EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.7.2021
COM(2021) 372 final
2021/0184(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.7.2021
COM(2021) 372 final
2021/0184(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
2018. gada 22. jūnijā 1 Padome pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā (“konvencija”).
Saskaņā ar konvencijas 24. panta 2. punkta a) apakšpunktu līgumslēdzējas puses, panākušas vienprātību, var uzaicināt konvencijai pievienoties reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuru zvejas kuģi vēlas zvejot konvencijas apgabalā.
Pievienošanās lūgumus Savienība ir iesniegusi 2018., 2019., 2020. un 2021. gadā. Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisija (NPFC) – konvencijas izveidota struktūra, kuras uzdevums ir pārvaldīt konvencijas apgabala zvejniecības, – savā ceturtajā un piektajā gadskārtējā sesijā attiecīgi 2018. un 2019. gadā nespēja panākt vienprātību par Savienības 2018. un 2019. gada lūgumiem. Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā ikgadējā sesija nenotika, tāpēc Savienības 2020. gada lūgumu NPFC neizskatīja. Sestajā gadskārtējā sesijā, kas norisinājās 2021. gada 23.–25. februārī, NPFC Savienības lūgumu pieņēma un vienprātīgi aicināja Savienību pievienoties konvencijai un deponēt ratifikācijas instrumentus depozitārei – Korejas Republikas valdībai.
Pievienodamās konvencijai, Savienība tiecas apmierināt dalībvalstu un attiecīgo Savienības kuģu vēlmi iegūt piekļuvi konvencijas apgabala zvejas resursiem. Turklāt Savienība cenšas nodrošināt NPFC pārvaldīto jūras bioloģisko resursu un jūras vides ilgtspējīgu izmantošanu, pārvaldību un saglabāšanu.
Šis priekšlikums attiecas uz Padomes lēmumu pievienoties konvencijai pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētās rīcībpolitikas jomā
Reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) ir starptautiskas organizācijas, kurās apvienojušās valstis, no kurām dažas ir piekrastes valstis, reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, tādas kā Eiropas Savienība, un zvejniecības subjekti, kas ieinteresēti zvejot konkrētā apgabalā. Dažas RZPO pārvalda visus zivju krājumus konkrētā apgabalā, savukārt citas īpaši koncentrējas uz tālu migrējošām sugām, galvenokārt tunzivīm, plašos ģeogrāfiskos apgabalos. Kaut gan dažām no tām ir tikai padomdevējas loma, lielākajai daļai ir pārvaldības pilnvaras noteikt nozvejas un zvejas piepūles limitus, tehniskos pasākumus un kontroles pienākumus.
Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Dalība reģionālās zvejniecības organizācijās (RZO)” 2 , Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 3 28. un 29. pantu un Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu “Kopējās zivsaimniecības politikas ārējā dimensija” 4 Eiropas Savienība, ko pārstāv Komisija, aktīvi darbojas 6 tunzivju organizācijās un 11 organizācijās, kas nav saistītas ar tunzivīm.
ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgais paziņojums “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” 5 un Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumi par minēto kopīgo paziņojumu sekmē pasākumus, kas atbalsta un stiprina RZPO efektivitāti un vajadzības gadījumā uzlabo to pārvaldību. Tāds ir ES darbības vadmotīvs šajos forumos.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām
Savienības pievienošanās konvencijai pilnībā atbilst Padomes 2020. gada 23. oktobra secinājumiem par Komisijas paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” 6 .
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šis priekšlikums Padomes lēmumam pamatojas uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Neattiecas.
•Proporcionalitāte
Neattiecas.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 6. punkta a) apakšpunkts no Komisijas prasa sagatavot priekšlikumu lēmumam, ko pieņem Padome ar Eiropas Parlamenta piekrišanu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Dalībvalstis un vairāki individuāli Savienības zvejas operatori 2017. gada beigās lūdza Komisiju sākt pievienošanās sarunas. 2018. gada sākumā notika apspriešanās ar relevantajām organizācijām un interešu grupām, un tās mērķis bija nodrošināt, lai šo organizāciju un grupu viedokļi tiktu ņemti vērā gaidāmajās sarunās par iespējamo Savienības pievienošanos konvencijai. Apspriešanās procesā iesaistījās pārstāvji no dalībvalstu pārvaldes iestādēm, ES zvejniecības industrijas un NVO, kā arī ES iedzīvotāji un patērētāji. Apspriešanās laikā ES zvejniecības industrija mudināja ES iestādes panākt tādu vienošanos, kas ES flotei ļautu zveju konvencijas apgabalā uzsākt pēc iespējas drīzāk. Tā uzskatīja, ka ātrākais ceļš, kā to panākt, ir divpakāpju pieeja, ar kuru Savienība vispirms kļūst par sadarbības partneri, kas nav līgumslēdzēja puse (CNCP), taču izsaka vēlmi drīz pēc tam kļūt par pilntiesīgu NPFC locekli. Nekādas citas piezīmes apspriešanās laikā netika saņemtas.
Iespēja risināt sarunas ar NPFC, lai Savienība varētu kļūt par CNCP, Padomes dotajā pilnvarojumā bija paredzēta. Tomēr tika uzskatīts, ka vēlamāk ir kļūt par pilntiesīgu NPFC locekli, jo CNCP statuss pienācīgi neatspoguļo Savienības iecerētās iesaistes līmeni un intensitāti.
Ieinteresētās personas bija cieši iesaistītas Savienības pievienošanās lūguma sagatavošanā un arī procesā pirms NPFC 2018., 2019. un 2021. gada gadskārtējā sesijā notiekošajām pievienošanās diskusijām un šo diskusiju laikā.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Neattiecas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Savienības pievienošanās konvencijai prasīs ikgadēju finansiālu iemaksu NPFC no budžeta pozīcijas 08.05.02 (“Obligātās iemaksas RZPO un citām starptautiskajām organizācijām”), un tiek lēsts, ka tās apmērs būs aptuveni 60 000 EUR gadā. Savienības iemaksa varētu palielināties atkarībā no tā, cik daudz tā zvejos konvencijas apgabalā. Vajadzīgās summas tiks precizētas ar attiecīgajām budžeta izdevumu pozīcijām ikgadējā budžeta procedūrā.
Iespējamas arī brīvprātīgas iemaksas NPFC budžetā (no budžeta pozīcijas 08.04.02) ar mērķi veicināt zinātnisko pētniecību. To apmērs tiek lēsts uz 200 000 EUR gadā. Šī budžeta pozīcija paredz arī tehnisko palīdzību, kas izmantojama, lai atbalstītu zinātnisko ieteikumu sniegšanu NPFC sanāksmju vajadzībām. Tiek lēsts, ka attiecīgās izmaksas būs 10 000 EUR gadā. Vajadzīgās summas tiks precizētas ar attiecīgajām budžeta izdevumu pozīcijām ikgadējā budžeta procedūrā.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Neattiecas.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas.
•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Neattiecas.
2021/0184 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 7 ,
tā kā:
(1)2018. gada 22. jūnijā 8 Padome pilnvaroja Eiropas Komisiju sākt sarunas ar Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisiju, lai pievienotos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā (“konvencija”).
(2)Savienības kompetencē ir saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku pieņemt jūras bioloģisko resursu saglabāšanas pasākumus un slēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.
(3)Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK 9 Savienība ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā, kas paredz visu starptautiskās sabiedrības locekļu sadarbību jūras bioloģisko resursu saglabāšanā un pārvaldībā.
(4)Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/414/EK 10 Savienība ir līgumslēdzēja puse Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību.
(5)Savā sestajā gadskārtējā sesijā, kas norisinājās 2021. gada 23.–25. februārī, Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisija uzaicināja Eiropas Savienību pievienoties konvencijai 11 .
(6)Pievienošanās konvencijai varētu veicināt Savienības īstenotās saglabāšanas pieejas konsekvenci pasaules okeānos un nostiprināt tās apņemšanos atbalstīt zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē. Saskaņā ar ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” 12 un Padomes secinājumiem par minēto kopīgo paziņojumu galvenā Savienības darbības iezīme šajos forumos ir tādu pasākumu sekmēšana, kas atbalsta un stiprina reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju efektivitāti un vajadzības gadījumā uzlabo to pārvaldību.
(7)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 13 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas atzinumu sniedzis [datums].
(8)Tāpēc Eiropas Savienībai būtu konvencijai jāpievienojas,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Eiropas Savienības pievienošanās Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā (“konvencija”).
Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties konvencijas saistības, Komisija saskaņā ar konvencijas 24. panta 4. punktu Savienības vārdā deponē pievienošanās instrumentu konvencijas depozitārei – Korejas Republikas valdībai.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā 14 .
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
Saturs
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
1.4.2.Konkrētie mērķi
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
1.4.4.Snieguma rādītāji
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Padomes lēmums par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
Veicināt okeānu pārvaldību starptautiskā līmenī
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
X jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 15
◻ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu, ir:
1) Eiropas zaļais kurss;
–2) spēcīgāka Eiropa pasaulē.
1.4.2.Konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis Nr. 1
Līdz 2024. gadam panākt, lai zvejniecības visā pasaulē kļūtu ilgtspējīgākas un konkurētspējīgākas.
Konkrētais mērķis Nr. 2
Līdz 2024. gadam panākt, lai zvejniecības visā pasaulē kļūtu ilgtspējīgākas un okeānu pārvaldība – labāka.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.
ES dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem būtu jāiegūst piekļuve konvencijas apgabalam, kuru pārvalda Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisija (NPFC) – struktūra, kas ar konvenciju izveidota tieši šim nolūkam.
ES pievienošanās konvencijai vēl vairāk veicinās Savienības īstenoto saglabāšanas pieeju okeānos un nostiprinās tās apņemšanos atbalstīt zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Zvejniecībā iesaistīto ES zvejas kuģu skaits
ES gūto nozveju skaits
Uzlabota krājumu ilgtspēja ilgtermiņā
To NPFC sanāksmju skaits, kurās piedalījusies ES
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
ES operatori Nīderlandē, Lietuvā, Latvijā, Polijā un Vācijā cenšas izvērst savas zvejas operācijas Klusā okeāna ziemeļu daļā, lai tādā veidā turpinātu nostiprināt savas globāla mēroga aktoru pozīcijas. Tiks veicināti arī apjomradīti ietaupījumi, jo ES flote jau ir iesaistījusies zvejas operācijās tālāk uz dienvidiem, blakus esošās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), proti, Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO), apgabalā.
ES līdzdalība NPFC darbā atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ārējiem mērķiem veicinās arī krājumu ilgtspēju ilgtermiņā un atbalstīs Klusā okeāna ziemeļu daļai relevanto zinātnisko pētniecību.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu jūras bioloģisko resursu saglabāšana ietilpst ES ekskluzīvā kompetencē.
Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)
Atbilstoši 28. pantam Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku ES pievienošanās konvencijai vajadzīga galvenokārt tādēļ, lai:
a) piekļūtu NPFC pārziņā esošajiem zvejas resursiem;
b) aktīvi atbalstītu un sekmētu zinātniskās informācijas un ieteikumu izstrādi;
c) uzlabotu rīcībpolitikas saskanību ar Savienības iniciatīvām, jo īpaši ņemot vērā pasākumus vides, tirdzniecības un attīstības jomā, un stiprinātu attīstības sadarbības un zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās sadarbības kontekstā veikto darbību konsekvenci;
d) dotu ieguldījumu ilgtspējīgās zvejas darbībās, kas ir ekonomiski dzīvotspējīgas, un veicinātu nodarbinātību Savienībā;
e) nodrošinātu, lai Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem balstītos uz tiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem KZP jomā, vienlaikus Savienības operatoriem nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešo valstu operatoriem;
f) visās starptautiskajās jomās veicinātu un atbalstītu nepieciešamos pasākumus, ar kuriem izskauž NNN zveju;
g) veicinātu katras valsts atbilstības mehānisma īstenošanu un nostiprināšanu.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Komisijas darbības starptautiskā un divpusējā līmenī ir svarīgs noteiktās prioritātes – nostiprināt ES kā globāla mēroga aktora pozīciju – elements. Visas ES nostājas RZPO, kurās ES ir līgumslēdzēja puse, ir balstītas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, KZP standartiem un principiem un ES starptautisko pieeju okeānu pārvaldībai. Tomēr citu līgumslēdzēju pušu nostāja ne vienmēr ļauj iegūt pilnīgu atbalstu. Komisija pārstāv ES arī RZPO sanāksmēs, tāpēc MARE ĢD ir uzņēmies vadību visās relevantajās sarunās, konsekventi nodrošinot pienācīgas apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai popularizētu KZP mērķus globālā mērogā.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Priekšlikums virza globālu un daudzpusēju darbakārtību, kas zvejniecību ilgtspēju visā pasaulē veicina, lai risinātu būtiskas problēmas, piemēram, izskaustu nelegālu, nereģistrētu un nereglamentētu (NNN) zveju un samazinātu pārmērīgu zvejas kapacitāti.
Tas sekmīgāk integrē zivsaimniecības, attīstības, vides, tirdzniecības un citas rīcībpolitikas, lai šādi turpinātu virzību uz ilgtspējīgas un atbildīgas pārvaldības mērķiem.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
2021.–2027. gada periodā budžetārās finanšu iemaksas NPFC tiks izdarītas no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda jeb EJZAF (brīvprātīgu iemaksu, resp., dotāciju, gadījumā) un no līdzekļiem, kas atvēlēti obligātajām iemaksām starptautiskām struktūrām (abi avoti tiks pārvaldīti tieši).
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
◻ Ierobežots ilgums
–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.
–◻ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.
X Beztermiņa
–Īstenošana no dienas, kurā Savienība pievienojas konvencijai; domājams, 2022. gada sākumā.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 16
X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–X ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
No 2022. gada finanšu iemaksas NPFC pārvaldīs Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA). 2021. gada finanšu iemaksas NPFC, ja tādas būs, pārvaldīs Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Lai gan praksē NPFC tiekas katru gadu, kārtējo sanāksmi tai ir pienākums noturēt vismaz reizi divos gados. Katrā kārtējā sanāksmē NPFC vienprātīgi pieņem gada budžetu katram no nākamajiem diviem gadiem. Saskaņā ar NPFC procedūrām Komisija izskatīs, verificēs un komentēs budžeta projektu, ko NPFC sekretariāts iesniedzis NPFC uz apstiprināšanu.
NPFC sekretariāts katru gadu ziņo par NPFC budžeta izpildi. Katrā kārtējā sanāksmē NPFC rūpīgi pārbauda to, kā budžeta izpilde notikusi.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
NPFC budžeta iemaksas katram tās loceklim nosaka pēc saskaņotas formulas. Komisijas loceklis, kas par tādu kļuvis finanšu gada laikā, budžetā iemaksā summu, kura ir proporcionāla šajā gadā atlikušo pilno mēnešu skaitam, skaitot no dienas, kad tas kļuvis par locekli.
Ikgadējās (obligātās) finanšu iemaksas RZPO, ja ES ir tās locekle, tiek veiktas no tieši pārvaldītas budžeta pozīcijas (08.05.02). Brīvprātīgās iemaksas RZPO, ja ES ir tās locekle, kā arī tehniskās palīdzības izdevumi, kas domāti, lai atbalstītu zinātnisko ieteikumu sniegšanu RZPO sanāksmju vajadzībām, tiek segti no EJZAF tiešās pārvaldības komponentā ietilpstošas budžeta pozīcijas (08.04.02).
Visi ES iemaksu elementi tiks pārvaldīti tiešā veidā. Īstenošanas mehānismi, maksājumu kārtība un darījumu kontrole būs saskaņā ar principiem un noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā (Regula (ES, Euratom) 2018/1046).
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
NPFC locekļi regulāri veic iemaksas organizācijas budžetā, un iekavētu maksājumu pašlaik nav. Locekļi, kas iemaksas pilnā apjomā nav izdarījuši divus gadus pēc kārtas, nav tiesīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un nevar iebilst pret NPFC lēmumiem tik ilgi, kamēr tie nav nokārtojuši savas finansiālās saistības.
NPFC finansiālo situāciju ik gadus caurskata tās Finanšu un administratīvā komiteja. Pārskatus par apstiprinātajām saistībām un izdevumiem katru gadu revidē ārēji revidenti un rezultātus iesniedz NPFC.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Visu ar NPFC saistīto darbību īstenošanu gan attiecībā uz obligātajām iemaksām (dalības maksu), gan attiecībā uz dotācijām brīvprātīgu iemaksu veidā Komisija deleģēs Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrai (CINEA). Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšana CINEA nesīs ievērojamus ieguvumus procesa optimizācijas un apjomradītu ietaupījumu ziņā un vienlaikus ļaus MARE ĢD koncentrēties uz saviem rīcībpolitiskajiem uzdevumiem.
Ņemot vērā mazās ikgadējās summas un darījumu veidu (dalības maksas un tiešās dotācijas), paredzams, ka kļūdu īpatsvars būs ļoti zems.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
NPFC budžetu un izdevumu prognozi ik gadu sagatavo sekretariāts un pēc tam caurskata un apstiprina NPFC Finanšu un administratīvā komiteja, kura NPFC izdod ieteikumu par budžeta un izdevumu prognozes apstiprināšanu. Pārskatus par apstiprinātajām saistībām un izdevumiem katru gadu revidē ārēji revidenti un rezultātus iesniedz NPFC.
Visas darbības, uz kurām attiecas šis lēmums un kuras finansē no ES budžeta, tiks pakļautas iedibinātajām kontroles procedūrām un uz tām attieksies Komisijas, arī tās iekšējās revīzijas dienesta, veiktas finanšu revīzijas un Eiropas Revīzijas palātas veiktas revīzijas.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. 17 |
no EBTA valstīm 18 |
no kandidātvalstīm 19 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
3 |
08.01.03.01 |
Nedif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
|
3 |
08.04.02 |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
|
3 |
08.05.02 |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
|
7 |
20.02.06.01 |
Nedif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
|
7 |
20.01.02.01 |
Nedif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
Ikgadējie izdevumi būs atkarīgi no iemaksām, kuras ES jāveic NPFC budžetā un par kuru apjomu pēc saskaņotas formulas tiks nolemts NPFC kārtējā sanāksmē. Patlaban tās tiek lēstas ne vairāk kā uz 60 000 EUR/gadā, bet šī summa var palielināties atkarībā no ES flotes ikgadējās zvejas aktivitātes.
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
Nr. |
3. Dabas resursi un vide |
|
MARE ĢD |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ |
|||
|
• Darbības apropriācijas |
|||||||||||
|
Budžeta pozīcija: 08.05.02 |
Saistības |
(1a) |
0,030 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,39 |
|
|
Maksājumi |
(2a) |
0,030 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,39 |
||
|
Budžeta pozīcija: 08.04.02 |
Saistības |
(1b) |
0 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
1,2 |
|
|
Maksājumi |
(2b) |
0 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
1,2 |
||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 20 |
|||||||||||
|
Budžeta pozīcija: 08.01.03.01 |
(3) |
0 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,060 |
||
|
KOPĀ MARE ĢD
|
Saistības |
=1a+1b +3 |
0,030 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
1,65 |
|
|
Maksājumi |
=2a+2b +3 |
0,030 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
1,65 |
||
|
|
Saistības |
(4) |
0,030 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
1,59 |
|
Maksājumi |
(5) |
0,030 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
1,59 |
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,060 |
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
=4+6 |
0,030 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
1,65 |
|
Maksājumi |
=5+6 |
0,030 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
1,65 |
|
|
|
7. |
“Administratīvie izdevumi” |
Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ |
|||
|
MARE ĢD |
||||||||||
|
• Cilvēkresursi |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,322 |
||
|
• Citi administratīvie izdevumi |
0,008 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,128 |
||
|
KOPĀ MARE ĢD |
Apropriācijas |
0,054 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,450 |
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0,054 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,450 |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ |
|||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
0,084 |
0,336 |
0,336 |
0,336 |
0,336 |
0,336 |
0,336 |
2,1 |
|
|
Maksājumi |
0,084 |
0,336 |
0,336 |
0,336 |
0,336 |
0,336 |
0,336 |
2,1 |
||
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus ⇩ |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ |
|||||||||||||
|
Iznākumi |
|||||||||||||||||||||
|
Veids 21 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 22 Līdz 2024. gadam panākt, lai zvejniecības visā pasaulē kļūtu ilgtspējīgākas un konkurētspējīgākas |
|||||||||||||||||||||
|
– 1. iznākums |
MSY apjomā apzvejoto krājumu skaits |
0,020 |
0,040 |
0,040 |
0,040 |
0,040 |
0,040 |
0,040 |
0,260 |
||||||||||||
|
– 2. iznākums |
ES flotes rentabilitāte |
0,010 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,130 |
||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
0,030 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,390 |
|||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 Līdz 2024. gadam panākt, lai zvejniecības visā pasaulē kļūtu ilgtspējīgākas un okeānu pārvaldība – labāka |
|||||||||||||||||||||
|
– Iznākums |
Pēc zinātniskā ieteikuma pieņemtie saglabāšanas pasākumi |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
1,2 |
|||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
0,200 |
1,2 |
||||||||||||||
|
KOPSUMMAS |
0,030 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
0,260 |
1,59 |
|||||||||||||
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,046 |
0,322 |
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,008 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,020 |
0,128 |
|
Starpsumma –
|
0,054 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,450 |
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 23 |
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Pārējie administratīvie
|
||||||||
|
Starpsumma –
|
|
KOPĀ |
0,054 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,066 |
0,450 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||||||
|
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
||
|
20 01 02 03 (Delegācijas) |
|||||||||
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
|||||||||
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
|||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
|||||||||
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 24 |
|||||||||
|
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
|||||||||
|
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) |
|||||||||
|
XX 01 xx yy zz 25 |
– galvenajā mītnē |
||||||||
|
– delegācijās |
|||||||||
|
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība) |
|||||||||
|
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība) |
|||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
|||||||||
|
KOPĀ |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
||
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
Veicināt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos un uzlabot NPFC veiktspēju atbilstoši KZP mērķiem un tās ārējai dimensijai, kā arī MARE ĢD prioritātēm. Popularizēt KZP principus un standartus attiecībā uz saglabāšanas, kontroles un izpildes panākšanas pasākumiem NPFC un šajā sakarā izstrādāt sarunu stratēģijas ES mērķu sasniegšanai. Veikt analīzi un izstrādāt saglabāšanas un zvejniecību pārvaldības pasākumus RZPO, vienlaikus nodrošinot KZP īstenošanas politisko koordinēšanu. Iesaistīties regulārā dialogā ar ieinteresētajām personām un uzturēt konstruktīvas attiecības ar citām iestādēm un starptautiskām struktūrām. |
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikums/iniciatīva:
–X pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniedziet Excel tabulu.
–◻ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.
–◻ jāpārskata DFS
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
3.2.5.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
–X neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–◻ paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
||||||||
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
||||||||
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
◻ pašu resursus
◻ citus ieņēmumus
◻ Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 27 |
||||||
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
................. pants |
||||||||
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Nav
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).
Nav