<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2007LVB.0600506901.case.xml"><NO.CASE>C-428/05</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62005J0428</NO.CELEX><NO.SEQ>0007.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>5071</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>5082</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20070621">2007. GADA 21. JŪNIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-428/05</LEFT><RIGHT>LAUB</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20070621">2007. gada 21. jūnijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — vācu.</P></NOTE></P><P>Lieta 0428/05</P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,</P><P>ko <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Hamburg</HT> (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20051121">2005. gada 21. novembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20051202">2005. gada 2. decembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P>Firma Laub GmbH &amp; Co. Vieh &amp; Fleisch Import-Export</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P>Hauptzollamt Hamburg-Jonas,</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Juhāss [E. Juhász] (referents), tiesneši Dž. Arestis [<HT TYPE="ITALIC">G. Arestis</HT>] un J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>],</P><P>generaladvokats I. Bots [<HT TYPE="ITALIC">Y, Bot</HT>],</P><P>sekretārs B. Fileps [<HT TYPE="ITALIC">B. Fülöp</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><?PAGE NO="I-5072"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi <DATE ISO="20070117">2007. gada 17. janvārī</DATE>,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Firma Laub GmbH &amp; Co. Vieh &amp; Fleisch Import-Export</HT> vārdā — O. Venclafs [<HT TYPE="ITALIC">O. Wenzlajf], Rechtsanwalt,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — J. K. ŠIferers [<HT TYPE="ITALIC">J.-C Schieferer</HT>] un F. Erlbahers [<HT TYPE="ITALIC">F. Erlbacher</HT>], pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 11. panta 3. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, 47. panta 2. punktu un 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijas <DATE ISO="19871127">1987. gada 27. novembra</DATE> Regulā (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" DATE.PUB="1987" PAGE.FIRST="1">OV L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas <DATE ISO="19980317">1998. gada 17. marta</DATE> Regulu (EK) Nr. 604/98 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="080" DATE.PUB="1998" PAGE.FIRST="19">OV L 80, 19. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Regula Nr. 3665/87<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>).</TXT></NP><?PAGE NO="I-5073"?><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Firma Laub GmbH &amp; Co. Vieh &amp; Fleisch Import-Export</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/><HT TYPE="ITALIC">Laub</HT><QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Hamburg-Jonas</HT> (Hamburgas-Jonas Galvenā muitas pārvalde; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT><QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>) par šīs iestādes lēmumu atgūt <HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> nepienācīgi izmaksāto eksporta kompensāciju.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 3665/87 preambulas divdesmit piektajā un piecdesmitajā apsvērumā paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>tā kā gadījumos, kad netiek ievērots eksporta termiņš vai pierādījumu iesniegšanas termiņš, kas jāievēro, lai saņemtu kompensācijas maksājumu, kompensāciju nepiešķir; [..]</P><P>[..]</P><P>tā kā saprātīgas administratīvās prakses interesēs kompensācijas maksājuma pieteikumi, kam pievienoti attiecīgie dokumenti, būtu jāpieprasa saprātīgā laikposmā, izņemot <HT TYPE="ITALIC">force majeure</HT> gadījumus un jo īpaši ja nav bijis iespējams iekļauties termiņā administratīvu kavējumu dēļ, ko eksportētājs nevarēja ietekmēt<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>.</P></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-5074"?><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Regulas Nr. 3665/87 11. panta 3. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>Neierobežojot pienākumu maksāt negatīvo summu, ievērojot 1. punkta ceturto daļu, labuma guvējs atlīdzina nepienācīgi saņemtās kompensācijas, kas ietver jebkuru soda maksājumu, kas piemērojams, ievērojot 1. punkta pirmo daļu, un procentus, kas aprēķināti par laiku no maksājuma datuma līdz atlīdzināšanas datumam.<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Regulas Nr. 3665/87 47. panta 1., 2., 4. un 5. punkts, kas ietverti tās IV sadaļā ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>Kompensāciju maksāšanas kārtība<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>, ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Kompensācijas izmaksā tikai pēc eksportētāja īpaša iesnieguma, un to dara tā dalībvalsts, kuras teritorijā tika pieņemta eksporta deklarācija.</TXT><P>Iesniegumus par kompensāciju izdara:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>rakstiski, un šādam nolūkam dalībvalsts var izstrādāt speciālu veidlapu vai;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></NP><?PAGE NO="I-5075"?><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Izņemot <HT TYPE="ITALIC">force majeure</HT> gadījumus, dokumenti, kas attiecas uz kompensācijas samaksu vai garantijas ķīlas atmaksu, ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc datuma, kad tika pieņemta eksporta deklarācija.</TXT></NP><P>[..]</P><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Ja par spīti tam, ka eksportētājs ir rīkojies ar pienācīgu centību, viņš nav spējis sagādāt un nosūtīt dokumentus, kas prasīti saskaņā ar 18. pantu, termiņā, kas noteikts 2. punktā, tad eksportētājam pēc viņa lūguma var piešķirt papildu laiku, kad tos iesniegt.</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Iesniegumi par to, lai citus dokumentus atzītu par līdzvērtīgiem, ievērojot 3. punktu, [..] un iesniegumi par papildus laika piešķiršanu, kas paredzēts 4. punktā, ir jāiesniedz termiņā, kas noteikts 2. punktā.<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Regulas 48. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>Ja pierādījumu, ka ir izpildītas visas prasības, kas noteiktas Kopienas regulās, iesniedz sešu mēnešu laikā pēc termiņa beigām, kas noteikts 47. panta 2., 4. un 5. punktā, tad maksājamā kompensācija ir 85 % no summas, kas būtu jāmaksā, ja visas prasības būtu izpildītas.<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5076"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Ar divām eksporta deklarācijām, kas datētas attiecīgi ar <DATE ISO="19990126">1999. gada 26. janvāri</DATE> un 26. februāri, <HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> deklarēja sasaldētas cūkgaļas eksportu uz Krieviju. <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> piešķīra un izmaksāja ar šo eksportu saistīto kompensāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20010920">2001. gada 20. septembra</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> informēja, ka kompensācija tika izmaksāta nepamatoti, jo abas preču kravas pavadzīmes, kas tika iesniegtas kā transporta dokuments kopā ar iesniegumu par eksporta kompensācijas samaksu, bija nepilnīgas. To 16. un 23. iedaļā bija ietvertas vienīgi daļējas norādes saistībā ar pārvadātāju, un uz tām nebija šī pārvadātāja paraksta vai zīmoga.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20010926">2001. gada 26. septembri</DATE> datētu atbildes vēstuli <HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> iesniedza pienācīgi aizpildītas preču kravas pavadzīmes, uz kurām bija pārvadātāja zīmogi. <HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> paskaidroja, ka šīs papildu preču kravas pavadzīmes tai tika iesniegtas vēlāk, bet ka, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> lēmumus par kompensācijas piešķiršanu, tā nebija uzskatījusi par vajadzīgu tās iesniegt, pieņemot, ka pietiek jau ar iesniegtajiem transporta dokumentiem.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar diviem paziņojumiem par kļūdas labojumu, kas datēti attiecīgi ar 2001. gada 14. un 17. decembri, <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> tomēr lūdza atmaksāt samaksātās kompensācijas. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> iesniegto sūdzību par šiem paziņojumiem, <HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Hamburg</HT> [Hamburgas Finanšu tiesa].</TXT></NP><?PAGE NO="I-5077"?><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Hamburg</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>Vai kompensācija ir uzskatāma par nepienācīgi saņemtu Regulas (EEK) Nr. 3665/87 11. panta 3. punkta pirmās daļas pirmā teikuma izpratnē un tādējādi ir atmaksājama, ja maksājumam vajadzīgu dokumentu labuma guvējs iesniedz tikai atgūšanas procedūras laikā un pēc minētās regulas 47. panta 2. punktā un 48. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto termiņu izbeigšanās?<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālo jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tādos apstākļos kā pamata lietā eksportētājs Regulas Nr. 3665/87 11. panta 3. punktā paredzētās eksporta kompensācijas atgūšanas procedūras laikā ir tiesīgs iesniegt dokumentus, kas vajadzīgi, lai pierādītu tā tiesības uz šīs kompensācijas saņemšanu pēc šīs regulas 47. panta 2. punktā un 48. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto dokumentu iesniegšanas termiņu beigām, vai arī šo pierādījumu iesniegšana šajā stadijā netiek pieļauta, kā rezultātā ir jāuzskata, ka attiecīgā kompensācija ir saņemta nepienācīgi minētā 11. panta 3. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Laub,</HT> tāpat kā Eiropas Kopienu Komisija norāda, ka eksporta kompensāciju var atzīt par <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>nepienācīgi saņemtu<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>, tikai pamatojoties uz to, ka nav tikuši ievēroti Regulas Nr. 3665/87 47. panta 2. punktā un 48. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie termiņi. <HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> un Komisija uzskata, ka no <DATE ISO="20050414">2005. gada 14. aprīļa</DATE> sprieduma lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-385/03" YEAR="2005" PAGE.ECR="I-2997">0385/03 <HT TYPE="ITALIC">Käserei Champignon Hofmeister</HT> (Krājums, I-2997. lpp.)</REF.DOC.ECR> izriet, ka<?PAGE NO="I-5078"?> minētajos pantos paredzētie termiņi nav uzskatāmi par materiālajiem noteikumiem, bet vienīgi par administratīvajām formalitātēm, kas vajadzīgas kompensācijas maksājuma saņemšanai, kā rezultātā šo termiņu pārkāpums nenozīmē, ka kompensācija ir atzīstama par <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>nepienācīgi saņemtu<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> turklāt apgalvo, ka no Regulas Nr. 3665/87 sistēmas un mērķa analīzes izriet, ka samaksas procedūra un atgūšanas procedūra ir viena no otras atšķirīgas procedūras, katrai no kurām ir pašai savi mērķi, kā rezultātā šīs regulas 47. pantā paredzētie termiņi nav piemērojami atgūšanas procedūras ietvaros.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> uzskata — ja kompetenta iestāde, pamatojoties uz eksportētāja iesniegtajiem pierādījumiem, ir gala rezultātā izmaksājusi eksporta kompensāciju vai ir veikusi garantijas ķīlas atmaksu saistībā ar iepriekš samaksātu kompensāciju, tiesiskās paļāvības princips nepieļauj kompetentajai iestādei veikt minētās kompensācijas atgūšanu dokumentācijas nepilnīguma dēļ. Šī sabiedrība uzskata, ka eksportētājam ir tiesības uzskatīt, ka šajā stadijā dalībvalsts ir pārbaudījusi iesniegtos pierādījumus un ka eksportētājam nav jāpiepūlas iegūt Regulā Nr. 3665/87 paredzētos atvasinātos pierādījumus.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka, vispārīgi runājot, Regulā Nr. 3665/87 paredzēto procesuālo noteikumu neievērošanas rezultātā var tikt samazinātas vai pat zaudētas tiesības uz eksporta kompensāciju. Tā tas it īpaši ir tad, ja eksportētājs vajadzīgos pierādījumus eksporta kompensācijas saņemšanai ir iesniedzis tikai pēc šīs regulas 47. panta 2. punktā un 48. panta 2. punktā paredzēto termiņu beigām.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Regulas Nr. 3665/87 preambulas divdesmit piektajā apsvērumā ir noteikts — gadījumos, kad netiek ievērots eksporta termiņš vai pierādījumu iesniegšanas<?PAGE NO="I-5079"?> termiņš, kas jāievēro, lai saņemtu kompensācijas maksājumu, kompensāciju nepiešķir. Atbilstoši minētās regulas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktam, ja eksportētājs iesniedz vajadzīgos pierādījumus tikai sešu mēnešu laikā pēc termiņa beigām, kas it īpaši paredzēts šīs regulas 47. panta 2. punktā, eksportētājam izmaksājamā kompensācija tiek samazināta par 15 %.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Kaut arī Tiesa iepriekš minētā sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Käserei Champignon Hofmeister</HT> 26. punktā ir atzinusi, ka Regulas Nr. 3665/87 47. pants ir viens no procesuālajiem noteikumiem, kas eksportētājam ir jāievēro kompensācijas samaksas saņemšanai, tas tomēr nenozīmē, ka šo noteikumu pārkāpums var radīt eksportētājam pienākošās kompensācijas summas samazinājumu vai zaudējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Tomēr saistībā ar pamata tiesvedību ir vispārzināms, ka tā neattiecas uz pierādījumu iesniegšanu samaksas procedūras ietvaros, kas paredzēta Regulas Nr. 3665/87 47. panta 2. punktā. Šobrīd izskatāmā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā esošie fakti ir radušies vēlākā stadijā, proti, atgūšanas procedūras ietvaros, kas uzsākta atbilstoši šīs regulas 11. panta 3. punktam, pēc tam, kad samaksas procedūra tika pabeigta un kompetentā iestāde bija samaksājusi eksporta kompensāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Kaut arī Regulas Nr. 3665/87 47. panta 2. punktā un 48. panta 2. punktā ir noteikti termiņi pierādījumu, kas vajadzīgi kompensācijas saņemšanai, iesniegšanai, minētajā regulā nav ietverti noteikumi par termiņiem, kas piemērojami, īstenojot 11. panta 3. punktā paredzēto atgūšanas procedūru.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Ir jāatzīmē, ka no šīs attiecīgo noteikumu neesamības neizriet, ka pēc kompensācijas samaksas kompetentā iestāde, kas ir konstatējusi, ka saskaņā ar Regulas<?PAGE NO="I-5080"?> Nr. 3665/87 47. panta 2. punktu iesniegtie dokumenti ir nepietiekami, nevar prasīt eksportētājam vajadzīgo papildu informāciju un attiecīgā gadījumā — veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi minētās kompensācijas atgūšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Tieši pretēji, šādas tiesības atbilst Regulas Nr. 3665/87 11. panta 3. punktā paredzētās atgūšanas procedūras mērķim. Šī noteikuma mērķis ir nodrošināt Kopienu budžeta aizsardzību un pareizu piemērošanu eksporta kompensāciju jomā un it īpaši nodrošināt, ka kompensācijas saņem vienīgi tie eksportētāji, kuriem ir tiesības uz tām, atbilstoši Kopienu likumdevēja izveidotajiem objektīvajiem nosacījumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Tiesa eksportētājam iepriekš izmaksātas kompensācijas kontekstā turklāt ir atzinusi, ka garantijas ķīlas atmaksa tomēr neatbrīvo eksportētāju no pienākumiem, kas tam uzlikti atbilstoši Kopienu tiesiskajam regulējumam (skat. <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-155/89" YEAR="1990" PAGE.ECR="I-3265">C-155/89 <HT TYPE="ITALIC">Philipp Brothers, Recueil,</HT> I-3265. lpp., 13.-16. punkts</REF.DOC.ECR>). Šis princips ir piemērojams arī attiecībā uz kompensācijas izmaksu tādam eksportētājam, kurš nav iesniedzis pietiekamus pierādījumus, kas ļautu pierādīt, ka ir izpildīti tiesību uz kompensācijas saņemšanu rašanās nosacījumi.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Tomēr kompetentās iestādes tiesības prasīt eksportētājam vajadzīgos dokumentus kompensācijas saņemšanai pat pēc tās samaksas un pēc Regulas Nr. 3665/87 47. panta 2. punktā paredzētā termiņa izbeigšanās ir saistītas ar to, ka eksportētājam savukārt ir jābūt iespējai iesniegt vajadzīgo informāciju, lai pierādītu savas tiesības uz kompensāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Šīs iespējas liegšana eksportētājiem būtu uzskatāma par labas pārvaldības principa pārkāpumu tiktāl, ciktāl šis princips neļauj valsts pārvaldes iestādēm sodīt par procesuālo noteikumu neievērošanu tādu saimnieciskās darbības subjektu, kas darbojas labā ticībā, ja šī neievērošana izriet no pašas iestādes rīcības. Fakts, ka kompetentā iestāde, no vienas puses, ir izmaksājusi kompensāciju eksportētājam,<?PAGE NO="I-5081"?> pamatojoties uz nepilnīgiem pierādījumiem, un, no otras puses, ir uzsākusi atgūšanas procedūru tikai pēc noteikta laika perioda, ir tieši ietekmējis <HT TYPE="ITALIC">Laub</HT> iespēju iesniegt pietiekamus pierādījumus. Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu neizriet, ka kompetentā iestāde būtu uzskatījusi, ka eksportētājs ir rīkojies ļaunprātīgi.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Tas būtu pretrunā Regulas Nr. 3665/87 mērķim, ja kompetentās iestādes rīcība varētu liegt lauksaimniecības produktu eksportētājiem tiesības izmantot eksporta kompensāciju sistēmu, ja tie atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un rīkojas labā ticībā.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Tā kā Regulas Nr. 3665/87 47. panta 2. punktā un 48. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie termiņi nav piemērojami atgūšanas procedūrai un tā kā nepastāv īpaši Kopienu tiesību noteikumi, kuros būtu noteikti termiņi papildu pierādījumu iesniegšanai atgūšanas procedūras ietvaros, valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesībām un, ievērojot Kopienu tiesībās noteiktos ierobežojumus, ir jāpiešķir papildu termiņš, ņemot vērā katras lietas konkrētos apstākļus (šajā sakarā skat. <DATE ISO="20030619">2003. gada 19. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-467/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-6471">0467/01 <HT TYPE="ITALIC">Eribrand, Recueil,</HT> I-6471. lpp., 49. punkts</REF.DOC.ECR>). Piešķirtajam termiņam ir jābūt saprātīgam, lai ļautu eksportētājam iegūt un iesniegt prasīto dokumentāciju un, to nosakot, tostarp ir jāņem vērā iespējamā kompetentās iestādes rīcības ietekme uz eksportētāju.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka eksporta kompensāciju nevar atzīt par <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>nepienācīgi saņemtu<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/> Regulas Nr. 3665/87 11. panta 3. punkta pirmās daļas pirmā teikuma izpratnē, ja labuma guvējs šīs kompensācijas atgūšanas procedūras ietvaros iesniedz pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu viņa tiesības uz minētās kompensācijas saņemšanu. Kompetentajām iestādēm ir jānosaka saprātīgs termiņš, kas ļauj minētajam labuma guvējam iesniegt šos pierādījumus.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5082"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzēj tiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:</P></INTRO><P>eksporta kompensāciju nevar atzīt par <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>nepienācīgi saņemtu<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/> 11 panta 3. punkta pirmās daļas pirmā teikuma izpratnē Komisijas 1987, gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1998, gada 17. marta Regulu (EK) Nr, 604/98, ja labuma guvējs šīs kompensācijas atgūšanas procedūras ietvaros iesniedz pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu viņa tiesības uz minētās kompensācijas saņemšanu. Kompetentajām iestādēm ir jānosaka saprātīgs termiņš, kas ļauj minētajam labuma guvējam iesniegt šos pierādījumus,</P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>