(1)

Covid-19 uzliesmojuma radītās krīzes sekas ir skārušas dalībvalstis līdz šim nepieredzētā veidā. Pašreizējā sabiedrības veselības krīze bremzē izaugsmi dalībvalstīs, kas savukārt saasina nopietno likviditātes nepietiekamību, jo pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas to veselības aprūpes sistēmās un citās to ekonomikas nozarēs. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.

(2)

Reaģējot uz sabiedrības veselības krīzes ietekmi, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (3) un (ES) Nr. 1303/2013 (4) jau ir grozītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (5), lai pieļautu lielāku elastību Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (kopā “fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstīto programmu īstenošanā. Lai palīdzētu efektīvi reaģēt uz pašreizējo sabiedrības veselības krīzi, ERAF atbalsta tvērums tika ievērojami paplašināts.

(3)

Tomēr nopietnā nelabvēlīgā ietekme uz Savienības tautsaimniecību un sabiedrību aizvien pieņemas spēkā. Tāpēc, lai dalībvalstis spētu reaģēt uz šo nepieredzēto sabiedrības veselības krīzi, ir nepieciešams tām nodrošināt ārkārtēju papildu elastību, palielinot iespēju mobilizēt visu neizmantoto atbalstu no fondiem.

(4)

Lai mazinātu slogu uz valstu budžetu, kādu rada reaģēšana uz sabiedrības veselības krīzi, izņēmuma kārtā būtu jādod dalībvalstīm iespēja – saskaņā ar budžeta apropriācijām un atkarībā no pieejamā finansējuma – kohēzijas politikas programmu vajadzībām pieprasīt piemērot 100 % līdzfinansējuma likmi 2020.–2021. grāmatvedības gadam. Pamatojoties uz minētās ārkārtējās līdzfinansējuma likmes piemērošanas novērtējumu, Komisija varētu ierosināt šo pasākumu pagarināt.

(5)

Lai dotu dalībvalstīm papildu elastību resursu pārdalīšanā nolūkā nodrošināt situācijai pielāgotu reaģēšanu uz sabiedrības veselības krīzi, būtu jāievieš vai jāuzlabo iespējas veikt mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” paredzētos finanšu pārvietojumus starp ERAF, ESF un Kohēzijas fondu. Turklāt, ņemot vērā sabiedrības veselības krīzes plašo ietekmi, izņēmuma kārtā būtu jāpalielina dalībvalstu iespējas pārvietot līdzekļus starp reģionu kategorijām, vienlaikus respektējot Līgumā noteiktos kohēzijas politikas mērķus. Šādi pārvietojumi nedrīkstētu ietekmēt resursus, kas atvēlēti mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, papildu piešķīrumus tālākajiem reģioniem, kā arī atbalstu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) vai Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.

(6)

Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot pieejamos resursus reaģēšanai uz Covid-19 uzliesmojumu un ņemot vērā to, ka 2014.–2020. gada plānošanas perioda īstenošana tuvojas beigām un tāpēc resursu pārdalīšana var attiekties tikai uz 2020. gada plānošanai pieejamajiem resursiem, ir pamatoti izņēmuma kārtā atlikušajā plānošanas periodā atbrīvot dalībvalstis no vajadzības izpildīt tematiskās koncentrācijas prasības.

(7)

Lai dalībvalstis varētu koncentrēties uz nepieciešamajiem reaģēšanas pasākumiem uz Covid-19 uzliesmojumu un lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāvienkāršo dažas procedurālās prasības, kas saistītas ar programmu īstenošanu un revīzijām. Jo īpaši būtu jānosaka, ka partnerības nolīgumi atlikušajā plānošanas periodā vairs nebūtu jāgroza, lai atspoguļotu darbības programmās jau izdarītās izmaiņas vai ieviestu citas izmaiņas. Termiņi gada īstenošanas ziņojumu iesniegšanai par 2019. gadu un uz minētajiem gada īstenošanas ziņojumiem balstītā Komisijas kopsavilkuma ziņojuma iesniegšanai būtu jāatliek uz vēlāku laiku. Attiecībā uz fondiem un EJZF būtu skaidri jāparedz arī paplašināta revīzijas iestāžu iespēja attiecībā uz 2019.–2020. grāmatvedības gadu izmantot nestatistiskās atlases metodi.

(8)

Ir atbilstoši noteikt, ka izņēmuma kārtā būtu jāatļauj par attiecināmiem uzskatīt izdevumus par pabeigtām vai pilnībā īstenotām darbībām, kas stiprina spējas reaģēt uz krīzi Covid-19 uzliesmojuma kontekstā. Vajadzētu būt iespējamam šādas darbības atlasīt pat pirms Komisija ir apstiprinājusi vajadzīgos programmas grozījumus. Būtu jāparedz īpaša kārtība, kā saistību atcelšanas kontekstā norādīt Covid-19 uzliesmojumu kā iemeslu force majeure.

(9)

Lai mazinātu administratīvo slogu un kavējumus īstenošanā gadījumos, kad ir vajadzīgas izmaiņas finanšu instrumentos, lai efektīvi reaģētu uz sabiedrības veselības krīzi, atlikušajā plānošanas periodā vairs nebūtu jāprasa pārskatīt un atjaunināt ex ante novērtējumu un iesniegt atjauninātus uzņēmējdarbības plānus vai līdzvērtīgus dokumentus, kas ir daļa no apliecinošajiem dokumentiem, kuri pierāda, ka piešķirtais atbalsts ticis izmantots tā paredzētajam mērķim. Būtu jāpaplašina Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) iespējas ar finanšu instrumentiem atbalstīt apgrozāmo kapitālu.

(10)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var pilnībā izmantot fondu un EJZF atbalstu, būtu jāparedz papildu elastība galīgā atlikuma maksājuma aprēķināšanā plānošanas perioda beigās.

(11)

Lai atvieglotu pārvietojumus, kas atļauti saskaņā ar šo regulu, attiecībā uz pārvietojumiem, kas ierosināti saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (6) 30. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais nosacījums par apropriāciju izmantošanu tam pašam mērķim.

(12)

Lai nodrošinātu saskanību starp pieeju, kas valsts atbalsta pasākumu pagaidu regulējumā īstenota, lai atbalstītu ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma laikā, un de minimis atbalstu, no vienas puses, un nosacījumiem par ERAF atbalsta sniegšanu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, no otras puses, Regula (ES) Nr. 1301/2013 būtu jāgroza, lai minētajos īpašajos apstākļos atļautu piešķirt atbalstu šādiem uzņēmumiem.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, reaģēt uz sabiedrības veselības krīzes ietekmi, ieviešot elastības pasākumus Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) atbalsta sniegšanā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(14)

Ņemot vērā ar Covid-19 uzliesmojumu saistītās situācijas steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(15)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un to, ka steidzami jārisina ar to saistītā sabiedrības veselības krīze, kā arī tās sociālās un ekonomiskās sekas, tika uzskatīts, ka ir atbilstoši paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas noteikts Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(16)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

“d)

Savienības valsts atbalsta noteikumos definētos grūtībās nonākušos uzņēmumus; uzņēmumus, kas saņem atbalstu, kurš atbilst valsts atbalsta pagaidu regulējumam (*1) vai Komisijas Regulām (ES) Nr. 1407/2013 (*2), (ES) Nr. 1408/2013 (*3) un (ES) Nr. 717/2014 (*4), neuzskata par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem šā punkta piemērošanas vajadzībām;

1)

otrās daļas II sadaļai pievieno šādu nodaļu:

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 130. pantam pievieno šādu punktu: