<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-388/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0388</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:738">EU:C:2018:738</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – Lieta C‑388/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">SJ</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa‑Bordonas</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">M. Campos Sánchez‑Bordona</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20180919">2018. gada 19. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑388/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Konkurrensverket</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">SJ AB</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Högsta förvaltningsdomstolen</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Publiskie līgumi dzelzceļa nozarē</KEYWORD><KEYWORD>Tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija</KEYWORD><KEYWORD>Tīkla jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Līguma par vilcienu tīrīšanu slēgšanas tiesību piešķiršana, ko ir veicis valstij pilnībā piederošs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums</KEYWORD><KEYWORD>Iepriekšējas iepirkuma procedūras nerīkošana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SJ AB</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">SJ</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) ir akciju sabiedrība, kura sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus un kuras kapitāls pilnībā pieder Zviedrijas valstij. 2012. gadā tā noslēdza divus līgumus par tās vilcienu tīrīšanu, iepriekš nerīkojot iepirkuma procedūru, – šo rīcību <HT TYPE="ITALIC">Konkurrensverket</HT> (Konkurences padome, Zviedrija) uzskata par nesaderīgu ar Direktīvu 2004/17/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marts</DATE>), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 134, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Strīds starp publisku uzņēmumu un Konkurences padomi ir par Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta interpretāciju. Konkrēti, iesniedzējtiesa, kurai ir jāizskata strīds, vēlas gūt skaidrību par minētajā pantā iekļautajiem jēdzieniem, kuru interpretācija ļautu noskaidrot, vai publisks uzņēmums, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā tiek apspriesti divi jautājumi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmkārt, dzelzceļa pārvadājumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>tīkla<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> jēdziens šīs tiesību normas izpratnē,</P></ITEM><ITEM><P>otrkārt, tīklu pastāvēšanas gadījumos, – kāda ir minētajā tiesību normā lietotās vārdkopas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>tīklu nodrošināšana un ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> nozīme.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2004/17</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 2. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šajā direktīvā:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">publisks uzņēmums</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajos uzņēmumos vai noteikumiem, kas piemērojami minētajiem uzņēmumiem.</TXT><P>Uzskata, ka valsts [līgumslēdzējai] iestādei ir dominējoša ietekme, ja šī iestāde kādā uzņēmumā tieši vai netieši:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ir īpašnieks lielākajai daļai šā uzņēmuma parakstītā kapitāla, vai</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī direktīva attiecas uz līgumslēdzējiem,</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>[Direktīvas] 5. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.</ALINEA><ALINEA>Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>[Direktīvas] 30. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="030.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Līgumslēdzēji var lūgt Komisiju noteikt 1. punkta piemērojamību konkrētai darbībai ar lēmumu, kas atbilst 6. punktam, ja tas ir paredzēts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. [..]</ALINEA><?PAGE NO="3"?><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2012/34/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20121121">2012. gada 21. novembris</DATE>), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="343" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 343, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 1. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ar šo direktīvu paredz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un uz tādu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu dzelzceļa pārvadājumu darbību, kas veic vai kas veiks uzņēmējdarbību dalībvalstī, kā noteikts II nodaļā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kritērijus, kas piemērojami attiecībā uz tādu dalībvalsts licenču piešķiršanu, atjaunošanu vai grozīšanu, kuras paredzētas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic vai veiks uzņēmējdarbību Savienībā, kā noteikts III nodaļā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>principus un procedūras, kas piemērojamas attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā noteikts IV nodaļā.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šo direktīvu piemēro attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekšzemes un starptautisku dzelzceļa pakalpojumu sniegšanai.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>[Direktīvas] 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kam ir piešķirta licence saskaņā ar šo direktīvu un kā galvenais saimnieciskās darbības veids ir pakalpojumu sniegšana attiecībā uz kravas un/vai pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu ar noteikumu, ka uzņēmums nodrošina vilci; šī definīcija ietver arī uzņēmumus, kas nodrošina tikai vilci;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>infrastruktūras pārvaldītājs<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas konkrēti atbild īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, tostarp par satiksmes pārvaldību un kustības vadības un signalizācijas sistēmu. Infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas tīklā vai tīkla daļā var piekrist dažādām iestādēm vai uzņēmumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>dzelzceļa infrastruktūra<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir vienības, kas ir uzskaitītas I pielikumā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>24)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>infrastruktūras jauda<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir iespējamība plānot vilcienu ceļus, kas pieprasīti kādam infrastruktūras elementam attiecībā uz konkrētu laikposmu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>25)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>tīkls<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ir visa dzelzceļa infrastruktūra, ko pārvalda infrastruktūras pārvaldītājs;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>27)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>vilcienu ceļš<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir infrastruktūras jauda, kas vajadzīga, lai vilciena sastāvs noteiktā laikposmā varētu pārvietoties no vienas vietas uz otru;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>28)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>kustības grafiks<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir datu kopums, ar kuru definē visu plānoto vilcienu un ritošo sastāvu kustību, kas notiks attiecīgajā infrastruktūrā tajā laikposmā, kurā šis datu kopums ir spēkā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>[Šīs direktīvas] 10. pantā ir precizēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="010.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai visās dalībvalstīs, lai tie varētu sniegt visu veidu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus, piešķir saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem. Minētās tiesības aptver piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno jūras un iekšzemes ostas un citas II pielikuma 2. punktā minētās apkalpes vietas, un infrastruktūrai, kas kalpo vai var kalpot vairāk nekā vienam galapatērētājam.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 27. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="027.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Infrastruktūras pārvaldītājs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām sagatavo un publicē tīkla pārskatu [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="027.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Tīkla pārskatā sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamās infrastruktūras raksturojumu un iekļauj informāciju par piekļuves nosacījumiem attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai. Tīkla pārskatā ietver arī informāciju par piekļuves nosacījumiem apkalpes vietām, kas ir savienotas ar infrastruktūras pārvaldītāja tīklu, un par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem šajās vietās vai norāda tīmekļa vietni, kur bez maksas elektroniskā formātā ir pieejama šāda informācija. Tīkla pārskata saturs ir noteikts IV pielikumā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>[Minētās direktīvas] 44. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="044.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pieteikuma iesniedzēji saskaņā ar publiskajām tiesībām vai privāttiesībām var infrastruktūras pārvaldītājam prasīt tāda līguma noslēgšanu, kas piešķir tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru par maksu, kā paredzēts IV nodaļas 2. iedaļā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>[Direktīvas] 45. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="045.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Infrastruktūras pārvaldītājs, ciktāl iespējams, apmierina visus pieprasījumus pēc infrastruktūras jaudas, [..].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="045.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Infrastruktūras pārvaldītājs, plānojot un koordinējot kustības grafiku, var dot priekšroku konkrētiem pakalpojumiem, bet tikai tā, kā norādīts 47. un 49. pantā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="045.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar ieinteresētajām personām par kustības grafika uzmetumu un atvēl vismaz vienu mēnesi, lai tās darītu zināmu savu viedokli. Ieinteresētās personas ietver visas personas, kas ir pieprasījušas infrastruktūras jaudu, un citas personas, kas vēlas izmantot iespēju izteikt viedokli par to, kā kustības grafiks var ietekmēt to spēju sniegt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus kustības grafika spēkā esamības laikā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>[Šīs direktīvas] 46. pantā ir precizēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="046.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja infrastruktūras pārvaldītājs 45. pantā minētās kustības grafika plānošanas laikā saņem pretrunīgus pieprasījumus, tad tas, koordinējot pieprasījumus, cenšas nodrošināt visu prasību iespējami labāku saskaņošanu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="046.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja rodas vajadzība koordinēt pieprasījumus, infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības saprātīgās robežās piedāvāt infrastruktūras jaudu, kas atšķiras no pieprasītās.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lagen (2007:1092) om upphandling inom områdena vatten, energi, transporter och posttjänster<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Likums (2007:1092) par iepirkuma procedūru ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Likums par iepirkuma procedūru<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</P></NOTE></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 2. nodaļas 20. pantu līgumslēdzējs ir tostarp ikviens uzņēmums, kurā līgumslēdzējai iestādei var būt dominējoša ietekme. Uzskatāms, ka līgumslēdzējai iestādei ir dominējoša ietekme, ja tai tieši vai netieši pieder vairāk par pusi no uzņēmuma kapitāla daļām vai tā kontrolē balsu vairākumu, pateicoties tai piederošajām uzņēmuma kapitāldaļām vai līdzīga iemesla dēļ, vai arī tā var iecelt vairāk par pusi no šā uzņēmuma valdes vai atbilstošas uzraudzības struktūras locekļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar likuma 1. nodaļas 8. panta 1. punktu šis likums attiecas uz darbību, ja tā izpaužas kā publiskas satiksmes tīklu, tostarp dzelzceļa satiksmes, nodrošināšana un ekspluatācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 1. nodaļas 8. panta 2. punktu tīkls pārvadājuma pakalpojumu jomā ir nodrošināts tad, ja pakalpojums tiek sniegts atbilstoši kompetentās iestādes izvirzītiem darbības nosacījumiem par maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu, sniegšanas biežumu vai līdzīgiem nosacījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Järnvägslagen (2004:519)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Dzelzceļa likums (2004:519).</P></NOTE></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 5. nodaļas 2. pantu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kura juridiskā adrese ir Eiropas Ekonomikas zonā vai Šveicē, ir tiesīgs veikt un organizēt pakalpojumus Zviedrijas dzelzceļa tīklā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 6. nodaļas 7. pantu ikviens uzņēmums, kas ir tiesīgs veikt un organizēt pakalpojumus Zviedrijas dzelzceļa tīklā, var pieprasīt infrastruktūras pārvaldītājam infrastruktūras jaudas iedalīšanu attiecībā uz vilcienu ceļiem atbilstoši dzelzceļa tīkla aprakstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>[Likuma] 6. nodaļas 1. un 7. pants un 6. nodaļas 9. pants attiecas uz informācijas pieprasījumu par infrastruktūras jaudu, kā arī pieprasījumu piešķirt infrastruktūras jaudu pārvaldību un izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>[Likuma] 6. nodaļas 9. pantā ir norādīts, ka infrastruktūras pārvaldītājs, pamatojoties uz saņemtajiem pieprasījumiem, sagatavo kustības grafika projektu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>No 6. nodaļas 10. panta izriet, ka infrastruktūras pārvaldītājs ar koordinēšanas palīdzību cenšas atrisināt ikvienu interešu konfliktu, kas rodas attiecībā uz jaudas sadali. Ja tas nav iespējams, infrastruktūras pārvaldītājam ir jāparedz ātra konfliktu atrisināšanas procedūra (6. nodaļas 12. pants).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>[Likuma] 6. nodaļas 14. un 15. pants attiecas uz prioritātes kritērijiem, kas ir noteikti dzelzceļa tīkla aprakstā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas fakti un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> 2012. gada janvārī, nerīkojot atklātu konkursu, noslēdza divus līgumus par tās vilcienu tīrīšanas pakalpojumiem (attiecīgi par kopējo summu no 56 līdz 60 miljoniem Zviedrijas kronu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Konkurences padome 2013. gada janvārī iesniedza pieteikumu <HT TYPE="ITALIC">Förvaltningsrätten i Stockholm</HT> (Stokholmas Administratīvā tiesa, Zviedrija), lūdzot uzlikt naudas sodu <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT>, uzskatot, ka šis uzņēmums ir veicis Likuma par iepirkuma procedūru 1. nodaļas 8. pantā paredzēto darbību. <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> iebilda pret pieteikuma iesniedzējas prasījumiem, un tie tika noraidīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Konkurences padome iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Kammarrätten i Stockholm</HT> (Stokholmas Administratīvā apelācijas tiesa, Zviedrija) par pirmās instances tiesas spriedumu; arī tā tika noraidīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tā kā šis apelācijas tiesas spriedums tika pārsūdzēts <HT TYPE="ITALIC">Högsta förvaltningsdomstolen</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija), šī tiesa uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tīkls transporta pakalpojumiem pastāv tad, kad valsts pārvaldītā tīklā vietējai un starptautiskai dzelzceļa satiksmei transporta pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar valsts tiesību normām, ar kurām ir tikusi transponēta Direktīva 2012/34 un kurās tostarp ir paredzēts, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale tiek veikta, pamatojoties uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumiem un pienākumu apmierināt visus pieprasījumus, ciktāl tas ir iespējams?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums veic Direktīvas 2012/34 izpratnē, sniedzot iedzīvotājiem transporta pakalpojumus dzelzceļa tīklā, izpaužas kā tīkla nodrošināšana vai ekspluatācija šīs tiesību normas izpratnē?<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku apsvērumu kopsavilkums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Konkurences padome uzskata, ka, tā kā Direktīvā 2004/17 nav definēts ne transporta pakalpojumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>tīkls<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, ne arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>tīklu nodrošināšana un ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, šo jēdzienu nozīme un tvērums atbilst to parastajai nozīmei ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kurā tie tiek izmantoti, un īstenojamos mērķus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Konkurences padome norāda uz risku, ka publiskās līgumslēdzējas iestādes valstu ietekmē mēdz atbalstīt valsts uzņēmumus, pārkāpjot LESD tiesību normas par brīvu apriti un konkurences aizsardzību. Direktīvā 2004/17 paredzētās iepirkuma procedūras ir noteiktas, lai neitralizētu šo risku. Ja nebūtu tādu tiesību normu, konkurences mazināšana, kas izriet no tīkla jaudas ierobežojumiem, ļautu līgumslēdzējām iestādēm, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, neņemt vērā ekonomiskos apsvērumus, lai galvenokārt fokusētos uz valstij svarīgiem kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tā apgalvo, ka Direktīvā 2012/34 ir reglamentēta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu (tādu kā <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT>) piekļuve ierobežotas jaudas tehniskajam tīklam. Infrastruktūras pārvaldītājs, piešķirot šī tīkla vilcienu ceļus, paredz nosacījumus, tostarp attiecībā maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu. Apstāklis, ka tīkla pārvaldītājam ir jācenšas apmierināt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumus, neietekmē minētā tīkla jaudas ierobežojumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Konkurences padome atzīst, ka atbilstoši Direktīvas 2004/17 30. pantam tā nav piemērojama, ja darbības, kas ietilpst tās piemērošanas jomā, ir pakļautas tiešai konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. Tomēr, lai izmantotu šo iespēju, pirms attiecīgās procedūras rīkošanas Komisijai ir jāpieņem lēmums, kā tas nav noticis šajā gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> norāda, ka – atšķirībā no citām valstīm, kurās dzelzceļa transportam ir monopola stāvoklis, – Zviedrijā tas ir pilnībā liberalizēts un attīstās līdzvērtīgas konkurences sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> apgalvo, ka, lai arī tā ir sabiedrība, kuras kapitāls pilnībā pieder Zviedrijas valstij, tā nesaņem no valsts nekādu finansējumu vai citas priekšrocības. Tā gūst ienākumus no biļešu pārdošanas, un tai nav nekādu priekšrocību attiecībā uz vilcienu ceļu piešķiršanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> uzskata, ka Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē šauri, kā tas izrietot no judikatūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080410">2008. gada 10. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ing. Aigner</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑393/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:213">EU:C:2008:213</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Nepietiek ar to, ka uzņēmums ir pakļauts tādai dominējošai ietekmei, kāda ir minēta Direktīvas 2004/17 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Dalībvalsts kompetentajai iestādei vienpusēji ir jānosaka Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta otrajā daļā minētie nosacījumi, kas uzreiz un būtiski skartu iespējamo lietotāju, tieši un konkrēti ietekmējot veidu, kādā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> piebilst, ka gan tā, gan citi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas darbojas Zviedrijā, maršrutus, izmantojamos vilcienus, kustības grafiku, reisu skaitu, pieturas un biļešu cenas nosaka paši, balstoties uz komerciāliem kritērijiem. Infrastruktūru pārvaldītājam nav plašāku pilnvaru par Direktīvā 2012/34 paredzētajām, un tā uzdevumi ir vienīgi nodrošināt piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai ar vienādiem nosacījumiem, nevis noteikt konkrētus nosacījumus attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sniegtajiem pārvadājumu pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta otrās daļas formulējuma mērķis bija atspoguļot plašu tīkla jēdzienu. Tas var pastāvēt ne tikai tad, kad ir fiziska infrastruktūra (vilcienu vai tramvaju sliedes), bet arī tad, kad tādas nav, ja vien pastāv savstarpēji savienotas līnijas, ko transportlīdzekļi izmanto saskaņā ar valsts iestāžu paredzētajiem noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Šajā nozīmē tā atsaucas uz savu Paziņojumu par Kopienu režīmu publiskajiem iepirkumiem izslēgtajās nozarēs: ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (COM/88/376).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Komisija min Direktīvu 2012/34 kā instrumentu, kurā ir definēti ne tikai dzelzceļa satiksmes dalībnieki, bet kas ļauj nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pārskatāmu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai. Tā it īpaši norāda uz IV nodaļas 3. iedaļu, kurā ir paredzēta infrastruktūras jaudas sadale un aprakstīts veids, kādā ir jānosaka tādi nosacījumi kā Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētie.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka, tā kā <HT TYPE="ITALIC">Trafikverket</HT> (Satiksmes birojs, Zviedrija) apstiprina tīkla pārskatu, pieņem lēmumus par vilcienu ceļu piešķiršanu un nosaka kustības grafiku, tas nosaka dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas nosacījumus. Iepriekš minēto neatspēko tas, ka šai iestādei, ciktāl tas ir iespējams, ir jāapmierina iesniegtie pieprasījumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Konkurences padome uzskata, ka transporta pakalpojumu tīkls Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē pastāv tad, kad vilcienu kustībai ir nepieciešama piekļuve ierobežotas jaudas tehniskajam tīklam. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Ekspluatācijas<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> jēdziens norādot, ka faktiski tiek organizēta satiksme dzelzceļa tīklā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Tā balstās uz ģenerāladvokāta Ž. Mišo [<HT TYPE="ITALIC">J. Mischo</HT>] secinājumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Concordia Bus Finland</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑513/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:686">EU:C:2001:686</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 48. punktu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>tīkla ekspluatācija nozīmē tā darbības nodrošināšanu, izmantojot principā savu personālu un savus transportlīdzekļus<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> apgalvo, ka tā nav atbildīga par dzelzceļa infrastruktūru un ka tās uzdevums ir vienīgi nodrošināt pārvadājumu pakalpojumus sabiedrībai, kas pārvietojas pa šo infrastruktūru. Tādējādi tā nepiedalās ne Zviedrijas dzelzceļa tīkla nodrošināšanā, ne arī tā ekspluatācijā, tāpēc tās darbība neietilpst Direktīvas 2004/17 piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Komisija uzsver, ka 5. panta 1. punkta pirmajā daļā tīklu nodrošināšana ir nošķirta no to ekspluatācijas. Ne pirmajā Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas direktīvā (Direktīva 90/531/EEK)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="19900917">1990. gada 17. septembris</DATE>), ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="297" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1990">OV 1990, L 297, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, ne Direktīvā 93/38/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="19930614">1993. gada 14. jūnijs</DATE>), ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="199" PAGE.FIRST="84" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 199, 84. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>nodrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> nebija minēta. Tā bija Direktīva 2004/17, kurā tika iekļauta šī norāde, lai aptvertu fiziska tīkla pārvaldību un nošķirtu divas darbības, kas parasti tiek uzticētas dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem, garantējot, ka abas darbības ietilpst direktīvas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Komisijas skatījumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>tīklu ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> aptver faktisku dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, savukārt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>nodrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> attiecas uz iespēju piekļūt tīklam, lai to varētu izmantot citi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā ir iesniegts <DATE ISO="20170629">2017. gada 29. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus ir iesniegusi Konkurences padome, <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> un Eiropas Komisija, un tās visas piedalījās <DATE ISO="20180613">2018. gada 13. jūnija</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Gan lietas dalībnieki, gan iesniedzējtiesa atsaucas uz Direktīvu 2012/34, lai ierobežotu strīda [priekšmetu] un <HT TYPE="ITALIC">noskaidrotu</HT> Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punktā iekļauto vārdkopu nozīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka šī pieeja ir atbilstoša. Tomēr Direktīva 2012/34 (<DATE ISO="20121121">2012. gada 21. novembris</DATE>) pati par sevi nevarētu tikt piemērota <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT> tādiem līgumiem kā tie, kuri ir šī strīda priekšmets, kas ir parakstīti tā paša gada janvārī. Iebildums ir atspēkojams, atsaucoties uz to, ka ar Direktīvu 2012/34 <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>skaidrības labad [tika pārstrādātas] un [apvienotas] vienā tiesību aktā<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>[Preambulas] 1. apsvērums, <HT TYPE="ITALIC">in fine</HT>.</P></NOTE> citas agrākās direktīvas, kas bija spēkā līgumu parakstīšanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Turklāt nav strīda, ka <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums Direktīvas 2012/34 3. panta 1. punktā iekļautās definīcijas izpratnē, ne arī par to, ka, būdama valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, tā varētu būt līgumslēdzēja iestāde (konkrēti, publisks uzņēmums Direktīvas 2004/17 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> darbība var iekļauties Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punktā minētajā aprakstā. Vienīgi apstiprinošas atbildes gadījumā tai būtu piemērojama šī direktīva, jo tās 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējas iestādes veic kādu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punktā transporta tīkla jēdziens (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>uzskata, ka tīkls pastāv<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>) ir saistīts ar pakalpojuma sniegšanu – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ar savu pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai par vilcienu ceļu piešķiršanu atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, īstenojot savas pilnvaras, faktiski paredz nosacījumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un vai tas var ietekmēt tādus aspektus kā maršruti, piedāvājamo pakalpojumu apjoms vai to sniegšanas biežums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Jautājums attiecas uz situāciju, kurā privāti vai publiski dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sniedz pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar komerciāliem kritērijiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Direktīvas 2012/34 5. apsvērumā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>lai padarītu dzelzceļa pārvadājumus efektīvus un konkurētspējīgus ar citiem pārvadājumu veidiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu tādu neatkarīgu operatoru statuss, kuru darbībai ir komerciāls raksturs un kuri pielāgojas tirgus vajadzībām<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>.</P></NOTE>, bet paši nav dzelzceļa tīkla pārvaldītāji. Tāpēc sākumā ir jāanalizē, kas ir tīkls, un turpinājumā ir jāizvērtē tā ietekme uz šo strīdu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Lai arī <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> norāda, ka Zviedrijā ir vairāk nekā 320 dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, ir jāuzsver, ka šī lieta attiecas uz valsts tīklu. Tas izriet no <HT TYPE="ITALIC">förordningen (2010:185) med instruktion för Trafikverket</HT> (Noteikumi (2010:185) par Valsts satiksmes biroju Zviedrijā) 2. panta 9. punkta, saskaņā ar kuru, ja nav noteikts citādi, Zviedrijas valstij piederošas infrastruktūras pārvaldītājs ir Satiksmes birojs. Tā ir iestāde, kuras kompetencē ir piešķirt infrastruktūru pamatlietā (lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 27. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tīkla pārvaldība un infrastruktūras jaudas sadale</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Direktīva 2012/34 ietver tiesību normas, kas ir piemērojamas, pirmkārt, attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūru pārvaldītāju un, otrkārt, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Pēdējās no minētajām normām tostarp reglamentē tiesisko režīmu saistībā ar licenču saņemšanu un infrastruktūras jaudas sadali šiem uzņēmumiem, kuriem ir jāmaksā atlīdzība par infrastruktūras lietošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Loģiski, ka dzelzceļa infrastruktūras jauda ir ierobežota<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Tas arī ir uzsvērts Direktīvas 2012/34 58. apsvērumā, norādot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>maksas aprēķināšanas un jaudas sadales shēmās būtu jāņem vērā ietekme, ko rada aizvien pilnīgāk noslogotā infrastruktūras jauda un no tā izrietošais jaudas trūkums<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</P></NOTE>, tāpēc tā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>dabisks monopols<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Direktīvas 2012/34 71. apsvērums.</P></NOTE>, kura palielināšana būtu bezjēdzīga. Direktīvā 2012/34 ir sniegta nevis tās definīcija, bet tās I pielikumā ir dota priekšroka sīkam to veidojošo sastāvdaļu aprakstam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Dzelzceļa tīkla izveidei un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo fizisko bāzi veido zemes platība, dzelzceļa stigas un ceļa pamatnes, pasažieru un kravas platformas, ceļa nomales un gājēju celiņi, nožogojumi, aizsargjoslas, inženierbūves (tilti un tuneļi), dzelzceļa pārbrauktuves, sliežu ceļa virsbūve, piekļuves ceļi pasažieriem un kravām, drošības, signalizācijas un telekomunikāciju iekārtas atklātās dzelzceļa līnijās, stacijās un šķirotavās, apgaismes iekārtas, iekārtas elektroenerģijas pārveidošanai un piegādei vilcienu pārvadājumiem vai ēkas, ko izmanto infrastruktūras struktūrvienība.</P></NOTE>. Tīkla jēdziens ir saistīts ar šo infrastruktūru, – dzelzceļa tīkls ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>visa dzelzceļa infrastruktūra, ko pārvalda infrastruktūras pārvaldītājs<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Direktīvas 2012/34 3. panta 25. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Dzelzceļa infrastruktūru (kas ir saistīta ar vilcienu ceļa jēdzienu)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Infrastruktūras jauda<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> ir iespējamība plānot vilcienu ceļus, kas pieprasīti kādam infrastruktūras elementam attiecībā uz konkrētu laikposmu (3. panta 24. un 27. punkts).</P></NOTE> pārvalda pārvaldītājs, kas ir atbildīgs par tās ekspluatāciju, uzturēšanu un atjaunošanu. Tiem, kas ir saņēmuši licenci, saskaņā ar kuru tie ir kvalificējami kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, ir jālūdz piešķirt tiem tiesības izmantot konkrētu šīs infrastruktūras jaudu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Pirms dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales procedūras tiek sagatavots tā sauktais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>tīkla pārskats<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, kurā infrastruktūras pārvaldītājs sīki izklāsta šīs sadales vispārīgos nosacījumus, termiņus, procedūras un kritērijus. Ar Direktīvu 2012/34 šim pārvaldītājam šajā ziņā ir piešķirtas pilnvaras precizēt daudzus aspektus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Tādējādi, piemēram, paredzēt noteikumus par maksas piemērošanu (29. panta 3. punkts), noteikt prasības pieteikuma iesniedzējiem (41. panta 2. punkts), definēt koordinēšanas procesa principus un izveidot domstarpību izšķiršanas sistēmu (46. panta 4. un 6. punkts) vai, visbeidzot, pārslogotas infrastruktūras gadījumā noteikt piemērojamās procedūras un kritērijus un noteikt minimālo lietošanas kvotu (47. panta 6. punkts un 52. panta 2. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Pamatprincips ir tāds, ka infrastruktūras pārvaldītājs, ciktāl tas ir iespējams, apmierina visus tam iesniegtos pieprasījumus iedalīt infrastruktūras jaudu. Ja tas nav iespējams, viņš piemēro citus sadales kritērijus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Ja tas konstatē pretrunīgu pieprasījumu esamību, tad, koordinējot pieprasījumus, tas cenšas nodrošināt visu prasību iespējami labāku saskaņošanu, un viņam ir tiesības saprātīgās robežās piedāvāt infrastruktūras jaudu, kas atšķiras no pieprasītās.</P></NOTE>. Turklāt viņam ir jāizstrādā kustības grafika projekts un jāpaziņo tas ieinteresētajām personām, lai tās varētu iesniegt savus apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Lēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Lai arī direktīva tieši neattiecas uz lēmumiem par infrastruktūras jaudas sadali, ar to ir saprasta to pieņemšana. 46. panta 6. punktā ir paredzēta domstarpību izšķiršanas sistēma (neskarot attiecīgo apelācijas iesniegšanu saskaņā ar 56. pantu).</P></NOTE> par infrastruktūras jaudas sadali kopums ļauj izstrādāt kustības grafiku, plānojot vilcienu un ritošā sastāva kustību infrastruktūrā laikposmā, kad minētais kustības grafiks ir spēkā. Direktīvas 2012/34 VII pielikuma 2. punkts attiecas uz kustības grafika maiņu vai tā koriģēšanu, tādējādi ir nodrošināts tā elastīgums un pielāgojamība mainīgiem apstākļiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Piemērošana šajā lietā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Kā jau esmu norādījis, <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> apgalvo, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi Zviedrijā nosaka savu vilcienu maršrutus, kustības grafiku, reisu skaitu, kā arī pieturas. Tas apgalvo, ka šī jauda ir ierobežota tikai infrastruktūras fiziskas jaudas ierobežojuma dēļ, bet nevis tāpēc, ka infrastruktūras pārvaldītājam ir pilnvaras vienpusēji noteikt veidu, kādā ir jāpārvalda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pakalpojumu sniegšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Manuprāt, <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> argumentācija nav pārliecinoša. Infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas, ņemot vērā realitāti un tās ierobežotās iespējas (laikā un telpā) apmierināt uzņēmumu iesniegtos pieprasījumus. Tā kā šie maršruti ir saistīti ar dzelzceļa stacijām un ir atkarīgi no apkalpes vietu energoatdeves, pārvaldītājam noteikti ir jākoordinē visi pakalpojumi, kurus sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi. Tā tas ir arī Zviedrijas valsts tīklā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Proti, tādu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu kā <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> brīvība nodrošināt sabiedrībai vēlamos vilcienu maršrutus un tai piemērotu kustības grafiku ir saderīga ar to, ka attiecībā uz šiem piedāvājumiem ir pieņemti infrastruktūras pārvaldītāja koordinēšanas lēmumi. Jo tieši šis pēdējais minētais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>nosaka<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> (pat tad, ja tiek apmierināti uzņēmumu pieprasījumi) tā sauktos pakalpojuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>sniegšanas nosacījumus<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Direktīvā 2012/34 ir norādīti vairāki gadījumi, kuros infrastruktūras pārvaldītājam ir piešķirtas pilnvaras, kas skar šos nosacījumus. Direktīvas 3. pantā sniegtās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>alternatīva maršruta<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>ilgtspējīgas alternatīvas<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>pārslogotas infrastruktūras<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> definīcijas vēlāk ir atspoguļotas regulējumā, saskaņā ar kuru infrastruktūras pārvaldītājs var iesaistīties – un tam ir jāiesaistās – dzelzceļu tīkla nosacījumu noteikšanā, jo runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>pieejamo pārvadājumu jaudu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, pašiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>maršrutiem<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>pakalpojuma sniegšanas biežumu<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>, lai novērstu dublēšanos vai pārslodzi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Šis kritērijs ir apstiprināts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2370 (<DATE ISO="20161214">2016. gada 14. decembris</DATE>), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="352" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 352, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Tās 28. apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>dalībvalstis var pievienot īpašus nosacījumus attiecībā uz tiesībām piekļūt infrastruktūrai, lai ļautu īstenot integrētu grafika shēmu attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta nediskriminējoša piekļuve<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Tīkla pārskats, kas ir jāpublicē infrastruktūras pārvaldītājam, ļauj viņam arī grozīt elementus, kurus nav iespējams noteikt <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT>. Turklāt tas var sadalīt jaudu, kas atšķiras no pieprasītās, un tas liecina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu lēmumu ietekmē ierobežotās iespējas, kurām ir saikne ar nepietiekamiem pieejamiem resursiem, kas infrastruktūras pārvaldītājam ir jāpārvalda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Visbeidzot, attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem drīkst noteikt sabiedriskā pakalpojuma saistības, kas vēl lielākā mērā var ietekmēt nosacījumus par piekļuvi infrastruktūrai. Direktīvā 2012/34 ir aplūkota līdzāspastāvēšana dalībvalstu dzelzceļa tīklos, atvērtas piekļuves pakalpojumu sniegšana un pakalpojumi, par kuriem ir jānoslēdz sabiedriskā pakalpojuma līgumi ar iespēju noteikt prioritāras secības kritērijus pārslogotas infrastruktūras gadījumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Direktīvas 2012/34 47. panta 4. punkta otrajā daļā ir minētas sabiedriskajam pakalpojumam izvirzītās prasības. Tāpat Direktīvas 2016/2370 24. apsvērumā ir apstiprināts, ka dalībvalstīm ir iespēja ierobežot piekļuves tiesības, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>ja tās izjauktu minēto pakalpojumu valsts līgumu ekonomisko līdzsvaru<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Īsi sakot, nepieciešamība pārvaldīt un sadalīt ierobežotus dzelzceļa resursus nozīmē, ka infrastruktūras pārvaldītājam ir jābūt tiesībām noteikt uzņēmumiem, kas to izmanto, nosacījumus par tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri ietekmē pieejamo jaudu, maršrutus un šo pakalpojumu sniegšanas biežumu. Tieši tas ir paredzēts Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punktā, lai noteiktu, vai pastāv transporta tīkls.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punktā lietotās vārdkopas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> nozīmi. Konkrēti, tā vēlas uzzināt, vai, sniedzot dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbībai dažos gadījumos ir piemērojams kāds no šiem jēdzieniem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Nezināmais galvenokārt ir saistīts ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>tīklu ekspluatāciju<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>. Šķiet, visi ir vienisprātis, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>tīklu nodrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> ir nevis pārvadājumu uzņēmumu, bet infrastruktūras pārvaldītāja prerogatīva. Tāpēc es galvenokārt interpretēšu [jēdzienu] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Komisijas priekšlikums ir pievilcīgs, jo ir skaidrs, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>nodrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> ir infrastruktūras pārvaldītāja uzdevums, savukārt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbība. To apstiprinot tiesību aktu izstrādes gaita, kurā tika sagatavota Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta redakcija, – atšķirībā no iepriekšējās direktīvās par publiskajiem iepirkumiem īpašajās nozarēs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Direktīva 90/531 un Direktīva 93/38.</P></NOTE> iekļautajiem pantiem, kuros bija runa tikai par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>tīklu ekspluatāciju<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, 2004. gadā tika pievienots [jēdziens] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>[šo pašu tīklu] nodrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>nodrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> tika pievienota, lai aptvertu fiziska tīkla pārvaldību un nošķirtu divas atšķirīgas darbības, – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>tīklu ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> attiecoties uz faktisku dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, savukārt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>nodrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> – uz iespēju piekļūt tīklam, lai to varētu izmantot citi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tomēr pret Komisijas apgalvojumu var iebilst, – Direktīvā 2012/34 ir skaidri nošķirti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>pārvadāšanas pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, no vienas puses, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>infrastruktūras darbība [ekspluatācija]<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, no otras puses<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Direktīvas 2012/34 6. apsvērums. Tas pats ir norādīts 26. apsvērumā: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>būtu jānošķir pārvadājumu pakalpojumu sniegšana no apkalpes vietu ekspluatācijas<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>.</P></NOTE>. Pēdējo minēto veic infrastruktūras pārvaldītājs, savukārt pārvadājumu pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kuriem šajā nolūkā ir piešķirta licence.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Direktīvā 2012/34 dažkārt ir lietots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>pārvadāšanas pakalpojumu sniegšana<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> pa dzelzceļu, kas apzīmē tādu uzņēmumu darbību, kuri ir saņēmuši dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu uzņēmuma licenci un sniedz šos pakalpojumus sabiedrībai. Taču šīs direktīvas terminoloģijā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>pakalpojuma sniegšana<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> neatbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>infrastruktūras ekspluatācijai<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>Infrastruktūras ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> saskaņā ar Direktīvu 2012/34 ir darbība, ko veic vienīgi tās pārvaldītājs, kas ne tikai nodrošina to uzņēmumiem, kuri sniedz pārvadājumu pakalpojumus, bet arī veic tās apkopi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Tomēr saskaņā ar 7. panta 1. punktu dalībvalstis var <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>uzdot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai jebkurai citai iestādei uzņemties atbildību par dzelzceļa infrastruktūras attīstības veicināšanu, piemēram, veicot ieguldījumus, apkopi un finansēšanu<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>.</P></NOTE> un to pārvalda, izmantojot tīklu, lai pildītu tam ar minētās direktīvas 7. pantu uzticētos uzdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Šī divpusējā shēma jau bija konstatējama definīcijās, kas bija iekļautas Direktīvas 2012/34 oriģinālajā redakcijā. No šajā direktīvā lietotā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>tīkls<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>Visa dzelzceļa infrastruktūra, ko pārvalda infrastruktūras pārvaldītājs<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>.</P></QUOT.S></NOTE> izrietēja, ka tā ekspluatāciju veic infrastruktūras pārvaldītājs. Turpmākās normas tika izstrādātas līdzīgi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmkārt, Īstenošanas regulā 2015/909, kas ir piemērojama, lai aprēķinātu ekspluatācijas izmaksas, kas tiek segtas ar maksām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Komisijas Īstenošanas regula (<DATE ISO="20150612">2015. gada 12. jūnijs</DATE>) par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="148" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 148, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir saistīti ar vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanu (18. apsvērums), atšķirībā no binoma – infrastruktūras pārvaldītājs plus tīkla ekspluatācija, uz ko ir atsauce 2. apsvērumā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>infrastruktūras pārvaldītājiem ir pienākums nodrošināt tīklu darbību<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>);</P></ITEM><ITEM><P>otrkārt, pārstrādājot 2016. gadā Direktīvu 2012/34, 3. panta 2. punktam tika pievienots jauns teikums, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācija ir vilcienu ceļu iedalīšana, satiksmes pārvaldība un infrastruktūras maksas noteikšana<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>3. panta 2.b punkts tika ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2370 (<DATE ISO="20161214">2016. gada 14. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="352" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 352, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Šos uzdevumus veic nevis pārvadājumu uzņēmumi, bet infrastruktūras pārvaldītājs.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ir divas interpretēšanas iespējas. Pirmā iespēja ir interpretēt Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punktu, ņemot vērā turpmākus normatīvus aktus, kas it īpaši reglamentē vienotu dzelzceļa telpu (it īpaši Direktīva 2012/34 un tās grozījumi).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Ja izvēlas šo iespēju, Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punktā lietotais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>[dzelzceļa] tīklu ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> ir jāaplūko kopsakarā ar Direktīvā 2012/34 iekļauto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>. Tas nebūtu attiecināms uz vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanu, ja tiktu ņemta vērā nozīme, kas (tagad) ir noteikta ar Direktīvas 2012/34 3. panta 2.b punktu tā redakcijā, kas sniegta ar Direktīvu 2016/2370. Citiem vārdiem sakot, tīkla ekspluatācija neietver vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanu, kas atbilst pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Otrā iespēja izriet no Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punktā lietotā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>tīklu ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> autonomas interpretācijas, ko neskar iepriekš minētās normatīvās nepilnības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Tiesas sēdē Komisija piekrita šim apgalvojumam.</P></NOTE>. Saskaņā ar šo interpretāciju nekas neliedz arī dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>ekspluatēt<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> tīklu tādējādi, ka tie to izmanto, gūst labumu vai lieto dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Var minēt vairākus argumentus par labu šai otrajai iespējai. Pirmkārt, Komisijas izvirzītais arguments par Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta izstrādi, ar kuru, ieviešot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>tīkla nodrošināšanu<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> kā atsevišķu, no tā ekspluatācijas neatkarīgu jēdzienu, šķiet, ir paplašināts šī pēdējā minētā termina semantiskais tvērums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Otrkārt, no gramatiskā skatupunkta viena no dažādajām jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> nozīmēm ir gūt labumu no lietas, rīkojoties ar to. Uzņēmumi, kas sniedz pasažieriem vilcienu satiksmes pakalpojumus, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>ekspluatē<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> tīklu, kurā pārvietojas to vilcieni, proti, to izmanto vai lieto, lai gūtu peļņu, sniedzot savu sabiedrisko pakalpojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Treškārt, saskaņā ar sistēmisko pieeju no Direktīvas 2004/17 5. panta 1. punkta piemērošanas jomas nebūtu jēgas vispārēji izslēgt uzņēmumus, kuri sniedz pārvadājumu pakalpojumus, jo šī darbība nav uzskatāma par tīkla izmantošanu, lai uzreiz pēc tam (tiesību normas 2. punkts) paziņotu, ka šī direktīva <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>neattiecas uz subjektiem, kas sniedz sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, uz kuriem neattiecas [neattiecās] Direktīvas 93/38/EEK darbības joma, ievērojot tās 2. panta 4. punktu<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>. Šis precizējums ir vajadzīgs tieši tāpēc, ka visiem pārējiem uzņēmumiem, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus, principā ir piemērojama Direktīva 2004/17.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Ceturtkārt un visbeidzot, Direktīvā 2004/17 ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>papildināmi saraksti, kuros ietverti līgumslēdzēji šīs direktīvas nozīmē [un kuri] ir iekļauti I līdz X pielikumā<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Direktīvas 2004/17 8. pants (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>Līgumslēdzēju saraksts<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>).</P></NOTE> Tādējādi IV pielikumā, kas attiecas uz līgumslēdzējiem, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu nozarē, ir iekļauti dažādu dalībvalstu publiski uzņēmumi, kuri tos sniedz. Konkrēti, attiecībā uz Zviedriju par tādiem tostarp tiek uzskatīti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>valsts uzņēmumi, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">järnvägslagen</HT> (2004:519) un <HT TYPE="ITALIC">järnvägsförordningen</HT> (2004:526)<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Komisijas <DATE ISO="20081209">2008. gada 9. decembra</DATE> Lēmums, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK par publiskā iepirkuma procedūrām attiecībā uz līgumslēdzēju un līgumslēdzēju iestāžu sarakstiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="349" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 349, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Šī veida uzņēmumu (starp kuriem ir <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT>) iekļaušana Direktīvas 2004/17 IV pielikumā atklāj, ka Savienības likumdevējs uz uzņēmumu, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus sabiedrībai, izmantojot dzelzceļa tīklu, darbību attiecina minētā tīkla ekspluatācijas jēdzienu tās 5. panta 1. punkta izpratnē, tādējādi gadījumā, ja ir izpildīti citi nosacījumi, ir jāizmanto Direktīvā 2004/17 paredzētās publisko iepirkumu procedūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Lai arī <DATE ISO="20171005">2017. gada 5. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">LitSpecMet</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑567/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:736">EU:C:2017:736</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) netika aplūkota izskatāmajā lietā radusies problēma, uz ko neattiecās prejudiciāla nolēmuma tiesvedība, Tiesa ir nospriedusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (<DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marts</DATE>) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" PAGE.FIRST="114" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 134, 114. lpp.</REF.DOC.OJ>) šīs lietas apstākļos un ar konkrētām atrunām bija piemērojama darbībai, ko veica meitasuzņēmums, kas pilnībā piederēja Lietuvas dzelzceļa sabiedrībai, kura tam piegādāja dzelzceļa materiālus, lai tas veiktu dzelzceļa pārvadājumus, kas bija paredzēti vispārējo interešu vajadzību apmierināšanai. Savos secinājumos minētajā lietā (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑567/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:319">EU:C:2017:319</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) saistībā ar viena lietas dalībnieka apgalvojumu par Direktīvas 2004/17 piemērošanu es norādīju, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>ņemot vērā, ka gan Direktīvas 2004/17 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, gan Direktīvas 2004/18 1. panta 9. punkta otrā daļa ietver identisku <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>publisko tiesību subjekta<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> definīciju, uz <HT TYPE="ITALIC">Vilniaus apygardos teismas</HT> (Viļņas apgabaltiesa) uzdotajiem jautājumiem var atbildēt, sākotnēji neizslēdzot ne vienas, ne otras direktīvas piemērojamību<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Kopumā, lai gan atzīstot zināmu saskaņotības neesamību starp jēdzieniem, kas ir lietoti tiesību normās par vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (Direktīva 2012/34 un attiecīgās normas), un jēdzieniem, kas ir lietoti Direktīvā 2004/17, šīs direktīvas 5. panta 1. punktā iekļautās vārdkopas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>tīklu ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> interpretācija nav atkarīga no jēdzieniem, kas ir definēti pirmajās minētajās tiesību normās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Visbeidzot <HT TYPE="ITALIC">SJ</HT> ir uzsvērusi, ka tā ir uzņēmums, kura darbībai ir tikai komerciāli mērķi, kas, pēc tās domām, izslēdz iespēju uzskatīt to par līgumslēdzēju iestādi, kurai ir jāievēro Direktīva 2004/17.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Šāds gadījums ir paredzēts Direktīvas 2004/17 30. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/>). Pietiek vien norādīt, ka šajā lietā nav konstatējams, ka minētā procedūra tika uzsākta, tāpēc šīs direktīvas piemērošana nevar tikt izslēgta.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Högsta förvaltningsdomstolen</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (<DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marts</DATE>), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>tīkls<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/> pastāv, ja uzņēmumiem, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus, ir nodrošināta valsts pārvaldīta dzelzceļa infrastruktūra saskaņā ar darbības nosacījumiem, ko ir noteikusi šīs valsts kompetentā iestāde, lai arī minētajai iestādei, ciktāl tas ir iespējams, ir jāapmierina visi šo uzņēmumu iesniegtie pieprasījumi par jaudas sadali;</P></ITEM><ITEM><P>publiska uzņēmuma darbība, ko veido sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, izmantojot dzelzceļa tīklu, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>tīklu ekspluatācija<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> Direktīvas 2004/17/EK izpratnē.<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>