C-213/06 P62006J02130014.000167351674814CJ2007. GADA 18. JŪLIJA SPRIEDUMS — LIETA C-213/06 PAER / KARATZOGLOU<TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20070718">2007. gada 18. jūlijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — angļu.</P></NOTE></P></TI>

Lieta C-213/06 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam,

ko 2006. gada 8. maijā iesniedza

Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra (AER), ko pārstāv S. Orlandi [S. Orlandi] un Ž. N. Luī [J.-N. Louis], avocats, kas norādīja adresi Luksemburga,

apelācijas sūdzības iesniedzēja,otrs lietas dalībnieks —

Georgios Karatzoglou, bijušais Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras pagaidu darbinieks, ar dzīvesvietu Janinā [loannina] (Grieķija), ko pārstāv S. Papass [S. Pappas], dikigoros,

atbildētājs pirmajā instancē.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen], A. Ticano [A. Tizzano] (referents), E. Borgs Bartets [A Borg Barthet] un E. Levits,

generaladvokats D. Ruiss-Harabo Koloniers [D. Ruiz-Jarabo Colorner],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2007. gada 10. maijā,ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

<TI><P>Spriedums</P></TI>1Apelācijas sūdzībā Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra (AER) lūdz atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 23. februāra spriedumu lietā T-471/04 Karatzoglou/AER (Krāj.-CDL, I-A-2-35. un II-A-2-15. lpp., turpmāk tekstā — Pārsūdzētais spriedums), ar kuru tā ir atcēlusi aģentūras 2004. gada 26. februāra lēmumu, ar ko tiek lauzts Karadzoglu [Karatzoglou] darba līgums (turpmāk tekstā — Apstrīdētais lēmums).<TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI>2AER tika izveidota ar Padomes 1999. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 2454/1999, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1628/96 par palīdzību Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (OV L 299, 1. lpp.).3Saskaņā ar Regulas Nr. 2454/1999 deviņpadsmito apsvērumu AER tika izveidota minēto valstu rekonstrukcijas vajadzībām un pēc šī mērķa sasniegšanas tās darbību ieteica izbeigt.4Noteikumi par AER darbību tika iekļauti Padomes 2000. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru (OV L 306, 7. lpp.). Šī regula tika grozīta vairākas reizes un pēdējo reizi — ar Padomes 2006. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 1756/2006 (OV L 332, 18. lpp., turpmāk tekstā — Regula Nr. 2667/2000), ar kuru AER pilnvara tika pagarināta līdz 2008. gada 31. decembrim.5Regulas Nr. 2667/2000 10. pantā ir noteikts:

[AER] personāls ir pakļauts noteikumiem un regulām, ko piemēro Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem. [..]

[AER] strādā stingri ierobežots skaits ierēdņu, ko Komisija vai dalībvalstis ir iecēlušas vai nosūtījušas veikt pārvaldes pienākumus. Pārējais personāls ir citi darbinieki, ko [AER] ir pieņēmusi darbā uz laika periodu, kas noteikti nepārsniedz [AER] vajadzības.

6Padomes 1968. gada 29. februāra Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko paredz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, kā arī Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas ierēdņiem (OV L 56, 1. lpp.), 2. un 3. pants, kas spēkā līdz 2004. gada 30. aprīlim, paredz attiecīgi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus (turpmāk tekstā — Civildienesta noteikumi) un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk tekstā — Nodarbināšanas kārtība).7Nodarbināšanas kārtības II sadaļas 9. nodaļu ar nosaukumu Darba tiesisko attiecību izbeigšanās redakcijā, kas bija spēkā dienā, kad radās šīs lietas faktiskie apstākļi, veidoja 47.-50. pants, un tajā bija paredzēti dažādi gadījumi, kuros tiek izbeigts darba līgums ar pagaidu darbinieku.8Nodarbināšanas kārtības 47. panta 2. punkta a) apakšpunkts noteica, ka tad, ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, pagaidu darbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas līgumā paredzētā paziņošanas termiņa beigās.<TI><P>Prāvas rašanās fakti</P></TI>9Saskaņā ar darba līguma (turpmāk tekstā — Līgums) 4. pantu Karadzoglu, sākot no 2001. gada 7. novembra, uz 18 mēnešiem tika pieņemts darbā AER kā pagaidu darbinieks.10Līguma 5. panta b) punktā ir paredzēts:

Šo līgumu var izbeigt iestāde vai personāla loceklis jebkura [Nodarbināšanas kārtības] 47.-50. pantā norādītā iemesla dēļ saskaņā ar minētajos pantos iekļautajiem nosacījumiem [..].

11Sākotnējā līgumā paredzētā 18 mēnešu laika posma beigās līgumslēdzējas puses vienojās turpināt līgumtiesiskās attiecības saskaņā ar līgumu uz nenoteiktu laiku. Tādējādi tās grozīja sākotnējo līgumu, 2003. gada 7. maijā noslēdzot papildlīgumu (turpmāk tekstā — papildlīgums).12Ar papildlīgumu grozītā līguma 4. pantā ir noteikts:

Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. Tomēr tas izbeidzas līdz ar [AER] darbības beigām.

[AER] ir tiesības izbeigt līgumu pēc būtiskas savas darbības sašaurināšanas vai pārtraukšanas pirms [AER] darbības beigām.

13Saskaņā ar papildlīgumu visi pārējie sākotnējā līguma panti, ieskaitot 5. pantu, paliek negrozīti.14Ar 2004. gada 26. februāra vēstuli AER direktors šādā veidā informēja Karadzoglu par līguma izbeigšanu:

Man, diemžēl, Jūs jāinformē, ka tika nolemts izbeigt Jūsu darba līgumu ar [AER], Saskaņā ar [Nodarbināšanas kārtības] 47. panta 2. punktu un Jūsu līguma 5. panta b) punkta otro daļu paziņošanas termiņš ir trīs mēneši, sākot no 2004. gada 27. februāra.

152004. gada 27. maijā Karadzoglu par Apstrīdēto lēmumu iesniedza sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta nozīmē. Šī sūdzība tika noraidīta ar netiešu lēmumu, jo AER uz to neatbildēja Civildienesta noteikumos paredzētajā četru mēnešu termiņā.<TI><P>Prasība Pirmās instances tiesā un Pārsūdzētais spriedums</P></TI>16Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 6. decembrī, Karadzoglu cēla prasību atcelt Apstrīdēto lēmumu.17Minētā prasība tika balstīta uz pieciem pamatiem, kas attiecīgi ir pamatoti ar:

pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi;

tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu;

Nodarbināšanas kārtības 47. panta, kas attiecas uz iepriekšēju paziņošanu, pārkāpumu;

pilnvaru nepareizu izmantošanu un

labas pārvaldības principa pārkāpumu.

18Pirmās instances tiesa izskatīja prasītāja norādīto otro pamatu, kas ir balstīts uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Sprieduma 33. un 34. punktā tā ir atsaukusies uz Kopienu judikaturu, saskaņā ar kuru iespēja atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ir visām privātpersonām, kas atrodas situācijā, kurā Kopienu iestāde, sniedzot tai konkrētus solījumus, ir devusi pamatotas cerības. Šādiem solījumiem katrā ziņā jāatbilst Civildienesta noteikumu normām.19Ņemot vērā šo principu, Pirmās instances tiesa noskaidroja to, vai ar papildlīgumu grozītā Līguma 4. pants sniedza Karadzoglu leģitīmu solījumu, ka viņa līgums tiks izbeigts tikai tad, ja pirms AER darbības beigām būtiski sašaurināsies vai tiks pārtraukta tās darbība.20Pārsūdzētā sprieduma 36. un 37. punktā Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka, ar papildlīgumu grozot Līguma 4. pantu, bija radīta divdomīga situācija attiecībā uz Līguma saturu. Pirmkārt, negrozītajā Līguma 5. pantā joprojām bija norāde uz Nodarbināšanas kārtības 47.-50. pantā paredzēto līguma izbeigšanas kārtību, kas ļauj AER izbeigt līgumu ar pagaidu darbinieku, nenorādot pamatojumu. Otrkārt, kā uzskata Pirmās instances tiesa, otrās daļas pievienošana šim 4. pantam tomēr varēja prasītājam radīt iespaidu, ka AER bija ierobežojusi savas pilnvaras izbeigt līgumu, attiecinot tās tikai uz gadījumiem, kad AER darbība tiek sašaurināta vai pārtraukta pirms tās darbības beigām.21Pārsūdzētā sprieduma 38. un 39. punktā Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka Karadzoglu varēja domāt, ka ar papildlīgumu grozītā Līguma 4. panta mērķis bija iepriekš norādīt iespējamās vēlākas līguma izbeigšanas iemeslu, proti, AER darbības būtisku sašaurināšanos vai pārtraukšanu pirms tās darbības beigām, līdz ar to atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta ar papildlīgumu grozītajā Līgumā, minētā Līguma 5. panta b) punktu varēja piemērot tikai daļēji. Turklāt tā uzskatīja, ka Karadzoglu varēja cerēt, ka neprecīzie darba līguma noteikumi tiks interpretēti labvēlīgi vājākajai līgumslēdzējai pusei.22No tā Pārsūdzētā sprieduma 41.-45. punktā Pirmās instances tiesa ir secinājusi, ka prasītājam šādā veidā radītas cerības bija jāuzskata par leģitīmām, ņemot vērā, ka nevienā Nodarbināšanas kārtības normā AER nebija aizliegts līgumā ierobežot savas pilnvaras izbeigt līgumu.23Apmierinot prasības otro pamatu, Pirmās instance tiesa, neizskatot pārējos pamatus, atcēla Apstrīdēto lēmumu.<TI><P>Lietas dalībnieku prasījumi Tiesai</P></TI>24AER prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Pārsūdzēto spriedumu;

lemjot par strīdu, noraidīt Karadzoglu celto prasību un

piespriest ieinteresētajai personai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedības.

25Karadzoglu prasījumi Tiesai ir šādi:

noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu vai, pakārtoti, kā nepamatotu un

piespriest AER atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

<TI><P>Par apelācijas sūdzības pieņemamību</P></TI>26Karadzoglu apgalvo, ka apelācijas sūdzība nav pieņemama, jo tā tika iesniegta ar nokavēšanos. Viņš uzskata, ka Tiesas Statūtu 56. pantā paredzētais divu mēnešu termiņš beidzās 2006. gada 8. maijā, bet apelācijas sūdzība tika iesniegta 9. maijā.27Jāsecina tomēr, ka apelācijas sūdzība tika iesniegta pa faksu 2006. gada 8. maijā, proti, minētajā 56. pantā paredzētajā divu mēnešu termiņā. Karadzoglu norādītais datums ir diena, kurā tika iesniegts dokumenta, ar kuru ierosināta lieta, oriģināls.28Tiesas Reglamenta 37. panta 6. punktā ir paredzēts, ka dienu, kurā parakstīta procesuāla dokumenta oriģināla kopiju [..] saņem kancelejā pa faksu vai ar citu Tiesai pieejamo tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību, procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos uzskata par dienu, kad dokumenti ir iesniegti kancelejā, ar nosacījumu, ka attiecīgā parakstītā procesuālā dokumenta oriģinālu [..] iesniedz kancelejā vēlākais desmit dienu laikā.29Līdz ar to ir jāsecina, ka šajā normā paredzētais nosacījums šajā gadījumā ir izpildīts. Tādējādi apelācijas sūdzība ir jāatzīst par pieņemamu.<TI><P>Par apelāciju</P></TI>30Apelācijas sūdzībā AER pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā ir pieļāvusi dažādas juridiskas kļūdas. Būtībā, norādot pirmo pamatu, tā uzsver, ka minētā tiesa līguma noteikumus ir interpretējusi acīmredzami pretēji līgumslēdzēju pušu gribai, un, norādot otro pamatu, tā uzsver, ka Pirmās instances tiesa nepamatoti ir secinājusi, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.31Norādot otro pamatu, kas ir jāizskata vispirms, AER īpaši uzsver, ka nosacījumi, kas Kopienu judikatura ir paredzēti, lai varētu atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, šajā gadījumā nav izpildīti. Atsaucoties uz Pirmās instances tiesas pastāvīgo judikaturu (skat. 2002. gada 7. novembra spriedumu lietā T-199/01 G/Komisija, Recueil FP, I-A-217. lpp. un II-1085. lpp., 38. punkts), AER apgalvo, ka nekāds konkrēts, beznosacījumu un saskaņots solījums nevar izrietēt no tādiem pretrunīgiem noteikumiem, kādi ir iekļauti Līgumā. Solījumi, kas, iespējams, doti Karadzoglu, neatbilst AER piemērojamajiem noteikumiem un it īpaši Regulas Nr. 2454/1999 23. pantam, kas nosaka, ka AER drīkst pieņemt darbā darbiniekus tikai uz konkrēti noteiktu nepieciešamo laiku.32Karadzoglu norāda, ka Pirmās instances tiesa pamatoti uzskatīja, ka viņam tika doti pietiekami konkrēti, beznosacījumu un saskaņoti solījumi attiecībā uz viņa līguma izbeigšanas iemeslu ierobežojumu. AER viņam neizteica neskaidrus solījumus, bet gan ar viņu noslēdza papildlīgumu, lai grozītu līguma noteikumus, atbilstoši kuriem viņš tika pieņemts darbā. Turklāt tiesiskā paļāvība, uz kuru Karadzoglu atsaucas, pilnībā atbilst piemērojamajām tiesībām, ņemot vērā, ka neviena Nodarbināšanas kārtības norma neaizliedz kompetentajai iestādei ierobežot savas pilnvaras izbeigt darba līgumus, paredzot par to noteikumus līgumā.33Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir viens no Kopienu pamatprincipiem (skat. it īpaši 1981. gada 5. maija spriedumu lietā 112/80 Dürbeck, Recueil, 1095. lpp., 48. punkts). No judikatūras arī izriet, ka ikvienai privātpersonai ir tiesības atsaukties uz šo principu, ja tā atrodas situācijā, kurā Kopienu iestāde, sniedzot tai konkrētus solījumus, ir devusi pamatotas cerības (1987. gada 16. decembra spriedums lietā 111/86 Delauche/Komisïfö, Recueil, 5345. lpp., 24. punkts; 2000. gada 25. maija spriedums lietā C-82/98 P Kögler/Tiesa, Recueil, I-3855. lpp., 33. punkts, kā arī 2006. gada 22. jūnija spriedums apvienotajās lietās 0182/03 un 0217/03 Belgique un Forum 187/Komisija, Krājums, I-5479. lpp., 147. punkts). Dotajiem solījumiem turklāt ir jāatbilst piemērojamajām normām (šajā sakarā skat. 1985. gada 20. jūnija spriedumu lietā 228/84 Pauvert/Revīzijas palāta, Recueil, 1969. lpp., 14. un 15. punkts, kā arī 1986. gada 6. februāra spriedumu lietā 162/84 Vlachou/Revīzijas palāta, Recueil, 481. lpp., 6. punkts).34Jānorāda, ka, kaut arī Pārsūdzētā sprieduma 33. un 34. punktā Pirmās instances tiesa pareizi ir atsaukusies uz šo judikaturu, tajā noteiktos kritērijus tā šajā gadījumā ir piemērojusi nepareizi.35Jāsecina, ka no minētā sprieduma izriet, ka Karadzoglu netika dots nekāds konkrēts solījums, kas būtu varējis radīt jebkādu tiesisko paļāvību attiecībā uz ieinteresētās personas darba līguma ilgumu.36Pārsūdzētā sprieduma 36. punktā Pirmās instances tiesa ir norādījusi, ka sākotnējā līguma 4. panta grozījums, kas izdarīts ar papildlīgumu [..], radīja divdomīgu situāciju attiecībā uz Līguma saturu. Minētā sprieduma 37. punktā tā ir paskaidrojusi, ka tad, ja nebūtu pievienota 4. panta otrā daļa, AER nenoliedzami būtu tiesības izbeigt [Karadzoglu] līgumu, ņemot vērā kādu no Nodarbināšanas kārtības 47.-50. pantā minētajiem iemesliem, ar noteikumu, ka ir ievēroti minētajos pantos paredzētie nosacījumi, kā tas ir noteikts sākotnējā līguma 5. panta b) punktā. Pievienojot 4. panta otro daļu, [ieinteresētajai personai] varēja tikt radīts iespaids, ka AER ir ierobežojusi savas pilnvaras izbeigt līgumu un to var darīt tikai tad, ja AER darbība tiek sašaurināta vai pārtraukta pirms tās darbības beigām.37No iepriekš izklāstītā izriet, ka Pirmās instances tiesa pati ir atzinusi, ka no līgumattiecībām izrietošais Karadzoglu tiesiskais stāvoklis bija vismaz neskaidrs.38Pretēji tam, ko Pirmās instances tiesa ir norādījusi Pārsūdzētā sprieduma 38.-40. punktā, šāda divdomīga situācija nevar būt pamats konkrētiem solījumiem. Jaunais Līguma 4. pants varētu tikt interpretēts gan tā, kā to norāda Karadzoglu, gan arī tā, kā to ir interpretējusi AER (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Kögler/Tiesa, 34. punkts).39Turklāt ir jānorāda, ka Pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts neviens cits apstāklis, kas varēja radīt Karadzoglu pārliecību par viņa līguma ilgumu. Pirmās instances tiesas secinājums par to, ka pastāv šādi solījumi, ir pamatots tikai ar tiesisko stāvokli, kas izriet no līgumattiecībām pēc grozījumu izdarīšanas Karadzoglu sākotnējā līguma 4. pantā.40Šajā sakarā nevar atsaukties uz principu, ko Pirmās instances tiesa ir norādījusi Pārsūdzētā sprieduma 39. punktā un saskaņā ar kuru visvājākā darba līguma līgumslēdzēja puse var cerēt, ka minētā līguma neprecīzie noteikumi tiks interpretēti tai par labu.41Pietiek norādīt, ka tas, ka Karadzoglu var uzskatīt par vājāko līgumslēdzēju pusi, nekādā veidā neietekmē secinājumu, ka nepastāv konkrēti solījumi, ko šajā gadījumā būtu sniegusi Kopienu iestāde. Ar apsvērumiem par Karadzoglu tiesisko stāvokli, kas izriet no līgumattiecībām ar viņa darba devēju, nevar mainīt faktu, ka nav izpildīts viens no nosacījumiem, kas ir jāizpilda, lai pierādītu tiesiskās paļāvības esamību.42No tā izriet, ka nosacījumi, kam ir jābūt izpildītiem, lai varētu atzīt, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, šajā gadījumā nav izpildīti.43Tādējādi Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, uzskatot, ka Apstrīdētais lēmums bija apdraudējis Karadzoglu tiesisko paļāvību uz to, ka viņa līgums tiks izbeigts tikai tad, ja AER darbība tiks būtiski sašaurināta vai pārtraukta pirms tās darbības beigām.44Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, apelācijas sūdzības otrais pamats ir jāapmierina.45Tā kā nav jāizskata pārējie apelācijas sūdzības pamatojumam norādītie iebildumi, Pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.<TI><P>Par lietas nosūtīšanu atpakaļ Pirmās instances tiesai</P></TI>46Tiesas Statūtu 61. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tad, ja Pirmās instances tiesas lēmums tiek atcelts, tā var pati taisīt galīgo spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma pieņemšanai Pirmās instances tiesā.47Ņemot vērā, ka Pirmās instances tiesa ir izskatījusi tikai vienu no pieciem Karadzoglu norādītajiem pamatiem, Tiesa uzskata, ka tā nevar izspriest lietu. Tādējādi šī lieta ir jānodod atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā lemj par ieinteresētās personas prasījumiem atcelt Apstrīdēto lēmumu un par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1)atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006, gada 23, februāra spriedumu lietā T-471/04 Karatzoglou/AER;2)lietu nodot atpakaļ Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai, lai tā lemj par Karadzoglu prasījumiem atcelt Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras (AER) 2004. gada 26, februāra lēmumu, ar ko tiek izbeigts viņa darba līgums;3)atlikt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

[Paraksti]