac, Allex, Ambonil, Andancette, Aubres, La Baume-de-Transit, Beausemblant, Benivay-Ollon, Bourg-lès-Valence, Chamaret, Chantemerle-les-Blés, Chantemerle-les-Grignan, Châteauneuf-de-Bordette, Châteauneuf-sur-Isère, Chavannes, Clansayes, Clérieux, Colonzelle, Condorcet, Donzère, Etoile-sur-Rhône, La Garde-Adhémar, Grane, Granges-les-Beaumont, Les Granges-Gontardes, Grignan, Laveyron, Loriol-sur-Drôme, Montjoux, Montoison, Montaulieu, Montségur-sur-Lauzon, La Motte-de-Galaure, La Penne-sur-l’Ouvèze, Pierrelatte, Pierrelongue, Le Poët-Laval, Les Pilles, Ponsas, Propiac, Roche-Saint-Secret-Beconne, Roussas, Saint-Barthélemy-de-Vals, Saint Donat sur l’Herbasse, Saint-Gervais-sur-Roubion, Saint-Paul-Trois-Châteaux, Saint-Rambert-d’Albon, Saint-Restitut, Saint-Uze, Saint-Vallier, Salles-sous-Bois, Solérieux, Teyssières, Triors, Valaurie, Valence un Veaunes;

—

Gāras [Gard] departamentā: Les Angles, Argilliers, La Bastide-d’Engras, Beaucaire, Bellegarde, La Capelle-et-Masmolène, Collias, Flaux, Le Garn, Goudargues, Issirac, Jonquières-Saint-Vincent, Meynes, Montfaucon, Saint-André-de-Roquepertuis, Saint-Bonnet-du-Gard, Saint-Christol-de-Rodières, Saint-Laurent-la-Vernède, Salazac, Sernhac, Vallabrix, Verfeuil un Vers-Pont-du-Gard.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-6eb78f58-4ff6-4404-90d9-959067933433


(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6185/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)