<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-06-202506C124202303510-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0351-23-202505451-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/07/2025 17:39:17" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="loB3GGaaazn3KTQBiVW96U2zvtoSVy7qTIJC5YhaMJ3BWBYAuq4ezj600ZANCgZ1OQjXjrD7CvlVb8UBr04c6MrWAo7c8J4cJa/YGVyst+TrfJAHA7kEaw4L1H+a5xxEmS3Wb0+qrTa4nwRLD3U/zthyItdCZ5f9y0etrn2dSjY=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="bac1c74d-602d-4c34-b717-241209173480" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0351" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 06-06-25 15:53:58" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-06-25T14:13:28Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="b8173817ac3a418d9972ab80aeb23a66" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0351" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId31" style="first"/>
      <div id="rId27" style="even">Spriedums, 24.6.2025. – Lieta C‑351/23</div>
      <div id="rId28" style="default">GR REAL</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 24. jūnijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13/EEK – 6. panta 1. punkts – 7. panta 1. punkts – Patēriņa kredītlīgums – Ar nekustamo īpašumu, kas ir patērētāja ģimenes mājoklis, nodrošināts līgums – Kredīta pirmstermiņa atmaksa – Šī nekustamā īpašuma pārdošana ārpustiesas izsolē – Valsts tiesiskais regulējums, kurā atļauts veikt šādu pārdošanu bez attiecīgā prasījuma iepriekšējas pārbaudes tiesā – Šādas pārdošanas spēkā neesības pamati, starp kuriem nav tas, vai pastāv negodīgi noteikumi – Patērētājiem atzītās aizsardzības efektivitāte – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 47. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑351/23
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā, Slovākija) iesniegusi ar 2023. gada 11. maija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 6. jūnijā, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      GR REAL s. r. o.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      PO,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      RT,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-10" title="page-1">
      TIESA (virspalāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-2">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz], palātu priekšsēdētāji K. Likurgs [C. Lycourgos], I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún], A. Kumins [A. Kumin] un N. Jēskinens [N. Jääskinen], tiesneši J. Regans [E. Regan], N. Pisarra [N. Piçarra], I. Ziemele, O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei] (referente), B. Smulderss [B. Smulders], M. Kondinanci [M. Condinanzi], F. Šalīns [F. Schalin] un S. Žervazonī [S. Gervasoni],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-2">
      ģenerāladvokāte: L. Medina,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-2">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-2">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-2">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">GR REAL s. r. o. vārdā – M. Krutek, advokát,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">RO un RT vārdā – Z. Pitoňáková, advokátka,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Slovākijas valdības vārdā – E. V. Larišová un A. Lukáčik, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – R. Lindenthal, P. Ondrůšek un N. Ruiz García, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-2">
      noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2024. gada 14. novembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-2">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-22" title="page-2">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu Padomes Direktīvā 93/13/EK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.), kā arī 5., 8. un 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV 2005, L 149, 22. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp GR REAL s. r. o., no vienas puses, un PO un RT, no otras puses, par šo personu izlikšanu no viņu ģimenes mājokļa pēc tam, kad minētā sabiedrība to iegādājās ārpustiesas izsolē, un par pretprasību, ar kuru PO un RT apstrīd īpašumtiesību uz šo nekustamo īpašumu nodošanas tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 93/13</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 93/13 divdesmit ceturtajā apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-3">
      “[..] dalībvalstu tiesām un administratīvām iestādēm jābūt to rīcībā adekvātiem un efektīviem līdzekļiem, lai novērstu tālāku negodīgu noteikumu piemērošanu patērētāju līgumos”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 6. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-3">
      “Dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam un ka līgums pie tādiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 7. panta 1. punkts formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-3">
      “Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāju un konkurentu interesēs pastāv adekvāti un efektīvi līdzekļi, lai novērstu negodīgu noteikumu ilgstošu izmantošanu pārdevēju vai piegādātāju ar patērētājiem noslēgtos līgumos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2005/29</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2005/29 5. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-3">
      “1. Negodīga komercprakse ir aizliegta.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-3">
      2. Komercprakse ir negodīga, ja:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-3">
      a) tā ir pretrunā profesionālās rūpības prasībām
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-39" title="page-3">
      un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-3">
      b) tā attiecībā uz produktu būtiski kropļo vai var būtiski kropļot tā vidusmēra patērētāja saimniecisko rīcību, kuru produkts sasniedz vai kuram tas adresēts, vai vidusmēra grupas pārstāvja saimniecisko rīcību attiecībā uz produktu, ja komercprakse ir vērsta uz īpašu patērētāju grupu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-3">
      4. Jo īpaši komercprakse ir negodīga, ja:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-4">
      b) tā ir agresīva, kā izklāstīts 8. un 9. pantā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-4">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 8. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-4">
      “Komercpraksi uzskata par agresīvu, ja faktiski, ņemot vērā visas tās īpašības un visus apstākļus, tā ar uzmākšanos, piespiešanu, tostarp fiziska spēka izmantošanu vai nesamērīgu ietekmi, būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt vidusmēra patērētāja izvēles vai rīcības brīvību attiecībā uz produktu un tādējādi liek vai var likt viņam pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 9. panta redakcija ir šāda:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-4">
      “Konstatējot to, vai komercpraksē izmantota uzmākšanās, piespiešana vai nesamērīga ietekme, ņem vērā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-4">
      a) notikuma laiku, vietu, iedabu vai ilgumu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-4">
      b) draudīgas vai aizvainojošas runas vai uzvedības izmantošanu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-4">
      c) to, vai tirgotājs izmanto jebkuru konkrētu nelaimi vai tik nopietnus apstākļus, kas mazina patērētāja spriestspējas, ja tirgotājs apzinās tādas nelaimes un apstākļus, lai ietekmētu patērētāju lēmumu par produktu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-4">
      d) jebkurus apgrūtinošus vai nesamērīgus nelīgumiskus šķēršļus, ko tirgotājs uzliek, ja patērētājs vēlas izmantot līgumiskas tiesības, tostarp tiesības līgumu izbeigt vai izvēlēties citu produktu vai citu tirgotāju;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-4">
      e) jebkurus draudus veikt jebkuras darbības, ko likumīgi nedrīkst veikt.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Slovākijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilkodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Zákon č. 40/1964 Zb. Občiansky zákonník (Likums Nr. 40/1964 par Civilkodeksu), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Civilkodekss”), 53. panta 9. punktā bija paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-4">
      “Gadījumā, ja ar patērētāju noslēgtais līgums ir izpildāms, veicot maksājumu pa daļām, pārdevējs vai piegādātājs Civilkodeksa 565. pantā paredzētās tiesības var izmantot ne agrāk kā trīs mēnešus pēc maksājuma kavējuma un ar nosacījumu, ka tas ir brīdinājis patērētāju vismaz 15 dienas pirms šo tiesību izmantošanas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilkodeksa 151.j panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-5">
      “Ja nodrošinātais prasījums nav pienācīgi un savlaicīgi izpildīts, nodrošinātais kreditors var vērst piedziņu uz nodrošinājuma priekšmetu. Vēršot piedziņu uz nodrošinājumu, nodrošinātais kreditors var panākt parāda samaksu, izmantojot līgumā noteiktos līdzekļus vai pārdodot nodrošinājuma priekšmetu izsolē saskaņā ar īpašu likumu [..], vai arī pārdodot nodrošinājuma priekšmetu saskaņā ar īpašiem likumiem [..], ja vien šajā kodeksā vai īpašā likumā nav paredzēts citādi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šajā tiesību normā pēc vārdiem “saskaņā ar īpašu likumu” ir ietverta pirmā zemsvītras piezīme, kurā ir atsauce uz zákon č. 527/2002 Z. z. o dobrovoľných dražbách a o doplnení zákona Slovenskej národnej rady č. 323/1992 Zb. o notároch a notárskej činnosti (Notársky poriadok) v znení neskorších predpisov (Likums Nr. 527/2002 par labprātīgām izsolēm un papildinājumiem Slovākijas Nacionālās padomes Likumā Nr. 323/1992 par notāriem un notāru darbību (Notariāta kodekss), redakcijā ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem (turpmāk tekstā – “Likums par labprātīgām izsolēm”)), kā arī vēl viena zemsvītras piezīme pēc vārdiem “īpašiem likumiem”, kurā ir atsauce uz zákon č. 99/1963 Zb., Občiansky súdny poriadok (Likums Nr. 99/1963 par Civilprocesa kodeksu, kurš bija spēkā iepriekš, turpmāk tekstā – “Civilprocesa kodekss”), kurš no 2016. gada 1. jūlija tika aizstāts ar zákon č. 160/2015 Z. z. Civilný sporový poriadok (Likums Nr. 160/2015 par Civilprocesa kodeksu, turpmāk tekstā – “Civilprocesa kodekss”), un uz zákon č. 233/1995 Z. z. o súdnych exekútoroch a exekučnej činnosti (Exekučný poriadok) a o zmene a doplnení ďalších zákonov (Likums Nr. 233/1995 par tiesu izpildītājiem un piespiedu izpildes procedūrām (Izpildes procesa kodekss) un ar ko groza un papildina citus likumus).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilkodeksa 565. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-5">
      “Prasījuma izpildes pa daļām gadījumā kreditors nevar prasīt visas prasījuma summas samaksu tāpēc, ka nav veikts kāds ikmēneša maksājums, ja vien puses par to nav vienojušās vai tas nav paredzēts lēmumā. Tomēr kreditors šīs tiesības var izmantot ne vēlāk kā līdz pirmā nākamā maksājuma termiņa beigām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilprocesa kodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilprocesa kodeksa 325. panta 1. punktā un 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-5">
      “1. Tiesa var noteikt pagaidu pasākumus, ja steidzami jānoregulē konkrēta situācija vai pastāv iespēja, ka tiesas nolēmuma izpilde var tikt apdraudēta.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-5">
      2. Tiesa kā pagaidu pasākumu tostarp var uzdot lietas dalībniekam
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-68" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-69" title="page-5">
      d) veikt, atturēties vai ļaut veikt kādu darbību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likums par labprātīgām izsolēm</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likuma par labprātīgām izsolēm 6. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-6">
      “Izsoles rīkotājs ir persona, kura rīko izsoli un atbilst šajā, kā arī īpašā likumā izvirzītajiem nosacījumiem un kurai ir atļauts veikt attiecīgo darbību. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā likuma 19. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts formulēti šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-6">
      “Izsoles rīkotājam ir pienākums ne vēlāk kā līdz izsoles sākumam atteikties no izsoles,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-75" title="page-6">
      a) pamatojoties uz personas, kas ierosinājusi izsoli, rakstveida lūgumu,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-76" title="page-6">
      b) ja izsoles rīkotājam, iesniedzot izpildāmu spriedumu, ir pierādīts, ka personai, kas ierosinājusi izsoli, nav tiesību to ierosināt; tad, ja tiesa ir piemērojusi pagaidu noregulējumu, pietiek, ja izsoles rīkotājam pierāda, ka tiesa ir piemērojusi šādu noregulējumu”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī likuma 21. panta 2. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-6">
      “Ja ir apstrīdēta nodrošinājuma līguma spēkā esība vai pārkāpti šī likuma noteikumi, persona, kura apgalvo, ka šāds pārkāpums ir izraisījis tās tiesību aizskārumu, var vērsties tiesā ar lūgumu atzīt izsoli par spēkā neesošu. Tomēr tiesības lūgt atzīt izsoli par spēkā neesošu izbeidzas, ja tās nav izmantotas trīs mēnešu laikā pēc notikušās izsoles, ja vien spēkā neesības iemesli nav saistīti ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un izsoles priekšmets nav māja vai dzīvoklis, kurā notikušās izsoles dienā saskaņā ar īpašu tiesisko regulējumu bija deklarēta izsolē pārdotā īpašuma bijušā īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta; [..] šādā gadījumā prasību par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu var celt arī pēc minētā termiņa beigām. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2011. gada 7. aprīlī Slovenská sporiteľňa, a.s. (turpmāk tekstā – “banka”) un atbildētāji pamatlietā noslēdza kredītlīgumu par summu 63 000 EUR. Atbildētāji pamatlietā apņēmās no 2011. gada 20. jūnija atmaksāt šo summu ikmēneša 424,41 EUR maksājumos; pēdējais ikmēneša maksājums bija paredzēts 2030. gada 20. janvārī. Maksājuma kavējuma gadījumā bankas piemērotajos vispārīgajos noteikumos bija paredzēta kredīta pirmstermiņa atmaksa. Minētā summa tika nodrošināta, nodibinot hipotēku uz nekustamo īpašumu, proti, uz atbildētāju pamatlietā ģimenes mājokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā atbildētāji pamatlietā kavēja ikmēneša maksājumus, banka ar 2016. gada 3. novembra vēstuli pieprasīja kredīta pirmstermiņa atmaksu un aicināja atbildētājus pamatlietā samaksāt visu summu, kas vēl bija jāsamaksā saskaņā ar šo līgumu, proti, 56 888,08 EUR. Tā arī iesniedza pieteikumu par piespiedu piedziņas vēršanu uz attiecīgo hipotekāro nodrošinājumu, rīkojot “labprātīgu” izsoli, proti, nekustamā īpašuma pārdošanu ārpustiesas izsolē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2017. gada 21. aprīlī atbildētāji pamatlietā cēla prasību Okresný súd Prešov (Prešovas rajona tiesa, Slovākija), lūdzot uzdot bankai nevērst piedziņu uz šo nodrošinājumu ārpustiesas izsolē un kā pagaidu pasākumu apturēt piedziņu līdz brīdim, kad tiks galīgi pabeigta pamattiesvedība. Prasības pamatojumam atbildētāji pamatlietā apgalvoja, ka bankai nebija tiesību pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu, jo par to nebija attiecīgas vienošanās, un ka, lai gan viņi bija lūguši pārstrukturēt aizdevumu, banka bija uzsākusi piedziņu, pamatojoties uz Likumu par labprātīgām izsolēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2017. gada 25. aprīlī notika pirmā izsoles kārta, kurā netika iesniegts neviens piedāvājums. Šajā izsoles kārtā PO iebilda pret pārdošanu, norādot uz to, ka noris tiesvedība ar mērķi novērst piedziņu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2017. gada 26. maija rīkojumu Okresný súd Prešov (Prešovas rajona tiesa) noraidīja atbildētāju pamatlietā iesniegto pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, neizskatot viņu iebildumu, ka banka, piemērojot noteikumu par kredīta pirmstermiņa atmaksu, ir pārkāpusi viņu tiesības. Atbildētāji pamatlietā iesniedza apelācijas sūdzību par šo rīkojumu Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā, Slovākija).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā izsoles kārta notika 2017. gada 18. jūlijā, tātad vēl pirms pēdējā minētā tiesa bija lēmusi par iesniegto apelācijas sūdzību. Šajā izsoles kārtā PO vēlreiz vērsa uzmanību uz to, ka noris tiesvedība ar mērķi nepieļaut piedziņas vēršanu uz attiecīgo hipotekāro nodrošinājumu. Nekustamo īpašumu vēlāk tomēr iegādājās prasītāja pamatlietā, kas ir sabiedrība, kura citstarp darbojas nekustamo īpašumu kreditēšanas, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā un kura vēlāk tika reģistrēta zemesgrāmatā kā šī īpašuma īpašniece.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2017. gada 9. augusta rīkojumu Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā) atcēla Okresný súd Prešov (Prešovas rajona tiesa) 2017. gada 26. maija rīkojumu, ar kuru tā noraidīja atbildētāju pamatlietā iesniegto pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, un uzdeva atkārtoti izskatīt šo pieteikumu, citstarp pamatojoties uz to, ka šai tiesai bija jāizvērtē atbildētāju pamatlietā iebildumi, kurus Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā) uzskata par pamatotiem un kuri skar to, ka par noteikumu par kredīta pirmstermiņa atmaksu nav bijis vienošanās. Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā) arī konstatēja, ka pirmās instances tiesa nebija pārbaudījusi, vai saistībā ar pieteikumu par piedziņas vēršanu uz hipotekāro nodrošinājumu ir ievērots samērīguma princips, jo nav ņēmusi vērā nedz izvirzītā prasījuma apmēru iepretim attiecīgā nekustamā īpašuma vērtībai, proti, to, ka tas ir atbildētāju pamatlietā ģimenes mājoklis, nedz viņu personību vai spēju apmierināt prasījumu ar citiem līdzekļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2017. gada 19. decembrī atbildētāji pamatlietā atsauca šī sprieduma 19. punktā minēto prasību uzdot bankai atturēties no piedziņas vēršanas uz attiecīgo hipotekāro nodrošinājumu ārpustiesas izsolē, jo pārdošana jau bija notikusi un tāpēc šai prasībai vairs nebija jēgas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Okresný súd Prešov (Prešovas rajona tiesa) ar 2018. gada 11. janvāra rīkojumu tādēļ izbeidza tiesvedību un piesprieda atbildētājiem pamatlietā atlīdzināt ar minēto prasību saistītos tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildētāji pamatlietā atteicās atbrīvot attiecīgo nekustamo īpašumu. Tā ir viņu vienīgā mājvieta, kurā dzīvo arī viņu bērni, no kuriem divi ir nepilngadīgi un cieš no nopietniem psiholoģiskiem traucējumiem. Tādēļ prasītāja pamatlietā cēla prasību par izlikšanu Okresný súd Prešov (Prešovas rajona tiesa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sākotnējā procesuālajā posmā šī tiesa noraidīja prasību ar spriedumu, kuru apelācijas instancē apstiprināja Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā). Ar 2021. gada 8. aprīļa rīkojumu Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) atcēla abu minēto tiesu nolēmumus un nodeva lietu atpakaļ Okresný súd Prešov (Prešovas rajona tiesa), lai tā izvērtētu prasītājas pamatlietā īpašumtiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrajā procesuālajā posmā Okresný súd Prešov (Prešovas rajona tiesa) apmierināja prasību un uzdeva atbildētājiem pamatlietā atbrīvot attiecīgo nekustamo īpašumu. Minētā tiesa noraidīja viņu pretprasību, ar kuru tika apstrīdēta īpašumtiesību uz šo nekustamo īpašumu nodošanas likumība, jo šis nekustamais īpašums ir iegūts ārpustiesas izsolē un tai nav jurisdikcijas lemt par pārdošanas spēkā esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gan prasītāja pamatlietā, gan atbildētāji pamatlietā pārsūdzēja šo nolēmumu Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā) daļā, kurā attiecīgi atbildētājiem pamatlietā netika piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un prasītājas pamatlietā celtā pretprasība tika noraidīta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētajā tiesā, kas ir iesniedzējtiesa, atbildētāji pamatlietā apgalvoja, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības un viņu tiesības uz mājokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa atzīst, ka aizdevuma līgumā paredzēto ikmēneša maksājumu neveikšana ir būtisks no šāda līguma izrietošo patērētāju līgumsaistību pārkāpums. Tomēr tā uzskata, ka Savienības tiesībās paredzētā patērētāju aizsardzība netiek nodrošināta, ja starp minēto saistību neizpildi un kredīta pirmstermiņa atmaksas sekām pastāv ārkārtējs nesamērīgums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas skatījumā tajā izskatāmā lieta tās īpašo apstākļu dēļ atšķiras no citām lietām, kurās taisīti Tiesas spriedumi patērētāju aizsardzības jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, minētā tiesa šaubās, vai noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu, balstoties uz kuru tika veikta pamatlietā aplūkotā ārpustiesas izsole, atbilst pārskatāmības prasībai, ko Tiesa citstarp precizējusi 2013. gada 21. marta spriedumā RWE Vertrieb (C‑92/11, EU:C:2013:180). Šajā ziņā tā norāda, ka šis noteikums ir iekļauts bankas vispārīgajos noteikumos, taču banka nav vērsusi uz to atbildētāju pamatlietā uzmanību, lai gan kredīta pirmstermiņa atmaksu var pieprasīt vien tad, ja puses par to ir skaidri vienojušās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, šī tiesa norāda, ka atbildētāji pamatlietā iebilda pret viņu ģimenes mājokļa pārdošanu ārpustiesas izsolē, ceļot prasību, lai liktu bankai atturēties no piedziņas vēršanas uz attiecīgo hipotekāro nodrošinājumu. Šajā tiesvedībā viņi kā pagaidu pasākumu esot arī lūguši apturēt šo piedziņu, un tas iesniedzējtiesas skatījumā ir vienīgais procesuālais līdzeklis, kurš ļauj to apturēt. Iesniedzējtiesa arī norāda, ka pirmās instances tiesas rīkojumu, ar kuru tika noraidīts prasītais pagaidu pasākums, apelācijas instances tiesa atcēla citstarp tādēļ, ka nebija izvērtēts iebildums par noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu spēkā neesību, ņemot vērā Direktīvu 93/13. Tomēr izsole notika pirms šī rīkojuma atcelšanas un tātad vēl pirms pirmās instances tiesa varēja atkārtoti izskatīt pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, iesniedzējtiesa atsaucas uz to, ka Slovākijas judikatūrā liela nozīme tiek piešķirta trešo personu – labticīgo pircēju aizsardzībai. Minētā tiesa tomēr norāda, ka labticība nebūtu atzīstama, ja trešās personas situāciju raksturo “bažas raisoši apstākļi”. Šī tiesa par “ļoti lielas bažas raisošu apstākli” uzskata to, ka nekustamā īpašuma pārdošanas ārpustiesas izsolē brīdī tajā uzvarējusī sabiedrība bija informēta par tiesvedību, kas uzsākta par pārdošanas pamatā esošā noteikuma spēkā esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi rodas jautājums par Direktīvas 93/13 interpretāciju, lai noskaidrotu, vai šādai izsolē uzvarējušai sabiedrībai ir absolūta aizsardzība vai arī šī aizsardzība var tikt ierobežota, citstarp ņemot vērā konkrēto patērētāju aktīvo rīcību un šaubas par šīs sabiedrības labticību. Šis jautājums ir vēl jo svarīgāks, ja piespiedu piedziņas vēršana uz nodrošinājumu skar patērētāja mājokli, jo tiesības uz mājokli ir pamattiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 7. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, iesniedzējtiesa apgalvo, ka pastāv būtiskas atšķirības starp situāciju pamatlietā un situāciju lietā, kurā taisīts 2017. gada 7. decembra spriedums Banco Santander (C‑598/15, EU:C:2017:945). Pirmkārt, pēdējā minētajā lietā attiecīgais nekustamais īpašums tika pārdots izsolē un ar to saistītās lietu tiesības tika nodotas, patērētājam neizmantojot viņam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus. Savukārt šajā lietā atbildētāji pamatlietā bija aktīvi un izmantoja vienīgo ex ante pieejamo tiesību aizsardzības līdzekli, lai nepieļautu viņu ģimenes mājokļa pārdošanu ārpustiesas izsolē. Lai gan vēlāk viņi atteicās no celtās prasības, tas notika tikai pēc tam, kad piedziņas rezultātā īpašumtiesības uz mājokli tika nodotas prasītājai pamatlietā, pārdodot mājokli ārpustiesas izsolē. Otrkārt, atšķirībā no tās lietas procesuālā konteksta, kurā tika taisīts minētais spriedums, šajā lietā atbildētāji pamatlietā iebilda pret prasību par izlikšanu, ceļot pretprasību, lai apstrīdētu īpašumtiesību nodošanas likumību, un prasītājai pamatlietā atbilstoši Slovākijas tiesībām ir tiesībspēja aizstāvēties šādas pretprasības gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, piektām kārtām, iesniedzējtiesa uzsver, ka tādiem patērētājiem kā atbildētāji pamatlietā ir ļoti grūti aizstāvēt savas tiesības, ceļot ex post prasību par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, jo Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punktā paredzēti tikai trīs spēkā neesības pamati, proti, šī likuma pārkāpums, nodrošinājuma līguma spēkā neesība un noziedzīga nodarījuma izdarīšana; patērētāju aizsardzība pret negodīgiem kredītlīguma noteikumiem tajā neesot ņemta vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-103" title="page-10">
      “1) Vai [Direktīvas 93/13] 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir piemērojami tādā tiesvedībā kā pamatlietā, kuru ierosinājusi persona (izsoles uzvarētāja), kas ir nosolījusi nekustamo īpašumu, un kurā vienlaikus tiek izskatīta patērētāja pretprasība, ar ko lūgts atjaunot pirms īpašuma nosolīšanas pastāvošo stāvokli, ja pirms ārpustiesas izsoles patērētājs bija izmantojis tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai apturētu piedziņas vēršanu uz nodrošinājumu, iesniedzot tiesā pieteikumu par pagaidu noregulējumu, un vienlaikus pirms izsoles ir informējis izsoles dalībniekus par sākto tiesvedību, lai apturētu piedziņas vēršanu uz nodrošinājumu, rīkojot labprātīgu izsoli, bet, neraugoties uz tiesvedību tiesā, izsole ir notikusi?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-104" title="page-10">
      2) Vai [Direktīva 93/13] jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru, privātu izsoļu rīkotājam (turpmāk tekstā – “izsoles rīkotājs”) vēršot piedziņu uz nodrošinājumu attiecībā uz patērētāja nekustamo īpašumu ar mērķi apmierināt bankas prasījumu saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu,
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-105" title="page-10">
      a) patērētājam, lai panāktu izsoles atlikšanu, nav atļauts iesniegt izsoles rīkotājam iebildumus par to līguma noteikumu negodīgumu, uz kuru pamata ir jāizpilda bankas prasījums, lai gan šis prasījums pamatojas uz negodīgiem līguma noteikumiem, it īpaši uz līguma noteikumu par kredīta pirmstermiņa atmaksu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-106" title="page-10">
      b) patērētājam nav ļauts novērst tāda nekustamā īpašuma izsoli, kurā ir viņa dzīvesvieta, pat tad, ja patērētājs ir informējis izsoles rīkotāju un izsolē klātesošās personas par to, ka ir uzsākta tiesvedība tiesā par pagaidu noregulējumu, lai noteiktu pienākumu apturēt izsoli, bet tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo nolēmumu par pieteikumu, un vienlaikus pagaidu noregulējuma piemērošana ir vienīgā iespēja patērētājam saņemt pagaidu tiesisko aizsardzību pret nekustamā īpašuma izsoles rīkošanu negodīgu līguma noteikumu dēļ;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-107" title="page-10">
      c) patērētājam iepriekšējos punktos minētajos apstākļos nav atļauts pilnībā īstenot no Direktīvas [93/13] transponēšanas izrietošās tiesības un panākt šīs direktīvas mērķu sasniegšanu, jo aplūkotajā [valsts] tiesiskajā regulējumā iespēja izvirzīt iebildumu par izsoles spēkā neesību ir ierobežota tikai ar šādiem trim iemesliem:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">nodrošinājuma līguma spēkā neesība,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">[Likuma par labprātīgām izsolēm] pārkāpums,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noziedzīga nodarījuma [izdarīšana]?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-111" title="page-11">
      3) Vai [Direktīva 2005/29] jāinterpretē tādējādi, ka tāda piedziņas vēršana uz nodrošinājumu, kura pamatojas uz negodīgu līguma noteikumu par tāda prasījuma pirmstermiņa atmaksu, kas izriet no patēriņa kredītlīguma, un līdz ar to pamatojas uz nepareizu neatmaksātā parāda summu, var būt uzskatāma par negodīgu komercpraksi minētās direktīvas 5. panta izpratnē, it īpaši par agresīvu komercpraksi šīs direktīvas 8. un 9. panta izpratnē, un ka atbildība un [Direktīvas 2005/29] mērķi attiecas ne tikai uz banku, bet arī uz izsoles rīkotāju, kurš izlieto bankas tiesības uz piedziņas vēršanu uz nodrošinājumu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā Slovākijas valdības Tiesai sniegto informāciju par Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) judikatūru, atbilstoši kurai aizsardzība pret patērētāju līgumos ietvertiem negodīgiem noteikumiem ir viens no Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punktā paredzētajiem ārpustiesas izsoles spēkā neesības pamatiem, Tiesa 2024. gada 9. aprīlī saskaņā ar Tiesas Reglamenta 101. pantu lūdza iesniedzējtiesai sniegt skaidrojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas kancelejā 2024. gada 13. maijā iesniegtu vēstuli iesniedzējtiesa precizēja, ka pamatlietā aplūkotās izsoles dienā nebija Slovākijas tiesu pastāvīgās judikatūras, atbilstoši kurai labprātīga izsole varētu tikt atcelta Direktīvas 93/13 pārkāpuma dēļ, un ka līdz pat šim brīdim nav neviena tiesas nolēmuma, ar kuru izsole būtu tikusi atcelta šāda iemesla dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas skatījumā Slovākijas valdības minētā judikatūra, ko veido divi 2022. gadā, proti, piecus gadus pēc pamatlietā aplūkotās izsoles, izdoti rīkojumi, pat Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) tiesu praksē joprojām ietver vien dažus gadījumus, tāpēc atbildētājiem pamatlietā nevar pārmest to, ka viņi nav lūguši atzīt minēto izsoli par spēkā neesošu, izmantojot viņiem Direktīvā 93/13 paredzētās tiesības, un izvēlējās apstrīdēt prasītājas pamatlietā īpašumtiesības, ceļot pretprasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo un otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Formāli neizvirzot iebildi par pirmā un otrā jautājuma nepieņemamību, prasītāja pamatlietā būtībā apgalvo, ka uz to šajā lietā nav attiecināma Direktīva 93/13, kuras interpretācija ir lūgta šajos jautājumos, jo tā nav puse tiesvedībā, ko pret banku ierosinājuši atbildētāji pamatlietā. Tās skatījumā Tiesai nav jāatbild uz šiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Slovākijas valdība turklāt pauž šaubas par otrā jautājuma pieņemamību, ciktāl tas skar to, vai Direktīvai 93/13 ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no nekustamā īpašuma ārpustiesas izsoles spēkā neesības pamatiem ir izslēgta negodīgu noteikumu esība līgumā, kas ir piespiedu piedziņas vēršanas uz šo nekustamo īpašumu pamatā. Šī valdība uzsver, ka atbildētāji pamatlietā nav lūguši atzīt pamatlietā aplūkoto izsoli par spēkā neesošu, tāpēc nav skaidrs, kādēļ nepieciešama Tiesas atbilde, lai iesniedzējtiesa varētu izspriest pamatlietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka LESD 267. pantā paredzētajā procedūrā tikai valsts tiesai, kura izskata pamatlietu un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā katras lietas īpatnības, jānovērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība, lai tā varētu taisīt spriedumu, gan to jautājumu nozīmīgums, kurus tā uzdod Tiesai. Tādējādi, ja uzdotie jautājumi ir par Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu. No tā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas nozīmīguma prezumpcija. Atteikties lemt par valsts tiesas iesniegtu lūgumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2024. gada 29. jūlijs, LivaNova, C‑713/22, EU:C:2024:642, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, jānorāda, ka pamatlietas priekšmets ir prasība par izlikšanu, ko prasītāja cēlusi pret atbildētājiem, un pretprasība, ar kuru pēdējie minētie apstrīd īpašumtiesību uz nekustamo īpašumu, kas ir viņu ģimenes mājoklis, nodošanas prasītājai likumību. Šī īpašuma nodošana notika pēc ārpustiesas izsoles, kas tika organizēta piedziņas vēršanai uz hipotekāro nodrošinājumu, kurš bija sniegts atbildētāju ar banku noslēgtajā aizdevuma līgumā, un pamatojoties uz valsts tiesisko regulējumu, kura gadījumā iesniedzējtiesai ir šaubas, ka tas atbilst no Direktīvas 93/13 izrietošajai prasībai par patērētāju efektīvu aizsardzību pret negodīgiem noteikumiem. Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, prasītājai pamatlietā atbilstoši Slovākijas tiesībām ir tiesībspēja aizstāvēties šādas pretprasības gadījumā. Tādēļ tas, ka prasītāja nebija puse tiesvedībā, ko atbildētāji pamatlietā bija ierosinājuši pret banku, nekādi neizslēdz to, ka šīs direktīvas interpretācija, ko lūgusi minētā tiesa, ir nepieciešama, lai tā varētu pieņemt nolēmumu pamatlietā šī sprieduma iepriekšējā punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā uzsvērts šī sprieduma 42. punktā, atbildē uz Tiesas lūgumu sniegt skaidrojumus iesniedzējtiesa norādīja, ka atbildētājiem pamatlietā, ievērojot pašlaik spēkā esošās Slovākijas tiesības, nevar pārmest to, ka viņi nav lūguši atzīt pamatlietā aplūkoto izsoli par spēkā neesošu, apgalvojot, ka ar banku noslēgtajā aizdevuma līgumā ietverts negodīgs noteikums. Otrā jautājuma trešā daļa, ko iesniedzējtiesa savā atbildē nepārprotami ir uzturējusi spēkā, ir vērsta tieši uz to, lai noskaidrotu, vai tas, ka atbildētāji pamatlietā nevar celt šādu prasību, ir pretrunā Direktīvas 93/13 noteikumiem. Tādēļ šis jautājums ir cieši saistīts ar pamatlietas priekšmetu, kas tostarp skar minētās pārdošanas spēkā esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka pirmais un otrais jautājums ir pieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jāatgādina, ka ar Direktīvu 93/13 ieviestā aizsardzības sistēma ir balstīta uz atziņu, ka patērētājs salīdzinājumā ar pārdevēju vai piegādātāju ir vājākā pozīcijā gan attiecībā uz iespēju risināt sarunas, gan informētības līmeni (spriedums, 2022. gada 17. maijs, Ibercaja Banco, C‑600/19, EU:C:2022:394, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, lai nodrošinātu Hartas 38. pantā minēto augsto patērētāju aizsardzības līmeni, valsts tiesai – ja tās rīcībā ir vajadzīgais tiesiskais un faktiskais pamatojums – pat pēc savas ierosmes ir jāvērtē Direktīvas 93/13 piemērošanas jomā ietilpstoša līguma noteikuma negodīgums un, to veicot, ir jāizlīdzina starp patērētāju un pārdevēju vai piegādātāju pastāvošais nevienlīdzīgais spēku samērs (spriedumi, 2016. gada 21. decembris, Gutiérrez Naranjo u.c., C‑154/15, C‑307/15 un C‑308/15, EU:C:2016:980, 58. punkts, kā arī 2023. gada 9. novembris, Všeobecná úverová banka, C‑598/21, EU:C:2023:845, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā šīs direktīvas 6. panta 1. punktā paredzēts, ka negodīgi noteikumi patērētājiem nav saistoši, valsts tiesām ir arī pienākums šos noteikumus nepiemērot, lai tie neradītu saistošas sekas patērētājam, izņemot gadījumu, kad patērētājs pret to iebilst (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 26. marts, Abanca Corporación Bancaria un Bankia, C‑70/17 un C‑179/17, EU:C:2019:250, 52. punkts, kā arī 2023. gada 15. jūnijs, Getin Noble Bank (Aizdevuma līguma izpildes apturēšana), C‑287/22, EU:C:2023:491, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 93/13 7. panta 1. punktu, lasot to kopā ar tās divdesmit ceturto apsvērumu, dalībvalstīm ir noteikts pienākums paredzēt adekvātus un efektīvus līdzekļus, lai izbeigtu negodīgu noteikumu izmantošanu līgumos, kurus pārdevējs vai piegādātājs noslēdzis ar patērētājiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 14. jūnijs, Banco Español de Crédito, C‑618/10, EU:C:2012:349, 68. punkts, un 2022. gada 17. maijs, Ibercaja Banco, C‑600/19, EU:C:2022:394, 38. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dalībvalstu pienākums nodrošināt tiesību, kuras attiecīgajām personām izriet no Savienības tiesībām, – tostarp Direktīvā 93/13 paredzēto tiesību – efektivitāti netieši ietver šīs direktīvas 7. panta 1. punktā nostiprināto un arī Hartas 47. pantā atzīto prasību nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas citstarp ir piemērojama tādas procesuālās kārtības noteikšanai, kura attiecināma uz tiesā celtām prasībām, kas pamatotas ar šādām tiesībām (2022. gada 17. maija spriedumi SPV Project 1503 u.c., C‑693/19 un C‑831/19, EU:C:2022:395, 61. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra; Impuls Leasing România, C‑725/19, EU:C:2022:396, 46. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī Unicaja Banco, C‑869/19, EU:C:2022:397, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat jāatgādina, ka, ņemot vērā sabiedrības interešu, uz kurām balstīta patērētājiem Direktīvā 93/13 piešķirtā aizsardzība, būtību un nozīmi, tās 6. panta 1. punkts ir uzskatāms par normu, kas ir ekvivalenta valsts normām, kurām valsts tiesību sistēmā ir imperatīvo normu statuss (spriedumi, 2009. gada 6. oktobris, Asturcom Telecomunicaciones, C‑40/08, EU:C:2009:615, 52. punkts, un 2022. gada 17. maijs, Unicaja Banco, C‑869/19, EU:C:2022:397, 24. punkts). Arī šīs direktīvas 7. panta 1. punkts ir tieši saistīts ar šīm sabiedrības interesēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 21. decembris, Gutiérrez Naranjo u.c., C‑154/15, C‑307/15 un C‑308/15, EU:C:2016:980, 56. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši attiecībā uz piespiedu piedziņas procedūrām Tiesa, ņemot vērā Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkta, kā arī 7. panta 1. punkta prasības, vairākkārt ir precizējusi, kādā veidā valsts tiesai jānodrošina to tiesību aizsardzība, kuras patērētājiem šādās procedūrās izriet no šīs direktīvas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ, tā kā minētās procedūras nav saskaņotas, to īstenošanas noteikumi atbilstoši dalībvalstu procesuālās autonomijas principam ir nosakāmi to iekšējās tiesību sistēmās. Tomēr šiem noteikumiem ir jāatbilst diviem nosacījumiem, proti, tie nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par noteikumiem, kas reglamentē valsts tiesībām pakļautas līdzīgas situācijas (līdzvērtības princips), un tie nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu patērētājiem Savienības tiesībās piešķirto tiesību īstenošanu (efektivitātes princips) (šajā nozīmē citstarp skat. spriedumu, 2019. gada 26. jūnijs, Addiko Bank, C‑407/18, EU:C:2019:537, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz efektivitātes principu, uz kuru vienīgo ir norādījusi iesniedzējtiesa, jāuzsver, ka katrs gadījums, kad rodas jautājums, vai valsts procesuālo tiesību norma nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina Savienības tiesību piemērošanu, ir jāizvērtē, ņemot vērā šīs tiesību normas lomu procesā kopumā, šī procesa norisi un īpatnības, kā arī – vajadzības gadījumā – tādus valsts tiesu sistēmas pamatā esošus principus kā tiesību uz aizstāvību aizsardzība, tiesiskās drošības princips un pareiza tiesvedības norise. Tomēr tiesvedības īpatnības nevar būt faktors, kas varētu ietekmēt atbilstoši Direktīvas 93/13 normām patērētājiem nodrošināmo tiesību aizsardzību (spriedums, 2022. gada 17. maijs, Impuls Leasing România, C‑725/19, EU:C:2022:396, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa tāpat ir atzinusi, ka efektivitātes principa ievērošana nevar sniegties tiktāl, ka tiek pilnībā atsvērta patērētāja absolūta pasivitāte (spriedums, 2022. gada 17. maijs, Unicaja Banco, C‑869/19, EU:C:2022:397, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir arī uzsvērusi, ka ir svarīgi valsts tiesībās paredzēt iespēju lūgt tiesai izvērtēt līguma noteikuma negodīgumu pirms piespiedu piedziņas procedūras pabeigšanas, pamatojoties uz līgumu, kurā ietverts šāds noteikums. Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi – gadījumā, kad šāda procedūra ir veikta, pirms pasludināts lietu pēc būtības izskatošās tiesas nolēmums, ar kuru atzīts piespiedu piedziņas pamatā esošā līguma noteikuma negodīgums un tādējādi par spēkā neesošu atzīta arī piedziņas procedūra, šis nolēmums ļautu nodrošināt minētajam patērētājam vienīgi vēlāku aizsardzību zaudējumu atlīdzinājuma veidā, kas principā būtu nepilnīga un nepietiekama un, pretēji Direktīvas 93/13 7. panta 1. punktā paredzētajam, nebūtu nedz adekvāts, nedz efektīvs līdzeklis, lai novērstu šāda noteikuma izmantošanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 14. marts, Aziz, C‑415/11, EU:C:2013:164, 60. punkts, un 2022. gada 17. maijs, Impuls Leasing România, C‑725/19, EU:C:2022:396, 55. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa, lai nodrošinātu Direktīvā 93/13 paredzētās aizsardzības efektivitāti, ir uzsvērusi, cik nozīmīgi ir, lai valsts tiesai, kas izskata lietu, būtu pilnvaras noteikt pagaidu pasākumus, kas ļauj apturēt nelikumīgu piespiedu piedziņas procedūru vai to izbeigt, vēl jo vairāk tad, ja runa ir par tādu piespiedu piedziņas vēršanas uz hipotekāro nodrošinājumu procedūru, kuras rezultātā patērētājs un viņa ģimene var tikt izlikti no mājokļa, kas ir viņu ģimenes mājoklis, jo tiesības uz mājokli ir Hartas 7. pantā garantētas pamattiesības, kas šai tiesai ir jāņem vērā, īstenojot šo direktīvu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 9. novembris, Všeobecná úverová banka, C‑598/21, EU:C:2023:845, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. No šāda viedokļa raugoties, Tiesai attiecīgā gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Apstāklis, ka valsts tiesa prejudiciālu jautājumu ir izteikusi, formāli atsaucoties uz noteiktām Savienības tiesību normām, neliedz Tiesai sniegt šai tiesai visus interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izspriežot izskatāmo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā uz tiem ir atsaukusies. Šajā ziņā Tiesai no visas valsts tiesas sniegtās informācijas un tostarp no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu motīvu daļas ir tiesības nošķirt tos Savienības tiesību elementus, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā strīda priekšmetu. Lai prejudiciālu jautājumu uzdevušajai tiesai varētu sniegt noderīgu atbildi, Tiesai var nākties ņemt vērā arī tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies (spriedumi, 1986. gada 20. marts, Tissier, 35/85, EU:C:1986:143, 9. punkts, kā arī 2025. gada 6. marts, ONB u.c., C‑575/23, EU:C:2025:141, 57. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos Hartas 7. un 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami tādā tiesvedībā, kurā, pirmkārt, sabiedrība – kura nosolījusi nekustamo īpašumu, kas ir patērētāja ģimenes mājoklis un kas pārdots, vēršot ārpustiesas piespiedu piedziņu uz hipotekāro nodrošinājumu, ko patērētājs attiecībā uz šo nekustamo īpašumu sniedzis aizdevējam, kurš ir pārdevējs vai piegādātājs – ir lūgusi izlikt šo patērētāju no mājokļa un, otrkārt, patērētājs, ceļot pretprasību, ir apstrīdējis to, ka īpašumtiesības uz minēto īpašumu šai izsolē uzvarējušajai sabiedrībai tika nodotas likumīgi, lai gan īpašumtiesību nodošanas brīdī vēl norisinājās tiesvedība ar mērķi apturēt šo piespiedu piedziņu, pamatojoties uz negodīgu noteikumu esību līgumā, uz ko balstīta minētā piedziņa, par ko patērētājs iepriekš bija informējis izsolē uzvarējušo sabiedrību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas judikatūras izriet, ka, lai noteiktu, vai uz Direktīvu 93/13 var lietderīgi atsaukties tiesvedībā valsts tiesā, ir jāizvērtē šīs tiesvedības priekšmets un tā strīda īpatnības, par kuru ierosināta tiesvedība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 7. decembris, Banco Santander, C‑598/15, EU:C:2017:945, 39., 42. un 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šīs judikatūras arī izriet, ka uz Direktīvas 93/13 normām nevar lietderīgi atsaukties, ja nav apstiprinošu netiešu pierādījumu par iespējamu negodīga noteikuma esību hipotekārā aizdevuma līgumā, kas ir ārpustiesas piedziņas procedūras priekšmets (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 7. decembris, Banco Santander, C‑598/15, EU:C:2017:945, 48. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, par tiesvedības priekšmetu Tiesa ir nospriedusi, ka uz Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu principā nevar lietderīgi atsaukties strīdā, kas ir nevis par piespiedu piedziņas vēršanu uz hipotēku procedūru, kura paredzēta patērētāja un pārdevēja vai piegādātāja noslēgtajā aizdevuma līgumā, bet gan par to lietu tiesību aizsardzību, kas saistītas ar pārdevēja vai piegādātāja izsolē likumīgi iegādāto īpašumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 7. decembris, Banco Santander, C‑598/15, EU:C:2017:945, 44. un 47. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, ja parādniekam, kurš piekritis nekustamā īpašuma apgrūtināšanai ar hipotēku, tiktu ļauts celt iebildumus pret tā ieguvēju par izņēmumiem no hipotekārā aizdevuma līguma, attiecībā uz ko šis ieguvējs varētu būt trešā persona, tas varētu ietekmēt nodibināto īpašuma attiecību tiesisko drošību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 7. decembris, Banco Santander, C‑598/15, EU:C:2017:945, 45. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir arī nospriedusi, ka situācijā, kad piedziņas vēršanas uz hipotēku procedūra ir beigusies un īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ir nodotas trešai personai, tiesa pēc savas ierosmes vai pēc patērētāja lūguma vairs nevar veikt līguma noteikumu negodīguma pārbaudi, kuras rezultātā tiktu atcelti īpašumtiesību nodošanas akti, un attiecīgi nevar apšaubīt šīs īpašumtiesību nodošanas tiesisko drošību, kuras likumība netika apstrīdēta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 17. maijs, Ibercaja Banko, C‑600/19, EU:C:2022:394, 57. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pamatlieta tomēr skar divas prasības, kuru tiesiskais priekšmets atšķiras no tiesiskajiem priekšmetiem lietās, kurās tika taisīti šī sprieduma 65.–67. punktā minētie spriedumi. Pirmkārt, iesniedzējtiesā ir celta prasība par atbildētāju pamatlietā izlikšanu no viņu ģimenes mājokļa, ko prasītāja pamatlietā ir cēlusi, īstenojot prerogatīvas, kuras tai piešķir īpašumtiesības, ko tā ieguva pēc šī mājokļa pārdošanas ārpustiesas izsolē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, strīds ir par pretprasību, ar kuru atbildētāji pamatlietā apstrīd īpašumtiesību uz šo mājokli nodošanas prasītājai pamatlietā likumību, pamatojoties uz to, ka Likums par labprātīgām izsolēm neatbilst Direktīvas 93/13 7. panta 1. punktā apstiprinātajai un arī Hartas 47. pantā nostiprinātajai efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībai. Atbildētāji pamatlietā apgalvo, ka šis likums ļāva turpināt piespiedu piedziņas vēršanu uz attiecīgo hipotekāro nodrošinājumu, lai gan tiesā tiek izskatīts pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, ar ko tiek lūgts apturēt šo piespiedu piedziņu. Kā minēts šī sprieduma 37. un 46. punktā, iesniedzējtiesas ieskatā prasītājai pamatlietā atbilstoši Slovākijas tiesībām ir tiesībspēja aizstāvēties, ja ir celta šāda prasība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ atšķirībā no strīda lietā, kurā tika taisīts 2017. gada 7. decembra spriedums Banco Santander (C‑598/15, EU:C:2017:945), pamatlieta skar ne vien to īpašumtiesību lietas tiesību aizsardzību, kas iegūtas pēc nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē, bet arī nosacījumus, ar kādiem piespiedu piedziņas vēršanas uz hipotekāro nodrošinājumu, kas sniegts attiecībā uz šo īpašumu, procedūras rezultātā šīs tiesības varēja tikt nodotas izsolē uzvarējušajai sabiedrībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pretprasībā atbildētāji pamatlietā attiecībā pret nekustamā īpašuma pircēju, kas iepretim ar šo īpašumu saistītajam hipotekārā aizdevuma līgumam ir trešā persona, nav norādījuši šī līguma vai atsevišķu tā noteikumu spēkā neesības pamatus, bet ir tikai apstrīdējuši īpašumtiesību uz minēto īpašumu nodošanas šim pircējam likumību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz tā strīda īpatnībām, par kuru ierosināta tiesvedība, no judikatūras izriet, ka Tiesa jau ir ņēmusi vērā to, ka attiecīgajam patērētājam piespiedu piedziņas vēršanas uz hipotēku procedūrā bija iespēja pret to iebilst vai lūgt to apturēt aizdevuma līguma, saistībā ar kuru sniegta šī hipotēka, ietverta negodīga noteikuma dēļ, kā arī to, vai patērētājs ir izmantojis šādus tiesību aizsardzības līdzekļus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 7. decembris, Banco Santander, C‑598/15, EU:C:2017:945, 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa secināja, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts nav piemērojami strīdam, kura priekšmets bija nekustamā īpašuma nosolītāja likumīgi iegūto lietu tiesību aizsardzība, ja šīs tiesības tika nodotas, patērētājam neizmantojot šajā kontekstā paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 7. decembris, Banco Santander, C‑598/15, EU:C:2017:945, 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt tādā situācijā kā pamatlietā patērētāju attieksmi pret ārpustiesas piespiedu piedziņas procedūru nevar kvalificēt kā pilnīgi pasīvu. Pirmkārt, atbildētāji pamatlietā, gluži pretēji, cēla prasību, lai novērstu šīs procedūras turpināšanu, papildinot šo prasību arī ar pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, lai apturētu minēto procedūru. Iesniedzējtiesas ieskatā tas esot bijis vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis, lai iebilstu pret ārpustiesas izsoli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neskarot vērtējumu, kas jāveic iesniedzējtiesai, tas, ka atbildētāji pamatlietā pēc attiecīgās izsoles atteicās no prasības, nevar atspēkot konstatējumu, ka atbildētāji nebija pasīvi. Proti, kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, minētās prasības mērķis bija panākt, lai bankai tiktu uzdots atturēties no piedziņas vēršanas uz attiecīgo hipotekāro nodrošinājumu ārpustiesas izsolē, un šai prasībai bija pievienots arī pieteikums par šīs piedziņas procedūras apturēšanu. Atbildētāji pamatlietā tādēļ varēja pamatoti uzskatīt, ka pēc šīs izsoles prasībai bija zudis priekšmets, jo tiesa tobrīd vairs nevarēja taisīt spriedumu, novēršot vai apturot šo piedziņu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā norādījusi prasītāja pamatlietā un Slovākijas valdība, ir tiesa, ka atbildētāji pamatlietā nav lūguši atzīt minēto pārdošanu par spēkā neesošu saskaņā ar Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punktu. Šajā ziņā jākonstatē, ka, no vienas puses, saskaņā ar iesniedzējtiesas skaidrojumiem šī tiesību norma ļauj lūgt atzīt labprātīgu izsoli par spēkā neesošu vien trīs iemeslu dēļ, kas neietver patērētāja noslēgta kredītlīguma noteikumu negodīgumu. No otras puses, Slovākijas valdība atsaucās uz diviem Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) 2022. gadā izdotiem rīkojumiem, no kuriem izriet, ka uz aizsardzību pret patērētāju līgumos ietvertiem negodīgiem noteikumiem ir attiecināmi minētajā tiesību normā paredzētie ārpustiesas izsoles spēkā neesības pamati. Tomēr, ņemot vērā iesniedzējtiesas atbildi uz tai šajā ziņā nosūtīto lūgumu sniegt skaidrojumus, kas atspoguļots šī sprieduma 41. un 42. punktā, no vidusmēra patērētāja, kurš definēts kā samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs (spriedums, 2024. gada 4. jūlijs, Caixabank u.c. (Pārskatāmības pārbaude saistībā ar kolektīvo prasību), C‑450/22, EU:C:2024:577, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra), nevarēja sagaidīt, lai viņš jau iepriekš paredzētu tādu Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punkta interpretāciju, pie kādas Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa) ir nonākusi piecus gadus pēc pamatlietā aplūkotās pārdošanas. Šajā ziņā nepieciešamās pārbaudes ir jāveic iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka atbildētāji pamatlietā attiecīgā nekustamā īpašuma izsoles otrajā kārtā informēja prasītāju pamatlietā un izsoles rīkotāju par to, ka ir iesniegts pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, lūdzot apturēt piespiedu piedziņas vēršanu uz attiecīgo hipotekāro nodrošinājumu. Lai gan ir taisnība, ka rakstveida apsvērumos prasītāja pamatlietā noliedza, ka būtu informēta par šādu pieteikumu, jāatgādina, ka LESD 267. pantā paredzētajā procedūrā, kuras pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, jebkurš lietas faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē (spriedums, 2024. gada 19. decembris, Rustrans, C‑392/23, EU:C:2024:1052, 38. punkts un tajā minētā judikatūra), un tādējādi šis vērtējums ir saistošs Tiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat tikai iesniedzējtiesai, izskatot pamatlietu pēc būtības, jānoskaidro, vai no apstākļiem, kādos tika veikta pamatlietā aplūkotā izsole, ko tā raksturojusi kā “bažas raisošus”, it īpaši no tā, ka izsolē uzvarējusī sabiedrība, kas darbojas nekustamo īpašumu kreditēšanas, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā, bija informēta par to, ka tiesā noris tiesvedība ar mērķi konstatēt šīs izsoles pamatā esošā noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu negodīgumu, var secināt, ka minētā sabiedrība šīs izsoles laikā ir rīkojusies ļaunticīgi, un, ja tas tā būtu, noteikt sekas, kas atbilstoši valsts tiesībām attiecībā uz izsoles likumību izriet no ļaunticības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, trešām kārtām, atbilstoši šī sprieduma 64. punktā minētajai judikatūrai jānorāda, ka iesniedzējtiesas skatījumā pamatlietā aplūkotās izsoles dienā bija konstatējami apstiprinoši netieši pierādījumi par iespējami negodīgu noteikumu līgumā, uz kuru bija balstīta piespiedu piedziņas vēršana uz attiecīgo hipotekāro nodrošinājumu. Proti, kā izriet no šī sprieduma 33. punkta, iesniedzējtiesa šaubās, vai noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu, kas bija šīs piespiedu piedziņas pamatā, atbilst pārskatāmības prasībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka atšķirībā no lietas, kurā tika taisīts 2017. gada 7. decembra spriedums Banco Santander (C‑598/15, EU:C:2017:945), atbildētāji pamatlietā nebija pasīvi ārpustiesas piespiedu piedziņas procedūrā, bet, gluži pretēji, izmantoja Slovākijas tiesiskajā regulējumā paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai iebilstu pret šo piedziņu, vienlaikus informējot personas, kuras skāra minētā piedziņa, par to veiktajiem pasākumiem. Tomēr procedūra tika turpināta un noslēdzās ar viņu ģimenes mājokļa pārdošanu izsolē, un netika veikta nekāda pārbaude tiesā par tā prasījuma pamatojumu, kura apmierināšanu bija pieprasījusi banka, lai gan bija apstiprinoši netieši pierādījumi tam, ka šīs piedziņas pamatā esošais noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu var būt negodīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar strīdu, kam raksturīgi visi minētie apstākļi, ar Direktīvu 93/13 piešķirtās patērētāju aizsardzības pilnīga efektivitāte un Hartas 47. pantā nostiprinātā efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasība paredz, ka tādā pretprasībā kā pamatlietā aplūkotā konkrētajiem patērētājiem jābūt iespējai atsaukties uz šīs direktīvas 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, lai apstrīdētu īpašumtiesību uz attiecīgo nekustamo īpašumu nodošanas izsolē uzvarējušajai sabiedrībai likumību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, no iepriekš minētā izriet, ka šādos apstākļos jau notikušas īpašumtiesību nodošanas trešai personai tiesiskās drošības aizsardzība, uz kuru Tiesa norādīja lietās, kurās tika taisīts 2017. gada 7. decembra spriedums Banco Santander (C‑598/15, EU:C:2017:945) un 2022. gada 17. maija spriedums Ibercaja Banco (C‑600/19, EU:C:2022:394), nav uzskatāma par absolūtu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos Hartas 7. un 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami tādā tiesvedībā, kurā, pirmkārt, sabiedrība – kura nosolījusi nekustamo īpašumu, kas ir patērētāja ģimenes mājoklis un kas pārdots, vēršot ārpustiesas piespiedu piedziņu uz hipotekāro nodrošinājumu, ko patērētājs attiecībā uz šo nekustamo īpašumu sniedzis aizdevējam, kurš ir pārdevējs vai piegādātājs – ir lūgusi izlikt šo patērētāju no mājokļa un, otrkārt, patērētājs, ceļot pretprasību, ir apstrīdējis to, ka īpašumtiesības uz minēto īpašumu šai izsolē uzvarējušajai sabiedrībai tika nodotas likumīgi, lai gan īpašumtiesību nodošanas brīdī vēl norisinājās tiesvedība ar mērķi apturēt šo piespiedu piedziņu, pamatojoties uz negodīgu noteikumu esību līgumā, uz ko balstīta minētā piedziņa, par ko patērētājs iepriekš bija informējis izsolē uzvarējušo sabiedrību. Tas tā ir gadījumā, ja attiecīgās pārdošanas dienā bija apstiprinoši pierādījumi tam, ka šie noteikumi var būt negodīgi, un patērētājs ir izmantojis tiesību aizsardzības līdzekļus, kuru izmantošanu saprātīgi varētu sagaidīt no vidusmēra patērētāja, lai panāktu minēto noteikumu pārbaudi tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos Hartas 7. un 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā atļauts turpināt ārpustiesas piespiedu piedziņas vēršanu uz hipotēku, ko patērētājs piešķīris aizdevējam, kurš ir pārdevējs vai piegādātājs, attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas ir šī patērētāja ģimenes mājoklis, lai gan ir iesniegts pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, lai apturētu šo piedziņu, un kurā turklāt nav paredzēta nekāda iespēja lūgt atzīt minēto piedziņu par spēkā neesošu tādēļ, ka tās pamatā esošajā līgumā ir negodīgi noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 57. punktā, katrs gadījums, kad rodas jautājums, vai valsts procesuālo tiesību norma nepadara neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina Savienības tiesību piemērošanu, ir jāizvērtē, citstarp ņemot vērā šīs tiesību normas lomu procesā kopumā, šī procesa norisi un īpatnības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, Likumā par labprātīgām izsolēm – par kura atbilstību Direktīvai 93/13 iesniedzējtiesai ir šaubas – aizdevējam, kurš ir pārdevējs vai piegādātājs, ir ļauts bez iepriekšējas tiesas iesaistīšanās ar mērķi pārbaudīt attiecīgā prasījuma pamatojumu vērst piedziņu uz nodrošinājumu, pamatojoties uz kredītlīgumu, tostarp arī tad, ja tā ir hipotēka uz patērētāja ģimenes mājokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Direktīva 93/13 pati par sevi pieļauj ārpustiesas piespiedu izpildes procedūras, kuras veic citi subjekti, kas nav tiesas, un kurās patērētāji nevar norādīt uz negodīgiem noteikumiem līgumā, kas ir attiecīgās piedziņas procedūras pamatā (attiecībā uz lomu, kāda negodīgu līguma noteikumu pārbaudes jomā var tikt piešķirta notāram, pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 1. oktobris, ERSTE Bank Hungary, C‑32/14, EU:C:2015:637, 47., 48. un 65. punkts), tomēr dalībvalstīm ir jānodrošina patērētājiem atbilstoši un efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, kas var nodrošināt, ka patērētājiem šādi noteikumi nebūs saistoši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir arī jāatgādina, ka saistībā ar Likumu par labprātīgām izsolēm Tiesa ir nospriedusi, ka Direktīva 93/13 nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru pārdevējs vai piegādātājs, īstenojot patēriņa kredītlīgumā ietvertu noteikumu par kredīta pirmstermiņa atmaksu, var atgūt saskaņā ar šo noteikumu maksājamās summas, pārdodot patērētāja ģimenes mājokli bez jebkāda tiesvedības procesa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 9. novembris, Všeobecná úverová banka, C‑598/21, EU:C:2023:845, 84. un 90. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka, lai iebilstu pret ārpustiesas izsoli un norādītu uz iespējami negodīgu noteikumu līgumā, uz kuru balstīta šī izsole, patērētājam jāierosina tiesvedība, kurā viņš kā pagaidu pasākumu var arī lūgt apturēt pārdošanu līdz brīdim, kad tiks pieņemts nolēmums par prasību pēc būtības. Tomēr no Likuma par labprātīgām izsolēm 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā teikuma izriet, ka izsoles rīkotājam ir pienākums atteikties no izsoles vien tad, ja tiesa šajā ziņā ir noteikusi pagaidu pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā redzams no situācijas pamatlietā, atbilstoši šai tiesību normai piespiedu piedziņu var turpināt pat tad, ja tiesā tiek izskatīts pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu piedziņas apturēšanai, un tādējādi īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu var nodot arī tad, ja nekustamais īpašums ir patērētāja ģimenes mājoklis un vēl pirms tiesa ir izskatījusi šo pieteikumu, un pat ja ir apstiprinoši netieši pierādījumi par iespējami negodīga noteikuma varbūtēju esību līgumā, uz kuru balstīta šī piedziņa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ, lai gan Civilprocesa kodeksa 325. pantā tiesai ir ļauts noteikt tādu pagaidu pasākumu kā ārpustiesas izsoles apturēšana, jākonstatē, ka šis tiesību aizsardzības līdzeklis, šķiet, nesniedz patērētājam faktisku iespēju pirms minētās izsoles veikt iespējami negodīgu līguma, uz ko balstīta attiecīgā piedziņa, noteikumu pārbaudi tiesā vai vismaz prima facie pārbaudi, izskatot pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, lai gan šādu pasākumu noteikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu par prasību pēc būtības pieņemamā nolēmuma efektivitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā izriet no šī sprieduma 59. punktā minētās judikatūras, Direktīvas 93/13 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka patērētājam nedrīkst liegt efektīvu iespēju apturēt piedziņas procedūru, kas uzsākta atbilstoši izpildu dokumentam, kurš balstīts uz līguma noteikumu, kura spēkā esība apstrīdēta tiesā tā negodīguma dēļ, jo, ja šāda apturēšanas iespēja netiktu nodrošināta, par prasību pēc būtības pieņemamais nolēmums, kurā konstatēts šī noteikuma negodīgums, sniegtu šim patērētājam tikai a posteriori aizsardzību, kas būtu nepilnīga un nepietiekama, un attiecīgi nebūtu nedz atbilstošs, nedz efektīvs līdzeklis minētā noteikuma izmantošanas pārtraukšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šī sprieduma 60. punktā minētās judikatūras, šī prasība ir vēl jo pamatotāka, ja, tāpat kā pamatlietā, piespiedu piedziņas procedūra ir vērsta uz patērētāja un viņa ģimenes mājokli, kura aizsardzība ietilpst Hartas 7. pantā garantēto pamattiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz patērētāju iespēju a posteriori novērst ārpustiesas izsoles sekas – Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punktā ir paredzētas tiesības trīs mēnešu laikā no izsoles dienas lūgt atzīt izsoli par spēkā neesošu, ja tiek apstrīdēta attiecīgā nodrošinājuma līguma spēkā esība vai ir pārkāptas šī likuma normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka šajā tiesību normā patērētājiem nav ļauts lūgt atzīt par spēkā neesošu ārpustiesas izsoli, pamatojoties uz to, ka līgumā, uz ko balstīta attiecīgā piedziņa, ir negodīgi noteikumi, un ka šobrīd izskatāmajā lietā dienā, kad notika pamatlietā aplūkotā izsole, Slovākijā nebija pasludināts neviens spriedums, kurā izsole būtu atzīta par spēkā neesošu šāda iemesla dēļ. Kā minēts šī sprieduma 41. punktā, iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka šajā ziņā joprojām nav pietiekami pastāvīgas judikatūras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Slovākijas valdība rakstveida apsvērumos savukārt ir norādījusi, ka iesniedzējtiesas izmantotā Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punkta interpretācija ir nepareiza. Šajā ziņā tā atsaucās uz Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) judikatūru, ko ilustrē divi šīs augstākās tiesas 2022. gadā izdoti rīkojumi, kuros šī tiesa minēto tiesību normu esot interpretējusi tādējādi, ka negodīgu noteikumu esība līgumā, uz kuru balstīta ārpustiesas piespiedu piedziņa, ir pamats, kas ļauj atzīt šīs piedziņas ietvaros notikušo pārdošanas darījumu par spēkā neesošu. Šāda interpretācija esot nepieciešama, jo pirms izsoles ne vienmēr tiek veikta izvirzītā prasījuma pārbaude tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildot uz jautājumiem, kas tai tika uzdoti saskaņā ar Reglamenta 62. pantu, Slovākijas valdība piebilda, ka Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) šo judikatūru ir apstiprinājusi jaunākajā – 2023. gada 27. novembrī pasludinātā – spriedumā, kurā tā esot atzinusi, ka tiesvedībās par ārpustiesas izsoles spēkā neesību tiesām, lai garantētu patērētājiem atbilstošu tiesisko aizsardzību, pēc savas ierosmes jāpārbauda, vai ar patērētāju noslēgtajā nodrošinājuma līgumā nav ietverti negodīgi noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši LESD 267. pantam ierosinātā tiesvedībā Tiesas kompetencē nav interpretēt valsts tiesību normas, jo šāda interpretācija ir tikai valsts tiesu kompetencē (spriedums, 2019. gada 28. februāris, Gradbeništvo Korana, C‑579/17, EU:C:2019:162, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieņemot, ka Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punktu līdz šim ir interpretējusi šī sprieduma 96. un 97. punktā izklāstītajā veidā – par ko jāpārliecinās iesniedzējtiesai –, šis apstāklis, kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 79. punktā, neskar jautājumu par to, vai, ņemot vērā pamatlietā aplūkotās izsoles datumu, atbildētāji pamatlietā saprātīgi varēja paredzēt, ka šo izsoli var atzīt par spēkā neesošu, trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā nekustamā īpašuma izsoles ceļot prasību, pamatojoties uz šo tiesību normu. Neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, šķiet, ka šīs tiesību normas interpretācija, kuru sniegusi Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa), ir pamatota tieši ar nepieciešamību novērst to, ka šajā tiesību normā nav nekādu norāžu par iespēju lūgt atzīt izsoli par spēkā neesošu tādēļ, ka līgumā, uz kuru balstīta šī izsole, ir negodīgi noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri atbildētājiem pamatlietā bija pieejami pamatlietā aplūkotās izsoles dienā, neatbilda efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībai, jo nenodrošināja nedz faktisku iespēju piespiedu piedziņas ietvaros apturēt šo izsoli, lai varētu pārbaudīt tiesā iespējami negodīgu noteikumu līgumā, uz kuru balstīta šī piedziņa, pat ja tiesā bija iesniegts pieteikums par piedziņas apturēšanu, nedz arī iespēju lūgt atzīt minēto izsoli par spēkā neesošu šī noteikuma dēļ, lai gan ir apstiprinoši netieši pierādījumi par šī noteikuma iespējamo negodīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aspekti, kurus iesniedzējtiesa uzsvērusi šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un kuri citstarp atgādināti šī sprieduma 95. punktā, tādējādi liecina, ka vismaz pamatlietā aplūkotās izsoles dienā Likuma par labprātīgām izsolēm normas praksē pārmērīgi apgrūtināja vai pat padarīja neiespējamu šo tiesību aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai sniegtu iesniedzējtiesai noderīgu atbildi par iespējamību Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punktu interpretēt atbilstoši Direktīvas 93/13 noteikumiem, jānorāda, ka, ņemot vērā Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) neseno judikatūru, kas minēta šī sprieduma 96. un 97. punktā un ko raksturojusi Slovākijas valdība, šāda interpretācija nešķiet izslēgta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja iesniedzējtiesa secinātu, ka tā Likuma par labprātīgām izsolēm 21. panta 2. punktu saistībā ar tajā paredzētajiem atcelšanas pamatiem var interpretēt atbilstoši Direktīvas 93/13 noteikumiem, jānorāda, ka minētajā tiesību normā ir arī paredzēts, ka pieteikums par spēkā neesības atzīšanu jāiesniedz trīs mēnešu laikā no īpašuma iegūšanas izsolē dienas. Šajā ziņā, kā izriet no šī sprieduma 76. un 99. punkta – ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa to pārbaudīs –, nevarēja pamatoti sagaidīt, ka atbildētāji pamatlietā, balstoties uz šo tiesību normu, iesniegs pieteikumu par attiecīgās izsoles atzīšanu par spēkā neesošu. Sabiedrības interešu, kas ir ar šo direktīvu patērētājiem piešķirtās aizsardzības pamatā, nozīmīgums un nepieciešamība nodrošināt tiesību subjektiem no šīs direktīvas izrietošo tiesību efektivitāti, kas citstarp ietver prasību par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, pamato to, ka, nepastāvot efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas ļautu tiem aizstāvēt savas no šīs direktīvas izrietošās tiesības pirms īpašuma iegūšanas izsolē dienas, atbildētājiem pamatlietā šajā lietā nav liegts apstrīdēt piespiedu piedziņu, kuras rezultātā notika šī izsole (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 17. maijs, Ibercaja Banco, C‑600/19, EU:C:2022:394, 45., 49. un 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, tā kā no visa iepriekš minētā izriet, ka iesniedzējtiesai varētu nākties konstatēt pamatlietā aplūkotās izsoles spēkā neesību un tādēļ atjaunot tiesiskās attiecības, kas pastāvēja starp atbildētājiem pamatlietā un banku pirms šīs izsoles, tai, ņemot vērā piemērojamās valsts tiesības, būtu jāizvērtē iespēja ļaut bankai piedalīties procedūrā ar jebkādiem atbilstošiem procesuālajiem līdzekļiem, tostarp vai nu labprātīgi, vai attiecīgā gadījumā piespiedu kārtā iestājoties lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, uz otro jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos Hartas 7. un 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā atļauts turpināt ārpustiesas piespiedu piedziņas vēršanu uz hipotekāro nodrošinājumu, ko patērētājs sniedzis aizdevējam, kurš ir pārdevējs vai piegādātājs, attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas ir šī patērētāja ģimenes mājoklis, lai gan ir iesniegts pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, lūdzot apturēt šo piedziņu, kā arī ir apstiprinoši netieši pierādījumi tam, ka līgumā, uz ko balstīta minētā piedziņa, varbūtēji ir iespējami negodīgs noteikums, un kurā turklāt nav paredzēta nekāda iespēja lūgt tiesā atzīt šo piedziņu par spēkā neesošu tādēļ, ka minētajā līgumā ir negodīgi noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2005/29 jāinterpretē tādējādi, ka piedziņas vēršana uz nodrošinājumu, pamatojoties uz nelikumīgu līguma noteikumu, kurā paredzēta no patēriņa kredītlīguma izrietoša prasījuma pirmstermiņa apmierināšana, ir negodīga komercprakse šīs direktīvas 5. panta izpratnē, un it īpaši agresīva komercprakse minētās direktīvas 8. un 9. panta izpratnē, kas var izraisīt gan aizdevēja, kurš ir pārdevējs vai piegādātājs, gan sabiedrības, kas, vēršot piedziņu uz šo nodrošinājumu, rīko izsoli, atbildību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja pamatlietā, Slovākijas valdība un Eiropas Komisija lūdz atzīt šo jautājumu par nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka iesniedzējtiesa nav precizējusi iemeslus, kādēļ atbilde uz šo jautājumu būtu nepieciešama, lai tā varētu pieņemt nolēmumu tās izskatāmajā lietā šī sprieduma 45. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā Komisija uzvērusi rakstveida apsvērumos, komercprakse pēc savas būtības ir paredzēta, lai mudinātu patērētāju pieņemt komerclēmumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Iesniedzējtiesas nolēmumā tomēr nav skaidri norādīts, kāda veida komerclēmumu ir pieņēmuši atbildētāji pamatlietā un ko banka vai pat izsoles rīkotājs būtu ietekmējuši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā atbilde uz trešo jautājumu tādējādi pārsniedz Tiesai LESD 267. pantā paredzēto tiesas spriešanas uzdevumu, šis jautājums attiecīgi nav pieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-193" title="page-25">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 47. panta gaismā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-195" title="page-25">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-196" title="page-25">
      tie ir piemērojami tādā tiesvedībā, kurā, pirmkārt, sabiedrība – kura nosolījusi nekustamo īpašumu, kas ir patērētāja ģimenes mājoklis un kas pārdots, vēršot ārpustiesas piespiedu piedziņu uz hipotekāro nodrošinājumu, ko patērētājs attiecībā uz šo nekustamo īpašumu sniedzis aizdevējam, kurš ir pārdevējs vai piegādātājs – ir lūgusi izlikt šo patērētāju no mājokļa un, otrkārt, patērētājs, ceļot pretprasību, ir apstrīdējis to, ka īpašumtiesības uz minēto īpašumu šai izsolē uzvarējušajai sabiedrībai tika nodotas likumīgi, lai gan īpašumtiesību nodošanas brīdī vēl norisinājās tiesvedība ar mērķi apturēt šo piedziņu, pamatojoties uz negodīgu noteikumu esību līgumā, uz ko balstīta minētā piedziņa, par ko patērētājs iepriekš bija informējis izsolē uzvarējušo sabiedrību. Tas tā ir gadījumā, ja attiecīgās izsoles dienā bija apstiprinoši netieši pierādījumi tam, ka šie noteikumi var būt negodīgi, un patērētājs ir izmantojis tiesību aizsardzības līdzekļus, kuru izmantošanu saprātīgi varētu sagaidīt no vidusmēra patērētāja, lai panāktu minēto noteikumu pārbaudi tiesā.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 47. panta gaismā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-198" title="page-25">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-199" title="page-25">
      tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā atļauts turpināt ārpustiesas piespiedu piedziņas vēršanu uz hipotekāro nodrošinājumu, ko patērētājs sniedzis aizdevējam, kurš ir pārdevējs vai piegādātājs, attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas ir šī patērētāja ģimenes mājoklis, lai gan ir iesniegts pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, lūdzot apturēt šo piedziņu, kā arī ir apstiprinoši netieši pierādījumi tam, ka līgumā, uz ko balstīta minētā piedziņa, varbūtēji ir iespējami negodīgs noteikums, un kurā turklāt nav paredzēta nekāda iespēja lūgt tiesā atzīt šo piedziņu par spēkā neesošu tādēļ, ka minētajā līgumā ir negodīgi noteikumi.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-200" title="page-25">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) * Tiesvedības valoda – slovāku.</p>
</body>
</html>
