European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/1167

3.9.2026

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2026/1167

(2026. gada 28. maijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē operacionālā riska prasības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un it īpaši tās 314. panta 9. punkta trešo daļu, 315. panta 3. punkta trešo daļu, 316. panta 3. punkta trešo daļu, 317. panta 9. punkta trešo daļu un 321. panta 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Uzņēmējdarbības rādītājs ir uz finanšu pārskatiem balstīta operacionālā riska aizstājējvērtība. Minētajā rādītājā būtu jāiekļauj posteņi, kas finanšu pārskatos atspoguļo parastās banku darbības operācijas, savukārt no uzņēmējdarbības rādītāja būtu jāizslēdz tie elementi, kas nav parastās banku darbības operācijas, kā uzskaitīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punktā. Nosakot, kādi elementi būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības rādītājā vai jāizslēdz no tā un kādas ir tā dažādās sastāvdaļas, būtu jābalstās uz to, kas ir noteikts starptautiskajos regulatīvajos standartos.

(2)

Attiecībā uz atsevišķām ienākumu un izdevumu sastāvdaļām būtu nesamērīgi noteikt atsevišķi to dažādo apakšsastāvdaļu vai posteņu vērtību. No tā izriet, ka, ja ienākumu vai izdevumu elements ir uzskaitīts starp izslēgtajiem posteņiem, bet ietver arī posteņus, kas ir uzskaitīti starp iekļaujamajiem posteņiem, vai otrādi, iestādēm būtu jānodrošina, ka šādi posteņi netiek izslēgti vai iekļauti vairāk nekā vienu reizi.

(3)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautiskajiem regulatīvajiem standartiem, iestādēm procentu ienākumi un procentu izdevumi būtu jāiekļauj procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļā. Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 2. punktā ir noteikts, ka iestādes procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļā iekļauj visus ienākumus un izdevumus, kas rodas no finanšu un operatīvās nomas, tai skaitā nolietojumu un vērtības samazinājumu. Uzņēmējdarbības rādītāja procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļā iekļautie ar nomas darījumiem saistītie posteņi būtu jāsaskaņo ar 16. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) posteņiem. Attiecīgi iestādēm procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļā būtu jāiekļauj visi ienākumi un izdevumi no ieguldījumu īpašumiem, kas rada nomas maksu, tai skaitā nomas ienākumi no ieguldījumu īpašumiem.

(4)

Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem regulatīvajiem standartiem, iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 2. punktā minētā aktīvu sastāvdaļa būtu jāaprēķina kā konkrētu bilances aktīvu summa. Tā kā aktīvu sastāvdaļa ir faktors procentu, nomas un dividenžu sastāvdaļu aprēķinā, iestādēm aktīvu sastāvdaļā būtu jāiekļauj arī visi bilances aktīvi, kas rada procentu ienākumus vai procentu izdevumus.

(5)

Iestādēm procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļā būtu jāiekļauj dividenžu ienākumi. Dividenžu ienākumos būtu jāiekļauj tādi iestādes dividenžu ienākumi no ieguldījumiem akcijās un fondos, kas nav konsolidēti iestādes finanšu pārskatos, tai skaitā dividenžu ienākumi no nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem, asociētajiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem.

(6)

Iestādēm pakalpojumu sastāvdaļā būtu jāiekļauj pārējie saimnieciskās darbības ienākumi. Pārējiem saimnieciskās darbības ienākumiem būtu jāietver ienākumi no parastajām darbībām, kas nav iekļauti citos uzņēmējdarbības rādītāja posteņos, bet kas ir līdzīga veida.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 5. punktu iestādēm pārējos saimnieciskās darbības izdevumos jāiekļauj savi izdevumi un zaudējumi no operacionālā riska notikumiem. Minētie operacionālā riska notikumi iestādes finanšu pārskatā var būt norādīti vairākos veidos, tai skaitā kā izdevumi, zaudējumi, uzkrājumi, vērtības samazināšanās un nolietojums. Tāpēc iestādēm savos pārējos saimnieciskās darbības izdevumos būtu jāiekļauj visa to operacionālā riska notikumu ietekme, kas ietekmē to finanšu pārskatus, neatkarīgi no tā, kā šie izdevumi tiek apzīmēti vai uzskaitīti. Tā kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka uzņēmējdarbības rādītāja aprēķinā nav jāiekļauj par iegādātajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas polisēm samaksātās prēmijas un saņemtie maksājumi, no tā izriet, ka šādiem izdevumiem būtu jāietver iegādātās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas polises. Tomēr no šiem izdevumiem būtu jāatskaita atgūtās summas, kas nav apdrošināšana un pārapdrošināšana. Minētajiem izdevumiem būtu jāietver arī ārkārtas zaudējumi, kurus iestādes var izslēgt no savu gada operacionālā riska zaudējumu aprēķina pēc tam, kad ir saņemta Regulas (ES) Nr. 575/2013 320. panta 1. punktā minētā atļauja.

(8)

Lai iegūtu atbilstīgu un izsmeļošu informāciju par to, kur iestādes finanšu pārskatā ir uzskaitīta operacionālā riska notikumu finansiālā ietekme, iestādēm minētā finansiālā ietekme būtu jāsadala pa peļņas un zaudējumu aprēķina galvenajiem posteņiem, kuros minētā ietekme ir uzskaitīta.

(9)

Iestādēm pakalpojumu sastāvdaļā būtu jāiekļauj maksu un komisijas naudas ienākumi. Tam būtu jāietver ienākumi, kas saņemti no konsultāciju un pakalpojumu sniegšanas, un ienākumi, ko iestāde saņēmusi kā finanšu pakalpojumu ārpakalpojumu sniedzēja.

(10)

Iestādēm pakalpojumu sastāvdaļā būtu jāiekļauj maksu un komisijas naudas izdevumi. Tam būtu jāietver izdevumi, kas samaksāti par konsultāciju un pakalpojumu saņemšanu, un ārpakalpojumu maksas, ko iestāde maksā par finanšu pakalpojumu saņemšanu, bet nebūtu jāietver ārpakalpojumu maksas, kas samaksātas par nefinanšu pakalpojumu saņemšanu, piemēram, loģistikas, IT vai cilvēkresursu jomā.

(11)

Daži darbību veidi vai grāmatvedības izvēles, tai skaitā patiesās vērtības ekonomikas riska ierobežošana ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu pozīcijās un tādu atvasināto instrumentu nošķiršana, kas iegulti pamata hibrīda vai strukturētos finanšu instrumentos, var nepamatoti palielināt finanšu sastāvdaļu, jo tās aprēķina formula paredz izmantot tirdzniecības portfeļa sastāvdaļas un bankas portfeļa sastāvdaļas peļņas un zaudējumu absolūto vērtību summu. Ekonomikas riska ierobežošanā šāds nepamatots palielinājums ir saistīts ar tāda veida darbībām, kas ir cieši savstarpēji saistītas un kam ir pretēja peļņas un zaudējumu zīme. Ja šo darbību summas iegrāmato saskaņā ar grāmatvedības standartiem, tās uzskaita dažādās uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļās (t. i., tirdzniecības portfeļa sastāvdaļā un bankas portfeļa sastāvdaļā). Līdz ar to finanšu iestādes nevar veikt šo darbību summu ieskaitu, ja šīs summas tiek aprēķinātas finanšu sastāvdaļā. Šādā gadījumā iestādēm būtu jāļauj pieņemt prudenciālās robežas pieeju, t. i., aprēķināt finanšu sastāvdaļu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļu.

(12)

Iestādēm būtu jāiekļauj tirdzniecības sastāvdaļa finanšu sastāvdaļā, kas ietver neto peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības aktīviem un saistībām, no riska ierobežošanas uzskaites un no valūtas kursa starpības.

(13)

Iestādēm būtu jāiekļauj bankas sastāvdaļa finanšu sastāvdaļā, kas ietver neto peļņu vai zaudējumus no netirdzniecības portfeļa finanšu aktīviem un saistībām un neto peļņu vai neto zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites un no netirdzniecības portfeļa posteņu valūtas kursa starpības. Zaudējumi, kas jau ņemti vērā riska svērto aktīvu aprēķinā kredītriskam, nebūtu jāiekļauj bankas sastāvdaļā.

(14)

Lai novērstu prudenciālās robežas pieejas nepareizu izmantošanu, jēdziens “finanšu sastāvdaļas nepamatots palielinājums” ekonomikas riska ierobežošanas gadījumā nebūtu jāpaplašina, lai aptvertu tādu tirdzniecības portfeļa riska ierobežošanas instrumentu peļņu un zaudējumus, kas nav skaidri saistīti ar tādu netirdzniecības portfeļa instrumentu peļņu un zaudējumiem, kuru riski tiek ierobežoti un kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, un situācijas, kad iestādes pilnībā neievēro prudenciālās robežas pieejas noteikumus un nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļā. Turklāt finanšu sastāvdaļas korekcijas būtu jāierobežo līdz peļņas un zaudējumu summai, kas saistīta ar riskiem, kurus faktiski sedz riska ierobežošana, un kas būtiski kompensē pret risku nodrošināto posteņu grāmatvedības peļņu un zaudējumus.

(15)

Iestādēm, kas plāno pieņemt prudenciālās robežas pieeju, vajadzētu būt iespējai aprēķināt visu prudenciālajā tirdzniecības portfelī un prudenciālajā netirdzniecības portfelī turēto pozīciju peļņu un zaudējumus par trīs finanšu gadiem, kas paredzēti finanšu sastāvdaļas aprēķināšanai. Ja tiek veikta ekonomikas riska ierobežošana, iestādēm būtu jāspēj noteikt pret risku nodrošināto instrumentu un saistīto riska ierobežošanas pozīciju peļņu un zaudējumus, sasaistot riska ierobežošanas darījumus ar ierobežotajiem riskiem, un dokumentēt riska ierobežošanas attiecības saskaņā ar iestādes riska pārvaldības mērķiem. Šie aprēķini atšķiras no aprēķiniem, kas tiek veikti saskaņā ar grāmatvedības pieeju, un nav balstīti uz saskaņotiem grāmatvedības standartiem, un uz tiem neattiecas periodiski uzraudzības ziņojumi. Tāpēc prudenciālās robežas pieeju būtu jāļauj pieņemt tikai iestādēm, kas ir ieviesušas politiku, procedūras, sistēmas un kontroles pasākumus, kas nodrošina šādu aprēķinu atbilstīgu veikšanu un peļņas un zaudējumu summu noteikšanu ekonomiskās riska ierobežošanas gadījumā, tās pienācīgi dokumentējot.

(16)

Lai novērstu regulējuma arbitrāžu, kad prudenciālās robežas pieeja tiek selektīvi izmantota dažos aprēķina gados, iestādēm būtu jāpiemēro prudenciālās robežas pieeja visiem trim finanšu gadiem, kas paredzēti uzņēmējdarbības rādītāja aprēķināšanai. Turklāt iestādēm būtu jāļauj izmantot prudenciālās robežas pieeju apvienojumā ar grāmatvedības pieeju attiecībā uz konkrētām iestādēm tajā pašā grupā vai konkrētiem darbību veidiem vai grāmatvedības izvēlēm, tai skaitā tām, kas saistītas ar strukturētu emisiju riska ierobežošanu. Jo īpaši, ja iestādes piemēro prudenciālās robežas pieeju tikai atsevišķiem darbību veidiem, tām būtu jāizmanto grāmatvedības pieeja atlikušajai bilances daļai.

(17)

Lai kompetentās iestādes varētu pārskatīt prudenciālās robežas pieejas pieņemšanu, iestādēm, kas plāno pieņemt minēto pieeju, pirms tās īstenošanas būtu jāsniedz savām kompetentajām iestādēm pienācīga dokumentācija un informācija. Iestādēm, kas prudenciālās robežas pieeju plāno izmantot tikai daļēji, tā paša iemesla dēļ paziņojumā būtu jāiekļauj arī informācija par grāmatvedības pieeju.

(18)

Ja kāds nosacījums, kas ļauj pieņemt prudenciālās robežas pieeju, vairs netiek izpildīts, iestādēm būtu jāatgriežas pie grāmatvedības pieejas. Lai novērstu regulējuma arbitrāžu, iestādēm nevajadzētu pārāk bieži mainīt šīs divas pieejas.

(19)

No operacionālā riska viedokļa pārapdrošināšanas produkti vai pakalpojumi konceptuāli neatšķiras no finanšu produktiem un pakalpojumiem, kuru ienākumi un izdevumi, kas izriet no to sadales, ir iekļauti uzņēmējdarbības rādītājā, parasti pie maksu un komisijas naudas ienākumiem vai maksu un komisijas naudas izdevumiem. Tāpēc iestādei nevajadzētu izslēgt no uzņēmējdarbības rādītāja aprēķina visus ienākumus un izdevumus, kas rodas, pārdodot vai izplatot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas produktus un pakalpojumus.

(20)

Noteiktu finansiālo ietekmi, kas saistīta ar nomas aktīviem vai izriet no operacionālā riska notikumiem, vai ārpakalpojumu maksas, kas samaksāta par finanšu pakalpojumu sniegšanu, īpašos gadījumos varētu uzskaitīt turpmāk norādītajos posteņos, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punktā: administratīvie izdevumi, tai skaitā personāla izdevumi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punkta c) apakšpunktā, materiālo aktīvu nolietojums, nemateriālo aktīvu amortizācija, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punkta f) apakšpunktā, un vērtības samazinājums vai vērtības samazinājuma apvērse, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punkta i) apakšpunktā. Šādos gadījumos iestādēm minētā finansiālā ietekme nebūtu jāizslēdz no uzņēmējdarbības rādītāja aprēķina.

(21)

Iegādes, apvienošanās vai atsavināšanas gadījumā, ja uzņēmējdarbības rādītāja aprēķināšanai ņem vērā trīs finanšu gadu periodu, pamatojoties uz finanšu pārskatiem, var rasties iespējama neatbilstība starp kapitāla prasībām attiecībā uz operacionālo risku un attiecīgās iestādes faktisko riska profilu. Tādēļ ir jānosaka metode uzņēmējdarbības rādītāja korekcijas noteikšanai apvienošanās, iegādes vai atsavināšanas gadījumā un nosacījumi, ar kādiem var piešķirt atļauju izslēgt no uzņēmējdarbības rādītāja summas, kas saistītas ar atsavinātajām sabiedrībām vai darbībām, tādējādi nodrošinot labāku saskaņotību starp iestāžu kapitāla prasībām un iestāžu faktisko riska profilu.

(22)

Uzņēmējdarbības rādītājs ir uz finanšu pārskatiem balstīta operacionālā riska aizstājējvērtība. Tādēļ iestādēm principā sava korekcija pēc apvienošanās vai iegādes būtu jābalsta uz apvienoto vai iegādāto sabiedrību vai darbību revidēto finanšu pārskatu. Tomēr iestādēm var būt grūtības izgūt precīzu vēsturisko datu rindas, kas attiecas uz apvienotajām vai iegādātajām sabiedrībām vai darbībām trīs finanšu gadu periodā, kas jāņem vērā, lai atspoguļotu attiecīgo darbību. Tādēļ iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot alternatīvas aprēķina iespējas, ja vēsturiskie dati par iegādāto vai apvienoto sabiedrību vai darbībām nav pieejami vai nav precīzi, lai aptvertu visu periodu, kas ir būtisks to uzņēmējdarbības rādītāja aprēķināšanai. Minētajām alternatīvajām aprēķina metodēm vajadzētu būt pietiekami konservatīvām.

(23)

Darbības vai sabiedrības atsavināšana ne vienmēr nozīmē, ka ar atsavināto sabiedrību vai darbībām saistītais operacionālais risks tiek pilnībā nodots pārņēmējiestādei. Atsavināšanas noteikumos var paredzēt kompensācijas mehānismu, ja rodas jaunas saistības vai zaudējumi, kas izriet no operacionālā riska notikumiem, kuri notikuši pirms atsavināšanas. Tāpēc atsavināšanas gadījumā nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var piešķirt Regulas (ES) Nr. 575/2013 315. panta 2. punktā minēto atļauju, būtu konkrēti jānodrošina, ka atsavināto sabiedrību vai darbību vairs neuzskata par būtisku iestādes riska profilam.

(24)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. panta 1. punktu iestādēm, kuru uzņēmējdarbības rādītājs ir 750 miljoni EUR vai lielāks, papildus uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļai jāapkopo dati par operacionālā riska zaudējumiem un jāaprēķina savi gada operacionālā riska zaudējumi. Starptautiskie operacionālā riska standarti, tai skaitā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas standarti, paredz, ka zaudējumu notikumi ir jāklasificē septiņos notikumu veidos. Lai nodrošinātu atbilstību minētajiem standartiem, Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. panta 9. punktā minētās operacionālā riska taksonomijas pamatā vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem notikumu veidiem.

(25)

Lai iegūtu pietiekami detalizētu klasifikācijas sistēmu, operacionālā riska taksonomijā būtu jāiekļauj arī otrais klasifikācijas līmenis, pamatojoties uz nozares paraugpraksi. Attiecīgi zaudējumu notikumu dati operacionālā riska taksonomijā būtu jāgrupē 1. līmeņa notikumu veidos, kas atspoguļo makronotikumus, uz kuriem jāattiecina zaudējumu notikums, un 2. līmeņa kategorijās, kurās precīzāk uzskaitītas attiecīgo 1. līmeņa notikumu veidu iezīmes. Lai veicinātu zaudējumu notikumu reģistrēšanas harmonizēšanu, 2. līmeņa kategoriju struktūra un apraksts būtu jāizstrādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nozares paraugpraksi.

(26)

Lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par iestādes zaudējumiem, operacionālā riska taksonomijas uzbūve 1. līmeņa notikumu veidiem un 2. līmeņa kategorijām būtu jāizstrādā tā, lai padarītu tās savstarpēji izslēdzošas un kolektīvi izsmeļošas, neparedzot nekādas atlikušās kategorijas.

(27)

Lai gan 1. līmeņa notikumu veidiem un 2. līmeņa kategorijām vajadzētu būt izsmeļošām attiecībā uz operacionālā riska zaudējumiem, daži zaudējumu notikumi var būt attiecināmi uz papildu aprakstu papildus to attiecināšanai uz attiecīgo 1. līmeņa notikuma veidu un 2. līmeņa kategoriju. Lai papildinātu par zaudējumu notikumiem pieejamās informācijas reģistrēšanu, iestādēm šiem notikumiem būtu jāpiešķir viens vai attiecīgā gadījumā vairāki atribūti. Ņemot vērā atribūtu raksturu, tos nevajadzētu veidot tā, lai tie būtu savstarpēji izslēdzoši un kolektīvi izsmeļoši. Tāpēc vajadzētu būt iespējai piešķirt vairākus atribūtus vienam zaudējumu notikumam, ieskaitot zaudējumu notikumus, kas saistīti ar “trešām personām, kas sniedz IKT pakalpojumus”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2554 (2) 3. panta 19. punktā, un kam būtu jāpiešķir gan atribūts “IKT risks”, gan “trešās personas risks”.

(28)

Lai atbilstīgi aprakstītu iestādei radušos zaudējumus, iestādēm zaudējumu datu kopā būtu jāreģistrē tikai tie zaudējumi, kas ir būtiski gada operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanai. Tomēr iestādēm zaudējumu datu kopā nebūtu jāiekļauj zaudējumi, ko atgūst piecu darbdienu laikā, jo zaudējumus atzīst kā tādus, kas tiek ātri atgūti.

(29)

Operacionālā riska zaudējumu taksonomijai būtu jāļauj efektīvi uzraudzīt operacionālo risku, un tai vajadzētu būt samērīgai, kad to piemēro pirmo reizi. Šā iemesla dēļ 2. līmeņa kategoriju un atribūtu vēsturiskie dati būtu jāsniedz pēc iespējas labāk vai brīvprātīgi vismaz par visu 2025. gadu. Savukārt, tā kā 1. līmeņa kategorijas salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu nav mainītas, iestādēm būtu jāsniedz vēsturiskie dati vismaz par gadiem no 2016. gada 1. janvāra.

(30)

Apvienošanas un iegādes rezultātā iestādei var būt pienākums aprēķināt operacionālā riska gada zaudējumus paaugstināta uzņēmējdarbības rādītāja dēļ. Turklāt problēmas, kas izriet no apvienoto vai iegādāto iestāžu integrācijas, var likt iestādēm aprēķināt operacionālā riska zaudējumus, kas varētu būt pārmērīgi apgrūtinoši. Tādēļ iestādēm būtu jādod pietiekami daudz laika prasības aprēķināt operacionālā riska gada zaudējumus izpildīšanai.

(31)

Iestādes var ziņot par uzņēmējdarbības rādītāju, kas ir vienāds ar vai lielāks par 750 miljoniem EUR, tikai uz laiku sakarā ar pārejas apstākļiem. Tāpēc šīm iestādēm būtu pārmērīgi apgrūtinoši aprēķināt operacionālā riska gada zaudējumus, ja robežvērtības pārsniegšana ir tikai pagaidu izņēmums noteiktā laikposmā.

(32)

Īpašos apstākļos var izveidot pagaidu iestādes iestāžu noregulējuma nodrošināšanai. Ņemot vērā pagaidu iestāžu specifiku un to pagaidu raksturu, šīm iestādēm būtu pārmērīgi apgrūtinoši aprēķināt gada operacionālā riska zaudējumus. Šā iemesla dēļ tās būtu jāatbrīvo no minētās prasības.

(33)

Iegādātās vai apvienotās iestādes vai darbības var iegrāmatot zaudējumus, izmantojot riska taksonomiju, kas atšķiras no ziņojumus sniedzošās iestādes riska taksonomijas. Lai nodrošinātu datu salīdzināmību un konsekvenci, ziņojumus sniedzošajai iestādei būtu jāpārklasificē iegādāto vai apvienoto iestāžu zaudējumi, izmantojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. pantā minēto riska taksonomiju.

(34)

Iegādāto vai apvienoto iestāžu vai darbību zaudējumi var būt valūtā, kas atšķiras no ziņojumus sniedzošās iestādes valūtas. Tādēļ iestādēm šie zaudējumi būtu jāiekļauj ziņojumus sniedzošās iestādes zaudējumos, katram desmit gadu laikposmam izmantojot attiecīgā gada beigās izmantoto valūtas maiņas kursu.

(35)

Apvienotas vai iegādātas iestādes vai darbības nedrīkst iegrāmatot zaudējumus vai drīkst iegrāmatot zaudējumus, izmantojot riska taksonomiju, kas atšķiras no Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. panta 9. punktā minētās taksonomijas, jo minētajām iestādēm vai darbībām saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem nav jāveido zaudējumu datu kopa saskaņā ar minētās regulas 317. panta 2. punktu. Ir arī iespējams, ka apvienotās vai iegādātās iestādes vai darbības neietilpa Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. panta darbības jomā katrā no desmit gadiem pirms iegādes vai apvienošanās. Šādos gadījumos iestādēm būtu jāaprēķina gada operacionālā riska zaudējumi, izmantojot uzrādītos zaudējumus, par kuriem ir pieejami dati, koriģējot rezultātu attiecībā uz seguma likmi vai uzrādītajiem zaudējumiem salīdzinājumā ar visu iestādi.

(36)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tajos visos ir precizēti operacionālā riska prasību galvenie aspekti. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem, atvieglotu galalietotāju piekļuvi un ļautu iestādēm konsekventi piemērot minētos noteikumus, tie būtu jāiekļauj vienā regulā.

(37)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(38)

Eiropas Banku iestāde veica atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtēja potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJA SASTĀVDAĻAS, NO MINĒTĀ RĀDĪTĀJA IZSLĒDZAMIE ELEMENTI UN MINĒTĀ RĀDĪTĀJA KOREKCIJAS

I SADAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJA SASTĀVDAĻAS

1. NODAĻA

Procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļa

1. pants

Procentu ienākumi

Iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 2. punktā minētos procentu ienākumus aprēķina kā šādu apakšposteņu summu:

a)

procentu ienākumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem;

b)

procentu ienākumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

c)

procentu ienākumi no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā;

d)

procentu ienākumi no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos;

e)

procentu ienākumi no amortizētajās izmaksās novērtētajiem finanšu aktīviem;

f)

procentu ienākumi no riska ierobežošanas uzskaites – procentu likmju riska atvasinātie instrumenti;

g)

procentu ienākumi par citiem aktīviem;

h)

procentu ienākumi par saistībām;

i)

ienākumi no operatīvās nomas, tai skaitā nomas ienākumi no ieguldījumu īpašuma;

j)

ienākumi no izmaiņām tādu ieguldījumu īpašumu patiesajā vērtībā, kas rada nomas ienākumus un ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli;

k)

peļņa no nomātiem aktīviem, tai skaitā ieguvumi no nomas grozījumiem.

2. pants

Procentu izdevumi

Iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 2. punktā minētos procentu izdevumus aprēķina kā šādu apakšposteņu summu:

a)

procentu izdevumi par pārdošanai turētām finanšu saistībām;

b)

procentu izdevumi par finanšu saistībām, kas noteiktas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

c)

procentu izdevumi par finanšu saistībām, kas novērtētas amortizētajās izmaksās;

d)

procentu izdevumi par riska ierobežošanas uzskaiti – procentu likmju riska atvasinātie instrumenti;

e)

procentu izdevumi par citām saistībām;

f)

procentu izdevumi par aktīviem;

g)

operatīvās nomas izdevumi, tai skaitā tiešie pamatdarbības izdevumi no ieguldījumu īpašuma, kas rada nomas ienākumus;

h)

izdevumi no izmaiņām tādu ieguldījumu īpašumu patiesajā vērtībā, kas rada nomas ienākumus un ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli;

i)

zaudējumi no operatīvās nomas aktīviem;

j)

tādu operatīvās nomas aktīvu nolietojums un vērtības samazinājums vai vērtības samazinājuma apvērse, kuru ienākumus vai izdevumus iekļauj procentu sastāvdaļas aprēķinā.

Pirmajā daļā minētie apakšposteņi neietver nekādus izdevumus operacionālā riska notikumu dēļ. Tā vietā iestādes minētos izdevumus iekļauj 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā postenī.

3. pants

Aktīvu sastāvdaļa

Iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 2. punktā minēto aktīvu sastāvdaļu aprēķina kā šādu apakšposteņu summu:

a)

naudas atlikuma centrālajās bankās un citu pieprasījuma noguldījumu bruto uzskaites vērtība;

b)

parāda vērtspapīru bruto uzskaites vērtība;

c)

aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtība;

d)

atvasināto instrumentu, kas klasificēti kā finanšu aktīvi, patiesā vērtība atsauces datumā aktīvu sastāvdaļas aprēķināšanai, ciktāl plūsmas no šādiem atvasinātajiem instrumentiem finanšu gada laikā ir atzītas procentu sastāvdaļā;

e)

nomājamo materiālo un nemateriālo aktīvu uzskaites vērtība;

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes ietver gan tirdzniecības un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, gan riska ierobežošanas uzskaiti.

4. pants

Dividenžu sastāvdaļa

Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 2. punktā minēto dividenžu sastāvdaļu veido dividenžu ienākumi gan no pašu kapitāla instrumentiem, gan ieguldījumiem.

2. NODAĻA

Pakalpojumu sastāvdaļa

5. pants

Pārējie pamatdarbības ienākumi

Iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 5. punktā minētos pārējos pamatdarbības ienākumus aprēķina kā šādu posteņu summu, izņemot administratīvo izdevumu atgūšanu:

a)

ienākumi no izmaiņām tādu materiālo aktīvu patiesajā vērtībā, kas novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli, izņemot ienākumus no izmaiņām tādu ieguldījumu īpašumu patiesajā vērtībā, kas rada nomas ienākumus un ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli;

b)

ienākumi no citiem ienākumiem, kas nav saistīti ar nomu;

c)

pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu un atsavināšanas grupu peļņa, kas nekvalificējas kā pārtrauktās darbības.

6. pants

Pārējie pamatdarbības izdevumi

1.   Iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 5. punktā minētos pārējos pamatdarbības izdevumus aprēķina kā šādu posteņu summu:

a)

izdevumi no izmaiņām tādu materiālo aktīvu patiesajā vērtībā, kas novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli, izņemot izdevumus no izmaiņām tādu ieguldījumu īpašumu patiesajā vērtībā, kas rada nomas ienākumus un ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli;

b)

izdevumi no citiem izdevumiem, kas nav radušies operacionālā riska notikumu dēļ un nav saistīti ar nomātiem aktīviem;

c)

pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu un atsavināšanas grupu zaudējumi, kas nekvalificējas kā pārtrauktās darbības;

d)

zaudējumi, izdevumi, uzkrājumi un cita finansiāla ietekme, kas radusies operacionālā riska notikumu dēļ, kuri uzskaitīti jebkurā peļņas un zaudējumu pārskata postenī, tai skaitā tie zaudējumi, izdevumi, uzkrājumi un cita finansiāla ietekme, kas uzskaitīta šādos posteņos:

i)

procentu izdevumi;

ii)

pārējie pamatdarbības izdevumi;

iii)

personāla izdevumi;

iv)

pārējie administratīvie izdevumi;

v)

nolietojums;

vi)

uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse;

vii)

vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse.

2.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos zaudējumi, izdevumi, uzkrājumi un cita finansiāla ietekme, kas radusies operacionālā riska notikumu dēļ:

a)

neietver saistītos maksājumus, kas saņemti no iegādātajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas polisēm;

b)

neietver nekādus saistītus maksājumus, kas saņemti no iegādātajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas polisēm;

c)

ietver tos ārkārtas zaudējumus, kurus pēc kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 320. panta 1. punktu var izslēgt no iestādes gada operacionālā riska zaudējumu aprēķina.

7. pants

Maksu un komisijas naudas ienākumu sastāvdaļa

Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 5. punktā minētā maksu un komisijas naudas ienākumu sastāvdaļa ietver ienākumus no finanšu pakalpojumu palīgdarbībām, tai skaitā ienākumus no IT darbībām, kas vajadzīgas finanšu pakalpojuma izpildei. Iestādes maksu un komisijas naudas ienākumus aprēķina kā šādu posteņu summu:

a)

maksu un komisijas naudas ienākumi no vērtspapīriem;

b)

maksu un komisijas naudas ienākumi no komercsabiedrību finanšu darbības;

c)

maksu un komisijas naudas ienākumi no maksas konsultācijām;

d)

maksu un komisijas naudas ienākumi no tīrvērtes un norēķiniem;

e)

maksu un komisijas naudas ienākumi no aktīvu pārvaldības;

f)

maksu un komisijas naudas ienākumi no kontu turēšanas;

g)

maksu un komisijas naudas ienākumi no kolektīvo ieguldījumu centrālajiem administratīvajiem pakalpojumiem;

h)

maksu un komisijas naudas ienākumi no fiduciāriem darījumiem;

i)

maksu un komisijas naudas ienākumi no maksājumu pakalpojumiem;

j)

maksu un komisijas naudas ienākumi no klientu līdzekļiem, kas ir izmaksāti, bet netiek pārvaldīti;

k)

maksu un komisijas naudas ienākumi no strukturētā finansējuma;

l)

maksu un komisijas naudas ienākumi no aizdevumu apkalpošanas darbībām;

m)

maksu un komisijas naudas ienākumi no sniegtajām aizdevumu saistībām;

n)

maksu un komisijas naudas ienākumi no sniegtajām finanšu garantijām;

o)

maksu un komisijas naudas ienākumi no piešķirtajiem aizdevumiem;

p)

maksu un komisijas naudas ienākumi no ārvalstu valūtas maiņas;

q)

maksu un komisijas naudas ienākumi no precēm;

r)

pārējie maksu un komisijas naudas ienākumi.

8. pants

Maksu un komisijas naudas izdevumu sastāvdaļa

Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 5. punktā minētie maksu un komisijas naudas izdevumu sastāvdaļa ietver finanšu pakalpojumu palīgdarbību izdevumus, tai skaitā IT darbību, kas vajadzīgas finanšu pakalpojuma izpildei, izdevumus. Iestādes maksu un komisijas naudas izdevumus aprēķina kā šādu posteņu summu:

a)

maksu un komisijas naudas izdevumi par vērtspapīriem;

b)

maksu un komisijas naudas izdevumi par tīrvērti un norēķiniem;

c)

maksu un komisijas naudas izdevumi par aktīvu pārvaldību;

d)

maksu un komisijas naudas izdevumi par kontu turēšanu;

e)

maksu un komisijas naudas izdevumi par maksājumu pakalpojumiem;

f)

maksu un komisijas naudas izdevumi par aizdevumu apkalpošanas darbībām;

g)

maksu un komisijas naudas izdevumi par saņemtajām aizdevumu saistībām;

h)

maksu un komisijas naudas izdevumi par saņemtajām finanšu garantijām;

i)

maksu un komisijas naudas izdevumi par ārēji sniegtu produktu izplatīšanu;

j)

maksu un komisijas naudas izdevumi par ārvalstu valūtu;

k)

pārējie maksu un komisijas naudas izdevumi.

3. NODAĻA

Finanšu sastāvdaļa

9. pants

Finanšu sastāvdaļas aprēķināšana

Aprēķinot Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 6. punktā minēto finanšu sastāvdaļu, iestādes izmanto vienu no šādām pieejām:

a)

“uzskaites pieeja”, saskaņā ar kuru tās finanšu sastāvdaļu aprēķina atbilstoši šīs regulas 10. un 11. pantam, pamatojoties uz piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b)

“prudenciālās robežas pieeja”, saskaņā ar kuru tās finanšu sastāvdaļu aprēķina atbilstoši šīs regulas 12. pantam, pamatojoties uz prudenciālo robežu, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

noteiktu veidu veiktās darbības vai grāmatvedības izvēles, tai skaitā patiesās vērtības riska ierobežošana ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu pozīcijās vai tādu atvasināto instrumentu sadalīšana, kas iegulti pamata hibrīda vai strukturētos finanšu instrumentos, izraisa nepamatotu finanšu sastāvdaļas pieaugumu, ja tiek izmantota uzskaites pieeja;

ii)

iestāde ir ieviesusi politiku, procedūras, sistēmas un kontroles pasākumus, ar kuru palīdzību:

1)

nosaka pret risku nodrošināto instrumentu un saistīto riska ierobežošanas pozīciju peļņu un zaudējumus, sasaistot riska ierobežošanu ar ierobežotajiem riskiem;

2)

atbilstīgi aprēķina prudenciālā tirdzniecības portfeļa un prudenciālā netirdzniecības portfeļa peļņu un zaudējumus;

iii)

iekšējā politika, procedūras, sistēmas un kontrole ļauj dokumentēt riska ierobežošanas attiecības un to izmaiņas laika gaitā, pamatojoties uz riska pārvaldības mērķiem un izvēlēm;

iv)

finanšu sastāvdaļas korekcijas attiecas tikai uz peļņas un zaudējumu summu, kas saistīta ar riskiem, kurus faktiski sedz riska ierobežošana, un kas būtiski kompensē pret risku nodrošināto posteņu uzskaites peļņu un zaudējumus.

1. sadaļa

Finanšu sastāvdaļas aprēķināšana saskaņā ar uzskaites pieeju

10. pants

Tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa

Aprēķinot finanšu sastāvdaļu saskaņā ar uzskaites pieeju, iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 6. punktā minēto tirdzniecības portfeļa sastāvdaļu aprēķina kā šādu posteņu summu:

a)

neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām;

b)

neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, ja riska ierobežošanas uzskaiti izmanto tirdzniecības nolūkā turētu finanšu aktīvu un saistību riska ierobežošanai;

c)

neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], ja šādas starpības izriet no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām.

11. pants

Bankas portfeļa sastāvdaļa

Aprēķinot finanšu sastāvdaļu saskaņā ar uzskaites pieeju, iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 6. punktā minēto bankas portfeļa sastāvdaļu aprēķina kā šādu posteņu summu:

a)

neto peļņa vai (–) zaudējumi, kas rodas, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā,

b)

peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā,

c)

neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā,

d)

neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, ja riska ierobežošanas uzskaiti izmanto tādu finanšu aktīvu un saistību riska ierobežošanai, ko netur tirdzniecības nolūkā,

e)

neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], ja šādas starpības izriet no finanšu aktīviem un saistībām, ko netur tirdzniecības nolūkā.

2. sadaļa

Finanšu sastāvdaļas aprēķināšana saskaņā ar prudenciālās robežas pieeju

12. pants

Prudenciālās robežas pieeja

1.   Izmantojot prudenciālās robežas pieeju finanšu sastāvdaļas aprēķināšanai, iestādes koriģē šīs regulas 10. un 11. pantā minētos posteņus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļu.

2.   Iestādes prudenciālās robežas pieeju piemēro saskaņā ar savām stratēģijām, politiku, procedūrām, sistēmām un kontroles pasākumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļā.

3.   Iestādes prudenciālās robežas pieeju var izmantot apvienojumā ar uzskaites pieeju.

Šā panta pirmās daļas nolūkā iestādes prudenciālās robežas pieeju var piemērot konkrētām tās pašas grupas iestādēm vai konkrētiem darbību veidiem. Šādā gadījumā iestādes pierāda, ka prudenciālās robežas pieejas darbības jomas izvēle netiek veikta, lai iesaistītos regulējuma arbitrāžā. Iestādes atlikušajai bilances daļai piemēro uzskaites pieeju. Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm par jebkādām būtiskām izmaiņām prudenciālās robežas pieejas darbības jomā saskaņā ar 13. pantu.

4.   Iestādes prudenciālās robežas pieeju piemēro visiem trim finanšu gadiem, kas paredzēti finanšu sastāvdaļas aprēķināšanai.

5.   Ja iestādes piemēro prudenciālās robežas pieeju, kompetentās iestādes pārbauda, vai ir izpildīti 9. panta b) punktā minētie nosacījumi.

13. pants

Paziņošanas procedūra prudenciālās robežas pieejas izmantošanai

1.   Iestādes paziņo savai kompetentajai iestādei par nodomu izmantot prudenciālās robežas pieeju, vismaz 90 dienas pirms tās sāk izmantot minēto pieeju.

2.   Paziņojumā par nodomu izmantot prudenciālās robežas pieeju iekļauj šādu informāciju:

a)

apstiprinājumu, ka prudenciālās robežas pieejas izmantošanu ir apstiprinājusi vadības struktūra vai tās norīkota iekšēja komiteja, un minētā apstiprinājuma datumu;

b)

datumu, no kura tiks izmantota prudenciālās robežas pieeja;

c)

aprakstu par veikto darbību veidiem vai pieņemtajām grāmatvedības izvēlēm, kas izraisa finanšu sastāvdaļas nepamatotu pieaugumu, un iestādes gaidas attiecībā uz to turpmākām izmaiņām;

d)

aprakstu par tirdzniecības portfeļa sastāvdaļas un bankas portfeļa sastāvdaļas portfeļiem, kurus ietekmē nepamatotais palielinājums;

e)

šā punkta d) apakšpunktā minēto portfeļu vērtību paziņojuma atsauces datumā, kas izteikta kā:

i)

atvasināto instrumentu nosacītā summa;

ii)

parāda instrumentu nominālvērtība;

iii)

akciju un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tirgus vērtība;

f)

ja paziņojumu iesniedz konsolidācijas iestāde – katra meitasuzņēmuma daļu d) un e) apakšpunktā minētajos portfeļos;

g)

aprakstu par korekcijām 10. un 11. pantā minētajos posteņos saistībā ar prudenciālās robežas pieejas izmantošanu;

h)

izvērtējumu par prudenciālās robežas pieejas izmantošanas ietekmi salīdzinājumā ar uzskaites pieeju pēdējā pārskata datumā uz:

i)

tirdzniecības portfeļa sastāvdaļu;

ii)

bankas portfeļa sastāvdaļu;

iii)

finanšu sastāvdaļu;

iv)

uzņēmējdarbības rādītāju;

v)

kapitāla prasībām attiecībā uz operacionālo risku;

i)

ja iestādes piemēro prudenciālās robežas pieeju apvienojumā ar uzskaites pieeju saskaņā ar 12. panta 3. punktu:

i)

aprakstu par darbību veidiem, kuriem izmanto uzskaites pieeju;

ii)

izvērtējumu par uzskaites pieejas izmantošanas ietekmi pēdējā pārskata datumā salīdzinājumā ar prudenciālās robežas pieeju attiecībā uz:

1)

tirdzniecības portfeļa sastāvdaļu;

2)

bankas portfeļa sastāvdaļu;

3)

finanšu sastāvdaļu;

4)

uzņēmējdarbības rādītāju;

5)

kapitāla prasībām attiecībā uz operacionālo risku;

j)

aprakstu par 9. panta b) punkta ii) apakšpunktā minēto politiku, procedūrām, sistēmām un kontroles pasākumiem;

k)

ziņojumu par iestādes neatkarīgās riska kontroles funkcijas vai iekšējās vai ārējās revīzijas neatkarīgu pārbaudi attiecībā uz 9. panta b) punktā minēto nosacījumu izpildi.

3.   Šā panta 1. punktā minētais 90 dienu laikposms sākas tikai tad, kad 2. punktā minētā informācija un dokumentācija ir pilnīga.

4.   Iestādes atjaunina šādu dokumentāciju un iesniedz minēto atjauninājumu savai kompetentajai iestādei:

a)

vismaz reizi gadā – 2. punkta c)–i) un k) apakšpunktā minēto dokumentāciju;

b)

šā panta 2. punkta j) apakšpunktā minēto dokumentāciju, bet tikai tad, ja prudenciālās robežas pieejas izmantošanas laikā ir notikušas izmaiņas.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes savai kompetentajai iestādei 2. punkta h) un i) apakšpunktā minēto dokumentāciju iesniedz uzņēmējdarbības rādītāja aprēķina atjaunināšanas atsauces datumā.

14. pants

Atgriešanās pie uzskaites pieejas

1.   Iestādes atgriežas pie uzskaites pieejas, ja vairs netiek izpildīts kāds no 9. panta b) punktā minētajiem nosacījumiem.

2.   Iestādes, kas ir atgriezušās pie uzskaites pieejas, piemēro minēto uzskaites pieeju visiem trim finanšu gadiem, kas paredzēti finanšu sastāvdaļas aprēķināšanai.

3.   Iestādes, kas ir atgriezušās pie uzskaites pieejas, turpmākajos trīs finanšu gados vairs neizmanto prudenciālās robežas pieeju.

15. pants

Paziņošanas procedūra par atgriešanos pie uzskaites pieejas

1.   Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm par atgriešanos pie uzskaites pieejas vismaz 90 dienas pirms šādas atgriešanās.

2.   Paziņojumā par atgriešanos pie uzskaites pieejas ietver:

a)

apstiprinājumu, ka vadības struktūra vai minētās vadības struktūras norīkota iekšēja komiteja ir apstiprinājusi atgriešanos pie uzskaites pieejas, un minētā apstiprinājuma datumu;

b)

datumu, no kura tiks izmantota uzskaites pieeja;

c)

informāciju par 9. panta b) punktā minētajiem nosacījumiem, kas vairs netiek izpildīti;

d)

izvērtējumu par to, kāda ir atgriešanās pie uzskaites pieejas ietekme salīdzinājumā ar prudenciālās robežas pieeju pēdējā pārskata datumā uz:

i)

tirdzniecības portfeļa sastāvdaļu;

ii)

bankas portfeļa sastāvdaļu;

iii)

finanšu sastāvdaļu;

iv)

uzņēmējdarbības rādītāju;

v)

kapitāla prasībām attiecībā uz operacionālo risku;

e)

ziņojumu par iestādes neatkarīgās riska kontroles funkcijas vai iekšējās vai ārējās revīzijas neatkarīgu pārbaudi attiecībā uz c) un d) apakšpunktu.

II SADAĻA

ELEMENTI, KAS JĀIZSLĒDZ NO UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJA

16. pants

No uzņēmējdarbības rādītāja izslēgto elementu tvērums

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punkta a) apakšpunkta nolūkā iestādes no uzņēmējdarbības rādītāja aprēķina neizslēdz ienākumus un izdevumus, ko rada apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas produktu vai pakalpojumu izplatīšana.

2.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punkta c) apakšpunkta nolūkā iestādes no uzņēmējdarbības rādītāja aprēķina neizslēdz turpmāk norādītos posteņus, ja tie uzskaitīti kā administratīvie izdevumi:

a)

ārpakalpojumu maksas, kas samaksātas par finanšu pakalpojumu sniegšanu;

b)

nomas izdevumus;

c)

administratīvos izdevumus, tai skaitā personāla izdevumus, kas izriet no operacionālā riska notikumiem.

3.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 7. punkta f) un i) apakšpunkta nolūkā iestādes no uzņēmējdarbības rādītāja aprēķina neizslēdz turpmāk norādītos posteņus, ja tie ir saistīti ar nomas aktīviem vai izriet no operacionālā riska notikumiem:

a)

materiālo pamatlīdzekļu nolietojumu;

b)

nemateriālo aktīvu amortizāciju;

c)

vērtības samazinājumu vai vērtības samazinājuma apvērsi.

III SADAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJA KOREKCIJAS

17. pants

Uzņēmējdarbības rādītāja korekciju aprēķināšana apvienošanās un iegādes gadījumā

1.   Aprēķinot savu uzņēmējdarbības rādītāju, iestādes iekļauj iegādāto vai apvienoto sabiedrību vai darbību posteņus, pamatojoties uz vēsturiskajiem revidētajiem finanšu pārskatiem. Attiecībā uz tādu darbību iegādi, par kurām vēsturiski nav izveidoti īpaši finanšu pārskati, iestādes aprēķinu balsta uz vēsturisko finanšu informāciju, kas izmantota iegādātās darbības galīgajam novērtējumam.

2.   Iestādes, kas var pierādīt, ka vēsturiskie revidētie finanšu pārskati vai vēsturiskā finanšu informācija, kura attiecas uz iegādāto vai apvienoto darbību vai sabiedrību, nav pieejama vai precīza, iegādātās vai apvienotās sabiedrības vai darbības sava uzņēmējdarbības rādītāja aprēķinā iekļauj, izmantojot iestādes uzņēmējdarbības rādītāju, kas reizināts ar M & A koeficientu, kuru aprēķina saskaņā ar šādu formulu un pamatojoties uz jaunāko pieejamo un precīzo finanšu informāciju par minēto sabiedrību vai darbību, tai skaitā uz gadu attiecinātus kārtējā finanšu gada datus:

Formula

kur neto saimnieciskās darbības ienākumus (NOI) aprēķina saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/3117 (4) (FINREP F02.00_r355_c010).

3.   Ja M & A koeficienta pieeja nav iespējama datu trūkuma dēļ, iestādes iegādātās vai apvienotās sabiedrības vai darbības sava uzņēmējdarbības rādītāja aprēķinā iekļauj, izmantojot finanšu prognozes attiecībā uz minēto sabiedrību vai darbību, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota galīgajam vērtējumam.

4.   Iestādes uzņēmējdarbības rādītāja aprēķināšanai izmanto savus revidētos finanšu pārskatus nevis 2. punktā minēto pieeju, tiklīdz iegādātā vai apvienotā sabiedrība vai darbība ir pilnībā iekļauta iestāžu finanšu pārskatos.

5.   Iestādes arī piemēro visas uzņēmējdarbības rādītāja korekcijas saskaņā ar 1. līdz 4. punktu sava mātesuzņēmuma līmenī, ja uz šādu mātesuzņēmumu attiecas Regula (ES) Nr. 575/2013 saskaņā ar minētās regulas 11. pantu.

6.   Iestādes savai kompetentajai iestādei paziņo par plānu uzņēmējdarbības rādītāja aprēķinā iekļaut iegādājamās vai apvienojamās sabiedrības vai darbības saskaņā ar 1., 2. un 3. punktā minētajām metodēm. Iestādes minēto paziņojumu sniedz nekavējoties un ne vēlāk kā brīdī, kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 315. panta 1. punktu iegādājamās vai apvienojamās sabiedrības vai darbības tiek iekļautas, un uzrāda saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu aprēķinātās pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku.

18. pants

Uzņēmējdarbības rādītāja korekciju grafiks pēc apvienošanās un iegādes

Iestādes 17. pantā minētās korekcijas ņem vērā pirmajā piemērojamajā pārskatu iesniegšanas datumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2024/3117 pēc dienas, kad apvienošanās vai iegāde stājas spēkā.

19. pants

Procedūra, saskaņā ar kuru piešķir atļauju no uzņēmējdarbības rādītāja izslēgt ar atsavinātām sabiedrībām vai darbībām saistītas summas

1.   Kompetentās iestādes var piešķirt iestādēm atļauju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 315. panta 2. punktā, pēc tam, kad tās ir izvērtējušas turpmāk norādīto posteņu operacionālā riska profilu:

a)

atsavināto sabiedrību vai darbību daļa iestādes operacionālā riska zaudējumos vismaz pēdējos piecos finanšu gados;

b)

jebkāda līgumiska vienošanās, saskaņā ar kuru iestāde vai jebkura cita tās grupas sabiedrība apņemas nodrošināt atsavināto sabiedrību vai darbību pircējam kompensāciju vai atlīdzību par nākotnes zaudējumiem vai saistībām, kas izriet no operacionālā riska notikumiem, kuri notikuši pirms atsavināšanas;

c)

tāda sabiedrību vai darbību atsavināšanas ietekme uz iestādes operacionālā riska pārvaldības struktūru, kas apdraudētu tās spēju noteikt, izmērīt un mazināt operacionālo risku, tai skaitā izmaiņas informācijas tehnoloģiju sistēmās, resursu pārnese un jebkādi citi būtiski pārstrukturēšanas aspekti.

2.   Iestādes, kas iesniedz pieteikumu Regulas (ES) Nr. 575/2013 315. panta 2. punktā minētās atļaujas saņemšanai, savai kompetentajai iestādei iesniedz:

a)

aprakstu par sabiedrību vai darbību atsavināšanu, tās pamatojumu un īstenošanas datumiem;

b)

kvantitatīvu izvērtējumu par sabiedrību vai darbību atsavināšanas ietekmi uz operacionālā riska kapitāla prasībām un visus apliecinošus pierādījumus, ieskaitot revidētos finanšu pārskatus un pro forma finanšu pārskatus, ko sagatavojis neatkarīgs revidents;

c)

sīku informāciju par operacionālā riska zaudējumiem pēdējo desmit finanšu gadu laikā, kas saistīti ar atsavināto sabiedrību vai darbību, ja tā ir pieejama;

d)

sabiedrību vai darbību atsavināšanas noteikumus un nosacījumus, tai skaitā visas papildu vienošanās, un juridisku izvērtējumu par saistībām, kas var rasties no notikumiem, kuri notikuši pirms atsavināšanas;

e)

apliecinājumu, ka vadības struktūra ir apstiprinājusi sabiedrību vai darbību atsavināšanu, un minētā apstiprinājuma datumu;

f)

izvērtējumu par sabiedrību vai darbību atsavināšanas ietekmi uz iestādes operacionālā riska pārvaldības struktūru;

g)

visus papildu dokumentus vai informāciju, kas pierāda, ka atsavināto sabiedrību vai darbības vairs neuzskata par būtiskām iestādes riska profilam.

3.   Iestādes iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei pilnīgu Regulas (ES) Nr. 575/2013 315. panta 2. punktā minētās atļaujas pieprasījumu vismaz 90 dienas pirms plānotās uzņēmējdarbības rādītāja korekcijas dienas.

4.   Attiecīgā kompetentā iestāde uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 315. panta 2. punktā minēto atļaujas pieprasījumu atbild rakstiski 90 dienu laikā no dienas, kad tā saņēmusi pilnīgu dokumentāciju, kas pamato minēto pieprasījumu.

20. pants

Procedūra, saskaņā ar kuru piešķir atļauju no uzņēmējdarbības rādītāja izslēgt summas, kas saistītas ar atsavinātām sabiedrībām vai darbībām, ja izslēgšanas ietekme ir neliela

1.   Ja ir iesniegts 19. panta 2. punktā minētais pieprasījums, Regulas (ES) Nr. 575/2013 315. panta 2. punktā minēto atļauju uzskata par piešķirtu, ja ir izpildīti abi turpmāk norādītie nosacījumi:

a)

atsavināto sabiedrību vai darbību neto saimnieciskās darbības ienākumu (NOI) summa finanšu gada laikā nepārsniedz 5 % no atsavinātājas iestādes NOI tā paša finanšu gada laikā;

b)

kompetentā iestāde rakstiski neiebilst pret pieprasījumu 90 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemti visi dokumenti, kas pamato iestādes atļaujas pieprasījumu.

2.   Iestādes iepriekšējā finanšu gada beigās veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto aprēķinu, izmantojot atsavināto sabiedrību vai darbību un atsavinātājas iestādes NOI summu.

21. pants

Uzņēmējdarbības rādītāja korekcijas aprēķināšana atsavināšanas gadījumā

Iestādes, kurām ir piešķirta attiecīgi 19. vai 20. pantā minētā atļauja, var izslēgt ar atsavinātajām sabiedrībām vai darbībām pēdējos trīs finanšu gados saistītās uzņēmējdarbības rādītāja summas, pamatojoties uz šo sabiedrību revidētajiem finanšu pārskatiem vai finanšu informāciju, kas izmantota minēto darbību galīgajam novērtējumam.

22. pants

Uzņēmējdarbības rādītāju korekciju grafiks atsavināšanas gadījumā

Iestādes, kurām ir piešķirta attiecīgi 19. vai 20. pantā minētā atļauja, var koriģēt savu uzņēmējdarbības rādītāju saskaņā ar 21. pantu. Minētās iestādes pārskatu par pārskatītajām operacionālā riska kapitāla prasībām sniedz piemērojamajā pārskata iesniegšanas datumā, kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2024/3117.

II DAĻA

OPERACIONĀLĀ RISKA ZAUDĒJUMU TAKSONOMIJA, NOSACĪJUMI, SASKAŅĀ AR KURIEM GADA OPERACIONĀLĀ RISKA ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀŠANU VAR UZSKATĪT PAR “PĀRMĒRĪGI APGRŪTINOŠU”, ZAUDĒJUMU DATU KOPAS APRĒĶINĀŠANA UN MINĒTĀS ZAUDĒJUMU DATU KOPAS KOREKCIJAS

I SADAĻA

OPERACIONĀLĀ RISKA ZAUDĒJUMU TAKSONOMIJA

23. pants

Zaudējumu notikumu klasifikācija

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. panta 7. punkta nolūkā iestādes katru zaudējumu notikumu klasificē atbilstoši vienam 1. līmeņa notikuma veidam saskaņā ar šīs regulas 24. pantu un vienai 2. līmeņa kategorijai saskaņā ar šīs regulas 25.–31. pantu. Ja zaudējumu notikums attiecas uz vairākiem 1. līmeņa notikumu veidiem vai vairākām 2. līmeņa kategorijām, iestādes minēto notikumu klasificē atbilstoši visbūtiskākajam 1. līmeņa notikuma veidam vai 2. līmeņa kategorijai.

2.   Iestādes uz katru zaudējumu notikumu attiecina visus piemērojamos atribūtus saskaņā ar 32. pantu.

3.   Iestādes zaudējumu datu kopā neiekļauj zaudējumus, kas ir pilnībā atgūti piecu darbdienu laikā. Ja atgūšana ir daļēja, iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 318. panta 1. punktā minētajos bruto zaudējumos iekļauj tikai to zaudējumu daļu, kas nav atgūta piecu darbdienu laikā.

4.   Iestādes par zaudējumu notikumiem tiesvedības dēļ uzskata zaudējumus, kas radušies visu juridisko strīdu un izlīgumu rezultātā, tai skaitā gan tiesas noteiktos izlīgumos, gan ārpustiesas strīdos un izlīgumos.

24. pants

1. līmeņa klasifikācija

Iestādes katru zaudējumu notikumu klasificē atbilstoši vienam no šādiem 1. līmeņa notikumu veidiem:

1. līmeņa notikumu veidu klasifikācija

Apraksts

Atsauces numurs

Iekšējā krāpšana

Zaudējumi, kas radušies tādu darbību dēļ, kuru mērķis ir krāpniecība un īpašuma piesavināšanās, izņemot daudzveidības/diskriminācijas notikumus, un kurās iesaistīta vismaz viena iekšējā persona (t. i., persona, kurai ir tiešas attiecības ar iestādi vai par kuru iestāde ir līdzatbildīga), tai skaitā gadījumos, kad iekšējā persona rīkojas, slepeni vienojoties ar ārējām personām.

1.

Ārējā krāpšana

Zaudējumi, kas radušies tāda veida darbību dēļ, kuru mērķis ir krāpniecība un īpašuma piesavināšanās un kuras veikusi ārēja persona, neiesaistot iekšēju personu.

2.

Nodarbinātības prakse un darba drošība

Zaudējumi, kas rodas no darbībām, kas neatbilst tiesību aktiem vai līgumiem, kas regulē darba attiecības, veselības aizsardzību vai drošību, no maksājumiem par prasībām saistībā ar personu traumām vai daudzveidības principu neievērošanas / diskriminācijas gadījumiem attiecībā pret darbiniekiem.

3.

Klienti, produkti un darījumdarbības prakse

Zaudējumi, kas nav krāpšana un kas rodas no nejaušas vai nolaidīgas profesionālo pienākumu neizpildes attiecībā uz īpašiem klientiem (tai skaitā uzticamības un piemērotības prasību neizpildes) vai no produkta rakstura vai struktūras.

4.

Fizisko aktīvu

zaudējumi

Zaudējumi, kas radušies no iestādes fiziskajiem aktīviem, darbiniekiem vai saistītajām personām, publiskiem aktīviem vai nesaistītām personām, par kurām iestāde ir atbildīga, nodarītiem zaudējumiem vai kaitējuma dabas katastrofu vai citu notikumu, tai skaitā nelaimes gadījumu, tīša kaitējuma, kara, pilsoņu nemieru, nemieru un terorisma, dēļ.

5.

Darījumdarbības traucējumi un sistēmas kļūmes

Zaudējumi, kas rodas no darījumdarbības traucējumiem vai sistēmas kļūmēm.

6.

Izpilde, piegāde un procesa pārvaldība

Zaudējumi no neveiksmīgas darījumu apstrādes vai procesu pārvaldības un datu pārvaldības, no attiecībām ar darījumu partneriem, pārdevējiem un regulatīvajām un nodokļu iestādēm.

7.

25. pants

2. līmeņa klasifikācija 1. līmeņa notikuma veidam “Iekšējā krāpšana”

Iestādes katru zaudējumu notikumu, kas klasificēts kā “Iekšējā krāpšana” saskaņā ar 24. pantu, klasificē atbilstoši vienai no šādām 2. līmeņa kategorijām:

Iekšējās krāpšanas 2. līmeņa klasifikācija

Apraksts

Atsauces numurs

Kukuļošana un korupcija

Kukuļošana un korupcija, ko veikusi iestādes iekšējā persona.

1.1.

Iekšējā krāpšana, kas veikta pret iestādi

Iekšējas personas izdarīta krāpšana pret iestādi. Šī kategorija ietver datu zādzību vai datu manipulāciju un negodīgas tirdzniecības notikumus, ieskaitot tos, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju un manipulāciju ar pozīcijām, riskiem un peļņas un zaudējumu kontiem.

1.2.

Iekšējā krāpšana, kas vērsta pret citām ieinteresētajām personām

Krāpšana, ko iekšēja persona veikusi pret iestādes ārējām personām, tai skaitā klientiem un trešām personām. Šī kategorija ietver datu zādzību vai datu manipulāciju un negodīgas tirdzniecības notikumus, ieskaitot tos, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju un manipulāciju ar pozīcijām, riskiem un peļņas un zaudējumu kontiem.

1.3.

26. pants

2. līmeņa klasifikācija 1. līmeņa notikuma veidam “Ārējā krāpšana”

Iestādes katru zaudējumu notikumu, kas klasificēts kā “Ārējā krāpšana” saskaņā ar 24. pantu, klasificē atbilstoši vienai no šādām 2. līmeņa kategorijām:

Ārējās krāpšanas 2. līmeņa klasifikācija

Apraksts

Atsauces numurs

Iestādes klientu veikta krāpšana

Krāpnieciskas darbības, kas nav saistītas ar datu zādzību vai datu manipulāciju un ko veicis iestādes klients, pat slepeni vienojoties ar citu personu.

2.1.

Krāpšana, ko nav veikuši iestādes

klienti

Krāpnieciskas darbības, kas nav saistītas ar datu zādzību vai datu manipulāciju un ko nav veicis iestādes klients, tai skaitā izmantojot citas nezināmas personas identitāti.

2.2.

Datu zādzība un

manipulācija

Dati, kas nozagti vai ļaunprātīgi manipulēti banku sistēmās, izmantojot jebkādus līdzekļus, tai skaitā kiberuzbrukumus. Tas attiecas uz visu veidu datiem, piemēram, klientu datiem, darbinieku datiem un iestādes īpašniekdatiem.

2.3.

Laupīšana, ielaušanās un fizisku aktīvu zādzība

Ārējas personas veikta laupīšana, ielaušanās un fizisku aktīvu zādzība.

2.4.

27. pants

2. līmeņa klasifikācija 1. līmeņa notikuma veidam “Nodarbinātības prakse un darba drošība”

Iestādes katru zaudējumu notikumu, kas klasificēts kā “Nodarbinātības prakse un darba drošība” saskaņā ar 24. pantu, klasificē atbilstoši vienai no šādām 2. līmeņa kategorijām:

Nodarbinātības prakses un darba drošības 2. līmeņa klasifikācija

Apraksts

Atsauces numurs

Neatbilstīga

nodarbinātības prakse

Zaudējumi, kas izriet no nodarbinātības tiesību aktu vai normatīvo prasību pārkāpumiem (tai skaitā faktiskas vai šķietamas sliktas izturēšanās pret darbiniekiem, ko var saistīt ar regulatīvu pārkāpumu, piemēram, negodīgu atlaišanu, aizskaršanu), neefektīvām nodarbinātības attiecībām (tai skaitā protesta akcijām, piemēram, streikiem, tiesvedībām un neefektīvas arodbiedrību/darbinieku grupu attiecību pārvaldības), daudzveidības principa neievērošanas un diskriminācijas gadījumiem attiecībā pret darba ņēmējiem.

3.1.

Neatbilstīga

darba drošība

Zaudējumi, kas izriet no neefektīvas darba drošības un darba ņēmēju veselības un drošības noteikumu pārkāpumiem.

3.2.

28. pants

2. līmeņa klasifikācija 1. līmeņa notikuma veidam “Klienti, produkti un darījumdarbības prakse”

Iestādes katru zaudējumu notikumu, kas klasificēts kā “Klienti, produkti un darījumdarbības prakse” saskaņā ar 24. pantu, klasificē atbilstoši vienai no šādām 2. līmeņa kategorijām:

Klientu, produktu un darījumdarbības prakses 2. līmeņa klasifikācija

Apraksts

Atsauces numurs

Slikta izturēšanās pret klientu / pienākumu pret klientu nepildīšana

Neatbilstoša rīcība pret klientiem un faktiska vai potenciāla pienākumu pret klientiem neievērošana un nepildīšana.

4.1.

Datu privātuma pārkāpums / nepareiza konfidencialitātes pārvaldība

Konfidenciālas informācijas neatbilstīga izpaušana vai ļaunprātīga izmantošana.

4.2.

Neatbilstīga tirgus prakse, pretmonopola/konkurences noteikumu pārkāpums

Darījumdarbības veikšana, pārkāpjot darījumu noteikumus un standartus, tai skaitā tirgus visu veidu ļaunprātīga izmantošana un manipulācija.

Pretmonopola vai konkurences tiesību aktu pārkāpumi, ja iestāde nerīkojas atbilstoši klientu interesēm.

4.3.

Nepareiza izplatīšana un tirgvedība, tai skaitā pārdošanas pakalpojuma neizpilde

Nepareizi/neatbilstīgi produktu un pakalpojumu izplatīšanas līdzekļi un nepareiza/neprecīza tiešās tirgvedības prakse.

Pārdošanas pakalpojuma neizpilde ietver gan pirmspārdošanas pakalpojuma neizpildi, gan pēcpārdošanas pakalpojuma neizpildi. Pirmspārdošanas neizpilde ir neatbilstoša/neatbilstīga pakalpojumu sniegšana klientiem pirms pārdošanas, tai skaitā maldinoša pārdošana un atbilstošu konsultāciju nesniegšana. Pēcpārdošanas neizpilde attiecas uz nepietiekamiem/neatbilstīgiem pakalpojumiem klientiem pēc pārdošanas, tai skaitā neatbildēšanu uz klientu sūdzībām par sliktiem pārdošanas pakalpojumiem regulatora noteiktajos termiņos.

4.4.

Finanšu noziegumi

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks, principa “pazīsti savu klientu” (KYC) neievērošana un sankciju pārkāpumi. Šī kategorija ietver:

a)

sankciju noteikto ierobežojumu neievērošanu, tai skaitā operacionālā riska notikumus kļūdainu darījumu dēļ, kuros iesaistītas valstis, kurām piemēro sankcijas;

b)

iesaistīšanos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, tai skaitā KYC procesa neizpildi.

4.5.

Statūtu un noteikumu pārkāpumi, izņemot tos, kas īpaši attiecināti uz citiem notikumu veidiem vai kategorijām

Jebkādu tādu juridisku vai regulatīvu pienākumu pārkāpums, kas nav konkrēti attiecināti uz citiem notikumu veidiem vai kategorijām, tai skaitā iestādes juridisko pienākumu un regulatīvo un nodokļu iestāžu noteikto pienākumu pārkāpums.

Šī kategorija ietver:

a)

darbību bez nepieciešamās atļaujas, licences, sertifikācijas vai reģistrācijas;

b)

izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Ja izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir veikta nolūkā apzināti pārkāpt nodokļu regulējumu, iestādes zaudējumu notikumu attiecina uz 1.3. notikumu.

4.6.

Neatbilstoša produktu un pakalpojumu izstrāde

Klientiem paredzētu produktu vai pakalpojumu izstrādes nepilnības, kuru dēļ produkta/pakalpojuma izstrāde neatbilst klienta vajadzībām.

4.7.

Modeļa metodika

Zaudējumi, ko rada kļūdas pašā modelī, tai skaitā modeļa uzbūve, nepareizas formulas, metodika un pamatā esošie pieņēmumi. Ja modeļa sastāvdaļas ir mākslīgā intelekta (MI) sistēmas, šīs tehnoloģijas izraisīta kļūda varētu ietilpt modeļa riska tvērumā.

4.8.

29. pants

2. līmeņa klasifikācija 1. līmeņa notikuma veidam “Fizisko aktīvu zaudējumi”

Iestādes katru zaudējumu notikumu, kas klasificēts kā “Fizisko aktīvu zaudējumi” saskaņā ar 24. pantu, klasificē atbilstoši vienai no šādām 2. līmeņa kategorijām:

Fizisko aktīvu zaudējumu 2. līmeņa klasifikācija

Apraksts

Atsauces numurs

Dabas katastrofas

Zaudējumi, ko izraisījušas dabas katastrofas, tai skaitā pandēmijas notikumi.

5.1.

Citi ārējie notikumi

Zaudējumi, ko izraisījuši citi notikumi, tai skaitā negadījumi, tīšs kaitējums, karš, pilsoņu nemieri, apvērsumi un terorisms. Darījumdarbības traucējumu notikumus, tai skaitā tos, kas izriet no darbaspēka pieejamības, šajā kategorijā neiekļauj.

5.2.

30. pants

2. līmeņa klasifikācija 1. līmeņa notikuma veidam “Darījumdarbības traucējumi un sistēmas kļūmes”

Iestādes katru zaudējumu notikumu, kas klasificēts kā “Darījumdarbības traucējumi un sistēmas kļūmes” saskaņā ar 24. pantu, klasificē atbilstoši vienai no šādām 2. līmeņa kategorijām:

Darījumdarbības traucējumu un sistēmas kļūmju 2. līmeņa klasifikācija

Apraksts

Atsauces numurs

Infrastruktūras un sistēmas atteice

Infrastruktūras un sistēmas atteice iekšējo lietojumprogrammu kļūmju, iekšējo tīklu un informācijas sistēmu un atbalsta kļūmju, komunālo pakalpojumu un ārējā atbalsta kļūmju, infrastruktūras kļūmju, IKT izmaiņu programmu kļūmju dēļ.

6.1.

Darījumdarbības traucējumi

Darījumdarbības traucējumi darbaspēka pieejamības, darbavietas pieejamības dēļ.

6.2.

31. pants

2. līmeņa klasifikācija 1. līmeņa notikuma veidam “Izpilde, piegāde un procesa pārvaldība”

Iestādes katru zaudējumu notikumu, kas klasificēts kā “Izpilde, piegāde un procesa pārvaldība” saskaņā ar 24. pantu, klasificē atbilstoši vienai no šādām 2. līmeņa kategorijām:

Izpildes, piegādes un procesa pārvaldības 2. līmeņa klasifikācija

Apraksts

Atsauces numurs

Apstrādes/izpildes kļūmes

Darījumu vai citu procesu (tai skaitā izmaiņu programmas, kas atšķiras no IKT programmām) nepareiza vai neatbilstīga apstrādāšana, nepārvaldīšana un neizpilde (tai skaitā zaudējumi, kas radušies neuzmanīgas datu ievades dēļ (fat finger losses)).

7.1.

Klienta konta nepareiza pārvaldība

Neatbilstīga klientu portfeļa/ieguldījumu pārvaldība, tai skaitā piešķirta neatļauta piekļuve kontiem, nepareiza klientu uzskaite (radītie zaudējumi), zaudējumi nolaidības dēļ vai kaitējums klienta aktīviem.

7.2.

Tiesību/pienākumu neizpilde

Atbilstošas procedūras juridisko procesu veikšanai neizpilde. Pareizas līgumisko un ārpuslīgumisko tiesību/pienākumu pārvaldības neveikšana. Šī kategorija ietver visas izpildes kļūdas, kas attiecas uz juridiskām procedūrām un procesiem, tai skaitā ziņošanu ārējām personām, piemēram, nodokļu un regulatīvajām iestādēm. Tā neietver organizācijas juridisko pienākumu pārkāpumus, juridiskus strīdus un tiesvedību.

7.3.

Datu pārvaldība

Datu, tai skaitā visu datu veidu, piemēram, klientu datu, darbinieku datu un organizācijas īpašniekdatu, pienācīgas pārvaldības un uzturēšanas neveikšana, taču ne datu privātuma pārkāpumi un nepareiza konfidencialitātes pārvaldība.

7.4.

Modeļa īstenošana un izmantošana

Modeļa nepareiza īstenošana, pat ja šis modelis var būt pareizs.

Modeļa izmantošana nepareizā kontekstā, lai gan šis modelis var būt pareizs un pareizi īstenots.

7.5.

32. pants

Atribūti

1.   Iestādes uz katru zaudējumu notikumu attiecina visus piemērojamos atribūtus no turpmāk uzskaitītajiem:

Atribūti

Apraksts

Juridiskais risks – pārkāpums

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 52.a punkta d) apakšpunkta definīcijai.

Juridiskais risks – izņemot pārkāpumu

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 52.a punkta a), b), c), e), f) un g) apakšpunkta definīcijām.

Modeļa risks

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 52.b punkta definīcijai.

IKT risks – nav saistīts ar kiberdrošību

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 52.c punkta definīcijai, izņemot zaudējumus no kiberuzbrukumiem.

IKT risks – saistīts ar kiberdrošību

Kiberuzbrukumu izraisīti zaudējumi atbilstoši Regulas (ES) 2022/2554 3. panta 14. punkta definīcijai.

Kredītrisks (ja nav iekļauts kredītriska svērtajos aktīvos)

Operacionālā riska zaudējumi, kas saistīti ar kredītaktīviem, tai skaitā kredītkrāpšana (ko klients veic savā vārdā vai ko veic trešā persona, izmantojot identitātes zādzību), neizpildāmi kredītlīgumi vai nodrošinājuma saistību neizpilde, kas nav apmaksāti un netiek uzskaitīti riska darījumu riska svērtajā vērtībā kredītriskam.

Tirgus risks

Turpmāk norādītos notikumus un saistītos zaudējumus klasificē kā operacionālo risku, kas saistīts ar finanšu darījumiem un tirgus risku:

a)

notikumi sakarā ar operacionālām un datu ievades kļūdām, tai skaitā šādi:

i)

nepilnības un kļūdas, ievadot vai izpildot rīkojumus;

ii)

datu zaudēšana vai datu plūsmas no iestādes darījumu nodaļas uz riska pārvaldības nodaļu un noformējuma nodaļu pārprašana;

iii)

kļūdas klasifikācijā;

iv)

darījumu nepareiza specifikācija darbības nosacījumos, tai skaitā kļūdas saistībā ar darījuma summu, termiņiem un finansiālajiem aspektiem;

b)

notikumi sakarā ar nepilnībām iekšējās kontroles mehānismos, tai skaitā šādām:

i)

nepilnības rīkojuma pienācīgā izpildē, lai slēgtu tirgus pozīciju nelabvēlīgu cenu svārstību gadījumā;

ii)

neatļautas pozīcijas, kas pārsniedz piešķirtos limitus, neatkarīgi no riska veida, ar kuru tie ir saistīti;

c)

notikumi sakarā ar nepietiekamu datu kvalitāti un IT vides nepieejamību, tai skaitā piekļuves tirgum tehniska nepieejamība, kas izraisa nespēju slēgt līgumus.

Trešās personas risks

Zaudējumi, kas iestādei var rasties saistībā ar to, ka tā izmanto pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzēji, vai minētā pakalpojumu sniedzēja apakšuzņēmēji, tai skaitā izmantojot ārpakalpojumu līgumus.

Minētie zaudējumi ietver zaudējumus, ko izraisa nespēja pienācīgi pārvaldīt attiecības ar trešām personām un riskus, tai skaitā izstrādāt un uzturēt atbilstošu trešo personu kontroles sistēmu (ieskaitot pienācīgu rūpību, tai skaitā trešo personu pakalpojumu sniedzēju atlasi, pastāvīgu uzraudzību) vai noteikt un īstenot atbilstošas līgumiskas vienošanās / pakalpojumu līmeņa vienošanās.

Vides, sociālie un pārvaldības riski

Zaudējumi, kas var rasties no vides, fiziskajiem un pārejas riskiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 52.e, 52.f un 52.g punktā. Zaudējumi, kas var rasties no sociālajiem un pārvaldības riskiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 52.h un 52.i punktā.

Zaļmaldināšanas risks

Piemērošanas joma ietver zaļmaldināšanas risku, kas attiecas uz zaudējumiem, kuri rodas no tādas prakses, kurā ar ilgtspēju saistīti apgalvojumi, deklarācijas, darbības vai paziņojumi skaidri un patiesi neatspoguļo iestādes, finanšu produkta vai finanšu pakalpojumu pamatā esošo ilgtspējas profilu. Šāda prakse var maldināt patērētājus, ieguldītājus un citus tirgus dalībniekus.

Darījumdarbības nepārtrauktība

Nav nodrošināta un uzturēta pienācīga darījumdarbības nepārtrauktības pārvaldības un notikumu pārvaldības sistēma (tai skaitā IKT darbības nepārtrauktības un IKT atkopšanas un reaģēšanas aspekti, kā minēts Regulas (ES) 2022/2554 11. un 12. pantā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2024/1774 (5) 24., 25. un 26. pantā), tai skaitā nav izstrādāti atbilstīgi darījumdarbības nepārtrauktības plāni.

Privātpersonu vai MVU apkalpošana (tai skaitā banku pakalpojumi un starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVU)

Operacionālie notikumi un zaudējumi, kas saistīti ar privātpersonu un MVU klientiem, tai skaitā:

a)

fiziskām personām;

b)

MVU (maziem un vidējiem uzņēmumiem) atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 575/2013 5. panta 9) punktā.

Darbību saraksts attiecībā uz šo atribūtu ietver šādas darbības:

a)

privātpersonu un MVU un privātbaņķieru pakalpojumi: aizdevumi un noguldījumi, darījumu un krājkonti, bankomātu pakalpojumi, banku pakalpojumi, finanšu noma, garantijas un apņemšanās, trasti un īpašumi, ieguldījumu konsultācijas, karšu pakalpojumi (debetkartes un kredītkartes, tirgotāju kartes / komerckartes / korporatīvās kartes, pašzīmoli);

b)

starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVU: klientu rīkojumu pieņemšana, nosūtīšana un izpilde, finanšu instrumentu izvietošana bez stingri noteiktām saistībām.

Tirdzniecība un pārdošana

Operacionāli notikumi un zaudējumi, kas saistīti ar darbībām, tai skaitā plūsmu darījumdarbība un pārdošana, starpniecība, tirgus uzturēšana, kase, pozīciju pieņemšana un īpašumtiesību pozīcijas, ko pārvalda tirdzniecības nodaļas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 144. punktā.

Šā atribūta produktu sarakstā ietilpst:

a)

kapitāla vērtspapīri – kapitāla vērtspapīru portfeļi un indeksi;

b)

fiksēta ienākuma un kredītu tirdzniecība;

c)

ārvalstu valūta;

d)

preces un energoprodukti;

e)

naudas tirgus, finansējums, repo darījumi un vērtspapīru aizdevumi;

f)

atvasinātie instrumenti.

Korporatīvo klientu apkalpošana

Operacionāli notikumi un zaudējumi, kas saistīti ar darbībām, tai skaitā aizdevumiem un noguldījumiem, garantijām, līzingu un faktoringu, tirdzniecības finansējumu, projektu finansējumu, nekustamo īpašumu.

Pārējās darbības jomas (tai skaitā komercsabiedrību finanses, maksājumi un norēķini, aktīvu pārvaldība, aģentūru pakalpojumi, korporatīvie posteņi)

Šis atribūts ietver atlikušos operacionālos notikumus un zaudējumus, kas saistīti ar darbībām, kuras nav minētas atribūtos “Privātpersonu vai MVU apkalpošana, tirdzniecība un pārdošana” un “Komercbanku pakalpojumi”, tai skaitā šādus:

a)

komercsabiedrību finanses: apvienošanās un iegāde, riska parakstīšana, privatizācija, vērtspapīrošana, sākotnējais publiskais piedāvājums un privāti izvietojumi, konsultāciju pakalpojumi, pašvaldību un valdības finanses, banku pakalpojumi komersantiem;

b)

maksājumi un norēķini ārējiem klientiem: maksājumu veikšana un iekasēšana, līdzekļu pārvedumi, naudas un vērtspapīru tīrvērte un norēķini; maksājumu un norēķinu zaudējumus, kas saistīti ar iestādes pašas darbību, iekļauj attiecīgajā darbības jomā;

c)

aģentūras pakalpojumi klientu vārdā: turētājbankas pakalpojumi (darījuma konts, depozitārie sertifikāti, korporatīvās darbības u. c.), korporatīvais trasts un aģentūra (emitents un pilnvarotais maksātājs);

d)

aktīvu pārvaldība: diskrecionāra un nediskrecionāra fondu pārvaldība, tai skaitā portfeļa pārvaldība (apvienota, nošķirta, privātpersonām un MVU, institucionāliem klientiem, slēgtie fondi, atvērtie fondi, privātā kapitāla fondi);

e)

korporatīvie posteņi: attiecībā uz tīri korporatīva līmeņa posteņiem, tai skaitā tiem, kas skar direktoru padomi, nepatiesu finanšu pārskatu sniegšanu vai citiem notikumiem, kurus var klasificēt tikai korporatīvajā centrā.

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1774 (2024. gada 13. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2554 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri nosaka IKT riska pārvaldības rīkus, metodes, procesus un politiku, un vienkāršoto IKT riska pārvaldības sistēmu (OV L, 2024/1774, 25.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1774/oj).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes uz katru zaudējumu notikumu attiecina vismaz vienu no šādiem atribūtiem – “Privātpersonu vai MVU apkalpošana (tai skaitā banku pakalpojumi un starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVU)”, “Tirdzniecība un pārdošana”, “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Pārējās darbības jomas (tai skaitā komercsabiedrību finanses, maksājumi un norēķini, aktīvu pārvaldība, aģentūru pakalpojumi, korporatīvie posteņi)”.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes atribūtus “Juridiskais risks – pārkāpums”, “Juridiskais risks – izņemot pārkāpumu” un “Modeļa risks” attiecina uz 1. līmeņa notikumu veidiem un 2. līmeņa kategorijām saskaņā ar pielikumu.

33. pants

Zaudējumu datu kopas retroaktīva piemērošana

1.   Iestādes zaudējumu notikumus iedala attiecīgajos 1. līmeņa notikumu veidos saskaņā ar 24. pantu no 2016. gada 1. janvāra.

2.   Iestādes zaudējumu notikumus var iedalīt attiecīgajās 2. līmeņa kategorijās saskaņā ar 25.–31. pantu no 2025. gada 1. janvāra.

3.   Iestādes uz zaudējumu notikumiem var attiecināt atribūtus saskaņā ar 32. pantu vismaz no 2025. gada 1. janvāra.

II SADAĻA

NOSACĪJUMI, SASKAŅĀ AR KURIEM GADA OPERACIONĀLĀ RISKA ZAUDĒJUMU APRĒĶINS IR UZSKATĀMS PAR “PĀRMĒRĪGI APGRŪTINOŠU”

34. pants

Apvienošanās un iegāde

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. panta 1. punkta otrās daļas nolūkos operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanu uzskata par pārmērīgi apgrūtinošu laikposmā līdz trim finanšu gadiem pēc dienas, kad apvienošanās vai iegāde stājas spēkā, ja minētās apvienošanās vai iegādes dēļ iestādes uzņēmējdarbības rādītājs ir 750 miljoni EUR vai lielāks, bet nepārsniedz 1 miljardu EUR.

2.   Šā panta 1. punktā minēto laikposmu samazina līdz diviem finanšu gadiem pēc apvienošanās vai iegādes juridiskās pabeigšanas, ja vismaz viena, bet ne visas apvienošanās vai iegādes procesā iesaistītās iestādes ir aprēķinājušas operacionālā riska zaudējumus gadā pirms minētās darbības.

3.   Ja visas apvienošanās vai iegādē iesaistītās iestādes aprēķināja operacionālā riska zaudējumus gadā pirms minētās darbības, iestādes operacionālā riska zaudējumu aprēķinu, kas izriet no apvienošanās vai iegādes, neuzskata par pārmērīgi apgrūtinošu.

35. pants

Uzņēmējdarbības rādītājs, kas īslaicīgi ir 750 miljoni EUR vai lielāks, bet nepārsniedz 1 miljardu EUR

Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. panta 1. punkta otrās daļas nolūkos operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanu uzskata par pārmērīgi apgrūtinošu iestādēm, kuru uzņēmējdarbības rādītājs ir 750 miljoni EUR vai lielāks, bet nepārsniedz 1 miljardu EUR, ne vairāk kā četros secīgos pārskatu sniegšanas datumos vai ne vairāk kā astoņos pārskatu sniegšanas datumos no iepriekšējiem divdesmit pārskatu sniegšanas datumiem.

36. pants

Pagaidu iestāde, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 40. pantā

Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. panta 1. punkta otrās daļas nolūkos operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanu uzskata par pārmērīgi apgrūtinošu pagaidu iestādēm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (6) 2. panta 59. punktā.

III SADAĻA

ZAUDĒJUMU DATU KOPAS KOREKCIJAS PĒC ZAUDĒJUMU IEKĻAUŠANAS NO APVIENOTĀM VAI IEGĀDĀTĀM SABIEDRĪBĀM VAI DARBĪBĀM

37. pants

Zaudējumu datu kopas korekcijas, kas saistītas ar zaudējumu aprēķināšanu un riska taksonomiju

Zaudējumus, kas izriet no apvienotām vai iegādātām sabiedrībām vai darbībām, iestādes reģistrē ziņojumus sniedzošās iestādes zaudējumu datu kopā ar korekcijām, kas nepieciešamas atbilstības Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. un 318. pantam nodrošināšanai.

38. pants

Zaudējumu datu kopas korekcijas valūtas atšķirību dēļ

Ja apvienoto vai iegādāto sabiedrību vai darbību valūta atšķiras no pārņēmējiestādes valūtas, iestādes zaudējumu datu kopā iekļauj zaudējumus, kas izriet no apvienotajām vai iegādātajām sabiedrībām vai darbībām, katram desmit gadu intervālam piemērojot valūtas maiņas kursu, kas iestādes finanšu pārskatā izmantots attiecīgā gada beigās.

39. pants

Zaudējumu aprēķināšana, ja pārņēmējiestāde vai apvienotāja iestāde nespēj nekavējoties integrēt iegādātās vai apvienotās sabiedrības vai darbību zaudējumu datu kopu

1.   Ja apvienotās vai iegādātās sabiedrības vai darbības nav izveidojušas vai uzturējušas zaudējumu datu kopu, jo tās neietilpst Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. panta darbības jomā, pārņēmējiestāde minētās regulas 316. pantā minēto gada operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanai var izmantot šādu formulu:

Formula

kur:

uzrādītie zaudējumi = to vienību vai darbību gada operacionālā riska zaudējumi, kuras spēj uzrādīt gada operacionālā riska zaudējumus;

uzrādīto zaudējumu segums =

Formula
,

iestādes uzņēmējdarbības rādītājs = uzņēmējdarbības rādītājs, kas izriet no pārņēmējiestādes, ieskaitot iegādāto vai apvienoto sabiedrību, vai darbību konsolidācijas.

2.   Pārņēmējiestāde var izmantot 1. punktā noteikto formulu gada operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanai par laikposmu līdz desmit finanšu gadiem pirms iegādes vai apvienošanās juridiskās pabeigšanas.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja apvienotās vai iegādātās sabiedrības vai darbības ietilpst Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. panta darbības jomā, bet pārņēmējiestāde nespēj nekavējoties koriģēt savu zaudējumu datu kopu, minētā pārņēmējiestāde var izmantot šā panta 1. punktā noteikto formulu minētās regulas 316. pantā minēto gada operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanai ne ilgāk kā divus gadus pēc iegādes vai apvienošanās juridiskās pabeigšanas.

4.   Ja pārņēmējiestāde nespēj nekavējoties attiecināt gada operacionālā riska zaudējumus uz daļu vai visu iegādāto vai apvienoto sabiedrību vai darbībām saskaņā ar vēsturisko zaudējumu datu kartēšanu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. panta 7. punktā, minētā pārņēmējiestāde attiecina zaudējumus ne ilgāk kā uz diviem gadiem pēc iegādes vai apvienošanās juridiskās pabeigšanas saskaņā ar zaudējumu sadali ziņojumus sniedzošajā iestādē.

III DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 28. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2554/oj).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1093/oj).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/3117 (2024. gada 29. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/451 (OV L, 2024/3117, 27.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/3117/oj).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/59/oj).


PIELIKUMS

Atribūti

Kartēšana 1. līmeņa notikumu veidos un 2. līmeņa kategorijās

Juridiskais risks – pārkāpums

1.

Atribūtu “Juridiskais risks – pārkāpums” vienmēr piešķir zaudējumu notikumiem, kas klasificēti šādos 1. līmeņa notikumu veidos un 2. līmeņa kategorijās:

1.1, 1.2, 1.3, 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5, 4.6, 4.7, 4.8

2.

Zaudējumu notikumiem, kas klasificēti citos 1. līmeņa notikumu veidos un 2. līmeņa kategorijās, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem, nepiešķir atribūtu “Juridiskais risks – pārkāpums”.

Juridiskais risks – izņemot pārkāpumu

3.

Atribūtu “Juridiskais risks – izņemot pārkāpumu” var piešķirt zaudējumu notikumiem, kas klasificēti šādos 1. līmeņa notikumu veidos un 2. līmeņa kategorijās:

2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 3.1, 3.2, 5.1, 5.2, 6.1, 6.2, 7.1, 7.2, 7.3, 7.4, 7.5

4.

Zaudējumu notikumiem, kas klasificēti citos 1. līmeņa notikumu veidos un 2. līmeņa kategorijās, kas atšķiras no 3. punktā minētajiem, nepiešķir atribūtu “Juridiskais risks – izņemot pārkāpumu”.

Modeļa risks

5.

Atribūtu “Modeļa risks” vienmēr piešķir zaudējumu notikumiem, kas klasificēti šādos 1. līmeņa notikumu veidos un 2. līmeņa kategorijās:

4.8, 7.5

6.

Atribūtu “Modeļa risks” var piešķirt zaudējumu notikumiem, kas klasificēti šādā 1. līmeņa notikumu veidā un 2. līmeņa kategorijā:

7.4

7.

Zaudējumu notikumiem, kas klasificēti citos 1. līmeņa notikumu veidos un 2. līmeņa kategorijās, kas atšķiras no 5. un 6. punktā minētajiem, nepiešķir atribūtu “Modeļa risks”.


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2026/1167/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)