<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par otro pamatu, kas ir balstīts uz acīmredzamu juridisku un faktisku kļūdu, jo apstrīdētajā lēmumā ir secināts, ka prasītāja ir bijusi nolaidīga</HT></TXT></NP></TI>234Prasītāja apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini uzskatījusi, ka prasītāja ir bijusi nolaidīga. Tās ieskatā neviena samērā apdomīga un pietiekami uzmanīga sabiedrība neesot varējusi saprātīgi paredzēt, ka par 2012. gada decembra iegādi būtu bijis jāpaziņo un ka attiecīgā līdzdalība nebūtu varējusi tikt nodota prasītājai pirms atļaujas. Interpretācija, kādu prasītāja sniedz Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktam, esot bijusi saprātīga, un tas esot apstiprināts juridiskajā atzinumā, ko prasītājai sniedzis ārējais juridiskais padomdevējs.235Komisija apstrīd prasītājas argumentus.236Jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 14. panta 2. punktu Komisija var uzlikt naudas sodus tikai par pārkāpumiem, kas ir pieļauti tīši vai nolaidības dēļ.237Attiecībā uz jautājumu, vai pārkāpums ir pieļauts tīši vai nolaidības dēļ, no judikatūras izriet, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja attiecīgais uzņēmums nevar nezināt savas rīcības pret konkurenci vērsto raksturu, neatkarīgi no tā, vai tas zināja vai nezināja par konkurences tiesību normu pārkāpumu (skat. attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem var sodīt ar naudas sodu atbilstoši Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102. pantā] (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 23. panta 2. punkta otrajai daļai, spriedumu, 2013. gada 18. jūnijs, Schenker & Co. u.c., C‑681/11, EU:C:2013:404, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).238Tādēļ, ka attiecīgais uzņēmums esot juridiski kļūdaini kvalificējis savu rīcību, uz kuru ir balstīta pārkāpuma konstatēšana, tas nevar tikt atbrīvots no naudas soda uzlikšanas, ciktāl tas nevarēja nezināt minētās rīcības pret konkurenci vērsto raksturu (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2013. gada 18. jūnijs, Schenker & Co. u.c., C‑681/11, EU:C:2013:404, 38. punkts). Uzņēmums nevar izvairīties no naudas soda par konkurences normu pārkāpumu uzlikšanas, ja minētā pārkāpuma pamatā ir šā uzņēmuma maldība par savas rīcības likumību advokāta juridiskā atzinuma satura dēļ (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2013. gada 18. jūnijs, Schenker & Co. u.c., C‑681/11, EU:C:2013:404, 43. punkts).239Skatot šos apsvērumus, ir jāpārbauda, vai Komisija apstrīdētajā lēmumā ir pamatoti secinājusi, ka prasītāja ir rīkojusies nolaidīgi, kad tā īstenoja 2012. gada decembra iegādi, pārkāpjot Regulas Nr. 139/2004 4. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu.240Vispirms ir jānorāda, ka Komisija ir ņēmusi vērā juridisku padomdevēju esamību, tai apstrīdētā lēmuma 142. punktā konstatējot, ka prasītāja esot pieļāvusi pārkāpumus nolaidības dēļ, nevis ar nodomu.241Apstrīdētā lēmuma 144.–148. punktā Komisija, lai secinātu, ka prasītāja ir bijusi nolaidīga, balstījās uz šādiem elementiem:prasītāja ir liela Eiropas sabiedrība, kurai ir vērā ņemama pieredze koncentrācijas kontroles procedūru un paziņošanas Komisijai un valsts konkurences uzraudzības iestādēm procedūru jomā;
prasītāja zināja vai tai bija jāzina, ka, iegūstot 48,5 % līdzdalību Morpol kapitālā, tā iegūtu faktisku kontroli pār šo pēdējo minēto;
prasītāja nav pierādījusi, ka tā vērtējumu par Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta piemērojamību no saviem juridiskajiem padomdevējiem bija saņēmusi pirms 2012. gada 18. decembra – 2012. gada decembra iegādes noslēgšanas datuma;
ar Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta interpretāciju saistīta precedenta esamība (Komisijas 2007. gada 21. septembra lēmums (lieta COMP/M.4730 – Yara/Kemira GrowHow; turpmāk tekstā – lēmums Yara/Kemira GrowHow) varēja likt prasītājai secināt, ka 2012. gada decembra iegādes rezultātā, iespējams, varētu rasties Regulas Nr. 139/2004 4. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta pārkāpums vai vismaz ka 7. panta 2. punkta piemērojamība šajā lietā nebūtu vienkārša, un prasītāja varēja vērsties vai tai bija jāvēršas Komisijā konsultāciju procedūrā par Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta piemērojamību vai jālūdz atkāpe no statu quo pienākuma saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 7. panta 3. punktu;
prasītājai jau bija uzlikts naudas sods valsts līmenī par priekšlaicīgu koncentrācijas īstenošanu saistībā ar sabiedrības Fjord Seafood iegādi, tā ka bija pamats domāt, ka tā būs sagatavojusies ļoti rūpīgi.
242Prasītāja apšauba visu šo elementu atbilstību.243Jānorāda, ka šajā lietā prasītāja varēja viegli paredzēt, ka, iegūstot 48,5 % Morpol akciju, tā iegūs faktisku vienpersonisku kontroli pār šo sabiedrību. Prasītāja neapgalvo, ka tā nebūtu apzinājusies dažus faktiskus elementus un ka tāpēc tai nebūtu bijis iespējams saprast, ka, īstenojot 2012. gada decembra iegādi, tā ir īstenojusi Kopienas mēroga koncentrāciju.244Turklāt no biržas 2012. gada 17. decembra ziņojuma, kas ir pieminēts iepriekš 6. punktā, izriet, ka prasītāja zināja, ka Morpol iegāde veido Kopienas mēroga koncentrāciju. Proti, prasītāja ir norādījusi šādi:Iegāde, visticamāk, radīs paziņošanas Savienības konkurences uzraudzības iestādēm pienākumu, [un] tādā gadījumā Marine Harvest nebūs ļauts īstenot savas ar Morpol akcijām saistībās balsstiesības līdz brīdim, kad darījums tiks atļauts.
245Vienīgi ar apstākli, ka prasītāja kļūdaini uzskatīja, ka tās pienākums aprobežojas ar tās balsstiesību neīstenošanu līdz atļaujas saņemšanai, nav apstrīdams tas, ka tā skaidri zināja, ka runa ir par Kopienas mēroga koncentrāciju.246Jāatgādina, ka no Regulas Nr. 139/2004 4. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta formulējuma skaidri izriet, ka par Kopienas mēroga koncentrāciju ir jāpaziņo līdz tās īstenošanai un ka tā nedrīkst tikt īstenota bez paziņošanas un iepriekšējas atļaujas.247Prasītāja nevarēja nezināt par šīm tiesību normām, un tā arī neapgalvo, ka nebūtu par tām zinājusi.248Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta formulējumu tas nav piemērojams tādām situācijām kā šajā lietā aplūkotā (skat. iepriekš 68.–83. punktu).249Prasītāja apgalvo, ka interpretācija, ko tā ir sniegusi Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktam, esot vismaz saprātīga, tādējādi tā neesot rīkojusies nolaidīgi.250Šajā ziņā ir jāatgādina, ka ar pirmajā pamatā izmantoto argumentāciju prasītāja būtībā mēģina paplašināt vienas koncentrācijas jēdziena piemērošanas jomu, lai paplašinātu Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanas jomu (skat. iepriekš 203. punktu). Turklāt jāatgādina, ka prasītāja neidentificē nevienu piemēru Komisijas lēmumu pieņemšanas praksē vai Savienības tiesu judikatūrā, kurā vairāki ar viena mērķuzņēmuma kapitāldaļu pirkšanu saistīti darījumi būtu tikuši uzskatīti par vienu koncentrāciju veidojošiem, kad vienpersoniska kontrole pār mērķuzņēmumu ir tikusi iegūta ar pirmo pirkuma darījumu (skat. iepriekš 147. punktu).251Turpretī pastāv Komisijas lēmums, proti, lēmums Yara/Kemira GrowHow, kura 6. un 7. punktā tā ir konstatējusi šādi:- 6.2007. gada 24. maijā Yara iegādājās no Somijas valsts 30,05 % līdzdalību GrowHow. Yara uzskata, ka šī iegāde veido publiskā piedāvājuma pirmo posmu attiecībā uz GrowHow iegādi, kas tika izsludināts 2007. gada 18. jūlijā, un ka uz to kā uz publiskā piedāvājuma posmu attiecas regulas [Nr. 139/2004] 7. panta 2. punktā paredzētais izņēmums aizliegumā īstenot koncentrāciju. Yara norāda, ka Komisijas veiktās darījuma pārbaudes laikā Yara neīstenos balsstiesības, kas tai piešķirtas ar 30,05 % līdzdalību. Lietas dalībnieku sniegtajā informācijā ir norādīts, ka Yara, iegādājoties 30,05 % līdzdalības, ir ieguvusi kontroli pār GrowHow.
- 7.Regulas [Nr. 139/2004] 7. panta 2. punkts ir piemērojams akciju pakešu iegādēm no vairākiem pārdevējiem, proti, slēptiem piedāvājumiem. Komisija uzskata, ka regulas [Nr. 139/2004] 7. panta 2. punktā paredzētais izņēmums līdz ar to nav piemērojams lietā, kur līdzdalību kontrolē ir ieguvis vienas akciju paketes ieguvējs, kurš iegādājies to no viena pārdevēja. Tādējādi Komisija uzskata, ka šajā lietā nevar [tikt] izslēgt[s] regulas [Nr. 139/2004] 7. panta 1. punktā paredzētā statu quo pienākuma, kā arī 4. panta 1. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma pārkāpum[s] un ka Komisija atsevišķā procedūrā var pārbaudīt, vai ir piemērojams naudas sods saskaņā ar regulas [Nr. 139/2004] 14. panta 2. punktu.
252Protams, kā uzsver prasītāja, ir tā, ka konstatējums, saskaņā ar kuru nevarēja tikt izslēgts Regulas Nr. 139/2004 4. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta pārkāpums, veido obiter dictum lēmumā Yara/Kemira GrowHow, kas ir lēmums, kurā koncentrācija ir atļauta ar nosacījumu, ka tiks ievērotas atsevišķas saistības. Beigās Komisija neuzsāka procedūru, lai uzliktu sodu saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 14. panta 2. punktu. Prasītāja pareizi uzsver, ka šādam obiter dictum neesot obligātu juridisko seku un ka tas nevarot būt pārbaudes Savienības tiesās priekšmets.253Tas negroza apstākli, ka pat ar šādu obiter dictum saimnieciskās darbības subjektiem var tikt sniegtas norādes par veidu, kādā Komisija interpretē Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktu. Lēmuma Yara/Kemira GrowHow, kurš attiecās uz situāciju, kas ir salīdzināma ar situāciju šajā lietā, un kurā Komisija bija norādījusi, ka Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu tā neuzskata par piemērojamu, esamība ir elements, kura dēļ uzņēmumiem ir grūtāk pamatot to, ka attiecībā uz Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta interpretāciju kļūdas nav tikušas pieļautas nolaidīgas rīcības dēļ.254Kā prasītāja uzsver ceturtajā pamatā, protams, ir tā, ka lēmums Yara/Kemira GrowHow nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ka pilnīga tā redakcija ir pieejama vienīgi angļu valodā.255Tomēr Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts atzinums (OV 2007, C 245, 7. lpp.) visās oficiālajās valodās, un tajā ir norādīta saite uz tīmekļa vietni, kurā var piekļūt lēmuma pilnajai redakcijai angļu valodā. Turklāt Komisija pamatoti uzsver, ka lēmums Yara/Kemira GrowHow, it īpaši Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta interpretācija, kas sniegta šajā lēmumā, ir minēts profesionāļu darbos. Tātad rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam bija jāzina par šo lēmumu un par interpretāciju, kādu Komisija sniegusi Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktam.256Turklāt ir jāņem vērā, ka prasītāja varēja lūgt Komisijai konsultāciju Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta interpretācijas jautājumā. Ja ir šaubas par saviem pienākumiem saskaņā ar Regulu Nr. 139/2004, uzņēmuma pienācīga rīcība būtu sazināties ar Komisiju (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 12. decembris, Electrabel/Komisija, T‑332/09, EU:T:2012:672, 255. punkts). Prasītāja neapgalvo, ka tā nebūtu zinājusi par šo iespēju.257Tāpat arī Komisijai, kā tā norādījusi apstrīdētā lēmuma 144. punktā, bija tiesības ņemt vērā apstākli, ka prasītāja ir liela Eiropas sabiedrība, kurai ir vērā ņemama pieredze koncentrācijas kontroles procedūru un paziņošanas Komisijai un valsts konkurences uzraudzības iestādēm procedūru jomā. Tādējādi no 2012. gada 12. decembra sprieduma Electrabel/Komisija (T‑332/09, EU:T:2012:672) 252. punkta izriet, ka uzņēmuma pieredze koncentrācijas kontroles procedūru un paziņošanas Komisijai un valsts konkurences uzraudzības iestādēm procedūru jomā ir būtisks elements nolaidības vērtējumā.258Turklāt Komisijai, kā tā norādījusi apstrīdētā lēmuma 148. punktā, bija tiesības ņemt vērā apstākli, ka prasītājai (Pan Fish laikposmā) jau bija uzlikts naudas sods valsts līmenī par priekšlaicīgu koncentrācijas īstenošanu saistībā ar sabiedrības Fjord Seafood iegādi. Protams, ir taisnība, ka Francijas ekonomikas ministra 2007. gada 8. decembra lēmums (lieta Pan Fish/Fjord Seafood) (turpmāk tekstā – lēmums Pan Fish/Fjord Seafood) neattiecās uz Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta interpretāciju. Nemainīgs paliek tas, ka no liela Eiropas uzņēmuma, kuram jau ir bijis uzlikts naudas sods – lai gan tikai valsts līmenī – par priekšlaicīgu koncentrācijas īstenošanu, ir sagaidāma īpaša rūpība.259Šajā lietā ir jākonstatē, ka prasītāja ir rīkojusies nolaidīgi, veicot Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta interpretāciju, kas nav ietverta nedz tā formulējumā, nedz Komisijas lēmumpieņemšanas praksē vai Savienības tiesu judikatūrā un kas nav saderīga ar to, ko Komisija ir konstatējusi – lai arī obiter dictum – lēmumā Yara/Kemira GrowHow, turklāt iepriekš nesazinoties ar Komisiju, lai pārbaudītu savas interpretācijas pareizību. Šāda riskanta rīcība ir prasītājas pašas atbildībā, un tā nevar lietderīgi balstīties uz savas interpretācijas apgalvoti saprātīgo raksturu.260Tātad prasītājas arguments, saskaņā ar kuru neviena samērā apdomīga un pietiekami uzmanīga sabiedrība nebūtu varējusi saprātīgi paredzēt, ka par 2012. gada decembra iegādi būtu bijis jāpaziņo un ka attiecīgā līdzdalība nebūtu varējusi tikt nodota [prasītājai] līdz atļaujai, ir jānoraida.261Attiecībā uz prasītājas argumentiem, kas balstīti uz tās ārējo juridisko padomdevēju vērtējumu, ir jānorāda uz šādiem aspektiem.262Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka tās ārējie juridiskie padomdevēji, kas esot ļoti pieredzējuši konkurences tiesību jautājumos, esot piekrituši uzskatam, ka 2012. gada decembra iegāde un publiskais piedāvājums veido vienu koncentrāciju, uz kuru attiecas Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkts, un tas apstiprinot tās interpretācijas saprātīgumu. Otrkārt, tā apgalvo, ka tās pieredze saistībā ar darījumu, par kuru tika pieņemts lēmums Pan Fish/Fjord Seafood, esot viens no faktoriem, kas dažādos gadījumos tai ir licis prasīt un saņemt apliecinājumus, ka uz 48,5 % līdzdalības Morpol iegādi attieksies Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkts. Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 146. punktā Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka prasītāja pirms 2012. gada 18. decembra neesot centusies saņemt un nav saņēmusi nekādu atzinumu par Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta tvērumu.263Tātad ir jāpārbauda atzinumu, ko ir snieguši prasītājas ārējie juridiskie padomdevēji, saturs.264Prasītāja balstās uz elektroniskā pasta vēstuli, ko tai 2012. gada 29. novembrī nosūtījis tās juridiskais padomdevējs no Norvēģijas. Tajā ir norādīts šādi:6.KonkurenceFriendmall akciju, kas tai pieder [Morpol], iegāde radīs pienākumu sniegt paziņojumu kompetentajām konkurences uzraudzības iestādēm.
Mūsu rīcībā nav abu starp jurisdikcijām sadalīto sabiedrību apgrozījuma pārskata, nedz pārējās nepieciešamās informācijas, lai vērtētu, kā un kur ir jāveic šāda paziņošana.
Mēs Jums ļoti iesakām ieguldīt visas pūles, lai vispirms konstatētu šos elementus, ņemot vērā, ka ar to palīdzību mēs varēsim izstrādāt un iesniegt paziņojumus salīdzinoši ātri pirms iespējamas iegādes.
Mūsu pieredze rāda, ka nepieciešamo atļauju saņemšana šādām iegādēm būs laikietilpīga. Nevar tikt izslēgts, ka, lai saņemtu nepieciešamo atļauju dažās jurisdikcijās, Jums var tikt uzlikts pienākums pārdot uzņēmējdarbības segmentus. Kolīdz Jūs uzzināsit, kur būs tāda nepieciešamība, Jums būs jāizstrādā stratēģijas atbildēm uz šādiem iebildumiem.
Kā iepriekš tika norādīts, [Marine Harvest] nedrīkstēs īstenot nekādas akcionāra tiesības [Morpol] saistībā ar iegūtajām akcijām līdz brīdim, kad Jūs būsit saņēmuši visas atļaujas saskaņā ar konkurences tiesībām.
265No šīs elektroniskā pasta vēstules skaidri izriet, ka prasītājas juridiskā padomdevēja no Norvēģijas rīcībā nebija nepieciešamās informācijas saistībā ar attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu un ka šī iemesla dēļ tas nevarēja vērtēt jautājumu, kurās konkurences uzraudzības iestādēs ir jāpaziņo par darījumu. Prasītāja nevarēja sagaidīt, ka tās juridiskais padomdevējs no Norvēģijas būtu veicis izsmeļošu vērtējumu par koncentrācijas sekām no Savienības tiesību skatupunkta, pirms tā rīcībā nebija pat elementu, kas tam ļautu atrisināt jautājumu, vai runa ir par Kopienas mēroga koncentrāciju.266Turklāt ir jānorāda, ka daži šīs iepriekš 264. punktā citētās elektroniskās pasta vēstules punkti, kas veltīti konkurences tiesībām, nevar tikt uzskatīti par pienācīgu prasītājas pienākumu vērtējumu attiecībā uz paziņošanas un iespējamiem statu quo pienākumiem. Prasītāja vienīgi no teikuma, saskaņā ar kuru, kā iepriekš tika norādīts, [Marine Harvest] nedrīkstēs īstenot nekādas akcionāra tiesības [Morpol] saistībā ar iegūtajām akcijām līdz brīdim, kad Jūs būsit saņēmuši visas atļaujas saskaņā ar konkurences tiesībām, nevarēja a contrario secināt, ka tai būtu bijušas tiesības noslēgt 2012. gada decembra iegādi bez iepriekšējas paziņošanas un atļaujas.267Šīs elektroniskā pasta vēstules, ko sūtījis tās juridiskais padomdevējs no Norvēģijas, esamība nekādi neatbrīvo prasītāju no tās atbildības.268Šis pats juridiskais padomdevējs 2012. gada 14. decembrī plkst. 10.02 advokātu biroja F. juridiskajam padomdevējam nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, kas bija formulēta šādi:Sarunas par [Morpol] projektu tagad ir gandrīz noslēgušās, un mums ir pamats būt pārliecinātiem, ka vienošanās tiks panākta šīs dienas laikā un [SPA] tiks parakstīts vēlu pēcpusdienā.
Pielikumā ir pēdējais melnraksts, lai Jūs [to] izskatītu un komentētu no konkurences tiesību skatupunkta.
Līdz šim brīdim neviens nav ļoti koncentrējies uz šo īpašo aspektu, un tas nav nekas neparasts. Tāpat arī mēs esam sasnieguši posmu, kurā es labprāt dotu priekšroku tam, lai tekstā vairs netiktu veikti citi grozījumi, jo tas var viegli novērst pušu uzmanību.
Vai Jūs līdz ar to varētu izskatīt šo melnrakstu un sniegt man atbildi tikai ar tādiem komentāriem vai grozījumu priekšlikumiem, kādus Jūs uzskatāt par absolūti nepieciešamiem saistībā ar atļaujas procedūru atbilstoši Savienības konkurences tiesībām?
Protams, tas ir diezgan steidzami, tāpēc būšu ļoti pateicīgs, ja Jūs tam veltītu uzmanību nekavējoties.
269No elektroniskā pasta vēstules ir redzams, ka prasītāja nav rīkojusies, kā būtu jārīkojas rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam. Proti, no tās izriet, ka neviens nav ļoti koncentrējies uz konkurences tiesību aspektu līdz dienai, kad šī elektroniskā pasta vēstule tika nosūtīta, proti, līdz dienai, kurā tika parakstīts SPA. Rūpīgs saimnieciskās darbības subjekts būtu savlaicīgi koncentrējies uz darījuma sekām no konkurences tiesību skatupunkta.270Prasītāja, iztaujāta tiesas sēdē, norādīja, ka 2012. gada 14. decembra un 2012. gada 29. novembra elektroniskā pasta vēstulēm esot bijis viens un tas pats autors un ka šī pēdējā minētā pierādot, ka viņš esot domājis par konkurences tiesību jautājumiem jau tajā posmā. Turklāt prasītāja norādīja, ka tās juridiskais padomdevējs no Norvēģijas esot advokāts, kas ir specializējies sabiedrību tiesību, bet ne konkurences tiesību jomā, un ka 2012. gada 14. decembrī viņš esot lūdzis advokātu biroja F. speciālista atzinumu.271Šajā ziņā ir jāatgādina, ka 2012. gada 29. novembra elektroniskā pasta vēstulē nav ietverts pienācīgs prasītājas pienākumu vērtējums attiecībā uz paziņošanām un iespējumiem statu quo pienākumiem (skat. iepriekš 266. punktu). Kaut gan ir tiesa, ka juridiskais padomdevējs no Norvēģijas domāja par konkurences tiesību aspektu, ir jānorāda, ka saskaņā ar viņa paša atzīšanos 2012. gada 14. decembra elektroniskā pasta vēstulē līdz tam brīdim neviens neesot ļoti koncentrējies uz šo aspektu.272Turklāt ir jākonstatē, ka, tiesas sēdē norādot, ka prasītājas juridiskais padomdevējs no Norvēģijas esot advokāts, kas ir specializējies sabiedrību tiesību, bet ne konkurences tiesību jomā, prasītāja attiecībā uz šo juridisko padomdevēju ir precizējusi – ja ne vairāk – apgalvojumu, kas ir ietverts prasības pieteikuma 71. punktā, saskaņā ar kuru tās ārējie juridiskie padomdevēji esot ļoti pieredzējuši konkurences tiesību jautājumos.2732012. gada 14. decembrī plkst. 22.36 advokātu biroja F. juridiskais padomdevējs atbildēja uz iepriekš 268. punktā minēto elektroniskā pasta vēstuli, tostarp norādot:Tikai viens jautājums – mēs nevarējām atrast nevienu noteikumu, kas attiektos uz balsstiesību īstenošanas jautājumu laikā, kamēr atļaujas procedūra nav noslēgusies. Ir acīmredzami, ka pircējs nevar īstenot savas balsstiesības pirms atļaujas.
274Šī elektroniskā pasta sarakste starp prasītājas diviem ārējiem juridiskajiem padomdevējiem nevar tikt uzskatīta par pienācīgu koncentrācijas seku vērtējumu no konkurences tiesību skatupunkta, un turklāt advokātu biroja F. juridiskā padomdevēja rīcībā nebija pietiekami daudz laika šāda vērtējuma veikšanai.275Vēl ir jākonstatē, ka nedz 2012. gada 29. novembra, nedz 2012. gada 14. decembra elektroniskā pasta vēstulē nav norādīts uz Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktu.276Pirmais dokuments, kurā nepārprotami ir norādīts uz Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktu, ir prasītājas juridiskā padomdevēja no Norvēģijas 2012. gada 18. decembra memorands.277Šajā memorandā pēc Regulas Nr. 139/2004 7. panta 1. un 2. punkta formulējuma citāta šis juridiskais padomdevējs ir norādījis šādi:No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Marine Harvest var pārņemt akcijas Morpol, bet nevar īstenot ar šīm akcijām saistītās balsstiesības līdz brīdim, kad Komisija šo darījumu būs atļāvusi. Tādējādi Marine Harvest nevar īstenot savas Morpol akcionāres tiesības, un tātad praktiski tā nekontrolēs sabiedrību līdz brīdim, kad būs saņemta atļauja.
278Tomēr šajā memorandā nav ietverts Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta piemērojamības pienācīgs vērtējums. Vienkāršs Regulas Nr. 139/2004 7. panta 1. un 2. punkta citāts un apgalvojums, saskaņā ar kuru prasītāja var saņemt Morpol akcijas, ja tā neīsteno savas balsstiesības, nevar tikt pielīdzināts šādam vērtējumam, it īpaši ņemot vērā apstākli, ka saskaņā ar tā formulējumu Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkts nav piemērojams. Šajā memorandā prasītājas juridiskais padomdevējs no Norvēģijas tostarp nav balstījies uz vienas koncentrācijas esamību, lai [ar to] pamatotu apgalvoto Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta piemērojamību.279Turklāt ir jāatgādina, ka SPA tika parakstīts jau 2012. gada 14. decembrī. SPA 7.1. pantā bija paredzēts, ka noslēgšana notiks iespējami drīz un – vēlākais – trīs darba dienu laikā pēc parakstīšanas. Turklāt tā 7.2. pantā bija paredzēts, ka noslēgšanas brīdī prasītājai būs jāpierāda, ka tā ir samaksājusi pirkuma cenu. Visbeidzot SPA 7.3. pantā bija paredzēts, ka šajā brīdī pārdevējiem būs jāpierāda to akciju pāreja prasītājai.280Tātad 2012. gada 18. decembra memorands tika izstrādāts brīdī, kad prasītāja jau bija uzņēmusies saistības noslēgt iegādi – vēlākais – trīs darba dienu laikā pēc SPA parakstīšanas.281Attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 146. punktā ietverto Komisijas konstatējumu, saskaņā ar kuru prasītāja neesot sniegusi pierādījumus, ka tā no saviem juridiskajiem padomdevējiem pirms 2012. gada 18. decembra ir saņēmusi vērtējumu par Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta piemērojamību, ko prasītāja ir apstrīdējusi, ir jānorāda uz šādiem aspektiem.282Protams, ir taisnība, ka savas 2014. gada 30. aprīļa atbildes uz paziņojumu par iebildumiem 14. lappusē prasītāja ir netieši norādījusi, ka tā no sava juridiskā padomdevēja no Norvēģijas pirms 2012. gada 18. decembra esot saņēmusi informāciju, ka nosacījumi Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta piemērošanai esot izpildīti. Proti, prasītāja ir norādījusi, ka šī informācija esot tikusi atkārtota rakstiski šā padomdevēja 2012. gada 18. decembra memorandā.283Tomēr Komisijas konstatējums, saskaņā ar kuru prasītāja nav sniegusi pierādījumus, ka tā ir saņēmusi šādu vērtējumu pirms 2012. gada 18. decembra, ir pareizs. Proti, lai gan prasītāja savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem ir netieši apliecinājusi, ka tā no sava juridiskā padomdevēja no Norvēģijas pirms 2012. gada 18. decembra esot saņēmusi informāciju, saskaņā ar kuru nosacījumi Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkta piemērošanai esot izpildīti, šajā ziņā tā nav sniegusi pierādījumus. It īpaši savas atbildes uz paziņojumu par iebildumiem pielikumā tā nav pievienojusi 2012. gada 29. novembra un 2012. gada 14. decembra elektroniskā pasta vēstules, kas ir minētas iepriekš 264., 268. un 273. punktā un ko tā iesniedza sava prasības pieteikuma pielikumā.284Katrā ziņā ar šīm elektroniskā pasta vēstulēm nevar tikt apstrīdēta prasītājas nolaidība. Attiecībā uz 2012. gada 29. novembra elektroniskā pasta vēstuli, kas iesniegta Vispārējai tiesai, ir jāatgādina, ka tajā nav norādes uz Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktu un nav ietverts pienācīgs prasītājas pienākumu vērtējums (skat. iepriekš 264.–266. punktu). Tas pats attiecas uz advokātu biroja F. juridiskā padomdevēja 2012. gada 14. decembra elektroniskā pasta vēstuli (skat. iepriekš 273.–275. punktu).285Katrā ziņā, pat pieņemot, ka prasītāja no saviem juridiskajiem padomdevējiem pirms 2012. gada 18. decembra ir saņēmusi informāciju, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkts ir piemērojams, ar to nevarētu tikt apstrīdēts konstatējums, saskaņā ar kuru prasītāja ir bijusi nolaidīga.286Pirmkārt, ir jāatgādina, ka uzņēmums nevar izvairīties no naudas soda uzlikšanas, ja minētā pārkāpuma pamatā ir šā uzņēmuma maldība par savas rīcības likumību advokāta juridiskā atzinuma satura dēļ (skat. iepriekš 238. punktu).287Otrkārt, prasītājas juridiskā padomdevēja no Norvēģijas 2012. gada 14. decembra elektroniskā pasta vēstulē, uz kuru balstās prasītāja, nesniedzot nekādu pierādījumu prasītājas rūpībai, atklājas tās nolaidība, jo no tās izriet, ka neviens [neesot] ļoti koncentrējies uz konkurences tiesību aspektu līdz pat dienai, kad tika parakstīts SPA.288Ja prasītāja būtu rīkojusies kā rūpīgs saimnieciskās darbības subjekts, tā būtu pārliecinājusies, lai pilnīgs SPA seku vērtējums no konkurences tiesību skatpunkta tiktu veikts pirms SPA parakstīšanas, vēl jo vairāk tāpēc, ka SPA bija paredzēts, ka iegādes noslēgšanai ir jānotiek – vēlākais – trīs darba dienu laikā pēc parakstīšanas.289Prasītāja balstās arī uz elektroniskā pasta vēstuli, ko tai 2013. gada 27. janvārī nosūtījis advokātu biroja F. advokāts. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka šī elektroniskā pasta vēstule tika nosūtīta pēc 2012. gada decembra iegādes noslēgšanas un tāpēc tās dēļ prasītāja nekādā gadījumā nevar tikt atbrīvota no tās atbildības. Turklāt šajā elektroniskā pasta vēstulē ir ietverts nevis pienācīgs Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punktā paredzēto nosacījumu vērtējums, bet gan būtībā vienīgi atkārtots šīs tiesību normas formulējums. It īpaši šajā elektroniskā pasta vēstulē nav norādes uz vienu koncentrāciju.290No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka Komisija ir pamatoti konstatējusi, ka Regulas Nr. 139/2004 4. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta pārkāpums ir pieļauts nolaidības dēļ.291Tātad otrais pamats ir jānoraida.