Eiropas Parlamenta Rezolūcija

ar komentāriem, kuri ir neatņemama sastāvdaļa lēmumam par Eiropas Savienības 2003. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2003. finanšu gadam [1],

ņemot vērā ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci par 2003. finanšu gadu (C6-0015/2005),

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2003. finanšu gadu un iestāžu sniegtās atbildes uz šo pārskatu [2],

ņemot vērā Revīzijas palātas deklarāciju par pārskatu ticamību un tajā ietverto darījumu likumību un pareizumu, kuru saskaņā ar EK līguma 248. pantu [3] iesniedza Revīzijas palāta,

ņemot vērā EK līguma 275. pantu un Euratom līguma 179.a pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [4], jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

ņemot vērā 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru katrai Kopienas iestādei ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai rīkotos saskaņā ar apsvērumiem par Eiropas Parlamenta lēmumiem attiecībā uz budžeta izpildi,

ņemot vērā 1977. gada 21. decembra Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [5],

ņemot vērā Reglamenta 71. pantu un 74. panta 3. punktu, kā arī tā V pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0063/2005),

A. tā kā Revīzijas palāta tās 2003. finanšu gada pārskata 9.15. punktā attiecībā uz Eiropas Parlamentu ir konstatējusi, ka "pārbaudītie darījumi būtībā ir veikti likumīgi un pareizi",

B. tā kā no 2003. gada 1. janvāra ir piemērojama 2002. gada 25. jūnijā pieņemtā Finanšu regula un Parlamenta Reglaments, kurā grozījumi izdarīti 2002. gada 23. oktobrī, attiecībā uz procedūras noteikumiem, kuri reglamentē budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru,

C. tā kā 2002. gada 23. oktobrī Parlamenta Reglamentā izdarīja grozījumus, kuri nosaka, ka budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvaras tiek dotas priekšsēdētājam, nevis ģenerālsekretāram,

D. tā kā jāpārrauga 2004. gada 21. aprīļa Rezolūcija par budžeta izpildes apstiprināšanu 2002. gadam [6] un jāizvērtē panākumi tās ieteikumu īstenošanā,

1. ņem vērā skaitļus, ar kādiem noslēdz Eiropas Parlamenta pārskatu par 2003. finanšu gadu, un tie ir šādi:

(in EUR) |

Use of appropriations | Appropriations for the 2003 financial year | Appropriations carried over from the 2002 financial year |

Appropriations 2003 | Appropriations from assigned revenue | Article 9(1) and 9(4) of Financial Regulation [7] | Article 9(2) and 9(5) of Financial Regulation [7] |

Appropriations available | 1086644375 | 34878401 | 100300973 | 3302900 |

Commitments entered into | 1075556058 | 29685828 | — | — |

Payments made | 862078203 | 3248540 | 88288685 | 3302900 |

Appropriations carried over to 2004

—Article 9 of Financial Regulation [8] | 213477855 | — | — | — |

—Article 10 of Financial Regulation [8] | — | 5192573 | — | — |

Cancelled appropriations | 11088317 | — | 12012288 | — |

Balance sheet at 31 December 2003: 1407572773 |

2. ņem vērā, ka 2003. gadā apstiprinātās saistības veidoja 98,98 % no Parlamenta budžeta ar atcelto apropriāciju īpatsvaru 1,02 % apmērā, kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

3. tomēr noraida (neapstrīdot Parlamenta noteikto politisko pamatnostādni par tās ēku iegādi, nevis nomu), ka šāda augsta līmeņa izpilde ir daļēji attiecināma uz noslēdzošās pārvietošanas pieredzi, kas ir nemainīga no 1992. gada (ramassage), tādējādi, ka ikviena apropriācija, kuras līdzekļi gada beigās nav izmantoti, tiek pārskaitīta uz budžeta ēku iegādes posteņiem, jo īpaši uz kapitālieguldījumu avansa maksājumiem, lai tiktu samazināti turpmākie procentu maksājumi;

4. atzīst, ka lielākā Parlamenta īpašuma iegādes programmas daļa jau ir pabeigta; tomēr mudina budžeta iestādes nodrošināt optimālu budžeta plānošanu un to, lai budžeta projektā iekļautās summas atspoguļotu Parlamenta patiesās vajadzības, nevis veikt sistemātisku ievērojamu summu pārdalīšanu no nesaistītām budžeta pozīcijām;

5. uzskata, ka par piešķirtajiem aizdevumiem ēkām atmaksātais kapitāls kā budžeta stratēģijas daļa īpašā budžeta pozīcijā būtu jāapstiprina, kad budžets ir izstrādāts N –1 gadā;

6. uzskata, ka kredītrīkotāji, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, būtu jāaicina to darbības gada ziņojumā paskaidrot iemeslus, kādēļ to atbildībā esošo attiecīgo budžeta posteņu līdzekļi ir pieejami noslēdzošās pārvietošanas (ramassage) vajadzībām;

7. ņem vērā, ka 2003. gadā Eiropas Parlamenta ieņēmumi veidoja EUR 98545334 (2002: EUR 67256006);

Pārskatu forma un saturs, un no tā izrietošā finanšu vadības analīze

8. atzīmē, ka budžeta vadības analīze, kas veikta pamatojoties uz 2003. gada pārskatu, sniedz noderīgu atzinumu par galvenajiem pārskata gada finanšu notikumiem, kā arī kalpo kā īss ģenerāldirektora darbības ziņojuma kopsavilkums;

9. atzinīgi vērtē budžeta un finanšu vadības 2003. finanšu gada pārskata publicēšanu Finanšu ģenerāldirektorāta iekštīkla vietnē; turklāt atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra priekšlikumu [9] katru gadu sastādīt dokumentu, kas būtu īss, viegli pieejams un saistošs un kas nodrošinātu sabiedrībai vairāk informācijas par budžeta vadību Parlamentā;

2002. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijas papildinājums

10. izsaka pateicību ģenerālsekretāram par 2004. gada 21. aprīļa rezolūcijā par 2002. gada budžeta izpildes apstiprināšanu prasīto ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu pirms jauna budžeta izpildes apstiprināšanas cikla iesākuma;

11. atgādina, ka Finanšu regulas 147. panta 1. punkts prasa, lai iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai rīkotos saskaņā ar atzinumiem par Eiropas Parlamenta lēmumiem attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu; secina, ka šis rīkojums jāattiecina arī uz pašu Parlamentu, kā arī a fortiori uz iestādēm, kas ar to ir saistītas;

12. uzsver tā turēšanos pie pozitīvas uzņēmumu vadības principu piemērošanas gan politiskā, gan administratīvā līmenī;

Jaunās Finanšu regulas ieviešana

13. uzsver, ka liela daļa no iestādes vadības darba 2003. gadā tika virzīta uz jauno Finanšu regulas prasību pielāgošanu, izveidojot jaunas sistēmas, metodiku un darba paņēmienus, izstrādājot apmācību programmas un nosakot jaunas atbildības sfēras; atzīmē, ka Revīzijas palāta ir uzslavējusi Parlamenta darba ražīgumu, jaunajām struktūrvienībām uzsākot darbu;

14. atgādina, ka 2003. gadā veikto finanšu reformu galvenie principi ir decentralizācija un visas atbildības uzņemšanās, piešķirot pilnvaras departamentiem, no vienas puses, un pārtraucot centralizētas finanšu kontroles funkciju izpildi un centrālas finanšu apkalpošanas un iekšējās revīzijas struktūrvienības darbību, no otras puses;

15. atzīmē, ka sākotnējā pieredze ar stingru jaunās Finanšu regulas nosacījumu piemērošanu tādās iestādēs kā Parlaments, kura pārraudzīšanā ir tikai viens administratīvais budžets, dažos gadījumos ir novedusi pie nevajadzīgi sarežģītām sistēmām un naudas plūsmas veidiem;

16. uzskata, ka šie novērojumi parāda, ka ir nepieciešami tālāki panākumi kontroles sistēmas izveidē, kas balstās uz uzdevumu noteikšanu, šo uzdevumu izpildi kavējošo risku konstatēšanā un tādu kontroles mehānismu izstrādē, kas ir paredzēti šo risku atrisināšanai; iesaka, lai Parlamenta pilnvarotās personas atklāj un izlabo visus trūkumus līdz nākamajai Finanšu regulas pārskatīšanas reizei;

17. atgādina, ka 2002. gada decembrī Parlaments pieņēma pamatdokumentus, kas ir nepieciešami jaunās Finanšu regulas īstenošanai, tostarp jaunos iekšējās kārtības noteikumus budžeta īstenošanai, iekšējās revīzijas pakalpojumu nolikumus, apstiprināja kredītrīkotājus un grāmatvedi, obligāto normu kopumu iekšējās kontroles funkciju nodrošināšanai un speciālo profesionālo normu kodeksu ex ante kontroles personāla vajadzībām un veica datorsistēmas pielāgošanu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzraudzības nodrošināšanai (FINORD) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem;

18. tomēr atzīmē, ka Revīzijas palātas piezīmes par to, ka tanī laikā, kad kredītrīkotāji nevarēja pilnībā līdz Finanšu regulas spēkā stāšanās dienai ( 2003. gada 1. janvārim) izstrādāt darbības kontroles sistēmas, Parlaments, neskatoties uz to, arī 2003. gada laikā spēja uzsākt jauno "Obligāto iekšējās kontroles standartu" (MSIC), "Centrālās finanšu apkalpošanas" un iekšējās revīzijas funkciju īstenošanu [10];

19. uzsver, atbildot uz Revīzijas palātas kritiku par ex post kontroles mehānismu trūkumu, uz Parlamenta sniegto atbildi, ka nepieciešamība pēc pilnībā izstrādātas ex post kontroles tiks izvērtēta, pamatojoties uz attīstītāku riska un kontroles pašnovērtējumu, kuru veic attiecīgi pilnvarotas amatpersonas [11];

20. attiecībā uz Revīzijas palātas atzinumu atzīmē, ka dažu iekšējās kontroles standartu ieviešana, tostarp vājāko punktu un atskaišu neprecizitāšu konstatēšana, bija tikai sākumposmā [12];

21. norāda, ka, tā kā notiek pāreja uz decentralizētām finanšu pārbaudēm, nepieciešamība nodrošināt darbības turpināšanos un piemērotu ex ante kontroles funkciju pārraudzību ir radījusi ievērojamu ex ante kontroles uzdevumu veikšanā iesaistītā personāla skaita pieaugumu;

22. noslēgumā atzīst, ka pāreja no augsti centralizētām iekšējās kontroles procedūrām uz decentralizētām procedūrām īsā laika posmā bija nopietns uzdevums 2003. gadā; ar gandarījumu atzīmē, ka mazāko iestāžu vidū Parlaments, pateicoties tā administrācijas pūlēm, bija viens no nedaudzajiem, kam izdevās savlaicīgi pieņemt nepieciešamos papildus tekstus līdz jaunās Finanšu regulas spēkā stāšanās dienai 2003. gada 1. janvārī;

Gada darbības pārskats

23. uzsver, ka 2003. gads bija pirmais finanšu gads, kurā ģenerāldirektoriem bija prasība izstrādāt gada darbības pārskatus un kurā ģenerālsekretārs tos nosūtīja priekšsēdētājam un Budžeta kontroles komitejai kopā ar apstiprinātu deklarāciju; atzīmē, ka šajā deklarācijā ģenerālsekretārs sniedza pietiekamu apstiprinājumu tam, ka Parlamenta budžets ir īstenots saskaņā ar rūpīgi izstrādātiem finanšu uzraudzības principiem un ka īstenotā kontroles sistēma sniedza nepieciešamās garantijas tam, ka attiecīgie darījumi ir likumīgi un pareizi;

24. atzīmē, ka neviens kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, neiekļāva atrunas savās deklarācijās, bet, ka divos darbības pārskatos bija ietverti apsvērumi, kas ir saistīti ar i) kvalificēta personāla trūkumu finanšu uzraudzības jomā (Informācijas ģenerāldirektorātā) un ii) nepieciešamību mainīt tiesību aktu, lai saskaņotu zināmus Parlamenta deputātu pabalstu aspektus ar Finanšu regulu, kā arī, lai rastu politisko grupu finansējuma statusa risinājumu (Finanšu ģenerāldirektorātā);

25. turklāt atzīmē ģenerālsekretāra deklarācijā ietverto atzinumu par to, ka līdz šim (t.i., līdz 2004. gada 16. martam) saņemtajos pārskatos no iekšējā revidenta par viņa veikto iekšējās kontroles sistēmu pārbaudi norādīja, ka tajā ir trūkumi, kas ir risināmi īstermiņā;

26. ar gandarījumu atzīmē, ka ģenerālsekretāra deklarācijai ir pievienots detalizēts rīcības plāns, kura mērķis ir novērst darbības ziņojumos konstatētos trūkumus;

27. lūdz ģenerālsekretāru Budžeta kontroles komitejai kā šās rezolūcijas papildinājumu ziņot par panākumiem attiecībā uz ģenerālsekretāra deklarācijā par 2003. finanšu gadu pievienotā rīcības plānā izklāstīto pasākumu īstenošanu;

28. atzīmē, ka dažādie darbības pārskati ievērojami atšķiras apjoma, garuma, formas un to datu integrācijas pakāpes ziņā, kuri nāk no tajos ietvertajiem pakalpojumiem; aicina ģenerālsekretāru, kā sava 2003. gada pārskata 9.16. punktā ieteikusi Revīzijas palāta, nākotnē vienādot darbības pārskatu formu un uzbūvi, lai panāktu lielākas iespējas salīdzināt ģenerāldirektorātu darbu; tomēr atzīmē, ka grūtības pieņemt darbā attiecīgi kvalificētu personālu ir tēma, kas ir kopēja vairākiem darbības pārskatiem;

29. atzīmē Revīzijas palātas piezīmi 2003. gada pārskata 9.16. pantā par to, ka gadskārtējos darbības pārskatos būtu jāsniedz sīkāka informācija par veikto kontroles pasākumu rezultātiem;

30. konstatē, ka, pamatojoties uz 2003. gada darbības pārskatiem, kredītrīkotāju parakstīto deklarāciju patiesās vērtības labākas izpratnes nolūkā būtu vēlams nākamajos gados pieņemt standartizētu formātu, kurā skaidri tiek nodalīti jautājumi, kuros ir nepieciešams ģenerāldirektora apsvērums (neapšaubot deklarāciju par pārskatu ticamību), kā arī tie nopietnākie jautājumi, kuros ir nepieciešama "atruna";

Iekšējā revīzija

31. atgādina, ka iekšējā revidenta gada pārskats un deklarācija, kā arī ģenerālsekretāra un ģenerāldirektoru darbības ziņojumi veido lielāko novērtējuma daļu, ko veic gan Revīzijas palāta, gan Parlamenta budžeta izpildes apstiprinātāja iestāde;

32. konstatē, ka iekšējās kontroles jēdzienu turpmāk attiecina uz galveno kontroles mērķu pietiekamas uzticamības nodrošināšanu, proti:

- atbilstība spēkā esošajiem tiesību aktiem, regulām un lēmumiem,

- cenšanās sasniegt ekonomisku, produktīvu un efektīvu darbību,

- risku noteikšana un uzraudzība,

- krāpšanas un nepilnību novēršana un noteikšana,

- kvalitatīvas grāmatvedības un svarīgo datu uzskaites nodrošināšana;

33. uzskata, ka administrācijai būtu jāpiešķir prioritāte iekšējā revidenta ieteikumu īstenošanai šādās jomās, kuras izriet no veiktās iekšējās kontroles sistēmu pārbaudes 2003. gadā:

- nepieciešamība nodrošināt pietiekamu tāda personāla apjomu ar attiecīgu prasmju līmeni, kurš ir atbildīgs par saistību īstenošanu un ex ante kontroles veikšanu,

- pievēršot īpašu uzmanību tāda personāla apmācību prasībām, kura pienākumos būtu finanšu uzraudzība un kontrole visos dienestos,

- darbības plānošana un riska uzraudzība,

- uzraudzības un atskaitīšanās instrumenti,

- nozīmējot vienu centrālo punktu, kuram atbildīgie departamenti vajadzības gadījumā varētu adresēt lūgumus sniegt padomu un atzinumus, īpaši iepirkuma jautājumos,

- visu departamentu iekšējās kontroles un uzraudzības procedūru dokumentēšana un personāla informēšana par tām,

- pasākumi, kas ir domāti atbilstības nodrošināšanai ar iepirkumu un subsīdiju reglamentējošiem noteikumiem,

- rīcības kodekss par vēršanos pēc palīdzības pie ārējiem konsultantiem un uzlabojumi līgumos ietverto darbu veida noteikšanā,

- būtu jāizveido svarīgāko amatu uzskaitījums (piem., ierēdņi, kas strādā cieši ar piegādātājiem) kopā ar precīzām pamatnostādnēm par šādu amatu noteikšanu un uzskaitīšanu,

- Parlamenta dienestiem būtu jāizstrādā līgumu paraugi, kuros iekļauti Parlamenta juridiskās un finanšu nostājas aizsardzības pasākumi, kā arī šie paraugi ir regulāri jāatjauno izmantošanai darījumos ar piegādātājiem;

Vadība un reglamentējošie noteikumi

34. atkārtoti apstiprina 2003. gada 8. aprīļa [13] un 2004. gada 21. aprīļa rezolūcijās izteikto viedokli, ka "uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru būtu jāattiecina ne tikai Parlamenta ģenerālsekretāra un administrācijas vadības darbs, bet arī tā vadošo struktūru, t.i., tā priekšsēdētāja, prezidija un priekšsēdētāju konferences lēmumu pieņemšana";

35. uzdod prezidijam un kompetentai komitejai atbildēt uz 2004. gada 21. aprīļa rezolūcijas 16. un 17. punktā ietverto pieprasījumu iesniegt priekšlikumus, kas domāti Parlamenta vadošo struktūrvienību precīzas tādas politiskās atbildības praktiskās nozīmes definēšanai, kas attiecas uz pilnvaru izmantošanu un tādu lēmumu pieņemšanu, kuriem ir nozīmīgas finansiālas sekas;

36. atgādina 2004. gada 21. aprīļa rezolūcijas par Parlamenta vadošo struktūrvienību pārskatatbildību 11. un 17. punktu; turklāt uzsver, ka tas ir pirmais pārskats par budžeta izpildes apstiprināšanu, kurš ir sastādīts pēc jaunā Reglamenta un kuram jābūt nosūtītam tā politiskajai, nevis tikai administratīvajai struktūrvienībai; apņemas nākotnē uzlabot saziņu un dialogu tā Budžeta kontroles komitejas un Prezidija kvestoru starpā;

37. uzsver, ka Parlamenta finanšu vadība pašlaik tiek rūpīgi pārbaudīta ar pieaugoša apjoma kontrolējošu iestāžu starpniecību, ar procedūrām un mehānismiem, tostarp Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas pārskatiem, ar administrācijas atbildes ziņojumiem, gada budžeta procedūrām, iekšējā revidenta gada un nozaru pārskatiem, revīzijas speciālistu grupu, Revīzijas palātu, finanšu pārkāpumu speciālistu grupu, Eiropas Kāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) pārskatiem un ģenerāldirektoru darbības pārskatiem, līdz ar to radot dublēšanās un atkārtošanās risku;

38. šaubās, vai pašlaik esošā kontrolējošā aparāta detalizētības un sarežģītības pakāpe Revīzijas palātas sprieduma vispārējā kontekstā ir proporcionāla, kurā ir teikts, ka administratīvo izdevumu jomā vispārējais risks ir zems [14];

39. uzskata, ka konsolidācijas process un kontroles procedūru pārskatīšanas jautājums varētu drīz kļūt aktuāls; lūdz ģenerālsekretāru iesniegt pārskatu attiecībā uz visu dažādo priekšlikumu par kontroles jautājumiem apkopošanu, lai varētu izdarīt skaidrus secinājumus;

40. aicina ģenerālsekretāru nodrošināt integrētas pieejas īstenošanu riska pārvaldībai un riska analīzei un tādējādi nodrošināt drošu finanšu un administratīvo pārvaldību;

Politiskās grupas (uzskaites un procedūru pārskats – 3701. budžeta pozīcija)

41. atgādina, ka 3701. budžeta pozīciju regulējošo noteikumu 2.7.3. punkts [15] prasa, lai Prezidijs un Budžeta kontroles komiteja nodarbotos ar revidētiem politisko grupu gada pārskatiem saskaņā ar pilnvarām, kuras tiem piešķirtas atbilstīgi Reglamenta noteikumiem;

42. atkārtoti uzsver, ka politiskās grupas ir neatkarīgi atbildīgas par savu Parlamenta budžeta kvotu uzraudzību un izlietošanu, kā arī uzsver, ka iestādes iekšējās revīzijas dienests nemazina apmēru, kādā nosacījumi tiek attiecināti uz 3701. budžeta pozīcijā ietverto līdzekļu izmantošanu (tie aptuveni veido 3 % no Parlamenta vispārējā budžeta);

43. atzīmē grūtības, ar kādām Parlamentam ir bijis jāsastopas dažu jauno Finanšu regulas noteikumu piemērošanā galvenokārt attiecībā uz administratīvo budžetu, kā arī to, ka šīs grūtības tiek vienlīdz atspoguļotas politisko grupu līmenī; atzīst, ka tomēr ir veikti centieni, lai 3701. pozīcijas noteikumus pēc iespējas labāk saskaņotu ar Finanšu regulu;

44. atzīmē, ka politiskās grupas un administrācija ir izveidojušas darba grupu ar mērķi pārbaudīt īpašo politisko grupu budžetu statusu attiecībā uz Finanšu regulas noteikumiem un īstenošanas noteikumiem; mudina tās šo grupu izmantot kā regulāru forumu, kura uzdevums ir vajadzības gadījumā sazināties ar administrāciju, lai ietu kopsolī ar finanšu un uzskaites reformām;

45. atzinīgi vērtē politisko grupu lēmumu publicēt to iekšējos finanšu noteikumus Parlamenta tīmekļa vietnē un mudina to īstenot pēc iespējas drīz; aicina Prezidiju rast pienācīgu risinājumu, kas ļautu piekļūt pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu ziņojumiem un finanšu pārskatiem un tos pārbaudīt pārredzamā veidā līdzīgi procedūrai, kādu pašreiz ievēro politiskās grupas;

46. atzīmē, ka saskaņā ar Prezidija 2003. gada 10. februāra lēmumu 3701. budžeta pozīcijā reģistrēto apropriāciju apjoms 2003. gadā tika iedalīts šādi:

(in EUR) |

Total available | 37948000 |

Non-attached Members | 1224035 |

Amount available for groups | 36723965 |

Group | Number of Members | Total allocated 1.1.2003 | Carried over from 2002 | Expenditure in 2003 | Utilisation rate % | Carried forward to 2004 |

PPE | 232 | 13966693 | 4775841 | 16245714 | 116,32 | 2726654 |

PSE | 175 | 10666548 | 4573736 | 12540087 | 117,56 | 3154599 |

ELDR | 54 | 3348157 | 1079435 | 3354625 | 100,19 | 1088560 |

Verts/ALE | 45 | 2881352 | 952607 | 2945673 | 102,23 | 980067 |

GUE/NGL | 50 | 3234999 | 1081653 | 3583515 | 110,77 | 1093911 |

UEN | 22 | 1443719 | 383067 | 1459137 | 101,07 | 369109 |

EDD | 17 | 1182497 | 465517 | 1225090 | 103,60 | 533015 |

TOTAL | 595 | 36723965 | 13311856 | 41353841 | 112,61 | 9945915 |

47. atzīmē, ka ģenerālsekretāra priekšlikums, pirmkārt, izstrādāt tipveida nodomu protokolu grupu ārējo revidentu vajadzībām un, otrkārt, tipveida dokumentu grupu priekšsēdētāju vajadzībām, kura tiktu pievienota katras grupas finanšu pārskatam un ietvertu papildus informāciju, ko varētu sastādīt tipveida gada darbības pārskata formā un kas ir saistīta ar grupas budžeta izpildi pārskata gadā [16]; aicina Prezidiju ņemt vērā šos ierosinājumus, nākošreiz pārskatot 3701. budžeta pozīcijas noteikumus;

Parlamenta deputātu pabalsti

48. atzīmē, ka laikā, kamēr vēl nav pieņemti Eiropas Parlamenta deputātu kopējie noteikumi, visi Parlamenta deputāti saņem:

- pamatalgu, kuru maksā to valstu parlamenti vai valdības tanī pašā līmenī, kādā algu saņem attiecīgo valstu parlamentārieši, un piemērojot tos pašus nodokļu noteikumus, kādi ir spēkā attiecīgajā valstī,

- pabalstus, kurus maksā tieši no Eiropas Parlamenta līdzekļiem, pamatojoties uz kvestoru un Prezidija apstiprinātiem noteikumiem, lai segtu parlamentāro pienākumu veikšanā radušās izmaksas;

49. vērš uzmanību uz pieaugošo pretrunu starp algu apmēriem pēc paplašināšanās un steidzamo vajadzību rast risinājumu, kas palīdzētu izstrādāt godīgu pieeju visiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī ievērotu valstu likumus un noteikumus;

50. šajā ziņā atbalsta pašreizējās Eiropas Savienības prezidējošās valsts iniciatīvu panākt vienošanos dalībvalstu statūtos, ieviešot vienotu atalgojumu Eiropas Parlamenta deputātiem;

51. ņem vērā Parlamenta Prezidija nodomu uzturēt kontaktus ar Padomi par mērķi vienoties par visiem Parlamenta deputātiem kopēja nolikuma nosacījumiem; mudina visām pusēm pielikt punktu šī jautājuma risināšanā pēc iespējas drīz, lai izbeigtu pieņēmumus un neskaidrību attiecībā uz parlamentārā atalgojuma jautājumiem;

52. izsaka nožēlu, ka kopš pēdējā pārskata par budžeta izpildes apstiprināšanu ir panākts neliels progress Parlamenta deputātu pabalstu pārskatīšanā un reformēšanā; atgādina Prezidija agrāk, 2003. gada 28. maijā, pieņemtu lēmumu, kas daļēji risina jautājumu, bet ir saistīts ar kopēja Parlamenta deputātu nolikuma pieņemšanu; uzskata, ka pat kopēja nolikuma neesamības apstākļos būtu jābūt iespējai izstrādāt sistēmu, kura ir skaidra, caurskatāma un godīga;

53. piekrīt viedoklim, ka Parlamenta deputātiem, kas brīvprātīgi atmaksā administrācijai pabalstus vai to daļu, kura sakrīt ar pārpalikumu pēc faktiski radītajām izmaksām, tas būtu jādara balstoties uz noteikumiem, kas skaidri paredzēti noteikumos par Parlamenta deputātu izdevumiem un pabalstiem;

Vispārējo izdevumu pabalsts

54. prasa kvestoriem pārskatīt vispārējos pabalstu atlīdzināšanas noteikumus, lai redzētu, vai ir nepieciešamas izmaiņas, lai varētu palielināt jaunu IT iespēju izmantošanu;

Sekretariāta piemaksa

55. atzīmē, ka 2004. gada 13. decembrī Prezidijs pieņēma grozījumus noteikumos [17], kuri regulē sekretariāta piemaksas, kuru nolūks, cita starpā, ir nodrošināt lielāku konsekvenci starp Finanšu regulas noteikumiem un prasībām;

56. uzsver to, ka Finanšu regulas 79. pants un Īstenošanas noteikumu 98. un 104. pants par izdevumu apstiprināšanu [18] prasa, lai kredītrīkotājs pārbaudītu kreditoru tiesības, balstoties uz apliecinošiem dokumentiem; atgādina administrācijai par vajadzību uzstāt par faktūrrēķinu vai iesniegumu par atalgojumu iesniegšanu, uz kā pamata veikt līgumā par pakalpojumu sniegšanu noteiktos maksājumus (Noteikumu par Parlamenta deputātu izdevumiem un pabalstiem 14. panta 6. punkts);

57. aicina Prezidiju, ņemot vērā parlamentāro darba grupu iegūtos rezultātus, piedāvāt noteikumus, kas veidotu caurskatāmāku sekretariāta deputātiem paredzēto piemaksu sistēmu; tomēr uzsver, ka pie tam ir jāievēro līguma slēgšanas brīvas izvēles pamatprincipi;

58. izsaka nožēlu, ka Prezidija 2004. gada 13. decembra lēmums maina noteikumu par izdevumu un pabalstu maksājumiem Parlamenta deputātiem 14. panta 5. punktu un 7. punkta d) apakšpunktu (kā noteikts Prezidija 2004. gada 9. februāra lēmumā) tādējādi, ka noteikumi par Parlamenta deputātu un personu, kas strādā pēc līguma par pakalpojuma sniegšanu, līguma un sociālās drošības saistībām kārtējo reizi nav pietiekami skaidri; vēršas pie Prezidija, lai tiktu pārskatīts 2004. gada 13. decembrī pieņemtais teksts;

Ceļa izdevumi

59. atgādina 2003. gada 28. maijā Prezidija pieņemto noteikumu kopumu, kuri regulē to pabalstu izmaksāšanu Parlamenta deputātiem, kas paredzēti ceļojumu izdevumu kompensēšanai, balstoties uz faktiskajām izmaksām, bet tiek norādīts, ka tas tomēr ir atkarīgs no Parlamenta deputātu nolikuma spēkā stāšanās;

60. atgādina, ka atsevišķos maršrutos patiesās izmaksas dažkārt ir lielākas nekā administrācijas noteiktā maksimālā summa konkurētspējīgu aviolīniju trūkuma dēļ šajos maršrutos, un uzstāj, lai šādos gadījumos patiesās izmaksas tiktu atmaksātas;

Brīvprātīgā pensiju programma

61. atzīmē, ka saskaņā ar pēdējo pārskatīto statistisko vērtējumu 2003. gada 31. decembrī fonda nākamo periodu saistības šajā datumā pārsniedza faktiskos aktīvus par EUR 41795982 un ka statistiskais finansējuma apjoms 2003. gada beigās bija 76,4 % [19];

62. atgādina Revīzijas palātas viedokli [20], ka shēmā būtu jābūt paredzētiem skaidriem noteikumiem, lai noteiktu Eiropas Parlamenta un shēmas dalībnieku atbildību un pienākumus, ja statistiskais novērtējums nākotnē uzrādītu deficītu; uzskata, ka nepieciešams precīzi noskaidrot Parlamenta saistību veidu vis-à-vis nākotnes finanšu saistības, kas ir saistītas ar pensiju fondu; uzskata, turklāt, ka Parlamenta deputātu ieskaitījumi fondā būtu jāveic no to personīgiem finanšu avotiem, nevis no parlamentārā darba atalgojuma;

63. atzīmē, ka administrācijas atbilde [21] ir tāda, ka Prezidijā tiks iesniegti priekšlikumi ar mērķi definēt attiecīgās Parlamenta un saskaņā ar Luksemburgas likumdošanu reģistrētās bezpeļņas asociācijas, kuru vada ievēlēta izpildu komiteja, pilnvaras un pienākumus;

64. norāda arī, ka, pamatojoties uz 2005. gada sākumā veicamā statistiskā novērtējuma rezultātiem, būs zināms fondam nepieciešamā finansējuma apjoms; taču domā, ka, tiklīdz Parlamenta deputātu statūti būs apstiprināti, jānodibina jauns un atsevišķs pensiju instruments, kas ir vienāds visiem Parlamenta deputātiem, un ka no tā datuma būtu jāpārtrauc visas iemaksas brīvprātīgajā pensiju fondā no Parlamenta budžeta;

65. izsaka bažas par Revīzijas palātas izteikto viedokli [22], ka, ja pašreizējā shēma tiks turpināta, pēc iespējas ātrāk tam ir jāizveido pietiekama juridiskā bāze (nevis tikai Prezidija lēmums), kā arī Parlamenta finansiālais ieguldījums brīvprātīgajā pensiju shēmā ir jāpamato ar atvasinātās likumdošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 190. panta 5. punktu;

Publiskais piedāvājums

66. noraida apgalvojumu, ka Finanšu regula un tās ieviešanas noteikumi, kuri stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī izmainīja iepirkuma līgumu plānošanas, publicēšanas un piemērošanas procedūras, kā arī, ka tie atcēla Preču un pakalpojumu iepirkuma konsultatīvo komiteju (CCAM), ar kuru bija obligāti jāapspriežas attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība pārsniedza EUR 50000;

67. atzīmē, ka CCAM vietā Parlamenta kredītrīkotāji pēc izvēles var apspriesties ar Iekšējo pakalpojumu publisko līgumu grupu (GIMP) un prasīt tās padomu; atzīmē, ka turklāt, lai aizvietotu CCAM gada ziņojumu par līgumu darbību, ģenerālsekretārs ir, reaģējot uz iepriekšējām budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijām, izstrādājis ziņojumu, kas balstīts uz pilnvaroto amatpersonu iesniegto informāciju, un, kurā ir ietverta šāda informācija par 2003. gadā noslēgtiem līgumiem:

Type of contract | Number | Percentage | Amount in EUR | Percentage |

Services | 118 | 53 % | 304647212 | 65 % |

Supplies | 57 | 25 % | 11810813 | 2 % |

Works | 41 | 18 % | 21502447 | 5 % |

Buildings | 8 | 4 % | 131531314 | 28 % |

TOTAL | 224 | 100 % | 469491786 | 100 % |

Type of procedure | Number | Percentage | Amount in EUR | Percentage | Average amount in EUR |

Open | 70 | 32 % | 312467812 | 92 % | 4463826 |

Restricted | 78 | 36 % | 5856513 | 2 % | 75084 |

Negotiated | 68 | 32 % | 19636147 | 6 % | 288767 |

TOTAL | 216 | 100 % | 337960472 | 100 % | 1564632 |

68. augstu novērtē atklājumu, ka ievērojama 2003. gada līgumu daļa tika noslēgta saskaņā ar atklātu piedāvājumu konkursu rezultātā;

69. atzīmē, ka iekšējais revidents veic iepirkuma procesa revīziju visas institūcijas mērogā, par kuru noslēguma ziņojumu ir plānots izsniegt 2005. gada pirmajā pusē; lūdz ģenerālsekretāru piemērotā veidā informēt Budžeta kontroles komiteju par ziņojuma saturu pēc tam, kad iekšējais apspriežu process būs pabeigts;

70. atbalsta administrācijas centienus saskaņā ar Finanšu regulas 95. panta prasībām izstrādāt līgumu datu bāzi, kura saskaņā ar ģenerālsekretāra ziņojumu [23], tiks nodota ekspluatācijā 2005. gada beigās;

71. apmierināti atzīmē, ka līgumos, kuru vērtība ir virs EUR 50000, apspriesto procedūru skaits un vērtība 2003. gadā ievērojami samazinājās, salīdzinot ar attiecīgajiem rādītājiem 2002. gadā;

72. atzīmē, ka administrācijai rūp šādas jomas:

- EUR 1050 slieksnis attiecībā uz konkursiem (mazvērtīgie līgumi), kuri rada nevajadzīgu administratīvo slogu,

- e-iepirkums (elektroniska datu apmaiņa par aicinājumiem piedalīties konkursos) līdz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK [24] noteiktajam termiņam, ņemot vērā nepieciešamību garantēt elektronisko datu drošību, konfidencialitāti un uzticamību;

73. cer, ka kompetentās komitejas ņems šos jautājums vērā ierosinot grozījumus, kur tas ir nepieciešams, Finanšu regulas, tās īstenošanas noteikumu un Parlamenta iekšējās kārtības noteikumu par budžeta īstenošanu nākošās pārskatīšanas reizes kontekstā;

Ēkas

74. atzīmē, ka ilgstošais strīds starp Parlamentu un Francijas iestādēm par Strasbūras LOW ēkas iegādes galīgo cenu tika atrisināts 2003. gada beigās, un 2004. gadā tika noslēgts pirkuma darījums;

75. atgādina, ka vienotas darba vietas neesamība rada ievērojamas papildu izmaksas Parlamenta budžetā; norāda, ka Eiropas Parlamenta atrašanās trīs dažādās valstīs gadā rada izmaksas vairāk nekā EUR 200 miljonu apmērā;

Ar Parlamenta deputātu kasi saistīts jautājums

76. atzīmē, ka Civildienesta noteikumu 22. pantā sniegtā procedūra ir uzsākta ar mērķi noteikt pienākumus saistībā ar BEF4136125 pretrunu starp skaidrās naudas pozīcijas un attiecīgo kontu stāvokli 1982. gadā [25]; atzīmē, ka Disciplinārlietu kolēģija pirmo reizi tikās 2003. gada 17. martā un pašlaik savu darbu ir pabeigusi, kā arī uzdod ģenerālsekretāram turpināt kompetentās komitejas informēšanu par notikumu turpmāko attīstību;

Vide

77. izsaka apmierinājumu par to, ka drīzumā Prezidijam tiks iesniegts visaptverošs Parlamenta iekšējās vides politikas pārskats, kurš tika izstrādāts ar vides uzraudzības jautājumos specializējušos konsultantu (EMAS) starpniecību, un kura vienīgais uzdevums ir ieviest vides uzraudzības sistēmu institūcijas iekšienē [26]; dod rīkojumu ģenerālsekretāram, pēc tam, kad konsultantu ziņojums būs apspriests Prezidijā, to publicēt Parlamenta tīmekļa vietnē;

78. norāda, ka daudzi oficiālie dokumenti vēl joprojām Parlamenta deputātiem tiek izsniegti daudzās papīra kopijās, neskatoties uz to, ka tie pieejami tiešsaistē; vēršas pie Kvestoru kolēģijas, lai atrastu ekoloģisku līdzsvaru, nodrošinot dokumentus cietās kopijas veidā;

79. prasa ieviest elektroniskā paraksta sistēmu, ar kuru Parlamenta deputātu parakstus var izmantot, apstiprinot tādus dokumenti kā grozījumi un parlamentārie jautājumi, neizmantojot dokumenta pārnešanu papīra formātā;

80. mudina Prezidiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu tulkošanas jomas darbinieku pieņemšanu darbā nolūkā nodrošināt visu deputātu tiesības izteikties savā dzimtajā valodā, sniedzot mutisku tulkojumu no viņu attiecīgajām valodām un uz tām;

81. atgādina, ka Eiropas Savienības ombuds savā 2004. gada 23. janvāra lēmumā par sūdzību Nr. 260/2003 ir atklājis administratīvo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu pret Eiropas Parlamentu par piemērotu pasākumu neveikšanu, kas veicinātu iekšējo smēķēšanas noteikumu ievērošanu;

82. atzīmē, ka, lai arī Prezidijs 2004. gada 13. jūlijā ir pieņēmis pārskatītus smēķēšanas noteikumus, tie nav pilnībā ieviesti un nav spēkā tādā nozīmē, ka Parlaments riskē ar ombuda iespējamo turpmāko izmeklēšanu; aicina Prezidiju veikt steidzamus pasākumus, lai samazinātu dūmu daudzumu tās ēkās un aizsargātu visu tā ēku lietotāju veselību;

83. uzsver, ka visu darba devēju juridisks pienākums ir nodrošināt darbiniekiem drošu un veselīgu darba vidi; norāda, ka izņēmumi Prezidija noteikumos [27], kas atļauj smēķēšanu birojos, noved pie nepieņemama apmēra tabakas dūmu radītā iekšējā piesārņojuma ēkās un gaiteņos, kuros atrodas biroji, palielinot šo ēku iemītnieku veselības risku; norāda, ka Parlamenta ēkas trīs darba vietās ir pakļautas nacionālās veselības un drošības noteikumiem; mudina Kvestoru kolēģiju noteikt skaidri definētas un labi vēdinātas smēķēšanas zonas, lai samazinātu nesmēķētāju neērtības;

84. uzdod ģenerālsekretāram veikt apskatu par personāla attieksmi visās trīs darba vietās ar mērķi pārliecināties, vai Parlamenta darbinieku vairākums nevēlas jau pirms 2007. gada termiņa ieviest smēķēšanas aizliegumu visās ēku teritorijās, kuras aizņem Parlamenta darbinieku biroji;

85. Ņem vērā informāciju [28] par Parlamenta kameru un komiteju sapulču telpu iespējamību aprīkot ar bezvadu datortehnoloģijām un citām ar to saistītajām ierīcēm, kuras nodrošina ģenerālsekretārs; atzīmē ģenerālsekretāra piezīmē izteikto brīdinājumu par iespējamo risku veselībai elektromagnētiskās radiācijas līmenī, ko rada bezvadu pārraide, ja tiek pārsniegts noteiktais apjoms; pieprasa līdz 2005. gada 1. jūlijam iesniegt papildu ziņojumu par veselības aspektiem, kas saistīti ar bezvadu tehnoloģiju;

86. atzinīgi vērtē informāciju, ka papildu piekļuve internetam būs iespējama visos Parlamenta deputātu birojos, sākot ar 2005. gada aprīli un maiju, kas samazinās piekļuves problēmu ar Macintosh datoriem; tomēr uzsver, ka jādara vairāk, lai dotu iespēju citu pazīstamu sistēmu lietotājiem piekļūt Parlamenta iekšējam tīklam;

87. prasa, lai Eiropas Parlamenta datorsistēma, datortīkli, pieslēgumi, datoraparatūra un programmatūra periodiski tiktu rūpīgi analizēta no drošības aspekta, lai nodrošinātu, ka Parlamenta elektroniskā vide ir droša.

[1] OV L 54, 28.2.2003., 1. lpp.

[2] OV C 293, 30.11.2004., 1. lpp.

[3] OV C 294, 30.11.2004., 99. lpp.

[4] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[5] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp.

[6] OV L 330, 4.11.2004., 160. lpp.

[7] Financial Regulation of 21 December 1977.

[8] Financial Regulation of 25 June 2002.

[9] Ģenerālsekretāra sniegtā atbilde uz Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa rezolūcijas 9. pantu.

[10] 9.7. un 9.8. punkts Eiropas Revīzijas palātas 2003. gada pārskatā.

[11] 9.9. punkts Eiropas Revīzijas palātas 2003. gada pārskatā.

[12] 9.8. punkts Eiropas Revīzijas palātas 2003. gada pārskatā.

[13] OV L 148, 16.6.2003., 62. lpp.

[14] 9.6. punkts Revīzijas palātas 2003. gada pārskatā.

[15] Prezidija 2003. gada 30. jūnija lēmums.

[16] Ģenerālsekretāra atbilde uz Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa rezolūcijas 42. pantu.

[17] Parlamenta deputātu izdevumus un atalgojumu regulējošo noteikumu 14. līdz 16. pants (PE 113.116).

[18] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

[19] Avots: ASBL Pensiju fonds – gada pārskats un finanšu pārskats, 2003. gads.

[20] Gada pārskats, 2002. gads, 9.20. punkts, un atzinuma Nr. 5/99, 22. punkts.

[21] Revīzijas palātas 2003. gada pārskats, 9.3. tabula.

[22] Revīzijas palātas 2002. gada pārskata 9.17. un 9.18. punkts.

[23] Ģenerālsekretāra pārskats par 2003. gadā noslēgtajiem līgumiem.

[24] OV L 134, 30.4.2004, 114. lpp.

[25] Avots: jautājums, anketa PE 338.137.

[26] Ģenerālsekretāra atbilde uz Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Rezolūcijas 69. pantu.

[27] Prezidija 2004. gada 13. jūlija lēmums.

[28] Avots: 2003. gada 21. augusta vēstule, atbildot uz Parlamenta 2003. gada 14. maija budžeta rezolūcijas 22. punktu.

--------------------------------------------------