1

Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 12. jūlija spriedumu Cunsorziu di i Salamaghji Corsi – Consortium des Charcutiers Corses u.c./Komisija (T‑34/22; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”; EU:T:2023:386), ar kuru tā noraidīja prasītāju prasību atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1879 (2021. gada 26. oktobris), ar ko noraida trīs pieteikumus par nosaukuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 1. punktu (“Jambon sec de l’Île de Beauté” (AĢIN), “Lonzo de l’Île de Beauté” (AĢIN), “Coppa de l’Île de Beauté” (AĢIN)) (OV 2021, L 383, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”).

Atbilstošās tiesību normas

2

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.) 19., 58. un 61. apsvērums ir formulēts šādi:

3

Regulas Nr. 1151/2012 II sadaļā “Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” ietverts 6. pants “Sugas vārdi, konflikti ar augu šķirņu un dzīvnieku sugu nosaukumiem, homonīmiem un preču zīmēm”, kura 3. punkta pirmajā daļā paredzēts:

4

Šīs regulas 7. panta “Produkta specifikācija” 1. punktā noteikts:

5

Minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumā iekļauj vismaz 7. pantā paredzēto produkta specifikāciju.

6

Atbilstoši šīs pašas regulas 11. panta 1. punktam:

7

Regulas Nr. 1151/2012 13. pantā “Aizsardzība” noteikts:

8

Šīs regulas 49. pantā “Nosaukumu reģistrācijas pieteikums” precizēts:

9

Minētās regulas 50. pantā “Komisijas veiktā izskatīšana un publikācija iebildumu sniegšanai” noteikts:

10

Šīs pašas regulas 52. panta “Lēmums par reģistrāciju” 1. punktā noteikts:

Tiesvedības priekšvēsture

11

Pārsūdzētā sprieduma 4.–10. punktā tiesvedības priekšvēsture īsumā izklāstīta šādi:

Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums

12

Ar pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2022. gada 24. janvārī, prasītāji cēla prasību, kuras priekšmets ir prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt strīdīgo lēmumu.

13

Prasības pamatojumam prasītāji izvirzīja divus pamatus, pirmkārt, par to, ka Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, kā arī, otrkārt, par to, ka valsts iestādes un Conseil d’État (Valsts padome) esot pietiekami pierādījušas trīs ar apstrīdēto lēmumu noraidīto reģistrācijas pieteikumu atbilstību Regulas Nr. 1151/2012 7. un 13. pantam.

14

Pirmkārt, vispirms pārsūdzētā sprieduma 21.–24. punktā izklāstījusi principus, kas ir ar Regulu Nr. 1151/2012 ieviestās ACVN un AĢIN aizsardzības sistēmas pamatā, Vispārējā tiesa šī sprieduma 38. punktā atgādināja, ka Komisijai saskaņā ar šīs regulas 52. panta 1. punktu jāatsaka reģistrācija, ja tā reģistrācijai pieteiktā nosaukuma izmantošanu tirdzniecībā uzskata par prettiesisku.

15

Turpinājumā pārsūdzētā sprieduma 42.–44. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisijai, izskatot reģistrācijas pieteikumus, ir autonoma rīcības brīvība. Vispārējā tiesa šī sprieduma 49. punktā konstatēja, ka Komisija patiešām ir veikusi reģistrācijas pieteikumu padziļinātu pārbaudi.

16

Visbeidzot, Vispārējā tiesa noraidīja argumentus, ar kuriem apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai, izskatot pieteikumu reģistrēt nosaukumu kā ACVN vai AĢIN, ir tikai ierobežota rīcības brīvība vai minētā sprieduma 51.–60. punktā izklāstīto iemeslu dēļ tās nemaz nav.

17

Otrkārt, noraidījusi prasītāju argumentus, kuru mērķis bija pierādīt, ka Komisijai ir saistošs valsts iestāžu vērtējums attiecībā uz risku, ka reģistrācijai pieteiktie nosaukumi var izraisīt asociācijas, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 78.–108. punktā pārbaudīja elementus, uz kuriem pamatojoties, Komisija attiecīgos pieteikumus ir noraidījusi. Vispārējā tiesa no tā secināja, ka Komisija šajā ziņā nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

18

Tāpēc Vispārējā tiesa noraidīja prasību pilnībā.

Lietas dalībnieku prasījumi

19

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

–

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

–

atcelt strīdīgo lēmumu un

–

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20

Komisija lūdz Tiesu:

–

noraidīt apelācijas sūdzību un

–

piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Par lūgumu nodot lietu izskatīšanai virspalātā

21

Ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2024. gada 23. janvārī, apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdza, lai šī lieta tiktu nodota Tiesas palātai paplašinātā sastāvā vai pat virspalātai.

22

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka nevienā Eiropas Savienības Tiesas statūtu vai Tiesas Reglamenta normā nav paredzēts izskatīt šāda veida lūgumu, ko apelācijas tiesvedībā iesniedz lietas dalībnieks, kurš nav dalībvalsts vai Savienības iestāde (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 17. jūlijs, Leone, C‑173/13, EU:C:2014:2090, 19. punkts).

23

Saskaņā ar Reglamenta 60. panta 3. punktu iztiesāšanas sastāvs, kuram lieta ir nodota, protams, jebkurā tiesvedības posmā var lūgt Tiesu šo lietu nodot lielākam iztiesāšanas sastāvam, bet šajā gadījumā runa ir par pasākumu, par kuru palāta, kurai lieta tika nodota, principā lemj pēc savas ierosmes un brīvprātīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 17. jūlijs, Leone, C‑173/13, EU:C:2014:2090, 20. punkts).

24

Šajā gadījumā Tiesas pirmā palāta uzskata, ka nav pamata nodot šo lietu virspalātai.

Par apelācijas sūdzību

25

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza četrus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1151/2012 7. un 13. panta pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa esot atļāvusi Komisijai noraidīt reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz šīs regulas 13. pantu. Otrais pamats attiecas uz minētās regulas 49., 50. un 52. panta pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa esot atļāvusi Komisijai pārsniegt savu kompetenci. Trešais pamats attiecas uz šīs pašas regulas 50. panta, kā arī vispārējā labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka Komisijai nebija pienākuma ņemt vērā valsts iestāžu un tiesu vērtējumus. Ceturtais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1151/2012 7. un 13. panta, kā arī Vispārējās tiesas pienākuma pamatot savus spriedumus pārkāpumu.

26

Tā kā ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi noteikumus par kompetenču sadalījumu starp valsts iestādēm, no vienas puses, un Komisiju, no otras puses, izskatot pieteikumus par nosaukumu reģistrāciju kā AĢIN, vispirms ir jāizvērtē šis pamats un pēc tam jālemj par pirmo, trešo un ceturto pamatu par šādai reģistrācijai izvirzīto nosacījumu piemērošanu.

Par otro pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

27

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 44. punktā nospriezdama, ka Komisija nav pārsniegusi savas Regulā Nr. 1151/2012 noteiktās kompetences robežas, ir pieļāvusi tiesību kļūdu. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, ņemot vērā šīs regulas 49. panta 2. punktā un 50. panta 1. punktā paredzētos noteikumus par kompetenču sadalījumu starp šo iestādi un valsts iestādēm, pretēji tam, ko Vispārējā tiesa nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 50.–61. punktā, Komisijas kompetencē ir vienīgi, nepieļaujot acīmredzamas kļūdas šajos pieteikumos minēto nosaukumu atbilstības nosacījumu vērtējumā, pārbaudīt, vai valsts iestādes tai ir nosūtījušas pilnīgu dokumentāciju. Strīdīgajam lēmumam šāds pamatojums neesot norādīts.

28

Katrā ziņā Komisijai neesot jāaizstāj valsts iestāžu vērtējums ar savu vērtējumu vēl jo vairāk tad, ja šīs iestādes norādīto atteikuma pamatu valsts tiesa jau ir noraidījusi, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos nolēmumu.

29

Komisija apstrīd šos argumentus.

Tiesas vērtējums

30

Pirmkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 2. punkta formulējumu, ja pieteikums nosaukumu reģistrēt kā AĢIN attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu dalībvalstī, to adresē šīs dalībvalsts iestādēm, kuras to pārbauda ar “piemērotiem līdzekļiem”, lai pārliecinātos, ka tas ir pamatots un atbilst minētajā regulā paredzētajiem reģistrācijas nosacījumiem. Minētajai dalībvalstij atbilstoši šīs pašas regulas 49. panta 3. punktam jāsāk valsts iebildumu procedūra, kas nodrošina atbilstīgu publicitāti pieteikumam un paredz saprātīgu laikposmu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā vai ir tās pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus par pieteikumu.

31

Pēc saņemto paziņojumu par iebildumiem pieņemamības izvērtēšanas, ja dalībvalsts uzskata, ka pieteikums atbilst Regulas Nr. 1151/2012 prasībām, tā atbilstoši šīs regulas 49. panta 4. punktam var pieņemt labvēlīgu lēmumu, nodrošinot, ka tas tiek publicēts un ka ikvienai likumīgi ieinteresētai personai ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Šī valsts posma beigās šī dalībvalsts iesniedz pieteikuma dokumentāciju Komisijai, informējot par pieņemamajiem iebildumiem.

32

Atbilstoši Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktam Komisija, izmantojot “piemērotus līdzekļus”, izskata pieteikumu, ko tā saņem atbilstoši šīs regulas 49. pantam, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst pieteiktā nosaukuma reģistrācijas nosacījumiem.

33

No minētā izriet, ka ar Regulas Nr. 1151/2012 normām ir izveidota kompetenču sadales sistēma, kuras ietvaros Komisija var pieņemt lēmumu nosaukumu reģistrēt kā ACVN vai kā AĢIN tikai tad, ja attiecīgās dalībvalsts iestādes tai šajā nolūkā ir iesniegušas pieteikumu, un šīm iestādēm jāpārbauda, vai šis pieteikums ir pamatots un atbilst šajā regulā paredzētajiem reģistrācijas nosacījumiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 6. decembris, Carl Kühne u.c., C‑269/99, EU:C:2001:659, 53. punkts). Tieši šādā aspektā Tiesa 2020. gada 29. janvāra sprieduma GAEC Jeanningros (C‑785/18, EU:C:2020:46) 36. punktā norādīja, ka Komisijas lēmuma par reģistrāciju nosacījums ir iepriekšējs lēmums, ko valsts kompetentās iestādes pieņem par reģistrācijas pieteikumu.

34

Turklāt, lai gan Tiesa jau ir nospriedusi, ka Komisija savu vērtējumu var balstīt uz valsts iestāžu iepriekš izdarītu vērtējumu, ja tas neietver acīmredzamu kļūdu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2001. gada 6. decembris, Carl Kühne u.c., C‑269/99, EU:C:2001:659, 60. punkts, kā arī 2009. gada 2. jūlijs, Bavaria un Bavaria Italia, C‑343/07, EU:C:2009:415, 90., 93. un 99. punkts), tā nav atzinusi, ka Komisijai būtu saistošs šo iestāžu vērtējums attiecībā tostarp uz attiecīgā nosaukuma atbilstību Savienības tiesībām.

35

Šajā ziņā saistībā ar šo kompetenču sadalījumu jānorāda, pirmkārt, ka gan Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 2. punkta, gan šīs regulas 50. panta 1. punkta formulējumā ir precizēts, ka reģistrācijas pieteikumi jāizskata gan valsts iestādēm, gan Komisijai, izmantojot “piemērotus līdzekļus”. Kā pārsūdzētā sprieduma 43. punktā attiecībā uz minētās regulas 50. panta 1. punktu konstatējusi Vispārējā tiesa, šajā tiesību normā nav definēts jēdziens “piemēroti līdzekļi”, bet šo līdzekļu rakstura un apjoma novērtēšana ir atstāta Komisijas ziņā, tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēji nevar apgalvot, ka pārbaude, ko valsts iestādes veikušas saskaņā ar šīs pašas regulas 49. panta 2. punktu, Komisijai būtu saistoša.

36

Otrkārt, Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktā norādīts, ka Komisija pārbauda, vai reģistrācijas pieteikumi ir pamatoti un atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

37

No šīs tiesību normas nekādi neizriet, ka sākotnējā pārbaude, ko veic valsts iestādes, jebkādā veidā ierobežotu Komisijas veikto reģistrācijas nosacījumu pārbaudi.

38

Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 44. punktā pamatoti varēja nospriest, ka Komisijai valsts iestāžu vērtējums nav saistošs un attiecībā uz lēmumu nosaukumu reģistrēt kā AĢIN tai ir autonoma rīcības brīvība. Proti, kā izriet no šī sprieduma 59. punkta, šīs iestādes rīcības brīvība ir “ierobežota vai nepastāv” tikai attiecībā uz valsts iestāžu apkopoto reģistrācijas pieteikuma lietas materiālu tiesiskuma novērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 29. janvāris, GAEC Jeanningros, C‑785/18, EU:C:2020:46, 25., 26. un 36. punkts).

39

Otrkārt, šo Komisijas autonomo novērtējuma brīvību apstiprina, pirmām kārtām, Regulas Nr. 1151/2012 19. apsvērums, kurā noteikts, ka ar Savienībā aizsargātiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienveidīgas ievērošanas nodrošināšana visā Savienībā ir prioritārs mērķis, kuru var efektīvāk sasniegt Savienības līmenī. Kā secinājumu 63. punktā norāda ģenerāladvokāts, Komisijai, īstenojot šo mērķi, piešķirta kompetence nodrošināt vienveidīgu reģistrācijas nosacījumu piemērošanu, tādējādi, nepastāvot autonomai rīcības brīvībai šajā ziņā, šī iestāde nevarētu novērst to, ka šie reģistrācijas nosacījumi dalībvalstīs tiek atšķirīgi piemēroti.

40

Otrkārt, Regulas Nr. 1151/2012 58. apsvērumā precizēts, ka pieteikumus izskata valsts iestādes, ievērojot kopējos minimālos noteikumus, tostarp iebildumu procedūru valstī. Atbilstoši šim pašam apsvērumam pēc tam pieteikumi būtu “rūpīgi jāpārbauda Komisijai, lai nodrošinātu, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka ir ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums”.

41

Ja reģistrācijas pieteikumu izskatīšana Komisijā būtu jāierobežo, kā to apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēji, ar lietas materiālu pilnīguma un acīmredzamu kļūdu neesamības pārbaudi, šī iestāde nevarētu veikt Regulas Nr. 1151/2012 58. apsvērumā paredzēto “padziļināto pārbaudi”. Šīs pārbaudes ietvaros Komisijai nevar liegt pārbaudīt pieteikuma atbilstību šajā regulā paredzētajiem reģistrācijas nosacījumiem, kā tas ir prasīts minētās regulas 50. panta 1. punktā. To apstiprina nozīme, kāda ar šī apsvēruma formulējumu piešķirta tam, lai reģistrācijas pieteikums atbilstu kopējām minimālām prasībām un valsts iestādes tās ievērotu, un tas tostarp izriet no minētās regulas.

42

Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar šīs regulas 61. apsvērumu Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par lēmumu pieņemšanu reģistrācijas jomā. Tomēr šī iestāde galīgo atbildību par lēmumu pieņemšanu reģistrācijas jomā var uzņemties tikai tad, ja tai ir autonoma rīcības brīvība, un tai nav saistošs valsts iestāžu veiktās reģistrācijas nosacījumu iepriekšējās pārbaudes rezultāts.

43

Tātad Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 44. punktā nospriežot, ka Komisija nav pārkāpusi savas kompetences robežas, atbilstoši Regulas Nr. 1151/2012 50. pantam pārbaudīdama, vai ir izpildīti nosaukuma reģistrācijas nosacījumi.

44

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 63. un 64. punktā tā pamatoti norādījusi – tā kā Komisijai ir autonoma rīcības brīvība, uz valsts tiesas nolēmumu, kas stājies likumīgā spēkā, nevar atsaukties, lai apstrīdētu Komisijas vērtējumu.

45

Tādējādi otrais pamats jānoraida kā nepamatots.

Par pirmo pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

46

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa, nospriezdama, ka Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts var būt pamats Komisijas lēmumam noraidīt reģistrācijas pieteikumu, ir pieļāvusi tiesību kļūdu..

47

Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 35. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka Komisijai ir kompetence pārbaudīt, vai ir pārkāpta Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā reģistrēto nosaukumu aizsardzība pret jebkādu asociāciju izraisīšanu, lai gan šīs regulas 13. panta 3. punktā šī kompetence esot paredzēta tikai dalībvalstīm.

48

Otrkārt, šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot paplašinājusi minētās regulas 7. pantā paredzēto reģistrācijas tiesīguma nosacījumu skaitu, tajā kļūdaini iekļaujot šīs pašas regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās prasības pārbaudi, proti, ka nosaukums, kura reģistrācija kā AĢIN ir pieteikta, nepārkāpj aizsardzību pret asociāciju izraisīšanu.

49

Treškārt, pārsūdzētā sprieduma 38. un 39. punktā Vispārējā tiesa esot vienīgi apstiprinājusi Komisijas kļūdaino apgalvojumu, saskaņā ar kuru nosaukumu, uz kuriem attiecas reģistrācijas pieteikumi, izmantošana tirdzniecībā bija prettiesiska, lai gan šīs iestādes rīcībā nebija informācijas, kas tai ļautu novērtēt apstākļus, kādos produkti, uz kuriem attiecas šie nosaukumi, tiek tirgoti. Vispārējās tiesas šādi pieļautā tiesību kļūda turklāt liekot aizliegt jebkādu ACVN un AĢIN līdzāspastāvēšanu.

50

Komisija apstrīd šos argumentus.

Tiesas vērtējums

51

Atbilstoši Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktam reģistrētos nosaukumus aizsargā pret ļaunprātīgu izmantošanu, imitēšanu vai asociāciju izraisīšanu, pat ja norādīta attiecīgā produkta patiesā izcelsme vai aizsargātais nosaukums ir tulkots, vai tas ir kopā ar tādām frāzēm kā stils, tips, metode, kā ražots, imitācija vai līdzīgs formulējums.

52

No šīs regulas 7. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka to specifikāciju izstrāde, kurām jāatbilst AĢIN, ir nepieciešams reģistrācijas procesa posms. Atbilstoši minētās regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam tajā tostarp jāietver nosaukums, kura aizsardzība tiek lūgta, tā, kā to “izmanto tirdzniecībā vai sarunvalodā”.

53

Kā Vispārējā tiesa būtībā ir nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 36. punktā, nosaukumu nevar reģistrēt kā AĢIN, ja konstatēts, ka tas izraisa asociācijas ar nosaukumu, kas jau reģistrēts kā ACVN. Kā secinājumu 75. punktā norāda ģenerāladvokāts, šāda reģistrācija iepriekš reģistrētam nosaukumam noteikti atņemtu piešķirtās aizsardzības lietderīgo iedarbību.

54

Protams, šīs pašas regulas 13. panta 3. punktā ir precizēts, ka dalībvalstis novērš un izbeidz tādu nosaukumu lietošanu, kuri norāda uz nosaukumu, kas reģistrēts kā ACVN vai AĢIN, kuri tiek ražoti vai tirgoti to teritorijā. Tādējādi asociāciju izraisīšana var tikt konstatēta tikai pēc tam, kad valsts iestādes veikušas visaptverošu vērtējumu, ietverot visus atbilstošos lietas apstākļus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 9. septembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑783/19, EU:C:2021:713, 60. punkts).

55

Tomēr, kā Vispārējā tiesa atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 42. punktā, Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktā prasīts, lai Komisija pārbaudītu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

56

Tā kā nosaukums, kas raisa asociācijas ar jau reģistrētu nosaukumu, nav atbilstošs Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktam, uz to neattiecas šajā regulā paredzētā aizsardzība. Prasība, kas izriet no minētās regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, atbilstoši kuram, lai nosaukumu varētu reģistrēt, tam jābūt norādītam šajā pieteikumā ietvertajā specifikācijā tā, kā šis nosaukums “tiek izmantots tirdzniecībā vai sarunvalodā”, noteikti nozīmē izmantošanu, kas nav pretrunā šīs pašas regulas normām.

57

Turklāt Regulas Nr. 1151/2012 6. panta 3. punktā skaidri paredzēts, ka reģistrācijai piedāvāto nosaukumu, kas ir daļēji vai pilnīgi homonīms nosaukumam, kurš jau ierakstīts atbilstoši šīs regulas 11. pantam izveidotajā reģistrā, nevar reģistrēt, ja vien vietējie un tradicionālie noteikumi un vēlāk reģistrētā homonīma noformējums praksē nav pietiekami atšķirīgi no reģistrā jau ierakstītā nosaukuma. Atbilstoši šai tiesību normai iepriekš reģistrētam nosaukumam piešķirtās aizsardzības ievērošana ir viens no reģistrācijas nosacījumiem, kas Komisijai jāpārbauda saskaņā ar šīs regulas 50. panta 1. punktu.

58

Tātad Komisijai pirms lēmuma par reģistrāciju pieņemšanas jāpārbauda, vai reģistrācijai pieteiktais nosaukums neapdraud aizsardzību, kas visā Savienībā piešķirta citam jau reģistrētam nosaukumam.

59

Tāpēc Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 36. un 37. punktā nospriezdama, ka šajā lietā Komisijai bija jāpārbauda, vai ar nosaukumu, kuru reģistrācija ir pieteikta, izmantošanu netiek pārkāpta Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā aizsardzība pret asociāciju izraisīšanu, kas ir piešķirta nosaukumam, kurš reģistrēts kā ACVN.

60

Šo secinājumu neatspēko apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments, atbilstoši kuram šis Vispārējās tiesas vērtējums liktu apšaubīt līdzāspastāvēšanas principu starp nosaukumu, kas reģistrēts kā ACVN, un nosaukumu, kas reģistrēts kā AĢIN.

61

Pirmkārt, ir skaidrs, ka Tiesa atzīst katrā aizsardzības režīmā izstrādāto principu transversālu piemērošanu, lai nodrošinātu Savienības tiesību normu attiecībā uz nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņotu piemērošanu (spriedums, 2021. gada 9. septembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑783/19, EU:C:2021:713, 32. punkts).

62

Otrkārt, risks, ka tiks izraisītas asociācijas, var būt neatkarīgi no tā, kādam režīmam pakļauti jau reģistrētie nosaukumi, un tā, kādā režīmā nosaukumi pieteikti reģistrācijai. Nav strīda par to, ka jēdziens “asociācija” attiecas uz situāciju, kurā produkta apzīmēšanai lietotais vārds ietver reģistrēta apzīmējuma daļu tā, ka tad, kad patērētājs saskaras ar produkta nosaukumu, viņš iedomājas par produktu, kura nosaukums ir aizsargāts (spriedums, 2021. gada 9. septembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑783/19, EU:C:2021:713, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

63

Šādos apstākļos Vispārējā tiesa, arī nepieļaudama tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 39. punktā varēja konstatēt, ka ir risks, ka tiks izraisītas asociācijas starp nosaukumu, kas aizsargāts kā ACVN, un nosaukumiem, kuri pieteikti reģistrācijai kā AĢIN.

64

Ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēji apstrīd Vispārējās tiesas vērtējumus pārsūdzētā sprieduma 38. un 39. punktā attiecībā uz salīdzinājumu starp nosaukumiem, kas reģistrēti kā ACVN, un pieteiktajiem nosaukumiem, jāatgādina, ka šos faktiskos vērtējumus, izņemot faktu sagrozīšanas gadījumu, nevar apstrīdēt apelācijas stadijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 14. septembris, EUIPO/Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, C‑56/16 P, EU:C:2017:693, 126. punkts). Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēji nav apgalvojuši šādu sagrozīšanu, viņu argumenti šajā ziņā jānoraida kā nepieņemami.

65

No minētā izriet, ka pirmais apelācijas sūdzības pamats jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams.

Par trešo pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

66

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 1151/2012 51. pantu, kā arī labas pārvaldības principu, pārsūdzētā sprieduma 76. punktā atteikdamās atzīt, ka Komisijai, izskatot reģistrācijas pieteikumus, jāņem vērā valsts iestāžu un tiesu vērtējumi.

67

Komisija lūdz šo pamatu noraidīt.

Tiesas vērtējums

68

Pirmkārt, kā nospriests šī sprieduma 43. punktā, Vispārējā tiesa ir pamatoti nospriedusi, ka Komisijai, izskatot reģistrācijas pieteikumus, ir autonoma rīcības brīvība.

69

Turklāt no Regulas Nr. 1151/2012 52. panta 1. punkta izriet, ka Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem noraida reģistrācijas pieteikumu, pamatojas ne tikai uz pārbaudi, kas veikta saskaņā ar šīs regulas 50. panta 1. punktu, bet arī uz “tās rīcībā esošo informāciju”, un šis pēdējais precizējums noteikti ietver dalībvalsts sniegto informāciju.

70

Jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji, aizbildinoties ar apgalvojumu, ka Komisija, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav ņēmusi vērā valsts iestāžu vērtējumus, kas ir pretrunā labas pārvaldības principam, patiesībā apgalvo, ka Komisijai šie vērtējumi bija saistoši un tāpēc tai bija jāveic pieprasīto nosaukumu reģistrācija. Šī argumentācija sakrīt ar otrā pamata pamatojumam izvirzīto argumentu, kas netika pieņemts.

71

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji apstrīd Vispārējās tiesas veikto riska, ka tiks izraisītas asociācijas, vērtējumu, lai apstiprinātu to, ka Komisija noraidījusi reģistrācijas pieteikumus, tomēr tie nav pierādījuši, ka, šādi rīkojoties, šī tiesa būtu sagrozījusi pierādījumus un faktus.

72

Kā atgādināts šī sprieduma 64. punktā, šos faktu vērtējumus nevar apstrīdēt apelācijas stadijā.

73

Tādējādi trešais apelācijas sūdzības pamats jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams.

Par ceturto pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

74

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, pirmkārt, ka, pārsūdzētā sprieduma 88., 89. un 94. punktā nospriezdama, ka tas, ka divi nosaukumi ir sinonīmi, noteikti izraisa asociācijas Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Tas, ka nosaukumi ir sinonīmi, pats par sevi neesot pietiekami, lai radītu risku, ka tiks izraisītas asociācijas, jo šāds konstatējums esot iespējams, tikai pamatojoties uz lietas materiālos ietverto ziņu par faktiem visaptverošu vērtējumu.

75

Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 78. un 81. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini pārņēmusi Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru produktu, kuru nosaukumi tiek aizsargāti kā ACVN, un produktu, kuru nosaukumi ir pieteikti reģistrācijai kā AĢIN, kvalitātes atšķirības atpazīstot tikai īpaši informēta sabiedrības daļa. Tās atšķirt patērētājiem ļaujot attiecīgo preču cenu atšķirība.

76

Komisija apstrīd šos argumentus.

Tiesas vērtējums

77

Attiecībā uz pirmo iebildumu jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 93. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka, lai novērtētu risku, ka tiks izraisītas asociācijas, jāņem vērā viss nosaukums, kāds tas reģistrēts, un viss nosaukums, kura reģistrācija pieteikta.

78

Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēji pirmajā instancē ir norādījuši, ka asociāciju pārbaude attiecas tikai uz konfliktējošo nosaukumu ģeogrāfiskajiem apzīmējumiem, Vispārējā tiesa šī sprieduma 94. punktā vienīgi konstatējusi, ka, ņemot vērā to, ka attiecīgo nosaukumu ģeogrāfiskie elementi ir sinonīmi, ja šis arguments tiktu apmierināts, noteikti būtu jākonstatē asociāciju izraisīšana un tas kaitētu apelācijas sūdzības iesniedzēju aizstāvētajam jautājumam. No tā izriet, ka pirmais iebildums izriet no kļūdainas minētā sprieduma 94. punkta interpretācijas.

79

Ar otro iebildumu apelācijas sūdzības iesniedzēji pārmet Vispārējai tiesai, ka pārsūdzētā sprieduma 78. un 81. punktā tā apstiprinājusi, ka tikai īpaši informēta sabiedrības daļa zina nosaukumu, kas aizsargāti kā ACVN, un nosaukumu, kuri pieteikti reģistrācijai kā AĢIN, kvalitatīvās atšķirības, lai gan attiecīgo produktu cenu atšķirība norāda uz kvalitātes atšķirību.

80

Jāatgādina – risks, ka tiks izraisītas asociācijas, ir pierādīts, ja nosaukuma izmantošana samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja apziņā rada pietiekami tiešu un nepārprotamu saikni starp šo nosaukumu un ACVN. Šajā ziņā šādas saiknes esamība var izrietēt no vairākiem elementiem, proti, it īpaši no aizsargāta nosaukuma daļējas iekļaušanas, abu nosaukumu fonētiskās un vizuālās radniecības un no tās izrietošās līdzības – pat šo elementu neesamības gadījumā – no konceptuālā tuvuma starp ACVN un attiecīgo nosaukumu, vai arī no līdzības starp precēm, kuras aptvertas ar šo pašu ACVN, un ar šo pašu nosaukumu aptvertajām precēm vai pakalpojumiem. Veicot šo vērtējumu, Komisijai jāņem vērā visi atbilstošie elementi, kas saistīti ar attiecīgā nosaukuma izmantošanu (spriedums, 2021. gada 9. septembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑783/19, EU:C:2021:713, 66. punkts).

81

Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 83. punktā pamatoti varēja uzskatīt, ka produktu, kuriem piešķirta aizsardzība kā ACVN, un produktu, attiecībā uz kuriem ir pieteikta nosaukuma reģistrācija kā AĢIN, cenu atšķirība pati par sevi nav noteicoša, lai novērstu asociāciju izraisīšanu, kas var izrietēt no šī sprieduma iepriekšējā punktā atgādināto elementu vērtējuma.

82

Katrā ziņā, apgalvojot, ka Vispārējā tiesa nav pareizi identificējusi to sabiedrības daļu, kas būtu jāņem vērā, lai izslēgtu jebkādu risku, ka tiks izraisītas asociācijas, apelācijas sūdzības iesniedzēji būtībā vēlas apstrīdēt Vispārējās tiesas konstatējumus attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas īpašībām. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka šādi konstatējumi ietilpst tādu faktu vērtējumu jomā, kuri ir vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē (rīkojums, 2020. gada 29. oktobris, Kerry Luxembourg/EUIPO, C‑305/20 P, EU:C:2020:882, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).

83

Tātad ceturtais pamats jānoraida kā daļēji neefektīvs un daļēji nepieņemams.

84

Tā kā neviens no apelācijas sūdzības pamatiem nav apmierināts, tā jānoraida pilnībā.

Par tiesāšanās izdevumiem

85

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas apelācijas tiesvedībā piemērojams saskaņā ar šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

86

Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējiem spriedums ir nelabvēlīgs, tiem jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus.

1)

Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)

Cunsorziu di i Salamaghji Corsi – Consortium des Charcutiers Corses, Charcuterie Fontana, Costa et Fils, Aziana, Charcuterie Passoni, Orezza – Charcuterie la Castagniccia, Salaisons Réunies, Salaisons Joseph Pantaloni, Antoine Semidei un Atelu Corsu sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.