Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
LV
L sērija
|
|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2024/2212 |
6.9.2024 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/2212
(2024. gada 3. septembris),
ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz statistiku par barības vielām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 (2022. gada 23. novembris) par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK (1), un jo īpaši tās 4. panta 6. punktu, 5. panta 10. punktu un 9. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Regulu (ES) 2022/2379 izveido integrētu regulējumu Eiropas statistikas attiecībā uz lauksaimniecības ielaidi un izlaidi izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai. |
|
(2) |
Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sagatavo salīdzināmus datus, un lai panāktu lauksaimniecības statistikas sistēmas saskaņotību, ir jāprecizē Komisijai (Eurostat) nosūtāmas statistikas par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi tehniskie elementi attiecībā uz barības vielām. |
|
(3) |
Šie elementi ietver mainīgo lielumu sarakstu, mainīgo lielumu aprakstus, novērojamās vienības, piemērojamās precizitātes prasības, piemērojamos metodiskos noteikumus un attiecīgā gadījumā datu nosūtīšanas termiņus. |
|
(4) |
Lai izvairītos no nekonsekvences starp dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā papildus Regulas (ES) 2022/2379 4. pantā noteiktajām prasībām būtu jāprecizē datu kopu aptvērums. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu statistikas salīdzināmību starp dalībvalstīm, būtu sīkāk jāprecizē Regulas (ES) 2022/2379 9. panta 4. punktā minētie pārskata periodi. |
|
(6) |
Eiropas statistika par barības vielām būtu jāapkopo saskaņā ar metodiku, kas ir saskanīga ar attiecīgajiem starptautiski pieņemtajiem standartiem, piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vai Eiropas uzraudzības un novērtēšanas programmas standartiem. |
|
(7) |
Augu barības vielu bilances ir svarīgi lauksaimniecisko darbību ilgtspējas rādītāji. Tās var atspoguļot vides riskus, atklājot noturīgus slāpekļa un fosfora pārpalikumus vai deficītu lauksaimniecības augsnēs. Slāpekļa vai fosfora trūkums var izraisīt augsnes auglības degradāciju, savukārt pārmērīgs daudzums var izraisīt gaisa un ūdens piesārņojumu, kas var radīt, piemēram, virszemes ūdeņu eitrofikāciju un dzeramā ūdens piesārņojumu. |
|
(8) |
Statistika par barības vielām palīdz novērtēt mēslošanas līdzekļu izmantošanas efektivitāti un pārtikas ražošanas atkarību no šīs ielaides. Tādējādi šī statistika ir svarīgs pārtikas nodrošinājuma elements. |
|
(9) |
Eiropas zaļā kursa satvarā izstrādātajā Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir izvirzīts mērķis uz pusi samazināt barības vielu zudumus, vienlaikus nodrošinot to, ka augsnes auglība nepasliktinās, kā rezultātā mēslošanas līdzekļu izmantošana līdz 2030. gadam kopumā samazinātos vismaz par 20 %. Turklāt augu barības vielu bruto bilance ir konteksta rādītājs, ko izmanto kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzībai. Salīdzināmi un savlaicīgi dati par augu barības vielu bilancēm un mēslošanas līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā palīdzēs novērtēt šos mērķus un citus nākotnes politikas mērķus. Lai laikus novērtētu mērķus un rādītājus, datiem par augu barības vielu bilancēm jābūt pieejamiem līdz 2030. gadam. |
|
(10) |
Augu barības vielu bilances būtu jāaprēķina atbilstīgi zemes budžeta pieejai, izmantojot koeficientus, kas atspoguļo kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku ietekmi uz barības vielu plūsmām. Lai nodrošinātu saskaņotību un salīdzināmību, minētie koeficienti būtu jāaprēķina, izmantojot salīdzināmu metodiku visās dalībvalstīs. Koeficientiem būtu jāatspoguļo stabila tendence, novēršot gada svārstīgumu. |
|
(11) |
Šādu koeficientu pieejamība ir priekšnoteikums, aprēķinot augu barības vielu bilances. Koeficientus izmanto kopā ar citām saistītām datu kopām, jo īpaši statistiku par augkopību un lopkopību, ko sniedz dalībvalstis, lai sagatavotu augu barības vielu gada bilances. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Datu prasības
Datus par Regulas (ES) 2022/2379 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto barības vielu statistikas jomu dalībvalstis sniedz agregētu datu kopu veidā.
Agregētās datu kopas dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) valsts līmenī.
2. pants
Datu kopas
1. Datu kopu datu saturs ir precizēts:
|
a) |
I pielikumā tematam i) “Barības vielas lauksaimniecības mēslošanas līdzekļos”, detalizētajiem tematiem:
|
|
b) |
II pielikumā tematam ii) “Augu barības vielu bilances”, detalizētajiem tematiem:
|
2. Attiecībā uz katru datu kopu I iedaļā ir precizēts:
|
a) |
datu satura apraksts; |
|
b) |
sniedzamie mainīgie lielumi; |
|
c) |
datu nosūtīšanas termiņi Komisijai (Eurostat); |
|
d) |
pārskata periodi; |
|
e) |
mērvienības. |
3. Attiecībā uz katru datu kopu II iedaļā ir precizēts:
|
a) |
mērvienību apraksts; |
|
b) |
tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem. |
3. pants
Augu barības vielu bilances
1. Augu barības vielu – slāpekļa un fosfora – bruto bilance ir starpība starp barības vielu ielaidi lauksaimniecības augsnē un izlaidi no tās. Ielaide galvenokārt ir barības vielas izmantotajos mēslošanas līdzekļos un no lauksaimniecības dzīvniekiem saražotajos kūtsmēslos, bet arī barības vielas no ievadītājām sēklām un – attiecībā uz slāpekli – no bioloģiskās slāpekļa piesaistīšanas un gaisā esošā slāpekļa nosēšanās augsnē procesiem. Izlaide galvenokārt ir barības vielas novāktajos vai noganītajos kultūraugos un lopbarībā, bet arī lauksaimniecībā neizmantotajos kūtsmēslos un tādās aizvāktajās kultūraugu atliekās, kuras netiek atgrieztas augsnē.
2. Slāpekļa neto bilanci definē kā augu barības vielu bruto bilanci slāpeklim, no kuras atskaita slāpekļa emisijas no augsnes un kūtsmēslu apsaimniekošanas.
3. Komisija (Eurostat) katru gadu aprēķina šīs augu barības vielu bilances, pamatojoties uz:
|
a) |
datu kopām, kas sniegtas, kā aprakstīts I un II pielikumā; |
|
b) |
datiem par lopkopības produkcijas statistiku, kā aprakstīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/2745 (2023. gada 8. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz lopkopības produkcijas statistiku (2); |
|
c) |
datiem par augkopības produkcijas statistiku, kā aprakstīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku (3); |
|
d) |
datiem par emisijām, kas paziņoti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (Gaisa konvenciju) un Direktīvu par valstu emisiju samazināšanas saistībām (4), kā arī saskaņā ar ES Pārvaldības regulu (5) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC). |
4. pants
II pielikumā minēto datu nosūtīšana
Dalībvalstis II pielikumā minētās datu kopas pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. novembrim par 2026., 2027. un 2028. pārskata gadu un pēc tam reizi piecos gados līdz katrā datu kopā norādītajiem termiņiem.
5. pants
Kvalitātes un metodiskās specifikācijas
1. Ja datus datu kopai vāc, pamatojoties uz statistiskām izlasēm, dalībvalstis nodrošina, ka svērtie rezultāti ir reprezentatīvi statistikas kopai. Ja izmanto avotus, kas nav statistikas apsekojumi, statistikas kvalitāte jānodrošina tā, lai tā būtu reprezentatīva attiecībā uz darbības jomu, ko tā apraksta, un atbilst Regulas (EK) Nr. 223/2009 (6) 12. pantā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka izmantotos koeficientus nosaka ar zinātniskām metodēm, lai pienācīgi aprakstītu katra mainīgā lieluma barības vielas ielaidi vai izlaidi, kā izklāstīts I un II pielikumā.
3. Kopīgas metodiskās specifikācijas statistikas apkopošanai ir izklāstītas III pielikumā attiecībā uz datu kopām I līdz II pielikumā.
6. pants
Apraksti
Šajā regulā piemēro IV pielikumā izklāstītos terminu aprakstus.
7. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2026. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 3. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 315, 7.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2379/oj.
(2) OV L, 2023/2745, 11.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2745/oj.
(3) OV L 187, 26.7.2023., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1538/oj.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/2284/oj).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1999/oj).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/223/oj).
I PIELIKUMS
BARĪBAS VIELAS LAUKSAIMNIECĪBAS MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻOS
1. DATU KOPA
Neorganiskie mēslošanas līdzekļi lauksaimniecībai
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
i. |
Barības vielas lauksaimniecības mēslošanas līdzekļos |
|
Detalizēts temats: |
i.1 |
Neorganiskie mēslošanas līdzekļi lauksaimniecībai |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver barības vielu daudzumu dalībvalsts lauksaimniecībā pārskata periodā izmantotajos neorganiskajos mēslošanas līdzekļos.
|
Barības viela |
Termiņš |
|||||
|
N+1 gada 30. novembris |
||||||
|
Slāpeklis |
Q |
|||||
|
|
t. sk. urīnvielā |
Q |
||||
|
Fosfors |
Q |
|||||
|
Kālijs |
Q |
|||||
Pārskata periods: kalendārais gads Ģeogrāfiskais līmenis: valsts līmenis |
||||||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
Barības vielu daudzums: attiecas uz barības vielu daudzumiem gadā lauksaimniecībā izmantotajos neorganiskajos mēslošanas līdzekļos (gan vienkāršā, gan saliktā formā) Daudzumu uzrāda elementārformā: N – slāpeklis, P – fosfors un K – kālijs. Paziņotais slāpekļa daudzums urīnvielā attiecas tikai uz daudzumiem, kas iekļauti vienkāršā mēslošanas līdzeklī.
Tehniskās prasības
|
1. |
Ja barības vielu satura daudzumi valstīm ir pieejami to oksidētā veidā, piemēro šādus pārrēķina koeficientus saskaņā I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (1): fosfors (P) = fosfora pentoksīds (P2O5) × 0,436; kālijs (K) = kālija oksīds (K2O) × 0,830. |
|
2. |
Ja datu avots par barības vielu daudzumu ir statistika par neorganisko mēslošanas līdzekļu pārdošanu, lai labotu avota datus, aplēš un izmanto pārdoto mēslošanas līdzekļu nelauksaimniecisko izmantošanu un atlikto izmantošanu. |
2. DATU KOPA
Organiskie mēslošanas līdzekļi lauksaimniecībai
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
i. |
Barības vielas lauksaimniecības mēslošanas līdzekļos |
|
Detalizēts temats: |
i.2 |
Organiskie mēslošanas līdzekļi lauksaimniecībai |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver pārskata periodā dalībvalsts lauksaimniecībā izmantotos organiskos un organominerālos mēslošanas līdzekļus (izņemot neapstrādātus kūtsmēslus) un attiecīgos barības vielu satura koeficientus.
|
Mēslošanas līdzekļa veids |
Termiņš |
|||||||
|
30. novembris gadā pēc 3 gadu perioda beigām |
||||||||
|
Notekūdeņu dūņas |
Q |
NC, PC |
||||||
|
Citi organiskie mēslošanas līdzekļi |
Q |
NC, PC |
||||||
|
Organominerālie mēslošanas līdzekļi |
Q |
NC, PC |
||||||
Pārskata periods: kalendārais gads Ģeogrāfiskais līmenis: valsts līmenis |
||||||||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
Mēslošanas līdzekļa daudzums: attiecas uz lauksaimniecībā izmantoto organisko un organominerālo mēslošanas līdzekļu daudzumiem gadā, izņemot neapstrādātus kūtsmēslus. Datus paziņo sausnas izteiksmē.
Barības vielu satura koeficienti: attiecas uz barības vielas elementārformā – N un P – saturu (kg) mēslošanas līdzekļa tonnā (sausnā) gada vidējiem rādītājiem trīs gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem).
Tehniskās prasības
|
1. |
Vidējie barības vielu satura koeficienti trīs gadu periodā aptver datu pārskata gadu un divus iepriekšējos gadus. |
|
2. |
Gada daudzumus un vidējos barības vielu satura koeficientus (par katru gadu trīs gadu periodā), kas aprēķināti, kā aprakstīts iepriekš, nosūta kopā līdz datu kopā norādītajam termiņam. |
(1) OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1009/oj.
II PIELIKUMS
AUGU BARĪBAS VIELU BILANCES
1. DATU KOPA
Kultūraugu un lopbarības barības vielu satura koeficienti
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
ii. |
Augu barības vielu bilances |
|
Detalizēti temati: |
ii.1 |
Kultūraugu un lopbarības barības vielu satura koeficienti |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver barības vielu satura koeficientus, kas atspoguļo barības vielu vidējo daudzumu vienā augkopības produkta ražas tonnā.
|
Kultūraugs |
Termiņš |
|||||||||||
|
|
30. novembris gadā pēc 5 gadu perioda beigām (*1) |
|||||||||||
|
Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai) |
— |
|||||||||||
|
|
Kvieši un speltas kvieši |
— |
||||||||||
|
|
|
Parastie kvieši un speltas kvieši |
— |
|||||||||
|
|
|
|
Parastie ziemas kvieši un speltas kvieši |
NC, PC |
||||||||
|
|
|
|
Parastie vasaras kvieši un speltas kvieši |
NC, PC |
||||||||
|
|
|
Cietie kvieši |
NC, PC |
|||||||||
|
|
Rudzi |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Mieži |
— |
||||||||||
|
|
|
Ziemas mieži |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Vasaras mieži |
NC, PC |
|||||||||
|
|
Auzas |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Tritikāle |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Sorgo |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Rīsi |
— |
||||||||||
|
|
|
Rīsi Indica |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Rīsi Japonica |
NC, PC |
|||||||||
|
|
Ziemāju maisījumi (graudu maisījums) |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot ziemāju maisījumu) |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Citi graudaugi, citur neklasificēti (1) (prosa, miežabrāļi u. c.) |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Pseidograudaugi |
— |
||||||||||
|
|
|
Griķi |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Kvinoja |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Citi pseidograudaugi, citur neklasificēti |
NC, PC |
|||||||||
|
Kaltēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un labības un pākšaugu maisījumi) |
— |
|||||||||||
|
|
Lauka zirņi |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Cūku pupas un lauka pupas |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Saldās lupīnas |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Lēcas |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Vīķi |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Aunazirņi |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Citi kaltēti pākšaugi un proteīnaugi, citur neklasificēti |
NC, PC |
||||||||||
|
Sakņaugi |
— |
|||||||||||
|
|
Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi) |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Cukurbietes (izņemot sēklai) |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Citi sakņaugi, citur neklasificēti |
NC, PC |
||||||||||
|
Tehniskās kultūras |
— |
|||||||||||
|
|
Eļļas augu sēklas |
— |
||||||||||
|
|
|
Rapsis un ripsis |
— |
|||||||||
|
|
|
|
Ziemas rapsis un ripsis |
NC, PC |
||||||||
|
|
|
|
Vasaras rapsis un ripsis |
NC, PC |
||||||||
|
|
|
Saulespuķu sēklas |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Soja |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Linsēklas (eļļas lini) |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Kokvilnas sēklas |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Citi eļļas sēklu augi, citur neklasificēti |
NC, PC |
|||||||||
|
|
Šķiedraugu kultūras |
— |
||||||||||
|
|
|
Šķiedras lini |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Kaņepes |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Kokvilnas šķiedra |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Citas šķiedraugu kultūras, citur neklasificētas |
NC, PC |
|||||||||
|
|
Tabaka |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Apiņi |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Enerģētiskie kultūraugi, citur neklasificēti |
NC, PC |
||||||||||
|
Aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras |
— |
|||||||||||
|
|
Pagaidu zālāji un ganības |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Zaļgatavībā novākti pākšaugi |
— |
||||||||||
|
|
|
Sējas lucerna |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Pākšaugu un zālaugu maisījumi |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Citi zaļgatavībā novākti pākšaugi, citur neklasificēti |
NC, PC |
|||||||||
|
|
Zaļgatavības kukurūza |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Citi zaļgatavībā novākti graudaugi (izņemot zaļgatavības kukurūzu) |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Citas aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras, citur neklasificētas |
NC, PC |
||||||||||
|
Citi laukaugi, citur neklasificēti |
||||||||||||
|
Ilggadīgie zālāji |
— |
|||||||||||
|
|
Pastāvīgās ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Pastāvīgās nekultivētās ganības |
NC, PC |
||||||||||
|
Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes |
— |
|||||||||||
|
|
Svaigi dārzeņi (tostarp melones) |
— |
||||||||||
|
|
|
Kāpostaugi |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Lapu un kātu dārzeņi (izņemot kāpostaugus) |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Augļu dārzeņi (tostarp melones) |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Svaigi pākšaugi |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti |
NC, PC |
|||||||||
|
|
Zemenes |
NC, PC |
||||||||||
|
Ilggadīgie kultūraugi, lietošanai pārtikā |
— |
|||||||||||
|
|
Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes) |
— |
||||||||||
|
|
|
Mērena klimata zonu augļi |
— |
|||||||||
|
|
|
|
Sēkleņi |
NC, PC |
||||||||
|
|
|
|
Kauleņi |
NC, PC |
||||||||
|
|
|
Subtropu un tropu klimata zonu augļi |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Ogas (izņemot zemenes) |
NC, PC |
|||||||||
|
|
|
Rieksti |
NC, PC |
|||||||||
|
|
Citrusaugļi |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Vīnogas |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Olīvas |
NC, PC |
||||||||||
|
|
Citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti |
NC, PC |
||||||||||
|
Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot stādaudzētavās) |
||||||||||||
|
||||||||||||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
Barības vielu satura koeficienti: attiecas uz barības vielas elementārformā – N un P – saturu (kg) vienā augkopības produkta ražas tonnā gada vidējiem rādītājiem piecu gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem). Koeficienti atspoguļo barības vielu saturu augkopības produktos, par kuriem paziņots ikgadējā augkopības kultūru statistikā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku.
Tehniskās prasības
|
1. |
Vidējie barības vielu satura koeficienti piecu gadu periodā aptver datu pārskata gadu un četrus iepriekšējos gadus. |
|
2. |
Barības vielu satura koeficientus paziņo saskaņā ar mitruma prasībām, kas izklāstītas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku. |
2. DATU KOPA
Kultūraugu atlieku daudzumi un barības vielu satura koeficienti
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
ii. |
Augu barības vielu bilances |
|
Detalizēti temati: |
ii.2 |
Kultūraugu atlieku daudzumi un barības vielu satura koeficienti |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver no lauka novākto kultūraugu atlieku vidējos daudzumus gadā un attiecīgos barības vielu satura koeficientus.
|
Kultūraugs |
Termiņš |
||||||||
|
30. novembris gadā pēc 5 gadu perioda beigām (*2) |
|||||||||
|
Kopējais kultūraugu atlieku daudzums (novākts no lauka) |
— |
— |
|||||||
|
|
Lapas un kāti |
Q |
NC, PC |
||||||
|
|
Salmi |
Q |
NC, PC |
||||||
|
|
Citas kultūraugu atliekas |
Q |
NC, PC |
||||||
Pārskata periods kalendārais gads Ģeogrāfiskais līmenis: valsts līmenis |
|||||||||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
No lauka novākto kultūraugu atlieku daudzums (1 000 t): attiecas uz atlieku daudzuma, kas novāktas kā blakusprodukts un vēlāk nav atgrieztas laukā, gada vidējiem rādītājiem piecu gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem).
Barības vielu satura koeficienti: attiecas uz barības vielas elementārformā – N un P – saturu (kg) vienā kultūraugu atlieku veida tonnā gada vidējiem rādītājiem piecu gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem). Koeficienti atspoguļo barības vielu saturu kultūraugu atliekās, par kurām ziņots datu kopā.
Tehniskās prasības
|
1. |
Novākto kultūraugu atlieku gada vidējie daudzumi un vidējie barības vielu satura koeficienti piecu gadu periodā aptver datu pārskata gadu un četrus iepriekšējos gadus. |
|
2. |
Gada vidējos daudzumus un vidējos barības vielu satura koeficientus (par katru gadu piecu gadu periodā), kas aprēķināti, kā aprakstīts iepriekš, nosūta kopā līdz datu kopā norādītajam termiņam. |
3. DATU KOPA
Bioloģiskās slāpekļa piesaistīšanas koeficienti
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
ii. |
Augu barības vielu bilances |
|
Detalizēti temati: |
ii.3 |
Bioloģiskās slāpekļa piesaistīšanas koeficienti |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver bioloģiskās slāpekļa piesaistīšanas koeficientus attiecībā uz pākšaugiem un pākšaugu un zālaugu maisījumiem.
|
Kultūraugs |
Termiņš |
|||
|
30. novembris gadā pēc 5 gadu perioda beigām (*3) |
||||
|
Kaltēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un labības un pākšaugu maisījumi) |
— |
|||
|
|
Lauka zirņi |
NFC |
||
|
|
Cūku pupas un lauka pupas |
NFC |
||
|
|
Saldās lupīnas |
NFC |
||
|
|
Lēcas |
NFC |
||
|
|
Vīķi |
NFC |
||
|
|
Aunazirņi |
NFC |
||
|
|
Citi kaltēti pākšaugi un proteīnaugi, citur neklasificēti |
NFC |
||
|
Soja |
NFC |
|||
|
Pagaidu zālāji un ganības |
NFC |
|||
|
Zaļgatavībā novākti pākšaugi |
— |
|||
|
|
Sējas lucerna |
NFC |
||
|
|
Pākšaugu un zālaugu maisījumi |
NFC |
||
|
|
Citi zaļgatavībā novākti pākšaugi, citur neklasificēti |
NFC |
||
|
Svaigi pākšaugi |
— |
|||
|
|
Svaigi zirņi |
NFC |
||
|
|
Svaigas pupas |
NFC |
||
|
|
Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti |
NFC |
||
|
Ilggadīgie zālāji |
— |
|||
|
|
Pastāvīgās ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības |
NFC |
||
|
|
Pastāvīgās nekultivētās ganības |
NFC |
||
Pārskata periods: kalendārais gads Ģeogrāfiskais līmenis: valsts līmenis |
||||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
Bioloģiskās slāpekļa piesaistīšanas koeficienti: attiecas uz slāpekļa elementārformā (kg/t), ko gadā piesaista pākšaugi un pākšaugu un zālaugu maisījumi, gada vidējiem rādītājiem piecu gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem). Koeficienti atspoguļo novākto augkopības produkciju, kā paziņots ikgadējā augkopības kultūru statistikā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku.
Tehniskās prasības
Vidējie slāpekļa piesaistīšanas koeficienti piecu gadu periodā aptver datu pārskata gadu un četrus iepriekšējos gadus.
4. DATU KOPA
Gaisā esošā slāpekļa nosēšanās augsnē koeficienti
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
ii. |
Augu barības vielu bilances |
|
Detalizēti temati: |
ii.4 |
Gaisā esošā slāpekļa nosēšanās augsnē koeficienti |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver gaisā esošā slāpekļa nosēšanās augsnē koeficientus.
|
|
Termiņš |
||
|
30. novembris gadā pēc 5 gadu perioda beigām (*4) |
|||
|
Gaisā esošā slāpekļa nosēšanās augsnē koeficients |
NDC |
||
Pārskata periods: kalendārais gads Ģeogrāfiskais līmenis: valsts līmenis |
|||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
Gaisā esošā slāpekļa nosēšanās augsnē koeficients: attiecas uz slāpekļa elementārformā (kg/ha) nosēšanās augsnē no atmosfēras lauksaimniecībā izmantojamajā zemē gada vidējo rādītāju piecu gadu periodā (mainīgo vidējo rādītāju), kā paziņots ikgadējā augkopības kultūru statistikā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku.
Tehniskās prasības
|
1. |
Vidējais slāpekļa nosēšanās augsnē koeficients piecu gadu periodā aptver datu pārskata gadu un četrus iepriekšējos gadus. |
|
2. |
Paziņotajā koeficientā ņem vērā gan mitro, gan sauso gaisā esošā slāpekļa nosēšanos augsnē. |
|
3. |
Paziņotajā koeficientā ņem vērā nosēšanos augsnē, kas radusies visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā. |
5. DATU KOPA
Sēklu barības vielu satura koeficienti
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
ii. |
Augu barības vielu bilances |
|
Detalizēti temati: |
ii.5 |
Sēklu barības vielu satura koeficienti |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver graudaugu sēklas un sēklas kartupeļu barības vielu satura koeficientus.
|
Kultūraugs |
Termiņš |
||||
|
30. novembris gadā pēc 5 gadu perioda beigām (*5) |
|||||
|
Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai) |
NSC, PSC |
||||
|
Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi) |
NSC, PSC |
||||
Pārskata periods: kalendārais gads Ģeogrāfiskais līmenis: valsts līmenis |
|||||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
Sēklu barības vielu satura koeficienti: attiecas uz barības vielas elementārformā – N un P – saturu (kg/ha) graudaugu sēklā un iestādītos kartupeļos gada vidējiem rādītājiem piecu gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem).
Tehniskās prasības
Vidējie barības vielu satura koeficienti piecu gadu periodā aptver datu pārskata gadu un četrus iepriekšējos gadus.
6. DATU KOPA
Lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumu barības vielu koeficienti
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
ii. |
Augu barības vielu bilances |
|
Detalizēti temati: |
ii.6 |
Lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumu barības vielu koeficienti |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver lauksaimnieciskā darbībā izmantoto dzīvnieku izdalījumu barības vielu koeficientus.
|
Lauksaimniecības dzīvnieku kategorija |
Termiņš |
|||||||
|
30. novembris gadā pēc 5 gadu perioda beigām (*6) |
||||||||
|
Liellopi |
— |
|||||||
|
|
Liellopi, jaunāki par vienu gadu |
— |
||||||
|
|
|
Kaušanai |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Nav paredzēti kaušanai |
— |
|||||
|
|
|
|
Vīriešu kārtas teļi, jaunāki par vienu gadu, nav paredzēti kaušanai |
NEC, PEC |
||||
|
|
|
|
Sieviešu kārtas teļi, jaunāki par vienu gadu, nav paredzēti kaušanai |
NEC, PEC |
||||
|
|
Liellopi, vecumā no viena līdz mazāk par diviem gadiem |
— |
||||||
|
|
|
Vīriešu kārtas liellopi, vecumā no viena līdz mazāk par diviem gadiem |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Teles, vecumā no viena līdz mazāk par diviem gadiem |
— |
|||||
|
|
|
|
Teles, vecumā no viena līdz mazāk par diviem gadiem, kaušanai |
NEC, PEC |
||||
|
|
|
|
Teles, vecumā no viena līdz mazāk par diviem gadiem, nav paredzētas kaušanai |
NEC, PEC |
||||
|
|
Liellopi, divus gadus veci vai vecāki |
— |
||||||
|
|
|
Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci vai vecāki |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Teles, divus gadus vecas vai vecākas |
— |
|||||
|
|
|
|
Teles, divus gadus vecas vai vecākas, kaušanai |
NEC, PEC |
||||
|
|
|
|
Teles, divus gadus vecas vai vecākas, nav paredzētas kaušanai |
NEC, PEC |
||||
|
|
|
Govis |
— |
|||||
|
|
|
|
Piena govis |
NEC, PEC |
||||
|
|
|
|
Govis, kas nav piena govis |
NEC, PEC |
||||
|
Cūkas |
— |
|||||||
|
|
Cūkas, svarā mazāk par 50 kg |
— |
||||||
|
|
|
Cūkas, svarā mazāk par 20 kg |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Citas cūkas, svarā 20 kg līdz mazāk par 50 kg |
NEC, PEC |
|||||
|
|
Cūkas kaušanai, tostarp izbrāķētie kuiļi un izbrāķētās sivēnmātes, svarā 50 kg un vairāk |
— |
||||||
|
|
|
Cūkas, svarā 50 kg līdz mazāk par 80 kg |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Cūkas, svarā 80 kg līdz mazāk par 110 kg |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Cūkas, svarā 110 kg vai vairāk |
NEC, PEC |
|||||
|
|
Vaislas cūkas, svarā 50 kg un vairāk |
— |
||||||
|
|
|
Vaislas kuiļi |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Apsēklotas sivēnmātes |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Neapsēklotas sivēnmātes |
NEC, PEC |
|||||
|
Aitas |
— |
|||||||
|
|
Aitu mātes un aplecināti jēri |
— |
||||||
|
|
|
Slaucamas aitu mātes un aplecināti jēri |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Neslaucamas aitu mātes un aplecināti jēri |
NEC, PEC |
|||||
|
|
Citas aitas |
NEC, PEC |
||||||
|
Kazas |
— |
|||||||
|
|
Vaislas kazu mātes |
NEC, PEC |
||||||
|
|
Citas kazas |
NEC, PEC |
||||||
|
Mājputni (izņemot cāļus) |
— |
|||||||
|
|
Vistas |
— |
||||||
|
|
|
Broileri |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Dējējvistas |
NEC, PEC |
|||||
|
|
Mājputni, izņemot vistas |
— |
||||||
|
|
|
Pīles |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Zosis |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Tītari |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Strausi |
NEC, PEC |
|||||
|
|
|
Citi mājputni, citur neklasificēti |
NEC, PEC |
|||||
|
Kažokzvēri |
— |
|||||||
|
|
Lapsas |
NEC, PEC |
||||||
|
|
Jenotsuņi |
NEC, PEC |
||||||
|
|
Ūdeles |
NEC, PEC |
||||||
|
|
Šinšillas |
NEC, PEC |
||||||
|
|
Citi kažokzvēri, citur neklasificēti |
NEC, PEC |
||||||
|
Truši |
NEC, PEC |
|||||||
Pārskata periods: kalendārais gads Ģeogrāfiskais līmenis: valsts līmenis |
||||||||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
Izdalījumu barības vielu koeficienti: attiecas uz barības vielas elementārformā – N un P – saturu (kg) gada bruto izdalītajā daudzumā (izkārnījumos un urīnā) uz vienu dzīvnieku visiem lauksaimniecības dzīvnieku veidiem gada vidējiem rādītājiem piecu gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem)
Tehniskās prasības
|
1. |
Vidējie izdalījumu koeficienti piecu gadu periodā aptver datu pārskata gadu un četrus iepriekšējos gadus. |
|
2. |
Datus paziņo izdalījumu bruto mērījuma izteiksmē. |
|
3. |
Detalizētās piemērojamās metodiskās specifikācijas ir sniegtas III pielikumā. |
7. DATU KOPA
Lauksaimniecībā neizmantoto kūtsmēslu apjomi un barības vielu satura koeficienti
|
Joma: |
d. |
Statistika par barības vielām |
|
Temats: |
ii. |
Augu barības vielu bilances |
|
Detalizēti temati: |
ii.7 |
Lauksaimniecībā neizmantoto kūtsmēslu apjomi un barības vielu satura koeficienti |
I IEDAĻA
Datu saturs
Dati aptver neizmantoto kūtsmēslu vidējo apjomu gadā un attiecīgos barības vielu satura koeficientus.
|
|
Termiņš |
||||||||
|
30. novembris gadā pēc 5 gadu perioda beigām (*7) |
|||||||||
|
Izvestie kūtsmēsli un citi lauksaimniecībā neizmantotie kūtsmēsli |
— |
— |
|||||||
|
|
Izvestie kūtsmēsli |
Q |
NC, PC |
||||||
|
|
Citi lauksaimniecībā neizmantotie kūtsmēsli |
Q |
NC, PC |
||||||
|
Ievestie kūtsmēsli un cita kūtsmēslu ielaide |
— |
— |
|||||||
|
|
Ievestie kūtsmēsli |
Q |
NC, PC |
||||||
|
|
Cita kūtsmēslu ielaide |
Q |
NC, PC |
||||||
Pārskata periods: kalendārais gads Ģeogrāfiskais līmenis: valsts līmenis |
|||||||||
II IEDAĻA
Mērvienību apraksts
Kūtsmēslu daudzums (1 000 t): attiecas uz i) saimniecībās saražotā kūtsmēslu daudzuma, kas ir aktīvi izņemts no izmantošanas bez apstrādes kā augu barības vielas lauksaimniecībā un ii) kūtsmēslu ielaides no avotiem, uz kuriem neattiecas 6. datu kopa, gada vidējiem rādītājiem piecu gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem).
Barības vielu satura koeficienti: attiecas uz barības vielas elementārformā – N un P – saturu (kg) vienā kūtsmēslu tonnā gada vidējiem rādītājiem piecu gadu periodā (mainīgajiem vidējiem rādītājiem). Koeficienti atspoguļo barības vielu saturu kūtsmēslu daudzumos, par kuriem paziņots datu kopā.
Tehniskās prasības
|
1. |
Kūtsmēslu gada vidējie daudzumi un vidējie barības vielu satura koeficienti piecu gadu periodā aptver datu pārskata gadu un četrus iepriekšējos gadus. |
|
2. |
Gada vidējos daudzumus un vidējos barības vielu satura koeficientus (par katru gadu piecu gadu periodā), kas aprēķināti, kā aprakstīts iepriekš, nosūta kopā līdz datu kopā norādītajam termiņam. |
(*1) Kā norādīts 4. pantā, šīs datu kopas datus pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. novembrim, un tās ietver 2026., 2027. un 2028. pārskata gadu. Pēc šīs sākotnējās nosūtīšanas piemēro iepriekš norādītos termiņus.
(1) c. n.: citur neklasificēti.
(2) Par hektāru (ha) galvenās platības piešķirams koeficients.
(*2) Kā norādīts 4. pantā, šīs datu kopas datus pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. novembrim, un tās ietver 2026., 2027. un 2028. pārskata gadu. Pēc šīs sākotnējās nosūtīšanas piemēro iepriekš norādītos termiņus.
(*3) Kā norādīts 4. pantā, šīs datu kopas datus pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. novembrim, un tās ietver 2026., 2027. un 2028. pārskata gadu. Pēc šīs sākotnējās nosūtīšanas piemēro iepriekš norādītos termiņus.
(*4) Kā norādīts 4. pantā, šīs datu kopas datus pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. novembrim, un tās ietver 2026., 2027. un 2028. pārskata gadu. Pēc šīs sākotnējās nosūtīšanas piemēro iepriekš norādītos termiņus.
(*5) Kā norādīts 4. pantā, šīs datu kopas datus pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. novembrim, un tās ietver 2026., 2027. un 2028. pārskata gadu. Pēc šīs sākotnējās nosūtīšanas piemēro iepriekš norādītos termiņus.
(*6) Kā norādīts 4. pantā, šīs datu kopas datus pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. novembrim, un tās ietver 2026., 2027. un 2028. pārskata gadu. Pēc šīs sākotnējās nosūtīšanas piemēro iepriekš norādītos termiņus.
(*7) Kā norādīts 4. pantā, šīs datu kopas datus pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. novembrim, un tās ietver 2026., 2027. un 2028. pārskata gadu. Pēc šīs sākotnējās nosūtīšanas piemēro iepriekš norādītos termiņus.
III PIELIKUMS
METODISKĀS SPECIFIKĀCIJAS
Datu kopa ii.6 – Lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumu barības vielu koeficienti
|
1. |
Bruto izdalījumu koeficientu (t. i., neizslēdzot izgarošanu) aprēķina katrai lauksaimniecības dzīvnieku kategorijai, kas prasīta datu kopā. |
|
2. |
Izdalījumu koeficientus aprēķina saskaņā ar masas bilances pieeju, kas ir kopīga visām dalībvalstīm. Masas bilance nozīmē, ka barības vielu izdalījumus aprēķina pēc šādas formulas – barības vielu uzņemšana ar barību mīnus barības vielu aizturēšana dzīvnieku izcelsmes produktos: |
X izdalījumi = X uzņemšana – X aizturēšana
kur:
|
— |
“X” ir barības viela (N – slāpeklis vai P – fosfors), |
|
— |
“izdalījumi” ir barības vielas kopējie izdalījumi (izkārnījumi un urīns) (kg uz vienu dzīvnieku gadā), |
|
— |
“uzņemšana” ir kopējais barības vielu daudzums, ko uzņem ar lauksaimniecības dzīvnieku barību (kg uz vienu dzīvnieku gadā), |
|
— |
“aizturēšana” ir kopējais uzturvielu daudzums, kas aizturēts pienā, gaļā, olās, vilnā utt. (kg uz vienu dzīvnieku gadā). |
Katrai lauksaimniecības dzīvnieku kategorijai šajā masas bilancē var nošķirt šādus četrus pamatelementus: barības uzņemšana, barības sastāvs (t. i., slāpekļa un fosfora saturs barībā), lopkopības produkcija un lopkopības produktu sastāvs (t. i., barības vielu saturs).
|
3. |
Lauksaimniecības dzīvnieku kategorijām, kurām aprēķina izdalījumu koeficientus, ir tieša atbilstība kategorijām, kuras uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/2745 (2023. gada 8. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz lopkopības produkcijas statistiku. Izdalījumu koeficienti ļauj novērtēt barības vielu ielaidi, pamatojoties uz lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kas saskaņā ar šo regulu nosūtīts Eurostat. Šis skaits ir vai nu:
Lauksaimniecības dzīvnieku skaits konkrētajā datumā neatspoguļo sezonālās skaitliskās izmaiņas gada laikā, kas notiek parastās lauksaimnieciskās darbībās un kultūras pasākumos. Tāpēc izdalījumu koeficientus aprēķina tā, lai tie atspoguļotu minētās sezonālās izmaiņas. |
|
4. |
Aprēķinos ņem vērā arī dzīvu dzīvnieku ievērojamu ievešanu un izvešanu gada laikā. |
|
5. |
Aprēķinot koeficientus, ņem vērā vismaz šos tematus, ja tie ietekmē izdalījumus:
|
IV PIELIKUMS
Apraksti
BARĪBAS VIELAS LAUKSAIMNIECĪBAS MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻOS
Barības vielas: attiecas uz slāpekļa (N), fosfora (P) un kālija (K) elementārformu.
Mēslošanas līdzeklis: attiecas uz produktu, kas augiem un sēnēm nodrošina barības vielas.
Neorganiskais mēslošanas līdzeklis: attiecas uz mēslošanas līdzekli, kas satur vai izdala barības vielas minerālu veidā un kas nav organiskais vai organominerālais mēslošanas līdzeklis.
Izmantoti lauksaimniecībā: attiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kas pārskata gadā izmantoti lauksaimnieciskajās darbībās. Tas ietver mēslošanas līdzekļu daudzumus, kas iepirkti, nodoti bez maksas vai apmaiņā tikai pret transporta izmaksām, un citus līdzīgus darījumus.
Vienkāršs neorganiskais mēslošanas līdzeklis: attiecas uz neorganiskajiem mēslošanas līdzekļiem, kuru deklarētais saturs ir tikai viena no šādām barības vielām: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K).
Salikts neorganiskais mēslošanas līdzeklis: attiecas uz neorganiskajiem mēslošanas līdzekļiem, kuru deklarētais saturs ir vairāk nekā viena no šādām barības vielām: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K).
Organiskais mēslošanas līdzeklis: attiecas uz mēslošanas līdzekli, kas satur organisko oglekli un tikai bioloģiskas izcelsmes barības vielas. Šeit ir iekļauti organominerālie mēslošanas līdzekļi.
Neapstrādāti kūtsmēsli: attiecas uz lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumiem vai pakaišu, urīna un izdalījumu maisījumu pirms jebkādas apstrādes.
Notekūdeņu dūņas: attiecas uz dūņām no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (kurās attīra sadzīves vai pilsētas notekūdeņus vai notekūdeņus ar līdzīgu sastāvu), tādām dūņām no septiskajiem rezervuāriem vai tamlīdzīgām notekūdeņu attīrīšanai paredzētām iekārtām, kas ir bioloģiski, ķīmiski vai termiski apstrādātas, ilgstoši glabātas vai citādi atbilstīgi apstrādātas, lai būtiski samazinātu dūņu fermentācijas spēju un veselības apdraudējumu, ko rada to izmantošana.
Citi organiskie mēslošanas līdzekļi: attiecas uz organiskiem mēslošanas līdzekļiem, kas nav neapstrādāti kūtsmēsli vai notekūdeņu dūņas. Tie var būt pārstrādāti organiskie mēslošanas līdzekļi, komposts, kūtsmēslu digestāts un digestāts, kas nav kūtsmēslu digestāts, un citi līdzīgi produkti.
Organominerālais mēslošanas līdzeklis: attiecas uz viena vai vairāku neorganisko mēslošanas līdzekļu un viena vai vairāku materiālu, kas satur organisko oglekli un tikai bioloģiskas izcelsmes barības vielas, kombinēto preparātu. Organominerālajā mēslošanas līdzeklī var būt kūdra, leonardīts un lignīts, bet ne cits materiāls, kas ir fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.
AUGU BARĪBAS VIELU BILANCES
Augkopības posteņi ir definēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku.
Lopkopības posteņi ir definēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/2745 (2023. gada 8. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz lopkopības produkcijas statistiku.
Kultūraugu atliekas: attiecas uz augu daļām – tostarp virs zemes un zem zemes –, kas netiek novāktas kā galvenais augkopības produkts. Tās var atstāt uz lauka vai novākt no tā.
Bioloģiskā slāpekļa piesaistīšana: attiecas uz procesiem, kuros molekulārais slāpeklis gaisā ar bioloģiskiem procesiem tiek pārvērsts amonjakā (NH3) vai saistītos slāpekļa savienojumos augsnē.
Gaisā esošā slāpekļa nosēšanās augsnē: attiecas uz procesiem, kuros gaisā esošās slāpekļa daļiņas un gāzes nosēžas augsnē, veģetācijā, ūdeņos un citās virsās vai nu nokrišņu (lietus, sniegs, mākoņi un migla) – mitrā slāpekļa nosēšanās –, vai sarežģītu atmosfēras procesu rezultātā, piemēram, sedimentācija, daļiņu sadursme un adsorbcija – sausā slāpekļa nosēšanās. Tas ietver reducētā slāpekļa nosēšanos no amonjaka emisijām, galvenokārt no lauksaimniecības, un oksidētā slāpekļa nosēšanos no slāpekļa oksīdu emisijām, galvenokārt no rūpniecības un vieglajiem automobiļiem/kravas automobiļiem.
Izdalījumu bruto mērījums: attiecas uz kopējo lauksaimniecības dzīvnieku saražoto kūtsmēslu apjomu pirms lauksaimniecībā neizmantoto kūtsmēslu un atkārtotas izkliedēšanas pēc pārstrādes (piemēram, kā digestātu vai kompostu) uzskaites, neizslēdzot izgarošanu.
Izvestie kūtsmēsli: attiecas uz neapstrādātu kūtsmēslu apjomu, kas izvests uz citu valsti, tostarp tādiem kūtsmēsliem no valsts lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārrobežu lauksaimnieciskās darbības rezultātā radušies ārpus valsts teritorijas.
Citi lauksaimniecībā neizmantotie kūtsmēsli: attiecas uz kūtsmēsliem, kas saražoti saimniecībās un kas tiek aktīvi izņemti no izmantošanas bez apstrādes kā augu barības vielas valsts lauksaimniecībā. Tas ietver izņemšanu enerģijas ražošanai, pārstrādei mēslošanas līdzekļu ražošanā, izdalījumus ganību sezonā ārpus izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai izkliedēšanu. Izvestie kūtsmēsli te neietilpst.
Ievestie kūtsmēsli: attiecas uz tādu neapstrādātu kūtsmēslu daudzumu, kas ievesti no citas valsts un izmantoti lauksaimniecībā kā mēslošanas līdzekļi, tostarp kūtsmēsli no ārvalstu lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārrobežu lauksaimnieciskās darbības rezultātā saražoti valsts teritorijā.
Cita kūtsmēslu ielaide: attiecas uz kūtsmēsliem, ko izmanto kā mēslošanas līdzekļus lauksaimniecībā un kuru izcelsme nav saražotie kūtsmēsli no lauksaimniecības dzīvniekiem, par ko ziņots saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2745 (2023. gada 8. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz lopkopības produkcijas statistiku, (piemēram, zirgu kūtsmēsli), un izņemot ievestos kūtsmēslus.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2212/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)