(1)

Savienības vīna tirgu jau gadiem ilgi ietekmē strukturāls Savienības patēriņa sarukums. Turklāt beidzamajos gados Savienības vīna nozarei mesti vērā ņemami izaicinājumi. Vīna patēriņa pieaugums mājsaimniecībās nav spējis pilnībā kompensēt pārdošanas apjomu samazināšanos saistībā ar viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozares slēgšanu Covid-19 pandēmijas laikā. Pēc pandēmijas vīna pieprasījumu gan Savienības tirgū, gan svarīgākajos eksporta tirgos jūtami izmainījis dzīves dārdzības pieaugums un nestabilā starptautiskā situācija.

(2)

Bez tam šķiet, ka visā pasaulē patērētāji tradicionālo sarkanvīnu vietā aizvien biežāk priekšroku dod vieglākajiem baltajiem, sārtajiem un dzirkstošajiem vīniem. Šīs strukturālās tendences un vīna pieprasījuma izmaiņas kopā ar citiem pēdējos gados nelabvēlīgiem apstākļiem ir novedušas pie periodiskas tirgus nelīdzsvarotības un vīnkopjiem nozīmē pieaugošu neskaidrību attiecībā uz veicamajām investīcijām un stādāmajām vīnogu šķirnēm.

(3)

Turklāt vīnkopjus smagi skar aizvien biežāki un postošāki meteoroloģiskie notikumi un aizvien ekstremālāki laikapstākļi, kā arī pieaugošās resursu izmaksas, un tas sarežģī apstādīšanai un investīciju piesaistei labākā laika izvēlēšanos un bieži vien aizkavē lēmumu par apstādīšanas pieteikuma iesniegšanu.

(4)

Uz šā fona daudziem vīnkopjiem, lai uzlabotu savu konkurētspēju un izvēlētos labāko brīdi atkārtotai izarto vīna dārzu apstādīšanai, nākas padziļināti analizēt, kuras vīnogu šķirnes ir izturīgākas pret sausumu un slimībām vai piemērotākas mūsdienu patērētāja vēlmēm.

(5)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 (2) 9. panta 1. punkta pirmo daļu vīnkopji šādas atkārtotas apstādīšanas pieteikumu var iesniegt jebkurā laikā tajā pašā vīna gadā, kad notiek izaršana. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumus var iesniegt līdz otrā vīna gada beigām pēc gada, kad notikusi izaršana.

(6)

Vīna dārzus izarušajiem vīnkopjiem būtu vajadzīgs ilgāks laiks, kurā analizēt situāciju, pirms izlemt, vai viņi vispār vēlas aizstāt savus kādreizējos vīna dārzus un – ja vēlas – kuras vīnogu šķirnes un audzēšanas metodes būtu vispiemērotākās mainīgajam klimatam un patērētāju vēlmēm.

(7)

Lai vīnkopji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, ir par trim gadiem jāpagarina laikposms, kādu dalībvalstis pēc vīna dārza izaršanas var gaidīt līdz atkārtotas apstādīšanas atļaujas pieteikuma iesniegšanai.

(8)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/274 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,